Latgalīšu stuņde portalā diena.lv

Stuņdis laikā portalā pasaruodēja 3 roksti par izaveiduojušū situaceju ar “Latgolys Radeju” i latgalīšu volūdu radejā i medejūs.

Latgalīšu muzykantu protests pret izaveiduojušū situaceju

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” presis relize par raidiejumu latgalīšu volūdā finansiejumu

Annys Rancānis roksts par muzykantu protestu

"Latgolys Radeja" – "Latgolys Aļisa"?

Pādejuos dīnuos latgalīšu sabīdreiba vuorejās par latgalīšu medeja – Latgolys Radejis pagaisynuošonu.

Var vysaiž sprīst i meklēt īmesļus – naspieja sasadorbuot sovā storpā, atzeit sovys klaidys, meklēt atbolstu i laiceigai meklēt finansiejumu, kaitnīceiba nu molys, globaluos sazvieresteibys voi finansialuo krize, vieleišonu tyvums i politiskūs parteju interesis īgiut informacejis kanalu.

Tok tai niu ir – radeja raida krīvyski, pa šaļtei īspraužū kū latvyski i latgaliski, a pa tū laiku cyti losa naudu juos atgiušonai i taisuos apstreidēt dariejumu. Diskuseja par tū nūteik Lakugā – latgalīšu teikla avīzē. Ite i ite.

Niu Lakuga ir vīneigais latgaliskais medejs. Partū ka “Katōļu Dzeive” ir lokala i pa pusei religioza i latvyska, regionaluos avīzis latgaliski tikpat kai naroksta.

Tikom Latvejis medeji ar ratim izjāmumim pa lelai daļai klusej. Pošim bādys i krize, da i latgalīši deļ videjuo latvīša ir nazkaida mistiska separatistu tauta nazkur uorzemēs, aiz Aivīkstis. Par jim atguodoj tikai zam vieleišonu i sasūlej mada pūdus, až saeimā aizrunoj latgaliski i stuosta, cik jī ir patīsi, sirsneigi i lobi cylvāki.

Itymā sakarā anekdote, kū babys pastuostēja vakar piec Sv. Miša bazneicā. Par krizi, latgalīšim i jūs rūceibu.

Skrīņ začs pa mežu i bļaun:  – Krīze, krīze. Sateik vylku, a vylks soka: – Kaida tī krīze? Kai gaļu iežu, tai i iesšu. Tuoļuok sateik lopsu, a lopsa soka: – Kai kažuku nosuoju, tai nosuošu. Sateik abizjanu, a abizjana soka: – Kai ar plyku diersu staiguoju, tai i staiguošu.

Latgola kaidā čūkstā bejuse, taidā i ir. Tai nazcik seņ sovā dīnrokstā rakstēja Raibīs Suņs.

Ite informaceju sagataviejuse “Latgales Televīzija”.

Ite informaceja nu TV3 ziņom 4. februarī.

Ite Labinska saceitais avīzē “Latgales Laiks”.

A jaunuokuo naformalūs i niu jau ari oficialūs kanalu informaceja līcynoj, ka tyvuokajā laikā (jau itymā vokorā varbyut) Latgolys Aļisa (Latgales radio krīvu izpiļdiejumā) raidēs 50-70 % latgaliski. Bet – tikai pa vokorim.

Tys – beistūtīs nu NRTVP sankceju par liceņcis nūsacejumu puorkuopumu. Lai ari juos nūsacejumi i volūdu proporceja ir pamaineita janvara beiguos (ar poša Labinska rūku), vysleidza tī ir tikai 40 % cytvolūdu (ni latvīšu & latgalīšu)!

Latgalīšu muzykanti šudiņ izplatēja sovu protestu i rauga apturēt sovys autortīseibys dzīsmem. Nazynu, kai tys tehniski nūteik i voi tys ir reali. Bet taids aicynuojums ir izplateits.

Kai Dīnys rokstā nūruoda AKKA LA vadeituoja Inese Paklone, jī navar tū regulēt. Tok beidzūt ir īsarunuojuši ari jaunuos radejis īpašnīki i sūlej vaira muzykys latvīšu i angļu volūduos – na tikai krīvus.

Nasaverūt iz tū, nasatic, ka raidiešona latgaliski ir iz ilgu laiku – atsluobs sabīdreibys spīdīņs, maineisīs i apstuokli. Cikom tys nav fikseits normativajūs dokumentūs, natycu. tei, gols golā, niu ir privata krīvu radeja. I bez vaļsts atbolsta ar latgalīšu muzyku i ziņom peļņa moza. A bez peļnis tū dareis tikai poši latgalīši.

Tikom latgaliskuo “Latgolys Radeja” laiž škārsteiklā latgalīšu muzyku:

Winamp

Windows Media Player

Tī ir tī poši ļauds, kas cer atjaunuot jū ari eterā i radejuos – lai latvīšu (i latgalīšu ir latvīšu) volūda skaņ mīstūs i dzeraunēs, kur nasnīdz Latvejis radeju stacejis i dreižuok var dzierdēt Krivejis zinis, na sovys vaļsts informaceju.

Ar trokumu var pasauli apgrīzt. Ir juoisadūd.

Tikom LgSC šudiņ publiskuoja sovu redzīni par latgalīšu volūdu Latvejis sabīdriskajūs medejūs 2009. godā – kardinali pīsokūt, ka ari itūgod vaļsts nav dariejuse nikuo, kab Latgolā byutu latgalisks medejs, kas veicynoj latgaliskuos (i latvyskuos) kulturvidis atteisteibu, i aicynojūt vaļsti atbaļsteit latgalīšu volūdu medejūs – taipat kai latvīšu volūdu medejus vyscaur.

Nūdybynuota bīdreiba Latgolys Radejis atbolstam

Puorpubliceju jaunuokū spamu i kēdis viestuli.

Autors – Aņss Ataols Bierzeņš.lr_mozais

Mierkis – pasauļa, nā, latgalīšu radejis gluobšona.

Olūts: Lakuga i LR sātyslopa.

Vasali!

Ka esit klausejušīs “Latgolys Radeju” pādejuos dīnuos, tod zinit, ka tī tān skaņ krīvu radeja “Alisa+”.
Parkū?
2009. gods janvarī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akceju kontrolpaketa turātuojs i radejis direktors Vaļds Labinskis 75 % akceju puordeve Daugpiļs radejis “Alisa+” sovinīkim, koč 8 % akceju pīderēja mozuokuma akcionerim. Piec LR Komerclykuma 189. panta mozuokuma akcionerim beja pyrmpierkšonys tīseibys, tok jim natyka pīduovuots juos izmontuot.
Partū mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys.
Deļ tūs cylvāku pīsadaleišonys, kas navar atsaļaut īlikt radejis akcejuos lelys naudys sumys, tok vysleidza grib paleidzēt jū atjaunuot i pīsadaleit juos darbeibā, ir īstateita bīdreiba “LR”. Juos statutūs nūruodeitī snāgi ir “Latgolys Radejis” ļaudiskys atspaids i cyta latgalīšu volūdu i kulturu podturūša darbeiba.
Lyudzam vysus ļauds, kas gryb atjaunuot “Latgolys Radeju”, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:
1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis sātys lopā http://www.lr.lv/;
2) nūsyuteit jū pa postu iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”,
reg. Nr. 40008098542.
Bīdru naudys bīdreiba izmontuos “Latgolys Radejis” akceju pierkšonai car mozajim akcionerim par pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai.
Gluobsim “Latgolys Radeju” i sataiseisim nu juos kūpeigu tautys radeju!
Lyudzami, puorsyutit itū aicynovumu i īsastuošonys padavumu vysim draugim, pazeistamajim, radnei, sābrim, kolegom!
Izdrykavojte jū i īdūdit cylvākim, kas natur interneta!
Radeja latgalīšu volūdā byus tik tod, ka VYSI paleidzēsim!
Ka nā, juos nabyus nikod – breivu FM prekveņceju navā i nabyus.
__________________________________
Sveicināti!

Ja esat klausījušies “Latgolys Radeju” pēdējās dienās, tad zināt, ka tanī šobrīd skan krievu radiostacija “Alise+”.

Kāpēc?
2009. gada janvārī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akciju kontrolpaketes turētājs un Latgales radio direktors Valdis Labinskis
75 % akciju pārdeva Daugavpils radio “Alise+” īpašniekiem. 8 % piederēja mazākuma akcionāriem. Pēc LR Komerclikuma 189. p. mazākuma akcionāriem bija pirmpirkuma tiesības, bet viņiem netika piedāvāts tās izmantot.
Tādēļ mazie akcionāri šobrīd gatavojas nelikumīgā pārdošanas darījuma apstrīdēšanai likumā paredzētajā kārtībā. Paredzēts, ka akcijas
ar pirmpirkuma tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tai skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības.
To cilvēku dalībai, kas nevar atļauties ieguldīt radio akcijās lielas naudas summas, bet vienalga vēlas palīdzēt to atjaunot un piedalīties
tās darbībā, ir nodibināta biedrība “LR”. Tās statūtos norādītie mērķi ir “Latgolys Radejis” sabiedrisks atbalsts un cita latgaliešu valodu un
kultūru atbalstoša darbība. Lūdzam visus ļaudis, kas grib atjaunuot “Latgolys Radeju” , kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:
1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kurš atrodams radio mājas lapā http://www.lr.lv/;
2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”,
reģ. Nr. 40008098542.
Biedru naudas biedrība izmantos “Latgolys Radejis” akciju pirkšanai caur mazajiem akcionāriem pēc pirmpirkuma tiesībām, bet vēlāk – darbības atbalstīšanai.
Glābsim “Latgolys Radeju” un izveidosim no tā kopīgu tautas radio!
Lūdzu, pārsūtiet šo aicinājumu visiem draugiem, paziņām, radiem, kaimiņiem, kolēģiem.
Izdrukājiet to un iestāšanās iesniegumu un iedodiet cilvēkiem, kam nav interneta.
Radio latgaliešu valodā būs tikai tad, ja VISI palīdzēsiet!
Ja nē, tā nebūs nekad – brīvu FM frekvenču nav un nebūs.

Latgalīšu bizness bibliotekā

Latgalīšu ortografeja asūte lobs biznesa projekts.

Puorskaitieju itaidu komentaru, pasabreinuoju. Puorskaitieju ūtru, suoču dūmuot.

Tai laikam ir. Normali cylvāki, pyrms kū nabejs dora, apriekinoj sovu peļņu.

Kū ideja trokuoka, tū peļņai juobyut leluokai. Risks atpeļnej īguļdeitū kapitalu, ka juo nasaīt pagaisynuot tuo poša riska deļ.

Izdūmuojom, ka gona gaideit nu vaļsts tū, kuo jei nav ni spiejeiga dūt, ni ari gryb voi kod nabejs varātu gribēt garantēt.

Tys ir, juos varys aparats, partū ka vaļsts to asam i mes ar tevi, i sābru Ontons.

Reikuosim poši latgalīšu rokstu volūdys kursus. Apsavērsim – vajag juos kaidam voi tikai pošim. Pasadalēsim – ka zynim mes, lai zyna i cyti.

Informaceja dzeivoj, puorsavītojūt nu vīna cylvāka da ūtra. Cikom cylvāks runoj ar cylvāku, ir volūda. Kod volūda palīk tikai vuordneicā, lementarī i lyugšonu gruomateņā, nav ari volūdys. Kod volūdys nav školā, juos ar laiku nav ari gruomotuos, saimē i sapynūs.

Pryuši izdūmuoja, ka lobuok runuos vuocyski. Pryuši palyka, volūda pagaisa. Pagaisa volūda, pagaisa i pryuši.

Skaitu, kū roksta cylvāki, kas pīsasoka kursim. Cik daudz ir ļaužu ar pagaisynuotom saknem.

Mama ar tēti runuoja latgaliski, ka beja pi babys ar dzedu. Mašynā, kod brauce iz dzerauni, runuoja. Sātā nikod. Es cīši grybātu īsavuiceit koč puors vuordu babys volūdā.

Tuos ir tikai treis paaudzis. Volūdys vaira nav.

Latvejis Nacionalajā bibliotekā, vēļ vacajā kuormā, nu šudiņdīnys vokora byus latgalīšu rokstu volūdys kursi. Dzeiva volūda, na gruomotys i konservi. Cylvāku saziņai, sarakstei dūmuota, runuota, dzīduota, smīta, sepineita, saceita, šveiksteita, na tikai senejuos gruomotuos puorskaitama.

Gruomotuos byus vysod. Zynuosi volūdu, atrassi i puorskaiteisi. Zynuotnīki vysod varēs pieteit.

Niu ir pādejais laiks runuot i lītuot rokstūs.

Kur ta cytur, ka ni bibliotekā īsavuiceit raksteibu. Pi vysu tūs gruomotu, burtu i nūglobuotuos informacejis. Dalikt pasauļa informacejis tūrņam sovu mozumu, atrast tī seve.

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

Tik tuoli par volūdys vuiceibom kai biznesa projektu.

Ir tikai vīns mozs i nu molys pavysam naradzams seikums. Nivīns par itū dorbu i īguļdeitū laiku naudys nasajem.

Ari par nūsacejumu izstruoduošonu, jūs izdūšonu, izsyuteišonu Latgolys školom. Ni santima.
Tys nav biznesa projekts. Tei ir cylvāku interese i gribeišona aiz seve pamest i cytim dūt kū vaira par anonimim škārsteikla komentarim.

Tys ir myusu laiks, energeja i nauda, kū varējem izlītuot daudz lobuok i efekteiguok, par pīmāru, taisūt kaidu sabīdreibys leluma pīpraseitu preci (a sabīdreibys vairumam ka tik labi paēst i pasavērt gultā teļvīzeri), par kū sajimtu naudu nu Latvejis bagaturu, vaļsts pasyutiejuma, školu, īstuožu i cylvāku.
Na dorūt kū vaļsts varai līku i sabīdreibys lelajam vairumam navajadzeigu, kuo dareituojus nūrej poši latgalīši.

Tok ka nivīns trokais i duraks nu laika gola nabyutu dūmuojs par latgalīšu raksteibu, juos nabyutu ni taidim voi itaidim burtim, ni rūkrokstūs, ni gruomotuos, ni datorūs.

Vēļ lobuok, ka par munu dorbu samoksoj taipat kai par cyta taiseitu montu, partū ka autori asam vysi. Īguļdeitais laiks i energeja, pruots i talants nu tuo nasamaina, tok tymā pošā laikā ir izvēle – dariet tū, par kū moksoj, voi dariet tū, kas dora prīcu.

Taids i bizness. Dori, kuo masai navajag. Dori par sovu naudu i sovā laikā.


Es tik dūmoju. A kam maņ pierkt Latvejis maizi, gali i svīkstu.

Lītuvīšu i kīnīšu prece ir lātuoka. Taipat kai lātuoka i lobuoka kaidam pasaruod uorzemu literatūra voi uorzemu volūda.


Izvēle pierkt sovu, koč duorgu preci, ir tikpat iracionala kai skaiteit sovu literaturu voi lītuot sovu raksteibu.

A kurs ta cyts juos skaiteis. Naba jau kīnīši.

Gols golā, āzdams lītuvīšu svīkstu, vari runuot latgaliski, a, āzdams latgalīšu svīkstu, par latgalīti napaliksi.

Taids i bizness.

Bibliotekā parunuot babys volūdā.

Publiceits ite.

itei dīna Latgolys viesturē

vysu laiku taisiejūs i nikai navarieju sasataisēt.

ir taids breineigs saroksts par latgalīšu svareigajim datumim i dīnom. ar vysom dzimšonys i mieršonys dīnom. vacs i nazynu, voi kaids jū papyldynoj koč ar mieršonys dīnom. 8)

tok koč kū nu juo var izzynuot. kod kurs mirs i kod kurs pīdzims. koč tik daudz.

byutu interesnai saleidzynuot, cik nu itūs datu ir Salcevičys gruomotuos. tys ir, mani fascinej cylvāku spieja sataisēt enciklopedejis i izziņu literaturu i sarokstus.

es par sovu dzeivi nazynu tik daudz kai cyti zyna par svešom dzeivem. zyna – ite dūmuots, jim ir interese zynuot.

Latgalīšu rokstu volūdys kursi

Latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. Ka nikas nanūjuks, septembra 3. nedeļā. Suoksīs ar Dr. philol. Annys Stafeckys informativū lekceju par myusudīnu latgalīšu rokstu volūdu. Sekuos praktiskuos volūdys nūdarbeibys kotru 2. nedeļu Mg. philol. Muorys Mortuzānis vadeibā. Pa vydu varbyut byus vēļ kaida lekceja par latgalīšu rokstu volūdys viesturi i atteisteibys prognozem.

Pasnīdziejis sarunuotys, papeira ir vasalys 3 pakys, printeram apmainēsim kārtridžu. 😀

Pagaidom informaceja gon nateik izplateita, partū ka SIF ir problemys ar atskaitem, deļtuo jim Vaļsts kase napuorskaita naudu. Norvegejis i Briselis nauda naīīt SIF kontā, a nu tīnis NVO kontūs. Vaļsts kai vysod myusim ir unikala! Kur vēļ ūtru taidu rast.

Leidza ar tū LgSC nazyna, kai samoksuos par biroja ustobys īri, narunojūt par telpu īri lekcejom i leluokim pasuokumim.

Bet gon vyss tiks atrysynuots. Telpys pagaidom meklejam par veļti, a mož da tuo laika i SIF atrysynuos sovys bādys.

Gols golā, LgSC vysu laiku ir iztics ar bīdru podsvīstim zīduojumim papeira pakys voi capumu izskotā i sovus projektus realiziejs ceļojūšajā birojā – pi kaida sātā, dorbā voi mašynā. Naudys nivīnam nav bejs ni deļ kuo. Narunojūt par izsaimnīkuošonu.

Gryuteibys nūryudej. Tai ka iz naudys tryukumu LgSC verās ar zynomom bažom pret nūslāgtajim leigumim, tok cytaiž najem cīši golvā.

Kai viestej vaca LgSC gudreiba: “Naudys taipat nabyus nikod.” :O)

Utopejis i cereibys

Īlyku Dīnā biļdis nu vokora stygys i pīrakstieju par atbiļdeibu.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Sasalasiejuši jūs, cylvāki taidys taisa i iz zemis, apkaun vīns ūtra ideju vuordā i pasludynoj jaunu pasauli. Sok, “mes jaunu pasauli sev ceļsim, kur vaļdēs taisneiba i prīca”. Kur vysi byus vīnaidi i nivīnam natryuks nikuo taida, kas ir ūtram. Kur vysim bārnim byus vysys cackys. Kur vysim lelajim byus vyss – mašyna, dzeivūklis i displejs ar interesnom gruomotom, kinom i čatu.

Tik kotru reizi jī apsalauž, ka piec revoļuceju kaidam vysleidza īt lobuok nakai cytim i tim cytim naīt nicik labi. Partejis cylvāki vysod dzeivoj lobuok kai partejis sekuotuoji – lai tys byutu dzeraunē, lelā piļsātā voi iz tuksneša vyds. Sektā voi sabīdreibā.

Vīnu lobums lelā vairumā ir cytu nalaime. Nabogu, naprašku i slymūs. Līkūs, uorpus sistemys asūšūs.

Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. Sīvīšu ar bārnim voi sīvīšu bez dālu, bārnu invalidu voi bārnu bez tāva ar muoti, veirīšu bez sīvys voi veirīšu ar veiru.

A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas nūtiks ar progresu. Kai byus, ka vyss vysu laiku byus tai, kab myusim byutu lobuok. Bezgaleiga laime nav īspiejam, jei nūteik iz cytu laimis riekina.

Muns dators ak jau moksoj tikpat cik nedelis puortykys norma vīnai dzeraunei kur nabejs nūst nu centra, a es rokstu nazkaidus tekstus. Munā sātā varātu dzeivuot nazyn cik bomžu, a šaļtim tī nadzeivoju i es poša. Ar munu mašynu varātu vest humanū paleidzeibu kaidom nabadzeigom saimem, a jei stuov pi pakša.

I tod rikteigi nūsalaiž rūkys. Pasauļa naizgluobsi. A pasauļam nūsaspļaut par mani.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigam ryugtumam jam juobyut pret dzeivi, kab raksteitu antiutopeju.

Nu ūtrys pusis, par munim dorbim i vuordim nav atbiļdeigs nivīns cyts. Taipat kai es navaru izmaineit pasauļa iņdis, žuļts, vīnaļdzeibys i izsmīkla.

Es varu byut i raksteit, kū dūmoju, a komentari, replikys i izsaucīni ir reakceja iz munu tekstu, na muna teksta daļa voi daļa nu mane.

Tys ir kai īt i īkustynuot gaisu, kas sasavej i sasamutulej. Voi pamest pādus smiļktīs – pastuovēs i pagaiss, viejs aizpyuss i vyss byus otkon leidzons. Tik tū vīnu šaļti tu esi tī guojuse.

Kod eju pušdīnēs, nareši sateiku cylvāku, kas guodoj par vaļsts volūdu myusu vaļsts izgleiteibys sistemā. Myusim pateik vīna i tei poša kukne. Myusim ak jau ir cīši daudz kuo kūpeiga.

Ir jūceigi apsazynuot, ka nikuo ļauna naasu dariejuse, a mane nasveicynoj. Pat nūsavierš, kab maņ nabyutu īmasla sveicynuot. Tai nazkai napīkluojeigi.

Koč kaida maņ tī bāda. Nivīna naasu ni nūkuovuse, ni, dūmuot, nūlomuojuse i pazamynuojuse. Tik acīs i publiskā telpā pasaciejuse, kū dūmoju par vaļsts volūdys politiku.

Pasauļa napuormaineisi.

Pasauli var gon puormaineit, pasauļs izamaina lieneņom i namonomai, kab piec šaļts juo vairs napazeitu. Pasauļam ir vīna taida breineiga līta – jis ir vysaids, kruosains i izamaina. Jis vysod ir taids pats, tok nikod nav taids, kai beja.

Kaleidoskopa stikleni sakreit cytaiž, vaira nikuo nav pa vacam – jauni breinumi.

Es asu atbiļdeiga par sovim vuordim i dorbim. Ari par itū vaļsti i juos volūdys politiku, kas veicynoj naīcīteibu i sabīdreibys sasaškeļšonu, aizvainuojomu, atstumteibu. Seviški, kod runoju latgalīšu jaunīšu auditorejā i manī klausuos.

Varu tikai īsadūmuot, kai sasajiut školuotuojs, runuodams par ituos vaļsts tīsiskumu, demokratiskajom vierteibom, izgleiteibys nūzeimi dzeivē. Voi kai sasajiut policists, savuokdams iz īlys 14 godus vacu dzāruoju. Voi uorsts, saluopeidams ar pirotehniskū raketi sašautu bārna rūku. Voi socialais darbinīks, nu sātys iz bārnunomu aizvazdams vutainu bārnu.

Kod runoju ar jaunīšim, juodūmoj i juobyut gudrai vaļsts vītā – kab tukšums izgleiteibys sistemā, informacejis vakuums par latgaliskū Latveju i aizvainuojums sabīdreibā napuorsavārstu oklā naidā. Jaunīši ir korsta tauta.

Tys ir kai ar guni – kab jei syļdeitu, a nasadadzynuotu vysa sev apleik. Kab dagtu gaiši, a napuorītu guņsgrākā. Kab atguoduotu, ka ir latgalīši, a nasuoktu cytus taiseit par latgalīšim.

Ksenofobeja nagluobs pasauli. Īcīteiba i byušona sūpluok ir kas vaira par sovys taisneibys paceļšonu puori cytu taisneibom.

Latgalīši nav lobuoki par cytim. Latgalīši ir taidi poši kai cyti.

Laime iz cytu riekina nav ilga.

Es tik vys dūmoju, cik bezgaleiga ir pacīteiba. Cik bezgaleiga dreikst byut pacīteiba.

Voi tys latgalīšu kulturys tradiceju ūgļu korstums, kas sylda tautysdzīsmēs, gruomotuos, tekstūs, saziņā, bez jaunīšu korstuma i atkluotuos līsmis i, kas nav mozsvareigi, vaļsts guoduotys molkys izgleiteibā, vaļsts naudys i īriedņu lobvieleibys latgaliskuos kulturys atteisteibai var byut ilgstūšs.

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom.

Vēļ brīsmeiguok ir dzeivuot bez cereibu.

Sibira latgalīši i dīveņš

O, itys byus muns 100. dīnroksts itymā lopā! 😉 Kas byutu ticiejs, kas gaidiejs.

Puorpubliceju nu draugim, kab napagaistu cytu glupeibu jiurā (a mož i okeanā). Skaiti, rudinī tīnis blogam byus 3 godu jubileja.

da pīktdīnis asu pa Reigu, tod juosim pa Latgolys Balkanim ar sibirīšim.
uh, tī ir tipi itūreiz. kuorteigys žūgvuoveris!

šūreit piec nakts bušavuošonys aizvedem iz busu, brauks iz 3×3 nūmetni.

poša nabeju iz vītys, guoju da sātys piec datora, kab varātu saraksteit kartenis vīnā vītā i saītu 1 normals DVD.

tok jau daguojuši kluot trimdys latvīši i stuostiejuši, cik lobs ir pošu latvīšu dīveņš, kas palākuos iuzeņuos juoj pa rudzu dryvu (tai var atsaraut par siejumu izmeiceišonu).
a myusejī kū? nikuo.

var vērtīs i breinuotīs, naatsabreinuot. tuos tok ir div piļneigi cytys civilizacejis.

vīnu tāvi i muotis aizbāguši nu kara i izsyuteišonys 1944. godā i dabuojuši vysaidys dīvtureibys, Ulmaņus, augstškolys i trimdys breinumus, a ūtrajim dzedi i prodzedi aizbāguši nu boda Latgolā i nav dabuojuši Latvejis vyspuor. jī tok izceļuoja 20. godu symta pošuos suokuos, vēļ pyrms revolucejis!

vīni runoj čiuliski ar akcentu, ūtri runoj latgaliski bez akcenta. tī, kuri runoj.
itī treis ir nu izdzeivuotuoju parodys – svīd zemē, nūkriss iz kuoju. normali cylvāki.

a vyspuor jim taipat kai leluokajai daļai Sibira latgalīšu ir konkrets redziejīņs par valna čiuļim, kas mīdz i latgalīšus, i krīvus. D

navar najimt vārā, ka jī ir dabuojuši 20. g. s. sovetskū ideologeju, ka Latvejā latgalīši ir vysā apmīgti i eisti breivi latgalīts var dzeivuot tik Sibira kolhozā (cikom nasasuoce etniskuo vojuošona i naapsuove vasalom dzeraunem veirīšus). a šudiņ jī daboj vysu myusudīnu Krīvejis ideologeju i zyna, ka lai kam, bet krīvim Latvejā nav dzeivis.

taidā ziņā saguoja smīkleigai – īguojom LU izlaidumā taišni tod, ka sveice slāvu filologus. runuoja krīvyski. Taņa maņ vaicoj – a jim možna? es soku – možna. nūskaiteis dzejūli i nūrunuos suokuma runu krīvyski, tuoļuok runuos latvyski. tai i beja. a Taņai breinums.

raudzējem ari par latgalīšu mīgšonu īstuosteit, ka vyss labi. ka nav jau tai, ka latgalīšus vojoj voi kū. tīseibys ir, tik pošim juos juomuok īraudzeit i lītuot. cyts to nivīns ni gluobs, ni ratavuos.
a Zina – “Tu te maņ napyut! kaidys jiusim ir tīseibys?”

kai Juoņs Sprukuļs pyrms diveju vosoru sacēja: “ite mes Sibirī pasportā asam latgaļci!” a piečuok pats dasacēja: “a jius – tik latyši!”

byus cyrks ar tū 3×3 nūmetni. :o)
pi busa stuovēja i runuoja tautīši lynu kraklūs ar vara zirdzenim i peileitem koklā.
myusejī vakar sapierka “Dzintara” smaržys i Jiurmolā ar sajiusmu atroda opolū globusu – “ite vāg že padūmuot, taids pats kai nazkod. ite maņ vajag fotografijas!”

jim vyss ir skaidrs par sātu ceļšonu jiurys molā. tai nūteik.
ir nauda i ir lela nauda.
“vot aizbrauksam iz tū lageri, nūpeļnēsam naudu i nūpierksam itū daču.”
i poši smejās.
skaidrys, ka nanūpierks nikod.

a sovetskais cylvāks palīk sovetskais cylvāks. īraugi kūpeigū i saprūti sevi.
ka ir niansis, kuo nikod nasaprast tam, kas nikod dzeivē nav dabuojs civiluos aizsardzeibys, politinformacejis, ieryndys skašu i militarūs kursu, sovetskūs kinu i ideologejis.

tod saprūti, kur runās myusu vaļdeiba i juos varys apziņa i nasaklauseišona cytūs. kur dzymst myusu īriedņu oklums i poštaisnums. kur myusu sabīdreibai saknis.

ejam pa Elizabetis īlu, a iz ītvis plitkeņu kluodz čumadanu ritineiši.
Viktors pieški soka – “vāg že padūmuot, kai pulimjots šaun!”

tys ir tys.
rītumi i austrumi.

Zina vakar maņ soka: “zemļu nada. zemi nada. latgaļskuju.”
es jai izstuostu, kai 2006. goda vosorā vežu zemi – nu sova duorza, ar kropu (diļļu) sāklom.
Zina – “nu i mņe takuju nada!”

nūsprīdem – zemi jims Latgolā.
Taņa – “dasasīs rūbežsorgi i vaicuos, kū vadam. čto eta za parašok takoj?”
Viktors smejās: “a koč čortu i ved!”
iz teni braucūt, sumku nivīns bess nav puorbaudiejs.

i tod Zina izstuostēja gadīni.
vaicoj iz Sibiri nūbraukušajam bazneickungam Aigaram – “tu myusem zemes atvedi?”
jis smejās: “atvežu, atvežu. byus zeme.”
Zina smīdamuos stuosta: “i točna zemļa!”
jis vīnam padāravoj cymdus, cytam šikaladu, a Zinai muola sviļpeiti.

tai Zina niu zyna: “zemļa tak! muola pcička. a jam taids sorkons vādars. muols že.”

Zina guoja nu jiurys i stuostēja maņ par sovu dzeivi. a tod aizrunuoja par tū muola putineņu, sviļpaunīku.

“es kai palīku vīna poša sātā, tai papyušu.
a tī kai skaņ! kai putyns vīns pats klusā mežā.
sēd iz zora i dzīd.
tai i es – siežu sātā vīna poša, papyušu, papyušu. a jis skaņ.
a maņ až rauduot.
zemļa latgaļskaja…”

Sibira stuosti. Krīvu medicina. II daļa

.

Itū stuostu varātu nūsaukt ari itai: “sliminīku veseleiba i 7 kuojis”. Partū ka vasalī beja slymi i slymā vasali, a par vysim kūpā slymys beja septenis kuojis. Treis nu jom vīnam cylvākam – Ilonai, kas pasamanēja krist i pīsaceļt, otkon krist, pīsaceļt i krist.

Lobuokais krīvu medicinā ir juos naasameiba.

Byut to jei ir, a da juos navar tikt. I tys cytu reizi var moksuot pat dzeiveibu – tikai deļ tuo cylvāks palīk dzeivs. Voi vysmoz jū dzeraunis kopūs apgloboj kai cylvāku – ar vysom kuojom, rūkom i vysom zornom.

Voi par veļti mes pi Sibira latgalīšu dzierdātu tik daudz stuostu, kai tys i tys nūmirs Ačinskys slimneicā – atgrīzuši vādaru vaļā i cylvāks par reizis beigts. Nu, voi piec kaidys sutkys.

Ite es nasabreinoju ni par kapeiku.

Poša iz slimneicys gaņku puortynu Maritys kuoju, kod jei beja daguojuse puorsīšonys stuņde i mes jau vysu reitu bejom izamolušys pa polikliniku i slimneicu. Uorsti i sanitarkys stuovēja tīpat sūpluok, peipēja i nūsavēre iz myusu ar navyltuotu i patīsu iņteresi. Maņ jau pasaruodēje – varbyut gryb kuo jauna īsavuiceit…

Parkū taids teatris juotaisa iz gaņku? A kur ta cytur lai dasāst? Beņča nivīna uorā nabeja, zuole da kokla, a slimneicā vydā iz kotra krāsla pa divejom buobom i vēļ unuks kliepī pajimts.

Tai, niu juopadūmoj, par kuru kuoju lai stuosta. Ir jau kur izavērst – divejis voi trejis izgrīztys, vīna sasysta, vēļ vīna apšmucynuota ar korstu kotlu.

Labi, suoksim ar Darjis kuoju.

Tai i rikteigi nasaprotu, kas jei tī beja – ni to izgrīzta, ni to sastīpta, ni to kramps raun, ni to vēļ kaida nalaime. Tok vajadzēja elasteiguos saitis. Ite vīgli pasaceit – elasteiguos saitis. Ite tev na īīt veikalā i nūpierkt! I kur ta vēļ pošā vālā vokorā.

Muosa Tatjana zynuoja vīnu aptīku, kur asūte. Vysmoz jei tī nazkod redziejuse. Tys beja nazkur jaunajūs rajonūs, taids kai lūdzeņš, kai restis. Vydā nabeja juoīt, padeve taipat. Es to naredzieju, siedieju Marusjā (muosys Tatjanys mašynā), a puordevieja bejuse breineiga – vēļ lobuoka par Mariju Grigorjevnu (buobu ar izkaseitū pūdeļa prizuru, sauktu par guņs golvu – jei moti to malni, to sorkoni), koč maņ jau nasaruod, ka kaida cyta buoba juos varātu puorsist. Varbyut asu Marijis Grigorjevnys fans!

Piec seceibys tuoļuok laikam beja vīna nu Ilonys kuoju.

Naatguodoju, kai jei jū samaituoja, tok iz prīšku paīt varēja. I nikaida krīvu medicina jei natyka. Tok voi ta Ilona liksīs mīrā? Voi ta Ilonai tik vīna kuoja?

Pa tū šaļti Marita nazkaidā (carams, ka latgalīšu) sātā dagryude kuoju pi korsta ak jau buļbu voi iudiņa kotla. Nikas troks tī nasaruodēja, tik nūsasmējem par dorba traumu i vyss. Varbyut kaidu kremu īdevem pamuozuot.

Nūūū, Marita tože tai lītai pīguoja nūpītni. Ka kuoja, to kuoja. Ekspedicejis arhivā var atrast vysaidus juos rānu obrozus, līc koč rameņā pi sīnys! Cyts par cytu baileiguoks. Tī var redzēt vysaidys apdadzynuotys kuojis atteisteibys stadejis – nu sorkona pleča da lelys tulznys, nu tulznys da nanūsokomim plečim, vuotim i uodys gobolim. Ak jau, ka kod naviņ izīs latgalīšu medicinys gruomota, varēsim pīduovuot breineigys ilustracejis. Kotram tok juodūd sova tīsa jaunūs uorstu izgleiteibai. Es varātu raksteit teoretiskū daļu – par krīvu medicinys potencialu, dziļūrbuma dūbem i atteisteibys teņdencem.

Guoja laiks, Maritys kuoja auga, brīde i ryuga. Gatavējēs.

Piec 9 kilometru nūīšonys pa glumim Sibira dublim i nacelim kuojis nivīnam naatkryta. Ni maņ, ni Oļai, koč gobolu ceļa vēļ guojom ar bosom kuojom. Pa vysim dublim, kas trīkšēs pa pierstu storpom, i ščebjonku, kas beja zam tūs dubļu.

Piec šaļts naizturieju i leidu nazkaidā pūrā mozguot kuģojis, kab varātu apmaukt gumejnīkus. Nā, nikas maņ navuodēja – ni pūrā nūsleiku, ni tuorps īcierta, ni cyta kvaroba paruove.

Es vēļ pyrma tuo piec pārkiuņa pa pļaņčkom broduoju, taisni dzeraunis ūlneicys vydā. Breineigys pļaņčkys ar meikstim dublim i syltu iudini. Až sentiments paruove!

Koč Nina nu gaņku klīdze, ka navajag – var byut stykli. Tok kas ta nav pa styklim staiguojs! Da i nabeja tī nikaidu styklu. Teiri dubleiši.

Saguoja labi – tei grupa, kas brauce iz Grjaznovu (kur, ka sprīst piec nūsaukuma, vysam vajadzēja byut nateiram, vīnā grjazē), dabuoja asfaltu i autobusu, a mes, kas braucem iz Sčastlivū (kur vajadzēja byut vīnai laimis solai i dabasim, partū ka pat leluo ūļneica jim nūsaukta kolhoza vuordā “Vesjolaja Gorka”), dabuojom leitu, dubļus, ūdus i dundurus.

Nu tūs dunduru Ninai obejis kuojis zam ceļu tai aptyukša i izacēle ar sorkonim trumim, ka izavēre piec buboņu miera piedejā stadejā voi vysmoz piec cyuku sorkongulis. Tū obrozu ar juos kuojom varātu likt propogandys materialūs “Latgalīši, nabraucit iz Sibiri”. Žāl, ka nazkod taidu breineigu materialu nabeja ni Kempam, ni Trasunam, kod jī aicynuoja palikt sātā.

Maņ ruodīs, īraudziejuši Ninys kuojis, vysi latgalīši nazkod byutu palykuši Vitebskys guberņā i niu vysi gūdeigi brauktu iz Īreju, navys kai nazkod iz SibĪreju. Koč taidā gadīnī nabyutu ari myusu ekspedicejis i itūs stuostu.

A pa tū šaļti beja daguojs Juoņu (voi Pīteru) vokors Saharnajā. Par tū, kai mes iz jū braucem, ari vajadzātu pastuosteit. Kai nūstopeitajam žiguļam puorspruoga rīpa i kaids breineigs prāms ir puori Čulymam, a navar jau vysa aizspēt.

Iz guņkuru Aleksejs i Katja sanese breineigu molku – eglis blučus, nazkaidus dieļu golus, pat nūbyrušu Jaunuogoda egli. Cikom mes i pusdzeraune stuovējem ap guņkuru, asti gryndzynā sagrīzuse, garom paskrēja malna cyuka. Spolvainuo mugura vīn nūleiguoja, vysa vīnā dubļu šērvē. Ilona vēļ puorvaicuoja vītejim, kaidā kruosā jim cyukys. Izaruod, ka boltys!

Ūdu tī beja vēļ vaira kai Bičkovā, koč myusim lykuos, ka vēļ vaira vīnkuorši navar byut. Izaruod, ka var. Beja tik bīzs gaiss, ka navarēja padzīduot – par reizis juokuosej. Mes jau raudzējem vysaiž, i rejom iz leju, i spļuovem uorā. Beja tai, ka vīna suoc dzīduot kaidu dzīsmi, a ūtra, kam vēļ nav ūdu pylna reikle, pabeidz dzīduot riņdeņu. Pa tū šaļti i trešuo pi elpys tykuse.

Kotram rūkā beja lopaini kūku zori, ar kū varēja atsadzonuot nu tuos kustūnis. Nu, vysmoz pošīdvasmai labi. Ka kas nabejs teik dareits. Tei beja vītejūs metode, kas kulturys apmainis ceļā tyka aizgiuta i atzeita par gondreiž idealu.

Vēļ lobuoka ir tikai mozūs guņkureišu metode, kū var kvāpynuot ari spanī. A ustobā labi nūder kotrā būdē sūpluok ar prezervativim nūpierkamais “Komaroff” (roksta leidzeigi kai „Vodka Smirnoff”) – breineigs leidzeklis, īpakuots gondreiž taiduos pošuos paceņuos kai prezervativi, vīgli var sajaukt. Nu juo ūdi bierst nu grīstu i tirinej kuojenis, ak jau taipat kai cytā situacejā spermatozoidi.

Ka navar ar dzīduošonu, spīdem iz daņču. Laikam kaids nu Ševeļu voi Čeveru puišu atnese magnetofonu, izgrīzem iz vysa skaļuo i iz prīšku. Cik jau dzeraunē jaunuotnis beja, vysa lēce leidza. Vys jau ūdi mozuok kūde. I vacajim prīca nūsavērt. Koč nu plykys vieršonuos jau ūdu mozuok napalyka.

Vysa dzeraune to gon nabeja atguojuse, a taipat saguoja ļaužu padaudz. Ka staiguojom pa sātom, nasaruodēja, ka tī vēļ tik daudz dzeiveibys. Pat diveji jauni puiši i vīna mārga preceibu godūs. Vysys treis mozuos meitinis. I ryžs suņs ar taidom ausim kai Čeburaškai.

Tok Ilona kai lēce pa tim cyuku izroktajim pļovys kramaslim, tai i aizlēce. Kuoja rotā i daņči lupotuos. Tok tei vēļ nabeja tei kuoja, kas piečuok maņ beja juotyn pa nazcyk reižu dīnā!

Ka kuojis navar samaituot cyuku rokumūs, Ilona givuos tai lītai kluot nūpītnuok. Ar Krasnojarskys Stolbim to gon beja gona – kai lykuos gar zemi, tai beja rikteigi. Kuoja pagolam, ekspediceja beigusēs. Koč labi, ka tai – byutu jei jaukusēs no pošys Stolbu klinšu viersyunis, nabyutu i kuo repatriēt. Kai vēļ i sakaseitu i salaseitu pa tim kryumim i akminim.

Jau tai, eimūt pa stidzeņu, jei asūt puormatuse rikteigu kiulini. A maņ vēļ pa šai dīnai škode – es to ituo naredzieju. Vysi stuosta, cik breineigs kiuliņs tys bejs, a es naredzieju nikuo… :o(

Tik viņ redzieju, ka jau augšā slīnās. I vajag že – taisni taidā momentā vērtīs nazkur cytur!

Nu, piec ituo to gon Leikuma beja sirdeiga. Koč jau jei i tai beja sirdeiga, partū ka nabeja nūviertiejuse myusu kuoju potenciala. I nūviertiejuse jei nabeja gon!

Itaidu kuoju i laseidams nasalaseisi!

Iz autobusu Ilona nazkai aizklymbuoja, pa staceju rypu rypys aizrypynuoja, nivīnam nikuo lela nasaceidama. Partū otkon viļcīnī kai lykuos iz luovys, tai i izastīpe vysā garumā. Lyku soltus kompresus – viļcīņa atejā miercieju Ilonys zaļū skusteņu i munu zaļū blūzi. Vēļ izkuoru pa atejis lūgu uorā – lai pasaplivinej viejā i lobuok atsolst. Soka, ka zaļa kruosa nūmīrynoj nervus.

Jau dūmuojom, ka Ilona tī i paliks, iz tuos luovys ar vysim zaļajim skustim. Napīmiņu, iz kurīni tys viļcīņs guoja – Mongoleju, Tatareju voi Moskovu. Tok uorā izvylkom. Pi Ačinskys stacejis atrodom taksi, sasādynuojom tī vysus invalidus i Guntu par sliminīku veseleibu ci kūpieju i palaidem braukt.

Poši laidem iz autobusu. Nā, nā, naatlauzem ni kuoju, ni kokla. Tok navar jau zynuot, kai tymā autobusā byutu bejs cytā stuņdē, ka vysi nu dorba brauc – ap tū laiku tī cylvāks cylvākam iz golvys stuov. I autobuss – tai lieneigi, lieneigi, pa maleņu leiguodams i rākdams.

Nazynu, kurā godsymta i kurā zemē ražuots, tok Ačinska sabīdryskais transports breineigs. Ka labi īsaskrīn nu kolna, tod tai krotuos, ka atlīk tik turētīs pi stangys – greida to pagaist, to atsarūn. Spēj tik podlēkt gaisā i dasatupt, kab kuojis vasalys palyktu!

Vīnu reizi pi itaidys laksteišonys vītejī mysus paskaitēja par vuocīšim – Ilonai golvā beja tys zaļais skusts ar vuocu rokstim.

Cik breineigi, ka niu jī par vuocīšim zyna vysu. I tū vysu jī pastuostēja myusim, dūmuodami, ka mes jau krīvyski namuocēsim. Nikuo ļauna nā. Kurs ta soka kū ļaunu par pasystim uorzemnīkim.

Cyrks ar Ilonys kuoju beja suocīs. Es jau zynu, ka jei seņ beja gribiejuse byut populara. Ar Rēzikni par moz, jau vysu Krīveju jai zam kuoju!

Nu suoku atbrauce mudruo paleidzeiba (pa tū šaļti mes paspējem aizīt nu stacejis da autobusa, sagaideit juo, atbraukt ar autobusu, atīt kuojom nu pīturys i vēļ sagaideit tuos paleidzeibys). Uorsti beja pajauni, puiss zaļā kitelī (zaļa kruosa nūmīrynoj nervus) i meita, jim beja pat zuoļu čimodans (kopereits). Komendantis ustobā jī jēmēs apstruoduot Ilonu, a mes pa tū šaļti fotografējem pa durovu škierbu. Kuoju izgrūzēja, izčupinēja i pat aptyna ar bintu. I vede iz slimneicu ar vysu Ilonu komplektā (vēļ jau kuojis nagrīze nūst!). Gunta ar pasi i fotoaparatu pakaļ. Rikteigs cyrks!

Slimneicys obrozi beja breineigi, maņ až skaideiba dasamete, ka naasu redziejuse tūs bezgaleigūs koridoru, pa kurim Ilona lākuse iz rentgenu (kod jei beja atsagrīzuse piec kaidys lobys šaļts i puors koridoru izlaksteišonys, personals jei pat pīduovuoja braucamū krāslu!), i nabeju skaitiejuse breineigūs pavuiceibu, kai pījimt procedurys (naēst, narunuot, nagulēt…).

Slimneicā jī nikuo jauna naatkluoja, tikai tū, ka Ilonai ir sasysta kuoja. Pat naaptyna ar saiti, a izlomuot gon izlomuoja! Itū dzelu jī gon paspiej vysod, pat naudys par taidu šovu napaprosa!

Iz slimneicu Ilonai beja juoīt vēļ reizi. Nazynu, cik reižu jei vysā sastaiguoja iz tū slimneicu, tok tī juobyut lobai veseleibai, kab itai pa uorstim volkuotūs!

Pa tū šaļti ari Maritys kuoja beja labi nūryuguse. Atkluojom, ka tī nazkas juodora, cytaiž iz sātu atvessim juos atseviški – kuoju i Maritu. Voi ari pa vīnai – voi nu kuoju, voi Maritu.

Tai kai ceļojūšajā aptīkā nu Latvejis leidza beja pajimta tikai vata, Viļānūs pierktuo Uzbekistana marle (ka kas, cīši loba!!!) i slavanuo zeļonkys butele, kū Gunta zīmā viļcīnī beja izmuozujuse pa vysom rūkom, atskaitūt tū pierstu, kas beja slyms, beja nazkas juopierk kluot.

Dīnā, kod beja juokuortoj materiali, kab tī čorts golvys naatlauztu, ar Guntu guojom iz aptīku – nūpierkt streptocida zīdi i iudiņraža puorskuobi, elasteigū saiti i vēļ nazkū (nā, nā, materialus ari sakuortuojom, maņ pat ir obrozs voi pat diveji – mes struodojam, ar vysu malnū kači kliepī!).

Pi vīna aptīkā dūmuojom nūpierkt vēļ drusku marlis – ka jau tūs kuoju taids lārums.

Ruodīs, kas byutu vīnkuoršuok kai aptīkā nūpierkt marlis saitis.

Ha!

Tikai na Sibirejā!

Pyrmuo aptīka beja lels zals ar miļzeigim aizputiejušim lūgim i ar vyltuota marmora plitkom iz greidys, ar palāku eļlis kruosu izkruosuotom sīnom i zylom durovom. Car vīnu sīnu tymā aptīkā stīpēs stykla vitrina i beja nalels skaps. Tamā vitrinā beja nazcik zuoļu, kremu i nazkaidu paceņu. Styurī beja īslīti ari puors skrybynu. Vēļ nūsavērem, cik moksoj. Kab byutu lātuoki, nudi byutu nūpierkušys!

Atguoja puordeviejis. Divejis brangys buobys, kas ūtrā ustobā beja ni to ādušys, ni to trynušys mēli. Boltūs kiteļūs i ar spraunom micem golvuos.

Gunta suoce saukt sarokstu. Puordeviejis tusdamys tik saceja, kuo jom nav. Elasteiguo saite – nav. Streptocida zīde – nav. Pat izdūmuojom, kai sauc iudiņraža puorskuobi – perekisj vodoroda. Tys ari beja lobs cyrks – voda roždajetsa, nu, kislaja voda, voda, kotoraja perekisla. Tuo ari nabeja. Marlis nabeja. Nikaidys marlis. Paprasējem par vatu. Nabeja. Zeļonkys ari nabeja – tū jau vaicuojom jūka piec. Nikuo jom nabeja. Jūs aptīku nazkod slēgs cīš! Nazkod!

Guojom, guojom pa Lenina īlu, nivīnys aptīkys vaira nabeja. Breineigajā kompetu veikalā nūpierkom nazkū ādamu – tys veikals ari rikteiga puče i ūga! Puordevieja sirdeiga kai čorts, plauktūs vysaidi breinumi, lūgā vitražys ar bumbīrim i uobelim. Piercieju žālobu styureits nūsaglobuojs aiz tukša i izslāgta Coca-colys skapa.

Vyslobuokuo tī beja nazkaida taukainā papeirā īteita malna masa pi zylajim svorim, rikteigi lels klucs. Ni to marmalads, ni to vaca halva voi šerbets, kū varēja grīzt ar nazi. Tai i nasacēle rūka nūpierkt i pagaršuot. Da i nazynuojom, kai tuo breinuma lai pavaicoj puordeviejai – otkon bļaus. A kompetys jim tī breinumainys – kai 1960. godā, tai i da šuo laika. Nudi muzejs!

Tod es īguoduoju, ka aptīka tok ir piļsātys dūmē (nu, tī pi oranžuo Lenina pīminekļa). Vestibilā beja vairuok kiosku: avīžu puordūtive, kur avīzis izkluotys pa goldu i sakuortys pa sīnom, vyss vīnuos avīzēs, nazkaida kopejneica i aptīka taidā kai stykla kastē, kai būrī, kai kletkā. Gunta pa šauru lūdzeņu tī vydā ībļuove, voi ta jim byutu kaida marle. Puordevieja sirdeiga saceja, ka asūte gon i deve lelu paku. Kirurgiskuos marlis tamponi, kū likt pi rānys. Nā, nā, taidys myusim vēļ navajadzēja! Tik nūsprīdem, ka iz prīšku zynuosim, kur meklēt. Ka kuru kuoju vajadzēs atgrīzt nūst.

Īguoduojom, ka zīmā aptīku atrodom “Alpi” veikalā. Tys ir vīneigais pošapsakolpuošonys veikals, kur nikod navar zynuot, voi prece, kū turi rūkuos, patīšom eksistej, partū ka varbyut juos nimoz nav i tū tev pasoka kasē, kod tu jū dūd puordeviejai.

Iretai itai beja ar iudiņa kruosom i ūteņom. Nu plaukta to pajēme, a nūpierkt navarēja. Cikom jau pajēme cytys – na 12, a laikam 6 kruosu komplektu (voi ūtraiž). Ar tom kruosom mes afišys kruosuojom, dzīšmu gruomotys i vēļ vysu kū.

Aptīka tī beja gon. I kuo tik tī nabeja! Vysaidu garumu elasteiguos saitis! Zuolis! Smēris! Tabletkys!

Pajēmem 6 metrus saitis – ar metala kuoseišim. Piec tam es tūs 6 metrus varieju teit kasdīnys pa nazcik reižu naatsateidama, a kuoseiši ari loba dzela – tai jī nikuo natur, matās vaļā. Vajag daspīst, lai izīt cauri saitei i īsadur uodā! Ka Ilona aizabļaun, to jau zyni, ka turēs!

Beja marle (gon na nu Uzbekistana kai Viļānūs i na iz pusis tik loba), beja ari iudiņraža puorskuobe. Vēļ puordevieja īsmērēja nazkaidu zīdi deļ sastrutuojušim apdagumim – asūte cīši loba.

Nu, tū smēri mes smērējem nedeļu laikam. Kai konservants jei eistyn cīši loba – strutys tai īkonservēja, ka juos palyka až ni kai muzeja eksponats voi Lenins mauzolejā (koč juo myusim tai ari nav saguojs apsavērt, Leninam pījemamuos stuņdis par eisu).

Cikom mes braucem iz Bogotolu, Ilona staiguoja pa uorstim. Bogotols nav dzeraune, a mīsts, koč syta pušu vysys dzeraunis – taidu čorta ūkstu vēļ pameklēt, koč bazneica jim loba, jauna i Spuogis jimā myusim tik breineigai par čortim stuostēja, ka par reizis vysi pasamūda i suoce klauseitīs.

I vēļ Bogotolā myusim ar Guntu truopēja leits. Sēdējem zam eglis i nazynuojom, kur dētīs. A nikaida jumta voi kūka! A koč tu propuļsti!

Koč vaira mes izmierkom nu garombraucūšūs mašynu, kurom beja svāts pīnuokums pagrīzt tai, kab viersā izguoztu vysu pļaņčkys iudini. Ni kai pa druskai, a vysu! A iudiņs sylts i nateirs! I apleik vyss kiup saulē. Par minotu padsmit asvalts jau beja sauss.

Ā, i vēļ Bogotolā beja ateja ar boltim tuorpim, kas ruopuoja pa betona sili, kas laikam beja dūmuots ni to pisuars, ni to rene, kur nūtecēt līkajam škeistumam. Vēļ tī beja lobi cylvāki – kai suoc ar vīnu runuot, tai vysa īla atīt gostūs.

Cikom runuojom ar babu i sēdējem iz podmarovkys car sātys suonim, garom pabrauce bēris. Tuo skota naaizmiersšu: volgys, žyguli, bobiki, moskviči. Ļauds izaciertuši iz lobuokuo. I tai lieneņom paīt garom cīneigi i klusi. Tik bobiki, moskviči i žiguli ryuc i šveikst smiļkts zam kuoju i rīpu. I nabašnīka kuojis čut ni karinej nu mašynys uorā – groba gols to gon. A mes vysi rindeņā siežam iz sātys podmorovkys i veramīs lelom acim. Nivīnam pat naīguoja pruotā fotogravēt – tik labi tys beja. Kustaricys kinys cīneigs skots.

A piec šaļts brauce vīns puiss ar zaļu moskviču – skaņa nu radejis tumbu kai nu bucys, mosvičs palākdams i krateidamīs lāc pa dūbainuos īlys asvaltu. I šopers až pa lūgu izakar, īraudziejs myusus, taidu boru iz juo īlys!

Vēļ Bogotolā Leikumai īdeve vasalu kuleiti ar čekim. Poša vaineiga – kam veikalā pi kasis vaicuoja čeka. Puordevieja nikai nasaprota – i ar rūku rakstēja, i vysaiž. Kas tys ir – gribēt čeka? Cikom jau īdeve vysu maisu! Garuokais nu čekim beja laikam metru voi vaira.

A Ačinskā pa tū laiku beja pasajuoviejuse malna tyucs i nagaiss!!!

Piec atbraukšonys mes truopējem zam leita. Taida zupa! Tai kai iz vysys īlys beja tik vīns kanalizacejis caurums, vyss iudiņs nu vysys īlys skrēja iz jū. Rikteiga upe! I tod tys vyss guožās pa caurumu trubā i tod gruovī. Lels i bryuns iudiņa krytums! Kruoce kai dzeivs! I mašynys tai tik merkavoj, kab aplīt ar iudini!

Cik jau pīmiņu nu Ilonys stuosteituo, jei slimneicā tože guoja breineigai – mane teitū kuoju attyna, kab apsavārtu, a atpakaļ nasatyna. Tys nikas, ka Ilona poša sateit namuocēja, a bez saitis paīt tolkom navarēja.

Vēļ jū puors reizis izlomuoja kai kuci i patrīce kai sābru uozi nu kuopustu dūbis.

Ā, i vēļ uorsts jei pasaceja, ka byus juotaisa operaceja. Varātu jau tīpat Ačinskā, tok varbyut lobuok lai braucūte iz sātu, iz Latveju. Pi jim Ačinskā juogrīž vaļā vysa lūcātive, a Latvejā ak jau varēs pa mozu caurumeņu.

Citejūt uorstu: “U vas že tam pačti Jevropa!”

Tai tuo navarēja pamest. Maņ tei slimneica beja juoredz!

Atrodom pat īmesli – lai uorsts apsaver Maritys kuoju. Kuo ta jei tai ilgi nadzeist?

Kaids naivums. Lai uorsts apsaver…

Salasējem vysys kuojis, tfu, Ilonu i Maritu i laidem – kab 8 nu reita byutu poliklinikā!!! Jius varit īsadūmuot, kū Sibirī nūzeimoj 8 nu reita? Tys ir 3 naktī piec Latvejis laika! Cēlemēs 2 naktī! Kaidys tī brūkaškys!

Itūreiz Gunta palyka sātā voi guoja iz arhivu, partū ka jei jau vīnreiz beja bejuse slimneicā, a niu beja muna kuorta. Piec tam jei ak jau beja skaudeiba – maņ saguoja pulka vaira atrakceju i nūsajimšonys. Partū jei otkon brauce ar mudrū paliedzeibu, a es ar autobusu. Koč jī obeji ak jau ir vīnleidz “mudri”.

Slimneicys parks voi teritoreja mani īdvasmuoja – izdrups asvalts, pa viersu dubli i pļaņčkys, vyss škeists i lipeigs, glums speid saulē. Car ītvis, pogolma i ceļa molom zuole – rikteigi puorauguse i ar vysom veibūtnem, dodzim i obeju sortu nuotrem (sprostajom i viļteigajom, kas nimoz naizaver piec nuotru i kam dzeļ na lopys, a kuots) beja videja izmāra cylvākam ka ni da kokla, to da placu. Vēļ nazkaidi kryumi, kūki, saryusiejuši dzeļža statini.

A termometrys ānā ruodēja + 40 gradu. Voi varbyut + 41. Nu reita!

I papeļu pūkys – tūs Ačinskā beja vaira kai ūdu Saharnajā. Vyss gaiss vīnuos pūkuos. Ka kaids soka, ka jam matās alergeja nu ituos naškeisteibys, tod tī alergeja beja myusim vysim – vysa reikle pylna, moti, nuoss, drēbis. Kur na grīzīs – bolta zīma! Vysys stygys, celi i naceli bolti. Grīžās vīņ, ka ej. I ka gadīnī sausys, sajiuta loba – īt kai pa vatu i ap kuojom kai vīglys muokūņs. Ej i sprausloj.

Pyrmuos paleidzeibys punkta durovys beja lobys – apsystys ar bļaku i nūkruosuotys zylys. Vydā beja cylvāku jiura, kas gaidēja naatlīkamuos paleidzeibys. Piec jūs seju beja skaidrys, ka jī nav cālušīs nikaidūs ni 8 i ni 7, a itai dzelai rezerviejuši vysu dīnu.

Nu tuo paleidzeibys punkta myusus patrīce. Registraturā nūlomuoja i pasacēja, ka juoīt iz cytu registraturu. Kai mes varim nazynuot, iz kurīni juoīt! Tam že napisano! A napisano beja daudz – vysaidu lopu i lapeņu, ceteļu i ceteleišu. Nav breinums, ka jī tūs cylvākus tik ilgi marinej – lai paspiej vysu puorskaiteit i nav nikaidu vaicuojumu. Koč izlomuos vysleidza. Ari par tū, ka nav vaicuojumu.

Iz ūtrū registraturu beja juoīt pa garum garim gaitinim, kam nabeja ni suoku, ni gola. Ilona sajiusmā stuostēja, kai pa jim lākuse iz vīnys kuojis. Nu, ka tai vēļ puors reižu, jei voi nu varātu izpiļdeit GDA normys (vysmoz koč kū leidzeigu redzieju koledžā pi sīnys), voi sabeigt ari atlykušū kuoju.

Reizē ar myusim guoja ari sīvīte ar sovu meitu, kas pyrms puors dīnu beja sadyuruse kuoju i niu navarēja paīt – lēce taipat iz vīnys kuojis. Tys laikam tai pīdar. Tei liekšona pa gaitinim.

Tī beja 3 lūdzeni: Tievejis kara i Avganistana invalidim i vēļ diveji. Vīns beja deļ pīsaraksteišonys, a ūtrys deļ specialistu. Mes izavēlējem specialistu lūdzeņu – vys jau gribējēs, kab Maritys kuoju vārtūs kaids, kas sevi sauc par specialistu. Da i natycu, ka mes jim īstuosteitu, ka Marita ir karuojuse ar vuocīšim 1944. godā voi ruovusēs pa Avganistanu. Koč kuoja jei beja pastrāšna.

Rynda beja gara i leika, vestibils beja interesnys, ļaudim ari beja interesnai vērtīs iz myusu. Myusim – iz jūs. Latgalīšu tī nabeja voi ari jī naatsazyna.

Kod daguoja myusu kuorta, buoba aiz lūdzeņa skaļā i sirdeigā bolsā pasacēja, ka numereņu jau seņ vaira naass i vyspuor voi tod mes tuo jau nu suoku naasam redziejušys? Ak myusim vajag uorsta, partū ka reit braucam prūm? Nu tod eimit i sarunojit ar pošu uorstu. Varbyut pasaveic.

Pi uorsta durovu beja rynda. Leluokais vairums ryndā stuoveituju beja muosenis ar kitelim i papeirim rūkuos. Iz myusu vaicuojumim juos vyspuor naatbiļdēja i nasavēre pat viersā. Tī nūstuovējem varbyut stuņdi. Voi vairuok. Muosenis ar laiku tyka vydā. Bet na vysys.

Nazkaids vecs aizasirdēja i trīcēs durovuos ar spāku. Koč vydā i īsalauze, vysleidza nikuo nadabuoja. Nu bet partū otkon kai jū izlomuoja! Tys beja rikteigs baudiejums, taids spāks i īdvasma! Kai par škodis diktofona nabeja leidza.

Atguoja ari sīvīte ar sovu meitu i juos strutainū kuoju. Meitai beja sasacāluse temperatura, jei beja nikaida. Gaidējem vysi. Piec kaida laika datyku pi runys, vaicuoju. Izlomuoja ari mani, tik na tik suleigai kai pirmeitejū veci. Navar jau vysa lobuma gribēt. I atrakceju, i lomuošonys.

Ar Maritu izguojom uorā puorsīt kuoju – beja skaidrys, ka tyvuokajā laikā ni pi kaida uorsta natiksim. Iz slimneicys gaņku beja vasala skaudze cylvāku ar boltim kitelim, jim tys ruodējēs interesnys pasuokums. Dūmoju gon. Puorsīt kuoju iz nateiru slimneicys gaņku. Ni par motu švakuok kai pi kaidu aborigenu. Tai i prasējēs fonā kaidu Balkanu čygonu muzyku.

Stuovējem otkon ryndā. Nivīns naguoja ni vydā, ni uorā. Uorsta nabeja laikam voi ari jam beja kaida slapana eja, pa kuru var aizalaist kluseņom nu kabineta. Navar byut, ka var tik ilgi izturēt bez īšonys iz ateju.

Ļaužu masa sasaviļņuoja, kabineta durovys atsataisēja, izleida nazkas nu personala. Muosenis jei kryta viersā ar sovim papeirim, muote ar sovu meitu, puorejī nazkū klīdze. Sekuoja teksts, ka šudiņ nivīna vaira napījims! Muote beja gotova vysus apsist – kū tod lai jei dorūta ar tū meitys kuoju!

Saprotu, ka pa lobam ite na aršona i ni eceišona, leidu i es borā, vycynuoju pa gaisu Maritys Latvejis pasi, izmaklātā krīvu akcentā bļuovu, ka mysim iz viļcīni i kas te par bezparādu! Bezpridzel, bardak! Čo za bezobrazije, čo za čertovščina – itū teicīni beju svaigi īsavuiciejuse poliklīnikā!

Naticēsit, tok nūstruoduoja! Piec šaļts ar mani jau runuoja! Piec šalts es jau beju atpakaļ registraturā i sistema suoce struoduot! Lomuodamuos es beju jimā īsarakstiejuse!

Izstuovieju ryndu, kab dabuotu nazkaidu papeiru, tod izstuovieju ryndu, kab samoksuotu apmāram 2 voi 3 lati (tai i nasaprotu, par kū beja juomoksoj, tok nazkaidu čeku īdeve), tod izstuovieju ryndu pi registraturys, maņ izrakstēja Maritys sliminīka karti – vuoceņus, iz kuru jī ar mūkom raudzēja pīraksteit juos vuordu (naleidzēja pat tys, ka juos vuords jau beja pīraksteits krīviski iz vizys). Es nasacieju, kur jei dzeivoj pa eistam, pasacieju, ka nu Reigys – vysmoz ar ūtrū pīguojīni i par vysom kūpā juos zynuoja, kai tys rokstuos. Riga.

Tod mes otkon stuovējem pi uorsta kabineta – jau ar papeirim. Paguoja vēļ loba šaļts. Muote nabeja zaudiejuse cereibu, jei vīnkuorši guoja durovuos kasreizis, kai juos pasavēre vaļā. Meita sēdēja i vaira pat narunuoja. Muosenis ar papeirim jau beja izstaiguojušys vysys, laikam ari nazkaida vece. Varbyut jei beja nu personala – partū ka uorstu jim tī naredzēja, tikai daudz vysaida kalibra personala, muoseņu i sanitarku, kas ar svareigi puorgrīztom mordom skraida apleik i nosoj papeireišus.

I tod mes tykom pi uorsta! Uorsts kai uorsts – uorstīne taida poša kai pi myusu Viļānūs, Rēziknē voi Reigā. Beja tik jūceigai piec vysa tuo bezgaleiguo personala lāruma, kas tī bizinēja, īraudzeit normalu i vīnkuorši uorstu. Jei apsavēre Maritys kuoju, dalyka zuolis, puorsēja. Pa tū šaļti es apsavieru plakatus pi sīnu. Tī beja taida kai tabula, kai shema, kuru smēri lītuot kaidā rānys dzeišonys stadejā. Myusu smēre, kas beja tik lobs strutu mauzoleja leidzeklis, ari beja tī pīmineita.

Tai kai Maritys papeiri beja pi mane i es itymā pasuokumā beju apsamatuse par izsitieju, tulku i mīsysorgu (kuojusorgu), uorstīne maņ pastuostēja, kas ar tū kuoju juodora tuoļuok. Izaruodēja, ka ar izslaveitū smēri tei rāna byutu ryuguse nedeļom. Vajadzēja cytys zuolis. Tuos zuolis jei beja jau izlykuse. Myusim tik juonūpierk ceļam.

Naticēsit, tok poliklinikys aptīkā beja na tikai ituos zuolis, a pat marlis saite. I hematogens! Piec itūs vysu cīsšonu kotra nūpierkom pa plitkai i apēdem. Brūkašku i pušdīņu vītā.

Uorsta vizeite ilga varbyut minotu 10 voi 15, pavysam mes pa slimneicu atsajuojom vaira kai 4 stuņdis, mani izlomuoja nazynu cik reižu, a ryndys varit saskaiteit poši. Maņ saguoja sešys, a varbyut kaidu izlaižu voi daskaitieju divejis reizis.

Muote ar vysu slymū meitu palyka gaidam nazyn kuo. Varbyut jom pasaveice. Varbyut cytu dīnu juos tyka pi uorsta. Varbyut sadzeja taipat. Varbyut nā. Kaida atškireiba – vīna kuoja Krīvejā vaira voi mozuok.

Na par veļti, kod vysys klopotys jau beja cauri, nūsajēmem pi Avicennys (varbyut tei brīsmeiguo morda ir juo, nazynu) portreta trepu telpā.

Tī beja pīraksteita krīvu medicinys devize: Не вреди! Nakaitej!

A kaida vyslobuokuo nakaiteišona? Pareizi! Nagrīz nikaidys viereibys, tod vysmoz nakaiteisi!

Taida tod ari ir krīvu medicinys morale: Nasamaisi!

Gribi dzeivuot, naej pi uorstu. Koč nūmiersi ar vasalim nervim. I vyss vīnā gobolā.

P. S. Rancāns, vokorā nūsaklausiejs itū stuostu, beja lelā nasaprasšonā – a kuo ta mes guojušys da uorsta iz sovu golvu? Byutu pīzvaniejušys jam, jis aizvastu, jam tī ir paziņa (jam pazinis ir vysur). Par reizis vysa dabuotu. I nikaidu ryndu!

Krīvu medicinys morale Nr. 2: Ka tev nav sakaru, paziņu i kukuļa, miersti nūst!