pruota dorbi

2005. goda 2. febraļs

Uorā šmuks snīgs. Vyss bolts i stuov iz zoru, sasnidzs lānai i mīreigai. Reali šmuki, ka nabyutu tik nūdruoztai, varātu saceit, ka kai puosokā, a niule juosoka, ka ir kai dzeivē. Tik dzeivā dzeivē, ka dzeivuot prīca.

Cikom rakstieju referatu, pruotā izzibsnēja dūma. Pat jūceigi, kai pruots struodoj. I cik pruotu cylvākam ir. Paraleli es tok veļ iežu i nadūmuoju, kai kimūsu dalikt pi mutis. Atsajiedžu tik tod, kod kruška beja tukša i peirāgs apāsts. Es tok tū darieju, na jau kaids cyts, a munā apzinē nav ni minota nu iešonys. Nu raksteišonys jau ari it kai nā, tikai rezultats. Nā, tys ir tik iņteresnai – kai pruotā vyss nūteik paraleli. Dūmys skrīn mudruok par tekstu.Īguoduoju sātu. Ka maņ cīši pateik byut sātā. Tī ir muna sakne. Kod nadūmoju par stumbru, zorim, lopom i taidā gorā, tod nav ni vainis. A tei pruotā īskriejušuo dūma ir eisa: “Dzeive ir stihiska nalaime, kas pīmeklej reizi myužā. Par laimi tys ir puoreimūši.”

Pat nazynu, kas tys ir i kū par tū dūmuot. Taipat kai godu četrpadsmit vacumā rakstieju: “Tik sasodīti garlaicīga dzīve, ka mirt ir sensācija” i veļ vydsškolā: “Reizēm no dzīves nav izejas citas kā vienīgi nāve. Reizēm izeja vienīgā – dzīvot.”, a saprotu tik piec desmit godu. Ka vyspuor asu saprotuse.

Varbyut ostoņdesmit godūs itim vuordim byus cyta dūma, a tei četrpadsmitgadeiguo meitine jau jū ir zynuojuse, tik nav muociejuse izdūmuot da gola. Kai cytaiž jei zynuotu raksteit. Jei poša tok tod byus vaca. Tok jei nabeja vaca, kos pasacēja tūs vuordus.

cyti konteksti, teksts tys pats

.

Naklīdz iz līpys, jei zīdēs, ka daīs juos laiks.
Pateik – verīs juos zīdūs. Napateik – nasaver.
Tys ir vyss, kū tu vari dareit.
I kai to – nūcierst līpys tu vareisi sevkurā šaļtī.
Dori tū drūsai.
Zīda i cierva streidā pyrmais vysod byus ciervs.
Piečuok naaizmiersti juos zīdūs nūslauceit zuobokus:
Nivīns pasauļa zeids nav meikstuoks par līpzīdu dreiksnom.
I nasabeist nu tūs zemē nūsystūs bišu.
Par raudzeišonu kūst zuobokā
Bite moksoj ar dzeiveibu.

(Vizma Belševica)

.

utopejis

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom. Vysys Saulis i Mieneša piļsātys, nazineiši iz Mieneša i zineiši socializmā.

Sasalasiejuši itūs idealūs stuostu, cylvāki idealū pasauli gryb taiseit i iz zemis. Apkaun vīns ūtru ideju vuordā i kotru reizi vys apsalauž, ka otkon kaidam nazkas ir bejs lobuok nakai cytim i tim cytim nav guojs nicik labi.

Rezultatā tūs vīnu lobums ir cytu nalaime. Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas byus ar tū progresu. Ka vyss byus taidā pakalē. I tod rikteigi nūsalaiž rūkys.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigi jam juobyut veilušamīs dzeivē, kab raksteitu utopeju.

Cik brīsmeigai juobyut dzeivei, kab saraksteitu antiutopeju.

2005. goda 17. majs

dūmuošonys subprodukti

Patīseibā maņ pīlēce. Nav nūzeimis, voi tu meklej rokstūs i tod atrūni asam par tycamu i nūtycamu patīseibu, voi dūmoj pats.
Ka tai ari ir, kai tu byusu dūmuojs voi kai byus saceits rokstūs, tod obejis ituos patīseibys sakriss. I tei tod byus taisneiba.

Atrast, kū par tū ir saciejs kaids cyts, vīnkuorši ir laika taupeišona. Dabuot jau gotovu. Citatu veidā.
Pošam dūmuot ir par daudzi sarežgeits i švaki apmoksuots dorbs. Bez tam rūnās daudz dūmuošonys subproduktu, taidu kai itī teksti. Partū ka smadzinēs nasēd nivīns i nadiktej pareizuos temys, naklasificej i napasoka, kurā plauktā līkamys.

Vysa gruomotu raksteišonys ideja laikam nazkod beja laika taupeišona – kai pasacēt cytim, narunojūt pošam pa nazcik reizem, a ļaunūt kotram puorskaitēt pošam sev vālamā laikā. Ari piec autora nuovis.

Raksteiba ir veids, kai pasadaleit ar informaceju. Cyta dzela, ka tuos informacejis ir rikteigi par daudz i vīnkuoršuok pa dalei ruodīs izdūmuot pošam nakai atrast vajadzeigūs citatus.
Partū ka beiguos jau vysi citati pa leluokai dalei ir ideju puorsmaļstiejumi bez nazkod bejušuo i autora dūtuo konteksta.
Ir svareigi inficētīs ar golvonajom civilizacejis infekcejom, taidom kai ideja par evoluceju, zamapzini, postmodernismu. Tuoļuok jau var raut iz sovu rūku.

Nu, voi nav loba ideja?

I kaida valna piec es jū pīrakstieju – volūdā, kuru zyna tik moz cylvāku, ka rūnās šaubys, voi kaids itū ideju saprass.
Quo vadis demonstrandum – ideja ir, a idejis nav, partū ka juos nivīns napuorskaiteis.

2005. goda 13. juņs

kai ceļ tūs kolnus

Nu redzi. Es asu īsacikliejuse vīnā sajiutā, kas nadūd brist ar pylnu kryuti, darēt i byut. Taida rezignaceja par vysu. It kai viļšanuos vysā.
Kur ir tuos cāluos idejis, kas nastu centimetru viers zemis. Kur ir tī ļauds, kas ļautu nūticēt i ar kū varbyut varātu apsarunuot.Ir voi nu galejais skepticisms, voi ar maisu systī, kas maun pa dabasim. A es tai maut navaru i galeigi pa zemi tože nagrybu.

Ar pruotu varātu na tū vīn, a ar rūkom naatsaveic i gribīs atlikt i darēt nazkod, kod byus vaira laika i spāka.
Koč varbyut vaira, kai niule ir, nabyus nikod, partū ka niule ir dūts vysuvairuok.
A, ka jau tai dūmuot, to i dzeivuot nav garšys.

Dūd, Dīveni, ūtram dūt, na nu ūtra meilai lyugt.
Dūd, Dīveni, kolnā kuopt, na nu kolna lejeņā.
Gryuši beja ūtram dūt, veļ gryušuoki meilai lyugt.
Gryuši beja kolnā kuopt, veļ gryušuoki lejeņā.

Kod nabejs daīs tei reize, ka vairuok navarēs. Kod augšuok par sevi naizlieksi i vyss, kas byus prīškā, byus zyli dabasi i līkne, kurā juonūkuop.

Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš augšā byutu kū na augstuoks. Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš ītu iz augšu i ni lejā. Kai ceļ tūs kolnus, kab jim nūtycātu.

2005. goda 26. juņs

pakalis

tovi eņgeli šudiņ runuoja cytaidūs bolsūs.
es dzierdieju.
es že tī beju.
es taukstieju dabasu molu ar objektivu
munā SD kartē īguoja pasauļa gols.es formatieju.
munā fotoaparatā niu gona vītys
kam gribi.

mani pajēme kliepī
pacēle. nūgluostēja.
dabasu vīntuleibai ir vairuok rūku
(laikam juostruodoj ari dabasūs
ka jau eņgelim bez spuornu ir rūkys).

a es že tī beju.
es redzieju vysu.
kolnu puorejuos staigoj smierts
i eņgeļu smīkli i dzīsmis ir caurlaidis karte
dabasu dzīšmu svātkūs.
aiz dabasu molys pasauļam gols.

es jutu –
kai niule, vaira nabyus nikod,
itys laiks īsaroksta dabasu platēs
īsagreb kūka lizeiku kuotūs, beņču dieļūs.
tuo laikam naizdzēss guņs –
palnūs ir myužeiguo dzeive.

ītū laiku kompresej atminis failūs.
zip formatā globojās tova dzeive.

jūs bolsi skanēja nazkai ni tai
na muni, a tovi eņgeli beja.
jī dzīduoja svešys dzīsmis
i dabasūs kuope kai kolnā.

viņ, dabasūs verūtīs žieleigai,
redzieju eņgeļu pakalis boltys
jī aizagrīzuši muove
pluovuoja. kleida.

lai kur ari ītu

lai kur ari ītu
tu atrassi munu bolsu.

lai kur ari ītu
muoksleigūs puču myužeigumā
byus muna sirds.

atlaid maņ, griecineicai
kai es atlaižu cytim
nastruopej munys struopis
i pasorgoj mani nu eļnis guņs
kai es sorgoju cytus.

muna sirds tod byus pylna
muna sirds tī byus plyka
muna sirds īs nu krostu
kai upe nu pavasara
i nazynuos mīra.

lai kur ari ītu
tev nabyus vairs mīra
tu byusi bez krostu.