Tag Archives: pasuokumi

kabaču bals

šodien Atpūtas ielā bija paredzētas pankūkas. bet sanāca citas pankūkas, rozītes ar zāļu šņabi (mīkla smaržo lieliski) un vafeles. jo neko nevar ne paspēt, ne nokavēt. tas ir trillu galvenais likums – ļaujies.

iedvesmai kāda ēdienu recepte no iepriekšējās dzīves iepriekšējā dzīvoklī.

pensionāru kirī

pensionāru, jo visas sastāvdaļas sarīvētas. kirī, jo tas ir tāds ēdienu veids. sīkāk skatīt tālāk.

lai kā negribējās neko taisīt, bija pienācis kirī laiks. jo kirī laiks ir tad, kad ledusskapim nevar aizvērt durvis un ir jāizrevidē krājumi, lai atsijātu lieko.

1 krējuma burka atkrita uzreiz.
ja krējums jau ir melns, ar tādu krējumu nav ne aršana, ne kirī.

palika Nellijas vecāsmātes nomizotie burkāni un sapelējušais siers, kā arī jau pa dienu no saldetavas izņemtā Etas gaļa. pārējo bija jāpiedzejo tāpat.

ak jā, kirī pamatdoma – liek kopā visu, kas tiek atrasts ledusskapī. tā ir trillu un doktoranšu kulinārija, kas guvusi iedvesmu no Marijas Kirī dzīves un daiļrades.
tā kā Marijai nekad nebija laika taisīt ēst Pjēram un bija jātaisa atombumbas, tad viņa izrēķināja, cik kaloriju, vitamīnu un cita labuma vajag uzņemt diennaktī, visu attiecīgo sameta katlā, izsautēja un apēda.
tā kā arī doktorantēm nav laika taisīt ēst, jo jābīda zinātne, tad doktorantēm neatliek nekas cits kā kirī receptes ar ledusskapja revidēšanas metodi.

Eta negribēja palīdzēt. tikai nomizot kartupeļus – tas bija augstākais. bet kas padod kirī mazo roku, tas pazaudē visu un spiests 3 dienas ēst kirī.

vispirms Etas gaļa tika samaisīta ar piecgraudu pipariem, tas ir, ar kaut kādu piparu maisījumu. klāt tika piegriezti 2 sīpoli.

tad traukā tika ieķepsēts mammas vecais sviests, ko viņa iedeva kaut kad septembra sākumā laikam. nekas jau tam sviestam nebija. tikai koši dzeltens.

uz sviesta tika sadrupināta gaļas masa.
pāri tai tika likti Etas sarīvētie kartupeļi. tāds brangs slānītis.
tad gabaliņos saplūkāti 2 marinēti un nedēļu saldētavā turēti gurķi, kas bija manāmi saplakuši un izskatījās pēc lupatām.

pēc tm bija rīvēto burkānu slānis. sekoja rīvētā siera slānis. tad bija vēl kaut kas, netceros.

siers bija izmeklēti labs. tā kā ledusskapim ir kāds tur antibakteriālais pārklājums, tas garantē atbilstošus pūšanas nosacījumus. sierus jāglabā maisņos, pēc kāda mēneša var sākt domāt par atvēršanu.

1. siera gabals bija sapelējis zils un oda pavisam nelabi. lai gan zināmā mērā gan pēc krāsas, gan smakas spilgti atsita pūdētos sierus. acis viņam bija zaļas, pats tāds kā mīksts.
2. siera gabals bija vairāk uz brūngani sarkanajiem toņiem un smirdēja pavisam citādi. tas bija vēl mīkstāks.
3. siera gabals bija bālgans ar zaļiem pleķiem, oda pēc pelējuma.

tad bija vēl viens laikam vai nu burkānu, vai kartupeļu slānis. un tad tie otri – vai nu burkāni, vai kartupeļi.
sekoja rīvētu ābolu pļocka, kas tika izsmērēta pa visu virsmu.

nobeigumā sekoja krējuma, olas un mārrrutku smērējamā siera pārlējums, kam bija pievienoti pipari un sāls.

to visu ielika krāsnī un gāja darīt kaut ko citu.

kad masa bija gan piedegusi, gan apdegusi, to apbēra ar tomātiem un pārkaisīja ar Nellijas sieru.

ielika vēlreiz un ņēma ārā, kamēr tomāti vēl zaļi. jo citādi viss vispār sadegtu.

pasniedz ar krējumu.

ēd vismaz 2 reizes dienā.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona

Reita byušona

Pyrmūdīnis reits ar aizaguliešonu. Mūdynuotuojs nav nūzvaniejs. Siedi gultā ar kopeja krušku i saprūti – itys to byutu bejs i varātu byut reits, kod raksteitu. Nazkas ir atsakluojs, elektreibys vodim nūtreita plastmasa cauruleite. Pasauļs dasadur, i es radzu vaira.

Na kotra dīna ir breinums. Na kotra rakstiešona ir pasaceļšona. A ir taidi skumeigi i reizē spāka pylni reiti, kod zyni, ka vari liduot. Kod sapynā esi liduojuse. Jis ir vēļ tepat – sapyns. I es tepat – vēļ bez kasdīnys skrīšonys i bez bļaka sīvītis maskys.  Dzeiva i vuoreiga.

Nu rakstiešonys nivīns nav bogots palics. Kab nu rakstiešonys palyktu bogots, ir juoīlīk daudz dorba i vyss juolīk iz spēlis – talants i atjauteiba, agents i byušona. Latvju prozys karalīnis titula maņ navajag, pasorg Dīvs. Maņ navajag nivīna titula, nu tuo maņ matās nalabi. Ar vysleluokū prīcu es vīnkuorši rokstu i koč voi napabeidzu. Parosti jau napabeidzu. Maņ pateik process.

Īkopeišu div piedejūs dīnrokstus nu Dīnys. Sataisieju eksperimentu deļ seve pošys – voi varu pīraksteit par reizis, ka kas nūteik.

______________________________________________________

Muzeju nakts prīceni

Sestdiena, 16. maijs (2009) 20:30
Izdūmuoju, ka navar tok kotru reizi dīnroksta raksteišonu atlikt dīnom i nedeļom. Kaidu reizi vajag i mudri, i par reizis.Šudiņ piecpušdīnē beju iz seminaru par gūdu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai, kū reikuoja Latgolys Studentu centrs i Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešuo Zvaigzne”. Obeju pušu apsajimšona sareikuot kū nabejs kūpā beidzūt saguoja i izadeve. Seminars beiguos beja taids nikuo – ar referatim. Nabeju gaidiejuse, ka tik svareigai i nūpītnai. Ļaužu tože nacarātai daudz, aptryuka beņču.

Guojīņs nu bīdreibu sātys iz LgSC biroju beja breineigs. Puori nazkaidai pļovai, puori garažom pa apsyunuojušu jumtu, cauri uobeļduorzam i vēļ nazkaidim brikšnim. Myužam nabyutu zynuojuse, ka Reigys centrā ir taidys breineigys vītys. Kai jau kuorteigā dzeraunē!

Olimpejā nūpierkom dzaltonu slūtu ar taurineišim. Cīši unikalu. Vysim bārnim pa ceļam patyka. Labi, ka naatjēme. Cerīs, ka birojā niu byus teirs i prīca mēzt i struoduot. 🙂

Slūta patyka ari Muzeju nakts ļaudim, kas lelā skaitā pluovuoja pa Antonejis īlu. Taida slūta jau nav kuram kotram. Na kotrai rogonai slūta ar taurineišim!

Kab dīnrokstā byutu ari kaids aktuals akcents, puors karteņu. Vasalys treis. Izaruod, ka Tele2 mobilais internets tūmār pavalk pat karteņu īluodi, koč cytaiž kūpā ar Vystu pat Reigā ir nanormala bremze – kuojmynams.

1. Pi Farmacejis muzeja beja sasastuojuse rynda iz dzeirem miera laikā – vasalu kvartalu da pošys Elizabetis īlys. Krīzis laikā kotram gribīs kaida prīceņa, kaidys būraukys, farizeja voi šarlatana. Ka ni dzeivē, koč muzejā.

2. Itai Latgolā nalegali puorrakstēja gruomotys drukys aizlīguma laikā nu 1865. da 1904. godam, kod navarēja raksteit latiņu burtim i beja juoroksta kirilicā. Puorejim latvīšim Atmūda, eposs i romani, Latgolys latvīšim – puotori i tī poši paslaptiņ.

3. Seminars drukys aizlīguma atceļšonys gūdam.  Piec nūskaiteitūs referatu vaicuojumi i runys. Kai beja Latgolā, kai ir. Kai nazkod vaļdeiba aizlīdze drukuot, a niu poši nadrukoj – nav skaiteituoju, volūdys ļauds namuok, gruomotys duorgys.

Tys apmāram vyss. Siežam niu LgSC birojā, dzeram zuoļu čaju i brīstam Muzeju naktei – nazkai uorā par daudz gaišs i vysur ļaužu par daudz. Ni vydā, ni uorā. Laikam byus juoīt iz muzejim dīnys laikā. Voi juotaisa sovs latglīšu muzejs.

Reit iz Breivdobys muzeju, iz Latgalīšu dīnu. 12 stuņdēs suokums.

P. S. Atlaidit. 😀 Maņ sajuka muzeji.
Tys nabeja Farmacejis, a Medicinys muzejs. Pareizuok sokūt, Paula Stradeņa medicinys viesturis muzejs Antonejis īlā 1, tīpat sābrūs LgSC.
Īmainējem Leiksnys krušku ar tautysdzīsmi pret 3 īejis biletim kaidai cytai reizei.
Poša navaru niu sovā dīnrokstā ituo izlobuot. :)))

______________________________________________________

Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā

Svētdiena, 17. maijs (2009) 23:35
.
Kai tī vakar ni beja ar tū Farmacejis i Medicinys muzeju, tok Muzeju naktī ryndys jam beja unikalys. Tai kai Latgolys Studentu centra Reigys birojs atsarūn sābrūs – tīpat iz Antonejis īlys, tod mes, pa nazcik reižu staiguodami iz prīšku i atpakaļ, īviertējem i tuos ryndys, i nazkai vīnu reizi najauši tykom vydā i pošā muzejā. Tai kai ļaužu beja par daudz, pret Leiksnys kruškeņu ar tautysdzīsmi īmainējem īejis biletus kaida breivuokai reizei. Muzeju nakts deļtuo i dūmuotu, kab atsagrīztu muzejā.Šudiņ muzeju prīca turpynuojuos. Breivdobys muzejā, kur beja Latgalīšu dīna.

Reits suocēs ar daīšonu pi lūga, kab apsavārtu, kas radzams aiz lūga. Izaruod, tī beja azars ar stryukloku juo vydā, makšernīki krostā. I pi babu kūptuos, reveituos, lītuos puču dūbis, kas apspraudeita ar kludzeņom i apvylkta ar nazkaidim šņūrkim – kab kaids naījauktu vydā ci varbyut kaidi zaboboni (ticiejumi), sēdēja diveji kači. Vīns bolts, ūtrys malns.

Nu kai dīna var saīt švaka, ka sābru babys jau apliejušys pučis i tī sūpluok sēd malns kačs, bolts kačs? Taida dīnai juosaīt iz gūda.

Saguoja jau ar. Ar ļustem muzejā, krūgā i autobusā. Ka tik poši lobi cylvāki, tod i apleik vyss labi.

Gūds kam gūds, informaceju, ka Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā nūtiks itū, ni cytu nedeļ, izzynuoju tik laikam itū pīktdiņ. Da tuo laika mes i Googlis cioce dzeivuojom kai informacejis pūrā. I izzynuoju tik deļtuo, ka muzeja darbineica Siļva struodoj ari munā dorbā i pastuostēja. Cytaiž naboga cioce Google i pa šai dīnai ak jau pīduovoj obejus datumus. :D
Tok ar vysu zynuošonu taipat bejom stuņdi par agri muzejā. Izaruod, pamaineits pasuokuma suokums… :D Pat muzeja afišā izlepeiti cyti stuņžu laiki. Suokums ni 12, a 13 stuņdēs. Tai goduos.

Lai ari gols golā sasalasējem lels pulks cylvāku, pasuokums beja taids stypri paškidrys. Laiks ari pasolts. Cytim godim beja pulka syltuoks i saulainuoks – laikam kam cytim godim itū pasuokumu reikuoja ap divdasmytajim datumim, kod laiks jau īsiļs.

Itūgod Latgalīšu dīnā pītryuka Maja dzīduojumu pi krysta, babeņu dzīšmu i značku viļkšonys, saulē veistūšu tuļpu i vysys dzeivuos rūseibys. Kasgods itymā dīnā muzejā až ni kai kopusvātkūs – rods sateik rodu i draugs draugu. Ruodīs, piedejūs godus Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā jau beja palykuse par taidu kai sovejūs saīšonys vītu – Reigys latgalīšu vacuokajai paaudzei ar sumceņom i unucānim, videjai paaudzei ar bārnim i fotoaparatim, jaunīšim ar daņčim i kūpā byušonu.

Kab ni Sv. Mišs ar seminaristim i bazneickungu Edgaru Cakulu… varātu i saceit, ka pakuosta dīna i 2 lati. :D Tai koč iz bazneicu aizīts. Īsvieteits Eleonorvilis kapleicys oltora obrozs – bejušuo obroza kopeja, kū sataisiejs Andris Začests i kas niu stuovēs muzejā. Paļdis Dīvam i muokslinīkam, obrozs ir sataiseits ar ellis kruosu – svieteitais iudiņs jam navuodēja.

Tok var jau byut, ka tei taida “leluos goris” ci lygys (krīzis) laika nalaime – ka vyss tai mozuok i lieņuok. Voi varbyut Breivdobys muzeja taktika i koncepceja – amatnīku dorbu demonstriejumi i tierdzeņš, a nu pasuokumu tik Sv. Mišs kapleicā  i piečuok pi Latgolys sātys “Dzigys” spieleišona. Nikuo līka. Pat ni mikrofona runuotuojim.

Tok vys jau nabeja tik trokai. Lobā kompanejā vysur labi. :D Latgalīts i iz plyka calma ir latgalīts.
Beja i kapelys “Dziga” koncerts, i Ludzys amatnīku dorbu tierdzeņš, i varēja paaust lynu dvīli i pīmiereit postolys, i īpyust peileitē i pagrabynuot klabatys, i paspēlēt gonu laika veikleibys spēlis ar akmistenim i pasist barabanu. Ka tik ir gribiešona.

Ļaužu to gon beja stypri pamoz – tikai tī, kas izzynuoja najauši voi jau beja muzejā. Leluokuo daļa ļaužu uorzemnīku, ni poši Reigys latgalīši. Seviški aktivs beja kaids japuoņs (vysmoz mes jū īsaucem par japuoni, partū ka nasaorientejom Kitaja i Taivana, Koreja, Sibira i Japanys tauteibuos), kas ak jau nūfotografēja vysys “Dzigys” spālātuoju nūts, grumbys i zūbus – ar teleobjektivu daleida kaida pusmetra attuolumā. Tai ka vysim prīca – i spālātuojim, i klauseituojim, i dzīduotuojim i doncuotuojim. Seviški kod mes sadzīduojom leidza i japuoņs nūfotografēja i nūfiļmēja ari myusu nūts, grumbys i zūbus.

Eisi sokūt – drupeit jau beja taids kai ar kreisū rūku organizeits pasuokums. Laikam muzejam pošam lyga dasamatuse i darbinīku tryukums. Voi ari nabeja nivīna, kas da gola atbiļd par itū pasuokumu i labi suoktūs dorbus i idejis davad da gola.
Nazkai tai i nūrunuojom, ka cytugod laikam juoreikoj pošim – LgSC. Koč i bez naudys, šaļtim daudz vaira var, ka ir gribiešona i azarts, interese. Kai smejīs, latgalīšim labi pasadūd kopusvātki, piec leidzeiga principa i juoorganizej. Ar rodu byušonu, šprotu tortim i šmakovceņu.

Bet nu vīns lobums ir. Nūdybynuojom LgSC folklorys kūri. Dzīd daudzbaļseigi – kotrys sovā bolsā. Parosti dzīd krūgūs i autobusūs, nosoj džinsus. Daguoja gols golā krūgā i autobusā dzīduot pošim. Ar latgalīšu repertuaru puors stuņdis izvylkom, tod jau i bolss beja gotovs. Laikam bez ols – ar kefiru i tušeitim kuopustim – nav nikaida dzīduošona. Pi attīceiga treneņa i pīdūmuošonys ar laiku dzīšmu vajadzātu pītikt vysai naktei.

Tai ka lobs, kas beja. Iz prīšku byus vēļ kas nabejs cyts. :D

Kai īlys vydā, gaidūt zaļū gaismu, pazeistamā meļdeņā tyka dzīduots: “Maņ apleik myužeigs Juglys ceļš, i myužeigs ceļš zam kuoju. Jis vad iz zemi laimeigū, a izaruod – iz sātu. Kur zaļuo gaisma, tymsuo nakts, kur mygla rūkom maigom, kur, laimis bārnus meklejūt, kasdīnys Laima staigoj.”

Lai jaunajā dorba nedeļā Tev atsaveic vysi dorbi i smaida kači i cylvāki!

______________________________________________________

Tok vydā nazkas reizē skumst i reizē smejās. Varbyut es nikuo tai i napīraksteitu, tok niu ir taida sajiuta kai nazkū sevī nūkaut. Juoīt iz dorbu. Pi dorba, pi dorba, pi dorba. Ak jau vēļ godu maņ nabyus laika sev. A varbyut myužeigi.

Dzīsme, kū atrodu najauši i kas niu skaņ munā Youtube dzīšmu listē. Par tū pošu temu i par vysu myužeigū.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=Z_DYVP6OiZs]

Vysur mīreigs laiks, ka es poša mīrā beju

saeima_1931

Cikom vīni pliešās par tū, ka krīvi ir maitys, a cytim maitys ir latvīši, cikom nu hokeja sorkonboltsorkonūs i 9. maja sorkonūs karūgu ļauds puorsamat iz geju daudzkruosainajim karūgim, es dūmoju, voi vyspuor grybu kuo raksteit. Kod apleik vysi bļaustuos, ir cīši lels vylynuojums nūīt maleņā i pasavērt iz bļaunūšūs ārmu.

Vys verūs, kai pazinis jemās ar balotiešonūs i vieleišonom. Nazkod beja pruoteigi cylvāki, niu roksta blogūs totalys glupuosts i socialajūs portalūs līk politiskuos reklamys. Pruoteigi cylvāki – es dūmoju taidi, ar kū var apsarunuot par dzeivi, navys par politiku. Ka par daudz runuot par politiku, to i dzeivis nikaidys.

Īsadūmojit, lels tierga laukums. Vysi sakuopuši iz bucu i bļaun. Sludynoj, aicynoj, mudynoj. Kotrys sovā bolsā – kurs skaļuok. Demokrateja. Tev tože ir izvēle. Kuopt iz breivuos i tev rezerveituos bucys i kū ta saceit. Īraksteit vuordu i paroli, īīt sistemā i raksteit dīnrokstu sūpluok vysim cytim voi nā.

A tekstu to kai bailis. Cyts par cytu. Purynojās kai vystys smiļtī pi klāva – izaplātušys, izalykušys, kuojis izstīpušys, golvu atsvīdušys. Sauleite speid, vysi verās. Nanormals kaifs itai – sovys spolvys spūdrynuot i ka vēļ pasaver. Popularitate, reitingi. PR mašyna struodoj ryukdama.

Vys tik dūmoju – voi jī eistyn tic tam, kū roksta. I kur jim vysim ir tik daudz laika, kab raksteitu itūs tekstu kolnus – vysūs socialajūs teiklūs, sātyslopuos, tviterī i nazyn kur. Vysmoz es tuo vysa svīksta, kas niu guožās puori golvai, navaru ni spēt, ni maņ gribīs puorskaiteit. Kūrslums pret trūksni.

A ļauds prīceigi. Lelajā tolkā apmauce krekleņus ar parteju logo, lasēja syudus plastmasys kulēs – ekologiski. Niu jim ir vīdūklis par 9. maju i par 15. maju. Narunojūt nimoz par gejim. Geji vyspuor pasagadēja zam vieleišonu kai gords kimūss: saimis vierteibys, demokratejis vierteibys, vuorda breiveiba, myusu bārnu laime. Pylns komplekts – līc pa taisnū bukletā, blogā voi reklamys kinā.

Itymā zemē vysi rauš politiskū kapitalu iz cytaidūs riekina. Ite vēļ labi, ka tu esi tikai gejs. A īsadūmoj – tu esi gejs, krīvs i bezdarbnīks ar kreditu iz 30 godu. Voi latgalīts, gejs i vēļ invalids, kam vajag duorgys kompensejamys zuolis i kam pīder tikai Makintoš dators. Voi krīvs staravers nazkur Latgolys dzeraunē, kura bārnim slādz školu, atceļ autobusa reisus, ceļu nagreiderej, pi vīna slādz slimneicu, a saimis bogotuokajam cylvākam dzedam penseju moksuos tikai bankā iz kartis. Dzeivis nikaidys.

I vēļ vysi plucynoj tovys spolvys i lein zam deča. Voi varieji jimt kreditu, ka tev nav bārnu. Voi varieji dzemdēt četrus bārnus, ka tev ir magistra grads akademiskā leidzīnī i namuoki stateit buļbu i slaukt gūvs. A ka pīdzemdieji četrus bārnus, kur beja pruots izaškiert nu veira dzāruoja i vysleidza palikt dzeivuot dzeruanē. I kai tu vari slymuot i prasēt zuolis ašņaspīdīņam, ka vaļstei jau tai gryuts. I kaida besa piec tu vyspuor dzeivoj dzeraunē, ka mīškuonim juomoksoj par tovom slimneicom, školom i celim.

Zam vieleišonu ļauds palīk drusku taidi kai sazombeiti. Suoc runuot svešys patīseibys. Ka esi labejā partejā, to pyut vīnā stabulē, ka kreisā – to cytā. A ka esi partejā, kas izlākuse kai zvaigzne pi dabasu i itamuos vieleišonuos pylda mesejis lūmu, to juosoka par vysim, cik jī švaki, i cik tu lobs. Kai gluobsi i pesteisi. Koč zyni, ka ni gluobsi i ni pesteisi.

Par itū es breinojūs vysu vaira. Voi eistyn kaids cylvāks tic, ka, īīdams politikā kai jaunuotnis grupenis skryuveite, skraideidams ar partejis maiku pa piketim i komenteidams pa portalim sovys partejis lobā, varēs maineit pasauli. Ka skryuve vyspuor kū nabejs var maineit, dasaslīdama kaidam spākam.

Deļtuo es i naasu nivīnā partejā i nasataisu byut. Kam maņ byutu juopyuš kaidā cyta pastateitā stabulē tik deļtuo, ka partejis lineja tai prosa? Kaids paceļ pierstu i vysim juodora, kai līk – i vysi dora. Kaids pasoka, ka tolka ir labi, i vysim juoskrīn ar plastmasa maisim laseit ceļamolys syudus. Dūmuot, tys plastmasa maiss sapyus muna myuža laikā. I dūmuot, piec mieneša otkon vyss nabyus aizdiersts.

Vakar siedieju i pieški saprotu. Cik labi. Varu runuot i varu narunuot. Varu kuopt iz tierga laukuma bucys i sūpluok pasauļa gluobejim i sludynuotuojim sovā dīnrokstā ci blogā stuosteit sovejuos pupu myzys. I varu nakuopt. Vīneigīs, kas mainuos – kaids puorskaitēs muna teksta. Voi kaids cyts pavaicuos, parkū narokstu.

Ar atvīgluojumu naapzynuoti nūsapyušu: cik labi, ka es nikur nakandideju. Ar tik ciļviecisku slinkumu i prīcu. Nivīnam nav juoskoloj smadzinis, cik es loba. Taida breiveibys sajiuta. Esi slinka kai maita, tok i esi slinka kai maita. Dabeigi slinka i dabeigi maita.

Pat bloga nivīns mane navar dalikt pīraksteit. Ni Dīnai, ni Viestnešam. Nagrybu i narokstu. I nivīnam nu tuo nikas. Itai var atlikt vysu dzeivi i nikas nasamaina.

A šudiņ īguoduoju, ka tok 15. majs. Piec 1934. goda 15. maja Latveja suoce maluot Latgolai i napiļdeit, kū beja sūliejuse vaļsts dybynuošonys laikā, kod latvīši apsavīnuoja, apvīnuoja sovys zemis i sataisēja sev vaļsti.

Es naraksteišu nikuo vaira. Nagrybu vuordu plyudu i nikaidu agitaceju. Šudiņ es vīnkuorši pīsaucu i atguodoju tuos vierteibys: volūdu, raksteibu, breiveibu i cytaidumu, kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā.

Vīnkuorši pasaverit iz 1931. goda Saeimys vieleišonu biletena. 4. saroksts, Latgolys apgobols. Latgaliski.

Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs. Školuos, pošvaļdeibuos, vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā.

Ā, i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis vysim, kas atbrauce iz Tievanānu pavasari 9. majā i skaitēja sovus tekstus, klausējēs cytu skaiteitū, asistēja pi syvānu pierkšonys i tierga breinumu vieršonuos. Ka es nabyutu tik slinka, es dalyktu kartenis nu puors pādejūs latgaliskūs pasuokumu, koč voi latgalīšu škoļnīku olimpiadis i runys konkursa “Vuolyudzāni” voi latgalīšu literatu pasuokuma “Tievanānu pavasars”, voi unikaluo Viļānu tierga, par kū beja, ir voi byus Annys Rancānis roksts “Dīnā”. Voi Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, kas tyka sataiseita pyrmū reizi i kur vīnā nu nominaceju beja nūsaukts ari itys Dīnys dīnroksts. Tok es asu slinka. Kartenis varbyut byus, tok ni šudiņ.

_____________________________________________

Niu mīdz i lepej (copy-paste) pasuokumu reklama. Ka jau sasajiemu itam dīnrokstam.

Drupeit informacejis nu LgSC dīnroksta ziņu skrienis. Par puors tyvuokajim pasuocīnim i byušonom.

Pyrmudiņ, 18. majā, Latgalīšu rokstu volūdys kursi Latvejis Nacionalajā bibliotekā – Kr. Barona īlā 14, Eiropys Padūmis Informacejis centra 312. telpā. Vita ir pīrakstiejuse cīši lobu atrasšonys pavuiceibu: “Tys ir 3. stuovā. Ka īīsi bibliotekā, tod kuop iz 2. stuovu (nikur cytur aizkuopt navar), lelajā ustobā ar datorim pasagrīz pa kreisi (bibliotekys darbinīkam, kas sēd aiz gaļdeņa, var pasaceit, ka ej iz kursim), tod ej da trepu i izkuop vīnu stuovu iz augšu. Pretim byus durovys ar kursu plakatu. Tī ej vydā. Vyspuor jau itim kursim beja juopīsasoka iz e-postu lgsc@inbox.lv i ir jau bejušys divejis nūdarbeibys i vīna lekceja, kuru skaitēja Lideja Leikuma, tok vēļ paradzātys 5 nūdarbeibys. Tai ka iz prīšku! Vuicīs i kūp sovu latgalīšu rokstu volūdu! Kursi teik pasnīgti divejom grupom: 17:00 – īsuociejim, 18:15 – prakstiskuos nūdarbeibys raksteibys apgivē. Ari itymā semestrī kursi ir bez moksys – paļdis LNB i KKF! ;)”

Cyta storpā. Vitai ir sataiseits cīši interesnys dīnroksts “Sauve”. Par vysaidim gadīnim juos dzeivē, juos puordūmys i vyss kas cyts – īskaitut burlakstuostus par juos stopiešonys pīredzi. Ari Vita roksta latgaliski!

Sastdiņ, 16. majā 15:00 stuņdēs Reigā, Slūkys īlā 37, Itys Kozakevičis Latvejis nacionalūs kulturys bīdreibu asociacejis telpuos, nūtiks seminars par gūdu latgalīšu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai. Reikoj bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sadarbeibā ar bīdreibu “Trešuo Zvaigzne”. Seminarā runuos Lideja Leikuma, Ināra Klekere-Krekele, Kristīne Zute i Muora Mortuzāne. Vakar naktī izzynuoju, ka es tože tī runuošu par sātys arhiva materialim – leidzeigi kai Pīterburgys konfereņcē, kur skaitieju referatu par vysu bagateibu, kū var atrast sprostā Latgolys sātā. Piec izgleitojūšuos dalis paradzāts čajs i kopejs, vareiba turpynuot izagleituošonu naformaluos sarunuos i gaisūtnē. Leidza pajem gastiņci čaja i kopeja pauzei 🙂

Ka gribi nedeļgolā pabyut pi dobys ciču (skaņ labi) i paūst pavasara smuordus, ir pādejuo vareiba dabuot pādejū īlyugumu iz Nacionaluo Botāniskuo duorza godatiergu 16. majā (Salaspilī), kur cyta storpā ekskursejis var pasyuteit na tikai latvyski i cytuos mēlēs, a ari latgalsiki. Par tū pošu cenu! Ka gribi īlyuguma, vyss, kas Tev juodora – pareizi juoatbiļd iz 3 vaicuojumu. Verīs LgSC dīnrokstā. Tik naveļc garumā! Tys ir minotu, na stuņžu vaicuojums.

Svātdiņ, 17.majā 12:00 stuņdēs Breivdobys muzejā byus pasuokums “Latgalīšu dīna”. Spēlēs kapela “Dziga”, varēs nūpierkt Ludzys amatnīceibys centra amatnīku i tautys omota meisteru dorbus. Eleonorvilis kapelā byus Sv. Mišs latgaliski – vadēs bazneickungs Edgars Cakuls, pīsadalēs Goreiguo seminara studenti. Sūlejās byut tikpat lobs pasuokums kai kasgods majā. Ka sātā nav buļbu statiešonys tolkys, var atīt iz muzeju.

Nui, i runojūt par muzejim. Paguojušuo Muzeju nakts Rēzeknē beja breineiga. Tik gordu blīņu tik lobā kompanejā natyku āduse i nazynu, kod iesšu. Vīneigi varbyut Tievanānu pavasara atskaņuos junī – kod otkon byus Viļānu tiergs i itūreiz pierksim cuoļus.

Itūgod piec puspasauļa apjuodeleišonys vīnu nedeļgolu byušu Reigā. Cik ta var juot! Izdūmuojom, ka pyrms Muzeju nakts varātu sasatikt LgSC Reigys birojā, Antonejis īlā 8-3/6. Tonis birojā sataisēt špeka maizis i īt meklēt breinumus naksneigajā Reigā. Ap kaidom 17:00 stuņdem vokorā. Voi kai jau tī saīs.

Kū mozuok planavoj, tū lobuok saīt. Lai lobs nedeļgols!

Kai dzeivuosi, tai i byus. 🙂

Publiceits diena.lv

Tievanānu čulans jau mudri!

Tikkū atguoduoju, ka tok tiuleņ Tievanānu pavasars!
Latgalīšu literatura tekstūs i kluotīnē.
Nakomercials, nagudrys i nanormali glauns pasuokums jau 3. godu piec kuortys – sovejim i sovejūs sovejim.
9.-10. majā.

Pa dīnu sastdīņ ir tolka (sāta apleik kai baile nu zīmys).
Vokorā jau zam mikriešļa gunkurs i pi gunkura ailis, dzīsmis i cytaidi teksti.
Nakts kai nakts.
Nu reita guojīņs iz Viļānu tiergu piec breineigūs Tievanānu cuoļu i raibuo syvāna.
img_0237
Reizi mienesī Viļānūs ir tiergs puors kilometru garumā.
Tī var nūpierkt VYSU.
Pyrmajā godā guojom piec syvāna, nūpierkom 10 broileru cuoļus, kas kotrys izauga kai syvāns.
Ūtrajā godā guojom piec broileru, nūpierkom 11 dekorativūs vystu cuoļus, nu kuru izauga unikalys vystys, kas diej ūlys, i unikali gaili, kas dzīd i dzīd.
Itymā godā muotei vajag i cuoļus, i syvānus, tok tī tod juoīt pyrms 7 nu reita iz tiergu – syvānus mudri izpierk. 🙂
Jei soka, ka tikai piec itūs pasuokumu (kai Tievanānu pavasars) laikam juopierk – saīt cīši lobi.

Ari latgalīšu literaturai vajag tierga. I cuoļu.
Partū ka bez raibu cuoļu i syvānu tymā godā latgalīšu literatura nakust.
Kab na cuoļu, tierga i vysys byušonys, ari Susātiva nabyutu. 🙂

Ka ir kaids, kuram bez ituo pasuokuma nu nikai, gaideišu gostūs.

Ka kam vajag īrauga itam godam, kab labi augtu cuoli, teksti i vysa byušona.

Ilze

Kai es guoju iz blogeru forumu

diena_apmekletajs

Kod “Latvejis Postā” Reigys Centralajā dzeļzceļa stacejā beju nūdavuse apmāram 400 gramu vysaidu projektu i samoksuojuse par tū nacarāti moz (mokā palyka puori pat vīna boltuo moneta, narunojūt par dzaltonajom i bryunajom), izdūmuoju tūmār aizīt iz “Dīnys” reikuotū blogeru forumu. Pa nazkaidim vuojuma murgim pat beju pīsasacejuse, koč parosti itaidys akcejis ignoreju, ka kaids nasajem aiz škvarnika i naaizvalk. Patīseibā es breinojūs, ka aizguoju iz tīni. Poša nasaprūtu, deļkuo i kai. Varbyut deļtuo, ka nazkod pyrms goda laikam mani pajēme aiz škvarnika i aizvylka iz Latvejis Nacionaluos bibliotekys pasuokumu “Blogi – sērga vai iespējas” i nazkas aizagiva smadzinēs.

Beja skaidrys, ka nikas nanūteik taipat vīn i ituo foruma reikuošonys īmeslis ak jau patīseibā ir “Dīnys” jaunuos sātyslopys prezentaceja (mani jimā puorsteidze cīši lelais uzsvors iz blogim, pat pyrmajā lopā salyktajom tautys bolsa karteņom i cytaida veida interaktivu saturu, pat īspieju pošam iz jau gotovys platformys taiseit sovu blogu).

Vysmoz es tai padūmuoju par pasuokumu. Ka cytaiž nabyus – jauna lopa, jauna koncepceja, jauna saruna. Partū ka pyrms nazcik dīnu pieški naktī īsavieru, ka vyss izaver cytaiž. Tai kai taišni beja nūgļukuojuse Mozilla i škārsteiklu vierūs caur Explorer (tū, kam logo ir taids pats kai Reigys etalonam), padūmuoju – ot to gon, vīnā ruoda tai, a ūtrā cytaiž. Taišni pasabreinuoju pi seve – kaidā paralelā pasaulī cylvāks var nūdzeivuot godim i nazynuot, ka sūpluok Explorer pasaulī vyss ir cytaižuok.

Taipat kai maņ saguoja ar “Latvejis Viestneša” blogu platformu – vysu laiku rakstieju sovus dīnrokstus Mozillā i čakariejūs, a redakceja nasaprota, kur es izrūku problemys. Vyss tok ass labi. A reizi īguoju Explorer i saprotu, ka nikaidu problemu to patīseibā nav. Vīnkuorši tys, kū cytaiž doru ar rūku i viļteibu, raugūt apspēlēt muoksleigū intelektu i mašynys automatiku, te ir programmeituoja sataiseits jau gotovs. Tok ar rūku vysleidza lobuok. Pa sovam.

Tai goduos. Taipat kai es vysur volkojūs ar kuojom i nabraucu ar Reigys etanolu (etalonu) principa piec, partū ka maņ tei ruodīs naudys izsaimnīkuošona i bezparāds, tai es nalītoju i Explorer. Vajag tok koč kaidus principus. Taipat kai naādu marineitus kirbus i olīvis – tuo īmesļa piec, kab iz pasauļa byutu koč kas, kuo es naādu. A to ka cylvāks ād vysu, jū var nūturēt par sprostu. A kuram gribīs byut sprostam. Koč jis i ir sprosts dzeraunis cylvāks.

Tai es guoju iz tū blogeru forumu. Sumka beja vīgluoka par 400 voi cik tī gramim. I prīcuojūs par pavasari.

Dūmuoju, ka ak jau naaizīšu. Tys ir, es kavieju jau pyrms tuo, kai beju suokuse beidzūt īt iz postu. Narunojūt par puorejū guojīni lānā gorā.

Tai es gols golā iz jū tūmār aizguoju – nu stacejis puori Daugovai, garom bibliotekys ceļšonys laukumam ar statini vysapleik. Tai kai taisnuokī celi īt ar leikumu i eimūt apleik var vaira redzēt, tod es guoju iz dullū i raudzieju naīt pa taisnū. Partū ka pa taisnū īt nav nikaida šarma. Pa taisnū var aizīt kotrys duraks. A ar leikumu īt i tikt da mierķa – tei jau ir klase.

Gols golā, nikuo svareiga nūkavēt navar. Truopieju iz nazkaidim puors beidzamajim runuotuojim i iz temu, kas mani niu interesej – politiki i blogi. Iz Štokenberga runu, kur jis pīsauce i gūvi Dainu nu Makašānu klāva, i runuoja par sorkonū streipi, kam, blogojūt pyrms vieleišonu, nakuops puori.

Tei streipe mani taišni interesej – cik tuoli kurs var īt, kab puordūtu sovu jaunū sukni par leluoku bolsu skaitu. Tys ir, ar interesi jau puors mienešu verūs iz deputatu blogim, spamuošonu i kontaktu laseišonu socialajūs teiklūs, par pīmāru, draugiem.lv i Twitter. Suocūt ar seikom peškom, beidzūt ar lelajom zivim, kas rauga aizmuozuot tautai acs ar it kai byušonu sūpluok – tok jau tīpat škārsteiklā.

Ogruok zam vieleišonu vysys īlys beja aizkrautys ar palākom deputatu sejom, niu laikam nabyus mīra i virtualajā pasaulī. Lēks uorā i agitēs. Skrīs pa monitoru. Myrguos. Pļuopuos i sūlēs blogūs.

Tei deputatu jimšonuos škārsteiklā izaver nirdzeigi. I brīsmeigi.

Partū ka kam maņ byutu vajadzeigi deputati, kas stuņdem sēd draugūs, Tviterī voi mūka nazkaidus PR rokstus i kopej pa vysim sovim blogim…

Seikuok naizasaceišu. Par tū vysu maņ vēļ juopadūmoj.

Vēļ maņ tymā “Dīnys” organizeitajā blogeru pasuokumā pasaruodēja cīš smīkleigai vīna līta. Izvylku fotoaparatu i sasajiemu divejim kadrim (maņ rībās fotografēt cylvākus, i deļtuo es pat palaižu garom foršu ānu spēli iz projektora ekrana), a jau pi pyrmuo klikša vysi apleicejī žurnalisti atsavēre. Blogeri gon nā.

Kotram tok sova vuts – žurnalists dzierd fotoaparatu voi jiut jū ar trešū nuosi jau pa gobolu!

Tei ak jau ir leluokuo atškireiba žurnalistu i blogeru storpā: na vysi žurnalisti ir blogeri i na vysi blogeri ir žurnalisti. Tys ir, cylvāki var byut blogeri, a žurnalisti ari ir cylvāki.

Tai apmāram.

Kartenis var apsavērt ite: kai-es-guoju-iz-blogeru-forumu

saucit tū koč voi par mīlesteibu

pavasarūs es asu drusceņ dīvs i maņ dasadur myužeiba – saule, svaigs gaiss i vyss pasaruod nazkai cytaiž.

var saukt ari par mīlesteibu. a pavasarūs vyss ir lobuok. i varbyut tei ir mīlesteiba. naredzēt švakuo i prīcuotīs par putyna spaļveņu gaisā.

pavasari ir pasaceļšona. napraktiski, rodūši, gaistūši – aiz aizturātys energejis skaņ spruodzīni vysur iz īlu. redzieju, ka škierbā pi Benjameņu sātys sīnys jau izspruogušys pīnejis – īsagivušys ar sovu sakni betona plitku i pundamenta škierbā i izlaidušys zaļu lopu rozeti. i īpyut tu taidai!

šudiņ ir izspruodzs ari oranžais krokuss puču dūbē pi kūka. i pylns osnu – narcizis, tulpis ak jau. a lilovī krokusi jau ruoda sovys dreiksnys. atraitneitis tik nazcik dīnu izstateitys dūbē i vēļ rikteigi nasaprūt, kas nūteik. juos sēd i tuš – solts tok! tok cyta jau izškurynoj lapenis – laikam byus juoaug!

ite 1 nu vacūs biļžu. janvars. tok maņ patyka kruosys.

atguoduoju taidu krīvu vuordu лазурь. nazynu, deļkuo tai. es nazynu, kū tys vuords nūzeimej. es zynu tikai kontekstu, kaidā jū īsadūmoju i atguodoju.

luga_rosa

A ite jaunuokī nūtykumi kūpā ar LgSC:

Da 10. apreļa jaunīšu rodūšūs dorbu konkurss par Latgolu.

17. aprelī stopiešonys saceņseibys studentim i cytim gorā i mīsā jaunajim iz Dagdu.

18.aprelī ir Latvejis Leluo tolka. LgSC aicynoj iz tolkuošonu Dagdā! Piec tolkys paradzāti daņči, kurus spieļuos i vuiceis Preiļu Valsts gimnāzejis folklorys kūpa “Rūtoj”.

25. aprelī “Vuolyudzāni” Rēzeknē – skotuvis konkurss škoļnīkim i olimpiade vydsškolnīkim i studentim.

9. majā nakomercials pasuokums autorim i skaiteituojim “Tievanānu pavasars” Viļānu pogosta Tievanānūs.

"Latgolys Radeja" – "Latgolys Aļisa"?

Pādejuos dīnuos latgalīšu sabīdreiba vuorejās par latgalīšu medeja – Latgolys Radejis pagaisynuošonu.

Var vysaiž sprīst i meklēt īmesļus – naspieja sasadorbuot sovā storpā, atzeit sovys klaidys, meklēt atbolstu i laiceigai meklēt finansiejumu, kaitnīceiba nu molys, globaluos sazvieresteibys voi finansialuo krize, vieleišonu tyvums i politiskūs parteju interesis īgiut informacejis kanalu.

Tok tai niu ir – radeja raida krīvyski, pa šaļtei īspraužū kū latvyski i latgaliski, a pa tū laiku cyti losa naudu juos atgiušonai i taisuos apstreidēt dariejumu. Diskuseja par tū nūteik Lakugā – latgalīšu teikla avīzē. Ite i ite.

Niu Lakuga ir vīneigais latgaliskais medejs. Partū ka “Katōļu Dzeive” ir lokala i pa pusei religioza i latvyska, regionaluos avīzis latgaliski tikpat kai naroksta.

Tikom Latvejis medeji ar ratim izjāmumim pa lelai daļai klusej. Pošim bādys i krize, da i latgalīši deļ videjuo latvīša ir nazkaida mistiska separatistu tauta nazkur uorzemēs, aiz Aivīkstis. Par jim atguodoj tikai zam vieleišonu i sasūlej mada pūdus, až saeimā aizrunoj latgaliski i stuosta, cik jī ir patīsi, sirsneigi i lobi cylvāki.

Itymā sakarā anekdote, kū babys pastuostēja vakar piec Sv. Miša bazneicā. Par krizi, latgalīšim i jūs rūceibu.

Skrīņ začs pa mežu i bļaun:  – Krīze, krīze. Sateik vylku, a vylks soka: – Kaida tī krīze? Kai gaļu iežu, tai i iesšu. Tuoļuok sateik lopsu, a lopsa soka: – Kai kažuku nosuoju, tai nosuošu. Sateik abizjanu, a abizjana soka: – Kai ar plyku diersu staiguoju, tai i staiguošu.

Latgola kaidā čūkstā bejuse, taidā i ir. Tai nazcik seņ sovā dīnrokstā rakstēja Raibīs Suņs.

Ite informaceju sagataviejuse “Latgales Televīzija”.

Ite informaceja nu TV3 ziņom 4. februarī.

Ite Labinska saceitais avīzē “Latgales Laiks”.

A jaunuokuo naformalūs i niu jau ari oficialūs kanalu informaceja līcynoj, ka tyvuokajā laikā (jau itymā vokorā varbyut) Latgolys Aļisa (Latgales radio krīvu izpiļdiejumā) raidēs 50-70 % latgaliski. Bet – tikai pa vokorim.

Tys – beistūtīs nu NRTVP sankceju par liceņcis nūsacejumu puorkuopumu. Lai ari juos nūsacejumi i volūdu proporceja ir pamaineita janvara beiguos (ar poša Labinska rūku), vysleidza tī ir tikai 40 % cytvolūdu (ni latvīšu & latgalīšu)!

Latgalīšu muzykanti šudiņ izplatēja sovu protestu i rauga apturēt sovys autortīseibys dzīsmem. Nazynu, kai tys tehniski nūteik i voi tys ir reali. Bet taids aicynuojums ir izplateits.

Kai Dīnys rokstā nūruoda AKKA LA vadeituoja Inese Paklone, jī navar tū regulēt. Tok beidzūt ir īsarunuojuši ari jaunuos radejis īpašnīki i sūlej vaira muzykys latvīšu i angļu volūduos – na tikai krīvus.

Nasaverūt iz tū, nasatic, ka raidiešona latgaliski ir iz ilgu laiku – atsluobs sabīdreibys spīdīņs, maineisīs i apstuokli. Cikom tys nav fikseits normativajūs dokumentūs, natycu. tei, gols golā, niu ir privata krīvu radeja. I bez vaļsts atbolsta ar latgalīšu muzyku i ziņom peļņa moza. A bez peļnis tū dareis tikai poši latgalīši.

Tikom latgaliskuo “Latgolys Radeja” laiž škārsteiklā latgalīšu muzyku:

Winamp

Windows Media Player

Tī ir tī poši ļauds, kas cer atjaunuot jū ari eterā i radejuos – lai latvīšu (i latgalīšu ir latvīšu) volūda skaņ mīstūs i dzeraunēs, kur nasnīdz Latvejis radeju stacejis i dreižuok var dzierdēt Krivejis zinis, na sovys vaļsts informaceju.

Ar trokumu var pasauli apgrīzt. Ir juoisadūd.

Tikom LgSC šudiņ publiskuoja sovu redzīni par latgalīšu volūdu Latvejis sabīdriskajūs medejūs 2009. godā – kardinali pīsokūt, ka ari itūgod vaļsts nav dariejuse nikuo, kab Latgolā byutu latgalisks medejs, kas veicynoj latgaliskuos (i latvyskuos) kulturvidis atteisteibu, i aicynojūt vaļsti atbaļsteit latgalīšu volūdu medejūs – taipat kai latvīšu volūdu medejus vyscaur.

Izveidota biedrība latgaliskās „Latgolys Radejis” atjaunošanai

Pēc nelikumīgas SIA „MG Latgolas Bolss“ akciju kontrolpaketes pārdošanas radio „Latgolys Radeja”, sākot no 2009. gada 30. janvāra, ir pārtraukusi raidīšanu savā ierastajā formātā – latgaliešu mūzika un informācija latgaliski. Pamatā skan krieviski raidošā radio „Alise+“ programma, kas pielāgota Nacionālās radio un televīzijas padomes formālajām prasībām atbilstoši 2009. gada 29. janvārī apstiprinātajai koncepcijai.

Lai atjaunuotu latgalisko „Latgolys Radeju”, vienīgo latgaliski raidošo radio staciju, ir izveidota biedrība „LR”, kas apvieno fiziskas un juridiskas personas.

2006. gada maija beigās Latgalē sāk skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizē SIA „MG Latgolas Bolss“ (izveidota 2005. gada septembrī), akciju kontrolpaketes turētājs un SIA izveidotājs ir Valdis Labinskis. 2006. gadā ar nalielām daļām SIA iesaistās arī Stepaneja Latkovska, Leonards Latkovskis, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskis un Juoņs Girts Zegners (oficiāli viņus reģistrē vēlāk).

2006. gada janvārī A. Bierzeņš izveido biedrību „LR“, atbilstoši tās statutiem mērķis ir: 1) sabiedrisks „Latgolys Radejis“ atbalsts; 2) cita latgaliešu valodu un kultūru, kā arī Latgali kūpumā atbalstoša un veicinoša darbība. Biedrība ir domāta nekomerciālu kultūras un valodas projektu realizēšanai „Latgolys Radejis“ ēterā, taču no vadības puses interese neparādās, tāpēc biedrība praktisku darbību reāli neuzsāk (izņemot to, ka uz tās vārda tiek reģistrēti „Latgolys Radejis“ mājaslapas domēni „lr.lv“ un „radeja.lv“).

Jau no sākuma radio direktors ir akciju kontrolpaketes turētājs V. Labinskis. Pēc pieredzes budžeta iestādē – radio „Brīvā Eiropa“, viņš izveido lielu biroju, pieņem darbā daudz darbinieku un, cerot atpelnīt ieguldīto naudu nākotnē, iegulda līdzekļus. Zinot, cik smags ir radio bizness, pārējiem akcionāriem ir pārliecība, ka varētu sākt ar mazākiem apgriezieniem, pamazām palielinot izdevumus tikai tad, kad lētākais formāts jau sāk atmaksāties, taču V. Labinskis viņus pārliecina neuztraukties. Arī citos svarīgos jautājumos V. Labinskis lielākoties neieklausās akcionāru un speciālistu padomos un turpina rīkoties pēc sava prāta.

Radio pamazām iegūst savu lomu latgaliešu sabiedrībā un kultūrā, tajā skan latgaliešu grupu dziesmas, Latvijas sabiedrība sāk saprast un pierast, ka latgaliešu valoda var tikt lietota arī radio. Radio un tās kolektīvs veic savu sabiedrisko darbību, lai gan brīžiem šķiet, ka kvalitāte varētu būt labāka. Tikmēr radio neracionālās saimniekošanas dēļ nonāk arvien lielākos un lielākos mīnusos, taču akcionāri par to netiek informēti.

2008. gada 4. decembrī radio akcionāri no direktora saņem elektronisku vēstuli, kurā viņš stāsta par esošo situāciju un nākotnes plāniem, tajā skaitā arī par to, ka radio jāiegulda naudu, bet viņš pats to nevar atļauties. Tāpēc viņš aicina visus palielināt savas daļas. No esošajiem akcionāriem nedaudz savu daļu piekrīt palielināt tikai A. Bierzeņš.

29. decembrī „Latgolys Radejis“ birojā Rēzeknē notiek akcionāru sapulce, kurā piedalās V. Labinskis un A. Bierzeņš. A. Bierzeņš piedāvā palielināt pamatkapitālu par 30-50 tūkstošiem latu, piesaistot citus mazos akcionārus. V. Labinskis uzskata, ka reālāks ir kontrolpaketes pārdošanas variants. Sapulces dalībnieki nolemj, ka 2009. gada janvāra beigās jārīko nākošā sapulce, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums. Līdz tam laikam A. Bierzeņš apņemas piesaistīt jaunus mazos investorus, V. Labinskis – noskaidrot pārdošanas variantus un noteikumus.

Tomēr jau janvāra sākumā V. Labinskis paraksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (no viņam piederošajiem 92 % akciju) pārdošanas līgumu ar nesen speciāli izveidoto un Daugavpilī, Raiņa ielā 28, reģistrēto SIA „Latgales Radio“, kas pieder Viktoram Dobkevičam un ir saistīta ar Daugavpils krievu radio „Alise+“ (un tās saimnieku Jevgeniju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mazajiem akcionāriem neviens nepiedāvāja izmantot viņu pirmpirkuma tiesības, lai arī pēc LR Komerclikuma 189. punkta viņiem tādas ir un to nepiedāvāšana ir nelikumīga.

Ceturtdien, 29. janvārī, NRTVP izskata V. Labinska lūgumu mainīt radio koncepciju, būtiski palielinot mazākumvalodu daļu. V. Labinskis informē, ka radio raidīs vairāk arī krieviski, poliski, lietuviski. Padome viņam notic un lūgumu apmierina.

Tajā pašā dienā Uzņēmumu reģistrs apstiprina izmaiņas SIA „MG Latgolas bolss“ valdē (par valdes biedru V. Labinska vietā ieceļ V. Dobkeviču) un dalībnieku sastāvā – 75 % akciju pāriet SIA „Latgales Radio“ un V. Labinskim paliek tikai 17 %.

Piektdien, 30. janvārī, apmēram plkst. 15:00 „Latgolys Radejis“ raidīšanu pa frekvencēm Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos un Jēkabpilī atslēdz un pārslēdz uz Daugavpils radio „Alise+“ (oficiāli V. Dobkevičs paziņo, ka radio „veic studiju maiņu”). Šī darbība notiek pēc V. Dobkeviča pavēles un ar V. Labinska piekrišanu (LVRTC viņam piezvana un pārjautā, vai viņš ir ar mieru).

Interesanti, ka obligātā ētera ieraksta par šo laiku nav: lai arī, pēc „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vārdiem, nedeļas vidū uz servera bija 10 Gb brīvas vietas, piektdien cietais disks jau ir pilns un serverim nav, kur rakstīt. Līdz vakaram „Latgolys Radeja“ vēl skan internetā, bet ap plkst. 22:00 jaunie, nelikumīgie saimnieki lūdz provaiderim atslēgt „Latgolys Radejis“ birojam internetu, ko tas arī izdara. Radio kolektīvs un visa Latgale ir šokā, cilvēki ierodas birojā un sāk domāt, ko darīt: kā glābt Latgales radio?

Vēl pirmdien „Latgolys Radejis“ ēterā skan „Alise+“ programma, otrdien, bīstoties no NRTVP draudiem atņemt licenzi, jaunie „saimnieki“ piemēro programmu formālajām prasībām, tajā pašā laikā maksimāli saglabājot savu „Alise+“ programmu: ēterā skan pārsvarā krievu dziesmas, ziņas trijās valodās (krievu, latviešu un latgaliešu), džingli skan ne latgaliešu, bet latviešu valodā.

Mazie akcionāri tagad gatavojas apstrīdēt nelikumīgo pārdošanas darījumu likumā paredzētajā kārtībā. Pozitīvā gadījumā tas var būt salīdzinoši neilgs process – pāris mēnešu, negatīvā var arī ievilkties, taču ir skaidrs, ka pēc likuma taisnība ir mazajiem akcionāriem un to ir iespējams pierādīt.

Paredzēts, ka akcijas ar pirmpirkšanas tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tajā skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības. Nepieciešamā summa ir 66 tūkstoši latu daļu pārpirkšanai un 30 tūkstoši latu ieguldīšanai, kopā aptuveni 100 tūkstoši latu.

Atbalsts šajā darbā ir jau agrāk reģistrētā biedrība „LR”, kurā šobrīd apvienojas visas personas (kā fiziskās, tā juridiskās), kas grib piedalīties „Latgolys Radejis“ atjaunošanā tās oriģinālajā – latgaliskajā – koncepcijā, bet jau jaunā, dzīvotspējīgā kvalitātē. Darba grupā bez mazajiem akcionāriem ir dzejniece Anna Rancāne, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, advokāts Agris Bitāns, rokgrupas “Bez PVN” vadītājs Guntis Rasims un daudzi citi.

Tāpēc darba grupa aicina visus cilvēkus, kas vēlas atjaunot Latgales radio, kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:

1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kas atrodams radio un biedrības mājaslapā http://lr.lv/;

2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Biedrība “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pag., Preiļu raj., LV-5328;

3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”, reģ. Nr. 40008098542.

Bīdru naudas biedrība izmantos „Latgolys Radejis“ akciju pirkšanai ar mazo akcionāru palīdzību par pirmpirkšanas tiesībām, bet vēlāk – radio darbības atbalstam. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr neizdosies pārpirkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcijas, tad par biedru naudas izmantošanu tiks lemts biedrības kopsapulcē. Paredzamais rezerves risinājums: jauna, mazāka radio izveidošana – no sākuma internetā, vēlāk arī ar kādu raidītāju.

Pašlaik ir pienācis brīdis, kad latgalieši paši var parādīt savu izvēli, pasakot, ko viņi grib. Lai tas tā notiktu, malā nedrīkst palikt neviens, kam ir svarīga latgaliešu valoda un kultūra.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcionārs,

biedrības „LR“ valdes priekšsēdētājs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Diskuseja par tū, voi pierkts nalykumeigi i voi latgalīši ir voi nav maitys

Jēkabpils ziņas i diskuseja

Balvi.lv – bolvienīšu diskuseja

Jaunatneslietas.lv