par Latgolys Radeju. otkon i otkon

ite gabaleņš par Latgolys Radeju. īraksteits 2009. goda septembra suokuos, kod ar atvīgluojumu izzynuojom, ka piec ilgys jimšonuos ap krīvim radeju nūpierkuse Katuoļu bazneica.

Radeja kai jauna meita by saprge

ar Vitu rakstējem Sibira braucīņa audioblogu, tik ka nikai nav saguojs sakuortuot i apgraizeit failus. dzeive ir par eisu, kab bez puotogys padareitu vysu, kuo kurā šaļtī īsagryb i aizavajag.

Latgolys Radeja i šudiņ dzeiva – tīšraide ite.

a cyrks jau nasabeidz. šudiņ e-postā breinumu breinumi doruos. spama kolns i cepšonuos.
vakar vokorā īraudzieju ziņu, ka bīdreibys “LR” volda sēde bejuse vakar, 16. janvarī, a 14. janvarī izsyuteits e-posts, ka taida byus. kaida jāga taidam e-postam? ka vaļde beidzūt nūlāmuse struoduot, breineigi. tok deļkuo spams pusūtru dīnu pyrms pasuokuma? kab ziņa byutu, a nivīns līks naatītu, partū ka laiceigi naīsaver zinis?

ka naskaita Jaunū godu, Zīmyssvātkus, Leigū i Vacagoda vokoru, 2011. godā ir tikai napylni 50 nedeļgolu, i sovu laiku drusku mādzu ari sadaleit storp dorbu, pīnuokumim i atpyutu.

kur palykuse latgaliskys radejis gluobšonai dūmuotuo nauda, kū bīdreibai “LR” sazīduoja sabīdreiba? kod tod jei beidzūt tiks izlītuota koč voi kaidam latgaliskam raidiejumam?
nui, es ari asu ituos bīdreibys bīdrs, partū ka ļuovūs pīsarunuot i tai ari naasu pīrakstiejuse īsnīguma par izastuošonu cereibā, ka vydspusē varu ītekmēt vaira nakai uorā.
nui, paguojušā laikam tok volda (voi ari bīdru?) saīšonā, kas nūtyka Jākubpilī, kod vēļ beja paguojušuo goda snīgs, pasasūlieju kūpā ar Hareju dūmuot par īspieju taiseit konkursu latgaliska raidiejuma tapšonai – kam gon vēļ beja tik daudz nūsacejumu pa prīšku i diplomatiskūs runu, kuruos na jau maņ pīsadaleit. nikas nanūtyka i nanūtyka, partū ka “tagad nav eistais laiks īt i runuot”, i tai prioritašu sarokstā tū nūlyku nazkur zamyškā – ka vajadzēs, paceļšu, tok pyrma gluobšu cytu, kas ir tīši atkareigs nu mane.

niu situaceja kuldys bīdreibai rakstureiga – bīdreiba ir, bīdreibys nav.
biedeigi, ka tai. tai lobys lītys saryugst, kam nav dareituoju.

voi varbyut maņ pošai vārts atguoduot – naleiņ vysom pakalem par spryudzini, partū ka na vysom pakalem tuo spryudziņa vajag. i na vysim spryudzinim juoatsarūn pakalē.

a tikom īriednim skaista atruna – kuo bādojit, ka jiusim, latgalīšim, nikuo nav. pagrīz pūgu, i tī jei skaņ – pa šaļtei puotori, pa šaļtei popsa i šlāgeri.

Trillu ceļuojums ar slauktivi (unikals i baiss it kai podkāsts ar cyrka elementim)

Ite raudzieju izaklaidēt pa ceļam iz sātu. Diktofons ar uorejū mikrofonu vodā, mašyna i ceļš. I vyss, kas pa ceļam. Puordūmys i vāruojumi. Taida ceļa dīnysgruomota, ceļa podkasts, pūdkuosts ci slauktive.

Kas ir slauktive i kaids tam sakars ar Pļaveņu HES? A vot pasaklausi!

Svepsteišona i šlupsteišona pīder pi lītys. Bolsa krateišonuos pīder pi lītys. Mašynys ryukšona daleji pīder pi lītys, pa daļai tys ir juos jaunais gļuks.

Ceru, ka koč kū varēs saprast.

[soundcloud url=”http://soundcloud.com/saprge/cels”]

Piebilde. Ļoti atvainojos par skaņas kvalitāti. Kaut kas noticis mašīnai, briesmīgi rūc. Un es nemaz tā īsti nepārbaudīju, kā ierakstās tajā aparātā – runāju tik. Skaņa vietām velkas kā no vecas plates. Nav ne jausmas – diktofona, mana vai skaņas apstrādes vaina. Galu beigās tas ir 1. audio fails manā mūžā, kam kaut ko nogriezu un pielipināju.

Ņemt par labu un nelamāt. Man jau tāpat kauns. Nenormāli kautrējos.

Pie tam beigās izrādījās, ka nejauši esmu pa vidu nospiedusi stop pogu un cerēto 30 īsināmo minūšu vietā ierunājusi 2 x 30 minūtes un vēl mazu gabaliņu. Dramatiski īsinot, tiku līdz 40 minūtēm un padsmit sekundēm. Pēc tam man jau bija vienalga un gandrīz nogriezu pusi uz dullo.

Bet nu tak vienalga patiesībā. Kas grib, tas klausās. Kas negrib, tas netērē laiku.

Saturs: atmiņas, novērojumi, secinājumi, pļāpas un komentāri. Nīgras šoperienes ceļojums pa Latvijas lielceļiem Latvijas pavasarī, tīri latviski gānoties un spļaudoties. Neviens man nav maksājis par pieminēto vietu, lietu un preču zīmju celšanu gaismā un tūrisma objektu cildināšanu. Visu pati. I par Propāna un Butāna gāzi un speķa pīrādziņiem gavēnī, i trendīgajiem gumijniekiem un pūpolu slotām, i Lieldienu olu labākajām slēpšanas vietām uz šosejas, plūdiem un visādiem brīnumiem.

Galu beigās braucu gandrīz 4 stundas. Un kaut kā jau bija jāizklaidējas.

Ite nūjiemu puors obrozu ar ituo pavasara Latvejis atrakceju – iudini.

Latvijas Niagāra. Ja Tev nav puķainu gumijnieku, Tu esi pīslis.

Latgolys Radeja. In memoriam?

Kur diveji latvīši, tī treis partejis. Kur diveji latgalīši, tī… vysmoz divejis radejis.

Laikā, kod Latvejā deputati siej gryudus, sānolys i dubļus i smeļ zivs bolsuotuoju muorkā, ir interesnai vērtīs, kai te vīns, to ūtrys Eiropys parlamenta deputatu i pošvaļdeibu kandidats atguodoj par Latgolu. Izaruod, Latvejā ir ari Latgola. Izaruod, ari tī ir bolsuotuoji!

Cyts nu lela politkorektuma pat atzeist pieški sovu babu latgalīti i atguodoj puors vuordu latgaliski. Kab tik piec vieleišonu nanūtyktu lela amnezeja i naaizamierstu i tī puors vuordi.

Piec tam par Latgolu atguoduos piec vieleišonu i tī meklēs vaineigūs, parkū rezyltati ir taidi, kaidi jī ir.Pīminit munus vuordus junī. I īguodojit 2003. goda bolsuojumu par Latvejis pīsavīnuošonu Eiropys Savīneibai i griecinīku mekliejumus piec tam.

2003. goda 11. oktobris, “Dīnys” korespondenta Aleksandra Šabanova roksts “Bez cerībām” – ceļuojums iz Latgolu i eksotikys mekliejumi. Citeju: Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%.

Vaini autors meklej kolektivajā apzinē. Sok, bolsoj kai vysi sābri. Ka sābri par, i es par. ka pret, i es pret. Īmeslis? Austrumnīciskuo dūmuošona. Latgalīši tok ir cyti.

Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.

(Citeits nu tuo poša roksta, olūts: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/bez_ceriibaam)

Nabyutu atroduse ituo roksta, kab pyrms puors dīnu Googlis cioce najauši nabyutu atroduse cyta roksta. Munys 2003. goda rudiņa reakcejis iz jū. Juosoka, itys atrodums beja nagaideits. Tok ir pateikami atrast sevi nazkur i saprast, ka vys esi tei poša. Ka ir guojs laiks i ir bejs vysa besa, a sakne ir palykuse tei poša. Ka vari pasaraksteit zam sovu jauneibys korstumā saceitūs vuordu.

Tuoļuok gars citats nu munys tūreizejuos reakcejis iz rokstu, tok vēļ vaira – vaineigūs mekleišonys teņdeņci, kas tūlaik tyka plaši kuļtiveita radejā, presē i televizejā. Laikam tok Latgola gondreiž beja nūgremdiejuse īsastuošonu ES. Voi ari kaids nūsabeida, ka rezultati nav tik spūdri, kab varātu pasalīleit Eiropys acīs.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par», kaut, bez šaubām – pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.
Un vēl – ja jau kopš 1917. gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā, protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā, Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko rakstīt un šausmināties.
Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Citeits nu ituo olūta: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/veestules/latgale_latvijaa.

Tai par latgalīšim i atguodoj – pyrms vieleišonu, kod ar gondreiž vardarbeigom metodem juoskoloj smadzinis i juosasūlej zalta kolnus. I piec vieleišonu, kod juomeklej vaineigī, kas puorsadavuši na tam spākam voi apjuoti i nūticiejuši.

Cytā laikā, kod nav vieleišonu i nikas nav juosūlej i juopylda, citejūt munu klasisbīdrini Santu, “Latgalīts ir zūbs dyrsā īryusiejušam īriedņam i sorkona lupota daguna golā nanūbrīdušai personeibai.”

Cytā laikā īriedni vībās kai zūbu suopēs, kod jim pavaicoj, kai vaļsts pylda Vaļsts volūdys lykumā sūleitū atbolstu i garantu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonai, atteisteibai i aizsardzeibai. Saeimys deputati (par sprostū tautu i narunuosim) pat nazyna, ka Latgolā školuos navuica latgalīšu rokstu volūdys. Latvejis školu sistemys augli spļauduos i lomojās rokstu komentarūs. A sabīdriskajūs medejūs, kū par sovu nūdūkļu naudu uztur ari latgalīši, latgaliski raida pusstuņdi nedeļā “Latvijas Radio” 4. kanalā storp mozuokumtauteibu raidiejumim.

Par kaidu sabīdreibys toleranci var runuot voi par sabīdreibys integreiteibu, ka Latvejis školā par cytaidū runoj labi ka rasisma i niegeru kontekstā, a poši školuotuoji, par pīmāru, satykti saīšonā pyrms Školuotuoju kongresa, privatuos sarunuos atsaļaun izasaceit tai, ka maņ palīk bais i psihologiski ir gryuts vēļ puors nedeļu piec sarunys. Sok, i tei ir Latvejis škola i Latvejis izgleiteiba, inteligenti i vuiceituoji.

Latvejai i Latvejis školai latgaliskuos Latvejis navajag – latgaliski latvyskuos Latgolys. Interesejūs par tū jau kaidus 10 godus i atbyldu par sovim vuordim. Ka pīruodēsit pretejū, pasaceišu paļdis.

Latgaliskuos Latvejis vajag puordesmit trokajim i puors NVO. Donkihotu ceiņa ar globalizacejis patmalem bez sovys vaļsts atbolsta – tik, cik puors projektim i puors aktivitatem, rokstūt projektus fondim ar apcierstu finansiejumu, otkon i otkon pīruodūt, ka vajag.

Tok, nu ūtrys pusis, kuru latgalīšu meseju vaļsts lai atbolsta? Sytās latgalīši cyts ar cytu kai ar čortim. Kab tik tys ūtrys napadareitu kuo nabejs… i nadabuotu monta i slavis.

Kai dzīsmē par Laimu, kas lem cylvāka liktini: vīnam lyka montu, slavi, ūtram gudru padūmeņ. Tuo gudruo padūmeņa maņ Latgolā i latgalīšu vydā, oi, kai pītryukst. Spiejis sasadorbuot kūpeiga lobuma vuordā.

Atsasaucūt iz naseneju sarunu skaipā: Lela daļa latgalīšu slymoj ar patriotīdūmeigumu i dūmoj, ka jī kai Latgolys patrioti ir vīneigī pasaulī i vīneigī pareizī. Ka kaids kū nabejs cytu soka, tys ir nakryškons voi duraks. Šaļtim ruodīs, ka daļa Latgolys patriotu grybātu sataiseit kulturviesturisku rezervatu i ap juo rūbežu pastateit statini. Kab cytaiž dūmojūšī nakryškoni i jūs principi natyktu vydā. Nu sirds žāl, ka lobys idejis aizīt pūstā. Tok egoisms i šauruo dūmuošona dora sovu – ir tikai divejis taisneibys: muna taisneiba i napareizuo. I gols golā taisneibys nav nivīnai taisneibai i naudys nav ni vīnai, ni ūtrai.

Maja beiguos tiks puordūta “Latgolys Radeja”. Itūreiz ak jau juridiski pareizi i ar golim. Cereibā, ka ari jaunais īpašnīks raidēs latgaliski. Īprīkšejū reizi gon ari cerēja, cereibys napīsapiļdēja. Bizness ir bizness. Biznesam nav dalis par gaistūšom volūdom i gaistūšim pasaulim, vierteibom i cylvākim. Gaistūšys volūdys, pasauli i cylvāki ir juosorgoj vaļstei – ļaužu kūpumam, sabīdreibai, apvīneibai.

Koč kultura i tai nav myusu vaļsts stypruo puse. Laikā, kod cylvāki, pagaisynoj dorbu i cereibys, kod jim beidzūt ir laiks gruomotom, jim sūlej atjimt i bibliotekys, i īspiejis. Laikā, kod varātu vuiceitīs i apgiut jaunys gudreibys, metodis, biblioteku dorba laiku samazynoj, slādz školys.

Tok niu vaira par latgaliski raidūšū “Latgolys Radeju”. Kai šudiņ laikam pusei Latgolys e-postā atrakstēja Valdis Labinskis:

(..) myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai.

Tai kai viestulei beja dalykta kopeja (CC) lelai daļai Latgolys inteligencis, sabīdriskūs darbinīku, NVO ļaužu, atsaļuovu jū puorpublicēt sovā privatajā dīnrokstā “Naktineica” (adress http://saprge.wordpress.com/2009/05/22/latgales-radio/). Lai teik i tim, kas nav V. Labinska adresu sarokstā.

Skaitieju itū viestuli i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu. Kur div latgalīši, tī vysmoz div radejis. Niu ari divejis “Latgolys Radejis” sātyslopys: http://www.munaradeja.lv/ i http://www.lr.lv/. Pat ka kurs vēļ grybātu gluobt voi paleidzēt – kuram to paleidzēt, kuru gluobt?

Ar itū ak jau varātu stuostu i beigt. Beja radeja. Vēļ ir radeja.

Paļdis V. Labinskam i vysim juo darbinīkim, ka radeja dzyma i beja tik ilgu laiku. Paļdis A. Bierzeņam, ka jis raudzēja i satracynuoja pasauli. Paļdis latgalīšu muzykantim, kam juos vajag i kas spielej lobdareibys koncertus naudys salaseišonai.

Īraudziejuse, ka Latgolys kulturys pastuoveišona ir zam vasara, Sandra Kalnīte vakar publicēja pretruneigi vierteitu dīnrokstu. Pretruneigi partū, ka latgalīši ir da vamta atsaāduši itūs pyrmsvieleišonu misionaru, kas brauc misejā piec bolsu i pasūlej pošu besu. A, tykuši pi varys, naīguodoj nikaidys Latgolys i kur ta vēļ latgaliskuos Latgolys.

Latgales radio pašlaik ir vienīgā balss reģionā, kas raida latgaliski un stiprina latgalisko, bet vienlaikus arī latvisko identitātes un kultūras apziņu. (..) Lai nosargātu, pietiktu ar pavisam nelielu palīdzību. Kaut vai valsts pasūtījumu Latgales radio, divi raidījumi nedēļā, kas ļautu izdzīvot līdz labākiem laikiem, kamēr valstij būs vairāk līdzekļu un gribas.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/sandra-kalniete/latgales-bagatiba-un-posts)

Par tū pošu problemu jau vairuok godu rauga runuot bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”. Tok plyka NVO bez politiskūs spāku i naudys kulis ir taids saucīņs bez atbolsa. Demokratiski var runuot, demokratiski var ari natikt izdziersta. Tik apklausta, voi eistyn aiz juos nastuov kaids politisks spāks – kura deļ byutu vārts sasasporuot i reagēt.

Nu ituo goda 9. februara presis relizis par vaļsts atbolsta tryukumu latgaliskajim medejim: Valsts atbalsts, kurš latgaliešu valodai kā nacionālai un Eiropas līmeņa vērtībai ir paredzēts Latvijas normatīvajos aktos, arī 2009.gadā tiks klaji ignorēts praksē: vienīgais latgaliešu valodā raidošais privātais medijs – Latgales radio – ir pārtraucis darbību, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, 2009.gada budžetā nav paredzēti. (..) latgaliešu valoda ir nacionāla un Eiropas līmeņa vērtība, kuras saglabāšanas un aizsargāšanas procesus, kā arī atbildību par valodas attīstību valsts nedrīkst uzvelt uz sabiedriskā un privātā sektora pleciem.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/medijos-latgaliesu-valodas-nebus-ari-sogad)

Nūbeigumā puordūmom kaidys vakardīnys lobdareibys koncerta Rēzeknē klauseituojis puordūmys. Publiceitys juos teikla dīnysgruomotā.

Ap desmitiem vakarā gāju no Latgales radio atbalsts koncerta Rēzeknes kultūras namā. Mūsu pašu mūziķi centās no sirds. Atbalstītāju bija maz, daudz mazāk, nekā biju cerējusi. Varbūt tik tiešām nevienam neko nemaz nevajag? Latgalisks radio nav vajadzīgs? Bet varbūt nav jāskumst un jāpārdzīvo, katram cilvēkam, katrai tautai ir tas, ko mēs patiesi esam pelnījuši. Mēs bijām pelnījuši savu valodu, un mums tā bija. Vai būs tagad? Mēs nebūsim pelnījuši savu radio un mums tās vairs nebūs? Varbūt jāpavelk svītra apakšā un jāiet tālāk?

Niu tikai deus ex machina varā – voi nu jaunais Latgolys Radejis īpašnīks raidēs latgaliski, voi nu kontrolpakets tiks tim, kas gryb raideit latgaliski, voi ari vaļsts dotēs koč puors raidiejumu latgaliski.

Voi mes asam peļniejuši sovu radeju, sovu volūdu i, gols golā, sovu vaļsti?

Publiceits diena.lv

Atklāta vēstule par gaidāmām izmaiņām Latgales Radio

Vuords vuordā puorkopeju šudiņ sajimtū Valda Labinska viestuli. Tai kai viestulei beja dalykts CC kaidim puordesmit cylvākim, tod skaitu, ka ari puorejī ir peļniejuši jū puorskaiteit.

Skaitieju i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu.

Atguodynuošu, ka ituo goda suokumā radeju juos direktors i golvonais akcionars Valdis Labinskis puordeve krīvim i jī piec kaida mieneša puorguoja iz raidiešonu krīvyski, puordūšanys faktu apstreidēja cyts akcionars Aņss Ataols-Bierzeņš, vaļsts notars puordūšonu atzyna par nalykumeigu.

Paraleli tyka izvylkta gaismā jau pyrms laika dybynuotuo kuldys bīdreiba “LR”, kas reikoj lobdareibys koncertus radejis akceju kontrolpaketa puorpierkšonai i meklej cytus finansiejuma olūtus i kam pīder sātyslopa www.lr.lv – ogruokuo radejis sātyslopa.

Par itom peripetejom rokstu daudz. Ituo dīnroksta lobajā pusē asu sataisiejuse pat atsevišku vītu saišu kolekcejai – latgalīšu radeja. Tī nav vysi, tik mane atrostī i dalyktī.

Niu poša viestule ar mīdz i lepej (copy-paste) metodi.

Ansi,
izbeidz reikūt LR Latgolys radejas atbolsta koncertus. Tu ar tū cel nagūdu radejai un vysai latgalīšu lītai. Koncerti Latgolā ir tik vōji sagotavūti un moz apmeklēti, ka izaskota, ka latgaliskais nav nivīnam vajadzeigs. Tei nav taisneiba, jo internetā vīn Latgolas Radeja kotru dīnu ik breidi klausōs vairōk cylvāku nakai ir apmeklētōju pādejūs Tovūs organizētajūs kocertūs. Dīmžāl par Daugovpiļs koncertu Latgales Laiks jau roksta ar vaicōjma zeimi, vai radeja ir vajadzeiga, ja tik moz klauseitōju atbolsta kocertus. Prūtams, radeja ir vajadzeiga, bet nav vajadzeigi taida veida Tevis organizēti pasōkumi. Tikai breinūs, ka muzikim pīteik vēļ uzaupurēšonas pīsadaleit taidūs pasōkumūs. Paļdis jim par jūs dōvonu Latgolas sabīdreibai.

Ansi, bet Tu lobōk izbeidz!

Reizē grybu Tev atgōdynōt, ka Tu vēļ vīnmār esi pīsasavynōjis Latgolas Radejas sātas lopu un simboliku. Prūtams, vari atsarunōt, ka daži kekseiši ir pōrveidūti, ka nav uzlykta autortīseibu zeime u.t.t., un tōdēļ navar byut runas par Tevis un bīdreibas LR sasaisteišonu ar kaidu nalykumeibu. Tūmār fakts palīk, ka vairōku mēnešu laikā Tu nabeji spējeigs izveidūt kaut kū jaunu, patstōveigu. Tu varēji tikai traucēt. Tai pīmāram mēs radejā nu jau divus mēnešus navaram lītūt sovu aogrōkū e-postu un sātas lopu. Te grybu informēt, ka myusim ir jauna sātas lopa, kuru var atvērt pēc adreses www.munaradeja.lv

Ansi padūmoj, kū Tu dareisi ar sabīdreibas un pašvaļdeibu sazīdūtū naudu, kuru Tu tai ari naesi licis lītā ni vīna santima apmārā Latgolas Radejas atbolstam. Ari tys ir vīns nu īmaslim kōdēļ myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai. Te daudz kū varētu leidzēt ari bīdreiba LR, ja tōs vadeibā byutu saprōteigi cylvāki, kas rekynōtūs ar realitatem un navys tikai
ar sovam īdūmam.

Vēļ par naudu. Atgodynōšu, ka naudu Tu jēmi daļu pērkšonai, bet itais vaicōjums praktiski ir naaktuals, jo pat ja Tev izadūtu nūpēkt kaut kū, nauda varētu izarōdeit veļti izdūta, jo na jau aste kustynōs suni! Naudas vīnkōrši ir par moz, lai tiktu pi kontroles paketes! Taitad kū dareisi ar naudu? Atdūsi tū atpakaļ devējim, vai izmontūsi naz kam cytam?

Vyspōr Tavi plani beja fantastiski, lai nasaceitu kaut kū slyktōku. Naudu Tu praseji bīdreibai, bet tū gribēji pajemt nu konta sev personeigi, lai nūpyrktu daļas, un tikai tad tōs atgrīztu bīdreibai. Maņ izaskota, ka tys plans beja jau uz nalykumeibas rūbežas. Pērc radejas daļas par sovu naudu, un tad tōs pōrdūt vai uzdōvini bīdreibai LR!

Tai kai radejas daļu pōrdūšanas summa ir komercnūslāpums, navaru izpaust vysu, bet gribu tikai atgōdynōt tū: pirmpirkuma tīseibu izmontūšonai tagad napīcīšams vairāk naudas nakai ogrōk, un ūtrs radejas kontā tyuleņ jimoksoj 20.000 LVL, lai naapmoksōtūs rēkinu dēļ myusim nanūgrīztu skōbekli. Vai Tu esi gotavs un spējeigs te kaut kū leidzēt, ja nā – tad palīc tur kur esi un jemīs ar sovu Reigas tautas muzikas bīdreibu.

Ar Dīvu

Valdis Labiskis
Vēļ Latgolas Radejas direktors

Latgolys Radeja beiguse gavieni

Latgolys Radeja atsuokuse raidiešonu latvyski. Krīvu laiki nabeja ilgi, koč šaļtim bezcereigi – 55 dīnys.

Dūd, Dīvs, saiminīka rūku, kierīni i apjiemeibu. I pazemeibu saprast sovys klaidys i īsaklauseit ūtrā – sasaprast kūpeigu dorbu lobā.

Ceru, ka itei vysai Latvejai byus loba vuiceiba. Cik vīgli ir pagaisynuot tū, kas jau ir. I cik gryuts ir otkon dabuot atpakaļ tū, kuo vaira nav – volūdu, dzīsmi, saimi, tāvaini, sātu, vaļsti.

Vakar ap sešom stuņdem vokorā Aņss Ataols Bierzeņš atrakstēja: I golvonais, ka itam myusu dorbam niu irā konkrets rezuļtats: divejis stuņdis atpakaļ ar Bykouskūs Teni bejom Rēznis LRTC tūrnī i daslēdzem Latgolys radeji. Niu jei skaņ vysūs četrūs raideituojūs. Ar tū es myusus vysus sveicynoju!!! 🙂

Latgolys Radejis sātyslopa – www.lr.lv – ar teikla radeju i latgalīšu dzīsmem Latgolai i vysam pasauļam.


Tikkū sajiemu Valda Labinska izsyuteitu presis relizi.

Latgales Radio atkal ēterā ar latgaliešu dziesmām un latgaliešu valodu

Latgales Radio atsāka darbu trīskārši svarīgā datumā – 25. martā. Tā ir diena, kas ir ne tikai prieka, bet arī piemiņas, un cerību pilna. Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, Kunga pasludināšanas dienā, vai vienkārši pavasarīgajā Māras dienā mēs atslēdzām svešo radio staciju un atsākām raidīt savu programmu. Latgales Radio ierastā latgaliskā formāta piespiedu klusuma periods līdz ar to bija 55 dienas garš.

25. marta pēcpusdienā sākām raidīt testa režīmā, bet jau sākot ar ceturtdienu, 26. martu, priekšpusdienā atgriežamies ēterā ar ziņām un citiem informatīviem pakalpojumiem mūsu klausītājiem Latgalē un visā pasaulē. Līdz mūsu tehniskās bāzes un redakcionālo spēju atjaunošanai paies vēl dažas dienas, bet, paredzams, aprīlī varēsim nodrošināt visu, kas nepieciešams modernai un saviem klausītājiem atvērtai radio stacijai.

Latgales Radio 30.janvārī pārtrauca darbu ierastajā formātā, jo jaunie īpašnieki nolēma, ka latgaliskais nav perspektīvs bizness, kaut arī agrāk, to pērkot, solīja ko citu. Tomēr ar to netika pielikts punkts Latgales Radio, jo pircēji, steidzoties pārņemt mūsu radio un sākt kaut ko citu, pieļāva vairākus likuma prasību pārkāpumus.

Pircēju klaji pretlatgaliskā rīcība izsauca ļoti aktīvu pretestību, un pārsūdzot pirkšanas-pārdošanas darījumu Valsts Notārs 2009. g. 23. martā parakstīja lēmumu, ka visas 2009. g. 29. janvāra izmaiņas Uzņēmuma reģistrā atceļamas un tās zaudējušas savu spēku no paša sākuma. Latgales Radio un tā juridiskā saimnieka „SIA MG Latgolas Bolss” stāvoklis atjaunots, kāds tas bija līdz 2009. g. 29. janvārim. Līdz ar Valsts Notāra lēmumu SIA „MG Latgolas Bolss” un „Latgales Radio” jauno īpašnieku un Valdes locekļa darbība no 2009. g. 29. janvāra līdz 2009. g. 23. martam uzskatāma par nelikumīgu, apstrīdamu un nepamatotu. Valsts Notārs uzdeva lietas atbilstoši likuma prasībām sakārtot 60 dienu laikā, tas ir it īpaši attiecībā uz uzņēmuma mazo dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu un atbildīgā Valdes locekļa pārvēlēšanu. Jāpiebilst, ka šāds Valsts Notāra lēmums, kas atbalsta mazo uzņēmuma dalībnieku tiesības, Latvijas juridiskajā praksē ir retums.

Latgales Radio skan ēterā, un mēs ceram nākotnē saņemt vēl lielāku atbalstu, lai mūsu radio paliktu pastāvīgi. Sabiedrības reakcija klusēšanas periodā pierādīja, ka tūkstošiem cilvēku tā ir tik svarīga, lai viņi kļūtu aktīvi tās atbalstītāji. Ceturtdien Latgales Radio ēterā sacīju: „Paļdis klauseitōjim, dažaidūs akciji i koncertu organizatorim, paļdis Pastoveigōs Paleidzeibas Dīvmōtes aizlyugumim un novenas skaiteitōjim, paļdis pašvaļdeibam un vysim, kas beja dūmōs, vōrdus un dorbūs ar myusim.” Bez šī atbalsta neiztikt arī nākotnē.

Latgales Radio ir nepieciešams plašs pastāvīgs atbalsts, un tai ir nepieciešams liels jauns finansiāls ieguldījums, lai tā kļūtu par tautas radio. Tādēļ tiks turpinātas sarunas ar cilvēkiem, kas ir ar mieru ieguldīt savus līdzekļus Latgales Radio, jo bez naudas neiztikt. Līdzekļu apjoms ir ievērojams, jo, lai notiktu galvenā īpašnieka maiņa, nodrošinātu darbu nākotnē un attīstītos, jāiegulda aptuveni 100.000 – 200.00 LVL nākošo gadu laikā. Nākotnē informēsim par nepieciešamajām izmaiņām: cilvēkiem, kas gatavi nākt talkā, viņu godaprātu un nākotnes iecerēm, lai mums būtu sava Latgales Radio, visas tautas radio.

Valdis Labinskis, Latgales Radio direktors

Medeibys

Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys. Moti nūdzeiti, iz pīris nazkas iztrīpts ar dzaltonu kruosu, kuojis plykys – až vysa spolva sasarīzuse. Tik syltuma kai tei kurtka i zuoboki. Gryuts byut krišnaitam zīmeļūs.

Jis pīduovuoja maņ gruomotys, vaicuoja par dzeivis jāgu. Lobuokais vaicuojums, kū aizdūt pi luksofora – voi dzeivei ir jāga? Pīduovuoja literaturu ar raibim i drupeit nūtreitim vuokim, zīduot tempļam i goreigū izaugsmi. Pats smaida i kai na nu ituo pasauļa.

Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits, cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu, kab jī atsagrīztu normalā dzeivē. Nu pusgoda da diveju godu laikam. I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora? Voi stuovēt, vērtīs dabasūs i smaideit?

Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom. Dreiž juoīt. Parunuosim par Dīvu? Jis maņ pieški pavaicuoja. Es apjuku. Dīvu? A ni Krišnu? Dīvu – jis saceja. Par Dīvu.

Vēļ lobuok, tys der piec scenareja. Es pasacieju, ka tycu Dīvam, ka asu kristeita i īstyprynuota. Ituos zuolis der vysim sludynuotuojim. Jis pagaisynuoja interesi i aizagrīze, a es puorguoju puori īlai.

.

Vakar maņ stacejis tunelī dasasēja čygonka. Saprotu, ka nazkas ar mani nav labi – laikam nu skota izaveru nūguruse i nalaimeiga. Voi ari taišni ūtraiž – par daudz atvārta pasauļam.

Jei pīduovuoja kodēt iz laimi. Apsarunuojom par laimi, i es guoju tuoļuok.

Tai pi seva i padūmuoju, a kur ta kaida bāda. Es eju, kreit snīgs, maņ ir, iz kurīni īt, mani gaida, austeņuos skaņ muzyka, par teleponu maņ nav juomoksoj, partū ka jis jau seņ ir samoksuots, dīnys palīk vys garuokys i garuokys, a čygonka beiguos pat pasmaidēja. Koč es jai tai i nikuo naīdevu.

.

Īguoju veikalā. Dorba dīnys beigys, a ryndys nikaidys. Ari taids lobums nu krizis. Nūpierku litri soldonuo pīna, rupū maizi i divejus avokado – lai nūsagatavej iz palūdzis jaunai nedeļai.

Izkuopu augšys stuovā, dūmuoju – mož kaidom drēbem atlaidis. Drēbis lātuokys kai Viļānu tiergā, tok saprotu, ka maņ tuos lupotys napateik, vysleidza ir par duorgu deļ ituos Kitaja kvalitatis. A leluokuo daļa veikalu aiz rešotkys – nastruodoj, laikam bankrotiejuši voi puorsavuokuši.

Apmešu riņči i jau īšu prūm, a pieški nazkaida kosmetikys purdevieja skrīn prīškā. Moza krīvuška bryunom acim, runoj ar akcentu, ceņšās. Kaidi maņ nogi? Apjuku. Dabeigī? Nui. Cik breineigai! Pasavieru iz juos. Jei sasajuta nūgivuse piercieju.

Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku, stuostēja par dimanta, azbesta, zeida i kaidom vēļ nogu veilem, par apeļsinu i rūžu eļļom. Es jai palobuoju volūdys klaidys. Jei ceņtēs. Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit, verūtīs, kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai.

Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu, kas moksojs 45 lati, jei maņ beja gotova puordūt par 14 latim, par dempinga cenu. Tok es tai ari nanūpierku. Partū ka nogus taipat napuleišu i navajag seve muoneit, ka tuo dareišu. I rūžu eļļa maņ jau nazkur svaiduos, narunojūt par kremim i veilem. Bez tuo muni šai tai kūptī nogi ysleidza izavēre lobuoki i dzeivuoki par puordeviejis samūceitajim nogim. Nikod naasu saprotuse, deļkuo nogim juogrīž uorā īnadzis – līks dorbs, tolka nikaida, izaver strāšnai i ataug vēļ leluokys.

Tok juosoka, ka strategeja i puordūšonys taktika beja atstruoduota da beidzamuo. Kai statistikys vīneiba es laikam apguožu vysu statistiku, partū ka nūbeju tī tik ilgi i vysleidza aizguoju bešā. Pavaicuoju škārsteikla adresu i tiuleņ pat aizmiersu. A puordevieja da poša pādejuo momenta cerēja.

.

Tikom kaids cyts pierciejs pierk “Latgolys Radeju”, kaids cyts puordeviejs juos puordūd, vēļ kaids cyts rauga apstreidēt i saglobuot latgalīšim, vēļ cyts ak jau dūmoj, kai pa tū trikmīni pajimt radeju sev. Seikuok par tū naizaviersšu, partū ka pādejā laikā regularai asu rakstiejuse par itū temu sovā dīnrokstā, apkūpojūt i publicejūt īgiutū i atsyuteitū informaceju i saitis. Gon bez analizis, partū ka tai ari nasaprūtu nūtykumu īmesli i gaitu – nikas nav tik vīnkuorši, kai ruodīs.

Cīši, cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu, deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim. Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis, žurnali, radejis, kas beidz dorbu piec 2-3 godu. Tai beja 20. g. s., tai i šudiņ.

Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu “Katōļu Dzeive”, kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks. Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski, maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo pasauļa, kur dreižuok īsader babu vylktuo i dzīduouo saļmu vacuo volūda i Jumprova svāta, a ni ruporā dzīduotys dzīsmenis par Jēzeņu.

Tok auditorejis nivīns napietej, automatiskai pījem, ka juos nav – ka nivīnam tuo latgaliski latvyskuo navajag. Koč voi reklamu devieji Latgolai – ka ite dzeivoj vīni krīvi, deļtuo reklamejās tik krīvu radejuos. Nui, dzeivoj i krīvi, tok kur ta liktīs latvīšim? Izkuopt prīdē, kai tū švakys dzierdeišonys gadīnī īsaceja “Latolys Radejis” reklamys sauklis?

Auditoreja patīseibā ir. Cylvākim vajag muzykys latgaliski – pasaverit, kas nūteik ar Latvejis muzykys topim, šovim i bolsuojumim. I tī nav tikai latgalīši.Vysod asu breinuojusēs par puornūvodu cylvākim, kas latgalīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu. Izaruod, laikam myusim ir nazkas vaira, nazkas sovs, dzeivs i taids, kuo cytam nikod nav bejs voi kū jī jau ir pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni, a pi seve vaira navar atrast.

Paļdis Dīvam, dzīsme latgaliski nav smīkleiga. Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim. Jei var byut i osa, troka i biedeiga, popseiga, žieleiga i sova, gryuta, prīceiga.

Niu raugu īsadūmuot, voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa, kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs. Nikas naskrīn golvā.

Tik juovaicoj, parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski skaņ vīneigi Bronislava Sprydzānā taiseitī 30 minoti reizi nedeļā Latvejis Radejis 4. kanalā! Storp krīvu raidiejumim i reklamom. Voi tei byutu vaļsts i sabīdriskuo medeja eistynuota latgalīšu integraceja par krīvim?

I parkū latgalīšim, kab dzierdātu sovys dzīsmis, ir juomoksoj vēļreiz – nu suokuma nūdūkli vaļstej, tod bolsuojumi šovūs? Voi tys vīn naruoda, ka muzykai i volūdai ir auditoreja, ka sabīdreibā ir pīprasiejums?

.

Niu rokstu i dūmoju, kura parteja nuokušuo maņ pīduovuos sovu pakriesli. Kuo vēļ pasūlēs.

Vēļ dūmoju – cik parteju itamuos vieleišonuos latgalīšim sūlēs dabasu vaļsteibu zemis viersā. I cik parteju gius latgalīšu bolsus kai zivs aizaugušā muorkā? I, kas nav mozuok svareigi, cik latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku paleidzēs jom giut ituos zivs?

Pādejā laikā laikam nav ni dīnys bez partejis – ka ni medeibys tīšā veidā caur e-postu, to jūs darbeibys nūvāruojumi škārsteiklā. Kai jī bužynoj spolvys pyrma vieleišonu i medej auditoreju. Kai vīni taisa sātyslopys, ūtri sataisa profilus vītejūs socialajūs teiklūs i roksta nazkaidu svīkstu tuo vītā, kab struoduotu.

Ir jau skaisti, sirsneigi i personeigi puorskaiteit publiskajā dīnysgruomotā, kai kaidai deputatei īt dzeivē. I vēļ īraudzeit drukys klaidys i stila naveikleibys – ka jau cylvāks pats roksta i žālojās, ka nav laika. Tok kam maņ taidi deputati, kas najādz nūolguot studentus, kas jūs vītā sādātu feisbukā, draugūs, fotoblogā, a tam tierej sovu laiku i munu naudu? Saīt, ka tod, ka es jū īvieleišu, jei vaira narakstēs maņ viestulis i dīnysgruomotys?

Ar partejom kai ar čygonkom, preču izplateituojim i sektantim – atstruoduota smadziņu skoluošonys shema. Niu – byut sociali tyvim i sovejim ari škārsteikla vidē. Niu – pasūleit poša besa, koč voi atbolsta dzeraunis cylvākim, invalidim, jaunajom mameņom, studentim, pensionarim, latgalīšim, cytim marginalajim.

Piečuok – a kai jau saīs. I ak jau nasaīs, partū ka nav saguojs nikod.

A kur liksīs – juobolsoj. Par kaidu vystik byus juobolsoj.

Interesnai, cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita, a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē. Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē, Zemgalē, Sielejā, Malīnā, Suitejā. Ar normalim celim, školom, slimneicom i dzeivim, vasalim, styprim, jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim.

Partū ka cytaiž saīt – kas gols golā vinnej krīzis laikūs i kam dzeraunēs ir stypruokais bizness? Buobai, kas runoj zagsā i morgā, partū ka jei var runuot ari morgā. I apbedeišonys kantoram, partū ka nūmirs to iz zemis napaliksi i groba naudai vysod juobyut nūlyktai. Pat Indejā, lai cik nabadzeigi ļauds, puors pagaleitis myrūņa dadzynuošonai nūpierk.

Tai vot i dzeivojam. Nu vieleišonu da vieleišonu. Nu kopusvātku da kopusvātku.

I kai piec sarunys ar čygonku, puordevieju, krišnaitu voi parteju lai nasmaida i nasaprīcoj par snīgu i saulis atliekšonu tiuļuok pavasaram. Cikom medeibys, tikom i esi vajadzeigs.

Nu diena.lv

Noglys i pučis

Raugu sasajim leluokam i analitiskuokam dīnrokstam, tok laiks nazkur pagaist, raunūt seikūs darbeņus. Sasaškeļ 1000 druponuos. Varbyut vokorā, varbyut pa nakti. Nu reita i pa dīnu ir aktualuoki dorbi.

Aņss ir dabuojs Latgolys planavuošonys regiona atbolstu.

NRTVP presis relize – nazkas nu radejis bejs padūmē. Labinskis?

Sabīdreiba cytai politikai beja sagataviejuse viestuli NRTVP, atbiļdis nav. Laikam byus jauna viestule.

Tikom komentaru kari apollo. Beju dūmuojuse, ka myusu dīnuos vaira nav augsnis, partū ka itaidi komentari beja 90. godūs pi kotra roksta. I vēļ nažieleiguoki. Izaruod, ir auditorejis segments, kas palics tikpat tymss i ksenofobisks kai tod, kod beju moza i glupa i suocem dūmuot, kū dareit. Tai ka byuteibā niu otkon juodūmoj – kū dareit.

Kai Plīkšuonu Juoņs rakstēja – “Tei ceiņa nav golā i nasabeigs, cikom Laimdūta Luočpliešam paleigā steigs”. Voi nazkai tai, maņ nav talantu iz citatu atguoduošonys. Dūma ak jau taida, ka vajag ari drupeit laimis i drupeit vīgluma – ar vasari var noglys dzeit, ni pučis statēt. A latgalīšim oi kai vajag puču, laimis i dorbu atsaveikšonys.

Petru Pīteram par itū temu šudiņ lobs roksts Lakugā – par mīžim teirumā (ak jau vasari i Luočpliesi) i rūzem duorzā. Tik drupeit cytā paviersīnī. Par Latgolu i Reigu.

Veiksmeigu vysim dīnu!

Byus labi, partū ka mes vysi asam niu i ite. 😉 I voi tys nav breineigai?

Latgalīšu stuņde portalā diena.lv

Stuņdis laikā portalā pasaruodēja 3 roksti par izaveiduojušū situaceju ar “Latgolys Radeju” i latgalīšu volūdu radejā i medejūs.

Latgalīšu muzykantu protests pret izaveiduojušū situaceju

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” presis relize par raidiejumu latgalīšu volūdā finansiejumu

Annys Rancānis roksts par muzykantu protestu

"Latgolys Radeja" – "Latgolys Aļisa"?

Pādejuos dīnuos latgalīšu sabīdreiba vuorejās par latgalīšu medeja – Latgolys Radejis pagaisynuošonu.

Var vysaiž sprīst i meklēt īmesļus – naspieja sasadorbuot sovā storpā, atzeit sovys klaidys, meklēt atbolstu i laiceigai meklēt finansiejumu, kaitnīceiba nu molys, globaluos sazvieresteibys voi finansialuo krize, vieleišonu tyvums i politiskūs parteju interesis īgiut informacejis kanalu.

Tok tai niu ir – radeja raida krīvyski, pa šaļtei īspraužū kū latvyski i latgaliski, a pa tū laiku cyti losa naudu juos atgiušonai i taisuos apstreidēt dariejumu. Diskuseja par tū nūteik Lakugā – latgalīšu teikla avīzē. Ite i ite.

Niu Lakuga ir vīneigais latgaliskais medejs. Partū ka “Katōļu Dzeive” ir lokala i pa pusei religioza i latvyska, regionaluos avīzis latgaliski tikpat kai naroksta.

Tikom Latvejis medeji ar ratim izjāmumim pa lelai daļai klusej. Pošim bādys i krize, da i latgalīši deļ videjuo latvīša ir nazkaida mistiska separatistu tauta nazkur uorzemēs, aiz Aivīkstis. Par jim atguodoj tikai zam vieleišonu i sasūlej mada pūdus, až saeimā aizrunoj latgaliski i stuosta, cik jī ir patīsi, sirsneigi i lobi cylvāki.

Itymā sakarā anekdote, kū babys pastuostēja vakar piec Sv. Miša bazneicā. Par krizi, latgalīšim i jūs rūceibu.

Skrīņ začs pa mežu i bļaun:  – Krīze, krīze. Sateik vylku, a vylks soka: – Kaida tī krīze? Kai gaļu iežu, tai i iesšu. Tuoļuok sateik lopsu, a lopsa soka: – Kai kažuku nosuoju, tai nosuošu. Sateik abizjanu, a abizjana soka: – Kai ar plyku diersu staiguoju, tai i staiguošu.

Latgola kaidā čūkstā bejuse, taidā i ir. Tai nazcik seņ sovā dīnrokstā rakstēja Raibīs Suņs.

Ite informaceju sagataviejuse “Latgales Televīzija”.

Ite informaceja nu TV3 ziņom 4. februarī.

Ite Labinska saceitais avīzē “Latgales Laiks”.

A jaunuokuo naformalūs i niu jau ari oficialūs kanalu informaceja līcynoj, ka tyvuokajā laikā (jau itymā vokorā varbyut) Latgolys Aļisa (Latgales radio krīvu izpiļdiejumā) raidēs 50-70 % latgaliski. Bet – tikai pa vokorim.

Tys – beistūtīs nu NRTVP sankceju par liceņcis nūsacejumu puorkuopumu. Lai ari juos nūsacejumi i volūdu proporceja ir pamaineita janvara beiguos (ar poša Labinska rūku), vysleidza tī ir tikai 40 % cytvolūdu (ni latvīšu & latgalīšu)!

Latgalīšu muzykanti šudiņ izplatēja sovu protestu i rauga apturēt sovys autortīseibys dzīsmem. Nazynu, kai tys tehniski nūteik i voi tys ir reali. Bet taids aicynuojums ir izplateits.

Kai Dīnys rokstā nūruoda AKKA LA vadeituoja Inese Paklone, jī navar tū regulēt. Tok beidzūt ir īsarunuojuši ari jaunuos radejis īpašnīki i sūlej vaira muzykys latvīšu i angļu volūduos – na tikai krīvus.

Nasaverūt iz tū, nasatic, ka raidiešona latgaliski ir iz ilgu laiku – atsluobs sabīdreibys spīdīņs, maineisīs i apstuokli. Cikom tys nav fikseits normativajūs dokumentūs, natycu. tei, gols golā, niu ir privata krīvu radeja. I bez vaļsts atbolsta ar latgalīšu muzyku i ziņom peļņa moza. A bez peļnis tū dareis tikai poši latgalīši.

Tikom latgaliskuo “Latgolys Radeja” laiž škārsteiklā latgalīšu muzyku:

Winamp

Windows Media Player

Tī ir tī poši ļauds, kas cer atjaunuot jū ari eterā i radejuos – lai latvīšu (i latgalīšu ir latvīšu) volūda skaņ mīstūs i dzeraunēs, kur nasnīdz Latvejis radeju stacejis i dreižuok var dzierdēt Krivejis zinis, na sovys vaļsts informaceju.

Ar trokumu var pasauli apgrīzt. Ir juoisadūd.

Tikom LgSC šudiņ publiskuoja sovu redzīni par latgalīšu volūdu Latvejis sabīdriskajūs medejūs 2009. godā – kardinali pīsokūt, ka ari itūgod vaļsts nav dariejuse nikuo, kab Latgolā byutu latgalisks medejs, kas veicynoj latgaliskuos (i latvyskuos) kulturvidis atteisteibu, i aicynojūt vaļsti atbaļsteit latgalīšu volūdu medejūs – taipat kai latvīšu volūdu medejus vyscaur.