Tag: volūda

Ceļa vuordi

naktineicys

Izdūmuoju dīnrokstā dalikt vuordineicu, kas 27. julī skanēs Latvejis Radejis raidejumā “Kolnasāta“. Varbyut kuram nūder, taisūtīs ituos vosorys Lelajam Braucīņam iz Latgolu.

Itys roksts vaira dūmuota tim, kas latgaliski narunoj. A varbyut kaida gudreiba nūderēs ari tam, kurs latgaliski runoj kasdīnys, tik nav aizadūmuojs, kai tys eisti ir i kai juobyut.

Ak jau daudzi nu jiusu itūvosor brauks gostūs iz Latgolu. Cyts gostūs da rodu voi iz kopusvātkim, cyts kai turists apsavērt, kas lobs pādejā laikā sataiseits i izcalts lelajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, cyts nūsamauduot azarā i izapērt pierteņā, vēļ kaidam gribēsīs apsavērt staraveru dzeraunis, katuoļu krystus ceļa moluos voi taipat viņ pablūdeit pa Latgolys celim i nacelim.

Īejūt sātā, vīsneicā voi sateikūt cylvāku iz ceļa soka „Lobs reits”, „Loba dīna”, „Lobs vokors”. Kotrā teicīnī ir div vuordi, taipat kai lītuvīšim.

Tyvuokim cylvākim var saceit – „Vasals”, „Vasala”! Tys sovā ziņā ir analogs latvīšu „Čau”, tikai sevī satur nūvieliejumu, lai cylvāks ir vasals. Ari tod, ka kaids cylvāks nūsaškaudoj, jam apleicejī soka: „Byusi vasals!” voi vīnkuorši – „Vasals!” A kod pi svātku golda paceļ gluozi, tys tam soka dzardams: „Byusi vasals!”, a ūtrys jam atsoka: „Dzer vasals!” Tai jūceigai saīt, tok tys, kas dzer, ūtram vielej veseleibys, a ūtrys jam atsoka ar tū pošu.

„Vasals” vyspuor ir cīši ītiļpeigs vuords. Var gadeitīs, ka iz kaida ceļa staba, ībraucūt kaidā pogostā voi mīstā, gaideis uzroksts, par pīmāru: „Vasali Baļtinovā!” A sagaideituojs, izguojs prīškā iz sātys celeņa, saceis: „Vasali atbraukuši!”

Ir pat vuordi – „vasaluotīs”, „sasavasaluot”, „vasaluošonuos”, „sasavasaluošona”. Tys ir vasals process, kur nav gona ar vīnu „vasals”, „vasala” vuordu, a kas ītver ari apsarunuošonu – kai dzelys, kai sīva, kai bārni, kai veiram dorbs, kai ceļš da itejīnis, kaids laiks ruodīs, kai ar sīnu, kai mašyna īt. Kod ūtram dūsi lobu dīnu, lobu reitu voi vokoru, tī ir taida kai pīkluojeibys sīna pa storpu – kai vajag. A ka saceisi „vasals”, „vasala”, „vasali”, to obeji runuotuoji atsarūn vīnā telpā, vīnā ustobā, vīnā pogolmā. Lobadīnu dūd vysim, vasalojās ar sovejim.

Vēļ ir teicīņs, kū myusu dīnuos gon vaira soka tikai bērēs, ejūt iz saļmu dzīduošonu, kai ari bazneicuonu vydā, ari sarunā ar bazneickungu. Tok tei ir vaca katuoļu sasavasaluošona. Sateikūt soka: „Lai ir slaveits Jezus Kristus!” Ūtrys atsoka: „Myužeigi myužam!” Tai ak jau nasaceis jaunīši večerinkā ci tuseņā voi zaļumbalā, tok svātdīnis reitā, sateikūt babeņu iz ceļa ejam iz bazneicu, drūši vari saceit – jai byus prīceiguoks pruots, a Tovs pasauļs paliks gaišuoks.

Bērēs, voi ari runojūt par kaidu nūmyrušu, soka: „Myužeigu dusiešonu!” „Lai jam vīglys smiļkts” A kuozuos taipat kai i cytur Latvejā pi golda klīdz: „Ryugts, ryugts!” I tod: „Soldons!”

Pi golda var vielēt lobu apetitu voi apetiti – kai jau kuram tys vuords mutē pasagrīž. A vēļ lobuok āduojim nūvielēt: „Dīvs gaus!” Tys zeimoj – lai Dīvs gausynoj iesšonu, lai āduojs ād ar gausu, ar apdūmu i paād da seita, na pīsarej tai, ka navar pakustēt i tod suop māga. Lai iedīņs nas svieteibu i nūdar mīsai i goram. Gauss ir ari ar nūzeimi lāns, lieneigs. Lieni ādūt, var paēst lobuok, seituok. A pretim juosoka: „Ar gausu!” Tai ka āduojs ari apstyprynoj – ēst pamazeņam. Tai pi golda saīt dialogs: „Dīvs gaus!”, „Ar gausu!”

Pi golda var saceit ari „Lai Dīvs svietej!” – tys zeimoj, lai iedīņs nas svieteibu i seitu, reizē ari pateiceibu Dīvam par juo duovonom. Par sauli i zemi, kas izaudziejuse gryudus, par malieju i cepieju veseleibu i spāku. Ka redzi kaidu struodojam ceļa molā, soki: “Dīvs paleidz!” Na veļti ir teicīņs “Kas nadūd Dīvpaleiga, tam iz kokla čorts sēd”. A pretim vysod var saceit „Paļdis” – itys vuords der gondreiž kotrā situacejā.

A, ka kaids ir izdarejs kū na viņ lobu, tū „paļdis” var saceit vēļ stypruok, sokūt: „Lai Dīvs aizmoksoj!” Tys reizē ari ir lobys izadūšonys vieliejums nazkod iz prīšku. Partū ka lobs dorbs vysod atnas soldonus augļus – agri voi vieli. Taipat ari švaks dorbs – kotram dorbam sova olga, i na jau myusim ļauds struopēt. Deļtuo ari švaka dareituojim var saceit: „A lai jam Dīvs aizmoksoj…” I tei jau vaira na myusu vaļa – kaida tei moksa byus. I kod.

Taidi ir vaira lītuotī latgalīšu pīkluojeibys vuordi, pīkluojeibys frazis. Pareizuok sokūt – ceļa vuordi. Taids īskots latgalīšu pīkluojeibys pasaulī. Ka brauksi cīmā iz Latgolu, atguodoj jūs!

Itī vuordi „paļdis”, „lyudzu”, „vasals”, „Dīvs paleidz” varbyut naizgluobs pasauli, tok jī Tev paleidzēs ceļā i sātā i kai celinīkam attaiseis vysys durovys i paruodeis, ka ite naesi vyss najaušs cauri guojiejs i gosts iz eisa laika, a sovs cylvāks, kas pasaulī īt ar ciļvieceigu gudreibu.

Dzeivē iz prīšku tuoļuok teik nakaunis. Tok i jī nikur tuoli natiks, ka namuocēs pasaceit “paļdis” voi nūvielēt cytim ļaudim lobu dīnu i vīglu goru.

Gols golā – kai pasaulī īsi, tai i pasauļs īs tev pretim. Kai mežā sauksi, tai atskanēs. Kaidu dzīsmi dzīduosi, tai i skanēs.

Lai skaista vosora i breineigs ceļš zam kuoju!

Jupiteri, pokemoni un teksti tviterī

Kas atļauts pokemonam, nav atļauts ministram. Tā gribētu pārfrāzēt teicienu “Quod licet Iovi, non licet bovi.”
Lielākā daļa cilvēku raksta ar kļūdām, tomēr avīzes un žurnālus pieņemts drukāt bez kļūdām. Taču arī tad kļūdas var atrast jebkur – tās ir arī Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcā. Atšķiras tikai kļūdu skaits. Ja to pārāk daudz, rodas šaubas arī par saturu.
Ja lielākā daļa tvitero, kā nu ienāk prātā, publicējot arī dranktvītus un sava pusdienu šķīvja bildes, publiska persona paliek publiska persona arī tviterī. Vai drīzāk – tieši šai demokrātiskajā mikroblogošanas vietnē labi redzams, kāds cilvēks ir patiesībā. Sevišķi, ja vītero daudz un ilgi. Var maskēties nedēļu, bet mēnešiem ilgi cilvēku nenoslēpsi.

Robertam Ķīlim jeb @cantab3 tviterī nesekoju jau kādu laiku – laikam kādu dienu apnika. Pa laikam tomēr palasu, ja kāds retvītojis. Liekas tāds sakarīgs un domājošs cilvēks. Iekļuva valdībā. Ķērās pie reformām. Domā un dara, ne tikai pukst un stutē vecos IZM āžus un ierēdniecības paradumus. Publiskais tēls tātad – progresīvs un radošs cilvēks, kas nebaidās no izaicinājumiem un zina, ko dara. Lūk, piemēram, šī gada 1. decembrī IZM apstiprinātie Valdības rīcības plāna pasākumi izglītībā. Tikai raksta tviterī brīžam tā, it kā būtu pasprucis no pamatskolas – bez garumzīmēm un komatiem. 🙂
Tomēr – ja drukas kļūdu un apzināto paviršību ir par daudz, saturs zaudē kvalitāti un atstāj pavirša pofigista iespaidu. Parasti, ja kāds tviterī sāk kaitināt ar lieku un tukšu, paviršu saturu, atsekoju. Tā ir mana brīvība nelasīt drazas. Bet ko darīt, ja rakstītājam ikdienā nemaz nesekoju, bet pa laikam palasu?

Šeit ir vērts atgādināt, ka Roberts Ķīlis, lai arī sevi tviterī piesaka kā “social anthropologist”, ir izglītības un zinātnes ministrs, tātad pārvalda un reformē nozari, kurā strādāju. Pa laikam ir vērtīgi uzzināt, kādas ir viņa gan kā amatpersonas, gan cilvēka domas, idejas. Jo vairāk, ka viņš šobrīd tviterī mazāk raksta par antropoloģiju, vairāk par izglītības sistēmas reformām.
Tomēr man @cantab3 tvīti brīžam liekas pavirši, steigā rakstīti (var jau saprast – 24 stundās diennaktī paspēt arī tvītot ir papildus laika saskaldīšana). Šo iespaidu sevišķi paspilgtina latviešu valodas diakritisko zīmju nelietošana, kas kopā ar drukas kļūdām un pārrakstīšanos rada diezgan dramatisku iespaidu par rakstītāju. Jo vairāk, ja uz to skatās, kā uz izglītības un zinātnes ministra publiskajā vidē rakstītu vēstījumu.
Tāpēc šodien spontāni reaģēju – ierakstīju komentāru par valodu. Cerībā, ka tikšu sadzirdēta un šī komunikācijas kļūda nākotnē tiks labota. Jāizdara taču tikai tāds nieks – telefonam jāpieliek latviešu burti. Elementāra pieklājība pret valsts valodu un lasītājiem.

Piebildīšu uzreiz, ka man nebija ne jausmas un joprojām ir vienalga, no kādas partijas nāk Roberts Ķīlis. Ja nu kāds meklē kādas partejiskas lamatas vai ko citu.
Nekad dzīvē neesmu viņu satikusi. Man nav ne jausmas, cik viņš ir garš, kā izskatās, kā skan viņa balss. Neko nezinu par ministra raksturu un paradumiem.
Visa diskusija (un sacepiens) no manas puses bija par tviteri – vai vadoša valsts amatpersona komunikācijā drīkst būt pavirša un kādu iespaidu par izglītības un zinātnes ministru rada tviterī lietota kļūdaina latviešu valoda.

Neapšaubāmi tviteris ir labs komunikācijas rīks – tāpēc ļoti apsveicami un man patiešām prieks, ka Roberts Ķīlis to lieto ikdienā, daudz un salīdzinoši prasmīgi – ja ne šis sāpīgais valodas jautājums. Jo tviteris ir arī virtuālās identitātes veidošanas rīks, savukārt tviterī, ja neskaita mazītiņu profila bildi, fonu un iespēju ielikt bildes un video, gandrīz vienīgais tēla veidošanas veids ir saruna un tajā izmantotā valoda.
Ja Roberts Ķīlis ir teksts, kas rakstīts bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, reizumis aizmirstot par komatiem, tad tas ir apgrūtinoši – lasīšanas ziņā. Lasot latviski, esmu pieradusi pie latviešu burtiem – tas novērš nevajadzīgus pārpratumus un vajadzību iedziļināties kontekstā.
Kad sals ir aukstums un kad sals ir sāls, kuram aizmirsta garumzīme?
Kad majas nav kaka nozīmē, ka mājas nav sliktas, un kad, ka mājās nav kaķa?
Tā varētu turpināt ilgi. Tieši tāpēc datoros un telefonos varam un vajag lietot latviešu valodu atbilstoši mūsdienu ortogrāfijas normām – tā ir vieglāk un ātrāk saprasties un uztvert domu.

Redzēju un joprojām redzu Robertu Ķīli kā potenciāli veiksmīgu amatpersonu, kas varētu ienest svaigu gaisu arī IZM. Ja vien radītājs pārspēs ārdītāju. Kaut izglītības un vēlāk arī zinātnes reformas patiesi ir vienīgais, ko savā dzīvē atceros, sākot jau no apmēram 2.-3. klases. 🙂 Un kaut strādāju zinātniskā iestādē.
Tāpēc, ieraudzījusi kārtējo divreiz vai trīsreiz jēgas meklējumos pārlasāmo tvītu, kur nav latviešu diakritisko zīmju, trūkst komatu, vietām pazuduši burti, vietām uzrakstīti lieki, vietām mazie, vietām lielie vārda vidū, nolēmu reaģēt. Aizrādīju par latviešu zīmju neesamību, jo tā bija viskonsekventākā kļūda – ne nejaušība, bet apzināta izvēle.
Par burtu kļūdām – kuram negadās, sevišķi steigā. Kaut savus tvītus gan parasti pārlasu, lai nav muļķīgu kļūdu ar dzēšot nesaskaņotiem locījumiem vai pārprotamu vārdu virknējumu. Rakstīt ir atbildība. Publiski taču raksta adresātam, cilvēkiem. Bet var jau uzskatīt, ka esmu vecmodīga un nesekoju laika garam – laist visu viegli un pa roku galam.

Zemāk redzamais tracis izcēlās no viena tvīta. Vienkārši nenoturēju mēli, jo likās, ka jāpasaka, kā izskatās no malas – ja nu cilvēks pats neredz. Bet, kā zināms, ceļš uz elli labiem darbiem bruģēts.

Tālāk hronoloģiskā secībā diskusijas tvīti.

Gandrīz hronoloģiskā secībā. Vietām gan pamainīju secību, ja vēlāk rakstīts tvīts ir atbilde un attiecas uz augstāk rakstītu apgalvojumu. Vietām tekstu daudzuma dēļ, iespējams, precīzi neizsekoju, kas kam seko. Tomēr nolēmu apkopot un publicēt – šī laikmeta un tvitera vides liecībai. Tviterī viss aizzib tik ātri.

kazaksk kārlis kazāks
@saprge Beidzot! Es arī ilgstoši domāju cik piemērota klaviatūra ir IZMinistra @cantab3 digitālajām ierīcēm!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 es biju pacietīga. galu beigās – cilvēks aizņemts ar lielām lietām, varbūt nesen nopircis jaunu telefonu. 🙂 bet cik ilgi?

kazaksk kārlis kazāks
@saprge īpaši labi tas piestāv amatam 🙂 bet vismaz mēs varam būt pārliecināti, ka @cantab3 nav noalgojis sev vīterotāju!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 lai tik vītero! amatam gan piestāvētu mūsdienu latviešu ortogrāfija – ar garumzīmēm un mīkstinājumiem. 🙂

lasma_m Lāsma Mentele
@saprge Nu, vietām jau garumzīmes parādās, ka tik tad nav slinkums.

AigarsX Aigars Liepa
@saprge @kazaksk @cantab3 Šeit nāk prātā ministra kunga partijas vadītāja aicinājums pavasarī: twitter.com/#!/Rigas_pils/…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge tak nelasiet

bernitektura indra ķempe
@saprge @kazaksk un komatiem! varbūt sarunājam čeindžu: @cantab3 izglītojas gramatikā, mēs reformas labumā. ātrāk par jāņiem, protams

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 Robert, kāds jums telefons? Varbūt varam kā palīdzēt ar instrukcijām?

aigarius Aigars Mahinovs
@pecisk @saprge , ņemot vērā, ka @cantab3 to uzrakstīja no iPhone, man ir aizdomas uz PEBKAC t.i. mācīšanās vaina vien ir 🙂

@pecisk Pēteris Krišjānis
@aigarius ir kāda viegli saprotama pamācība tīklā kur parādīts kā ieslēgt latviešu valodas rakstīšanu iPhone?

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 provē sekot šai instrukcijai lai pievienotu latviešu valodu iphone.appstorm.net/how-to/change-… ja vēl kas droši jautājiet. Atbildēšu.

Zvlx Ilva Mardega
@Beroald @saprge @cantab3 Domas vajag paust dažādos veidos, tomēr galvenajam atbildīgajam par izglītību piedien pareiza latviešu valoda.

cantab3 Roberts Ķīlis
@Zvlx @beroald @saprge tipisks klasisks latvisks ad hominem.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @saprge Atrodoties ministra amatā, drusku tomēr vajadzētu kontrolēt savu izteiksmes stilu.

ReinisLazda Reinis Lazda
RT @cantab3 @saprge tak nelasiet

saprge saprge
ja raksti, neparaksties. ja paraksti, nebrīnies. (kāpēc mācīties LV valodu, ja pat ministram pie kājas?) RT @cantab3: @saprge tak nelasiet

saprge saprge
prasme saziņā lietot gramatiski pareizu valodu, t.sk. latviešu, ir daļa no komunikāciju etiķetes. tviteris nav tikai pokemonu valstība.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Es teiktu – tipiska politiķa izgāšanās.

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge ta ka mana telefona programmatura nav pielagots latviesu valodas diakritikai, tad no ta rakstot, garumzimju nebus.

saprge saprge
@cantab3 kā saprotu, tas ir iPhone. @pecisk ieteikumi, atbalsts nelīdz? bet “no tā rakstot” ir divdabja teiciens, atdalāms ar komatiem. 🙂

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge reize ari uzskatu, ka itin biezi sastopama ieraza novirzit saturisku sarunu uz formu ir tipiska logiska kluda(fallacy)

saprge saprge
@cantab3 tas nekas, ka zaldātam forma saburzīta un pogu nav – ka tik sirdī labs cilvēks. // tas nekas, ka kaut kā rakstu – ka tik doma laba.

ojars #17E1E3
@saprge ceru, ka šīs bezjēdzīgās aktivitātes neaizbaidīs @cantab3 no tvitera… pietiek jau mums politiķu, kuri klusē.

saprge saprge
@ojars ja @cantab3 ir izglītības ministrs, tā ir atbildība arī tviterī. kāpēc lai nedrīkstētu norādīt uz to, kas liekas amatam neatbilstoši?

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@cantab3 @tris_Melleni @saprge VL-TB/LNNK vajadzētu nākt klajā ar ierosinājumu aizliegt tirgot telefonus bez latviešu valodas zīmēm.

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@Dzintarsh pēc šādiem tvītiem rodas aizdomas, vai tik Tev uz smadzeņu daivām nav sakrājies ūdens. Aizej pārbaudīties, latvofob!

@peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh 1) iPhone ir latviešu zīmes. 2) Kā var tvītu, kas aicina uz latviešu valodas atbalstu, uztvert naidīgi?

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@peterispuritis Acīmredzot, Tu nelasīji starp @Dzintarsh rindiņām..

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh Un Tu starp manām. Piedod, tā bija kļūda – jebkad atbildēt uz Taviem tvītiem.

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@Bertaane @peterispuritis Lasīšana starp rindiņām dažkārt rada grūtības saprast uzrakstīto tekstu 🙂

L_bss Lauris Bokišs
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge tad varam atvērt tēmu par digitālo genocīdu pret latviešu valodu, jo sms maksā 3-5x dārgāk..

saprge saprge
ja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? izglītība – zemē nomests laiks?

ReinisLazda Reinis Lazda
@saprge @cantab3 Reizēm cilvēkiem ir objektīvas grūtības rakstīt pareizi (disleksija u.tml.). Bagātās valstis tādiem piešķir tulkus.

saprge saprge
@ojars tviteris ir arī PR rīks. ja par izglītību atbildīgs ministrs publiski raksta ar kļūdām un bez garumzīmēm, tad kādu ziņu grib nodot?

UlvisSilins Ulvis Siliņš
@saprge 1) Neesmu vēl saticis cilvēku, kurš rakstītu bez. 2) Šīs divas lietas nav savstarpēji saistītas. 3) Nenoliedzami, tas ir slikts PR.

ojars #17E1E3
@saprge @cantab3 cik iz. ministru iepriekš ir izrādījuši vēlmi komunicēt? Un ļoti iespējams, nākamais arī būs klusētājs no gramatikas nažiem

ojars #17E1E3
@saprge tamdēļ ir jāizmanto iespēja runāt par svarīgām tēmā ar @cantab3, nevis latviskā garā pakāst to.

saprge saprge
iedomājies, iekšlietu ministrs tviterī ieraksta – ai, reizēm nozogu pa kādai vistai no kaimiņiem. veselības – biju apvārdot rozi pie Musjas.

vorompatra Mārtiņš Zvaigzne
@saprge Ir jau precedents – iepriekšējais tieslietu ministrs taču kaut ko muhļīja ar nodokļu shēmām

parasts Kaspars Misiņš
@saprge Tā rakstīšana (izglītības ministra) ir tikai rakstīšana. Raksta no iPhone, nemāk uzlikt garumzīmes (vai ērtāk bez) un viss.

saprge saprge
@cantab3 cilvēkam nav jāmāk viss. mana pirmā ziņa bija – lai kāds palīdz nomainīt burtus un forma neaizēno saturu. tas ir, gribēju palīdzēt.

saprge saprge
@cantab3 rakstīšana bez latviešu diakritiskajām zīmēm rada iespaidu par vecā kaluma zinātnieku, kas datorā baksta ar 1 pirkstu. PR jautājums

AlksneR Rudīte Martišauska
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge Robertam ir kruts telefons, kas neļaujas latviskoties. Noskaidroju, ka tādi ir.

L_bss Lauris Bokišs
RT @AlksneR @Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge .. ar latviešu rakstu zīmēm. Bet nopietni, manuprāt, svarīgāks ir izgl.&val. saturs.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars man pilnigi nekas pret kritiku par kludam latviesu valodas lietojuma.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars tas mikstak ka lincosanas solijumi

saprge saprge
@cantab3 labi, labi. rētas daiļo vīrieti, kļūdas – vīterotāju. jo tikai tā mēs redzam, ka viņš ir īsts un tā nav viņa preses sekretāre.

saprge saprge
@cantab3 savukārt man ir vārda brīvība norādīt arī Jupiteram, kā varētu labāk – iPhone nav nekāds retums un ar to var rakstīt arī latviski.

ReinisLazda Reinis Lazda
@ojars @saprge @cantab3 Konkrētajā gadījumā es teiktu – labāk nerakstīt vispār. Izglītības ministrs IR simbols.

saprge saprge
@ReinisLazda @cantab3 savā ziņā jā. Jupitera un vērša gadījums – kas ļauts parastam vīterotājam, neder tam, kas atbild arī par valodniecību.

edaliba Ēriks Daliba
@parasts @saprge @cantab3 jā, kirilicā arī derēs, ka tik doma laba 🙂 NĒ, latviešu valodā ir diakritiskās zīmes, vai arī neraksta nemaz!

LieneBrizga Liene Brizga-Kalnina
@saprge Pēc šādas loģikas izglītības/zinātnes ministram jāmāk pareizi rakstīt arī ķīmijas formulas, jāpārzina augstākā matemātika, utt.

saprge saprge
@LieneBrizga diskusijām tviterī lietojam latviešu valodu, nevis ķīmijas formulas. ja būtu otrādi – jā. es iebilstu, ka nemāk sazināties.

saprge saprge
jo vairāk kāds norāda uz savu brīvību un tiesībām, uz demokrātiju, jo ticamāk, ka citu brīvība un tiesības būs pie kājas. Spartaka sindroms.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge protams, pienakumus var pildit ari ar oficialu vestulu, uzrunu un preses sekretara palidzibu.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge paldies par viedokli, tacu soreiz atlausos nepiekrist un noradit uz varda brivibu, kas attiecas ari uz mani

random_twatter justarandomtwatter
@cantab3 @reinislazda @ojars @saprge … šī pārprastā vārda brīvība, kur aizmirts par līdzatbildību un pienākumiem pret citiem…

ervinsk Ervins Krauklis
@cantab3 @ReinisLazda @ojars @saprge kāpēc nevar rakstīt, lietojot diakritiskās zīmes? Teksts kļūst uztverams un draudzīgs.

saprge saprge
@ervinsk jo bez zīmēm izskatās proletāriskāk un apliecina, ka to nedara preses sekretāre. 😀 jeb cilvēka brīvība neievērot valodas likumus.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge “kļūst”, nevis “kļūt” 🙂

saprge saprge
@ervinsk neesmu nekāds valodas policists. mani vairāk interesēja disonanse starp amatu un pokemonisko rakstības veidu. es tā nevarētu.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge beigās rakstītais kļūt par tādu kā burbuļošanu, kur viena līdz galam neizdomāta un nepateikta doma ķer divas nākošās

<!– @page { margin: 2cm } P { margin-bottom: 0.21cm } A:link { so-language: zxx } –>

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge par tām nepabeigtajām domām, tas ir mans iespaids.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge @LieneBrizga tie niki tādi nelatviski jums ar ministra kungu.

saprge saprge
@JanisGailis tāds niks man jau no 2000.-2002. gada apmēram. 🙂 uzvārda burti pamainīti vietām.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Nu re. Tagad skaidrs. Bet Ķīlis man tomēr liekas sakarīgs ministrs.

saprge saprge
@JanisGailis runa jau nav par to, kāds viņš ir kā ministrs. gribēju palīdzēt: twitter.com/#!/saprge/stat…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge Pilnīgi droši. No kuras varu, no tās ierīces arī sazinos, lietojot diakritiskās zīmes. Piemēram, pašlaik no sava datora.

saprge saprge
@cantab3 tas labi. bet pieļauju, ka ir reizes, kad jāatbild uzreiz. tāpēc arī pa dienu aicināju uzlikt aifonam zīmes, lai mazāk pārpratumu.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Mēs to savā darbiņā saucam par zaparu. Lai uzturētu tempu, šis tas jāziedo.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge try this. You made three grammar mistakes in your appeal to be grammatically correct. Is there any meaning in such arequest?

saprge saprge
@cantab3 varim paruonuot ari latgaliski, ka jau diskuseja puorīt iz svešvolūdom.

RitaEvaNa Rita Eva Naseniece
@saprge piedod, skolotāj, bet es esmu no pokemoniem. bet tik un tā esmu Tavs draugs 😉

saprge saprge
@RitaEvaNa :))

RobinsLV Robins
RT @saprge: ja LV izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? | viņš nestrādā par skolotāju 🙂

saprge saprge
@RobinsLV toties viņa pakļautībā strādā skolotāji. prasme un vēlēšanās korekti lietot valodu, manuprāt, ir cieņas un morāles jautājums.

RobinsLV Robins
@saprge Galu galā, labs treneris ir tas, kura audzēkņi pelž (skrien, slido) labāk par viņu pašu. Ķīlis varbūt Tevi vnk trenē 🙂

RobinsLV Robins
saprge saprge

@RobinsLV tad jau es varu iet mācīt hokeju, jo jebkurš mans audzēknis būs labāks par mani. tātad labs hokejists? diez vai.

RobinsLV Robins
@saprge nu, Tu jau mums neesi “jebkurš’, Tu esi starp labkajiem. Un ikviena trenera sapnis ir ziaudzināt kādu par sevi labāku 🙂

saprge saprge
@RobinsLV ne hokejā.

RobinsLV Robins
@saprge Ai, Tu jau ļoti labi saproti, ko vēlos pateikt: mēs katrs kļūdāmies, jo esam cilvēki. Ķeza būtu tad, ja to pasludinātu par normu 🙂

saprge saprge
@RobinsLV nu re. par to jau arī ir runa. es neaizrādu katram, jo neesmu traka. bet šai gadījumā autors domā, ka kļūdas ir normāli.

RobinsLV Robins
@saprge Kopš bērnības manī mostas aizdomīgums, ja kāds saka “es jau neesmu traks” :DD

RobinsLV Robins
@saprge ps. Mana līdzšinējā pieredze ar Tevi neliek apšaubīt, ka gribēji to labāko. Kā jau minēju, ir laiks izmest visu lieko no galvas:))

saprge saprge
@RobinsLV ok, es esmu traka. un pa naktīm staigāju pa ielām ar melnu flomīti, laboju kļūdas veikalu izkārtnēs.

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@saprge @RobinsLV Ministrs (lai kuras partijas) nedrīkstētu būt paviršs valodas ziņā. Mēs – jā. Mēs, kļūstot par ministriem – nē.

RobinsLV Robins
@saprge pa naktīm staigāju ar melnu flomīti | O! Naktīs gan es guļu. Bet ja veikalā ko stulbu pamanu, nekautrējos un laboju uz vietas 🙂

saprge saprge
@peterispuritis par partijas piederību vispār tikai šīs diskusijas laikā uzzināju. tas vispār nav arguments, tikai papildus konteksts.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Jūs,godājamais,esat paštaisns megalomaniaks,man nudien bail,ka ar savu nespēju ieklausīties kritikā savārīsiet ziepes IZM.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Starp citu,kādu atbildību Jūs paredzat sev,ja Jūsu plānotās paraugreformas izgāzīsies?Vainosit citus?

saprge saprge
@koleegjis kāpēc Tu raksti no iPhone ar latviešu burtiem? man tāda zvēra nav, tāpēc nesaprotu cepiena sakni – cik sarežģīti ir mainīt.

koleegjis Edgars Raginskis
@saprge kāpēc gan nerakstīt? Ja @cantab3 neraksta,tad tas nav smalkais stils!?;) var tak būt,ka viš naprūt nūmaiņeit ;((

gatisp_ Gatis Pogulis
@RobinsLV @saprge Lielaks greks, manuprat ,ir @cantab3 nespeja/negriba paskaidrot, ko vins velas panakt un kadas vizijas slepjas aiz planiem

saprge saprge
@koleegjis pa dienu @pecisk piedāvāja palīdzību @cantab3 – tāpēc arī brīnos. kāpēc nemainīt, ja var nomainīt. rodas tikai lieki pārpratumi.

Un kā Tev šķiet?
Vai galvenais ir teksta saturs vai forma?
Vai izglītības un zinātnes ministram, rakstot tviterī, ir jālieto latviešu burti?

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

Par deputāta solījumu latgaliski

cymdi

Apskatījos Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Valsts valodas likumu, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto Valodniecības terminu vārdnīcu.

Kā arī noskaidroju, ka Saeimas deputāts Juris Viļums solījumu ir devis trīs reizes: pirmo – latgaliešu rakstu valodā, otro – savā izloksnē, trešo – latviešu literārajā valodā.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, savukārt tās paveidi ir izloksnes, latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda. Deputāta solījums ir jādod latviešu valodā, tātad to drīkst dot arī latgaliski.

Sliecos domāt, ka S. Āboltiņa, sekojot Saeimas juridiskā biroja vadītāja G. Kusiņa padomam un liekot solījumu atkārtot valsts valodā, respektīvi, līdz tas izskan latviešu literārajā valodā, ir pieļāvusi būtisku kļūdu.

Situācijā, kad solījums jau nolasīts latgaliski, pieprasīt dot deputāta solījumu vēlreiz – valsts valodā – nozīmē pretnostatīt latviešu literāro valodu latgaliešu rakstu valodai un pēdējo tādejādi atzīt par svešvalodu – tam nav pamata ne juridiski, ne politiski.

Tā kā vakar Saeimā notikušajam precedentam var būt nepatīkamas sekas un tas var radīt nevajadzīgu saspīlējumu sabiedrībā un juridiskas problēmas nākotnē, nepieciešams plašāks situācijas skaidrojums un analīze.

Tajā skaitā arī nepieciešams norādīt atšķirību starp latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgaliskajām izloksnēm un latgaliešu rakstu valodu – vēsturiski izveidojušos otru latviešu valodas rakstu tradīciju, kam ir normēta rakstība.

Ja Saeimas deputāta solījuma teksta norunāšana latviešu valodas izloksnē vai pārnesums otrā latviešu valodas rakstu tradīcijā juridisku apsvērumu dēļ šobrīd nav spēkā, šaubu un strīdus gadījumā pēc tā nolasīšanas nepieciešams valodnieku slēdziens, vai norunātais teksts atbilst Satversmē un Saeimas kārtības rullī norādītajam tekstam.

Tā kā latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids un otra rakstu tradīcija, drīzāk ir cita un korekta izeja – ir nepieciešams līdztekus latviešu literārajā valodā rakstītajam dot tekstu arī latgaliešu rakstu valodā atbilstoši šobrīd spēkā esošajām Valsts Valodas centra izstrādātajām ortogrāfijas normām.

Šobrīd veidojas absurda situācija, ka deputāta solījuma teksts ir jāatkārto vairākas reizes, līdz tas tiek norunāts atbilstoši latviešu literārās valodas (vai tai skaitā pareizrunas?) normām.

Vai visi deputāti ir apguvuši pareizrunu tik labā līmenī, lai to varētu izdarīt bez citu valodu akcenta, bez savas izloksnes iezīmēm?

Un kā gan Saeimas priekšsēdētājs, ja vien nav lingvists, spēj noteikt norunātā teksta atbilstību pareizrunas normām? 🙂

Tas tā – pārdomas, ieskicējot manu viedokli. Plašāku komentāru  sagatavošu tuvākajā laikā.

latviešu valodas lietojums manā muzejā

trillu bilde ar sunīti. kad man nebija darba, bet bija daudz laika – sēdēju mājās un laidu muļķi. jo ir tā – vai nu ir darbs un nauda un nav laika tērēt, vai arī ir laiks.

reiz, kad gāju skolā, man bija jāraksta sacerējumi. tas riebās tik ļoti, ka visvairāk analogajā blogā jeb kladēs rakstīju tad, kad bija jāraksta sacerējumi. jo jebkāda rakstīšana ir labāka nekā klusēšana baltā failā. un reizēm ir jāsāk ar eksploziju, lai kaut ko pateiktu. jo pateikt var, ja runā, nevis sēc vai kliedz.

tā kā tagad man jādomā referāts Latgalistikas konferencei Poznaņā par latgaliešu tekstu korpusu (viens no maniem mūža darbiem), tad ir īstais laiks ierakstīt kaut ko pusmirušā blogā. pusmirušā – jo pa gandrīz gadu, kopš pārvācos uz domēnu naktineica.lv un nomainīju viņam ādu, nav bijis laika, spēka, intereses, ātra interneta blogu apdzīvot. jo tas, kas tagad te ir, ir parodija par manām iecerēm.

iemesls, kāpēc rakstu – tas man patīk un tas ir viegli. iemesls, kāpēc nerakstu – kaut kas man riebjas un kaut kas traucē.

vispār jau traucē normāla interneta trūkums. darbā gluži pēc darba nesēdēsi, lai slīpētu pupu mizas. bet mājās visu laiku bija internetkrāms – laukos vispār mirstamrīks, ar ko nevar pat izlasīt e-pastu, pilsētā kaut kāds knapi dzīvojamrīks, ar ko var lēnītēm kaut ko, bet kas netiek līdzi manām smadzenēm. un ja dators velkas, dators traucē. ja velkas internets, internetā nevar radīt.

bet kāpēc vispār piesēdos rakstīt. ar šausmām izlasīju, ka šī lapa ir muzejs. tas ir, vēl nenomirdama esmu radījusi virtuālu muzeju, kurā eksponējas mana dzīve. jo Vācijā nupat iznāks latgaliešu valodas gramatika, kam uz vāka būs mana bilde (pagaidām tikai nojaušu kura) un kurā iekšā būs piemēri no šitā te bloga – latgaliski. varbūt tāpēc aiz šausmām šo te tagad rakstu latviski. lai gan latviski rakstu, kad domāju latviski. domāt latgaliski ir baigā greznība, ko var atļauties, kad dzīve iet kārtīgi un skaisti. kad dzīve nesas, tā prasa, nevis dod. un tā nu ir sanācis, ka latgaliski dzīve dod, latviski prasa. šis laikam tāds prasīšanas posms manā dzīvē. iespējams, esmu bezgalīga.

bet lielākā šausma, bija ziņa, ka tajā pašā latgalistikas konferencē Poznaņā būs Solvitas pošeiko referāts “Valodas loma sociālās identitātes veidošanā latgaliskajās interneta mājas lapās”. konferences tēžu krājumā lasu:

Latviešu valodas lietojums informācijas izveidē ir saistīts ar adresanta vēlmi paplašināt savu darbības lauku un adresātu loku, padarot sevi (sociālo lomu, arī virtuālo tēlu) un radītos tekstus saprotamus, pieejamus un saistošus arī pārnovadniekiem, kā arī iegūt popularitāti un novērtējumu ne tikai Latgales reģionā.

nu, vai nav šausmas? izrādās, es te nodarbojos ar sektantiskumu: padarīt sevis radītos tekstus saprotamus pārnovadniekiem. 🙂 lai gan patiesībā jau man pie kājas. lasi vai nelasi. tāpēc jau nesākšu rakstīt vairāk vai mazāk.

bet būs cirks. paklausīties, kā kāds mēģina interpretēt manus murgus un manu valodu lietojumu. tai skaitā tiek piesaukta subjektivitāte lietu, notikumu un procesu atainojumā. un par to nu būtu grēks sūdzēties. mans nams, mana pils. mans blogs, mans muzejs. latgaliski vai latviski.

referāta autore tēzēs raksta: tā (latgaliešu valoda – mana piezīme. Sp.) ir arī būtisks adresanta virtuālā tēla un kolektīvas identitātes – latgalieša (subidentitātes) – veidošanas, izjušanas un demonstrēšanas komponents un norobežošanās līdzeklis latviešu kopējā sociālo mediju informācijas telpā.

reizēm domāju, kur sākas zinātne un beidzas pašsaprotamas lietas. bet iedomājies – kāds šito lasa nevis tāpēc, ka lasa, bet tāpēc, ka viņam jālasa. un tas tomēr ir gana prikolīgi.

vysaidi latvīši. Latveja vīna

ite vīla puordūmom. tim, kas dūmoj, ka integraceja ir plokona līta.

pavasarūs 2. Pasauļa kars otkon atsasuoc – kai 16. martā suocās ar legionarim pi Breiveibys pīminekļa, tai majā turpynojās ar okupantim pi Uzvorys pīminekļa. da i majā vēļ Eiropys karūgi, junī pylnai laimei geju varaveiksnis karūgi i apsāstu kristīšu syudu maiseni.

i latvīšam tai gribīs nūticēt – ka mes dzeivuosim laimeigi, kod Latvejā beidzūt nabyus nivīna krīva, nivīna geja, nivīna legionara. tod to gon vyss byus labi i pareizi.

ite Janinys Dukulis dzejūli nu dzejūļu kūpkruojuma “Rēzekne-2003” (Rēzekne: LKCI, 2003).

sūpluok latgalīšu, latvīšu i krīvu volūdys. vuords – krīvyski. vuords – latgalīšu. temys – Latgola, Dīvs, pavasars i 2. Pasauļa kara veterani.

i niu pasokit – voi integraceja nūzeimoj vysus pataiseit par pareizim latvīšim. ci ļaut i vuiceit sadzeivuot sūpluok vysaidim latvīšim.

cuoli i latgalīši

spams ir spams. sit ar kūku pa golvu cereibā, ka kaids pamanēs. tok, kū vaira syt, tū golvu īraun placūs i aizbāg.

puorskaitieju Indrys dīnysgruomotā juos izjiutys par tautys skaiteišonu i par latgalīšim.
Byudama latgalīte un nūnuokūt tautys skaiteišonys anketā leidz jautuojumam par tū, voi ikdīnā lītoju latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu volūdu, prūtams, ka soku, ka lītoju. Un par tū soku paldis latgalīšim aktīvistim, kas izcīnieja īspieju myusus saskaitēt. Bet ir kaida nianse. Naasmu puorlīcynuota, ka atverūt dr.lv, īejūt tviterī voi atverūt ēpastu, grybu vysur saņimt pīckuorteju atguodynuojumu, ka man juopīskaita sevi latgalīšim. Varātu pat sacēt, ka šaidūs breižūs pazamūstās taida cilvieciska īpašeiba kai spīteiba – raksteišu kū gribeišu. Ka pateik lībīšu volūda. Ka pateik lībīši. Par tū, ka jī nanas sovu identitāti ar kareiveigu sejys izteiksmi.

reizi godā mani stabili nūsauc par Latgolys nūlyuzušū zoru. tok maņ nasagryb klīgt, kas kuram juoroksta juo anketā.
tymā pošā laikā vairuoki muni draugi, kas nav latgalīši, cyta storpā atsyutēja ziņu, ka ir anketā atzeimuojuši, ka lītoj tū paveidu – deļtuo ka tys ass jūs dvēselis stuovūklis dreižuok nakai realitate. i ka jī skaita munus īrokstus blogā latgaliski, deļtuo tok volūdu lītoj.

tymā pošā laikā zynu, ka poši latgalīši padūmuos: da kam tei latgalīšu volūda vajadzeiga, ak jau dati kur sasaglobuos i vaļsts varai paliks zinis par mani kai navierteigu cylvāku i volūdys invalidu.

vakar gruomotu izstuodē vīna buobeņa, daguojuse da LgSC stenda, agresivai bļuove: “jums ir dialekts, dialekts, nevis valoda!” latgaliski atsacieju: “nu nav gon tai. ir augšzemnīku dialekts, a latgaliskuos izlūksnis i latgalīšu rokstu volūda.” bet jai vaira tuo navajadzēja: bāgdama prūm, vēļ nazkū bļaukuoja. skali nūkomentieju: “ar trokim pa lobam.”

kaids itai skaiteišonai byus rezultats? jei paruodēs, na jau latgalīšu volūdys lītuojumu Latvejā, a Latvejis sabīdreibys toleraņci pret latgaliskū.

P. S. poša vēļ naasu anketu aizpiļdiejuse – kod beja laiks, lopa naguoja. niu nav laika. grybu izbaudēt tū procesu. īskaitūt “vai jūsu dzīvoklī ir arī citas mājsaimniecības”. tok skaidrs, ka atzeimeišu JĀ. i cyta storpā skaidrs, ka cylvāki, kas skaita munus dīnrokstus, ari tū var mīreigi dareit – lītuot volūdu var vysaidūs veidūs: runuot, klauseitīs i saprast, skaiteit tekstus.

(krēju)meļa vārdnīcele

idejeli man iedeva viens puiša izstrādājums Smurrelis!

vecuma cenzs – tiem, kam pāri 18, un tiem, kam nav vēl 70. @dePuce

paldies visiem, kas no sirds priecājas, ka pavīdējusi ideja krējuma izstrādājumu nosaukt par krējumeli! šī vārdnīca ir būtisks pierādījums tam, ka latviešu valoda ir dzīva un dzīvos, jo tās lietotājiem a) nav pie kājas, b) viņi salecas, b) viņi spļaudās, gānās un ironizē.

Kristīne jeb @Kristonka (valodu mīloša valodniece; izklaidīgs filologs) gan norāda: “sajūsmina tas, ka, šķiet, krēmeli kāds prikola pēc bija izmetis, bet nu visi ņemas, pat valodnieki paspējuši bilst, ka pareizi: “krējumelis”.” viņas blogā interesants raksts “par valodnieku sugu”, kur Kristīne meklē krējumeļa saknes – kāpēc valodnieki reizēm ir tādi dunduki, ka sabiedrībai atliek tikai brīnīties.

lūk, tvitera jaunrades pērles!

alelis – alus izstrādājums “Džons”, ko tautā sauc arī par Tosolu. @Norkijs

artelis – dzērumā uz lauka strādājošs traktorists. @zais_

augulis – strauji augošs bērns. @zais_

bērnelis – vecāku izstrādājums. @dainasilina

bērnelis – mazs bērnu izstrādājums. @smurriitis

bērnelis – mazs bērnveida izstrādājums. @AldisLauzis

brūneklis – solārijs. bicha

celis – salocīts izstrādājums. @dainasilina

cepelis – šašliks. Marija

ceplis – cepts izstrādājums, to varētu lietot nelatviskā vārda “šašliks” vietā. murmulis.lv

darbelis – haltūra. @Kristonka

datelis – statistiķis. @zais_

deselis – desas pusproduktelis. @davisvilums

drauģelis – draugs iekš portāla draugiem.lv. vilcēns

dūmelis – dūma izstrādājums (ūdenspīpes dūms). @valtina

ekselis – gļukains kalkulators. @VKarnite

ekseļseļi – skaitīkļi. @VKarnite

Elis – veikals “Elis”. Mož jim kaida saisteiba ar eļim i kriejumu. 😀 @ammarita

eņģelis – durvju eņģu izstrādājums. @smurriitis

eņģelis – Dieva izstrādājums. @Dzintris

filoloģelis – filologa izstrādājums. @Kristonka

fufelis noteikti ir vates izstrādājums. @dainasilina

garnele – gara auguma modele. @zais_

Gomelis – liellopu maltās gaļas izstrādājums. @Kfunts @Antuanete (Gomelis ir viena zivju dīķu daļa pie Lubāna ezera. Tikai nez’ kas tas varētu būt. @KFunts Gomelis oriģinālā skan “Gūmaļs” un latviski – Govmalis, tā ka saistība ir ar govīm 🙂 @Antuanete Gomelis – Gūmaļs – Govmalis – Govs Mala – Govs Malums – Malta Govs – Govs No Maltas – Maltas Govju Malums. @KFunts Kopumā – liellopu maltās gaļas izstrādājums 🙂 @Antuanete No fasētās maltās gaļas apzīmējumiem jau sen vajadzēja izslēgt vārdu “gaļa”, biedri. @PeterisSilins)

gudrelis – indivīds, kurš izdomāja krējuma aizvietotāja sinonīmu. noder.lv

iznirelis – zemūdens peldētāja izstrādājums. @smurriitis

joķelis – neizdevies joks, joka izstrādājums. @gmaliks (īstenībā, es jau gadiem neizdevušos joku saucu par joķeli. #krējumelis @gmaliks)

karamele – kara izstrādājums. @marcisosins

kartelis – tips, kas spēlē kārtis un nospēlē labumus. @saprge

kartupelis – kartonkastē augusi vīriešu dzimtes pele. @Bedre_lv

kartupelis – sēdošs armijnieks. @ammarita

knēvelis – vecāku izstrādājums. @dainasilina

kokaīnelis – kokaīna izstrādājums. @JurgisLiepnieks (Policijas ekspertīzes rāda, ka LV nopērkamajā kokaīnā kokaīns ir tikai apt 20%. Piedāvāju saukt to par “kokaīneli” vai kokaīna izstrādājumu. @JurgisLiepnieks)

krāceklis – tāds kas saldi guļ, bet neļauj gulēt citiem! 😀 @Bedre_lv

krējelis – krējuma izstrādājums. brālēns

krējonēze – krējuma izstrādājums. @Raitis_Krumins

krējuma fufelis – krējuma izstrādājums. @Feja___

krējumāns – krējuma izstrādājums, krējums+māns. @zombezi

krējumelis – krējuma izstrādājums. valodnieki

krējumelis – ļoti polisēmisks vārds: “krējums”/”melis” utt, tieši tāpēc, manuprāt, labi der arī mediju diskusijām. @juzefovics

krējumelis – sviesta vismazākais brālis. @jpetersons

krēmelis – krējuma izstrādājums. tauta

krēmelis – produktam atbilstošs nosaukums. Atvasināts no “krējuma” un “meliem” – meli, ka tajā izstrādājumā ir kaut kas no krējuma. @Liga_deksne

krēmēklis – krējuma izstrādājums. @Krishka

krēmjājelis – krējuma izstrādājums. @JurisLacis

krievelis – ja tikai izliekas par īstu krievu. @Prusis

krūteles – silikona krūtis. @saprge

ķieģelis – celtniecības izstrādājums. @lzeens

ķimelis – tējas izstrādājums ar ķimeņu aromātu. @zais_

lampele – jebkāda veida nepilnīgs gaismas ķermenis. Krekers

latmelis – jebkurš ārzemnieks, kurš izliekas par latvieti, runā ar akcentu u. tml.

Latvele – Latvijas izstrādājums. @viitola (ko tur iespringt ar krējuma izstrādājumu pārdēvēšanu – par krējumeli, liekam uzreiz – Latvele. @viitola)

majonējums – krējuma izstrādājums. @Raitis_Krumins

mammelis – kauslīga vecmāmiņa Anglijā. @AgrisAmeriks

mamzele – sieviete ar košļeni mutē. @zais_

mediju izstrādājums – kaut kas, kas “nav īsts” mediju produkts. Piemērs: ziņu straumes, kas būvētas uz PR piegādātās info copy-paste. @juzefovics

melis – latviešu valodas pamatelements. @saprge

melis – mobils produkts. @zz_zigurds

melis – tas, kurš nepatīk valodniekiem (patiesība griež acīs). vilcēns

mēdelis – mediju izstrādājums. @Eipurs

mērlis – AIDS. (“Krējuma izstrādājumu” varētu aizstāt “krēmelis”. Tas no tās pašas operas, kad AIDS gribēja latviskot kā “mērlis” (nejokoju). @Archijs)

mētelis arī ir izstrādājums, bet ar ko tam jāšuj pogas, lai katru 2. dienu tās tinkšķēdamas nekristu ārā? @dainasilina

Mēmele – upes izstrādājums. @Smurriitis

Mēmele – mēma, ideju/info ekonomikas pamatelementa, izstrādājums. http://en.wikipedia.org/wiki/Meme @zz_zigurds

modele – sievele kas seko modei. @smurriitis

murķelis – kaķenes Murkas izstrādājums! @smurriitis

nūdele – zirgs, kas jāskubina. @smurriitis

opelis – mazs vectētiņš. @smurriitis

opelis – mašīnas izstrādājums. Shade

pan(n)elis – pannai līdzīgs izstrādājums. @zais_

papardelis – papardes zieda tīkotājs. @kardinalspujats

papele – tēta mīļā meitiņa. @smurriitis

papele – vientuļā māte, kas izpilda abu vecāku lomas. @zais_

papīrelis – gaļas izstrādājums. @mobwar

pālelis – pāļa izstrādājums (tad, kad vēl var apsēsties pie stūres, bet jau nedrīkst). vilcēns

pendelis – pulkstenim izstrādājums. @smurriitis

perdelis – nopērta dēļa izstrādājums! 🙂 @Bedre_lv

perdelis – pēršanas izstrādājums. @lzeens

pestelis – nelabā izstrādājums. @Evita_R

pieaudzētie mateļi, naģeļi un skropsteles – tas, kas pieaudzēts mākslīgi. (Visa skaistumkopšanas industrija jāpārsauc – solārija brūnelis, pieaudzētie mateļi, naģeļi un skropsteles… 🙂 @LieneL)

pipele – tabakas izstrādājums. 😀 Piiip

pīpeles – elektroniskās cigaretes. @GMeluskans

pohmelis – nākamās dienas sajūtas pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Raivelis

politmelis – politiķis, kas nespēj pozicionēt savu ideoloģisko piederību. @Dzherijs

preteklis (-le) – pretī sēdoša persona. @zais_

pudele – ne īpaši precīza mēriekārta svēršanai pudos? @laumapret

pūdelis – siera šķirne. @smurriitis

puišelis – puiša izstrādājums. @zais_

pūtelis – 1) orkāns; 2) jutīgs cilvēks; 3) pūkains teļš; 4) Henrijs Pūtelis Sivēns no Vinnija Pūka. @KFunts

pūtelis – vējš, vētra. @eedgars (Klau valodnieki, ierosinu to kas tagad darās ārā nodēvēt par PŪTELIS. @eedgars)

rodelis – tās kamaniņas nav, bet ir kaut kas, ko var atrast! …vai kas pats no kaut kurienes uzrodas. @smurriitis

rupeklis – rupjmaizes izstrādājums. @zais_

sabiedrības krēmelis @Jetijs

sapropelis – peles tēviņš, kas saprot angļu valodu. @saprge

sapropelis – saprgveida izstrādājums, japāņiem izrunājamā formā. @AldisLauzis

sardele – saraina un sarkana dēle, kam ir sarkasms. (tā noteikti nav saraina dēle, tas būtu pārāk riebīgi 🙂 @smurriitis varbūt tomēr sardele ir jauna dēļu suga – sarkanās dēles? @lzeens sarkastismiskā dēle! nu tāda ar sarkasmu. @smurriitis)

sardele – speciālos apstākļos ražots desas izstrādājums. @vorompatra

seķelis – reklāmkonts tviterī. @VKarnite

sierelis – siera izstrādājums. @maidzite @KlavsAnsons

siermelis – siera izstrādājums. @zhanett

sievele – sievas izstrādājums, kura sastāvā ir augu tauki. @maidzite

skalpelis – asinskārs indiānis. @zais_

skābā krējuma pārpalikums – krējuma izstrādājums. @Karlis_M

slāneklis – jauneklis no augstākajiem sabiedrības slāņiem. murmulis.lv

sludeklis – viltus priesteris. @zais_

sludmelis – viltus sludinātājs. @kardinalspujats

smērsts – sviesta izstrādājums. @mvanags

smirģelis – tramvajā smirdošs tips. @saprge

sojelis – gaļas izstrādājums. @mobwar

solārija brūnelis – tāds, kas sauļojies solārijā, nevis saulē. (Visa skaistumkopšanas industrija jāpārsauc – solārija brūnelis, pieaudzētie mateļi, naģeļi un skropsteles… 🙂 @LieneL)

spainelis – trauks, kurā glabā krējuma izstrādājumu. @IlmarsPunka (No manis puses vēl: spainelis, kur var tikt glabāts #kremelis. Varbūt arī kāds maišelis, jo pudeles te neiederas. Un visu šito lieto modeles. @Ilmars Punka)

sparģelis – sparīgs drauģelis, kas krīt uz nerviem. @dePuce

sritulis – siera izstrādājums. @mvanags

sūdelis – nekam nederīgs nieciņš, bieži var saņemt dāvanās no mazpazīstamiem cilvēkiem, sinonīms vārdam “suvenīrs”. @Kristonka

sviestelis – sviesta izstrādājums. @maidzite

sviestmelis – sviesta izstrādājums. @zhanett

šaufele – neizdevusies snaipere. @zais_

šinelis – mēteļa izstrādajums? @arnisv

Šilelis – televizora izstrādājums. @Eipurs

šmurgulis – tāds, kas guļ nošmulējies. 😀 @lzeens

šņabelis – 38% šņabja izstrādājums. @GMeluskans

štepselis – šeptīgs cilvēks, tāds, kas baigi komunicē, štepsēlejas visās kompānijās. @dainasilina

šunelis – pilnīgi noteikti kāds modificēts, bet šūnas eksistencei vitāli nozīmīgs šūnas elements. iespējams, ka pat šūnas kodols! @dainasilina

taisnībele – 1) gadījums, kad cilvēkam ir taisnība, bet tiesā viņš tomēr zaudē; 2) kolhoza “Taisnība” izstrādājums. vilcēns

teftelis – teflona izstrādājums? @lzeens

TikTakRādelis – pulkstenis. @marcisosins

tunelis – tjūninga izstrādājums. @Evita_R

tupele – viltus mūķene. @kardinalspujats

tvitelis – tvitera lietotājs, kas reģistrējas, bet neraksta tviteļi. @VKarnite

tvītelis – tuftains tvīts. @VKarnite

ūdele – ūdenī mītošs kaut kas. @smurriitis

vafele – apnicīgi rejoša kuce. @zais_

vaikule – neuzticams polietilēna maisiņa izstrādājums. @zais_

vārdelis – aizvietojums normālam vārdam, ko samudrī valodnieki. Guntele

vārdnīcele – tipa vārdnīca, bet var ievest maldu ceļos, zinātniskus apcerējumus rakstot! @Kristonka

velis – ripojošs izstrādājums. @saprge

vējelis – vēja izstrādājums. @Dacean

vējelis – mākslīgais vējš. @uldisz (lietuvieši šo principu saprata jau sen – atceros, skolā pie roku mazgāšanas bija tādi roku žāvētāji “Vējelis” (jeb mākslīgais vējš). @uldisz)

vīrelis – vīrieša izstrādājums. @zais_

zebrelis – strīpains zirga izstrādājums. @Kristonka

zeķeles – zeķes bez purngaliem. @DanaDombrovska

ziemele – gadalaiks, kad visi 4 velosipēdisti brauc kā piedzērušies – uz ledus un sniegā slīd riepas (skatīt informāciju šeit), bet policija neguļ. @saprge

ziemelis – ziemas izstrādājums. @smurriitis ziemas izstrādājums (tas, kas ir šodien). @valtina

zirģelis – zirga izstrādājums. @saprge

žigulis – žigla automašīna. bicha

vēl arī dzejelis par krējumeli.

Skutelis mētelī no veca šineļa ar skriemeļa modeli rokās stāvēja uz ķieģeļu paneļa kā eņģelis, lasīja vekseli par dīzeli un ēda krējumeli. Pēc tam pie moteļa karuselī uz ēzeļa dzēra fenheļa tēju, piekoda flaneļa portfelī noslēpto siereli un klausījās flīģeli kā tāds Mefistofelis. Kartupelis pieneļa zupā jau vārījās, niķeļa skalpelis bija uzasināts uz smirģeļa, bet Miķelis tunelī vicināja vimpeli ar kamieli. Pūta ass ziemelis, izsvaidīdams tukšos krējumeļa, saldējumeļa un siereļa iepakojumus, kuri mētājās pie Miķeļa Skuteļa zvejnieku arteļa kabeļa. tikmēr hotelī pie kapiteļa bērnelis kā tāds feldfēbeļa bērnelis izsauca uz dueli pūdeli, kurš ar sviesteli sabojājis pikseli uz pasteļa akvareļa. Dobeles Miķelis Skutelis, vietējā Rimelī sapircies sapropeli, bezkaloriju torteli un skaidravota šņabeli, meklē TELIS3, kur pieslēgt mobeli. Ar celi atstutējis portfeli pret papeli un piekārtojis eleganto korporeļa deķeli, sūta sveicienu un atvadās.  (anonīma tvitera teicēja VKR)

un morāle: Tik daudz ažiotāžu par Krējuma izstrādājumu pārsaukšanu Vai tiešām sabiedrība paliek stulbāka vai arī tas vnk ir kaut kas galīgi neizdevies? @KasparOlsevsky

ko darīt tālāk? „Noteikti nevajadzētu pārsteigties ar spriedumiem un vērtējumiem, vispirms jābūt valodas un pārtikas speciālistu un sabiedrības diskusijai, lai izvērtētu, kurš no šiem vārdiem ir veiksmīgs, kuru varētu pieņemt. Laiks, līdz šie jaunie noteikumi stāsies spēkā, vēl ir pietiekoši tālu. Ideālais variants būtu atrast īsu, skanīgu vārdu, kurš arī normāli izklausās,” norāda Liepa. Ikviens var iesaistīties diskusijā, atsūtot savu ierosinājumu Latviešu valodas aģentūrai uz e-pastu agentura@valoda.lv, kas pēc apkopošanas priekšlikumus tālāk nodos valodniekiem un terminologiem apspriešanai. (no raksta ir.lv)

uz priekšu, tauta! jo šī manis apkopotā tvitera ierakstu un ideju vārdnīca liecina – valoda ir dzīva, tā ir runātāju mutēs, rokās un monitoros.

Kulturālais analfabētisms

Latviešu literatūra interesē latviešus vai tos, kas kaut ko grib uzzināt par latviešiem un Latviju, bet varbūt par austrumeiropiešiem, varbūt eiropiešiem, varbūt cilvēkiem vispār. Jo mūsdienu latviešu literatūra ir reizē arī mūsdienu cilvēku literatūra, reizē nav atraujama no savas radīšanas vietas, laika un radītājiem – tā ir postpadomju sabiedrības radīta un kaut ko liecina gan par šo sabiedrību, gan varbūt jebkuru post situāciju un post sabiedrību, kā jau tas piedien pārejas laika tekstiem, kuros autori cenšas definēt jaunās lietas un atskatīties uz vecajām – vairāk dokumentējot, mazāk vērtējot.

Bet kuru interesē latgaliešu literatūra? Latgaliešus? Nūsauc maņ pādejū latgalīšu gruomotu, kas tev lyka rauduot i aizadūmuot par dzeivi, smītīs i just leidza! Latviešus? Kāpēc gan – tā taču ir sarakstīta latgaliski, bet vidējam latvietim jau tā ir grūti. Krīze. Nesaprašana. Lieciet mieru. Kāda literatūra. Kāda latgaliešu literatūra. Kādā latgaliešu valodā. Un vispār – tā ir valoda vai dialekts? Vo, tieciet galā ar šito, tad es kaut ko palasīšu. Ja iztulkosiet normālā valodā.

Ja geju literatūra kā atsevišķi definēts un izcelts fenomens interesē tikai gejus un sieviešu literatūra – tikai sievietes, tam varētu būt savs attaisnojums, interese īpaša tēmu loka pēc. Ja vīriešu mīlestība, tad romāns gejiem. Ja sievietes un vīrieša mīlestība, kas atainota īpaši nepretenciozā garā un beidzas laimīgi, tad sieviešu literatūra. Savukārt, ja sieviete cepas par dzīves jēgu un vīrietis mīl un apmierina sevi, tā ir mūsdienīga literatūra.

Bet vai 19. gs. literatūra interesē tikai 19. gs. cilvēkus? Lielā mērā jā, jo lielākā daļa no tajā laikā sarakstītā ir palikusi ārpus kultūras mainīgās telpas, nav tikusi citēta un ir izčākstējusi. Bet ko darīt ar Rudolfu Blaumani?

Un ko darīt ar Valentinu Lukaševiču, Ingridu Tāraudu, Juoni Ryučānu, kas šobrīd, vēl nekļūdami veci, ir kļuvuši par latgaliešu vecākās paaudzes autoriem? Vai varbūt joprojām vidējās – ir jau vēl arī Emileja Kalvāne, Vladislavs Zeps, Diāna Varslavāne.

Ja interesēties par 19. gs. literatūru ir normāli un ir normāli skolā lasīt Blaumaņa noveles, kas taču rakstītas citā latviešu valodā – kas zina, kas ir “brūtgana kamašas”, “maigles”, kas ikdienā saka “nosaluse”, “bairītis”, “pate”, “nava”? Tad kāpēc nav normāli zināt mūsdienu latgaliešu autorus – pie tam izglītotam cilvēkam? Jo gan 19. gs. latviešu literatūra, gan mūsdienu latgaliešu literatūra ir daļa no mūsu kultūras.

Sasodīts, pareizi būtu – kāpēc ir normāli neko nezināt par latgaliešu literatūru? Kā Latvijā iznākušu/ iznākošu periodisko kultūras izdevumu un kultūras portālu redaktori var autoram pateikt, ka redakcijā neviens nespēj izlasīt viņa latgaliski rakstītos tekstus? Pie tam pašsaprotami uzskatot, ka tā ir autora problēma, ka raksta kaut kādā nesaprotamā rakstībā, nevis redaktora – ka nezina otru latviešu valodas rakstu tradīciju.

Vai tā ir inteliģenta cilvēka reakcija – protestēt par teksta un autora nepareizību, jo tas neatbilst viņa lasīšanas ērtībām? Vai arī ignorēt kā neesošu – ja uz suni neskatās, tas nav jāved ārā pačurāt.

Cik latgaliešu literatūras ir bijis “Literatūrā un Mākslā”, “Literatūrā, Mākslā un Mēs”, “Kultūras Forumā”, “Karogā”? Cik latgaliešu dzejas ir bijis Dzejas dienu centrālajos pasākumos? Cik latgaliešu prozas ir Prozas lasījumos? Cik latgaliešu literatūras ir “Latvju Tekstos”, “Kultūras Dienā” un Satori.lv?

Lai lasītu Kantu, ir jāpiepūlas, jo tā nav ikdienas valoda un sarunvalodas leksika, tomēr lasīt Kantu ir “kruta”, tāpēc zobus sakoduši lasa vai izliekas esam izlasījuši. Ja cilvēks lasa un citē rietumu pasaules domas, viņš ir gudrs un labs. Ja citē austrumu domas, tad “ezotērēts”. Ja lasa latgaliešu literatūru… kāds vispār ir redzējis, ka kāds lasītu romānu latgaliski vai publiski citētu latgaliešu dzeju?

Prāta piepūle izlasīt tekstu latgaliski ir apgrūtinoša, jo bez tā var iztikt un par nelasīšanu nekas nebūs – arī nelasot varēs dabūt gan pamatskolas un vidusskolas atestātu, gan filoloģijas bakalaura un maģistra diplomu. Un varēs nelasot taisīt latviešu literatūras apskatus, mājaslapas un aģentūras. Latgaliešu literatūra ir lieta, kas kaut kur notiek, bet nevienu neinteresē un neietekmē, neatrod atbalsi, netiek citēta, analizēta, kritizēta un neturpinās.

Vieglāk ir pieņemt, ka latgaliski rakstīts teksts ir mēsls, kas nav publicējams, jo saturs ir palicis nezināms – vīnogas ir skābas. Vai varbūt tas ir ērtāk – neiziet ārpus savas komforta zonas un nedomāt par lietām, kuru apguve prasa piepūli un laiku, bet neko prestižu nedod.

Tā tas bijis un tā tas būs – nepublicēsim, jo nevarējām izlasīt. Citu atbildi no Latvijas kultūras izdevumu redaktoriem vēl nav gadījies redzēt. Izdevumi dzimst un mirst, problēma paliek.

Pēdējo dienu kultūršoks – no sākuma pamanīju, ka arī Satori.lv, kas taču sevi definē kā “kultūras un patstāvīgas domas portālu” un vienmēr pozicinējis sevi publiskā telpā kā ambiciozs un radošs, novatorisks projekts, ir tā pati vecā nelaime – vēl trakāk, lapā nav neviena teksta latgaliski. Neatradu ne klasiskā manierē rakstošos, ne postmodernistus. Ne ortodoksālos, ne pareizos, ne huligānus, ne pofigistus. Ne Jurciņa, Vējāna, Rancānes, ne Lukaševiča, Raibuo Suņa, Tāraudas. Ne arī tekstu, kur būtu lietoti vārdi “jis”, “jei” (viņš, viņa).

Šodien saņēmu e-pastu. Izrādās, pirms pāris dienām Ingrida Tārauda, kas sagatavojusi jaunu dzejoļu krājumu latgaliski un latviski “Bisers zam kuoju/Pērlītes zem kājām”, meklē iespējas to publicēt, sagatavojusi arī dzejoļu kopu un aizsūtījusi Satori.lv publicēšanai. Saņēmusi redaktores Ingmāras Balodes atteikumu, jo diez vai kāds no lasītājiem sapratīšot.

Te nu mans kultūršoks turpinās – par ko vispār ir runa? Vai Satori.lv lasītāji tiešām ir tik stulbi, ka nevar neko, kas atrodas ārpus viņu šaurās pieredzes žoga? Un no kurienes rodas mana bloga lasītāji, kas, latgalieši nebūdami, lasa arī tekstus latgaliski?

Tālāk mani ieraksti tviterī, mazā bloga piezīmes. Un sarakste ar laikam tak Reini Tukišu, vismaz  tiešziņā (DM), kas prasīja atsūtīt kontaktus turpmākai saziņai, “Satori” parakstījās kā Reinis.

saprge atļaušos apgalvot, ka @SatoriLV ir snobi, jo tur nav latgaliešu literatūras. ne vecas, ne jaunas. neko neatradu. bet tas ir mans indikators. 7:10 PM Feb 4th

saprge lai gon kur ta tei latgalīšu literatura ir – Kulturys Forumā 1 specialā geto numerī? puors Karūgūs paņteni? deļkuo @SatoriLV byutu izjāmums. 7:11 PM Feb 4th

saprge sviests. Tārauda aizsūtījusi tekstus uz @SatoriLV – atbilde: diez vai kāds lasītājs sapratīs. hei, ērmi! ir 21.gs., latgalieši NAV eksotika! about 6 hours ago

SatoriLV @saprge Diemžēl mūsu redakcijai pašiem pietrūkst kompetences tos saprast. Atvainojamies, bet nav iespējas algot latgaliešu tekstu redaktoru. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV bet vai Latvijā nav neviena latgaliešu valodas korektora, redaktora? neviena latgaliešu literatūrzinātnieka? alibi noraidīts. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV pajautājiet @jelsberx – viņš izlasīs un sapratīs. @Muora, @ammarita taisa latgaliešu tekstu korektūru. + tie, kas nav tviterī. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Tā vienkārši līdz šim nav bijusi mūsu prioritāte. Ja kādam būtu iniciatīva, mēs varētu to ieviest. Pagaidām tādas nav bijis. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV latgaliešu literatūra ir latgaliešu prioritāte, kas eksistē kaut kur otrpus Aiviekstes, jo tā nav latviešu literatūra? about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Domājams, tu pārvērtē mūsu iespējas. Mēs paši pēc savas iniciatīvas nevaram un nespējam interesēties un pārklāt visu. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV diemžēl turpināt oldskūlīgo Karoga un Kultūras Foruma ceļu – nesaprotu = nepublicēju. http://bit.ly/exrNdU – 5. rindk. no apakšas. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV protams, ka nevar pārklāt visu. bet tik daudz gados neviena LTG teksta? tā jau nav ķīniešu valoda, Latvijas kultūrtelpā margināla. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Jā, tiešām pilnīgas šausmas! 🙂 Bet, ja nopietni, tavas replikas ir pamudinājums mums meklēt (un atrast) iespēju to labot. Paldies. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV tieši to arī gribēju panākt. kustību. 🙂 jau pirms pāris dienām norādīju – man kā lasītājai ir indikators – http://bit.ly/g7DLrj about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Aizrakstīsim tev e-pastu un ticams, ka kaut ko izdomāsim. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV ne jau visas intereses un prioritātes nosaka nauda. ja tā būtu, būtu tikai ērtā un vieglā kultūra. gaidīšu ziņu. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV kontakti te: http://lgsc.lv/kontakti/valde/ – DM nevar nosūtīt, jo neseko. about 5 hours ago

saprge kamēr tviterī trādirīdis, latgaliešu dzejniece @inngrida ielikusi savus tekstus @SatoriLV blogu sadaļā – http://bit.ly/euPTVC – lasi tik! about 5 hours ago

Latgalieši ir apdraudējums. Tomēr nevis Latvijas valstiskumam, par ko čukstošā sazvērestības baumu izplatīšanas tonī mēģina pārliecināt ministriju ierēdņi, meklēdami zīmes, ka aiz latgaliešu  valodas, literatūras un kultūras spītīgās eksistences no projekta uz projektu stāv Maskavas lāča spalvainā roka, bet gan “Latviju latviešiem” idejai – ka Latvija ir latviešu valsts un tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt mūžam apdalītos bāreņus latviešus, pareizo latviešu valodu, latviešu teātri, latviešu kino, latviešu literatūru. Bet latgalieši lai tiek galā paši – jo tā ir cita valoda, cita kultūra, cita literatūra. Statistiski viņi ir latvieši, jo citādi mūsu tak ir tik maz, bet kultūru gan jau saglabās paši no maizes darba brīvajā laikā, valodu – mājās.

Tomēr es esmu latviete, citāda latviete. Un arī latgaliete. Un šī ir arī mana valsts un sabiedrība. Tāpēc man liekas dīvaini, ka manu citādumu uzlūko kā kaut kādu kroplību vai neatbilsmi pareizas latvietības rāmim. Kamēr runāju latviski, esmu laba, bet, kad ierunājos latgaliski, apdraudu valsti – tāda morāle no pēdējo gadu sarunām, diskusijām ar ierēdņiem.

Kā Nacionālā teātra šīs sezonas hītā “Latgola.lv” attēlo latgaliešus? Uz sienas  projicēti sarkanbaltsarkanie karogi un Rīgas krastmalas manifestācija, bet aktieri dejo kazačoku, latviski runā ar krievu (!) akcentu. It kā Baltinavā, Ludzā, Preiļos, Līvānos, Viļānos nekad nebūtu bijis Atmodas un nekad nebūtu cilvēki pa ielu nesuši sarkanbaltsarkano karogu. It kā latgalieši būtu… krieviski latvieši.

Bet, iespējams, latgalieši ir Latvijas iespēja mainīties un saglabāt valstiskumu arī 22. gs. un turpmāk – jo pret ksenofobiju un klusumu, kultūras noklusēšanu atbild ar spītīgu rakstīšanu un runāšanu latgaliski, lojālu vienotību ar pārējiem citu novadu latviešiem, kas savas izloksnes arvien straujāk pazaudē vai jau ir pazaudējuši, kā arī savas kopības apliecinājumu – ja ne savā pašu valstī klausoties valsts apmaksātus raidījumus latgaliski, tad nopērkot raidlaiku valsts televīzijā ar SMS un maksas zvaniem, nobalsojot par savējiem šovos un tā iedabūjot savu “Rūžeņu” tur, televizorā.

Ja vajag, es varu sarunāties un rakstīt arī latviski, lai jūs saprastu. Bet savus labākos tekstus, kuros es runāju dzimtajā valodā ar vecāsmātes, tēva, mammas un bērnības vārdiem, ne iemācītiem citātiem, vienalga rakstīšu latgaliski. Ja nav spēka un intereses lasīt, tad kaut kādas durvis, lai arī vaļā stāvošas, vienalga paliks neatvērtas.

Es uzrakstīšu, jo nevaru nerakstīt un tā ir vienīgā valoda, kurā man nav akcenta un nav jādomā par vārdu jēgu un secību. Bet kas lasīs?

par Latgolys Radeju. otkon i otkon

ite gabaleņš par Latgolys Radeju. īraksteits 2009. goda septembra suokuos, kod ar atvīgluojumu izzynuojom, ka piec ilgys jimšonuos ap krīvim radeju nūpierkuse Katuoļu bazneica.

Radeja kai jauna meita by saprge

ar Vitu rakstējem Sibira braucīņa audioblogu, tik ka nikai nav saguojs sakuortuot i apgraizeit failus. dzeive ir par eisu, kab bez puotogys padareitu vysu, kuo kurā šaļtī īsagryb i aizavajag.

Latgolys Radeja i šudiņ dzeiva – tīšraide ite.

a cyrks jau nasabeidz. šudiņ e-postā breinumu breinumi doruos. spama kolns i cepšonuos.
vakar vokorā īraudzieju ziņu, ka bīdreibys “LR” volda sēde bejuse vakar, 16. janvarī, a 14. janvarī izsyuteits e-posts, ka taida byus. kaida jāga taidam e-postam? ka vaļde beidzūt nūlāmuse struoduot, breineigi. tok deļkuo spams pusūtru dīnu pyrms pasuokuma? kab ziņa byutu, a nivīns līks naatītu, partū ka laiceigi naīsaver zinis?

ka naskaita Jaunū godu, Zīmyssvātkus, Leigū i Vacagoda vokoru, 2011. godā ir tikai napylni 50 nedeļgolu, i sovu laiku drusku mādzu ari sadaleit storp dorbu, pīnuokumim i atpyutu.

kur palykuse latgaliskys radejis gluobšonai dūmuotuo nauda, kū bīdreibai “LR” sazīduoja sabīdreiba? kod tod jei beidzūt tiks izlītuota koč voi kaidam latgaliskam raidiejumam?
nui, es ari asu ituos bīdreibys bīdrs, partū ka ļuovūs pīsarunuot i tai ari naasu pīrakstiejuse īsnīguma par izastuošonu cereibā, ka vydspusē varu ītekmēt vaira nakai uorā.
nui, paguojušā laikam tok volda (voi ari bīdru?) saīšonā, kas nūtyka Jākubpilī, kod vēļ beja paguojušuo goda snīgs, pasasūlieju kūpā ar Hareju dūmuot par īspieju taiseit konkursu latgaliska raidiejuma tapšonai – kam gon vēļ beja tik daudz nūsacejumu pa prīšku i diplomatiskūs runu, kuruos na jau maņ pīsadaleit. nikas nanūtyka i nanūtyka, partū ka “tagad nav eistais laiks īt i runuot”, i tai prioritašu sarokstā tū nūlyku nazkur zamyškā – ka vajadzēs, paceļšu, tok pyrma gluobšu cytu, kas ir tīši atkareigs nu mane.

niu situaceja kuldys bīdreibai rakstureiga – bīdreiba ir, bīdreibys nav.
biedeigi, ka tai. tai lobys lītys saryugst, kam nav dareituoju.

voi varbyut maņ pošai vārts atguoduot – naleiņ vysom pakalem par spryudzini, partū ka na vysom pakalem tuo spryudziņa vajag. i na vysim spryudzinim juoatsarūn pakalē.

a tikom īriednim skaista atruna – kuo bādojit, ka jiusim, latgalīšim, nikuo nav. pagrīz pūgu, i tī jei skaņ – pa šaļtei puotori, pa šaļtei popsa i šlāgeri.

Krīvejis rūka, latgalīši i paļdis draugim

Sastdiņ maņ pavaicuoja – deļkuo Tovu DĪNrokstu sauc NAKTineica. Nazynu.

Vairs narokstu ni pa DĪNom, ni pa NAKTim. Da i vyspuor narokstu. Pa dīnu doru koč kū, pa nakti guļu. Da eksplozejis.

Šudiņ puorskaitieju Jura Kažys rokstu (tviterī jam gon vaira nasekoju, partū ka jis taids stresains puiss – vysu laiku taisa demonstracejis voi ari mierķa tvītapus i flešmobus “aizīsim i davai reizē nazkū darēsim tī i tī”).

Ja jau dialogs sācies, to nevajag pārtraukt. Blogošana un piedalīšanās Twitter ir regulāra darbība. Ja blogā ilgāku laiku nav jaunu ierakstu, cilvēki sāks pārlapot  pēdējo nedēļu avīzes, lai pārliecinātos, ka nav palaiduši garām jūsu nekrologu vai sēru sludinājumu. J.Kažys roksts sātyslopā webradar.lv.

Puorskaitieju i nūsakaunieju. Myruse naasu. Tikai doru vysa kū cytu.

Pravda, bieru sludynuojuma nivīns nameklēs. Kas nu ocu uorā, tuo nav. Mož kod īguoduos – nazkod beja. A tai pasauļs ir pylns ar tekstim. Kas jam nu vēļ vīna autora.

Beja Reigys Gruomotu svātki, kur LgSC pīsadalēja pyrmū reizi i cīši veiksmeigai – iz myusu reikuotū kulturys pasuokumu atguoja tik daudz ļaužu, ka daguoja puorsavuokt iz Kongresu noma Mozū zalu i to vysys ryndys ļaužu pylnys, kai ari Reigys skaiteituojim devem īspieju tikt pi latgalīšu gruomotu. Skrīšona saguoja lela, tok maņ cīši lela prīca par vysim, kas atsasauce, paleidzēja i darēja nu sirds: Inese, Edeite, Artis, Arnita, Juoņs, Kristīne P. i Kristīne Z., Dzintra, Vineta, Līga, Madara, Ilona, Indra i cyti – eistyn prīca, ka ir taidi cylvāki! I ka jūs pazeistu. 🙂

Itei gruomotu tierguošona beja muna personeiguo iniciativa, pavasarī īraugūt latgalīšu izdevieju nūlaistuos rūkys, a par laimi tū atbaļstēja ari puorejī bīdri – bez jūs atbolsta nabyutu īspiejama ni veiksmeiguo daleiba Reigys Gruomotu svātkūs, ni gruomotu pīejameiba Reigys i Daugovpiļs birojūs.
Ka puorejī naīsasaisteitu, es vīna poša varātu i junī, i julī, i novembrī braukuot pa vysim Latgolys tiergim i kopusvātkim, sveceišu vokorim i balym i vaidēt, cik vyss švaki i kai nivīnam navajag nikuo. :))

Partū ka koč voi Viļānu tiergā junī i julī es nu pošu latgalīšu sajiemu tikai kritiku – nafig jius izdūdit itūs syudus itymā stulbajā volūdā. Aplej ar syudu spani, izlomoj latgaliski (!) i aizīt laimeigi. A maņ sirds pylna. I stuovi.
Deļkuo maņ kai cylvākam tys vajadzeigs? Itei, gols golā, ir muna vīneiguo dzeive.

LgSC nav ni gruomotu veikals, ni izdeviejs, ni kinostudeja, tok myusu bīdri dora vysa kū, kas jim pateik i ir latgalisks, i LgSC tam ir atbolsts.
Itei gruomotu tierguošona ir veids, kai LgSC var īsakļaut latgalīšu kulturys apritē i ar sovim resursim sekmēt itymā gadīnī latgalīšu literaturys izplateišonu, atpazeistameibu i tikšonu da sova skaiteituoja.

Tai ka vysleluokais paļdis vysim, kas atbolsta!
Seviški jaunīšim, kas sovā breivajā laikā navys sēdēja teiklā, čatuoja, vērēs youtube klipus, a atguoja i tierguoja latgalīšu gruomotys. Paļdis autorim, kas napīmuonēja, atbrauce i runuoja. Paļdis pierciejim, kas varbyut poši nikod nanūbrauktu iz Rēzekni voi Daugovpili i naaizītu speciali pi Elkšņa, pi Luoča, pi Barkovskys voi Šuplinskys, a Reigā īraudzēja, nūpierka gruomotys i skaitēs. Voi ari bīži, naprosdami nivīna vuorda latgaliski, atguoja i nūpierka gruomotu latgaliski, kab īsavuiceitu myusu volūdu.

Paļdis ari Gruomotizdevieju asociacejai, kas pasuokumu sareikuoja, i kopejneicai “Pie Humberta“, kur daudzi beja pyrmū reizi i izbreinā secynuoja – KAI Reigā var byut TAIDA vīta, kur esi kai sātā?

A šudiņ rutina. Nanormali īt mīgs i gryuts atsagrīzt realitatē ar tyukstūša i vīnu dorbu.

Tymā skaitā beja juoizdūmoj pīkluojeiga atbiļde par munu daleibu IZM dorba grupā, kam da 15. decembra juoizstruodoj prīšklykumus i juoīsnīdz izglītības un zinātnes ministra parakstītu informāciju Ministru prezidentam par veicamajiem pasākumiem latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

Ite pats izgleiteibys ministra reikuojums: “Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 27.maija rezolūciju Nr.20/L-1116-jur Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – IZM), lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, izveidot darba grupu šāda sastāvā: K.Vāgnere (IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos), M.Baltiņš (Valsts valodas centra direktors, prombūtnes laikā aizvieto Valsts valodas centra direktora vietnieks A.Timuška), V.Dundure (Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, prombūtnes laikā aizvieto Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks I.Slišāns), V.Ernstsone (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente), L.Leikuma (Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības pārstāve, prombūtnes laikā aizvieto Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības prezidents J.Mednis), I.Muhka (valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” projektu vadītāja, prombūtnes laikā aizvieto valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” vecākā speciāliste G.Kļava), A.Neimane (Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente, prombūtnes laikā aizvieto Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente S.Austruma), S.Pujāte (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente), Z.Sneibe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja), A.Stafecka (LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” vadošā pētniece, prombūtnes laikā aizvieto LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” direktora vietnieks Ojārs Bušs), I.Šuplinska (Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore, prombūtnes laikā aizvieto Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore S.Lazdiņa), I.Teilāne (Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras asistente, prombūtnes laikā aizvieto Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras vadītāja V.Šaudiņa), A.Vanaga (Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja), J.Viļums (Dagdas novada domes deputāts, prombūtnes laikā aizvieto Latgales plānošanas reģiona Rīgas biroja vadītājs L.Daugavietis), A.Vulāne (Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore), A.Pūķe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente).”

Deļkuo itys vyss trikmīņs? Gara viesture. Nazkod LgSC suoce raksteit viestulis laikam vēļ Ministru prezidentam A. Kaļveišam i vaicuot, kod ta beidzūt koč kū darēs latgalīšu volūdys aizsardzeibai, atteisteibai i saglobuošonai, kai sūleits Vaļsts volūdys lykumā.

Tai niu taisa dorba grupu, kam vajag līdz 2010.gada 15.decembrim izstruoduot prīkšlykumus. Reali jemūt, jaunnedeļa na deļ dorba, šūnedeļ tys nanūtiks, vēļ nedeļa vajadzeiga sprīstuo apstruodei i sagataveišonai. Deļ dorba grupys saīšonys palīk 3 nedelis. Voi otkon kuortejais “dareit nazkū lyka, a nikuo navajag” pasuokums?

Cikom kas, e-postā īrypuojuse vēļ vīna viestule – nu Valda Labinska. Taupejūt Jiusu laiku i acs – ite juos kopeja teiklā. Politika ir soldona, tok tei nav muna stiheja. Maņ rībās, ka ar mani manipulej i maņ byutu juodora tys, kū nūsoka partejis lineja.

Deļtuo vieleišonu sūliejumu kontekstā byus interesnai pasekuot “Vīnuoteibys” vīnuoteibai – kai I.Druvīte i kompaneja tiks golā ar sovu latgaliskuma fobeju i kas gols golā nūtiks ar 2011. goda tautys skaiteišonu, kur pyrmū reizi viesturē pasaruodiejuse ideja saskaiteit latgalīšus.

Pravda, kai jau es te pyrms puors dīnu eksplodieju tviterī – ka vēļ koč vīns “vyspuor maņ ari baba nu Latgolys” pasaceis, ka es struodoju Krīvejis interesēs, nudi sisšu pa ūlom. bez breidynuojuma.

Tai vot i dzeivojam. Ni vīnu plyudu da ūtru, nu vīnys zemistricis da cytys. Kotru reitu eju puor īlu, kotru reitu dzeiveibu gluobu.

Dzeive kai kalendars, kur pīraksteit termeņus i tod viļkt buļtenis iz prīšku – tū padareišu reit, tū pareit, tū jaunnedeļ. Koč kod tok vysam byus laika gona.