Tag Archives: Varakļuoni

Varakļuoni, Varakļuoni…

Dzīduoju bārnim vokorā šyupeļa dzīsmi par luoča bārnim ar pynkainom kuojeņom i paraleli dūmuoju, ka byutu labi mamai pavaicuot, kū jei dūmoj par pādejūs dīnu nūtykumim i Varakļuonu futbolu. Lem Saeima, lem Satversmis tīsa, otkon lem Saeima, Saeima lems.
Gols golā jei cīši labi pazeist i varakļuonīšus, i viļuonīšus, jū vysod ir interesiejuse politika, jai vysod ir bejs redzīņs par lītom, kas varbyut nasakreit ar pareizū voi gludū vīneigū dūmuošonys lelceļu. Gols golā jei tai i naīsastuoja partejā ni Varakļuonu laikā, ni Viļānu, koč 70.-80. godūs tys galeigi nabeja pruoteiga izvēle i nūgrīze daudzys īspiejis.
Stop. Napavaicuosi. Es vaira navaru īsadūmuot juos bolsa i izdūmuot, kū mama varātu byut sacejuse. Pādejuos sarunys par dzeivi, politiku i Varakļuonim ir bejušys tik seņ, varbyut tai pa eistam da dzilīnis precizi pyrms septeņu godu.
Ir tik gryuts sovim bārnim dzīduot par luoča bārnim, kam juoguļ mīreigai, cikom tāvs ar muoti ūgu palaseitu i bišu kuoptu. Zynūt, ka pošai tāvs ar muoti to kopūs. Našyupuoti, naauklāti luoča bārni izauguši. Bierneiba beidzās, kod vaira nav kam pavaicuot. Koč pavaicuot navarieju jau pādejūs gondreiž div godus, tys beja nazkai cytaiž. Ar vysu realitatis nūlīgumu, ka piec pādejuo insulta mama vaira nikod nabyus jei poša.
Šudiņ beja varbyut skaistuokuo i saulainuokuo muna dzimšonys dīna, bet poša gryutuokuo. Prīcojūtīs par bārnim i jūs sirsneibu, vitalitati, bet skumstūt par sovu īkšejū bārnu. Tai aizīt laiks. Vīnā vierzīnī.

2019. goda maja beigys. Mama myzoj buļbys svātku vakareņom, dāls jai nazkū stuosta.

Fonam. Par Varakļuonu futbolu.
Satversmis tīsa pyrms puors dīnu lēme, ka Saeima nav lāmuse pareizi i “Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei“. Šudiņ Saeima lēme, ka “Varakļānu novads pievienojams Rēzeknes novadam“.
Vysam apakšā ir birokratiska jimšonuos i juridiska caurumu mekliešona lykumūs i lāmumūs, staipūt deči kotram iz sovu pusi, partū ka vysai itai regionalajai reformai ir moz sakara ar div lītom – kulturviesturiskūs regionu nadolameibu (par pīmāru, Sieleja tai i palīk saškalta) i īdzeivuotuoju pošu grybu (Ruopažu nūvods i tt.).

Varakļuonu vaicuojums ir interesnys – tei ir rūbežteritoreja: latgalīši, kas jiutās vidzemnīki. Var smītīs par karti “Vidzeme” Varakļuonu centrā, kur iz īlys i veikalā var gondreiž ar kotru sasaprast latgaliski. Bet cylvāki, kas sovulaik beja dzymuši Rēzeknis apriņčī, jau seņ ir myruši, a dzeivajim ir jau itei rūbežys ideņtitate – centrs ir Modūne i Reiga, na Rēzekne.
Tei ir muoksleigi 20. godu symta 60. godūs radeita problema, davīnojūt daļu kulturviesturiskuos Latgolys teritorejis Modūnis rajonam, tam ir bejs sakars ar Lubuona melioracejis planim i budžetim. Naatguodynoj nikuo? Maņ atguodynoj. Novorasejis projektu i “eistūs krīvu zemu” atškeļšonu nu Gruzejis, Ukrainys i cytu vaļstu. Paīt paaudzis, ļauds apmierst, teik izvasti voi izbraukoj, i tei jau ir Krīveja.
Atguodynuošu, kaida beja padūmu laika attīksme pret regionalū i sovpateigū – vysim juobyut vīnaidim i palākim. Latgaliskais tymā laikā beja izskaužams, sabīdreibā beja spīdīņs atsasaceit nu lokaluo – vēļ bierneibā atguodynoju tāva ar muoti konfliktus ar apleicejim, kam jī bārnam, tys ir, maņ navuica pareizuos latvīšu volūdys. Tys nabeja pateikamai. Paļdis jim, ka napasadeve. Tys ir daudz devs ari muna pošapziņai palikt pi sova redzīņa i dūmuot pa sovam. Bet taidu saimu jau munā laikā beja saleidzynūši moz, ari vīnaudži radinīki nu Varakļuonu latgaliski narunoj.

Par kū maņ par tū ceptīs? Ni maņ zemis Varakļuonūs, ni es tī dzeivuošu.
Pyrmais – jau da mīļu ir konflikts, kod kotrys eists varakļuonīts socialajūs teiklūs i komentarūs, sarakstē buož acīs, cik jis lels i pareizs latvīts, a iz austrumim nu Varakļuonu parapejis tok vīni krīvi, a Viļāni vyspuor krīvyskuma citadele. Saīt, ka mes, cyti latgalīši, asam nazkaida rusificeituo zamuoka rase. Da i redz kai nūtyka ar tovu mamu Rēzeknis slimneicā, Modūnē gon tai nabyutu. Paļdis. I kū es ite varu maineit? Atsasaceit nu seve? Nu dzeda caltuos sātys i zemis Viļānu nūvodā?
Ūtrais – teik atcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis i Modūnis nūvodūs, partū ka īmeslis – navar naboga Varakļuonu nūvodu dalikt pi nazkaida plebeju Rēzeknis nūvoda, kur centrā nav vaļsts nūzeimis piļsātys, tys ir, Rēzekne ir cyts vieliešonu apgobols. Nui, a Viļānu nūvodu taidai nakurīnei dalikt var? I voi vysys vaļsts i pošvaļdeibys īstuodis gadīnī naatsarūn Rēzeknē?
Trešais – ir skaidrys, ka taidā veidā latvyskuo (latgaliskuo) Latgola pagaisynoj byutisku daļu, partū ka var runuot cik gribi, ka volūdu sagloboj saimē, bet bez pošvaļdeibys atbolsta volūdys nabyus ni školā, ni bārnuduorzā, ni kulturā, ni ari saziņā ar pošvaļdeibu. Nabyusim naivi, bet voi varakļuonīts Modūnē runuos latgaliski i voi Modūnis nūvoda dūme īdūs naudu latgaliskim pasuokumim, taututārpim, stuņdem i tai tuoļuok.
Catūrtais – raustūt deči kotram iz sovu pusi i raunūtīs piec syltūs krāslu pošvaļdeibuos, gols golā cīš na tikai demokrateja konkretajā pošvaļdeibā i vysā vaļstī, bet ari ticeiba vaļsts varys skaidrajam sapruotam. Niu tei izaver kai kuluaru spēle i varys intrigys – kurs atrass kaidus caurumus lykumūs, kab pamatuot sovu taisneibu. Par Vangažim, Saulkrostim, Valku i ak jau cytim mīstim ceinis nav bejušys tik augleigys ni presē, ni Saeimā, koč ari tī vītejim ir bejs cyts redzīņs i reforma jim puorbraukuse ar asvalta rulli, regionaluos reformys procesam nav bejs nikaida sakara ar demokrateju.
Pīktais – itymā ceiņā poši varakļuonīši ir pajimti keilā i saplāsti iz pusem: kuram kaids sakars ar pošvaļdeibu, kuram omots i aļdzeņa, kuram zeme voi vajadzeibys, a kurs jau seņ Reigā, sok, pīdzims Varakļuonūs voi Mūrmastīnē i vaira jiutās vidzemnīks. A vēļ vaira saplāsti latgalīši. Ka gūdeigi, es niu laikam nagrybātu vys braukt iz Varakļuonim sasatikt ar sovim skaiteituojim, partū ka puse laika vaira naaizītu ortografejis vaicuojumu skaidruošonā kai nazkod, bet tymā, kurs leluoks latvīts i eistuoks, ceistuoks latgalīts.

Munā dzimšonys aplīceibā i laikam ari pyrmajā pasē ir īroksts, ka asu dzymose Modūnis rajonā, mama tymā laikā struoduoja Varakļuonu slimneicā par bārnu uorstu i tīpat ari dzemdēja. Niu tymā kuormā ir vysaidys īstuodis, dzemdeibu zala vītā, kod ar mamu aizguojom apsavārtu, beja apdrūšynuotuoju kantora “Balta” ofiss.
Bierneibā mama pus pa jūkam pat prīcuojuos par tū īrokstu – tys tok labi, pajims kaids rūkā dokumentus i redzēs, ka asu dzymuse Vidzemē. Taida poša latvīte kai vysi. Nivīns nikuo navaicuos, studejūt Reigā, tai byus vīgļuok.
Realitatē pa vysu dzeivi asu sajāmuse tikai vīnu komentaru par itū īrokstu, kod vīns nu dorba devieju, kopejūt pasi leigumam, tai storp cytu pasabreinuoja: “Ā, tu arī no Madonas puses?”. Nui, papeirūs.
Daudz vaira munā dzeivē ir devs tys, ka saimē ar mani kai ar bārnu runuoja latgaliski, tymā skaitā ari Varakļuonu rodi i mamys kolegys varakļuonīši. Tei ir vīna nu leluokūs bolvu, kū asu dzeivē dabuojuse. Vēļ vīna volūda, kurā mauduot kai zivei iudinī i nūsalaist da taidu dzilīņu, kur bez akvalanga i vuordineicu nikod natikt, a varbyut natikt nikod.

Var jau saprast varakļuonīšus. Latveja ir centrtīceiga. Latveja ir reigtīceiga. Modūne vys jau tiuļuok Reigai kai taida Rēzekne. Centrtīceigajā Latvejā vysys brīsmis īt tik nu austrumu.
Asu redziejuse myusu dīnu kartis, kur Latgolā vaira nav Bolvu nūvoda. Ak jau var atškeļt ari Leivuona pusi, tī tok daudz sieliskuos ītekmis, da i ak jau muna paaudze latgaliski runoj lobuokajā gadīnī folklorys festivalūs. Daugovpilī tok vīni krīvi, tī vuicuos runuot latvyski, na latgaliski. Augšdaugova par sevi. Zylupe vēļ cyta republika.
Piec tam cylvāki vaira nasajuss latgalīši ari Rēzeknē i Preiļūs. Problema “atpalikusī Latgale” byus atrysynuota. Voi tys izlobuos ekonomiskū situaceju, nav svareigi. Golvonais ir sajiutys – sasajust kai vidzemnīkam.

Gols golā – ir tok daudz glaunuok byut pādejam vidzemnīkam, braucūt nu Reigys, na pyrmajam latgalīšam, ībraucūt Latgolā. Pādejais vidzemnīks ir lobuok kai pyrmais latgalīts – ari 21. godu symtā, na tikai munā bierneibā padūmu laikūs.

Pādejū gon es izmontuotu PR aktivitatēs, ka maņ par tū byutu lemšona Viļānu nūvodā voi piec kaida laika jau Rēzeknis nūvoda Viļānu pogostā. Pyrmais latgalīts – tys ir spieceigai!
Viļāni – ite īsasuoc Latgola!
Viļāni – vasals Latgolā!