praktiskais latvietis I

esmu slinka kā maita. rakstu par tamborētu eņģeļu shēmām neko neuzrakstīju, lai gan kaut kāda suņa pēc gandrīz mēnesi pirms Ziemassvētkiem uz manu blogu katru dienu atvilkās pāris personu, kas meklēja tamborētas sniegpārslas, eņģeļus un tamborēšanas shēmas. iedomājieties, kāda zvērīga statistika man būtu, ja uz karstām pēdām būtu pārpublicējusi kaut ko no “Burdas”!

bet lai nu paliek eņģeļi un rokdarbi. ja man to statistiku tā vajadzētu, gan jau katru dienu publicētu pa mēslam. tak jau tauta pavilktos uzzināt, ko šodien un kā šodien. kur bija, ko darīja, kā palaidās slinkumā, kā bubināja, kā izklaidējās.

bet tagad gan vajag kaut ko praktisku. galu beigās, nāk pavasaris. pavasaros visi latvieši paliek praktiski. mitras zemes smaka, latvietim nagi niez.

kaut kad sen mēģināju strādāt tādā baisā izdevumā kā “Praktiskais Latvietis” – kaut kur arhīvā gan jau var nomedīt dažus manus rakstus pat pati vairs neatceros par ko. viens bija par gumijas laivām. vai varbūt par tām laivām neko tā arī neuzcepu? tad laikam arī sapratu, ka mani nu toč neinteresē nekādas laivas un notinos no pasākuma. tā izputēja mana žurnālistes karjera…

ai, man slinkums rakstīt. šodien biju nenormāli praktiska. gan jau tāpat varēs saprast no bildēm. piebesīja visi tie baloži, kuru dēļ mazie putni ieplivinās uz balkona labi ja pāris minūtes pa dienu. uztaisīju zīlīšu barotavu. zīlītes gan kaut kur aizmirgojušas, aizmigrējušas prom. pēdējā zīlīte, ko redzēju, 27. janvārī dziedāja uz drāts. zilzīlīte, riktīgi smuki bija. resnās, zaļās zudušas ar galiem.

bet nu varbūt kaut kad kāda zīlīte tomēr atlidos, lai viņai tiek. mājās taisīta tauku bumba. nenormālā pārcentībā pa nakti izkausēju uz radiatoriem tauku spainīti, ar karoti iejaucu linsēklas un auzu pārslas, tad atsaldēju un iekrāmēju mandarīnu tīkliņā. visi “Depo” un “Rimi” var iet iesālīties. esmu ārkārtīgi praktiska un izdarīga. pirmajā bildē plastmasas karošu konstrukcija alternatīvajām zīlītēm.

bet mandarīni ta beidzās. nav neviena paša. tāpēc jau nu es no mājas ārā nelīdīšu. slinkumdiena ir un paliek slinkumdiena. ja pa laikam nevarētu slinkot, kāds kaifs vispār būtu kaut ko urbt un strādāt.

ceiņa ar drozofilom

vakar beidzūt sasajiemu i pasaroku pa teiklu. problema beja nūbrīduse pamateiga – drozofilys kiezej iz svaigi kruosuotūs sīnu, a vakar vīna īliduoja dagunā. jemūt vārā, ka maņ ir īsnys i vyss rībās, ar tū pošu juos izapeļnēja naidu iz myužu. pat najemūt vārā Aļfonu, kam piec drozofilu smierts sasamazynuos bareibys kruojumi.

lobuokī padūmi ceiņa pret flinstonim, kū atrodu teiklā, beja naļaut jom sasavairuot, naturūt ustobā pyvušys augļus ci duorzeņus i iudini. a gadīnī, ka juos jau sasavairuojušys, pi padūmu dominēja syukšona ar putekļu syucieju.

vysā bez augļu i bez iudiņa navaru iztikt, partū ka naba jau kasreizis sīsi cīši atkrytumu maisu i naba jau puču vāzē natureisi.

atlīk putekļu syuciejs. niu stuov kuknis vydā. kai īeimu, tai ratynoju lidojūšūs parazitu ryndys.

pagaidom izaver cereigi. šur tur pa kaidai vēļ ir, tok tys laika vaicuojums. Aļfons gon nalein i uorā. sēd sovā izlītnis caurumā. dabuošu jam vairuot drozofilys muoksleigai kaidā burkā. 😀