Tag Archives: latgalīšu literatura

Voi latgalīšu literatura eksistej?

Piec nedelis asu apsūlejuse runuot par jaunuokū latgalīšu literaturu konfereņcē “Jaunākā literatūra Latvijā I”. Niu suocu dūmuot – a kū ta tī eisti saceit, ka ir atsevišku autoru atseviški teksti, bet nav literaturys kai procesa, nav regulari rokstūšu autoru.

Latgaliski izīt nazcik gruomotu godā. Nu jūs puors ir puorskaitamys i spiej konkurēt ar pasauļa literaturu munā plauktā. Vēļ nazcik daboj “Boņukus” i nominacejis “LaLiGaBa”. Latvejis medejūs – klusums. Latvejis kulturys medejūs – vēļ leluoks klusums.

Publiskajā telpā latgalīšu literaturys tikpat kai nav, ka naskaita atseviškys publikacejis, tys ir, literatura kai eksotika, na rutina i norma. Nav regularitatis, nav atsitīņa nu skaiteituoja. Redaktori namuok skaiteit latgaliski i nūviertēt tekstu, kai ari žāloj sovu auditoreju, kab jai nabyutu juoskaita.

Cik asu syutejuse vysaidom dūmuzeimem, satorim, punktumim, tys ir kai bērt zierņus pret sīnu. Apneikst. Volūda kai Kaina zeime iz pīris – nasamūki i naskaiti latgaliski, tī nikuo sakareiga taipat nav. Tipiskuo kulturys medeja redaktora atbiļde – nikuo nasaprotu, bet forma izaver myusdīneiga. Nu bāc.

Bet varbyut ari sakareigu i profesionalu autoru nimoz nav. Kas struodoj regulari. Kas meklej i daboj īspiejis. Kam tys ir svareigi. Taidu, kam ir kū saceit i kas roksta, roksta, syuta, syuta tekstus, publicejās pi kotrys vareibys. I ite es nadūmoju dzejūleišus ar voi bez myrgojūšom rūzem Facebook voi “nūdevu mežu, izdevu gruomotu”.

Kab sekmēt latgalīšu prozys tapšonu i publicitati, sadarbeibā ar Latvejis Rakstnīku savīneibu šūgod ir rosta īspieja organizēt latgalīšu prozys konkursu: īsyuteit sovus tekstus i skaiteit jūs “Latgolys prozys skaitejumūs“, piec tam div lobuokajim – pīsadaleit literaturys festivalā “Prozas lasījumi” Reigā.

Žureja profesionala. Auditoreja šaura, bet īintereseita. Ir telpys. Paradzāta tīšraide škārsteiklā. Paradzāta publicitate radejā i teiklā. Nui, nav izvārsta plaša reklamys kampaņa ar džingl belz vibracejom teiklūs i medejūs. Bolvā nav žyguļa i būrkuonu maisa. Bolvā ir “tikai” atzineiba par asūšū tekstu, publicitate tekstam i autoram, īspieja sasnīgt plašuoku auditoreju. Nu būrkuonu – duovonu karte nu “Dekoprint“.

Bet tekstu to eisti nav. Šudiņ ir pādejuo tekstu īsyuteišonys dīna. Ir sajimti iz vīnys rūkys pierstu saskaitami pīsacejumi konkursam. Hei!?

Labi, jūs storpā vystycamuok atsarass vysmoz vīns, kas varēs latgalīšu literaturu puorstuovēt Reigā. Bet nazkai jūceigai. Ka ir proza, nav kur skaiteit. Ka ir kur skaiteit, nav prozys. Kod ta lai skaita? I kū?

Pyrms desmit godu raksteju, ka latgalīšu literatura ir literatura bez skaiteituoju, partū ka saškalta auditoreja, puortraukumi tradicejā, nav skaiteišonys pīredzis, bla-bla.

Šudiņ es soku, ka latgalīšu literatura ir literatura bez rakstnīku. Bet literatura bez rakstnīku ir kai beņčeits bez kuoju. Dieļs.

P. S. Ite 5. ryndkūpā ir atrūnams konkursa nūlykums. Teoretiski laiks vēļ ir – da pusnakšu.

Dzejis diska “Inflatio Poesis” atkluošona

9. septembrī 15:00 SEB bankys Rīdzenis filialē, Vaļņu īlā 11, nūtiks dzejis diska “Inflatio Poesis” prezentaceja. Tys ir vīns nu centralūs Dzejis dīnu nūtykumu.
Disks izīt jau trešū godu nazkodejuos Dzejis dīnu godagruomotys vītā – audio formatā. Projekta realizeišonā pīsadalēja ari LgSC ar LRAA finansialū atspaidu.
Diskā ir 7 latgalīšu dzejnīku dzejūli.
Bankys darbinīku vītā struoduos dzejnīki i kreditu vītā izsnīgs sovu dzeju.
Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv

Nūvodu dzejnīki skaiteis dzeju pasuocīnī „Novadu pant-Toņi”

Sastdīņ, 6. septembrī, nu 12 leiz 16 stuņžu Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā nūtiks vīns nu ituo goda Dzejis dīnu kruosainuokūs pasuocīņu – nūvodu dzejnīku dzejis skaitiejumi „Novadu pant-Toņi”, kura laikā sasatiks Latgolys, Kūrzemis, Zemgalis, Vidzemis dzejnīki, nūtiks simbolisks guojīņs pa nūvodu sātom, byus rodūšuo darbneica bārnim.
Pasuokuma „Novadu pant-Toņi” aizdavums ir popularizēt nūvodu dzejnīku veikumu, vysu vaira viereibys dagrīžūt kotra kulturviesturiskuo nūvoda – Zemgalis, Kūrzemis, Vidzemis i Latgolys – sovpateigajai kulturys identitatei i bagateibai, kas izapauž tik jam rakstureigā unikalā kulturys montuojumā i vūlūdys sovpateigumā.
Īeja pasuocīnī ir par veļti, tok juo gostim byus juonūpierk Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzeja īejis bilets (lelajim Ls 1, studentim i pensionerim Ls 0,75, škoļnīkim Ls 0,50).
Pasuocīni „Novadu pant-Toņi” Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā organizej Latvejis Rakstnīku savīneiba sadarbeibā ar regionalajom literarajom apvīneibom i bīdreibu “Latgolys Studentu centrs”.
Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv