Vīna Taisneiba Vysim

Ite gabaleņš nu 1926. goda latgalīšu avīzis “Taisneiba”, kas izguoja Padūmu Krīvejā i beja jaunuos vaļdeibys ideologejis rupors, kū spylgtai paruoda ari itei karikatura, sūleidama nest vysūs koktūs gaismu i izdzonuot vysaidus pretvaļstiskus elementus.

Mani vysod ir fasciniejuse dūma, ka ir kaids lobais, kam ir taisneiba. Ka ir kaids, kas zyna, kas ir taisneiba. Tok, ka tai nabyutu, vyss jau seņ byutu sasajaucs. Ir juozyna, kur ir voldūšuo taisneiba, kab sūpluok jai voi jai pretim caltu sovu taisneibu. Partū ka tok skaidrs – taisneiba ir tikai vīna i tei ir muna taisneiba.

– Kas to te pa tymsim koktim čabynojās?
– Ak, itī jius: kuligani, zagli, kontrrevoļucioneri, kulaki, samogonščiki!..
– Nabyus gon jiusim nivīnā tymsā koktā vītys, „Taisneiba” izdzonuos!

Latvejā itei avīze, cik zynu, beja aizlīgta, partū ka cīši sorkona. Vaļstiskajai īkuortai naideigys ideologejis propogandys rupors. Taišni taipat kai beja puortryukuši sakari iz Sibira izceļuotuoju i Latvejā palicieju storpā.

Vīna pasauļa taisneiba nav cyta pasauļa taisneiba. Taisneibai tik daudz kažuku, cik kažuka nosuotuoju.

Tys vēļ beja tymūs laikūs, kod Padūmu Krīvejā vysi tyka dzeiti kolhozūs, beja represejis pret kulakim, bazneickungim, a vēļ nabeja represeju pret nacmenim – cytu tauteibu cylvākim. Moskovā dorbuojuos izdevnīceiba “Prometejs”, kas aktivai izdeve vuiceibu i literaturys gruomotys:  stuostus i izziņu literaturu bārnim i lelajim, kalenderus, propogandys materialus, vuiceibu gruomotys, pasauļa i krīvu klasikys gruomotys – latvyski i latgaliski. Latgalīšu volūdā varēja īgiut izgleiteibu. Beja pat augstškola, kas sagatavēja školuotuojus latgalīšu školom – Ačinskys Pedadogiskais instituts, juo vadeituojs vīnu laiku beja latgalīts – Izidors Meikšāns.

Piec 1937. goda rusifikaceja pīsajēme spākā. Školuos likvidēja apvuiceibu latgalīšu volūdā, vaira naizdeve avīzis i gruomotys. Patīseibā beja vēļ trokuok – atguoja iz dzerauni i nūsuove vysus veirīšus. Nu, tai goduos. Tik sātys gruomotuos ar sorkonu vīnys kruosys zeimuli izstreipuotūs Mikiļu, Donatu, Pīteru i Juoņu vītā īrakstēja Teklis, Marijis, Maļvinys, Zuzonys i Paulinys. Pieškuos vysys dzeraunis veirīšu smierts īmeslis – umer.

Tai nazkai i saīt. Koč kur jau tei taisneiba ir, kotram taisneiba. A taisneibys kai nav, tai nav.

Latvejā daudz godalaiku. Asvalta luopamais i asvalta sytamais, dubļu i lada, dūbaina ceļa i aizputynuota ceļa godalaiki. Niu jau puorguoja legionaru godalaiks ar vacu večuku salauztūs liktiņu izlītuošonu sovai propogandai. Kluot puorplyudušūs upu i polu godalaiks. Dreiži suoksīs kiulys dadzynuošonys laiks. Lelajā tolkā dalēs zalis atlasa būrteitis, iz krīvu svātku – dzaltoni streipainuos. Tod, skaiti, i hokeja laiks kluot, eirovizeja i pīniņu zīdeišona. Stateišona, siešona i geju lomuošona. Pavasarī daudz dorba, kas jūs vysus var īguoduot.

Tok vysleidza mani puorsteidz i izbreinej, ka vysleidza ir ļauds, kas zyna, kai ir labi i pareizi. Kas kotru pavasari dadzynoj kiulu i soka, ka dadzynuot kiulu nav labi, verās TV vysaidus šovus i, kas pats jūceiguokais, pat bolsoj, koč soka, ka vysi šovi ir syuds i jūs taiseituoji – syudu vabalis. Klausuos popularū muzyku, skaita i citej Koelju breinumus, “Privatū Dzeivi” i  “Krēslu”, ād šašliku, majonezi i kečupu, lomoj gejus i politikus, syt bārnus i sīvys, bolsoj par tom pošom partejom, kū īprīkš beja lomuojuši. Nacīnej sovys vaļsts i cytu, zūg kai varādami, gols golā emigrej i dzeivoj laimeigi.

Kab es zynuojuse, kur i kam taisneiba, vyss byutu daudz vīnkuošuok. A es tik dzeivoju, dzeivoju i nazynu ni loba, ni ļauna. Ni maņ bādys, ni laimis, ni taisneibys.

rožu dārzs

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=2SoW5-tLe-U]

kā Jums tas patīk? ir tomēr kaut kas labs arī rozēs.

.

Rosenrot – Lyrics ©2005 Rammstein

Sah ein Mädchen ein Röslein stehen
Blühte dort in lichten Höhen
Sprach sie ihren Liebsten an
ob er es ihr steigen kann

Sie will es und so ist es fein
So war es und so wird es immer sein
Sie will es und so ist es Brauch
Was sie will bekommt sie auch

Tiefe Brunnen muss man graben
wenn man klares Wasser will
Rosenrot oh Rosenrot
Tiefe Wasser sind nicht still

Der Jüngling steigt den Berg mit Qual
Die Aussicht ist ihm sehr egal
Hat das Röslein nur im Sinn
Bringt es seiner Liebsten hin

Sie will es und so ist es fein
So war es und so wird es immer sein
Sie will es und so ist es Brauch
Was sie will bekommt sie auch

Tiefe Brunnen muss man graben
wenn man klares Wasser will
Rosenrot oh Rosenrot
Tiefe Wasser sind nicht still

An seinen Stiefeln bricht ein Stein
Will nicht mehr am Felsen sein
Und ein Schrei tut jedem kund
Beide fallen in den Grund

Sie will es und so ist es fein
So war es und so wird es immer sein
Sie will es und so ist es Brauch
Was sie will bekommt sie auch

Tiefe Brunnen muss man graben
wenn man klares Wasser will
Rosenrot oh Rosenrot
Tiefe Wasser sind nicht still

Un iedvesmas avoti: Gētes dzejolis un Brāļu Grimmu pasaka.

Soltums. Zīma Sibirī i vacais Zenits

zenit1_moza

A varbyut vaira nikod nikas nabyus tai. Dūmuodama dūmuosi i sapynā otkon īsi pa tom pošom trepem, tok nikod vaira nabyus tai. Partū ka jau sapynā zynuoji – tuo nav, kuo es radzu. Es tik juo radzu, partū ka naasu atsavadiejuse.

zenit2_moza

A dzeivē kai sapynā vysleidza tuos pošys sātys, tī poši cylvāki. Īraugi i sasatryuksti – es tok bierneibā jau zynuoju, ka tys byus tai. Tei sāta, tei vīta, tei kruosa.

zenit3_moza

Zeileite atsalaiž iz zora labi ka izstīptys rūkys attuolumā. Nūsoluse meistuos nu kuojis iz kuoju. Prosa ēst. Snīdz rūku, jei beistās, tok nikur nalidoj. Kuojis nūgloboj zam seve, pīsapyuš kai opola bumbeņa i gaida. A mož?

zenit4_moza

Dīna nažieleigi solta, boltuo smierts i izneiceiba – īveļc gaisu i apsadadzynoj. Vajadzeibys sasamazynoj da minimuma – elpuot tikai tik dzili, kab byutu gona. Snīgs sabirzs smolkūs putekļūs. Čārc, na čierkst – žālobainā bolsā zam kuoju.

zenit5_moza

Snīga putekli iz lada. Tai jis te stuov – sastiņdzs iudiņs i da pavasara apsastuojs laiks. Piersti nu soltuma nūtierpuši, navar pagrīzt objektiva. Osumu īstoti, daeimūt kluot i atsakuopūt. Vyss kai dzeivē. Tiuļuok vyss pasaruoda skaidruok, tok navar daudz redzēt. Tikai aizeimūt, redzi lītys i cylvākus, kas pagaisuši.

zenit6_moza

Iz īlu tikai žiguleiši. Vīneigais, kas varbyut paliks piec tam, byus atminis. Tikai atminis ir tik styprys, kab puorsystu kasdīnys īšonu i itymā laikā īsasystu vydā paguojušais laiks. Paliksim tik mes, nivīna cyta. Partū ka tik mes poši byusim puordzeivuojuši myusu dzeivis.

zenit7_moza

Kotram pa kasteitei. Vysim kūpā myužeiguo dzeive placs pi placa, cikom smierts atīt kai dzaltona vaca caca i pajem tevi aiz placa. Nu, nazkai tai. Stuovūt iz arhiva slīkšņa i raugūt saglobuot sevī syltumu, vyss ruodīs nazkai jūceigi i sveši. Prīškā ceļš iz sātu, aiz mugurys dokumenti, dokumenti i dokumenti. Svešys dzeivis i smierts, cereibys i iluzejis mapēs salyktūs arhiva dokumentūs. Prīškā – sova vīneiguo dzeive i cereiba īraudzeit breinuma.

zenit8_moza

Aiz kotra lūga pa dzeivuotuojam. Aiz kotrys posta kasteitis pa cereibai sajimt ziņu. Lūgi i posta kastis ir sasatikšonys vīta, kur dzeivī ļauds sateik ejūšūs i ejūšī var pasavērt iz cytys dzeivis. Atguodojūt tū drausmeigū soltumu, až aizasuop. Beja tik solts, ka ceļgoli palyka steivi i eimūt suopēja kuojis. Nazkai pa glupumam beju apmaukuse līku zeču puori, mīdze i nasiļdēja.

zenit9_moza

Soltums sajem da kaula. Soltumā sasajimt, nu ozutis izviļkt vacū Zenitu, juo vēļ nu mīsys syltuma rondonū metala korpusu, nūmaukt babys adeitūs dubultūs cymdus i nūfotografēt. Tik 1 kadru. Vaira navar – korpuss palīk solts, piersti nu suoku solst, tod suop. Ka par reizis naizliksi osuma, piec šaļtenis piersti vaira naklausa. Ībuozt soltū fotoaparatu atpakaļ zam driebu, zam džempera, kab jis vysā nasasoltu. Apmaukt cymdus. Aizīt tuoļuok, breinuma meklejūt.

zenit10_moza

Piecpušdīne. Temperatura zam -45, partū atcaltys lekcejis. Beidzūt ir breivs laiks izīt uorā i sovā vaļā. Verūs iz vuortu, i breiveiba kai suņs luncynojās i lāc gaisā. Es! Niu! Īšu! Vīna! Poša! A saule kai zynuodama vēļ turīs gaisā. Ej, ej, es paruodeišu ceļa.

zenit11_moza

Zīma Sibira pūrā. Pa viersu lads, apakšā iudiņs. Kuoja izkreit cauri snīgam i ladam  i teik iudinī i dyunēs. Izveļc uorā i dūmoj – kai niu da sātys ar slapņu. Tok, cikom izdūmoj teirēt,  slapņums jau ir sasaļs. Zuoboks palīk sauss. Lada kuorteņa kai blaugznys īt nūst, dyuņu sasolušī krepeči palīk snīgā.

zenit12_moza

Saule vys zemļuok i zemļuok, upiskrosta stidzeņa vad tik iz prīšku. Nazynomais sauc, i zyni, ka vēļ juoīt iz prīšku, partū ka vēļ nav laiks dūmuot par atsagrīzšonu. Vēļ juosaver i juoredz, na juoatguodoj, kai ir bejs.

zenit13_moza

Sātys iz upis krosta atsatupušys i jau symtu godu nūsaver – saule lāc i rīt. Nav nikuo jauna. I ka i byutu kas jauns, tok juos pošys vaira nikod nabyus jaunys. Pa laikam juos tik nūmaina snīga dečus, īsatyn i guļ tuoļuok.

zenit14_moza

A ite jau jauna dīna, jauna saule, a sātys tuos pošys i soltums tys pats. Verūs pa školys aktu zala lūgu, i solts jau pasavērt vīn. Asu dalepiejuse pi sīnys plakatu LATVIJA, i pat tī kruosys tuos pošys – zyls i zaļš. Breiveibys pīminekļa zaļais patīseibā ir Sibira statiņu zaļais. Naticeisi, tok tai ir.

zenit15_moza

Taišni itymā momentā es saprotu, ka par Latveju ir juorunoj latgaliski, kab Latveja byutu. Partū ka ir tikai vīna volūda, kurā pasaceit pa eistam, kas jei ir. Kab latgalīšam Sibirī pasaceitu, kas ir Latveja, nav gona ar plakatu LATVIJA par nazkaida latvīšu fonda naudu. Tev pošai latgaliski juopastuosta, kas tei Latveja taida ir, kas tev jei ir. Taidā reizē saprūti, ka “Dīvs svietej Latveju” skaņ ari latgaliski. Ka varbyut taišni tai jis juos svietej, partū ka tai tu juos saprūti, pīmini, zyni, jiuti i pasoki.

zenit16_moza

Pasauļs ir tik vuoreigs kai tī svešī čāguoni kūka viersyunē. Tok jī ir, i pasauļs ir. Jī klusej, taupej kotru syltuma drupaneņu. Tik klusu putynu vaira naasu redziejuse nikur – sēd i laižās klusumā. Tok jī ir i byus. Taipat kai beja čāguoni pyrms jūs i byus piec jūs.

zenit17_moza

Piļsāta kai vaca grebēze sovu nateireibu izsvīž tīpat aiz pakša. Solts snīgs i korsti palni, dyumi i mygla nu soltuma. Nazkas reizē krīvyskys kai nu gruomotu, nazkas zynoms jau nu dzeivis sātā i sovā dzeraunē.

zenit18_moza

Školys sporta laukums, aiz juo palejā pūrs i tī nazkur aizsolušais Čulyms – upe, pa kū zīmys laikā brauc ar mašynom i traktorim. A tai vītom tik pontonu tylti vosorā, zīmu lads, a nazcik mienešu godā – nikai. Vot i dzeivoj sovā latgalīšu republikā, runoj pa sovam, cikom nūmiersti. Ni zuoļu, ni doktura, ni groba.

zenit19_moza

Daudzstuovu sāta piļsātys centrā i dyumi nu vagoneņa. Laikam ceļ nazkū ari zīmā. Voi varbyut taipat. Ar lūgu škierbu lepeišonu ļauds cīši naaizaraun. Kurynoj tai, ka cytu reizi i lūgs vaļā juotur. I lapni. Mes varim, myusim nafta. Na tai kai jius, bobuli taidi, tī nazkur Eiropā.

zenit20_moza

Reklama ir reklama. A babys ar prīcu stuosta – redz, nu Kremļa pats Putins maņ atsyutēja gruomotu, pats pasarakstēja. Ir tok lobs cylvāks. I sūpluok Dīva biļdem iz izšyusteitys sedzenis apsveikums ar smaideigu karaveiru i Svātuo Jura streipainū būrti. Par vysim īguoduoja. A tik gryuts kara laikā beja, nadūd Dīveņ, zuoli ēdem. Baba stuosta i raud. Pa grumbainim byudim osoru lasis i pa seikom grumbu steidzeņom aiztak kai upis pa zemis rīvem. Kaidi laiki beja, kaidi vēļ byus. Juodzeivoj.

zenit21_moza

Autobuss aizbrauc, i gaisā pasaceļ seiki samolti snīga putekli. Lada iz Ļeņina īlys nav, partū ka snīgs nikod nav bejs atsalaids – solts i solts. Nav ni suoļa, ni smiļkšu. Brauc taipat. Pamazeņam vyss snīgs aizasejoj prūm nu ceļa.

zenit22_moza

Ustobys pakšs i sorma. Syltums īt uorā pa škierbom, i sāta kai cylvāks apsaļ ar garainim. Sāta ar sormys buordu kai vecine, kam nu elpys skusta buorksts apaugušys boltys.

zenit23_moza

A cyta sāta kai baba īraun golvu placūs, īsatyn vylnys skustā i bubineidama īt pa īlys molu. Myusim tik tai ruodīs, ka juos sēd iz vītys. Ite tok var redzēt, ka kupanys palīk, a sāta pamazeņam šliuc prūm.

zenit24_moza

Vēļ cyta sāta kai bagaturka izaslīn – a kas ta maņ, lūgu voi jumta nav? I laimis pokovs dasysts pi vuorteņu, i ramys nūkruosuotys.

zenit25_moza

Tuolīne nav dabasu zyla, a saulis rītiešonys ružova. Pa vydu sasoluse upe i myužam nasasaļs pūrs ar syltajim olūtim.

zenit26_moza

Kas ituos šeilaiks par zīmom. Veči runoj i spļauduos. Vot ogruok gon beja zīmys –  snīga da čūksta, ni puorbrist, ni puorbyut. A kas ta niu – pakaisa nazkū nu gaisa i saļdej. Da i kas itī par soltumim. Vot ogruok gon beja – zeileitis byra nu dabasu sasolušys i pa pavasaram lads guoja pa upem ustobys augstumā.

zenit27_moza

Moza, moza ustabeņa kai bobuļs saleikuse stuov ceļa molā. Jei tik tai kluseņam, pamazeņam i myužeigi.

zenit28_moza

Posta kastis, iz kurom nivīns vaira nikod naness ni gruomotu, ni gazetu. Nūticējet? Pasaverit iz snīgā īmeituos stidzenis da itūs posta kaštu – vysod kaids gaida sasatikšonys i viests. Kotram sātys stymbynam gribīs sylta vuorda, na tik vēļ vacai i saleikušai ustobai voi dzeivam cylvākam.

zenit29_moza

Itymā vītā maņ palyka tik solts, tik solts. Jau minotu 20-30 guoju pa īlu, ar acim gribējēs vysa, ar pruotu saprotu, ka piec saulis rīteišonys matās tymss i vaira nasaīs nikaidys kartenis, fotoaparats suoc atsaļt i pat zam driebu nasasylst, kuojis jau suop nu soltuma, daguna vaira najiutu. Ar kotru reizi gryušuok i gryušuok nūmaukt i apmaukt cymdus. Nūsolušuo dagona golā topucs, a najiutu nikuo – tik šaļtim ruodīs, ka vyss daguns nu vydspusis sasaļ, īvalkūt elpu. Ar taidu kai pluonu i suopeigu lada kuorteņu.

zenit30_moza

Pasagrīžu īšonai iz sātu. Garom guoja nazkaidi sasaruovuši ļauds ar pižikim. Jūs lipys tarčēja gaisā. Laikam vēļ nabeja tik solts, kab tuos lipys sasītu zam zūda, voi varbyut byutu zam Sibira veirīša gūda izruodeit, ka jam solts. Voi varbyut tai vajag. Jī nūsavēre, kū ta taidu es fotografeju – nazkaidus lūgus, vacu sātu i snīgu. Reizem navar saprast, kū ļauds redz tī, kur mes naredzim nikuo.

zenit31_moza

Ka fabrikai nav kaida lūga, syltums i garaini īt gaisā i sylda pasauli. Pamazeņam jī kruojās pi jumta i sasalej ar snīga kupanu viers jumta. Bolts i bolts. Fabrikā ražuoja kompetys i pakuoja 60. godu papeireņūs. Sajiuta kai muzejā, kas vys naz deļkuo vēļ struodoj.

zenit32_moza

Ari bārzs pi deveiguos fabrikys ar izpleisušajim lūgim apmauc mugurā sudobra sukni i soltumā treis, a nu juo bierst seiki, seiki kristaleni.

zenit33_moza

Kompetu fabrika niu jau bankrotiejuse, vydā īreikuota nazkaida darbneica – syt i kalacej. Nu skota nav izamainiejs nikas, tik šiļte nūjimta. A 2006. goda zīmā ite ražuoja kompetys.

zenit34_moza

Jau atpakaļceļā saprotu, ka nav nivīnys kartenis ar snīgu iz jumta. Tai, kab varātu saprast, kai ituos micis karās puori i šliuc pamazeņam nu čukura zemē. Jau laikam navarieju, fotografieju ar vysim cymdim. Rūkys vaira najuta nikuo.

Taida i  zīma, taids i soltums – 2006. goda janvars Ačinskā, Krasnojarskys nūvodā. vaira par tū, deļkuo es tī beju – itymā “Latgales Laika” rokstā.

Digitalī fotoaparati pat siļdeiti sastynga jau piec 1-2 kadru. Vacais Zenits struoduoja, tik rūkys sola i navarēja īstateit nikaidu parametru.

Zynuotuoji mani piec tuo ruoja, ka varieju tok saplēst aizvoru, ka taidā soltumā tok sastyngtu eļļa voi kas tī.

Tok vysys eļlis beja apmaineitys, aparats pyrms braukšonys tyka aiznasts iz remontu i puorjaukts i puoreļļuots, partū ka da tuo objektivs nastruoduoja jau pi -5 grādu. Var saceit, pa taisnū nu remonta skrieju iz staceju, kab sāstūs viļcīnī.

Ite ir salyktys 2 pastaigu kartenis, tok obejis reizis, izejūt uorā, stabili beja viers -40, ap -45. Kai tuo zynu? Partū ka škoļnīkim nanūtyka lekcejis i maņ nabeja juovoda nūdarbeibys. Breiveiba. 🙂

Kai saprotu, taišni tymā vokorā soltums ass pasacieļs da -52 gradu. Tok nazynu, voi munys pastaigys laikā. Varbyut jau tod, kod beja vysā tymss i vaira nariskieju porcēt kadrus.

Solts beja drausmeigi. Kod īguoju ustobā, pi zuoboku nabeja nivīna snīga putekļa – jī beja tik solti, ka vyss nūbyra nūst.

Voi fotoaparatam kas nūtyka? Nā. Kolpoj i niule. Tik 1 kadrs nu obeju soltumā izfotografeitūs filmeņu ir molā drusceņ īplāsts, laikam tūmār eisti nasatyna zūbrots. Tok tys ari vyss.

Ituos divejis  soltuos dīnys tai i palyka vīneiguo, kod fotografieju i pa gaismu tyku uorā.

Beiguos pādejuo karteņa. Vēļ niu atguodoju, kai raudzieju myglainū, apsalaidušūs sauli dabuot lada skulpturā, kai žylba acs, kai sola rūkys. Kai nu apžylbuma osoruoja acs, tecēja par byudim, sola. Kai navarieju atrast osuma i kai sastyngušim pierstim gruobstiejūs gar objektivu. Bet ir. Es tī beju = es tī fotografieju.

zenit40_moza

Rudiņa bolsi

krysts2

Rudiņs ir kai atsavadeišona nu nazkuo, kas ir bejs i kuo vaira nabyus nikod. Rudiņs ir skumis par tū, kuo nav i nabyus, partū ka nabeja.

Vosora cauri. Tū, kū dūmuoji dareit vosorā – mauduotīs, gulēt pļovā i ēst meža zemneicys, laseit zuoļu čajus i naktī klausētīs grīzis bolsus, vaira nadareisi. Tys laiks cauri, a rudiņam rudiņa dorbi i īšonys.

Aizadūmuoju – gondreiž mienesi beju Sibirī, a navaru pat kartenis sakuortuot – kur vēļ teiklā īlikt voi publicēt dīnrokstus par tū laiku. Sovu ceļa gruomotu, kū rakstieju kasdīnys i kur satak vysi satyktī breinumi, ļauds i ceļa nūstuošonys.

Sibirs ir kai rudiņs – latgalīši vēļ ir, a jūs nav. Aizarunoj pa sovam. Paspeid kai rudiņa saule buobu vosorā. A nikuo to vaira nav tai, laiks ir izabeidzs. Apsalaiduse rudiņa dīna, saule speid i vaira nasylda.

Šudiņ “Lelajā Kristapā” ruodēs studentu dorbus, tymā skaitā “Latgolys Studentu centra” bīdru Līnis Lindis i Daiņa Juragys taiseitū kinu par Sibira latgalīšim “Te katoļiem nav vietas”. Ka gribit, aizejit apsavērt. Programa ite.

Kina ir par Sčastlivū, Bogotū – laimeigajom latgalīšu dzeraunem, kur laimis nav bejs varbyut nikod. Tik vīn kai sausuo i eisuo kasdīnys laime, zemis augleiba, bārnu i unuku dzimšona, syvānmuotis atsanesšona, saulrīti kai nikur.

Kina par Sibira katuolim. kai jūs nabeja i nav, tok jī ir. Ar sovom sovetskajūs laikūs paslapyn izglobuotajom nu Latvejis vastajom vacajom puotorneicom, niu Dīva dzīsmem krīvyski i poļaku misionarim.

A, ka vēļ par rudini, šudiņ sovā dīnrokstā, Naktineicā, salyku vīnā lopā krīvu rakstnīka Sergeja Kozlova puosoku “Ezeits myglā”, lai nav juomeklej nazkur pa arhivu. Ka gribit paskaiteit, meklejit ite.

Nazkai pyrms treju godu satyku itū tekstu i viļcīnī iztulkuoju. Nu tuo laika muns rudiņs drupeit ir ari itaids rudiņs – ar vīglom skumem i prīcu reizē.

Publiceits ari diena.lv

Meža putni pulkim skrēja

Nazkai aizmiersu Naktineicā īlikt ka ni Dīnys rokstu, to koč atsauci. Ite byus. Kartenis i jūs parokstus niu laikam napuorpubliceišu. koč tī varbyut ir Dīnys dīnroksta leluokuo vierteiba.

________________________________________

Vysod var atlikt raksteišonu i naraksteit var vysod. Taipat kai vysod var nadareit, nabraukt, nasajimt. Sēdēt sātā, peļnēt naudys, dzeivuot labi i pareizi. Kai vysi dora i kai ak jau ir juodora.

Tok sajem smierts ziņu i saprūti – cik labi, ka rakstieji, darieji, brauci i jiemīs. Ka nasiedieji sātā, napeļnieji naudys i nadzeivuoji labi i pareizi. Partū ka nivīns cyts tuo nabyutu dariejs, redziejs, juts i bejs. Kai jau dzeivē vyscaur tys ir – cyti tovys dzeivi nadzeivuos.

Myruse Sprukuļu Berte nu Sčastlivuos dzeraunis. Cylvāks, par kuru es asu saciejuse – juos vīn deļ maņ beja vārts aizbraukt iz Sibiri. Ar vysu gryutumu i vysu naveseleibu pyrms tam, dublim, ūdim, moškom i ērcem.

Myužeigu duseišonu jai nūmyrušai i myužeiguo gaisma lai speid jai.

Par gūdu jai, juos dzeivei i dzīsmem šudiņ diena.lv īlikšu sovys kartenis nu 2006. goda 30. juņa ekspedicejis Sčastlivajā i sovu raksteitū Sibira stuostu gobolu “Kiukoj uora dzagiuzeite”.Varātu tikai saiti dūt iz cytu resursu, tok maņ ruodīs, ka var īlikt i vysu tekstu. Kurs gribēs, puorskaitēs.

Ituo teksta es nikod nabyutu pīrakstiejuse, kab na Bertys Sprukuļ nu aizlaiku laikim atguoduotuos i nu suoku nadzīdomā bolsā saceituos, piečuok īsadzīduotuos dzīsmis par dzagiuzeiti, kas bādoj par sovim kūkim taipat, kai meituška par sovim bruolim, kas pagaisuši karā.

I maņ prīca, ka tei dzīsme ir dzeiva. Jū niu dzīd Ondrupenis folklorys ansamblis “Sovvaļnīki”.

Taidā reizē saprūti, cik myužeiba ir moz, ka vysu taipat nūsoka eisa šaļteņa – kod Sprukuļu Berta atguoduoja tū dzīsmi i dzīduoja. I kod ļauds Latgolā jū niu dzīd. Par dzagiuzeiti, kam pītryuka treju kūku. Taipat kai dzīduotuojai treju karā kautūs buoleleņu, kuru kaulus balynoj saule i motus purynoj viejs.

Cik ta gara dzīsme ir – puors minotu. A tymūs minotūs izskaņ kaida cylvāka dzeive i vysu dzīsmis dzīduotuoju myuži, cikom vacuo dzīsme tyka da myusu laika i myusu laika dzīduotuoju.

________________________________________

Ite Sprukuļu Bertys dzīduotuo latgalīšu tautys dzīsme “Tymsa, tymsa tei eglīte”. Atlaidit, nūfilmeits šķeibi – steigā i ar fotoaparatu – jei pieški suoce dzīduot i nabeju da tuo ni reizis filmiejuse.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Yp67hCwdL4&feature=channel_page]

Soka, ka cīši skumeiga jai itei dzīsme. Tok cytys vēļ skumeiguokys. I maņ cīši pateik, ka tī vīnu šaļti īsadzīdoj meža putyni. Taišni tymā vītā, kur Berta dzīd par putynim.

Nu dzagiuzeitis maņ kotru reizi šārpys īt par kauli, tok dzīsmei ir tikai audio fails. Kina tikai pādejam paņteņam.

________________________________________

A ite muns stuosts par Sibiri “Kiukoj, uora dzagiuzeite“.

Sibira latgalīši i dīveņš

O, itys byus muns 100. dīnroksts itymā lopā! 😉 Kas byutu ticiejs, kas gaidiejs.

Puorpubliceju nu draugim, kab napagaistu cytu glupeibu jiurā (a mož i okeanā). Skaiti, rudinī tīnis blogam byus 3 godu jubileja.

da pīktdīnis asu pa Reigu, tod juosim pa Latgolys Balkanim ar sibirīšim.
uh, tī ir tipi itūreiz. kuorteigys žūgvuoveris!

šūreit piec nakts bušavuošonys aizvedem iz busu, brauks iz 3×3 nūmetni.

poša nabeju iz vītys, guoju da sātys piec datora, kab varātu saraksteit kartenis vīnā vītā i saītu 1 normals DVD.

tok jau daguojuši kluot trimdys latvīši i stuostiejuši, cik lobs ir pošu latvīšu dīveņš, kas palākuos iuzeņuos juoj pa rudzu dryvu (tai var atsaraut par siejumu izmeiceišonu).
a myusejī kū? nikuo.

var vērtīs i breinuotīs, naatsabreinuot. tuos tok ir div piļneigi cytys civilizacejis.

vīnu tāvi i muotis aizbāguši nu kara i izsyuteišonys 1944. godā i dabuojuši vysaidys dīvtureibys, Ulmaņus, augstškolys i trimdys breinumus, a ūtrajim dzedi i prodzedi aizbāguši nu boda Latgolā i nav dabuojuši Latvejis vyspuor. jī tok izceļuoja 20. godu symta pošuos suokuos, vēļ pyrms revolucejis!

vīni runoj čiuliski ar akcentu, ūtri runoj latgaliski bez akcenta. tī, kuri runoj.
itī treis ir nu izdzeivuotuoju parodys – svīd zemē, nūkriss iz kuoju. normali cylvāki.

a vyspuor jim taipat kai leluokajai daļai Sibira latgalīšu ir konkrets redziejīņs par valna čiuļim, kas mīdz i latgalīšus, i krīvus. D

navar najimt vārā, ka jī ir dabuojuši 20. g. s. sovetskū ideologeju, ka Latvejā latgalīši ir vysā apmīgti i eisti breivi latgalīts var dzeivuot tik Sibira kolhozā (cikom nasasuoce etniskuo vojuošona i naapsuove vasalom dzeraunem veirīšus). a šudiņ jī daboj vysu myusudīnu Krīvejis ideologeju i zyna, ka lai kam, bet krīvim Latvejā nav dzeivis.

taidā ziņā saguoja smīkleigai – īguojom LU izlaidumā taišni tod, ka sveice slāvu filologus. runuoja krīvyski. Taņa maņ vaicoj – a jim možna? es soku – možna. nūskaiteis dzejūli i nūrunuos suokuma runu krīvyski, tuoļuok runuos latvyski. tai i beja. a Taņai breinums.

raudzējem ari par latgalīšu mīgšonu īstuosteit, ka vyss labi. ka nav jau tai, ka latgalīšus vojoj voi kū. tīseibys ir, tik pošim juos juomuok īraudzeit i lītuot. cyts to nivīns ni gluobs, ni ratavuos.
a Zina – “Tu te maņ napyut! kaidys jiusim ir tīseibys?”

kai Juoņs Sprukuļs pyrms diveju vosoru sacēja: “ite mes Sibirī pasportā asam latgaļci!” a piečuok pats dasacēja: “a jius – tik latyši!”

byus cyrks ar tū 3×3 nūmetni. :o)
pi busa stuovēja i runuoja tautīši lynu kraklūs ar vara zirdzenim i peileitem koklā.
myusejī vakar sapierka “Dzintara” smaržys i Jiurmolā ar sajiusmu atroda opolū globusu – “ite vāg že padūmuot, taids pats kai nazkod. ite maņ vajag fotografijas!”

jim vyss ir skaidrs par sātu ceļšonu jiurys molā. tai nūteik.
ir nauda i ir lela nauda.
“vot aizbrauksam iz tū lageri, nūpeļnēsam naudu i nūpierksam itū daču.”
i poši smejās.
skaidrys, ka nanūpierks nikod.

a sovetskais cylvāks palīk sovetskais cylvāks. īraugi kūpeigū i saprūti sevi.
ka ir niansis, kuo nikod nasaprast tam, kas nikod dzeivē nav dabuojs civiluos aizsardzeibys, politinformacejis, ieryndys skašu i militarūs kursu, sovetskūs kinu i ideologejis.

tod saprūti, kur runās myusu vaļdeiba i juos varys apziņa i nasaklauseišona cytūs. kur dzymst myusu īriedņu oklums i poštaisnums. kur myusu sabīdreibai saknis.

ejam pa Elizabetis īlu, a iz ītvis plitkeņu kluodz čumadanu ritineiši.
Viktors pieški soka – “vāg že padūmuot, kai pulimjots šaun!”

tys ir tys.
rītumi i austrumi.

Zina vakar maņ soka: “zemļu nada. zemi nada. latgaļskuju.”
es jai izstuostu, kai 2006. goda vosorā vežu zemi – nu sova duorza, ar kropu (diļļu) sāklom.
Zina – “nu i mņe takuju nada!”

nūsprīdem – zemi jims Latgolā.
Taņa – “dasasīs rūbežsorgi i vaicuos, kū vadam. čto eta za parašok takoj?”
Viktors smejās: “a koč čortu i ved!”
iz teni braucūt, sumku nivīns bess nav puorbaudiejs.

i tod Zina izstuostēja gadīni.
vaicoj iz Sibiri nūbraukušajam bazneickungam Aigaram – “tu myusem zemes atvedi?”
jis smejās: “atvežu, atvežu. byus zeme.”
Zina smīdamuos stuosta: “i točna zemļa!”
jis vīnam padāravoj cymdus, cytam šikaladu, a Zinai muola sviļpeiti.

tai Zina niu zyna: “zemļa tak! muola pcička. a jam taids sorkons vādars. muols že.”

Zina guoja nu jiurys i stuostēja maņ par sovu dzeivi. a tod aizrunuoja par tū muola putineņu, sviļpaunīku.

“es kai palīku vīna poša sātā, tai papyušu.
a tī kai skaņ! kai putyns vīns pats klusā mežā.
sēd iz zora i dzīd.
tai i es – siežu sātā vīna poša, papyušu, papyušu. a jis skaņ.
a maņ až rauduot.
zemļa latgaļskaja…”

Sibira stuosti. Krīvu medicina. II daļa

.

Itū stuostu varātu nūsaukt ari itai: “sliminīku veseleiba i 7 kuojis”. Partū ka vasalī beja slymi i slymā vasali, a par vysim kūpā slymys beja septenis kuojis. Treis nu jom vīnam cylvākam – Ilonai, kas pasamanēja krist i pīsaceļt, otkon krist, pīsaceļt i krist.

Lobuokais krīvu medicinā ir juos naasameiba.

Byut to jei ir, a da juos navar tikt. I tys cytu reizi var moksuot pat dzeiveibu – tikai deļ tuo cylvāks palīk dzeivs. Voi vysmoz jū dzeraunis kopūs apgloboj kai cylvāku – ar vysom kuojom, rūkom i vysom zornom.

Voi par veļti mes pi Sibira latgalīšu dzierdātu tik daudz stuostu, kai tys i tys nūmirs Ačinskys slimneicā – atgrīzuši vādaru vaļā i cylvāks par reizis beigts. Nu, voi piec kaidys sutkys.

Ite es nasabreinoju ni par kapeiku.

Poša iz slimneicys gaņku puortynu Maritys kuoju, kod jei beja daguojuse puorsīšonys stuņde i mes jau vysu reitu bejom izamolušys pa polikliniku i slimneicu. Uorsti i sanitarkys stuovēja tīpat sūpluok, peipēja i nūsavēre iz myusu ar navyltuotu i patīsu iņteresi. Maņ jau pasaruodēje – varbyut gryb kuo jauna īsavuiceit…

Parkū taids teatris juotaisa iz gaņku? A kur ta cytur lai dasāst? Beņča nivīna uorā nabeja, zuole da kokla, a slimneicā vydā iz kotra krāsla pa divejom buobom i vēļ unuks kliepī pajimts.

Tai, niu juopadūmoj, par kuru kuoju lai stuosta. Ir jau kur izavērst – divejis voi trejis izgrīztys, vīna sasysta, vēļ vīna apšmucynuota ar korstu kotlu.

Labi, suoksim ar Darjis kuoju.

Tai i rikteigi nasaprotu, kas jei tī beja – ni to izgrīzta, ni to sastīpta, ni to kramps raun, ni to vēļ kaida nalaime. Tok vajadzēja elasteiguos saitis. Ite vīgli pasaceit – elasteiguos saitis. Ite tev na īīt veikalā i nūpierkt! I kur ta vēļ pošā vālā vokorā.

Muosa Tatjana zynuoja vīnu aptīku, kur asūte. Vysmoz jei tī nazkod redziejuse. Tys beja nazkur jaunajūs rajonūs, taids kai lūdzeņš, kai restis. Vydā nabeja juoīt, padeve taipat. Es to naredzieju, siedieju Marusjā (muosys Tatjanys mašynā), a puordevieja bejuse breineiga – vēļ lobuoka par Mariju Grigorjevnu (buobu ar izkaseitū pūdeļa prizuru, sauktu par guņs golvu – jei moti to malni, to sorkoni), koč maņ jau nasaruod, ka kaida cyta buoba juos varātu puorsist. Varbyut asu Marijis Grigorjevnys fans!

Piec seceibys tuoļuok laikam beja vīna nu Ilonys kuoju.

Naatguodoju, kai jei jū samaituoja, tok iz prīšku paīt varēja. I nikaida krīvu medicina jei natyka. Tok voi ta Ilona liksīs mīrā? Voi ta Ilonai tik vīna kuoja?

Pa tū šaļti Marita nazkaidā (carams, ka latgalīšu) sātā dagryude kuoju pi korsta ak jau buļbu voi iudiņa kotla. Nikas troks tī nasaruodēja, tik nūsasmējem par dorba traumu i vyss. Varbyut kaidu kremu īdevem pamuozuot.

Nūūū, Marita tože tai lītai pīguoja nūpītni. Ka kuoja, to kuoja. Ekspedicejis arhivā var atrast vysaidus juos rānu obrozus, līc koč rameņā pi sīnys! Cyts par cytu baileiguoks. Tī var redzēt vysaidys apdadzynuotys kuojis atteisteibys stadejis – nu sorkona pleča da lelys tulznys, nu tulznys da nanūsokomim plečim, vuotim i uodys gobolim. Ak jau, ka kod naviņ izīs latgalīšu medicinys gruomota, varēsim pīduovuot breineigys ilustracejis. Kotram tok juodūd sova tīsa jaunūs uorstu izgleiteibai. Es varātu raksteit teoretiskū daļu – par krīvu medicinys potencialu, dziļūrbuma dūbem i atteisteibys teņdencem.

Guoja laiks, Maritys kuoja auga, brīde i ryuga. Gatavējēs.

Piec 9 kilometru nūīšonys pa glumim Sibira dublim i nacelim kuojis nivīnam naatkryta. Ni maņ, ni Oļai, koč gobolu ceļa vēļ guojom ar bosom kuojom. Pa vysim dublim, kas trīkšēs pa pierstu storpom, i ščebjonku, kas beja zam tūs dubļu.

Piec šaļts naizturieju i leidu nazkaidā pūrā mozguot kuģojis, kab varātu apmaukt gumejnīkus. Nā, nikas maņ navuodēja – ni pūrā nūsleiku, ni tuorps īcierta, ni cyta kvaroba paruove.

Es vēļ pyrma tuo piec pārkiuņa pa pļaņčkom broduoju, taisni dzeraunis ūlneicys vydā. Breineigys pļaņčkys ar meikstim dublim i syltu iudini. Až sentiments paruove!

Koč Nina nu gaņku klīdze, ka navajag – var byut stykli. Tok kas ta nav pa styklim staiguojs! Da i nabeja tī nikaidu styklu. Teiri dubleiši.

Saguoja labi – tei grupa, kas brauce iz Grjaznovu (kur, ka sprīst piec nūsaukuma, vysam vajadzēja byut nateiram, vīnā grjazē), dabuoja asfaltu i autobusu, a mes, kas braucem iz Sčastlivū (kur vajadzēja byut vīnai laimis solai i dabasim, partū ka pat leluo ūļneica jim nūsaukta kolhoza vuordā “Vesjolaja Gorka”), dabuojom leitu, dubļus, ūdus i dundurus.

Nu tūs dunduru Ninai obejis kuojis zam ceļu tai aptyukša i izacēle ar sorkonim trumim, ka izavēre piec buboņu miera piedejā stadejā voi vysmoz piec cyuku sorkongulis. Tū obrozu ar juos kuojom varātu likt propogandys materialūs “Latgalīši, nabraucit iz Sibiri”. Žāl, ka nazkod taidu breineigu materialu nabeja ni Kempam, ni Trasunam, kod jī aicynuoja palikt sātā.

Maņ ruodīs, īraudziejuši Ninys kuojis, vysi latgalīši nazkod byutu palykuši Vitebskys guberņā i niu vysi gūdeigi brauktu iz Īreju, navys kai nazkod iz SibĪreju. Koč taidā gadīnī nabyutu ari myusu ekspedicejis i itūs stuostu.

A pa tū šaļti beja daguojs Juoņu (voi Pīteru) vokors Saharnajā. Par tū, kai mes iz jū braucem, ari vajadzātu pastuosteit. Kai nūstopeitajam žiguļam puorspruoga rīpa i kaids breineigs prāms ir puori Čulymam, a navar jau vysa aizspēt.

Iz guņkuru Aleksejs i Katja sanese breineigu molku – eglis blučus, nazkaidus dieļu golus, pat nūbyrušu Jaunuogoda egli. Cikom mes i pusdzeraune stuovējem ap guņkuru, asti gryndzynā sagrīzuse, garom paskrēja malna cyuka. Spolvainuo mugura vīn nūleiguoja, vysa vīnā dubļu šērvē. Ilona vēļ puorvaicuoja vītejim, kaidā kruosā jim cyukys. Izaruod, ka boltys!

Ūdu tī beja vēļ vaira kai Bičkovā, koč myusim lykuos, ka vēļ vaira vīnkuorši navar byut. Izaruod, ka var. Beja tik bīzs gaiss, ka navarēja padzīduot – par reizis juokuosej. Mes jau raudzējem vysaiž, i rejom iz leju, i spļuovem uorā. Beja tai, ka vīna suoc dzīduot kaidu dzīsmi, a ūtra, kam vēļ nav ūdu pylna reikle, pabeidz dzīduot riņdeņu. Pa tū šaļti i trešuo pi elpys tykuse.

Kotram rūkā beja lopaini kūku zori, ar kū varēja atsadzonuot nu tuos kustūnis. Nu, vysmoz pošīdvasmai labi. Ka kas nabejs teik dareits. Tei beja vītejūs metode, kas kulturys apmainis ceļā tyka aizgiuta i atzeita par gondreiž idealu.

Vēļ lobuoka ir tikai mozūs guņkureišu metode, kū var kvāpynuot ari spanī. A ustobā labi nūder kotrā būdē sūpluok ar prezervativim nūpierkamais “Komaroff” (roksta leidzeigi kai „Vodka Smirnoff”) – breineigs leidzeklis, īpakuots gondreiž taiduos pošuos paceņuos kai prezervativi, vīgli var sajaukt. Nu juo ūdi bierst nu grīstu i tirinej kuojenis, ak jau taipat kai cytā situacejā spermatozoidi.

Ka navar ar dzīduošonu, spīdem iz daņču. Laikam kaids nu Ševeļu voi Čeveru puišu atnese magnetofonu, izgrīzem iz vysa skaļuo i iz prīšku. Cik jau dzeraunē jaunuotnis beja, vysa lēce leidza. Vys jau ūdi mozuok kūde. I vacajim prīca nūsavērt. Koč nu plykys vieršonuos jau ūdu mozuok napalyka.

Vysa dzeraune to gon nabeja atguojuse, a taipat saguoja ļaužu padaudz. Ka staiguojom pa sātom, nasaruodēja, ka tī vēļ tik daudz dzeiveibys. Pat diveji jauni puiši i vīna mārga preceibu godūs. Vysys treis mozuos meitinis. I ryžs suņs ar taidom ausim kai Čeburaškai.

Tok Ilona kai lēce pa tim cyuku izroktajim pļovys kramaslim, tai i aizlēce. Kuoja rotā i daņči lupotuos. Tok tei vēļ nabeja tei kuoja, kas piečuok maņ beja juotyn pa nazcyk reižu dīnā!

Ka kuojis navar samaituot cyuku rokumūs, Ilona givuos tai lītai kluot nūpītnuok. Ar Krasnojarskys Stolbim to gon beja gona – kai lykuos gar zemi, tai beja rikteigi. Kuoja pagolam, ekspediceja beigusēs. Koč labi, ka tai – byutu jei jaukusēs no pošys Stolbu klinšu viersyunis, nabyutu i kuo repatriēt. Kai vēļ i sakaseitu i salaseitu pa tim kryumim i akminim.

Jau tai, eimūt pa stidzeņu, jei asūt puormatuse rikteigu kiulini. A maņ vēļ pa šai dīnai škode – es to ituo naredzieju. Vysi stuosta, cik breineigs kiuliņs tys bejs, a es naredzieju nikuo… :o(

Tik viņ redzieju, ka jau augšā slīnās. I vajag že – taisni taidā momentā vērtīs nazkur cytur!

Nu, piec ituo to gon Leikuma beja sirdeiga. Koč jau jei i tai beja sirdeiga, partū ka nabeja nūviertiejuse myusu kuoju potenciala. I nūviertiejuse jei nabeja gon!

Itaidu kuoju i laseidams nasalaseisi!

Iz autobusu Ilona nazkai aizklymbuoja, pa staceju rypu rypys aizrypynuoja, nivīnam nikuo lela nasaceidama. Partū otkon viļcīnī kai lykuos iz luovys, tai i izastīpe vysā garumā. Lyku soltus kompresus – viļcīņa atejā miercieju Ilonys zaļū skusteņu i munu zaļū blūzi. Vēļ izkuoru pa atejis lūgu uorā – lai pasaplivinej viejā i lobuok atsolst. Soka, ka zaļa kruosa nūmīrynoj nervus.

Jau dūmuojom, ka Ilona tī i paliks, iz tuos luovys ar vysim zaļajim skustim. Napīmiņu, iz kurīni tys viļcīņs guoja – Mongoleju, Tatareju voi Moskovu. Tok uorā izvylkom. Pi Ačinskys stacejis atrodom taksi, sasādynuojom tī vysus invalidus i Guntu par sliminīku veseleibu ci kūpieju i palaidem braukt.

Poši laidem iz autobusu. Nā, nā, naatlauzem ni kuoju, ni kokla. Tok navar jau zynuot, kai tymā autobusā byutu bejs cytā stuņdē, ka vysi nu dorba brauc – ap tū laiku tī cylvāks cylvākam iz golvys stuov. I autobuss – tai lieneigi, lieneigi, pa maleņu leiguodams i rākdams.

Nazynu, kurā godsymta i kurā zemē ražuots, tok Ačinska sabīdryskais transports breineigs. Ka labi īsaskrīn nu kolna, tod tai krotuos, ka atlīk tik turētīs pi stangys – greida to pagaist, to atsarūn. Spēj tik podlēkt gaisā i dasatupt, kab kuojis vasalys palyktu!

Vīnu reizi pi itaidys laksteišonys vītejī mysus paskaitēja par vuocīšim – Ilonai golvā beja tys zaļais skusts ar vuocu rokstim.

Cik breineigi, ka niu jī par vuocīšim zyna vysu. I tū vysu jī pastuostēja myusim, dūmuodami, ka mes jau krīvyski namuocēsim. Nikuo ļauna nā. Kurs ta soka kū ļaunu par pasystim uorzemnīkim.

Cyrks ar Ilonys kuoju beja suocīs. Es jau zynu, ka jei seņ beja gribiejuse byut populara. Ar Rēzikni par moz, jau vysu Krīveju jai zam kuoju!

Nu suoku atbrauce mudruo paleidzeiba (pa tū šaļti mes paspējem aizīt nu stacejis da autobusa, sagaideit juo, atbraukt ar autobusu, atīt kuojom nu pīturys i vēļ sagaideit tuos paleidzeibys). Uorsti beja pajauni, puiss zaļā kitelī (zaļa kruosa nūmīrynoj nervus) i meita, jim beja pat zuoļu čimodans (kopereits). Komendantis ustobā jī jēmēs apstruoduot Ilonu, a mes pa tū šaļti fotografējem pa durovu škierbu. Kuoju izgrūzēja, izčupinēja i pat aptyna ar bintu. I vede iz slimneicu ar vysu Ilonu komplektā (vēļ jau kuojis nagrīze nūst!). Gunta ar pasi i fotoaparatu pakaļ. Rikteigs cyrks!

Slimneicys obrozi beja breineigi, maņ až skaideiba dasamete, ka naasu redziejuse tūs bezgaleigūs koridoru, pa kurim Ilona lākuse iz rentgenu (kod jei beja atsagrīzuse piec kaidys lobys šaļts i puors koridoru izlaksteišonys, personals jei pat pīduovuoja braucamū krāslu!), i nabeju skaitiejuse breineigūs pavuiceibu, kai pījimt procedurys (naēst, narunuot, nagulēt…).

Slimneicā jī nikuo jauna naatkluoja, tikai tū, ka Ilonai ir sasysta kuoja. Pat naaptyna ar saiti, a izlomuot gon izlomuoja! Itū dzelu jī gon paspiej vysod, pat naudys par taidu šovu napaprosa!

Iz slimneicu Ilonai beja juoīt vēļ reizi. Nazynu, cik reižu jei vysā sastaiguoja iz tū slimneicu, tok tī juobyut lobai veseleibai, kab itai pa uorstim volkuotūs!

Pa tū šaļti ari Maritys kuoja beja labi nūryuguse. Atkluojom, ka tī nazkas juodora, cytaiž iz sātu atvessim juos atseviški – kuoju i Maritu. Voi ari pa vīnai – voi nu kuoju, voi Maritu.

Tai kai ceļojūšajā aptīkā nu Latvejis leidza beja pajimta tikai vata, Viļānūs pierktuo Uzbekistana marle (ka kas, cīši loba!!!) i slavanuo zeļonkys butele, kū Gunta zīmā viļcīnī beja izmuozujuse pa vysom rūkom, atskaitūt tū pierstu, kas beja slyms, beja nazkas juopierk kluot.

Dīnā, kod beja juokuortoj materiali, kab tī čorts golvys naatlauztu, ar Guntu guojom iz aptīku – nūpierkt streptocida zīdi i iudiņraža puorskuobi, elasteigū saiti i vēļ nazkū (nā, nā, materialus ari sakuortuojom, maņ pat ir obrozs voi pat diveji – mes struodojam, ar vysu malnū kači kliepī!).

Pi vīna aptīkā dūmuojom nūpierkt vēļ drusku marlis – ka jau tūs kuoju taids lārums.

Ruodīs, kas byutu vīnkuoršuok kai aptīkā nūpierkt marlis saitis.

Ha!

Tikai na Sibirejā!

Pyrmuo aptīka beja lels zals ar miļzeigim aizputiejušim lūgim i ar vyltuota marmora plitkom iz greidys, ar palāku eļlis kruosu izkruosuotom sīnom i zylom durovom. Car vīnu sīnu tymā aptīkā stīpēs stykla vitrina i beja nalels skaps. Tamā vitrinā beja nazcik zuoļu, kremu i nazkaidu paceņu. Styurī beja īslīti ari puors skrybynu. Vēļ nūsavērem, cik moksoj. Kab byutu lātuoki, nudi byutu nūpierkušys!

Atguoja puordeviejis. Divejis brangys buobys, kas ūtrā ustobā beja ni to ādušys, ni to trynušys mēli. Boltūs kiteļūs i ar spraunom micem golvuos.

Gunta suoce saukt sarokstu. Puordeviejis tusdamys tik saceja, kuo jom nav. Elasteiguo saite – nav. Streptocida zīde – nav. Pat izdūmuojom, kai sauc iudiņraža puorskuobi – perekisj vodoroda. Tys ari beja lobs cyrks – voda roždajetsa, nu, kislaja voda, voda, kotoraja perekisla. Tuo ari nabeja. Marlis nabeja. Nikaidys marlis. Paprasējem par vatu. Nabeja. Zeļonkys ari nabeja – tū jau vaicuojom jūka piec. Nikuo jom nabeja. Jūs aptīku nazkod slēgs cīš! Nazkod!

Guojom, guojom pa Lenina īlu, nivīnys aptīkys vaira nabeja. Breineigajā kompetu veikalā nūpierkom nazkū ādamu – tys veikals ari rikteiga puče i ūga! Puordevieja sirdeiga kai čorts, plauktūs vysaidi breinumi, lūgā vitražys ar bumbīrim i uobelim. Piercieju žālobu styureits nūsaglobuojs aiz tukša i izslāgta Coca-colys skapa.

Vyslobuokuo tī beja nazkaida taukainā papeirā īteita malna masa pi zylajim svorim, rikteigi lels klucs. Ni to marmalads, ni to vaca halva voi šerbets, kū varēja grīzt ar nazi. Tai i nasacēle rūka nūpierkt i pagaršuot. Da i nazynuojom, kai tuo breinuma lai pavaicoj puordeviejai – otkon bļaus. A kompetys jim tī breinumainys – kai 1960. godā, tai i da šuo laika. Nudi muzejs!

Tod es īguoduoju, ka aptīka tok ir piļsātys dūmē (nu, tī pi oranžuo Lenina pīminekļa). Vestibilā beja vairuok kiosku: avīžu puordūtive, kur avīzis izkluotys pa goldu i sakuortys pa sīnom, vyss vīnuos avīzēs, nazkaida kopejneica i aptīka taidā kai stykla kastē, kai būrī, kai kletkā. Gunta pa šauru lūdzeņu tī vydā ībļuove, voi ta jim byutu kaida marle. Puordevieja sirdeiga saceja, ka asūte gon i deve lelu paku. Kirurgiskuos marlis tamponi, kū likt pi rānys. Nā, nā, taidys myusim vēļ navajadzēja! Tik nūsprīdem, ka iz prīšku zynuosim, kur meklēt. Ka kuru kuoju vajadzēs atgrīzt nūst.

Īguoduojom, ka zīmā aptīku atrodom “Alpi” veikalā. Tys ir vīneigais pošapsakolpuošonys veikals, kur nikod navar zynuot, voi prece, kū turi rūkuos, patīšom eksistej, partū ka varbyut juos nimoz nav i tū tev pasoka kasē, kod tu jū dūd puordeviejai.

Iretai itai beja ar iudiņa kruosom i ūteņom. Nu plaukta to pajēme, a nūpierkt navarēja. Cikom jau pajēme cytys – na 12, a laikam 6 kruosu komplektu (voi ūtraiž). Ar tom kruosom mes afišys kruosuojom, dzīšmu gruomotys i vēļ vysu kū.

Aptīka tī beja gon. I kuo tik tī nabeja! Vysaidu garumu elasteiguos saitis! Zuolis! Smēris! Tabletkys!

Pajēmem 6 metrus saitis – ar metala kuoseišim. Piec tam es tūs 6 metrus varieju teit kasdīnys pa nazcik reižu naatsateidama, a kuoseiši ari loba dzela – tai jī nikuo natur, matās vaļā. Vajag daspīst, lai izīt cauri saitei i īsadur uodā! Ka Ilona aizabļaun, to jau zyni, ka turēs!

Beja marle (gon na nu Uzbekistana kai Viļānūs i na iz pusis tik loba), beja ari iudiņraža puorskuobe. Vēļ puordevieja īsmērēja nazkaidu zīdi deļ sastrutuojušim apdagumim – asūte cīši loba.

Nu, tū smēri mes smērējem nedeļu laikam. Kai konservants jei eistyn cīši loba – strutys tai īkonservēja, ka juos palyka až ni kai muzeja eksponats voi Lenins mauzolejā (koč juo myusim tai ari nav saguojs apsavērt, Leninam pījemamuos stuņdis par eisu).

Cikom mes braucem iz Bogotolu, Ilona staiguoja pa uorstim. Bogotols nav dzeraune, a mīsts, koč syta pušu vysys dzeraunis – taidu čorta ūkstu vēļ pameklēt, koč bazneica jim loba, jauna i Spuogis jimā myusim tik breineigai par čortim stuostēja, ka par reizis vysi pasamūda i suoce klauseitīs.

I vēļ Bogotolā myusim ar Guntu truopēja leits. Sēdējem zam eglis i nazynuojom, kur dētīs. A nikaida jumta voi kūka! A koč tu propuļsti!

Koč vaira mes izmierkom nu garombraucūšūs mašynu, kurom beja svāts pīnuokums pagrīzt tai, kab viersā izguoztu vysu pļaņčkys iudini. Ni kai pa druskai, a vysu! A iudiņs sylts i nateirs! I apleik vyss kiup saulē. Par minotu padsmit asvalts jau beja sauss.

Ā, i vēļ Bogotolā beja ateja ar boltim tuorpim, kas ruopuoja pa betona sili, kas laikam beja dūmuots ni to pisuars, ni to rene, kur nūtecēt līkajam škeistumam. Vēļ tī beja lobi cylvāki – kai suoc ar vīnu runuot, tai vysa īla atīt gostūs.

Cikom runuojom ar babu i sēdējem iz podmarovkys car sātys suonim, garom pabrauce bēris. Tuo skota naaizmiersšu: volgys, žyguli, bobiki, moskviči. Ļauds izaciertuši iz lobuokuo. I tai lieneņom paīt garom cīneigi i klusi. Tik bobiki, moskviči i žiguli ryuc i šveikst smiļkts zam kuoju i rīpu. I nabašnīka kuojis čut ni karinej nu mašynys uorā – groba gols to gon. A mes vysi rindeņā siežam iz sātys podmorovkys i veramīs lelom acim. Nivīnam pat naīguoja pruotā fotogravēt – tik labi tys beja. Kustaricys kinys cīneigs skots.

A piec šaļts brauce vīns puiss ar zaļu moskviču – skaņa nu radejis tumbu kai nu bucys, mosvičs palākdams i krateidamīs lāc pa dūbainuos īlys asvaltu. I šopers až pa lūgu izakar, īraudziejs myusus, taidu boru iz juo īlys!

Vēļ Bogotolā Leikumai īdeve vasalu kuleiti ar čekim. Poša vaineiga – kam veikalā pi kasis vaicuoja čeka. Puordevieja nikai nasaprota – i ar rūku rakstēja, i vysaiž. Kas tys ir – gribēt čeka? Cikom jau īdeve vysu maisu! Garuokais nu čekim beja laikam metru voi vaira.

A Ačinskā pa tū laiku beja pasajuoviejuse malna tyucs i nagaiss!!!

Piec atbraukšonys mes truopējem zam leita. Taida zupa! Tai kai iz vysys īlys beja tik vīns kanalizacejis caurums, vyss iudiņs nu vysys īlys skrēja iz jū. Rikteiga upe! I tod tys vyss guožās pa caurumu trubā i tod gruovī. Lels i bryuns iudiņa krytums! Kruoce kai dzeivs! I mašynys tai tik merkavoj, kab aplīt ar iudini!

Cik jau pīmiņu nu Ilonys stuosteituo, jei slimneicā tože guoja breineigai – mane teitū kuoju attyna, kab apsavārtu, a atpakaļ nasatyna. Tys nikas, ka Ilona poša sateit namuocēja, a bez saitis paīt tolkom navarēja.

Vēļ jū puors reizis izlomuoja kai kuci i patrīce kai sābru uozi nu kuopustu dūbis.

Ā, i vēļ uorsts jei pasaceja, ka byus juotaisa operaceja. Varātu jau tīpat Ačinskā, tok varbyut lobuok lai braucūte iz sātu, iz Latveju. Pi jim Ačinskā juogrīž vaļā vysa lūcātive, a Latvejā ak jau varēs pa mozu caurumeņu.

Citejūt uorstu: “U vas že tam pačti Jevropa!”

Tai tuo navarēja pamest. Maņ tei slimneica beja juoredz!

Atrodom pat īmesli – lai uorsts apsaver Maritys kuoju. Kuo ta jei tai ilgi nadzeist?

Kaids naivums. Lai uorsts apsaver…

Salasējem vysys kuojis, tfu, Ilonu i Maritu i laidem – kab 8 nu reita byutu poliklinikā!!! Jius varit īsadūmuot, kū Sibirī nūzeimoj 8 nu reita? Tys ir 3 naktī piec Latvejis laika! Cēlemēs 2 naktī! Kaidys tī brūkaškys!

Itūreiz Gunta palyka sātā voi guoja iz arhivu, partū ka jei jau vīnreiz beja bejuse slimneicā, a niu beja muna kuorta. Piec tam jei ak jau beja skaudeiba – maņ saguoja pulka vaira atrakceju i nūsajimšonys. Partū jei otkon brauce ar mudrū paliedzeibu, a es ar autobusu. Koč jī obeji ak jau ir vīnleidz “mudri”.

Slimneicys parks voi teritoreja mani īdvasmuoja – izdrups asvalts, pa viersu dubli i pļaņčkys, vyss škeists i lipeigs, glums speid saulē. Car ītvis, pogolma i ceļa molom zuole – rikteigi puorauguse i ar vysom veibūtnem, dodzim i obeju sortu nuotrem (sprostajom i viļteigajom, kas nimoz naizaver piec nuotru i kam dzeļ na lopys, a kuots) beja videja izmāra cylvākam ka ni da kokla, to da placu. Vēļ nazkaidi kryumi, kūki, saryusiejuši dzeļža statini.

A termometrys ānā ruodēja + 40 gradu. Voi varbyut + 41. Nu reita!

I papeļu pūkys – tūs Ačinskā beja vaira kai ūdu Saharnajā. Vyss gaiss vīnuos pūkuos. Ka kaids soka, ka jam matās alergeja nu ituos naškeisteibys, tod tī alergeja beja myusim vysim – vysa reikle pylna, moti, nuoss, drēbis. Kur na grīzīs – bolta zīma! Vysys stygys, celi i naceli bolti. Grīžās vīņ, ka ej. I ka gadīnī sausys, sajiuta loba – īt kai pa vatu i ap kuojom kai vīglys muokūņs. Ej i sprausloj.

Pyrmuos paleidzeibys punkta durovys beja lobys – apsystys ar bļaku i nūkruosuotys zylys. Vydā beja cylvāku jiura, kas gaidēja naatlīkamuos paleidzeibys. Piec jūs seju beja skaidrys, ka jī nav cālušīs nikaidūs ni 8 i ni 7, a itai dzelai rezerviejuši vysu dīnu.

Nu tuo paleidzeibys punkta myusus patrīce. Registraturā nūlomuoja i pasacēja, ka juoīt iz cytu registraturu. Kai mes varim nazynuot, iz kurīni juoīt! Tam že napisano! A napisano beja daudz – vysaidu lopu i lapeņu, ceteļu i ceteleišu. Nav breinums, ka jī tūs cylvākus tik ilgi marinej – lai paspiej vysu puorskaiteit i nav nikaidu vaicuojumu. Koč izlomuos vysleidza. Ari par tū, ka nav vaicuojumu.

Iz ūtrū registraturu beja juoīt pa garum garim gaitinim, kam nabeja ni suoku, ni gola. Ilona sajiusmā stuostēja, kai pa jim lākuse iz vīnys kuojis. Nu, ka tai vēļ puors reižu, jei voi nu varātu izpiļdeit GDA normys (vysmoz koč kū leidzeigu redzieju koledžā pi sīnys), voi sabeigt ari atlykušū kuoju.

Reizē ar myusim guoja ari sīvīte ar sovu meitu, kas pyrms puors dīnu beja sadyuruse kuoju i niu navarēja paīt – lēce taipat iz vīnys kuojis. Tys laikam tai pīdar. Tei liekšona pa gaitinim.

Tī beja 3 lūdzeni: Tievejis kara i Avganistana invalidim i vēļ diveji. Vīns beja deļ pīsaraksteišonys, a ūtrys deļ specialistu. Mes izavēlējem specialistu lūdzeņu – vys jau gribējēs, kab Maritys kuoju vārtūs kaids, kas sevi sauc par specialistu. Da i natycu, ka mes jim īstuosteitu, ka Marita ir karuojuse ar vuocīšim 1944. godā voi ruovusēs pa Avganistanu. Koč kuoja jei beja pastrāšna.

Rynda beja gara i leika, vestibils beja interesnys, ļaudim ari beja interesnai vērtīs iz myusu. Myusim – iz jūs. Latgalīšu tī nabeja voi ari jī naatsazyna.

Kod daguoja myusu kuorta, buoba aiz lūdzeņa skaļā i sirdeigā bolsā pasacēja, ka numereņu jau seņ vaira naass i vyspuor voi tod mes tuo jau nu suoku naasam redziejušys? Ak myusim vajag uorsta, partū ka reit braucam prūm? Nu tod eimit i sarunojit ar pošu uorstu. Varbyut pasaveic.

Pi uorsta durovu beja rynda. Leluokais vairums ryndā stuoveituju beja muosenis ar kitelim i papeirim rūkuos. Iz myusu vaicuojumim juos vyspuor naatbiļdēja i nasavēre pat viersā. Tī nūstuovējem varbyut stuņdi. Voi vairuok. Muosenis ar laiku tyka vydā. Bet na vysys.

Nazkaids vecs aizasirdēja i trīcēs durovuos ar spāku. Koč vydā i īsalauze, vysleidza nikuo nadabuoja. Nu bet partū otkon kai jū izlomuoja! Tys beja rikteigs baudiejums, taids spāks i īdvasma! Kai par škodis diktofona nabeja leidza.

Atguoja ari sīvīte ar sovu meitu i juos strutainū kuoju. Meitai beja sasacāluse temperatura, jei beja nikaida. Gaidējem vysi. Piec kaida laika datyku pi runys, vaicuoju. Izlomuoja ari mani, tik na tik suleigai kai pirmeitejū veci. Navar jau vysa lobuma gribēt. I atrakceju, i lomuošonys.

Ar Maritu izguojom uorā puorsīt kuoju – beja skaidrys, ka tyvuokajā laikā ni pi kaida uorsta natiksim. Iz slimneicys gaņku beja vasala skaudze cylvāku ar boltim kitelim, jim tys ruodējēs interesnys pasuokums. Dūmoju gon. Puorsīt kuoju iz nateiru slimneicys gaņku. Ni par motu švakuok kai pi kaidu aborigenu. Tai i prasējēs fonā kaidu Balkanu čygonu muzyku.

Stuovējem otkon ryndā. Nivīns naguoja ni vydā, ni uorā. Uorsta nabeja laikam voi ari jam beja kaida slapana eja, pa kuru var aizalaist kluseņom nu kabineta. Navar byut, ka var tik ilgi izturēt bez īšonys iz ateju.

Ļaužu masa sasaviļņuoja, kabineta durovys atsataisēja, izleida nazkas nu personala. Muosenis jei kryta viersā ar sovim papeirim, muote ar sovu meitu, puorejī nazkū klīdze. Sekuoja teksts, ka šudiņ nivīna vaira napījims! Muote beja gotova vysus apsist – kū tod lai jei dorūta ar tū meitys kuoju!

Saprotu, ka pa lobam ite na aršona i ni eceišona, leidu i es borā, vycynuoju pa gaisu Maritys Latvejis pasi, izmaklātā krīvu akcentā bļuovu, ka mysim iz viļcīni i kas te par bezparādu! Bezpridzel, bardak! Čo za bezobrazije, čo za čertovščina – itū teicīni beju svaigi īsavuiciejuse poliklīnikā!

Naticēsit, tok nūstruoduoja! Piec šaļts ar mani jau runuoja! Piec šalts es jau beju atpakaļ registraturā i sistema suoce struoduot! Lomuodamuos es beju jimā īsarakstiejuse!

Izstuovieju ryndu, kab dabuotu nazkaidu papeiru, tod izstuovieju ryndu, kab samoksuotu apmāram 2 voi 3 lati (tai i nasaprotu, par kū beja juomoksoj, tok nazkaidu čeku īdeve), tod izstuovieju ryndu pi registraturys, maņ izrakstēja Maritys sliminīka karti – vuoceņus, iz kuru jī ar mūkom raudzēja pīraksteit juos vuordu (naleidzēja pat tys, ka juos vuords jau beja pīraksteits krīviski iz vizys). Es nasacieju, kur jei dzeivoj pa eistam, pasacieju, ka nu Reigys – vysmoz ar ūtrū pīguojīni i par vysom kūpā juos zynuoja, kai tys rokstuos. Riga.

Tod mes otkon stuovējem pi uorsta kabineta – jau ar papeirim. Paguoja vēļ loba šaļts. Muote nabeja zaudiejuse cereibu, jei vīnkuorši guoja durovuos kasreizis, kai juos pasavēre vaļā. Meita sēdēja i vaira pat narunuoja. Muosenis ar papeirim jau beja izstaiguojušys vysys, laikam ari nazkaida vece. Varbyut jei beja nu personala – partū ka uorstu jim tī naredzēja, tikai daudz vysaida kalibra personala, muoseņu i sanitarku, kas ar svareigi puorgrīztom mordom skraida apleik i nosoj papeireišus.

I tod mes tykom pi uorsta! Uorsts kai uorsts – uorstīne taida poša kai pi myusu Viļānūs, Rēziknē voi Reigā. Beja tik jūceigai piec vysa tuo bezgaleiguo personala lāruma, kas tī bizinēja, īraudzeit normalu i vīnkuorši uorstu. Jei apsavēre Maritys kuoju, dalyka zuolis, puorsēja. Pa tū šaļti es apsavieru plakatus pi sīnu. Tī beja taida kai tabula, kai shema, kuru smēri lītuot kaidā rānys dzeišonys stadejā. Myusu smēre, kas beja tik lobs strutu mauzoleja leidzeklis, ari beja tī pīmineita.

Tai kai Maritys papeiri beja pi mane i es itymā pasuokumā beju apsamatuse par izsitieju, tulku i mīsysorgu (kuojusorgu), uorstīne maņ pastuostēja, kas ar tū kuoju juodora tuoļuok. Izaruodēja, ka ar izslaveitū smēri tei rāna byutu ryuguse nedeļom. Vajadzēja cytys zuolis. Tuos zuolis jei beja jau izlykuse. Myusim tik juonūpierk ceļam.

Naticēsit, tok poliklinikys aptīkā beja na tikai ituos zuolis, a pat marlis saite. I hematogens! Piec itūs vysu cīsšonu kotra nūpierkom pa plitkai i apēdem. Brūkašku i pušdīņu vītā.

Uorsta vizeite ilga varbyut minotu 10 voi 15, pavysam mes pa slimneicu atsajuojom vaira kai 4 stuņdis, mani izlomuoja nazynu cik reižu, a ryndys varit saskaiteit poši. Maņ saguoja sešys, a varbyut kaidu izlaižu voi daskaitieju divejis reizis.

Muote ar vysu slymū meitu palyka gaidam nazyn kuo. Varbyut jom pasaveice. Varbyut cytu dīnu juos tyka pi uorsta. Varbyut sadzeja taipat. Varbyut nā. Kaida atškireiba – vīna kuoja Krīvejā vaira voi mozuok.

Na par veļti, kod vysys klopotys jau beja cauri, nūsajēmem pi Avicennys (varbyut tei brīsmeiguo morda ir juo, nazynu) portreta trepu telpā.

Tī beja pīraksteita krīvu medicinys devize: Не вреди! Nakaitej!

A kaida vyslobuokuo nakaiteišona? Pareizi! Nagrīz nikaidys viereibys, tod vysmoz nakaiteisi!

Taida tod ari ir krīvu medicinys morale: Nasamaisi!

Gribi dzeivuot, naej pi uorstu. Koč nūmiersi ar vasalim nervim. I vyss vīnā gobolā.

P. S. Rancāns, vokorā nūsaklausiejs itū stuostu, beja lelā nasaprasšonā – a kuo ta mes guojušys da uorsta iz sovu golvu? Byutu pīzvaniejušys jam, jis aizvastu, jam tī ir paziņa (jam pazinis ir vysur). Par reizis vysa dabuotu. I nikaidu ryndu!

Krīvu medicinys morale Nr. 2: Ka tev nav sakaru, paziņu i kukuļa, miersti nūst!

Sibira stuosti. Krīvu medicina. I daļa

.

Kai tī beja, na beja, tok atguoduot ir kū. Sibireja loba vīta, par reizis sasajussi kai godu divdesmit vaira dzeivuojs – ari tymā laikā, kuruo nimoz naatguodoj i kod teve vēļ nimoz nav bejs.

Kas par tū, ka mes ar Ilonu paspējem byut i Lenina unučkys i saguoja pat pionerūs īsastuot, pravda naatguodoju, kur jī palyka i kurā šaļtī pagaisa vysi pioneri i galstuki. Tok tū viņ zynu, ka munā školā iz beigom mūdē beja divejis kombinacejis: a) prīveite ap koklu i pi kryušu pioneru nūzeimeite, b) ap koklu galstuks, a nūzeimeite īsprausta kabatā, protestejūt par tū, ka tī raksteits krīvyski, na latvyski.

Pioneru to Sibirī vaira nav, koč vēļ paguojušā godā Igoram Babram beja izadevs dabuot diplomu kai rajona lobuokajam kombaineram, a veikalā “Ковчег” tiergoj kladis ar sorkonim vuokim, PSRS gerbim i Lenina golvom. Bez vysa tuo juosoka, ka pi Ačinskys muzeja iz gaņku beja pakuortys izavādynuot vysaidys suknis: i zaldatu, i komunistu, i pionīru.

Partū otkon Sibirī ir medicina! I kaida medicina!

Kai tī beja? Padūmu medicina ir lobuokuo medicina, i padūmu uorsti – lobuokī uorsti iz pasauļa? Ni valna! Lobuokuo medicina ir krīvu medicina! I krīvu uorsti ak jau ir breineigi uorsti! Ka tik jim teik kluot. A vareibys nūspruogt iz slimneicys gaņku voi pi registraturys lūdzeņa nikod natryukst!

A suocēs vyss cīši navaineigai. Tymā dīnā, kod daļa nu myusu bejom nūguojuši iz arhivu, a daļa iz bazneicu i televizeju i sazeimiejuši Juoņadīnys afišys, suocēs medicinys epopeja. Nikuo troka jau tī nabeja – īdami nu bazneicys, kur bez bazneickunga i myusu vēļ beja 2 buobys: vīna svātule pa prīšku maisējēs, a ūtra bazneicys pakalē bubinēja, īguojom poliklinikā. Pi tuos pošys reizis pa ceļam bejom ari apbedeišonys salonā, puors unikalūs veikalūs, tok itūreiz na par tū. Par grobim, jūs dizainu, kai ari veikalu sortimentu kaidu cytu reizi, ka tei cyta reize daīs. Taidu vaiņuku es da tam nabeju redziejuse i piec tam redzieju tikai dzerauņu kopūs!

Nacyluo poliklinikys uorīne nasūlēja ni pusi nu tūs lobumu, kū dabuojom vydā. A nūsavērt beja kū! Kod puorkuopem izdrupušū betona slīksni, pyrmuo acīs dyurēs tymsa. Dryums vestibils, izlykts ar izdeļdeitom betona plitkom, taids kai zals voi kas, a tymss kai eļnē. Apleik pluovoj vysaidi ciļvieceni, kas akuratnai stuojās rynduos voi sēd pi kabinetu durovu iz izļūdzeitu bryuna dermantina beņču (nazkod taidi beja kinoteatrūs, aktu zalūs i vēļ naseņ redzieju, ka Varakļuonu kulturys nomā ari taidi ir).

Pa lobai rūkai beja taida kai kletka, kai cītums. Zylys restis, zyli kuoši i petlis. Laikam garderobe. Vyss aizslāgts i dryums. Pa kreisai rūkai beja registratura, kur vydā ak jau sēdēja kaida kompetenta persona, tok redzēt nikuo navarēja, a voi ta mes vēremēs? Guojom tuoļuok.

Pa bryunu koridoru i trepem varēja tikt vēļ iz vīnu vestibilu. Pi sīnys beja nazkaidi cīši unikali materiali, tok vylks ar jim, beja tik tymss, ka obrozi taipat nasaītu, a zibspuldzi lītuot nasagribēja. Lai jau nadūmoj, ka mes kaidi turisti voi separatisti! Vēļ tī beja izsteidziejuse paļma i nazkaidys cytys pučis. Beja ari puors babys, kas ar nūlemteibys sagrauztom sejom sēdēja pi uorsta durovu.

Nu īviereibys cīneigu objektu juoizceļ taida nalela bryuna kaste, kai kartoteka voi kas, kur beja salyktys lapenis ar vuordim i pa vydu beja apdrupuša kartona lapenis, iz kurom beja ni to uorstu, ni to pacientu kataloga uzvuordu pyrmī burti, ziļbis, ni to kas (napīmiņu vaira). Tok tei kaste beja cīši svareiga! Iz tuos kastis turējēs vysa sistema. Tik mes tai ari nasaprotom tuos sistemys.

Varēja īt ari iz ūtrū stuovu, tok tī nabeja nikuo loba. Gaiši zyla trepu telpa i vēļ nazkaidys gaiši zylys restis. Beja vēļ vīns kambars, ni to otkon nazkaids vestibils. Tī varēja dabuot informaceju par narkotikom i nūsajimt iz flurogrammys. Pi durovu daga lampa – voi nu kaids beja vydā, voi taišni ūtraiž dreikstēja īīt.

Vēļ nazkur beja teksts, kaida ir uorsta profesejis izredzeiteiba, cik tys ir cāls dorbs. Beja ari pacienta styureits, kur varēja puorskaitēt nazkū smolkim burtim raksteitu. Beja nazkas ari par zornu saslimšonu voi zaglim – plakats ar malnom rūkom. A varbyut par AIDS?

Tok vysa nogla beja tymā kūka kastē – ni to kartotekā, ni to pacientu sarokstā, pīrokstā, registrā. Ituos meiklis mes tai ari naatguoduojom. Voi tī pīsaroksta? Voi varbyut redz, ka ir pīsarakstiejs?

Kab ekspediceja byutu izadavuse, ar tū myusu pīdzeivuojumi ar krīvu medicinu nasabeidze. Speciali nūguojom garom mudruos paleidzeibys stacejai (mudra to jei gon nav, tū mes jau zīmā redzējem, a bkg. Cakuls itū breinumu pat nūjēme kinā – kai mudruos paleidzeibys mašyna, čut dvasdama i zylus dyumus kiupynuodama, ruopuoja pa ceļu labi ka iz 20 km/h!) i otkon nūsaprīcuojom par breineigajim uorstu kitelim i golvonū objektu – mašynom.

I šudiņ pīmiņu, kai nazkod pyrms pīcpadsmit divdesmit godu muna mama braukuoja ar taidom mašynom iz izsaukumim. Es pat zynu, kai tī vydā izaver! Kabinē ir div sādvītys, a pa vidu zaļgonbryuns metala pacālums, kas braucūt sasylst. Ka ilgi brauc, iz juo gryuts nūsēdēt – pakale svylst. A aizmugurē ir vīta nastuvem. Juos īkuortys taiduos kai cylpuos i, ka brauc pa dūbem, breineigi krotuos. Pi šofera kabinis ir taids kai sūleņš, a sīnys vītā iz pošu kabini ir beidami stykli voi plastmasys. I durovys ir pakalē i vēļ vīnys lobajā pusē. Vēļ tī parosti ir rezervis skrituļs, luopsta, benzina kona i kaids spaņs. Vysmoz ogruok Viļānūs tai beja, par Ačinskys mašynom nagaranteju. Varbyut jim, cylvākim, tuo spaņa i tuos luopstys nimoz nav.

Vysmoz pa vysu laiku, cikom sabejom Sibirī, par vysom dzeraunem i piļsātom redzējem tik vīnu izkapti. Zuole (ņuotris i dodzi) to beja nūpļauta vairuok vītuos – vīnā krustuojumā, kur pa vydu beja reklama, i vēļ vīnā vītā. Koč navar zynuot, voi tys beja dareits ar izkapti.

Poša redzieju, kai vīna buoba, īguojuse ni to pļovā, ni to džungļūs pi sovys sātys pakša, zvetej ar kapli – kaplej tū zuoli nūst. Nu bet sirdeiga beja kai maita, sasajāmuse taidam dorbam. Es piec tam sātā paraudzieju pakaplēt taidu pļovys zuoli. Nu, tī vajag īkšu!

Bet, atsagrīžūt pi krīvu medicinys, juosoka tai – tys stuosts par polikliniku i mudruos paleidzeibys mašynom beja tikai zīdeni. Varbyut koč kod saīs pastuosteit ari par ūgom i ūdzeņom (kai es ar pasi zūbūs pajiemu prīškā 2 registraturys i t. t.).

Tok vysleidza juosoka – a labi ka tai. Labi, ka tei izkapts myus napļuove vysus nu vītys, a tik tai drupeit pakaplēja: vīna sasysta, vīna applauceita, treis izmežgeitys kuojis, sešys ērcis, švaka dūša, koklys cīš i temperatura. Varbyut kuo damiersu, atlaidit!

Krīvu medicina – loba medicina. Lobuok par jū zynuot, atguoduot i pasasmīt, ni dabuot iz sovys uodys. A lai Dīvs pasorgoj!