Tag Archives: Latgola

Krīvejis rūka, latgalīši i paļdis draugim

Sastdiņ maņ pavaicuoja – deļkuo Tovu DĪNrokstu sauc NAKTineica. Nazynu.

Vairs narokstu ni pa DĪNom, ni pa NAKTim. Da i vyspuor narokstu. Pa dīnu doru koč kū, pa nakti guļu. Da eksplozejis.

Šudiņ puorskaitieju Jura Kažys rokstu (tviterī jam gon vaira nasekoju, partū ka jis taids stresains puiss – vysu laiku taisa demonstracejis voi ari mierķa tvītapus i flešmobus “aizīsim i davai reizē nazkū darēsim tī i tī”).

Ja jau dialogs sācies, to nevajag pārtraukt. Blogošana un piedalīšanās Twitter ir regulāra darbība. Ja blogā ilgāku laiku nav jaunu ierakstu, cilvēki sāks pārlapot  pēdējo nedēļu avīzes, lai pārliecinātos, ka nav palaiduši garām jūsu nekrologu vai sēru sludinājumu. J.Kažys roksts sātyslopā webradar.lv.

Puorskaitieju i nūsakaunieju. Myruse naasu. Tikai doru vysa kū cytu.

Pravda, bieru sludynuojuma nivīns nameklēs. Kas nu ocu uorā, tuo nav. Mož kod īguoduos – nazkod beja. A tai pasauļs ir pylns ar tekstim. Kas jam nu vēļ vīna autora.

Beja Reigys Gruomotu svātki, kur LgSC pīsadalēja pyrmū reizi i cīši veiksmeigai – iz myusu reikuotū kulturys pasuokumu atguoja tik daudz ļaužu, ka daguoja puorsavuokt iz Kongresu noma Mozū zalu i to vysys ryndys ļaužu pylnys, kai ari Reigys skaiteituojim devem īspieju tikt pi latgalīšu gruomotu. Skrīšona saguoja lela, tok maņ cīši lela prīca par vysim, kas atsasauce, paleidzēja i darēja nu sirds: Inese, Edeite, Artis, Arnita, Juoņs, Kristīne P. i Kristīne Z., Dzintra, Vineta, Līga, Madara, Ilona, Indra i cyti – eistyn prīca, ka ir taidi cylvāki! I ka jūs pazeistu. 🙂

Itei gruomotu tierguošona beja muna personeiguo iniciativa, pavasarī īraugūt latgalīšu izdevieju nūlaistuos rūkys, a par laimi tū atbaļstēja ari puorejī bīdri – bez jūs atbolsta nabyutu īspiejama ni veiksmeiguo daleiba Reigys Gruomotu svātkūs, ni gruomotu pīejameiba Reigys i Daugovpiļs birojūs.
Ka puorejī naīsasaisteitu, es vīna poša varātu i junī, i julī, i novembrī braukuot pa vysim Latgolys tiergim i kopusvātkim, sveceišu vokorim i balym i vaidēt, cik vyss švaki i kai nivīnam navajag nikuo. :))

Partū ka koč voi Viļānu tiergā junī i julī es nu pošu latgalīšu sajiemu tikai kritiku – nafig jius izdūdit itūs syudus itymā stulbajā volūdā. Aplej ar syudu spani, izlomoj latgaliski (!) i aizīt laimeigi. A maņ sirds pylna. I stuovi.
Deļkuo maņ kai cylvākam tys vajadzeigs? Itei, gols golā, ir muna vīneiguo dzeive.

LgSC nav ni gruomotu veikals, ni izdeviejs, ni kinostudeja, tok myusu bīdri dora vysa kū, kas jim pateik i ir latgalisks, i LgSC tam ir atbolsts.
Itei gruomotu tierguošona ir veids, kai LgSC var īsakļaut latgalīšu kulturys apritē i ar sovim resursim sekmēt itymā gadīnī latgalīšu literaturys izplateišonu, atpazeistameibu i tikšonu da sova skaiteituoja.

Tai ka vysleluokais paļdis vysim, kas atbolsta!
Seviški jaunīšim, kas sovā breivajā laikā navys sēdēja teiklā, čatuoja, vērēs youtube klipus, a atguoja i tierguoja latgalīšu gruomotys. Paļdis autorim, kas napīmuonēja, atbrauce i runuoja. Paļdis pierciejim, kas varbyut poši nikod nanūbrauktu iz Rēzekni voi Daugovpili i naaizītu speciali pi Elkšņa, pi Luoča, pi Barkovskys voi Šuplinskys, a Reigā īraudzēja, nūpierka gruomotys i skaitēs. Voi ari bīži, naprosdami nivīna vuorda latgaliski, atguoja i nūpierka gruomotu latgaliski, kab īsavuiceitu myusu volūdu.

Paļdis ari Gruomotizdevieju asociacejai, kas pasuokumu sareikuoja, i kopejneicai “Pie Humberta“, kur daudzi beja pyrmū reizi i izbreinā secynuoja – KAI Reigā var byut TAIDA vīta, kur esi kai sātā?

A šudiņ rutina. Nanormali īt mīgs i gryuts atsagrīzt realitatē ar tyukstūša i vīnu dorbu.

Tymā skaitā beja juoizdūmoj pīkluojeiga atbiļde par munu daleibu IZM dorba grupā, kam da 15. decembra juoizstruodoj prīšklykumus i juoīsnīdz izglītības un zinātnes ministra parakstītu informāciju Ministru prezidentam par veicamajiem pasākumiem latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

Ite pats izgleiteibys ministra reikuojums: “Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 27.maija rezolūciju Nr.20/L-1116-jur Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – IZM), lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, izveidot darba grupu šāda sastāvā: K.Vāgnere (IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos), M.Baltiņš (Valsts valodas centra direktors, prombūtnes laikā aizvieto Valsts valodas centra direktora vietnieks A.Timuška), V.Dundure (Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, prombūtnes laikā aizvieto Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks I.Slišāns), V.Ernstsone (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente), L.Leikuma (Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības pārstāve, prombūtnes laikā aizvieto Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības prezidents J.Mednis), I.Muhka (valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” projektu vadītāja, prombūtnes laikā aizvieto valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” vecākā speciāliste G.Kļava), A.Neimane (Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente, prombūtnes laikā aizvieto Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente S.Austruma), S.Pujāte (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente), Z.Sneibe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja), A.Stafecka (LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” vadošā pētniece, prombūtnes laikā aizvieto LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” direktora vietnieks Ojārs Bušs), I.Šuplinska (Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore, prombūtnes laikā aizvieto Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore S.Lazdiņa), I.Teilāne (Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras asistente, prombūtnes laikā aizvieto Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras vadītāja V.Šaudiņa), A.Vanaga (Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja), J.Viļums (Dagdas novada domes deputāts, prombūtnes laikā aizvieto Latgales plānošanas reģiona Rīgas biroja vadītājs L.Daugavietis), A.Vulāne (Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore), A.Pūķe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente).”

Deļkuo itys vyss trikmīņs? Gara viesture. Nazkod LgSC suoce raksteit viestulis laikam vēļ Ministru prezidentam A. Kaļveišam i vaicuot, kod ta beidzūt koč kū darēs latgalīšu volūdys aizsardzeibai, atteisteibai i saglobuošonai, kai sūleits Vaļsts volūdys lykumā.

Tai niu taisa dorba grupu, kam vajag līdz 2010.gada 15.decembrim izstruoduot prīkšlykumus. Reali jemūt, jaunnedeļa na deļ dorba, šūnedeļ tys nanūtiks, vēļ nedeļa vajadzeiga sprīstuo apstruodei i sagataveišonai. Deļ dorba grupys saīšonys palīk 3 nedelis. Voi otkon kuortejais “dareit nazkū lyka, a nikuo navajag” pasuokums?

Cikom kas, e-postā īrypuojuse vēļ vīna viestule – nu Valda Labinska. Taupejūt Jiusu laiku i acs – ite juos kopeja teiklā. Politika ir soldona, tok tei nav muna stiheja. Maņ rībās, ka ar mani manipulej i maņ byutu juodora tys, kū nūsoka partejis lineja.

Deļtuo vieleišonu sūliejumu kontekstā byus interesnai pasekuot “Vīnuoteibys” vīnuoteibai – kai I.Druvīte i kompaneja tiks golā ar sovu latgaliskuma fobeju i kas gols golā nūtiks ar 2011. goda tautys skaiteišonu, kur pyrmū reizi viesturē pasaruodiejuse ideja saskaiteit latgalīšus.

Pravda, kai jau es te pyrms puors dīnu eksplodieju tviterī ka vēļ koč vīns “vyspuor maņ ari baba nu Latgolys” pasaceis, ka es struodoju Krīvejis interesēs, nudi sisšu pa ūlom. bez breidynuojuma.

Tai vot i dzeivojam. Ni vīnu plyudu da ūtru, nu vīnys zemistricis da cytys. Kotru reitu eju puor īlu, kotru reitu dzeiveibu gluobu.

Dzeive kai kalendars, kur pīraksteit termeņus i tod viļkt buļtenis iz prīšku – tū padareišu reit, tū pareit, tū jaunnedeļ. Koč kod tok vysam byus laika gona.

pilnmēness, krievi un svētās vecenes

tai vot i dzeivojam. muns lūgs ir tys pa kreisi. pa labi ir kukne. i kai lai cylvāks nav drusku jūceigs, ka jis dzeivoj taidā vītā i ir taida vosora.

1 no vasaras domām bija savākt kopā pantiņus un paskatīties, kas tur vispār ir – ar vēsu aci. bet atkal pierādījās, ka tad, kad es esmu tanks un spēju savākt pantiņus, man viņi riebjas, tāpēc nav nekādas motivācijas tos sūdus vākt. bet tad, kad man viņi neriebjas, es neko neesmu spējīga savākt. tas ir 1 no šīs vasaras fiasko. galu beigās, pantiņi nav mana stihija. tas uznāk varbūt pāris reižu gadā, un drīz vien tas plānprātības brīdis ir cauri.

atmetusi pantiņiem ar roku, kārtoju mantojuma lietas un dokumentu kalnus. diezgan besīgs noskaņojums rakties pa neskaitāmām miršanas un dzimšanas apliecībām. te viņi dzimst, te jau mirst. beigās Speerx tiek pie viņu pirmās sievas mātes trešdaļmājas, ko nekad nav redzējis un arī negrib redzēt. 4 miroņi un 1/3 mājas. diezgan skumīgs rezumē. bet nav jau arī nekāda Agata Kristi.

mēness šodien galīgi šķībs – ne īsti ar robu, ne īsti apaļš. drīz sāksies pilnmēness. modīsies dievi un trakie. bet vēl jautrāk būs pēc mēneša, kad atkal būs pilnmēness un vēlēšanas būs daudz tuvāk. būs vēl tumšāks. būs vēl garāki vakari. vēl vairāk reklāmu, pestītāju un lielu runājošu galvu, vēl mazāk sarunas par lietu.

lai gan ko nu par lietu. lietus, kas ēd lietas, līst tikai tad, kad liekas, ka lietas kļuvušas liekas, un izliktas ārā sarūsēt. kaut kad pirms padsmit gadiem, braucot nakts vilcienā uz Rīgu, kamēr citi gulēja vaļā mutēm un krāca, izklaides pēc rakstīju četrrindītes par lietu. būtu interesanti atrast. ja tikai zinātu, kur meklēt.

reizi 4 gados smadzeņu dauzīšana ar PR āmuriem un prāta aptumsums, pēc tam 4 gadus iemesls spļaudīties par veikalā iesmērētu sliktu vīnu. starp citu, jaunu vīnu nelej vecos traukos. ja kas.

varbūt skolā tomēr ir vērts ieviest Bībeles mācību, lai uzzinātu diezgan daudz tamlīdzīgu prātulu. tai skaitā stāstu par to, kā Kristus izgāja no rāmjiem un izdemolēja templi, kur bija saviesies pārāk daudz augļotāju.

nav ne jausmas, kāpēc to zinu. kad sāku iet skolā, skolotājas teica, ka Dieva nav un viss ir murgi. dažas no viņām gāja uz baznīcu un kaut ko pierakstīja. pēc tam daudziem bija nepatikšanas skolā un darbā, jo padomju oktobrēni, pionieri, komjaunieši, skolotāji, ārsti un inženieri nedrīkst atrasties baznīcā. pēc dažiem gadiem tās pašas skolotājas varēja nosaukt no galvas visus tos, kas nebija bijuši baznīcā. droši vien viņas atkal uz baznīcu gāja ar blociņu un zīmuli.

pēc tam skolā uzradās Rožukroņa pulciņš. tas bija telpā, kur neviens negāja, jo tas bija blakus krievu garderobēm.

es mācījos skolā ar latviešu un krievu plūsmu. man šķiet, mēs satikāmies tikai ēdnīcā – latvieši pa kreisi, krievi pa labi – un pirmā un pēdējā zvana svinīgajā līnijā – krievi stāvēja kaut kur citur laikam vai arī mēs jau bijām iemācījušies viņus neredzēt. mēs nekad nekāvāmies, bet nekad arī nedraudzējāmies, jo pa vidu bija neredzama, bet diezgan izturīga stikla siena. krieviem bija krievu matemātikas kabinets, latviešiem latviešu matemātikas kabinets. krieviem bija savi pasākumi aktu zālē – daudz skaļāki un laikam arī jautrāki, viņi iestudēja kaut kādas jocīgas lugas un zāli rotāja ar baloniem un kreppapīru. mums pasākumi bieži vien bija diezgan sviestaini, lai arī pieaugušie centās iesaistīt arī mūs pašus. reizēm varēja dabūt piezīmes par nemācēšanu uzvesties. reiz es sāku smieties par kaut kādu salkanu dzejas lasījumu un pļāpāju dūdojošas ģitārspēles laikā, par ko dabūju kārtīgi mizā. latviešiem piedien klausīties tirliņu ģitāras. krieviem 1. septembrī un pēdējā skolas dienā pirms līnijas nebija jāiet uz baznīcu, un par to viņus neviens nelamāja. visi pieņēma, ka tie ir kaut kādi neriktīgie, kas netic Dievam vai labākajā gadījumā varbūt kāds no viņiem  iet uz kaut kādām moļennajām, kur neviens no mums nebija bijis. kad krievi 90. gados sāka mācīties latviešu valodu, klase pēc tam vienmēr bija jātīra daudz vairāk, jo visās malās bija saplēsti papīri un saulespuķu sēklas. lai gan paciest varēja lielāko daļu no viņiem, jo viņi tāpat pacieta mūs. bija jāuzmanās tikai no kubika galvām – sīkajiem puišeļiem, kas spļaudījās un spārdījās. man jau sen nav 15 gadu, bet joprojām saraujos, kad uz ielas ieraugu tieši tā viena vecuma krievu puikas.

pirms skolā parādījās Rožukroņa pulciņš, tai telpā pie krievu garderobēm sēdēja resnas apkopējas zilos ķiteļos. neatceros, kā izskatījās Rožukroņu pulciņa telpā, kad tur vairs nebija apkopēju. atmiņā palicis kaut kas dzeltens un balts. droši vien tamborētas sedziņas uz lakota koka altāra. ej nu zini. iespējams, es tur biju tikai vienu reizi – lai pierakstītos pulciņā un tiktu uz Lietuvu. mēs braucām pa visādām baznīcām, un es nopirku flomāsterus un banānus. atpakaļceļā sēdējām uz kartupeļu maisa, jo šoferis tos no kaut kurienes veda. sevišķi man patika Krusta kalns, jo tik daudz nevarīgi sakņupušu Jēzu un mierinošu Mariju es vēl nekad mūžā nebiju redzējusi, tāpēc man palika bail no visu to cilvēku lūgšanu un cerību kvantuma. aiz katra no tiem koka vai plastmasas gabaliem tak bija kāds cilvēks, kas savas sāpes atdeva Dievam un cerēja, ka būs labāk. lai gan varbūt tam visam nebija nekāda sakara ar Dievu, bet tās bija cilvēka alkas pēc Mātes, kas viņu pasargās un atbalstīs viņa postpadomju ciešanās – vismaz kaut kas skaidrs, zināms, labs un no vecajiem laikiem.

Rožukroņa pulciņā, šķiet, mēs ne reizi neskaitījām rožukroni. lai gan vēl bija ekskursija uz Rīgu un varēja nakšņot ģimenēs. mana ģimene bija skuķis rūtainās biksēs, kam bija kollijs un laikam māte vai vēl kaut kādas radu sievietes. toties dabūju naktī un aukstumā izdauzīties pa Rīgu un kopš tiem laikiem ticu, ka tā sieviete Brīvības piemineklī ir tik zaļa tāpēc, ka ir ļoti, ļoti nosalusi.

Rožukroņa pulciņa sievietes pēdējiem spēkiem centās noturēt mūs, lielās meitas, no izvirtības ceļa. viņas teica, ka sievietes, kas daudz lūdzas, kļūst ļoti skaistas. viņas rādīja kaut kādu jaunu un pagalam nokautrējušos mūķeni kā skaistuma etalonu, bet mēs secinājām, ka viņai ir diezgan garš deguns, viņa nekrāsojas un zem tā apģērba nevar redzēt neko vairāk kā seju. un gan jau ka viņai nekas nav jādara, tāpēc nav arī grumbu un pumpu. vismaz tā mēs nospriedām un secinājām, ka skaista seja jau nav nekas tāds, kā dēļ upurēt iespēju staigāt džinsos un iet, kur pašai gribas.

reiz viena no baznīcas vecenēm pirms procesijas, kad ģērbām baltās kleitas ar plīvuriem, man pēkšņi  pajautāja, vai es iešu uz klosteri. otra gan sarunu novirzīja un teica, ka tur tak vajag padievīgas un mierīgas meitenes, kas netaisa dumpi un nelec acīs. gan īsti nesapratu, par ko ir runa, jo maita jau es nebiju. vismaz skolā ne. kad par sarunu pastāstīju mājās, mana baznīcas karjera diezgan ātri beidzās.

lai gan pa īstam tas beidzās tad, kad reiz pēc stundām aizgājām uz baznīcu. bija kaut kāda nodarbība vai vienkārši gājām garām. tur bija arī mazie puikas no laikam 6.-7. klases, ar ko tai laikā diezgan draudzējāmies. tas ir, viņiem bija dikti kruti būt draugos ar lielajām klasēm, bet mums bija interesanti aprunāties ar tādiem sīkajiem. viens no viņiem paņēma somu, pārmeta krustu un taisījās iet ārā no baznīcas. svētā sieviete metās klāt – stunda vēl nav beigusies. puika teica, ka viņam vajag uz autobusu. vecene neatlaidās. puika sasparojās iet – viņam tiešām vajadzēja uz autobusu un bija pēdējais brīdis aiziet, kaut autoosta bija tieši pretī baznīcas vārtiem. vecene sagrāba viņu aiz drēbēm un ar mešanu iemeta baznīcā, nograbēja soma, pašķīda kaut kādas lietas, viņš raudāja, bet palika. mēs visas pagriezāmies un aizgājām prom. ārā baznīcas pagalmā bija patīkami mierīgs un jauks laiks, un es sapratu, ka notikušajam nav pilnīgi nekāda sakara ar Dievu, bet ir svētās bābas, no kā jāpiesargās.

svētdien mēģināšu aiziet uz baznīcu. un dod Dievs, lai tur man neviens neko neteiktu par gejiem un izvirtību, prezervatīviem un abortiem, labām un kristīgām partijām.

kumelīšu ofiss: ceļojums ar piecriteņu krēslu

Labi, ka pagaidām neesmu izdzēsusies no draugiem.lv – izrādās, teksti tur glabājas visdīvainākajās vietās. Šis, piemēram, bija pie ceļojumu aprakstiem!

Izceļot var zemju zemes un apskriet pasauļu pasaules, bet tā jau saka, ka savas mājas un to brīnumus nekad nenovērtē.
Šis ceļojums tika veikts pa Latviju. Vēl konkrētāk – Latgali. Ja pavisam konkrēti – pa Viļānu pagastu, manām mājām “Pučukolns”.
Aptuvenais laiks: 29. jūnija pēcpusdiena – 5. jūlija agrs rīts.
Paveiktais attālums: nenosakāms.
Transporta līdzekļi: ar kājām un velosipēdu, ar biroja krēslu un domās.

Kumeleišu ofiss maja beiguos, kod jimā īsavuoču struoduot.

2007-06-29
Kumelīšu ofisā darbdiena. Kārtējā. Tulkoju un lasu zāļu tējas, slaucu govi un ķeru vasaru.
Centos beidzot strādāt. Pa vidu izlīdu no kumelīšu ofisa tikai paēst un salasīt kādas tējas.
Anna tagad dzīvo pie manis. Ik reizi, kad parādījos ārā, viņa bija klāt un staigāja pakaļ. Tā un šitā, šitā un tā. Sabarojām cāļus, nomedījām kaķus.
Pirmā daudz maz saulainā diena. Ja Pēterdienā nelīstot, nelīšot līdz Annas dienai. Nelīst ar. Solās būt karsta vasara. Cik nu vairs tā prieka palicis. Kāds pusotrs mēnesis, ja viss labi. Ja nebūs lietu, vēju un sazin kā.
Lai gan pa naktīm auksti. Tā arī pagaidām nav bijis silto vasaras nakšu. Vai nu griežu nav, vai arī es nedzirdu, vai arī vēl par agru. Bet varbūt par vēlu. Negriež naktī ne lūdzamas.
Bija atnākusi Mikaļina, pieklīdusī grūsnā kaķene. Pabarojām arī to. Mazajiem kaķiem, Murim un Mincei, astes kā pudeļu birstes. Spļaudīdamies iemuka kūtī. Mikaļina, pilna nesapratnes un gatava laisties, tomēr palika un apēda savu gaļas gabalu.
Kaut kur gāju, un kaķene priecīga skrēja pakaļ. Apstājos, bet šī aiz inerces ietesa man kājā un iemurrādamās aizskrēja. Laikam pati nobijās. Annai tas likās tik smieklīgi, ka gandrīz pakrita turpat pagalmā. Augusts, melnais suns, to nevarēja izturēt, un sāka riet. Mikaļinai tā visa bija par daudz, un šī pazuda. Aizgāja medīt vai gulēt kaut kur.
Kumelīšu ofisā nekā jauna: kliņģerītes sažuvušas un izskatās pēc rīvētiem burkāniem. Rudzupuķes kā maigs un zils palags – tādā gulēt un gulēt. Lēnām žūst pelašķi un kumelītes. Ķimenes vēl nav īsti gatavas, asinszāles jau pārzied. Lai arī pāris dienas bija lijis, vasara rit uz priekšu. Katra diena no svara – tas, ko varēji salasīt šodien, rīt jau būs pārziedējis. Jau zied liepas, bet nesanāk aiziet.
Slaucu Veci un kaut kā tā domāju. Bet kas ir laime. Skaties saules apspīdētā un govju izlauzītā zālē. Apkodīti rugāji, salauzītas smilgas. Rets āboliņa vai bitenes zieds. Slaucenē žļurkst piens – šļāciens pēc šļāciena. Silts govs vēders.
Bet kad vēl es būšu laimīgāka nekā tagad esmu? Būšu, bet citādi laimīga.
Vajag tik maz. Patiesībā neko.
Pieslaucu pilnu slauceni ar mušām – riņķoja kā trakas ap tesmeni. Kā piena šļāciens, tā kādai pa muguru vai spārniem. Saule dedzināja muguru un kreiso plecu. Vece pacietīgi stāvēja, gremodama un pa laikam aizdzīdama dundurus un mušas ar asti. Aste viņai gara un varena – līdz pašai zemei. Kā sit, tā aptinas ap kaklu kā čūska. Vai šalle.
Vakarā, iedams pa ceļu no darba, pagalmā ienāca Vaļerka. Sen nebija redzēts. izprasīja no tēva cigareti. Iešot runāt ar meitu, tēvs norūca vien. kaut kas jokains tajā visā bija.
Vai es iešot pie viņa par sievu. Laikam neatbildēju neko jēdzīgu. Gribētu gan!
Ierēcu par visu un, dzerdama vakarā tikko slauktu pienu ar šodien sviesto medu, ielīdu draugos. Nekā ļoti jauna nebija. Kaut kādas mistiskas ķēdes vēstules. Kāds kaut ko atrakstījis. Ierakstīju profilā, ka esmu bildināta. Nevarēju melot – pateicu arī par bērnu. Izrādās, tas ir veids, lai piesaistītu vīriešu uzmanību. Kamēr izkasījos iet uz kumelīšu ofisu strādāt, atrakstīja pāris ziņkārīgo. Laikam taču ir ļaudis, kas tai lapā ganās nepārtraukti un meklējas. Dabūju dažus apsveikumus un laba vēlējumus ģimenes dzīvē. Nudien ērmi!
Strādāju līdz kādiem pusčetriem, tad piegriezās. Bet gaisma ausa lēnām un negribīgi. Tik pacēlu acis, tik viss jua apskaidrojies un jau rīta nemīlīgās gaismas pārņemts. Pirms saullēkta pasaule ir vispretīgākā – auksti, tumši un pēc negulētām naktīm.

Malnais suņs Augusts pi karjera.

2007-06-30
Diena ne ar ko neatšķīrās no citām. Ar mokām izsvempos no gultas kādos 11 dienā un mēģināju tikt pie samaņas. Anna jau bija apgāzusi kalnus, sadarījusi nezin ko un ielīdusi nezin cik caurumos. Lai gan, visticamāk, nesen kā bija piecēlusies.
Salasījām deviņvīru spēka ziedus. Saņēmāmies un aizgājām pie dīķa lasīt āboliņu.
Govs nolūrēja ar baltu aci. Vilkos uz mājām pēc cirvja, ar ko pārsienot iesist zemē mietu. Anna pakaļ. Pārsēju. Zeile neko, tā aizcēla pa Lavrovkas ceļu ēnā un tika pie pieneņu atāla. Linda un Vece palika saulē un krimta nograuzto kviešu rugājus.
Gājām lasīt rudzupuķu ziedlapiņas. Es jau skatījos, ka labi nebūs – Anna iekāpa govs sūdā un sāka smieties pilnā kaklā. Nu ko. Aizsūtīju lielumu nomazgāt pie dīķa. Bites kodīšot. Nolasīju lekciju par bitēm. Tās, kas pie dīķa, nekož. Nevajag kāpt virsū. Tāpat jau jāmazgā tās bikses, bija jau arī laiks, bet vismaz lai nomazgājas pati un tā.
Biju jau aplasījusi laikam 2 rudzupuķu krūmus, kad Anna bija klāt. Slapjām starām un žļurkstošām tupelēm. Kliņģerīšu ziedus nelasījām. Likām visas drēbes veļasmašīnā un mazgājām. Meklējām šortus. Pat mani visantīkākie šorti Annai bija par lielu. Šā tā sajozām. Izskatījās jau pēc brunčiem vai kā tāda.
No busa nāca arī Ilona. Šo to apēdām, tad jau bija jātaisās prom – 4 pēcpusdienā krustmāte domāja iet pie bitēm. Ja negribējām sēdēt istabā, bija vien jātiek prom no mājas jau laicīgi. Izrādījās, ka Anna apsolījusi atvākot šūnas, lai var izsviest medu. Nu tad neko. Tāpat zināms, ka blandoņas nekad nevar apblandīties mājās ātrāk par 3 vai 4 stundām, bet laika līdz medus sviešanai bija tikai kādas 2 stundas.
Jākurina pirts. Salikām pirts krāsnī malku, izslaucījām, sanesām ūdeni, atvērām lūkas. Lai atliek tikai pielikt uguni.
Anna palika mājās ar garu ģīmi, mēs ar Ilonu savācām riteņus, traukus un Maksi un laidām ogās. Tak jau. Melleņu lāga nebija, vēl pazaļas. Odu bija vairāk kā melleņu! Mēs jau arī nebridām īsto vietu meklējumos, jo nebija tāds mērķis. Laidām uz zemenēm. Pa ceļam iegriezām karjera peldvietā. Cilvēka neviena. Tikai traktora sliedes. Stiprinājuši krastu laikam. Peldēties nebija iekāriena – pa virsu peldēja kaut kādas brūnas putas. Pabradājām un tināmies.
Zemeņu bija labi daudz. No zemeņu tējas Mankūzim nekas nesanāca, jo bija tikai lasāmās ogas. Tās, kas vēl pirms kādas nedēļas bija sakaltušas un lasāmas ar visām mētrām, tagad bija jau izčibējušas. Vietā saaugusi 2. raža – sulīgas un resnas. Ko tādas tējai lasīsi, tak jau uzreiz vēderā vai spainī.
Zvanīju uz mājām, lai kur pirti. Tāpat skaidrs, ka neaizdauzīsimies turp laikus.
Ejot pa auzām, kājas un riteņa riepas nokrāsojās oranžas. Kaut kāda pelējuma sēne vai slimība, visas apakšējās lapas rūsganas.
Anna mājās sagaidīja lepna un svarīga. Visu izdarījusi. Pat pirts iekurta. Govis savestas kūtī.
Un tad mēs ēdām ogas. Mēs ar Ilonu ar pienu, Anna ar krējumu. Kam jau kas. To lietu ar krējumu viņai iestāstīja mana mamma. Esot kā jogurts. Nu nezinu, man jau pietiek ar pienu.
Pirts bija drausmīga. Smaržoja gan pēc liepziediem, jo uz naglas pakārām ziedošus zarus. Bet bija nenormāli karsta. Man jau tā arī likās, ka tās malkas tur bija sabāzts par daudz… Anna kā leca no lāvas, tā dīķī iekšā. Mēģinājām pērties, bet sanāca ar stipru aizdusu un elšanu. Nejauši uzmetu par daudz gara, visas izsprāgām ārā kā korķi. Vot šitas bija drausmīgi. Mēs ar Annu peldējāmies dīķī un ķērām zivis. Ūdens bija diezgan auksts. Ilona atteicās līst ūdenī un tirinājās ap pirti. Anna par to viņai aiznesa zivi. Pēc brīža – jau 6 zivis. Ietina dvielī.
Ilonai vēlāk bija lielā sāpe – nesmaržošot pēc dūmiem, bērziem un liepām, speķīša, bet pēc zivīm. Atriebjoties viņa sasēja mezglus visās drēbēs.
Bet lai vai kā, bija glauna mazgāšanās. Un kur vēl naksnīgas debesis virs dīķa, apkārt lēkā zivis, ūdens mīksts un patiesībā gandrīz silts. Un sagaida karsta pirts.
Naktī mēģināju ieraut atlikušo dienas normu darbam. Gandrīz sanāca. Palika kādas 5 lapas, bet lūziens nāca kā mākonis. Arī laiks jau bija vēls. Kā kritu, tā aizmigu.

Kumeleišu ofisa dorbadīna. Koč lobuok struoduot naktī – vysi guļ i namaisa: bārni, sābri, lūpi i zvieri. Tik nakts sisini sisinej i nazkaidi putyni palykuši.

2007-07-01
Rīts nāca drausmīgs.
8 no rīta, ceļamies. Varētu braukt uz 12 Misi, bet mamma solīja, ka 9 būšot Rinalds.
Tas ir garš stāsts. Jau cik reizes braucam uz baznīcu, bet vēl nekad nebija trāpījies. Parasti Sitnieks vai vēl kāds. Kulminācija bija pirms kāda gada laikam vai diviem, kad Misi vadīja 2 apmēram 90 gadus veci mācītāji. Tas bija tā pārpasaulīgi. Process ievilkās laikam pāri 2 stundām, jo katru soli viņi spēra piekalpotāju balstīti. Toties mūžības dvesma.
Kamēr taisījāmies un kasījāmies, bija jau pusdeviņi. Izrādījās, ka zaļajam ritenim vēl jāpumpē riepa. Tad nu dragājām. Gods kam gods, bet 23 minūtēs jau bijām baznīcas dārzā! Kad stūmāmies ar riteņiem garām durvīm uz īsto koku, kur tos saķēdēt, atskanēja ievaddziesma.
Bija jau arī Rinalds! Stāstīja visu ko, bet Annai atmiņā palika lieta ar burkāniem. Nevar vārīt zupu no burkānu sēklām, bet pacietīgi jāaudzē, jāravē, jārušina, lai rudenī dabūtu ražu. Nepietiek ar 1. Komūniju, ticībā jāpilnveidojas visu mūžu. Bet atslēgas vārds ir burkāni. Par ko runāja mācībā? Par burkāniem!
Uz nevieniem kapiem tā arī neaizbraucām. Toties mājās no Viļāniem bijām ātrāk par krustmāti, kas no baznīcas brauca ar busu. Es vēl palīdzēju aiznest pārtikas maisu.
Nākošais etaps bija meža zemenes. Jābrauc zemenēs! Vakar tik daudz palika!
Pārsēju govis. Šīs lūrēja uz Annu un Ilonu. Vece gandrīz nolauza kaklu, kāpdama uz ceļa. Jāredz taču viss!
Pēcpusdienā sapratām, ka nekādu ogu nebūs. Tad Ilona nolūza. Anna trinās un trinās. Vajagot un vajagot ogas, vajagot meža zemenes un cauri!
Ilona gribēja ieslēgt televizoru, Anna neļāva. Ilona mēģināja dabūt manu atbalstu, Anna lūdzās neļaut. Kamēr svārstījos, Anna jau bija gatava izdarīt vienalga ko, lai tikai neļauju slēgt televizoru. Saskatījāmies ar Ilonu, nosmējāmies. Ja tā, tad tā.
Noskaitīju piecus darbus: salasīt deviņvīru spēka ziediņus un rudzupuķu ziedlapas tējai, salasīt lielās un mazās zemenes un vēl divas buntes diļļu. Anna šņākdama gāja lasīt. Es iekārtojos kumelīšu ofisā pastrādāt vismaz kādu brīdi.
Pa to starpu atbrauca Indra pēc bildēm. Gājām istabā, Anna pakaļ. Atkal sākās tirgošanās par darbiem. Esot aizmirsusi, kas jādara. Pa to sprīdi Ilona jau bija pamodusies un Anna ņēmās šo kutināt. Savukārt es uz līmlapiņām sarakstīju bilžu nosaukumus. Indrai bija lielā sāpe, ka viņa nevar tā strādāt – kumelīšu ofisā. Domāju gan, tādas ekstras var atļauties varbūt tikai dažas reizes mūžā. Vai varbūt tāda var būt arī visa dzīve. Ja vēl internets būtu… Bet tad tas nebūtu tā. Tad citādi.
Kad Indra aizbrauca, Anna atkal trinās par tām meža zemenēm. Bet kas solīts, tas solīts – darbi jādara. Zemenes viņa nelasīšot! Labi, lai zemeņu nebūtu. Palika abas tējas un dilles. Uz brīdi bija miers. Atkal mēģināju pastrādāt.
Pēc brīža bija klāt gan. Nikna un ar visām tējām un dillēm. Tagad būšot labi? Bija labi.
Tad sākās taisīšanās no mājām. Vilka uz lietu, tāpēc vajadzēja lietusmēteļus. Bija drusku lijis, tāpēc vajadzēja gumijas zābakus. Vakar koda odi, tāpēc vajadzēja odu smirdekli. Tad vēl traukus ogām, maisiņus tējām.
Izkasījāmies. Spaini paņēmu no Makša. Tas laimīgs leca un kauca.
Pļavās bija zāļu un ogu, skudru, zirnekļu un odu miljardi. Lasījām nenolasīdamās, ar skudrām un suni kaudamās. Maksis auļoja apkārt un pa brīdim nāca pagulēt zemenēs – pašā ogainākajā vietā, protams.
Runājām par karu un derīgajiem izrakteņiem. Tas tomēr ir traki – uz katru teikumu daži kāpēc. Bet kaut kā jau kaut kas ir jāuzzina. Smieklīgi būt lielajam un gudrajam, jo otrs nezina it kā visiem zināmas lietas.
Salasījām apmēram divus litrus. Un kādu 6 vai 7 veidu tējas: asinszāles, pelašķus, retējus, zemenes, vīgriezes, āboliņu, vīrceles, kaķpēdiņas.
Kamēr ofisā kārtoju tējas, klādama avīzes un izlikdama salasīto, klāt bija Vaļerka. Pirkšot man gredzenu. Tā un tā. Viņam tagad naudas neesot, visa nauda uz kartočkas. Izņemšot bankā, tad gan man nopirkšot gredzenu. Gan teicu, ka nevajag. Nē, vajagot gan. Viņam esot nauda. Teikdama, ka gredzenus nenēsāju, notinos no ofisa. Anna palika, rullēdama ar riteņkrēslu pa grīdu. Ko viņi bija runājuši, nezinu. Bet viņai gan laikam gredzenu nesolīja. Vaļerka jau nebildina kuru katru.
Vakarā nolūzu jau 1 naktī un atkal neko lāga nepadarīju. Tā tā dzīve paiet.

Rudzu teirums ar nazuoli. Kai dabasi, tai i zeme – zyls ar boltu.

2007-07-02
Likās, ka līs. Vakar vakarā nebija nekādas lāga rasas, bet šodien visu dienu mākuļojās un trinās pa padebešiem, rībināja un ducināja. Gaiss likās smags un spieda pie zemes. Tomēr noturējās. Pa dienu ieveda šķūnī sienu no diviem tīrumiem.
No sākuma atbrauca Dimka. Jāsaka, ka puisis pagaidām glīts un pat laikam vēl nav nogājis no ceļa. Cik jau viņa apstākļos var gribēt. Tad klāt bija Griška un ka sāka lamāties! O jē! Principā viņš gribēja padzerties ūdeni un stāstīja kaut ko par kaimiņu Puškina sienu. Bet stāsts izvērtās reižu reizēm garāks un ar tādām kruzulēm, ka gods katram, kas iztulkotu. Anna pusi neesot sapratusi. Interesanti, kuru pusi…
Kamēr veči pa tīrumu, viņa trinās pa māju, pieskatīja kaķus un manu kompi. Kad veči ar vezumu mājās, Anna mudīgi uz šķūni un palīdzēt. Joks vienkāršs. Uz tīruma neviens viņu pie sakumiem nelaida, lika grābt sienu. Bet šķūnī šī varēja piepalīdzēt – nest sienu ar dakšām, jo tur grābt nelika. Viņai riebjoties grābšana. Bet siena vešana esot briesmīgi laba lieta. Kāpēc? Jo var dot ar sakumiem sienu šķūnī!
Veči bija pārsmējušies un tik pa laikam mēģināja atrunāt – lai tak ejot atpūsties. Anna – ne un ne! Mamma, redzēdama visu, apvaicājās – ja jau večiem maksā naudu par darbu, varbūt Annai ar būšot jāmaksā? Nē, nebūšot. Viņai nevajag.
Kamēr visi ņēmās ap sienu un mamma taisīja pusdienas, entuziasma pilna ķēros pie darba. Iztulkoju laikam kādas padsmit lapas.
Tad viss tā piegriezās, ka govs slaukšana nāca kā atpestīšana. Vece no sākuma stāvēja godīgi. Tad izdomāja iet kaut kur – kad bija palikuši pāris pēdējie šļācieni. Gandrīz iekāpa spainī ar priekškāju. Šā tā novaldīju.
Salaidu pienu akā, atkal mēģināju strādāt. Nevedās no rokas. Aizgāju un sadzinu gurķiem mietiņus, savilku šņores. Bija jau arī pēdējais laiks. Anna ik brīdi, kad manis nebija kumelīšu ofisā, metās iekšā. No sākuma braukāja ar krēslu. Pret vakaru ķērās pie kārtīm. Nemaz nebiju zinājusi, ka kompī ir arī spēles. Tas ir, biju labi aizmirsusi.
Ikreiz, kad atgriezos no āra, Anna runāja ar kādu balsī. Ar ko tad? Runājot ar gaisu. Nu, ar sevi runājot. Ar neko. Vai atbild? Nē, neatbild. Anna bēdīga nopūta un pētīja – gribēšu strādāt vai nē. Gribēju. Negribēja laist pie kompja, tad palaida. Kas gan cits atliek – vecāki ļaudis jāgodā.
Vakarā klāt bija arī Vaļerka. Sēdēju kumelīšu ofisā un vēroju, kas notiks. Būs gredzens vai nē. Bet nekā. Ne nāca, ne deva. Ek… Laikam jau naudas nebija.
Nav naudas, nav gredzena. Nav gredzena, nav sievas. Vismaz vēl dienu miers no tā cirka.
Kad bija jāiet pēc govīm, izrādījās, ka palikušas tikai 3: Zeile, Linda un Mogona. Vece prom. Atdzinām uz kūti tās pašas atlikušās. Mogona leca vien un auļoja lēkšņiem. Jau gandrīz būtu gājusi iekšā pagalmā, tad apauļoja apkārt pirtij un tad mudīgi pakaļ Zelei uz kūti.
Gājām ar Annu pēc Veces. Pie muižas koka neredzēja, laikam Mitjkas mājā. Tur pamesta māja, kur vienu laiku glabāja kontrabandas spirtu milzīgos metāla toveros. Tagad stāv tukša. Tikai dīķis izrakts un mēģināts stādīt kaut kādu dārzu.
Pie mājas no nātrēm izskrēja viens kaķis, pēc brīža otrs. Tad atkal mudīgi saleca atpakaļ nātrēs. Kādi tev kaķi! Lapsas! Sīkie lapsēni!
Kamēr gājām garām, pieplakdami lūrēja no nātrēm. Gaišiem purniņiem, melnām ausīm. No ziņkārības bija gatavi nezin ko. Kādu padsmit metru atstatumā slapstījās pa nātrēm un lūrēja nenolūrēdamies. Bērns paliek bērns. Kaķa, suņa vai lapsas.
Vece, protams, bija kaimiņa kartupeļu laukā. Ausis saslējusi, skatījās no nezālēm. Labi, ka kartupeļi aizauguši tik pamatīgi, ka tā arī nesapratu – bija tur kartupeļi vai tikai nezāles. Vainīga sajuzdamās, leca ārā no lauka un mudīgi, mudīgi skrēja uz māju pusi. Tikusi uz pļavas, sāka ēst zāli – ak, ko tad viņa. Vai tad viņa bijusi kartupeļos? Vai tur tiešām bijuši kādi kartupeļi? Viņa vispār kaut kur bijusi? Viņa tak te tik godīgi zālīti!
Lēnām gājām uz māju pusi. Govs ēzdama, mēs skatīdamās uz lapsām. Šīs atkal izlīda no krūmiem un blenza vai acis izskatīdamas. Viens lapsēns nejauši izleca no zālēm. Ieraudzījis govi, tikpat fiksi ieleca atpakaļ un tad jau tikai skatījās.
Pārējās govis Veci sagaidīja šņākdamas. Un kur vazājas apkārt! Tā, laikam juzdamās vainīga, tikai pūta vien. Un ķērās pie savām bietēm. Citas gan snaikstījās, bet nedabūja. Katrai sava porcija – nāc mājās godīgi vai no kaimiņa dārza.
Cerams, ka tur tomēr nebija kartupeļu. Vagas gan sadzītas, bet balandas vien.
Tējas šodien nelasījām. Tikai šādus tādus ziediņus pie mājām. Cik var.
Bezdelīgas izvedušas bērniņus. Katrā perēklī pa 5 rijīgām mutēm. Viens perējums ar strupām aštelēm tupēja uz elektrības vada istabas priekšā un brēca ik pēc brīža – otrs satupināts ozola zarā pie kūts un ne mazāk skaļš un prasīgs. Smieklīgas bumbiņas ar īsām astītēm. Kā no tādām var izaugt bezdelīga, kas lido te augstu, te zemu? Ķerdams nenoķersi.
Šogad vismaz mājās nav kaķu, kas medītu jaunuļus, kamēr tie mācās lidot un nāk pie sajēgas – kamēr lido kūts logos un tādā garā. Mikaļina peļo pa pļavu, Mince un Muris guļ vistu perēklī uz olām. Kas tiem bēdas. Ka tik bļoda pilna.

Ite jau rudiņa karteņa, tok pi ituo statiņa vosorā auga deveņveiru spāki.

2007-07-04
Šoreiz biju gudrāka un modinātāju uzliku uz 12 dienā. Pamodos no zvana un biju izgulējusies. 8 stundas miega ir pašā laikā. Naktī var pastrādāt vienatnē. Bez bērna.
Atbraucis Viktors. Izaudzis riktīgi liels un pamatīgs. Garš gan!
Kamēr citi strādāja siena pļavā, es rāvos ap savu darbu. Man ar tur kārtīgs mežs. Izdarīju dienas normu un vēl drusku – iepriekš nepadarītā sakarā. Ja darbs iet no rokas, jāizmanto katrs mirklis.
Kad piegriezās kompis, gāju lasīt tējas. Saulē bija drusku apvītušas. Tomēr rīta pusē tējām ir pats labums. Bet neko. Saliku kastēs jau izkaltušās. Sanāca visās pa biškam. Dažas jau pilnas. Raspodiņu jau laikam vairāk arī nebūs – mūsu pļavas jau nopļautas, Piertnīku pļavās viss izdedzis. Ja nu vienīgi muižas vietā vai pie Mitjkas uz Gritānu un Čehova mājas pusi, vai vēl kādos brikšņos. Bet vilks tur līdīs. Nevajag jau ar lāpstām grābt! Pietiks pašam un Sašam, tad arī gana. Nez, ko Saša dara?
Ir tik daudz cilvēku, par kuriem man nav ne mazākās nojausmas. Kaut kad atceros lasījusi – mūsdienu cilvēks vienmēr sēro, jo nekad nesatiks visus tos cilvēkus, kas viņam ir svarīgi. Tik dažādās pasaules malās tos iepazinis un tik dažādās malās tie pārcēlušies dzīvot. Te nu bija.
Novācu 2. ražu no citronmētrām. Tās, kas nav aplasītas, jau zied un neizskatās ne pēc kā – ja nu vienīgi smukumam, ne derīgumam. Toties tās, ko iepriekš biju aplasījusi, atkal izdzinušas maigas un smaržīgas lapiņas.
Lasīju mētras, un Lūcija, pagalma vidū stāvēdama un kaut ko darīdama, apvaicājās, kas tā smaržo. Varat iedomāties, kā tagad smaržo kumelīšu ofisā – žūst āboliņš, asinszāles un citi krikumi, šovakar izklāju arī citronmētras un liepu ziedus. Kārtīgs samržu kokteilis. Kumelīšu ofiss attaisno savu vārdu.
Liepziedi ar tagad pašā labumā – vēl dažas dienas un būs cauri. Citi jau apbrūnējušām putekšņlapām, citi vēl nav atvērušies. Dažas dienas gadā, kad jāsalasa visam gadam.
Asinszāles jau cauri. Vēl vienīgi zem kokiem un ēnā. Tas pats ar raspodiņiem.
Izlasīju, ka ganu plikstiņi mazina vīriešu potenci – skriešanas pakaļ meitām dziņu. To varētu ieteikt nabaga 40 gadnieku krīzes upuriem. Lai gan nē. Ko tad rakstītu „Privātā Dzīve”, aptrūktos viela. Cik esmu iemetusi aci, tik viņi šķiras. Un akal ar apaļvaigu beibēm. It kā ar tām dzīvotu mūžīgi.
Sadzertos ganu plikstiņus, būtu laba arī mājas plekste (atvainojos visām sievām…).
Vece šodien nenorāvās no ķēdes. Godīgi ēda kopā ar citām govīm, kur piesieta. Laikam zaudē asumu.
Toties kaķi beidzot ir samierinājušies – Mikaļina ienāca istabā, Muris un Mince gan šņāca, bet likās mierā. Paslēpās zem mammas brunčiem un aizmiga. Pirms tam Mince ķēra mušas un gandrīz noķēra tumīgu naktstaureni.
Tievanānu cāļiem 2 mēneši un jau gandrīz nedēļa, sver laikam 2 kilogramus. Ēd un ēd. Tonnas! Mīlīgi jau bez gala – mazulīši!
Visādu zvēru un ļaužu pilna māja.

Nu angara izvylkts kukuruzniks (lidmašyna!) Uorneicānu lidlaukā.

P. S.
2007-07-05 ieraksta nav, jo jandāls ievilkās līdz 4 naktī: siena vešana, tulkošana, Ilona un Anna, Lūcija un Vaļerka, tējas un pirts. Nebija iekšās vairs neko rakstīt.
Vaļerka, ienācis istabā siena vezumu vešanas starplaikā paziņoja – kad pēc darba dabūs pudeli (arī tas bija stāsts, kā es ar Opeli, kam nav tehniskās apskates, apdrošināšanas un bremžu, 2 reizes braucu uz Viļāniem pēc cukura, pīpēm un šņabja), tad viņš nāks dzert ar meitām šņabi! Un es lai izmazgājot viņam bikses! Un gredzenu vairs pat nesola.

I vēļ vīns P. S.
2006. goda vosorā beja golda dators ar nanormali gryuti i miļzeigu monitoru, 2007. goda vosorā beja portativais dators, 2008. goda vosorā beja portativais dators ar interneta pīslāgumu, 2009. goda vosorā struoduoju Reigā i atvalinuojuma laikā beju Sibirī.
Vysys cereibys iz 2010. goda vosoru.

Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus

Pylnmieness ir ideals laiks ļaužu kaitynuošonai. Breinojūs, ka tik vīn beja kai kartona satversmis dadzynuošona Leivuonūs, upē īliecs mocikletists i studentu guojīņs Reigā.

Kū vaira kaida problema teik nūbuozta zam deča, tū jei aug leluoka i izlein uorā agri voi vieli.
Tys maņ atguodynoj stuostu par plemi nazkaidā muižā. Nūsyta cylvāku i nu juo ašņa palyka pleme iz sīnys. Globuodami sovu grāka dorbu, tū vītu puorkruosuoja. Piec laika pleme otkon radzama. Otkon puorkruosuoja. Otkon pleme radzama. Cikom jau lykuos mīrā i aizstyume prīškā škapi, kab koč tys našmukums nasaruodeitu ļaudim acīs.

Tai šaļtim ruodīs, ka Reiga byutu gotova vysai Latvejai škapi aizstumt prīškā, kab tik nivīns naradzātu našmukuma – na tai runoj, na tai dzīd, na tai apsavylkuši. Nazkod vuocyska, piečuok krīviska i angliska, Reiga ir kuorklu vuocīšu i kuorklu krīvu pylna.
Reiga izbūž sovys izmaļavuotuos acs kai vīnači spylvyni nasenejā akcejā “Easy to go, hard to live” i ļūbej kotru uorzemu sviļpīni nu vysys sovys porolona sirds tik korstai, ka šaļtim až bais palīk.

Reizi pa reizei Reiga sareikoj Dzīšmu svātkus. Tod pa īlom staigoj prosti ļauds i runoj pa sovam. Vēļ Reigā ir lidūsta, nu kurys var tikt iz cytom zemem, ka Latvejā sasamat sirds pylna i vaira navar nūsēdēt aiz  škapa.
Reigā ir breineigi kopi, tī dzeivoj Muote Latveja ar vaiņuku golvā, laikam napracāta. Latvīšim jau vyspuor pateik kopi i kopusvātki. Deļkuo ta lai Muote Latveja nadzeivuotu kopūs?

Latvīšim pateik tys, kas mierst. Jī ļūbej līvus, partū ka tī mierst zemē. Jim pateik rati kukaini i zvieri, dzīdūšys kūku vardivis, zyluos gūvs i applyustūšu jiurmolys pļovu sumbri, partū ka jī mierst uorā i ir īraksteiti Sorkonajā gruomotā.
Latvīšim patyktu pat čyguoni i krīvi, kab jūs nabejs tik daudz. Latgalīšu ari par daudz, kab jūs ļūbeitu. Nu jūs kuorteigs teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys. Sprosti kai zyrga dečs, uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna, kas aiz uodys.
Lobuok asimilēt, tod vaira byus pareizūs latvīšu. Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme. Vīna tauta i volūda vysim.
Zyluos gūvs to breineigys, a Latvejis bryunuos lobuokys, tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza.

Separatisms? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917. goda pavasarī, kod Latvejis juridiski nimoz nabeja.
Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski. Saeimys vieleišonu bileteni Latgolā beja latgaliski.
Par separatistim sauce i tod, kod vuiceibys Latgolys školuos nūtyka latgaliski i līceibys škoļnīkim izdeve latgaliski, par separatistim sauc i niule, kod latgaliski navuica nivīnā Latvejis školā i nivīnam bārnam školā nav juoīsavuica, ka latvīšim viesturiski ir div kulturys, div rokstu tradicejis.

Tai i saīt – vysi latvīši, latgalīši vuicuos par Ausekli, kas myra jauns, šmuks i talanteigs. Tok nivīns latvīts nasavuica par Pīteri Miglinīku, kas taipat myra jauns, šmuks i talanteigs cītumā, partū ka atsaļuove sovā laikā papraseit vaira, nakai zemnīkam pīsader.
Pat poši latgalīšu bārni nazyna, ka jim ari ir sova latgalīšu folklora, literatura, muoksla, viesture, ka jim taipat ir vysaidys bagateibys, gruomotys, nūtykumi, ar kū var lepuotīs. Kai lai bārni Latvejā tuo zynuotu, ka školā navuica i tei ir naceistuo pleme, kas juonūgloboj aiz škapa?

Tai i saīt – Latgola vysa kai tymsais kokts aiz škapa. Nūkluseituo i pagaisynuotuo zeme.
Iz tīni var aizbraukt ekskursejā, pasaprīcuot par juos dzīsmem. Taipat kai var aizīt iz zooparku i pasaprīcuot par vysaidim zvierim. Gols golā, turistim par prīcu var jau tū škapi pa reizei atviļkt nu sīnys i pasabreinuot par čudnū plemi. Par babu ar skustu, zirdzeņu pi bazneicys.

Latvīši vuicuos par vysu, a par latgalīšu kulturu, viesturi nasavuica pat latgalīši – tik iz rūkys pierstu saskaitomu školuotuoju audziekni. Tai i saīt, ka Latvejis kartē nazkaids pūstais caurums, kur nav nikaidu zynomu rakstinīku, muokslinīku. Kai ta lai par pūstumu byutu lapnys? Juogloboj tei pleme!

Voi par latgalīšu volūdu, literaturu, kulturu var stuosteit Latvejis školā? Var.
Tik programā tuo nav, ir paradzāta taida i itaida školuotuoja slūdze, taida i itaida škoļnīka slūdze, nūsaceits stuņžu skaits dzymtuos volūdys apgivei, a vuiceibu gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu, kulturu, viesturi.
Tai i saīt – ni školā, ni stuņdēs latgaliskuo nav. Nav tok laika. Da i nafig. Iztikt var i bez tuo.

Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys, latvīšu literaturys, Latvejis televizejis i radejis, avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast. A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2. Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz.
Kurs trokais kū padora, tū puorejī i daboj. Trokais daboj naudys i sataisa sātyslopu voi sēd naktim i sataisa blogu, lyudzu – latgalīšu literatura i kultura. Trokais sataisa latgalistikys konferenci, ortografejis normys, gramatiku, vuordineicu – lyudzu, latgalīšu zynuotne. Trokajam nav mīra i školā piec stuņžu taisa latgalīšu volūdys puļceņu voi stuņdē cyta storpā pastuosta, kū zyna par latgalīšu viesturi – lyudzu, latgalīšu izgleiteiba.
Tik parkū latgalīšu kultura Latvejā nastabili turīs iz trokūs placu i tei nav norma, kam pīsanuok regulars atbolsts? Parkū kotru reizi, rokstūt pīsacejumu latgaliskūs pasuokumu atbolstam, juodūmoj par statusu – mozuokumtauteiba nav, svešvolūda nav, a tod kaida besa piec lai jū atbaļsteitu? Parkū Latvejā vajag latgalīšu zooparku? Parkū latgaliski runojūšs latgalīts ir eksotika?

Latgalīšu jaunīši, sasalasejuši kūpā Reigā, poši sataisejuši sev pasuokumu. Spielej pi Raiņa pīminekļa atjauteibys spēli. Juomiņ pazeistamys personys. Vīns pīduovoj – Marija Andžāne, Mikiļs Bukšs. Ūtrys – da beidz, kas tī taidi! Nazynu taidu! Tai jī miņ zynomūs – Raini, Obamu i Zatleru. Taida vot i popkultura, taida i kultura.
Trasunu to gon zynuoja – tys ir tys bļaka vecs iz bazneicys sīnys pi Saeimys, tī mes guojom jam pūgys skaiteit iz sutanys. Kontrolpunktā atprasēja i deve punktus.

Latgalīši par sovim dzīduotuojim i sovom dzīsmem bolsoj šovūs. Koč i latgalīši moksoj nūdūkļus sabīdriskajai televizejai i radejai, vīneigais veids, kai medejūs izdzierst sovu volūdu, ir samoksuot par tū ar telepona riekinu. Varbyut ar telepona riekinu var samoksuot i par latgalīšu bārnuduorzu, latgalīšu volūdys stuņdem školā?

Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu  Austrumlatvejā. Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs, jūs saīt cīši daudz. Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku.
Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu, a jūs vajag saskaiteit kūpā?

Ka nazkū nūlīdz, jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns. Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi. Voi calmā īcierstu molkys školdomū ciervi.
Nikod nazyni, kod tei pleme aiz škapa suoks pelēt.
Navajadzeigs saspeiliejums sabīdreibā i nūlīgums tikai vairoj bailis i naticeibu. Itai sabīdreibai toleraņci vēļ vuicētīs i vuicētīs. Parkū nasuokt školā, televizejā, radejā?

Vīneigais īmeslis, deļkuo es rakstieju itū rokstu, deļkuo struodoju latgalīšu NVO, deļkuo rokstu latgaliski – es asu latgalīte. 🙂 Maņ cīši pateik byut normalai i nadabuot par muti partū, ka es asu es. Partū ka ari latgaliski es asu loba, gudra i sovā vītā.

Ļaunūt atsateisteit Latgolys latgaliskajai kulturai, atbolstūt latgaliskū Latveju, mes nūturēsim i saglobuosim latvysku Latgolu.
Ruodīs tik sprostai. A kai pret kolnu.

Latgola – zyrgs i muols voi cylvāki? Turisma objekts voi dzeivisvīta?

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona

kūrpis i izgleiteiba

Pavaicuoju rodu bārnam, kura školu itūgod slādz i byus juosavuica cytā mīstā, voi atbrauks gostūs vosorā. Atbiļde šokej.

Mož šūnedeļ aizbraukšu.
Ja dabuošu kaidys kūrpis.
Maņ ir tikai tuos pierksteņkūrpis.
Botis man appleisušys da pādejuo.
Nav jau breinums – vysu školys godu nūstaiguot ar vīnom botem.
I ar tom pošom guoju iz sportu.
Niu ar jom tik iz klāvu īt.
Njā, tod jau redzeišu kai byus ar braukšonu.