Tag Archives: politika

Varakļuoni, Varakļuoni…

Dzīduoju bārnim vokorā šyupeļa dzīsmi par luoča bārnim ar pynkainom kuojeņom i paraleli dūmuoju, ka byutu labi mamai pavaicuot, kū jei dūmoj par pādejūs dīnu nūtykumim i Varakļuonu futbolu. Lem Saeima, lem Satversmis tīsa, otkon lem Saeima, Saeima lems.
Gols golā jei cīši labi pazeist i varakļuonīšus, i viļuonīšus, jū vysod ir interesiejuse politika, jai vysod ir bejs redzīņs par lītom, kas varbyut nasakreit ar pareizū voi gludū vīneigū dūmuošonys lelceļu. Gols golā jei tai i naīsastuoja partejā ni Varakļuonu laikā, ni Viļānu, koč 70.-80. godūs tys galeigi nabeja pruoteiga izvēle i nūgrīze daudzys īspiejis.
Stop. Napavaicuosi. Es vaira navaru īsadūmuot juos bolsa i izdūmuot, kū mama varātu byut sacejuse. Pādejuos sarunys par dzeivi, politiku i Varakļuonim ir bejušys tik seņ, varbyut tai pa eistam da dzilīnis precizi pyrms septeņu godu.
Ir tik gryuts sovim bārnim dzīduot par luoča bārnim, kam juoguļ mīreigai, cikom tāvs ar muoti ūgu palaseitu i bišu kuoptu. Zynūt, ka pošai tāvs ar muoti to kopūs. Našyupuoti, naauklāti luoča bārni izauguši. Bierneiba beidzās, kod vaira nav kam pavaicuot. Koč pavaicuot navarieju jau pādejūs gondreiž div godus, tys beja nazkai cytaiž. Ar vysu realitatis nūlīgumu, ka piec pādejuo insulta mama vaira nikod nabyus jei poša.
Šudiņ beja varbyut skaistuokuo i saulainuokuo muna dzimšonys dīna, bet poša gryutuokuo. Prīcojūtīs par bārnim i jūs sirsneibu, vitalitati, bet skumstūt par sovu īkšejū bārnu. Tai aizīt laiks. Vīnā vierzīnī.

2019. goda maja beigys. Mama myzoj buļbys svātku vakareņom, dāls jai nazkū stuosta.

Fonam. Par Varakļuonu futbolu.
Satversmis tīsa pyrms puors dīnu lēme, ka Saeima nav lāmuse pareizi i “Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei“. Šudiņ Saeima lēme, ka “Varakļānu novads pievienojams Rēzeknes novadam“.
Vysam apakšā ir birokratiska jimšonuos i juridiska caurumu mekliešona lykumūs i lāmumūs, staipūt deči kotram iz sovu pusi, partū ka vysai itai regionalajai reformai ir moz sakara ar div lītom – kulturviesturiskūs regionu nadolameibu (par pīmāru, Sieleja tai i palīk saškalta) i īdzeivuotuoju pošu grybu (Ruopažu nūvods i tt.).

Varakļuonu vaicuojums ir interesnys – tei ir rūbežteritoreja: latgalīši, kas jiutās vidzemnīki. Var smītīs par karti “Vidzeme” Varakļuonu centrā, kur iz īlys i veikalā var gondreiž ar kotru sasaprast latgaliski. Bet cylvāki, kas sovulaik beja dzymuši Rēzeknis apriņčī, jau seņ ir myruši, a dzeivajim ir jau itei rūbežys ideņtitate – centrs ir Modūne i Reiga, na Rēzekne.
Tei ir muoksleigi 20. godu symta 60. godūs radeita problema, davīnojūt daļu kulturviesturiskuos Latgolys teritorejis Modūnis rajonam, tam ir bejs sakars ar Lubuona melioracejis planim i budžetim. Naatguodynoj nikuo? Maņ atguodynoj. Novorasejis projektu i “eistūs krīvu zemu” atškeļšonu nu Gruzejis, Ukrainys i cytu vaļstu. Paīt paaudzis, ļauds apmierst, teik izvasti voi izbraukoj, i tei jau ir Krīveja.
Atguodynuošu, kaida beja padūmu laika attīksme pret regionalū i sovpateigū – vysim juobyut vīnaidim i palākim. Latgaliskais tymā laikā beja izskaužams, sabīdreibā beja spīdīņs atsasaceit nu lokaluo – vēļ bierneibā atguodynoju tāva ar muoti konfliktus ar apleicejim, kam jī bārnam, tys ir, maņ navuica pareizuos latvīšu volūdys. Tys nabeja pateikamai. Paļdis jim, ka napasadeve. Tys ir daudz devs ari muna pošapziņai palikt pi sova redzīņa i dūmuot pa sovam. Bet taidu saimu jau munā laikā beja saleidzynūši moz, ari vīnaudži radinīki nu Varakļuonu latgaliski narunoj.

Par kū maņ par tū ceptīs? Ni maņ zemis Varakļuonūs, ni es tī dzeivuošu.
Pyrmais – jau da mīļu ir konflikts, kod kotrys eists varakļuonīts socialajūs teiklūs i komentarūs, sarakstē buož acīs, cik jis lels i pareizs latvīts, a iz austrumim nu Varakļuonu parapejis tok vīni krīvi, a Viļāni vyspuor krīvyskuma citadele. Saīt, ka mes, cyti latgalīši, asam nazkaida rusificeituo zamuoka rase. Da i redz kai nūtyka ar tovu mamu Rēzeknis slimneicā, Modūnē gon tai nabyutu. Paļdis. I kū es ite varu maineit? Atsasaceit nu seve? Nu dzeda caltuos sātys i zemis Viļānu nūvodā?
Ūtrais – teik atcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Rēzeknis i Modūnis nūvodūs, partū ka īmeslis – navar naboga Varakļuonu nūvodu dalikt pi nazkaida plebeju Rēzeknis nūvoda, kur centrā nav vaļsts nūzeimis piļsātys, tys ir, Rēzekne ir cyts vieliešonu apgobols. Nui, a Viļānu nūvodu taidai nakurīnei dalikt var? I voi vysys vaļsts i pošvaļdeibys īstuodis gadīnī naatsarūn Rēzeknē?
Trešais – ir skaidrys, ka taidā veidā latvyskuo (latgaliskuo) Latgola pagaisynoj byutisku daļu, partū ka var runuot cik gribi, ka volūdu sagloboj saimē, bet bez pošvaļdeibys atbolsta volūdys nabyus ni školā, ni bārnuduorzā, ni kulturā, ni ari saziņā ar pošvaļdeibu. Nabyusim naivi, bet voi varakļuonīts Modūnē runuos latgaliski i voi Modūnis nūvoda dūme īdūs naudu latgaliskim pasuokumim, taututārpim, stuņdem i tai tuoļuok.
Catūrtais – raustūt deči kotram iz sovu pusi i raunūtīs piec syltūs krāslu pošvaļdeibuos, gols golā cīš na tikai demokrateja konkretajā pošvaļdeibā i vysā vaļstī, bet ari ticeiba vaļsts varys skaidrajam sapruotam. Niu tei izaver kai kuluaru spēle i varys intrigys – kurs atrass kaidus caurumus lykumūs, kab pamatuot sovu taisneibu. Par Vangažim, Saulkrostim, Valku i ak jau cytim mīstim ceinis nav bejušys tik augleigys ni presē, ni Saeimā, koč ari tī vītejim ir bejs cyts redzīņs i reforma jim puorbraukuse ar asvalta rulli, regionaluos reformys procesam nav bejs nikaida sakara ar demokrateju.
Pīktais – itymā ceiņā poši varakļuonīši ir pajimti keilā i saplāsti iz pusem: kuram kaids sakars ar pošvaļdeibu, kuram omots i aļdzeņa, kuram zeme voi vajadzeibys, a kurs jau seņ Reigā, sok, pīdzims Varakļuonūs voi Mūrmastīnē i vaira jiutās vidzemnīks. A vēļ vaira saplāsti latgalīši. Ka gūdeigi, es niu laikam nagrybātu vys braukt iz Varakļuonim sasatikt ar sovim skaiteituojim, partū ka puse laika vaira naaizītu ortografejis vaicuojumu skaidruošonā kai nazkod, bet tymā, kurs leluoks latvīts i eistuoks, ceistuoks latgalīts.

Munā dzimšonys aplīceibā i laikam ari pyrmajā pasē ir īroksts, ka asu dzymose Modūnis rajonā, mama tymā laikā struoduoja Varakļuonu slimneicā par bārnu uorstu i tīpat ari dzemdēja. Niu tymā kuormā ir vysaidys īstuodis, dzemdeibu zala vītā, kod ar mamu aizguojom apsavārtu, beja apdrūšynuotuoju kantora “Balta” ofiss.
Bierneibā mama pus pa jūkam pat prīcuojuos par tū īrokstu – tys tok labi, pajims kaids rūkā dokumentus i redzēs, ka asu dzymuse Vidzemē. Taida poša latvīte kai vysi. Nivīns nikuo navaicuos, studejūt Reigā, tai byus vīgļuok.
Realitatē pa vysu dzeivi asu sajāmuse tikai vīnu komentaru par itū īrokstu, kod vīns nu dorba devieju, kopejūt pasi leigumam, tai storp cytu pasabreinuoja: “Ā, tu arī no Madonas puses?”. Nui, papeirūs.
Daudz vaira munā dzeivē ir devs tys, ka saimē ar mani kai ar bārnu runuoja latgaliski, tymā skaitā ari Varakļuonu rodi i mamys kolegys varakļuonīši. Tei ir vīna nu leluokūs bolvu, kū asu dzeivē dabuojuse. Vēļ vīna volūda, kurā mauduot kai zivei iudinī i nūsalaist da taidu dzilīņu, kur bez akvalanga i vuordineicu nikod natikt, a varbyut natikt nikod.

Var jau saprast varakļuonīšus. Latveja ir centrtīceiga. Latveja ir reigtīceiga. Modūne vys jau tiuļuok Reigai kai taida Rēzekne. Centrtīceigajā Latvejā vysys brīsmis īt tik nu austrumu.
Asu redziejuse myusu dīnu kartis, kur Latgolā vaira nav Bolvu nūvoda. Ak jau var atškeļt ari Leivuona pusi, tī tok daudz sieliskuos ītekmis, da i ak jau muna paaudze latgaliski runoj lobuokajā gadīnī folklorys festivalūs. Daugovpilī tok vīni krīvi, tī vuicuos runuot latvyski, na latgaliski. Augšdaugova par sevi. Zylupe vēļ cyta republika.
Piec tam cylvāki vaira nasajuss latgalīši ari Rēzeknē i Preiļūs. Problema “atpalikusī Latgale” byus atrysynuota. Voi tys izlobuos ekonomiskū situaceju, nav svareigi. Golvonais ir sajiutys – sasajust kai vidzemnīkam.

Gols golā – ir tok daudz glaunuok byut pādejam vidzemnīkam, braucūt nu Reigys, na pyrmajam latgalīšam, ībraucūt Latgolā. Pādejais vidzemnīks ir lobuok kai pyrmais latgalīts – ari 21. godu symtā, na tikai munā bierneibā padūmu laikūs.

Pādejū gon es izmontuotu PR aktivitatēs, ka maņ par tū byutu lemšona Viļānu nūvodā voi piec kaida laika jau Rēzeknis nūvoda Viļānu pogostā. Pyrmais latgalīts – tys ir spieceigai!
Viļāni – ite īsasuoc Latgola!
Viļāni – vasals Latgolā!

mekliejumi, atrodumi i diktatura

Meklejūt pa vacom latgalīšu avīzem pavysam kū cytu, atrodu cīši interesnu Franča Kempa rokstu. Vysmoz es dūmoju, ka tys ir jis – pseidonims S-a varātu byut saiesynuojums nu pseidonimu Skomba voi Skoborga, ar kū jis publicējēs presē.

Tei ir Kristeigu zemnīku katuoļu partejis avīze “Latgolas Words”, kas izguojuse nu 1919. da 1940. goda. Elektroniski vari skaiteit pats – LNB kruojumūs.

Roksts “Voi draud mums diktatūra?” publiceits 1934. goda 7. martā, puors mienešu pyrms Ulmaņa apvārsuma. Cīši interesns taišni demokratejis i diktaturys, latgalīšu interešu i latvīšu nacionalistu kontekstā. Seviški zynūt tuoļuokū viesturis gaitu, kas samola i latgalīšu kulturu, i Latvejis vaļstiskumu.

Rūnās vaicuojums – voi bez latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys īraudzeišonys i ituo montuojuma īkļaušonys Latvejis kulturys vidē i dūmuošonā, bez ituo montuojuma vuiceišonys školuos i dūmuošonys mainis vyspuor var pastuovēt demokratiska Latveja? Laikam jau nā.

Voi Latvejis ceļš ir vaļsts deļ pareizūs latvīšu (pareizs asnis, pareiza audzynuošona i volūda)? Cerīs, ka myusu dīnu Latveja ir (byus?) vaļsts deļ kotra – naatkareigi nu nacionaluos voi religiskuos, lingvistiskuos voi kulturaluos, dzymuma voi seksualuos ideņtitatis.

Jaunā 2011. godā byus jaunys 365 dīnys – jau reit. Kaida byus myusu vaļsts, kaida byus juos nuokūtne? 365 īspiejis kotram nu myusu.

hop!

bilde varbūt arī nav pati smalkākā. un gan jau kāds, kam vairāk laika iedziļināties leņķos un fonos, lai tomēr kontūra spīdētu cauri un aizmugurē nebūtu jumta notekas, no šīs smalkās vitrāžas izspiestu ko vairāk. (ja ir interese, varu aizvest ekskursijā.)

bet nu nespēju neielikt. tautas optimisma vairošana – svēta lieta.

kaut kas naivi brīnišķīgs tomēr. kā bērnībā.

Medeibys

Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys. Moti nūdzeiti, iz pīris nazkas iztrīpts ar dzaltonu kruosu, kuojis plykys – až vysa spolva sasarīzuse. Tik syltuma kai tei kurtka i zuoboki. Gryuts byut krišnaitam zīmeļūs.

Jis pīduovuoja maņ gruomotys, vaicuoja par dzeivis jāgu. Lobuokais vaicuojums, kū aizdūt pi luksofora – voi dzeivei ir jāga? Pīduovuoja literaturu ar raibim i drupeit nūtreitim vuokim, zīduot tempļam i goreigū izaugsmi. Pats smaida i kai na nu ituo pasauļa.

Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits, cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu, kab jī atsagrīztu normalā dzeivē. Nu pusgoda da diveju godu laikam. I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora? Voi stuovēt, vērtīs dabasūs i smaideit?

Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom. Dreiž juoīt. Parunuosim par Dīvu? Jis maņ pieški pavaicuoja. Es apjuku. Dīvu? A ni Krišnu? Dīvu – jis saceja. Par Dīvu.

Vēļ lobuok, tys der piec scenareja. Es pasacieju, ka tycu Dīvam, ka asu kristeita i īstyprynuota. Ituos zuolis der vysim sludynuotuojim. Jis pagaisynuoja interesi i aizagrīze, a es puorguoju puori īlai.

.

Vakar maņ stacejis tunelī dasasēja čygonka. Saprotu, ka nazkas ar mani nav labi – laikam nu skota izaveru nūguruse i nalaimeiga. Voi ari taišni ūtraiž – par daudz atvārta pasauļam.

Jei pīduovuoja kodēt iz laimi. Apsarunuojom par laimi, i es guoju tuoļuok.

Tai pi seva i padūmuoju, a kur ta kaida bāda. Es eju, kreit snīgs, maņ ir, iz kurīni īt, mani gaida, austeņuos skaņ muzyka, par teleponu maņ nav juomoksoj, partū ka jis jau seņ ir samoksuots, dīnys palīk vys garuokys i garuokys, a čygonka beiguos pat pasmaidēja. Koč es jai tai i nikuo naīdevu.

.

Īguoju veikalā. Dorba dīnys beigys, a ryndys nikaidys. Ari taids lobums nu krizis. Nūpierku litri soldonuo pīna, rupū maizi i divejus avokado – lai nūsagatavej iz palūdzis jaunai nedeļai.

Izkuopu augšys stuovā, dūmuoju – mož kaidom drēbem atlaidis. Drēbis lātuokys kai Viļānu tiergā, tok saprotu, ka maņ tuos lupotys napateik, vysleidza ir par duorgu deļ ituos Kitaja kvalitatis. A leluokuo daļa veikalu aiz rešotkys – nastruodoj, laikam bankrotiejuši voi puorsavuokuši.

Apmešu riņči i jau īšu prūm, a pieški nazkaida kosmetikys purdevieja skrīn prīškā. Moza krīvuška bryunom acim, runoj ar akcentu, ceņšās. Kaidi maņ nogi? Apjuku. Dabeigī? Nui. Cik breineigai! Pasavieru iz juos. Jei sasajuta nūgivuse piercieju.

Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku, stuostēja par dimanta, azbesta, zeida i kaidom vēļ nogu veilem, par apeļsinu i rūžu eļļom. Es jai palobuoju volūdys klaidys. Jei ceņtēs. Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit, verūtīs, kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai.

Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu, kas moksojs 45 lati, jei maņ beja gotova puordūt par 14 latim, par dempinga cenu. Tok es tai ari nanūpierku. Partū ka nogus taipat napuleišu i navajag seve muoneit, ka tuo dareišu. I rūžu eļļa maņ jau nazkur svaiduos, narunojūt par kremim i veilem. Bez tuo muni šai tai kūptī nogi ysleidza izavēre lobuoki i dzeivuoki par puordeviejis samūceitajim nogim. Nikod naasu saprotuse, deļkuo nogim juogrīž uorā īnadzis – līks dorbs, tolka nikaida, izaver strāšnai i ataug vēļ leluokys.

Tok juosoka, ka strategeja i puordūšonys taktika beja atstruoduota da beidzamuo. Kai statistikys vīneiba es laikam apguožu vysu statistiku, partū ka nūbeju tī tik ilgi i vysleidza aizguoju bešā. Pavaicuoju škārsteikla adresu i tiuleņ pat aizmiersu. A puordevieja da poša pādejuo momenta cerēja.

.

Tikom kaids cyts pierciejs pierk “Latgolys Radeju”, kaids cyts puordeviejs juos puordūd, vēļ kaids cyts rauga apstreidēt i saglobuot latgalīšim, vēļ cyts ak jau dūmoj, kai pa tū trikmīni pajimt radeju sev. Seikuok par tū naizaviersšu, partū ka pādejā laikā regularai asu rakstiejuse par itū temu sovā dīnrokstā, apkūpojūt i publicejūt īgiutū i atsyuteitū informaceju i saitis. Gon bez analizis, partū ka tai ari nasaprūtu nūtykumu īmesli i gaitu – nikas nav tik vīnkuorši, kai ruodīs.

Cīši, cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu, deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim. Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis, žurnali, radejis, kas beidz dorbu piec 2-3 godu. Tai beja 20. g. s., tai i šudiņ.

Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu “Katōļu Dzeive”, kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks. Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski, maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo pasauļa, kur dreižuok īsader babu vylktuo i dzīduouo saļmu vacuo volūda i Jumprova svāta, a ni ruporā dzīduotys dzīsmenis par Jēzeņu.

Tok auditorejis nivīns napietej, automatiskai pījem, ka juos nav – ka nivīnam tuo latgaliski latvyskuo navajag. Koč voi reklamu devieji Latgolai – ka ite dzeivoj vīni krīvi, deļtuo reklamejās tik krīvu radejuos. Nui, dzeivoj i krīvi, tok kur ta liktīs latvīšim? Izkuopt prīdē, kai tū švakys dzierdeišonys gadīnī īsaceja “Latolys Radejis” reklamys sauklis?

Auditoreja patīseibā ir. Cylvākim vajag muzykys latgaliski – pasaverit, kas nūteik ar Latvejis muzykys topim, šovim i bolsuojumim. I tī nav tikai latgalīši.Vysod asu breinuojusēs par puornūvodu cylvākim, kas latgalīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu. Izaruod, laikam myusim ir nazkas vaira, nazkas sovs, dzeivs i taids, kuo cytam nikod nav bejs voi kū jī jau ir pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni, a pi seve vaira navar atrast.

Paļdis Dīvam, dzīsme latgaliski nav smīkleiga. Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim. Jei var byut i osa, troka i biedeiga, popseiga, žieleiga i sova, gryuta, prīceiga.

Niu raugu īsadūmuot, voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa, kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs. Nikas naskrīn golvā.

Tik juovaicoj, parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski skaņ vīneigi Bronislava Sprydzānā taiseitī 30 minoti reizi nedeļā Latvejis Radejis 4. kanalā! Storp krīvu raidiejumim i reklamom. Voi tei byutu vaļsts i sabīdriskuo medeja eistynuota latgalīšu integraceja par krīvim?

I parkū latgalīšim, kab dzierdātu sovys dzīsmis, ir juomoksoj vēļreiz – nu suokuma nūdūkli vaļstej, tod bolsuojumi šovūs? Voi tys vīn naruoda, ka muzykai i volūdai ir auditoreja, ka sabīdreibā ir pīprasiejums?

.

Niu rokstu i dūmoju, kura parteja nuokušuo maņ pīduovuos sovu pakriesli. Kuo vēļ pasūlēs.

Vēļ dūmoju – cik parteju itamuos vieleišonuos latgalīšim sūlēs dabasu vaļsteibu zemis viersā. I cik parteju gius latgalīšu bolsus kai zivs aizaugušā muorkā? I, kas nav mozuok svareigi, cik latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku paleidzēs jom giut ituos zivs?

Pādejā laikā laikam nav ni dīnys bez partejis – ka ni medeibys tīšā veidā caur e-postu, to jūs darbeibys nūvāruojumi škārsteiklā. Kai jī bužynoj spolvys pyrma vieleišonu i medej auditoreju. Kai vīni taisa sātyslopys, ūtri sataisa profilus vītejūs socialajūs teiklūs i roksta nazkaidu svīkstu tuo vītā, kab struoduotu.

Ir jau skaisti, sirsneigi i personeigi puorskaiteit publiskajā dīnysgruomotā, kai kaidai deputatei īt dzeivē. I vēļ īraudzeit drukys klaidys i stila naveikleibys – ka jau cylvāks pats roksta i žālojās, ka nav laika. Tok kam maņ taidi deputati, kas najādz nūolguot studentus, kas jūs vītā sādātu feisbukā, draugūs, fotoblogā, a tam tierej sovu laiku i munu naudu? Saīt, ka tod, ka es jū īvieleišu, jei vaira narakstēs maņ viestulis i dīnysgruomotys?

Ar partejom kai ar čygonkom, preču izplateituojim i sektantim – atstruoduota smadziņu skoluošonys shema. Niu – byut sociali tyvim i sovejim ari škārsteikla vidē. Niu – pasūleit poša besa, koč voi atbolsta dzeraunis cylvākim, invalidim, jaunajom mameņom, studentim, pensionarim, latgalīšim, cytim marginalajim.

Piečuok – a kai jau saīs. I ak jau nasaīs, partū ka nav saguojs nikod.

A kur liksīs – juobolsoj. Par kaidu vystik byus juobolsoj.

Interesnai, cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita, a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē. Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē, Zemgalē, Sielejā, Malīnā, Suitejā. Ar normalim celim, školom, slimneicom i dzeivim, vasalim, styprim, jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim.

Partū ka cytaiž saīt – kas gols golā vinnej krīzis laikūs i kam dzeraunēs ir stypruokais bizness? Buobai, kas runoj zagsā i morgā, partū ka jei var runuot ari morgā. I apbedeišonys kantoram, partū ka nūmirs to iz zemis napaliksi i groba naudai vysod juobyut nūlyktai. Pat Indejā, lai cik nabadzeigi ļauds, puors pagaleitis myrūņa dadzynuošonai nūpierk.

Tai vot i dzeivojam. Nu vieleišonu da vieleišonu. Nu kopusvātku da kopusvātku.

I kai piec sarunys ar čygonku, puordevieju, krišnaitu voi parteju lai nasmaida i nasaprīcoj par snīgu i saulis atliekšonu tiuļuok pavasaram. Cikom medeibys, tikom i esi vajadzeigs.

Nu diena.lv