Ceļojums uz Pļuskovas pilskalnu

Svētdien ar vienu no velozauriem un mammas ričuku braucām inspicēt apkārtni. Pa ceļam divas reizes izlijām, atradām visādus ērmus un šo to arī izdomāju ielikt te. Nekāda māksla jau nav, nav jau arī laika iespringt – tik vien ir kā dabas dotā acs, steiga un pofigisms. Toties citādi viss uz vietas – i vecā ugunsdzēsēju mašīna pārkrāsota, i pilskalna tornis vēl kāpjams. I sūdi smird, i suņuburkšķi zied. Ir i govis, i pamestība. Pamestu māju ciemati un lielsaimniecība apstrādājusi tuvējos laukus.