Disertācijas aizstāvēšana

Pirms pusotras nedēļas biju aizgājusi uz disertācijas aizstāvēšanu. Nebiju bijusi jau gadiem.

No sākuma aizstāvējās Sanita, tas bija patiešām sirsnīgi un jauki – lai katram izdotos uzrakstīt tādu darbu, ka disertācija ir svētki un jauka satikšanās. Un vēl man likās, ka Sanitai dīvainā kārtā bija izdevies palikt par cilvēku un saglabāt interesi par to, ko dara – un tā toč ir veiksme. (Ja pat tā nebija, tas cilvēks turpat blakus vien bija.)

Visādā ziņā te ir viņas blogs – http://sanitare.wordpress.com. Un tur katrs pats var palasīties, ka tas cilvēks ir traks. Un izrok visādas trakas lietas. Nav jau brīnums, ka ar trakumu aplaiž arī citus un disertācijas aizstāvēšanā visi smaida.

Bet tas nebija interesanti. Tas bija… forši!

Trakums sākās vēlāk – kad bija jāgaida mielasts: lieliskā lauku torte un smalkais māju sidrs. Labu gribēdama, aizgāju uz otras disertācijas aizstāvēšanu.

Labi vien bija, ka aizgāju. Tā bija lieliska traumu dziedināšana – saprast, ka pašas aizstāvēšanās TIK baisa nemaz nebija. Lai gan kas nu tur baiss. Atceros tikai cirka dzīšanu par baltajām sievām, Rožkalna apmulsumu, ka Zelma nav Zelma, kā arī Dr. Hausa smalko iznešanos, kad šis kļuva par sēdes vadoni un sprēgāja kā tāds ugunskurs. Un kur nu vēl zobens, ar sarkanvīnu appludinātais Cimdas kabinets, solījumi Ankravai NEKAD NEDARĪT pašnāvību, Lasmanes atgādinājumi par sievietes laimi dzemdēt, galdauta vietā teātra kulises, padomju glāzes ar tautumeitām, jandāls un ņemšanās, dzeja un dziesmas.

Neesmu nekāds kāzu un bēru fotogrāfs (vispār man īsti nav arī fotoaparāta, tikai šitādā izmērā to tik ļoti neredz), bet profesoru sejas bija tik lieliskas, ka nespēju atturēties – ne no fotografēšanas, ne bilžu ielikšanas blogā.

Disertantes bilde nav ielikta speciāli. Nav jau nekāda reportāža no kara lauka. Ir prieks par sejām. Pat ja tajās nožēlojamās bildēs to nevar saprast.

Jā, jā, reiz man būs fotoaparāts un reiz es bildes pirms likšanas tīklā arī apstrādāšu.

Jupiteri, pokemoni un teksti tviterī

Kas atļauts pokemonam, nav atļauts ministram. Tā gribētu pārfrāzēt teicienu “Quod licet Iovi, non licet bovi.”
Lielākā daļa cilvēku raksta ar kļūdām, tomēr avīzes un žurnālus pieņemts drukāt bez kļūdām. Taču arī tad kļūdas var atrast jebkur – tās ir arī Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcā. Atšķiras tikai kļūdu skaits. Ja to pārāk daudz, rodas šaubas arī par saturu.
Ja lielākā daļa tvitero, kā nu ienāk prātā, publicējot arī dranktvītus un sava pusdienu šķīvja bildes, publiska persona paliek publiska persona arī tviterī. Vai drīzāk – tieši šai demokrātiskajā mikroblogošanas vietnē labi redzams, kāds cilvēks ir patiesībā. Sevišķi, ja vītero daudz un ilgi. Var maskēties nedēļu, bet mēnešiem ilgi cilvēku nenoslēpsi.

Robertam Ķīlim jeb @cantab3 tviterī nesekoju jau kādu laiku – laikam kādu dienu apnika. Pa laikam tomēr palasu, ja kāds retvītojis. Liekas tāds sakarīgs un domājošs cilvēks. Iekļuva valdībā. Ķērās pie reformām. Domā un dara, ne tikai pukst un stutē vecos IZM āžus un ierēdniecības paradumus. Publiskais tēls tātad – progresīvs un radošs cilvēks, kas nebaidās no izaicinājumiem un zina, ko dara. Lūk, piemēram, šī gada 1. decembrī IZM apstiprinātie Valdības rīcības plāna pasākumi izglītībā. Tikai raksta tviterī brīžam tā, it kā būtu pasprucis no pamatskolas – bez garumzīmēm un komatiem. 🙂
Tomēr – ja drukas kļūdu un apzināto paviršību ir par daudz, saturs zaudē kvalitāti un atstāj pavirša pofigista iespaidu. Parasti, ja kāds tviterī sāk kaitināt ar lieku un tukšu, paviršu saturu, atsekoju. Tā ir mana brīvība nelasīt drazas. Bet ko darīt, ja rakstītājam ikdienā nemaz nesekoju, bet pa laikam palasu?

Šeit ir vērts atgādināt, ka Roberts Ķīlis, lai arī sevi tviterī piesaka kā “social anthropologist”, ir izglītības un zinātnes ministrs, tātad pārvalda un reformē nozari, kurā strādāju. Pa laikam ir vērtīgi uzzināt, kādas ir viņa gan kā amatpersonas, gan cilvēka domas, idejas. Jo vairāk, ka viņš šobrīd tviterī mazāk raksta par antropoloģiju, vairāk par izglītības sistēmas reformām.
Tomēr man @cantab3 tvīti brīžam liekas pavirši, steigā rakstīti (var jau saprast – 24 stundās diennaktī paspēt arī tvītot ir papildus laika saskaldīšana). Šo iespaidu sevišķi paspilgtina latviešu valodas diakritisko zīmju nelietošana, kas kopā ar drukas kļūdām un pārrakstīšanos rada diezgan dramatisku iespaidu par rakstītāju. Jo vairāk, ja uz to skatās, kā uz izglītības un zinātnes ministra publiskajā vidē rakstītu vēstījumu.
Tāpēc šodien spontāni reaģēju – ierakstīju komentāru par valodu. Cerībā, ka tikšu sadzirdēta un šī komunikācijas kļūda nākotnē tiks labota. Jāizdara taču tikai tāds nieks – telefonam jāpieliek latviešu burti. Elementāra pieklājība pret valsts valodu un lasītājiem.

Piebildīšu uzreiz, ka man nebija ne jausmas un joprojām ir vienalga, no kādas partijas nāk Roberts Ķīlis. Ja nu kāds meklē kādas partejiskas lamatas vai ko citu.
Nekad dzīvē neesmu viņu satikusi. Man nav ne jausmas, cik viņš ir garš, kā izskatās, kā skan viņa balss. Neko nezinu par ministra raksturu un paradumiem.
Visa diskusija (un sacepiens) no manas puses bija par tviteri – vai vadoša valsts amatpersona komunikācijā drīkst būt pavirša un kādu iespaidu par izglītības un zinātnes ministru rada tviterī lietota kļūdaina latviešu valoda.

Neapšaubāmi tviteris ir labs komunikācijas rīks – tāpēc ļoti apsveicami un man patiešām prieks, ka Roberts Ķīlis to lieto ikdienā, daudz un salīdzinoši prasmīgi – ja ne šis sāpīgais valodas jautājums. Jo tviteris ir arī virtuālās identitātes veidošanas rīks, savukārt tviterī, ja neskaita mazītiņu profila bildi, fonu un iespēju ielikt bildes un video, gandrīz vienīgais tēla veidošanas veids ir saruna un tajā izmantotā valoda.
Ja Roberts Ķīlis ir teksts, kas rakstīts bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, reizumis aizmirstot par komatiem, tad tas ir apgrūtinoši – lasīšanas ziņā. Lasot latviski, esmu pieradusi pie latviešu burtiem – tas novērš nevajadzīgus pārpratumus un vajadzību iedziļināties kontekstā.
Kad sals ir aukstums un kad sals ir sāls, kuram aizmirsta garumzīme?
Kad majas nav kaka nozīmē, ka mājas nav sliktas, un kad, ka mājās nav kaķa?
Tā varētu turpināt ilgi. Tieši tāpēc datoros un telefonos varam un vajag lietot latviešu valodu atbilstoši mūsdienu ortogrāfijas normām – tā ir vieglāk un ātrāk saprasties un uztvert domu.

Redzēju un joprojām redzu Robertu Ķīli kā potenciāli veiksmīgu amatpersonu, kas varētu ienest svaigu gaisu arī IZM. Ja vien radītājs pārspēs ārdītāju. Kaut izglītības un vēlāk arī zinātnes reformas patiesi ir vienīgais, ko savā dzīvē atceros, sākot jau no apmēram 2.-3. klases. 🙂 Un kaut strādāju zinātniskā iestādē.
Tāpēc, ieraudzījusi kārtējo divreiz vai trīsreiz jēgas meklējumos pārlasāmo tvītu, kur nav latviešu diakritisko zīmju, trūkst komatu, vietām pazuduši burti, vietām uzrakstīti lieki, vietām mazie, vietām lielie vārda vidū, nolēmu reaģēt. Aizrādīju par latviešu zīmju neesamību, jo tā bija viskonsekventākā kļūda – ne nejaušība, bet apzināta izvēle.
Par burtu kļūdām – kuram negadās, sevišķi steigā. Kaut savus tvītus gan parasti pārlasu, lai nav muļķīgu kļūdu ar dzēšot nesaskaņotiem locījumiem vai pārprotamu vārdu virknējumu. Rakstīt ir atbildība. Publiski taču raksta adresātam, cilvēkiem. Bet var jau uzskatīt, ka esmu vecmodīga un nesekoju laika garam – laist visu viegli un pa roku galam.

Zemāk redzamais tracis izcēlās no viena tvīta. Vienkārši nenoturēju mēli, jo likās, ka jāpasaka, kā izskatās no malas – ja nu cilvēks pats neredz. Bet, kā zināms, ceļš uz elli labiem darbiem bruģēts.

Tālāk hronoloģiskā secībā diskusijas tvīti.

Gandrīz hronoloģiskā secībā. Vietām gan pamainīju secību, ja vēlāk rakstīts tvīts ir atbilde un attiecas uz augstāk rakstītu apgalvojumu. Vietām tekstu daudzuma dēļ, iespējams, precīzi neizsekoju, kas kam seko. Tomēr nolēmu apkopot un publicēt – šī laikmeta un tvitera vides liecībai. Tviterī viss aizzib tik ātri.

kazaksk kārlis kazāks
@saprge Beidzot! Es arī ilgstoši domāju cik piemērota klaviatūra ir IZMinistra @cantab3 digitālajām ierīcēm!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 es biju pacietīga. galu beigās – cilvēks aizņemts ar lielām lietām, varbūt nesen nopircis jaunu telefonu. 🙂 bet cik ilgi?

kazaksk kārlis kazāks
@saprge īpaši labi tas piestāv amatam 🙂 bet vismaz mēs varam būt pārliecināti, ka @cantab3 nav noalgojis sev vīterotāju!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 lai tik vītero! amatam gan piestāvētu mūsdienu latviešu ortogrāfija – ar garumzīmēm un mīkstinājumiem. 🙂

lasma_m Lāsma Mentele
@saprge Nu, vietām jau garumzīmes parādās, ka tik tad nav slinkums.

AigarsX Aigars Liepa
@saprge @kazaksk @cantab3 Šeit nāk prātā ministra kunga partijas vadītāja aicinājums pavasarī: twitter.com/#!/Rigas_pils/…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge tak nelasiet

bernitektura indra ķempe
@saprge @kazaksk un komatiem! varbūt sarunājam čeindžu: @cantab3 izglītojas gramatikā, mēs reformas labumā. ātrāk par jāņiem, protams

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 Robert, kāds jums telefons? Varbūt varam kā palīdzēt ar instrukcijām?

aigarius Aigars Mahinovs
@pecisk @saprge , ņemot vērā, ka @cantab3 to uzrakstīja no iPhone, man ir aizdomas uz PEBKAC t.i. mācīšanās vaina vien ir 🙂

@pecisk Pēteris Krišjānis
@aigarius ir kāda viegli saprotama pamācība tīklā kur parādīts kā ieslēgt latviešu valodas rakstīšanu iPhone?

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 provē sekot šai instrukcijai lai pievienotu latviešu valodu iphone.appstorm.net/how-to/change-… ja vēl kas droši jautājiet. Atbildēšu.

Zvlx Ilva Mardega
@Beroald @saprge @cantab3 Domas vajag paust dažādos veidos, tomēr galvenajam atbildīgajam par izglītību piedien pareiza latviešu valoda.

cantab3 Roberts Ķīlis
@Zvlx @beroald @saprge tipisks klasisks latvisks ad hominem.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @saprge Atrodoties ministra amatā, drusku tomēr vajadzētu kontrolēt savu izteiksmes stilu.

ReinisLazda Reinis Lazda
RT @cantab3 @saprge tak nelasiet

saprge saprge
ja raksti, neparaksties. ja paraksti, nebrīnies. (kāpēc mācīties LV valodu, ja pat ministram pie kājas?) RT @cantab3: @saprge tak nelasiet

saprge saprge
prasme saziņā lietot gramatiski pareizu valodu, t.sk. latviešu, ir daļa no komunikāciju etiķetes. tviteris nav tikai pokemonu valstība.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Es teiktu – tipiska politiķa izgāšanās.

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge ta ka mana telefona programmatura nav pielagots latviesu valodas diakritikai, tad no ta rakstot, garumzimju nebus.

saprge saprge
@cantab3 kā saprotu, tas ir iPhone. @pecisk ieteikumi, atbalsts nelīdz? bet “no tā rakstot” ir divdabja teiciens, atdalāms ar komatiem. 🙂

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge reize ari uzskatu, ka itin biezi sastopama ieraza novirzit saturisku sarunu uz formu ir tipiska logiska kluda(fallacy)

saprge saprge
@cantab3 tas nekas, ka zaldātam forma saburzīta un pogu nav – ka tik sirdī labs cilvēks. // tas nekas, ka kaut kā rakstu – ka tik doma laba.

ojars #17E1E3
@saprge ceru, ka šīs bezjēdzīgās aktivitātes neaizbaidīs @cantab3 no tvitera… pietiek jau mums politiķu, kuri klusē.

saprge saprge
@ojars ja @cantab3 ir izglītības ministrs, tā ir atbildība arī tviterī. kāpēc lai nedrīkstētu norādīt uz to, kas liekas amatam neatbilstoši?

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@cantab3 @tris_Melleni @saprge VL-TB/LNNK vajadzētu nākt klajā ar ierosinājumu aizliegt tirgot telefonus bez latviešu valodas zīmēm.

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@Dzintarsh pēc šādiem tvītiem rodas aizdomas, vai tik Tev uz smadzeņu daivām nav sakrājies ūdens. Aizej pārbaudīties, latvofob!

@peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh 1) iPhone ir latviešu zīmes. 2) Kā var tvītu, kas aicina uz latviešu valodas atbalstu, uztvert naidīgi?

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@peterispuritis Acīmredzot, Tu nelasīji starp @Dzintarsh rindiņām..

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh Un Tu starp manām. Piedod, tā bija kļūda – jebkad atbildēt uz Taviem tvītiem.

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@Bertaane @peterispuritis Lasīšana starp rindiņām dažkārt rada grūtības saprast uzrakstīto tekstu 🙂

L_bss Lauris Bokišs
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge tad varam atvērt tēmu par digitālo genocīdu pret latviešu valodu, jo sms maksā 3-5x dārgāk..

saprge saprge
ja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? izglītība – zemē nomests laiks?

ReinisLazda Reinis Lazda
@saprge @cantab3 Reizēm cilvēkiem ir objektīvas grūtības rakstīt pareizi (disleksija u.tml.). Bagātās valstis tādiem piešķir tulkus.

saprge saprge
@ojars tviteris ir arī PR rīks. ja par izglītību atbildīgs ministrs publiski raksta ar kļūdām un bez garumzīmēm, tad kādu ziņu grib nodot?

UlvisSilins Ulvis Siliņš
@saprge 1) Neesmu vēl saticis cilvēku, kurš rakstītu bez. 2) Šīs divas lietas nav savstarpēji saistītas. 3) Nenoliedzami, tas ir slikts PR.

ojars #17E1E3
@saprge @cantab3 cik iz. ministru iepriekš ir izrādījuši vēlmi komunicēt? Un ļoti iespējams, nākamais arī būs klusētājs no gramatikas nažiem

ojars #17E1E3
@saprge tamdēļ ir jāizmanto iespēja runāt par svarīgām tēmā ar @cantab3, nevis latviskā garā pakāst to.

saprge saprge
iedomājies, iekšlietu ministrs tviterī ieraksta – ai, reizēm nozogu pa kādai vistai no kaimiņiem. veselības – biju apvārdot rozi pie Musjas.

vorompatra Mārtiņš Zvaigzne
@saprge Ir jau precedents – iepriekšējais tieslietu ministrs taču kaut ko muhļīja ar nodokļu shēmām

parasts Kaspars Misiņš
@saprge Tā rakstīšana (izglītības ministra) ir tikai rakstīšana. Raksta no iPhone, nemāk uzlikt garumzīmes (vai ērtāk bez) un viss.

saprge saprge
@cantab3 cilvēkam nav jāmāk viss. mana pirmā ziņa bija – lai kāds palīdz nomainīt burtus un forma neaizēno saturu. tas ir, gribēju palīdzēt.

saprge saprge
@cantab3 rakstīšana bez latviešu diakritiskajām zīmēm rada iespaidu par vecā kaluma zinātnieku, kas datorā baksta ar 1 pirkstu. PR jautājums

AlksneR Rudīte Martišauska
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge Robertam ir kruts telefons, kas neļaujas latviskoties. Noskaidroju, ka tādi ir.

L_bss Lauris Bokišs
RT @AlksneR @Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge .. ar latviešu rakstu zīmēm. Bet nopietni, manuprāt, svarīgāks ir izgl.&val. saturs.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars man pilnigi nekas pret kritiku par kludam latviesu valodas lietojuma.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars tas mikstak ka lincosanas solijumi

saprge saprge
@cantab3 labi, labi. rētas daiļo vīrieti, kļūdas – vīterotāju. jo tikai tā mēs redzam, ka viņš ir īsts un tā nav viņa preses sekretāre.

saprge saprge
@cantab3 savukārt man ir vārda brīvība norādīt arī Jupiteram, kā varētu labāk – iPhone nav nekāds retums un ar to var rakstīt arī latviski.

ReinisLazda Reinis Lazda
@ojars @saprge @cantab3 Konkrētajā gadījumā es teiktu – labāk nerakstīt vispār. Izglītības ministrs IR simbols.

saprge saprge
@ReinisLazda @cantab3 savā ziņā jā. Jupitera un vērša gadījums – kas ļauts parastam vīterotājam, neder tam, kas atbild arī par valodniecību.

edaliba Ēriks Daliba
@parasts @saprge @cantab3 jā, kirilicā arī derēs, ka tik doma laba 🙂 NĒ, latviešu valodā ir diakritiskās zīmes, vai arī neraksta nemaz!

LieneBrizga Liene Brizga-Kalnina
@saprge Pēc šādas loģikas izglītības/zinātnes ministram jāmāk pareizi rakstīt arī ķīmijas formulas, jāpārzina augstākā matemātika, utt.

saprge saprge
@LieneBrizga diskusijām tviterī lietojam latviešu valodu, nevis ķīmijas formulas. ja būtu otrādi – jā. es iebilstu, ka nemāk sazināties.

saprge saprge
jo vairāk kāds norāda uz savu brīvību un tiesībām, uz demokrātiju, jo ticamāk, ka citu brīvība un tiesības būs pie kājas. Spartaka sindroms.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge protams, pienakumus var pildit ari ar oficialu vestulu, uzrunu un preses sekretara palidzibu.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge paldies par viedokli, tacu soreiz atlausos nepiekrist un noradit uz varda brivibu, kas attiecas ari uz mani

random_twatter justarandomtwatter
@cantab3 @reinislazda @ojars @saprge … šī pārprastā vārda brīvība, kur aizmirts par līdzatbildību un pienākumiem pret citiem…

ervinsk Ervins Krauklis
@cantab3 @ReinisLazda @ojars @saprge kāpēc nevar rakstīt, lietojot diakritiskās zīmes? Teksts kļūst uztverams un draudzīgs.

saprge saprge
@ervinsk jo bez zīmēm izskatās proletāriskāk un apliecina, ka to nedara preses sekretāre. 😀 jeb cilvēka brīvība neievērot valodas likumus.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge “kļūst”, nevis “kļūt” 🙂

saprge saprge
@ervinsk neesmu nekāds valodas policists. mani vairāk interesēja disonanse starp amatu un pokemonisko rakstības veidu. es tā nevarētu.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge beigās rakstītais kļūt par tādu kā burbuļošanu, kur viena līdz galam neizdomāta un nepateikta doma ķer divas nākošās

<!– @page { margin: 2cm } P { margin-bottom: 0.21cm } A:link { so-language: zxx } –>

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge par tām nepabeigtajām domām, tas ir mans iespaids.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge @LieneBrizga tie niki tādi nelatviski jums ar ministra kungu.

saprge saprge
@JanisGailis tāds niks man jau no 2000.-2002. gada apmēram. 🙂 uzvārda burti pamainīti vietām.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Nu re. Tagad skaidrs. Bet Ķīlis man tomēr liekas sakarīgs ministrs.

saprge saprge
@JanisGailis runa jau nav par to, kāds viņš ir kā ministrs. gribēju palīdzēt: twitter.com/#!/saprge/stat…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge Pilnīgi droši. No kuras varu, no tās ierīces arī sazinos, lietojot diakritiskās zīmes. Piemēram, pašlaik no sava datora.

saprge saprge
@cantab3 tas labi. bet pieļauju, ka ir reizes, kad jāatbild uzreiz. tāpēc arī pa dienu aicināju uzlikt aifonam zīmes, lai mazāk pārpratumu.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Mēs to savā darbiņā saucam par zaparu. Lai uzturētu tempu, šis tas jāziedo.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge try this. You made three grammar mistakes in your appeal to be grammatically correct. Is there any meaning in such arequest?

saprge saprge
@cantab3 varim paruonuot ari latgaliski, ka jau diskuseja puorīt iz svešvolūdom.

RitaEvaNa Rita Eva Naseniece
@saprge piedod, skolotāj, bet es esmu no pokemoniem. bet tik un tā esmu Tavs draugs 😉

saprge saprge
@RitaEvaNa :))

RobinsLV Robins
RT @saprge: ja LV izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? | viņš nestrādā par skolotāju 🙂

saprge saprge
@RobinsLV toties viņa pakļautībā strādā skolotāji. prasme un vēlēšanās korekti lietot valodu, manuprāt, ir cieņas un morāles jautājums.

RobinsLV Robins
@saprge Galu galā, labs treneris ir tas, kura audzēkņi pelž (skrien, slido) labāk par viņu pašu. Ķīlis varbūt Tevi vnk trenē 🙂

RobinsLV Robins
saprge saprge

@RobinsLV tad jau es varu iet mācīt hokeju, jo jebkurš mans audzēknis būs labāks par mani. tātad labs hokejists? diez vai.

RobinsLV Robins
@saprge nu, Tu jau mums neesi “jebkurš’, Tu esi starp labkajiem. Un ikviena trenera sapnis ir ziaudzināt kādu par sevi labāku 🙂

saprge saprge
@RobinsLV ne hokejā.

RobinsLV Robins
@saprge Ai, Tu jau ļoti labi saproti, ko vēlos pateikt: mēs katrs kļūdāmies, jo esam cilvēki. Ķeza būtu tad, ja to pasludinātu par normu 🙂

saprge saprge
@RobinsLV nu re. par to jau arī ir runa. es neaizrādu katram, jo neesmu traka. bet šai gadījumā autors domā, ka kļūdas ir normāli.

RobinsLV Robins
@saprge Kopš bērnības manī mostas aizdomīgums, ja kāds saka “es jau neesmu traks” :DD

RobinsLV Robins
@saprge ps. Mana līdzšinējā pieredze ar Tevi neliek apšaubīt, ka gribēji to labāko. Kā jau minēju, ir laiks izmest visu lieko no galvas:))

saprge saprge
@RobinsLV ok, es esmu traka. un pa naktīm staigāju pa ielām ar melnu flomīti, laboju kļūdas veikalu izkārtnēs.

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@saprge @RobinsLV Ministrs (lai kuras partijas) nedrīkstētu būt paviršs valodas ziņā. Mēs – jā. Mēs, kļūstot par ministriem – nē.

RobinsLV Robins
@saprge pa naktīm staigāju ar melnu flomīti | O! Naktīs gan es guļu. Bet ja veikalā ko stulbu pamanu, nekautrējos un laboju uz vietas 🙂

saprge saprge
@peterispuritis par partijas piederību vispār tikai šīs diskusijas laikā uzzināju. tas vispār nav arguments, tikai papildus konteksts.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Jūs,godājamais,esat paštaisns megalomaniaks,man nudien bail,ka ar savu nespēju ieklausīties kritikā savārīsiet ziepes IZM.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Starp citu,kādu atbildību Jūs paredzat sev,ja Jūsu plānotās paraugreformas izgāzīsies?Vainosit citus?

saprge saprge
@koleegjis kāpēc Tu raksti no iPhone ar latviešu burtiem? man tāda zvēra nav, tāpēc nesaprotu cepiena sakni – cik sarežģīti ir mainīt.

koleegjis Edgars Raginskis
@saprge kāpēc gan nerakstīt? Ja @cantab3 neraksta,tad tas nav smalkais stils!?;) var tak būt,ka viš naprūt nūmaiņeit ;((

gatisp_ Gatis Pogulis
@RobinsLV @saprge Lielaks greks, manuprat ,ir @cantab3 nespeja/negriba paskaidrot, ko vins velas panakt un kadas vizijas slepjas aiz planiem

saprge saprge
@koleegjis pa dienu @pecisk piedāvāja palīdzību @cantab3 – tāpēc arī brīnos. kāpēc nemainīt, ja var nomainīt. rodas tikai lieki pārpratumi.

Un kā Tev šķiet?
Vai galvenais ir teksta saturs vai forma?
Vai izglītības un zinātnes ministram, rakstot tviterī, ir jālieto latviešu burti?

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

latviešu valodas lietojums manā muzejā

trillu bilde ar sunīti. kad man nebija darba, bet bija daudz laika – sēdēju mājās un laidu muļķi. jo ir tā – vai nu ir darbs un nauda un nav laika tērēt, vai arī ir laiks.

reiz, kad gāju skolā, man bija jāraksta sacerējumi. tas riebās tik ļoti, ka visvairāk analogajā blogā jeb kladēs rakstīju tad, kad bija jāraksta sacerējumi. jo jebkāda rakstīšana ir labāka nekā klusēšana baltā failā. un reizēm ir jāsāk ar eksploziju, lai kaut ko pateiktu. jo pateikt var, ja runā, nevis sēc vai kliedz.

tā kā tagad man jādomā referāts Latgalistikas konferencei Poznaņā par latgaliešu tekstu korpusu (viens no maniem mūža darbiem), tad ir īstais laiks ierakstīt kaut ko pusmirušā blogā. pusmirušā – jo pa gandrīz gadu, kopš pārvācos uz domēnu naktineica.lv un nomainīju viņam ādu, nav bijis laika, spēka, intereses, ātra interneta blogu apdzīvot. jo tas, kas tagad te ir, ir parodija par manām iecerēm.

iemesls, kāpēc rakstu – tas man patīk un tas ir viegli. iemesls, kāpēc nerakstu – kaut kas man riebjas un kaut kas traucē.

vispār jau traucē normāla interneta trūkums. darbā gluži pēc darba nesēdēsi, lai slīpētu pupu mizas. bet mājās visu laiku bija internetkrāms – laukos vispār mirstamrīks, ar ko nevar pat izlasīt e-pastu, pilsētā kaut kāds knapi dzīvojamrīks, ar ko var lēnītēm kaut ko, bet kas netiek līdzi manām smadzenēm. un ja dators velkas, dators traucē. ja velkas internets, internetā nevar radīt.

bet kāpēc vispār piesēdos rakstīt. ar šausmām izlasīju, ka šī lapa ir muzejs. tas ir, vēl nenomirdama esmu radījusi virtuālu muzeju, kurā eksponējas mana dzīve. jo Vācijā nupat iznāks latgaliešu valodas gramatika, kam uz vāka būs mana bilde (pagaidām tikai nojaušu kura) un kurā iekšā būs piemēri no šitā te bloga – latgaliski. varbūt tāpēc aiz šausmām šo te tagad rakstu latviski. lai gan latviski rakstu, kad domāju latviski. domāt latgaliski ir baigā greznība, ko var atļauties, kad dzīve iet kārtīgi un skaisti. kad dzīve nesas, tā prasa, nevis dod. un tā nu ir sanācis, ka latgaliski dzīve dod, latviski prasa. šis laikam tāds prasīšanas posms manā dzīvē. iespējams, esmu bezgalīga.

bet lielākā šausma, bija ziņa, ka tajā pašā latgalistikas konferencē Poznaņā būs Solvitas pošeiko referāts “Valodas loma sociālās identitātes veidošanā latgaliskajās interneta mājas lapās”. konferences tēžu krājumā lasu:

Latviešu valodas lietojums informācijas izveidē ir saistīts ar adresanta vēlmi paplašināt savu darbības lauku un adresātu loku, padarot sevi (sociālo lomu, arī virtuālo tēlu) un radītos tekstus saprotamus, pieejamus un saistošus arī pārnovadniekiem, kā arī iegūt popularitāti un novērtējumu ne tikai Latgales reģionā.

nu, vai nav šausmas? izrādās, es te nodarbojos ar sektantiskumu: padarīt sevis radītos tekstus saprotamus pārnovadniekiem. 🙂 lai gan patiesībā jau man pie kājas. lasi vai nelasi. tāpēc jau nesākšu rakstīt vairāk vai mazāk.

bet būs cirks. paklausīties, kā kāds mēģina interpretēt manus murgus un manu valodu lietojumu. tai skaitā tiek piesaukta subjektivitāte lietu, notikumu un procesu atainojumā. un par to nu būtu grēks sūdzēties. mans nams, mana pils. mans blogs, mans muzejs. latgaliski vai latviski.

referāta autore tēzēs raksta: (latgaliešu valoda – mana piezīme. Sp.) ir arī būtisks adresanta virtuālā tēla un kolektīvas identitātes – latgalieša (subidentitātes) – veidošanas, izjušanas un demonstrēšanas komponents un norobežošanās līdzeklis latviešu kopējā sociālo mediju informācijas telpā.

reizēm domāju, kur sākas zinātne un beidzas pašsaprotamas lietas. bet iedomājies – kāds šito lasa nevis tāpēc, ka lasa, bet tāpēc, ka viņam jālasa. un tas tomēr ir gana prikolīgi.

Ilzes pieraksti literatūrā

pēc daudzkārtēja lasītāju lūguma – te nu TAS ir. tas, par ko rakstīju aizvakar.

ja vēl kādam ir šaubas, kāpēc es esmu tāda, kāda esmu, tad varu sniegt dokumentālus pierādījumus, ka tāda esmu jau sen. 🙂

Ilzes pieraksti literatūrā 1993./94. m. g., arī 1994./95. m. g. un, protams, 1995./96. m. g. – apmēram visas lapas, dotas jauktā secībā. (trūkst labākajā gadījumā 4-5 lapu, kad 10. klases 1. nedēļā gribēju būt cītīga un konspektēju mācību grāmatu. bet nu tas ātri pārgāja. tajā pašā nedēļā.)


kāpēc man ir doktora grāds literatūrzinātnē?

jo zīmēju tad, kad esmu dzīva un klausos.

doktori un bārdas

šodien braucu tramvajā. man priekšā apsēdās iesirms vīrs ar bārdu un lielām stikla brillēm metāla rāmjos. tas jau nebūtu nekas īpašs, bet viņš lasīja papīra avīzi, nedaudz oda pēc nemazgātām un laiciņu pastāvējušām drēbēm. intelektuālis ne no šīs pasaules. un viņam bija bārda un  2 bizes. 🙂 jā, divas strupas bizītes – vienā gaiši zaļa matu gumija, otrā balta. tādi mazbizīšu strupiķīši, kas parasti ir mazām meitenītēm apmēram 2-3 gadu vecumā.

domāju – nez, ko tāds vīrs domā, kad pin sev bizes. jo man kā sievietei, kas nepin bizes nu jau laikam vismaz 15 gadus, ir interesanti, ko jūt vīrietis, pinot bizes. kā viņš prot pīt bizes. un kā viņam ienācis prātā bizes sapīt pašam sev? protams, viņam nepajautāju. reizēm pieklājība ir kaut kas stulbs. bet būtu cirks, ja es svešinieku sāktu izvaicāt: ko jūs jūtat, kad pinat bizes? toč padomātu, ka ķerta. tramvajā.

toties pēcpusdienā piedalījos institūta zinātnieku pilnsapulcē, kam bija jāievēl Zinātniskā padome. pasākums nebūtu nekas īpašs, ja neskaita to, ka tajā piedalās tikai doktori un sēde notiek reizi 5 gados. kā arī to, ka beidzot radās kaut kāds iemesls kaut ko uzrakstīt blogā. jo ar notikumiem ir par maz, lai rakstītu. vajag iemeslu.

pasākumu sevišķi  īpašu un aprakstīšanas vērtu darīja bārdas. ienācu telpā un sabijos – man nav bārdas. ne sirmas, ne ataugušas. nekādas. bet te – ļoti daudz bārdainu doktoru. (it kā ar dažādu nokrāsu spurekļiem būtu par maz, 2  izvirzītajiem kandidātiem bija uzvārds Bārzdiņš.)

kad aplaidu apkārt acis, tomēr sazīmēju arī sievietes un vīriešus bez bārdām. taču izņēmumi stiprina visas teorijas, jo uzmanība pievēršas sulīgiem akcentiem, nevis gludajam vidusmēram. un tieši gludais vidusmērs, kā izrādās, ir gana kašķīgs spurekļu apkarotājs.

sēdes laikā man radās eksistenciāls jautājums – bet kāda ir sajūta ar bārdu? vai bārdu var sajust? vai bārda sāp, ja nepareizi sagulēta? un vispār – kā tas ir. būt ar bārdu. un vēl iepīt bārdā bizi – to tak jūt. nudien sajutos, it kā man trūktu kāda locekļa.

jo kaut kādā ziņā ar bārdu ir jābūt līdzīgi kā ar matiem – principā nejūt, bet tomēr jūt. un droši vien tad, kad aug, tad jūt. kā mati knosās, trinas. un, nez, bārdas mati no skūšanas neieaug? nav arī dzirdēts par vīriešu bārdas matu epilāciju. nē. tā vietā viņi gadu desmitiem skujas. ciest nevaru bārdas rugājus… ja tā godīgi.

manas piezīmes doktoru sanāksmes laikā.

kad laimīgi tika ievēlēta Zinātniskā padome ar visiem abiem Bārzdiņiem, atnācu pie sava datora. bet kas tad te. lielisks Latvijas Avīzes raksts par bārdām Vai televīzijā ir jārāda nekārtīgi cilvēki? četri zinātņu doktori: Dr. sc. Ing. Georgs Bagātais, Prof. Dr. Oec. Jānis Kaktiņš, Dr. energ. ing. Visvaldis Mozgirs, Prof. Dr. hab. Sc. Ing. Arvīds Vilde izpauduši savu sāpi par bārdām televīzijā.

Parastajos televīzijas raidījumos to dalībnieki atstāj ļoti labu iespaidu uz skatītājiem ar savu apģērbu un arī uzvedību. Tomēr ir daži raidījumi ar dalībniekiem, pret kuru ārējo veidolu skatītājiem ir iebildumi.

Šeit gribam pieminēt vokālās grupas “Zeļļi” uzstāšanos vienā no “Šlāgeraptaujām” televīzijā. Daudziem skatītājiem nav pieņemams dziedātāja, solista, kas ir nodzīvojis, spriežot pēc izskata, vairākus gadu desmitus ilgu mūžu, garie, pār pleciem atmestie mati, kas atstāj stipri nekārtīgu iespaidu par šo vīrieti. Amerikas indiāņi, starp kuriem daudzi līdz šim vēl nēsā garus matus, kā to gadījies novērot vienam no šā raksta autoriem, parasti sapin tos bizēs. Tā ir viņu tautas īpatnība. Pieļaujams, ka senākos laikos šiem garajiem matiem varēja būt arī cits uzdevums. Kad indiāņi viens otram noņēma skalpu, tad šādi mati varēja atvieglot tādu izdarību.

Domāju, ka ar šādu uzdevumu “Zeļļu” dziedātājiem nevajadzētu apgrūtināt savus skatītājus un klausītājus. Eiropā tas īsti nav pieņemts. Šinī gadījumā drīzāk ir minama vecā latviešu paruna: “Gari mati, īss prāts.” Tāpat ne sevišķi estētiski izskatās sarkanajā kreklā ietērptā dziedātāja ar siksnu iežņaugtais patuklais vēders. Ja viņš būtu uzvilcis visparastākos svārkus, šī nepilnība nebūtu redzama.

Savlaicīgi telefonsarunā par šo ārējo ietērpu tika runāts arī ar raidījuma vadītāju Gunti Skrastiņu. Atbilde tomēr bija neapmierinoša: “Tas jau mākslinieks…”

Jautājums televīzijas vadītājiem: “Vai tad dziedātāji, kuri uzstājas televīzijā, nebūtu pieskatāmi, lai skatītājiem nerastos iespaids par viņu slikto gaumi un neprasmi apģērbties, tātad ar ārējo, daudziem skatītājiem nepieņemamo veidolu?” Mūsuprāt, tādā izskatā viņus nevajadzētu laist tuvumā televīzijas kamerām. Televīzijai jābūt mums par paraugu kā valodā, tā izskatā un arī uzvedībā.

Kādā citā televīzijas raidījumā varējām vērot dziedātāju, kas no sava zoda ir izaudzējis bārdas vietā divas zīmuļveida šķipsnas līdz krūtīm, kādas pagaidām nevienam parastam vīrietim nekur nav manītas. Piesedzoties ar skaistuma parodiju, motivējot to ar “man tā patīk”, nevar pieļaut, ka dažādi izlēcēji rēgojas televīzijas kameras priekšā, tā bojājot jaunās paaudzes gaumi un rādot sliktu piemēru ar savu visatļautību.

šitā smējusies sen nebiju. paldies! patiesi no sirds.

lai dzīvo vīriešu bizes un bārdas! jo šī diena vienkārši bija tāda. un vēl nemaz nav beigusies.

LV izglītības sistēmas augļi iebira manā klēpī

kolēģe Guna palūdza recenzēt starptautiskas studentu konferences referātu tēzes, jo literatūrzinātnes pasniedzējiem tam it kā neesot laika. konferenci regulāri rīko bijušās Filoloģijas fakultātes studenti, fakultātes tagadējo nosaukumu gan nezinu – pāris gadu laikā mainīts vairākas reizes, bija kaut kas ar mākslām un humanitārajām zinātnēm, bet slinkums meklēt Gūglē – nav arī svarīgi, jo ne jau nosaukumā ir sāls.
nocīnījos gandrīz pusi dienas. aizgāju uz LNB pēc tēzēs aprakstītajām grāmatām, jo gribēju pārbaudīt pāris dīvainu apgalvojumu. sapinos, niknojos un brīnījos.
man tāds varbūt stulbs jautājums – ar studentiem tai FigZinFak vispār kāds strādā? vai arī viņi tur ir tāpēc, ka fakultātēs vajag studentus, lai nezaudētu statusu? viņiem kaut kas tiek mācīts – zinātniska darba noformējums un valoda, izpētes metodika, darba strukturēšana, tēžu noformēšana, nemaz nerunājot par spēju atšķirt tēlu no epiteta? pasniedzēji vispār lasa, ko tie studenti producē savos bezgalīgajos ķekša rakstu darbos?
esmu šokā no ieraudzītā – manā kursā, protams, bija cilvēki, kas nefilmēja, kur atrodas un ko raksta, ko tie pasniedzēji piekasās un ko īsti grib, bet tie arī nepiedalījās konferencēs un kaut kur fonā klusi šļūca pēc diploma. pēc tam viņi aizgāja strādāt uz skolu un dzīvo laimīgi vēl šodien, ja vien jau nav ārzemēs un nestrādā kādā tabakas vai zemeņu plantācijā.

izskatās, ka it kā atbilstoši Boloņas konvencijai ieviestā trīsgadīgā bakalaura programma (kaut Boloņas procesa mērķis ir starptautiska diplomu pielīdzināšana, tāpēc 1 no kritērijiem – studiju programma nedrīkst būt īsāka par 3 gadiem, nevis tai ir jābūt 3 gadus īsai), krīzes laiku pasniedzēju atlaišana (nav ne jausmas, kas tur vispār vēl strādā) un citi man nezināmi faktori ir izaudzinājuši jaunus idiotus, kas grib būt oriģināli un radoši, bet kam absolūti nav ne mazākās nojausmas par elementārām lietām un nav nekādas bāzes, tikai pliks radošums. no viņiem kaut ko prasa, bet viņiem nav ne mazākās nojausmas, ko īsti.
jau manai izglītībai ir māla kājas, jo biju par slinku un visādās sabiedriskās aktivitātēs un maizes darbos aizņemtu, lai sistemātiski pati urbtos un saprastu lietas ārpus plikas literatūras vēstures un obligātā faktu blāķa, tāpēc man nav studiju laikā iegūtu strukturētu un loģisku  literatūras teorijas zināšanu. līdz ar to visi mani diplomi ir nevis manu zināšanu apliecinājums, bet liecība, ka iesākto spēju novest līdz galam un izpildīt to iegūšanai vajadzīgās formālās brasības.

tomēr šķiet, ka jau manā studiju laikā iecienītā prakse, ka darbu vadītāji nelasa vadāmo darbus, mūsdienās ir kļuvusi pašsaprotama norma. diezgan loģiski – gan jau studentu nav kļuvis mazāk, bet pasniedzēju rindas gan retākas, jo krīze tak. un krīze ir lielisks alibi visādām maucībām.
paši pūš, paši deg. kaut ko uzraksta par literatūru, tā arī ir visa literatūrzinātne.
bet nu kāda velna pēc vajadzīga tāda fakultāte un tāda studiju programma? vai arī likvidēt literatūrzinātnes studiju moduli un miers. lai rullē antropoloģija, folkloristika, teātra zinātne un valodniecība. šobrīd liekas, ka to vajag ja nu vienīgi pasniedzēju algām un diplomu štancēšanai. (rakstot iedomājos – nez, kas tagad ir faķa dekāns? tās abas sievietes (abu kaut kad sen apvienoto faķu bijušās dekānes) jau ir publiski izkāvušās duelī un kāda no viņām ir ievēlēta amatā? vai arī ir atrasta jauna varas bāba?)

diezgan nožēlojama pēcsajūta. studenti jau nav vainīgi, viņi centās uzrakstīt tēzes starptautiskai studentu konfai, kaut visticamāk studiju laikā neviens pasniedzējs viņiem to nebija mācījis un viņiem nav ne mazākās nojausmas, ka tas gluži nav brīvā tekstā sarakstīts referāta spilgtāko citātu apkopojums. bet sanāca nožēlojami – tikai divus no astoņiem darbiem izlasīju ar interesi un cieņu (pārējie bija rēbuss, cenšoties saprast, kas slēpjas aiz mistiskajiem apgalvojumiem un teksta kruzulēm).

turklāt likt komatus un garumzīmes filoloģijas studenta apcerējumā – piedodiet. jums tak būs jāstrādā skolās, augstskolās, redakcijās, izdevniecībās. latviešiem tak vajag labas pašu rakstītas, tulkotas, izdotas grāmatas un savu literatūru, lai latvieši būtu latvieši arī turpmāk.

20. gs. sākumā Eiropas un Latvijas kultūra var tikt uzskatīta par vienotu, jo tai ir līdzīga estētiskā sistēma, to skar līdzīgi filozofiskie, literārie, kultūras un ekonomiskie procesi.

Guntim Berelim radītājs rada savu Doriana Greja ģīmetni, kas ir skaistāka par pašu, bet vieplī pārvēršas autors, nevis mākslas darbs. Skaistajam, ne tā radītājam ir lemts dzīvot mūžīgi. Jebkurš autors/mākslinieks atdod visu labo un skaisto sevī mākslai, paliekot arvien atbaidošāks, apliecinot savu mirstīgumu vai profanitāti pretim mākslas mūžīgumam vai sakralitātei. Gunta Bereļa secinājums ir vienkāršs – radīšana un upurēšana ir sinonīmi, kārtējais dubultnieku pāris.

Džeikilisms un Haidisms ir Gunta Bereļa varoņu problēma un tās risinājums. Galvenajiem tēliem ir divas personības – tā, ko viņi konstruē, un tā, kas viņi ir. (..) Zinātniekam ir otrādi, viņš ir Džeklis, kas ir radošais, sabiedriski derīgais, bet arī Haidu radošais. Tāpat kā Džekils, sekojot zinātniskam vilinājumam un radošajiem meklējumiem, radīja Haidu – otru, sliktu savas personības daļu – , tāpat Berelis no godīga pētnieka pārvēršas melīgā, manipulatīvā tipā.

Vizuāli uzskatāmi, pilsētvidei trafaretiski atbilstoši ir ekspresionistiski epiteti – metāls, ledus, guļbaļķi, asfalts, radot smagnēji iespaidīgu, urbānu, pat apokaliptisku ainavu.

Disharmoniju pastiprina arī krājuma bilingvālās iezīmes – blakus dzejoļiem latviešu valodā dzejniece dzejo arī krievu valodā. Disharmonijas pieminējums šajā gadījumā nenorāda uz zemāku kvalitāti vai šo dzejoļu neiederību pārējā krājuma noskaņu, bet liecina par krājuma kompozicionālo un emocionālo noskaņu variēšanos, ienesot krājumā nedaudz smagnējības un mulsuma tēlu noskaņu kombinēšanās ziņā.

veltījums studentiem

tā kā šis ir viens no retajiem pavasariem manā mūžā, kas nav izmaitāts ar kaut kādiem eksāmeniem, esejām, atskaitēm, referātiem un murgu darbu cepšanu un noformēšanu atbilstoši standartam, līdzjūtīgs veltījums visiem, kas to dara. jo tas vienkārši ir jāpadara, lai pēc tam vairs nedarītu, bet darītu kaut ko citu. iniciācija jau nekad nav viegli.

varu, protams, pačukstēt, ka tas ar tiem murgu darbiem un termiņiem nebeidzas nekad, jo neviens tak neko nedara laicīgi, pa laikam tāpat ir kaut kādi termiņi un rakstāmas šausmas, tomēr labā ziņa – visu var pamanīties padarīt, jo neko nevar ne nokavēt, ne paspēt un vienmēr ir “nu rīt toč pēdējais datums”, pēdējais pēdējais datums un pēdējais pēdējais pēdējais datums jeb “viņi tad paņems kaudzi un sāks lasīt”.

turklāt vienmēr var būt vēl sliktāk. iedvesmai raksts no avīzes “Drywa” par 100 rubļiem un 3 līķiem 1 minūtē.

nobeigumā pieredzes apmaiņas stāsts. veltījums studiju darbu pavāriem, konditoriem un cepējiem.

nazkod seņ aizguoju iz 1. konsultaceju da dorba vadeituojis saskaņuot bakalaura dorba tematu.
saskaņuojom.
vadeituoja maņ finalā vaicoj:
– un kad tad bija jānodod melnrakstu?
es prīceigi atsoku:
– aizvakar!
vadeituoj krota golvu i soka, ka napaspiešu. es jū mīrynoju, ka paspiešu. paspieju jau ari.

saruna nūtyka katedrā, vysu nūsaklausēja kaida cyta pasnīdzieja, dagunu ībuozuse papeirūs. izalykdama, ka tei ni jei.
jei piec tam beja muna magistra dorba vadeituoja.
aizguoju da juos nazkod pavasarī i pasaceju, ka syudi laikam byus. jau apreļs.
jei vaicoj:
– kad tad jums tur to tīrrakstu jānodod?
es padūmoju:
– 25. maijā 16:00.
jei nūsvīž vysus papeirus iz golda i mīrynoj:
– bet tad taču laika vēl vesels mežs!!!


kai smejīs, veļteits Latvejis meža ryupnīceibai.

vīglu goru! i mudeigus pierstus klabynuot!

šodien visa bija par daudz

letonika

Piezīmes šorīt Letonikas kongresa laikā. Piebilde par Dr. un Mg. radās, baudot balss intonācijas un vērojot sirmo, krāsaino un krāsoto galvu proporcijas.

Citējot sevi pirms nepilna mēneša: ja tie visi ir projektu vadītāji, kas būs ar Latvijas zinātni pēc 10-15 gadiem? Nemaz nevajag ilgāk gaidīt.

Kā arī vēl daži interesanti novērojumi par darītājiem un muldētājiem. Bet lai nu paliek. Katram savs. Katrs pats atbild par sevi.

Ar lieliem vīriem ķiršus ēst nav koši. Tas bija citāts.

Diena pavadīta pilnīgā pakaļā, glābjot neizglābjamas lietas un bakstot sīkumus. Tā tikai bija viena no mana mūža dienām.

.

Aiz loga atdzīvojusies satiksme. Atkal brauc mašīnas, trakais debesīs līdējs ir nokāpis no Vanšu tilta vai kas nu tur ar viņu noticis. Krīt jau laikam tikai akmeņi un pat tie reizēm nekrīt.

Reiz sensenos laikos, kad man bija 17 vai 18 gadu, ar draudzenēm uzkāpām TV tornī Aglonā. Bija izdevies pielauzt Latvijas Televīzijas večus palaist mūs kāpt augšā. Tikai pieteica nelīst pie iekārtām un uzmanīties.

Tikām apmēram līdz pusei, skatam pavērās meži, ezeri. Tas bija tā vērts – ar plandošiem gariem brunčiem, ar Lomo fotoaparātu, kas piesiets pie brunču gumijas un rauj tos uz leju. Vējš pinas drēbēs un matos.

Kāpām, nemaz nebija bail, jo mēs turējāmies. Tikai liela sajūsma, kā atsedzas apvāršņi. Ar katru posmu arvien augstāk. Ja tik skaisti ir pusē, tad kas sagaida pašā augšā?

Pa to laiku mūsu plandošos brunčus ievēroja drošības dienesti. Bija taču augusts un Marijas debesīs braukšanas svētki. Ja Marija brauc debesīs, marijām būs tupēt uz zemes.

Pie torņa piebrauca vairākas mašīnas, zemessargi un laikam policija. Vīrs ruporā auroja: “Kāpiet zemē! Kāpiet zemē!”

Brīdi šaubījāmies un pakāpāmies vēl mazliet uz augšu. Ieva laikam bija nepilngadīga, man un Santai laikam bija tie 18, bet varbūt arī vēl nebija.

Tagad es zinu, ka vajadzēja kāpt līdz galam un tad strebt sūdus. Jo tas bija un ir tā vērts. Toreiz mēs nobijāmies un nokāpām.

Veči nolasīja morāli. “Pie Dieva uz ceļiem jārāpo, nevis jākāpj tornī.” Pa kaklu tikai arī televīzijas ļaudīm. Bet es joprojām saku – bija vērts.

Pēc tam esmu kāpusi vairākos torņos. Citā sarūsējušā, citā bez grīdas. Un vienalga apvārsnis ir tā vērts. Lai kādi sūdi pēc tam.

.

Nez, kādā valodā ar mani runās Dievs, kad nomiršu.

Reizēm šķiet, ka manējais toč runās latgaliski. Nav variantu. Jo ar dzīvniekiem un Dievu runāju tikai latgaliski.

Protams, es varu skaitīt Mūsu tēvs un Vater unser, Pater noster un tādā garā. Bet tie ir dzejoļi.  Būtība taču nav vārdos, bet jēdzienos. Tāvs – gādība, spēks un aizsardzība. Myusu – mans, tavs, kopīgais, piederīgais. Kas esi – esi, pastāvi un gādā. Dabasūs – tur virs zemes, kur zvaigznes sabērtas un mirgo. Jo vairāk ieskaties, jo mirgo un jo vairāk.

Dievam nav variantu, un man nav variantu. Tad nevajadzēja ļaut piedzimt Latgalē, ja valoda neder.

Ja Viņš nemāk latgaliski, tad ko gan viņš māk un kam man Viņš tāds ir vajadzīgs? 😀

Nav jau nekāda bābu būšana un karjeras trepes – uzkalpojies un tiec augšā pie pīrāgu bļodām.

Nu, kaut kā tā. Dienā, kad man bija ļoti skumji.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona