nakts piezīmes. 2009. gada 23. jūlijs

līdz šim esmu teikusi, ka nekad nepametīšu šo zemi. tomēr pamošanās no pneimatiskā āmura kalšanas un ielas remonta zem mana loga plkst. 3:26 naktī liek pārdomāt, vai tiešām. mans miegs un tiesības uz naktsmieru ir 0.

šobrīd es dzīvoju totalitārā valstī, kur man kā indivīdam, manām vēlmēm un vajadzībām nav nekādas vērtības. mana veselība interesē tikai mani pašu. mana dzīvība attiecas tikai uz mani pašu. mans naktsmiers ir mana problēma. sabiedrībai nav pienākumu pret mani, man ir pienākumi pret sabiedrību – nodokļi, uzvedības normas. toties es varu muldēt savā blogā, jo tas nevienu būtiski neskar. tā man rodas ilūzija par demokrātiju un vārda brīvību.

aizsedzoties aiz mistiskām starptautiskām prasībām un manipulējot ar informāciju, kolektīvās vajadzības dominē pār individuālajām. tiek radīta mākslīga ilūzija, ka katram sabiedrības loceklim kopējās laimes vārdā ir jāupurē, piemēram, zināma daļa ienākumu – lai tas būtu paaugstināts PVN, kas skar gandrīz visas preču grupas, vai samazināta darba alga, kas skar gandrīz visus no valsts budžeta algotos, kā arī citi “sabiedrībā nepopulāri, bet ļoti nepieciešami lēmumi”: skolu, slimnīcu slēgšana, finansējuma samazinājums izglītībai, kultūrai, indivīda sociālā un psiholoģiskā atbalsta mazināšanās.

daļai no mums tas nozīmē neko vairāk… tikai elementāru dzīvībai nepieciešamu apstākļu upurēšanu, jo tiek likvidēta iespēja iegūt medicīnisko palīdzību – plānveida operācijas, kompensējamos medikamentus, ārstu sasniedzamā attālumā un dzīvības nodrošināšanu vajadzīgā laikā, medicīniskos pakalpojumus to cenas dēļ. (ņemot vērā katastrofālos Latvijas ceļus un laicīgas akūtu slimnieku pārvadāšanas iespējas pa tiem, sabiedriskā transporta kustības grafiku reģionos un hronisko slimnieku finansiālos līdzekļus personīgā auto iegādei, uzturēšanai, benzīnam, viesnīcai pie slimnīcas.)

daļai tas nozīmē esošo sociālo apstākļu zaudēšanu vai pieaugošu risku nokļūt nabadzībā. negribas domāt, cik jaunu un darbspējīgu vīriešu šobrīd izdara pašnāvības vai iznīcina sevi pasīvi: nodzeras, nopīpējas, nelieto medikamentus, pārstrādājas, nositas ar mašīnām, pofigā nojāj savu veselību. risks zaudēt visu un nedrošība par nākotni, nespēja ietekmēt to ir bīstami, tas nogurdina un izsūc.

daļai tas nozīmē mazāk izglītības, mazāk veselības, mazāk iespēju. iespējams, neviens no mums nav iedomājies, cik lielai daļai.

tajā pašā laikā šādas sabiedrības, kuras labā upurēties, nemaz nav. nav pingvīnu bara, jo visi nav vienādi un katram ir savas vajadzības – katrai etniskai, lingvistiskai, seksuālai, dzimuma, vecuma grupai savas vajadzības, vīzijas un problēmas.

kopīgu mērķu trūkums? vai varbūt sabiedrības sairums, jo katram jārūpējas par sevi – kā 90. gados, kad ieguva tie, kas kustējās straujāk nekā citi: dibināja kooperatīvus, mācījās svešvalodas, sitās darbos, līda amatos, kāpa augšā, meklēja kontaktus. vājākie un lēnākie tikmēr krita lejup un zaudēja.

1993. gads. zaudētas ilūzijas par Atmodas ideāliem, un konsolidējošos politiskos saukļus (par vai pret neatkarību) nomaina nepieciešamība katram gādāt par savu veselību, dzīvību, izglītību, nākotni. zaudē tie, kas nemāk pielāgoties un izsisties – vecie, mazie, slimie.

2009. gads. indivīda vajadzībām, veselībai, drošībai nav vērtības. katram pašam jāizdzīvo. pabeigta novadu reforma – jauns solis pretī uzrbanizācijai: prom no Latvijas laukiem uz pilsētām un no Latvijas prom pasaulē. samazināts finansējums, finansējuma trūkums, arvien absurdāki lēmumi, totāla varas atsvešināšanās. zaudē tie, kas nespēj rūpēties par savām vajadzībām – vecie, mazie, slimie.

šī valsts eksistē uz ubagu kauliem. es esmu šīs valsts daļa. 1993. gadā es uzzināju, kas ir nabadzība. 2009. gadā es saprotu, kas ir vienaldzība.

mani vecvecvecāki pēc dzimtbūšanas atcelšanas nepārcēlās uz pilsētu un neaizbrauca uz Krievijas rūpnieciskajiem centriem vai citām guberņām labākas zemes un dzīves meklējumos, jo spēja izdzīvot uz tās zemes, kas viņiem bija, un uzcēla mājas. mans vectēvs atgriezās Latvijā pēc 1. Pasaules kara, pēc brīvības cīņām kļuva par zemnieku un uzcēla jaunas mājas, mana vecāmāte nepalika Rīgā amatā un atgriezās mājās. mani vecāki pēc studijām palika mājās un strādāja mazpilsētā, bet pēc pensijas sasniegšanas audzēja govis un par pensiju remontēja mājas.

palikt mājās un neskriet līdzi visiem tūdaliņiem, kas emigrē labākas dzīves meklējumos uz Sibīriju Stolipina reformas laikā, paliek Krievijā pēc revolūcijas, emigrē uz rietumiem 2. Pasaules kara laikā, raujas uz Maskavu vai Rīgu krievu laikos, emigrē uz Īriju vai ASV 90. gados, ir manas dzimtas vērtība. izdzīvot pie krieva, vācieša un pie paša velna, bet savās mājās un uz savas zemes. saglabājot reliģisko piederību, valodu un ieradumus. šī iemesla dēļ es esmu padomju laikos kristīta un iestiprināta katoliete, latgaliski runājoša un rakstoša latgaliete un māku slaukt govi. lai gan daudz ērtāk būtu plīvot nekurienē un fleksibli pielāgoties valdošajiem vējiem.

kad pēc augusta puča jautāju mammai, kas tagad būs, viņa labu laiku klusēja un tad teica: dzīvosim tālāk. klusēsim, nerunāsim, bet dzīvosim. kā dzīvojām agrāk, tā dzīvosim uz priekšu. tajā brīdī es to labi sapratu – skolā Dieva nav, baznīcā runā latgaliski, mājās runā visu ko. bet sapratu, ka to negribu – man vajag vairāk.

kādu laiku man likās, ka ir. ka es varu ietekmēt procesus – runājot, piedaloties, dibinot NVO, iesaistoties, esot. paplašinot robežas un redzot, kā tās paplašinās.

protams, ka es nekur nebraukšu un turpināšu runāt un būt. es negribu emigrēt. ārzemēs man riebjas.

bet cik draugu bērēs ir jāpiedalās, lai evakuētos no šīs bīstamās teritorijas?

Latgolys Radeja. In memoriam?

Kur diveji latvīši, tī treis partejis. Kur diveji latgalīši, tī… vysmoz divejis radejis.

Laikā, kod Latvejā deputati siej gryudus, sānolys i dubļus i smeļ zivs bolsuotuoju muorkā, ir interesnai vērtīs, kai te vīns, to ūtrys Eiropys parlamenta deputatu i pošvaļdeibu kandidats atguodoj par Latgolu. Izaruod, Latvejā ir ari Latgola. Izaruod, ari tī ir bolsuotuoji!

Cyts nu lela politkorektuma pat atzeist pieški sovu babu latgalīti i atguodoj puors vuordu latgaliski. Kab tik piec vieleišonu nanūtyktu lela amnezeja i naaizamierstu i tī puors vuordi.

Piec tam par Latgolu atguoduos piec vieleišonu i tī meklēs vaineigūs, parkū rezyltati ir taidi, kaidi jī ir.Pīminit munus vuordus junī. I īguodojit 2003. goda bolsuojumu par Latvejis pīsavīnuošonu Eiropys Savīneibai i griecinīku mekliejumus piec tam.

2003. goda 11. oktobris, “Dīnys” korespondenta Aleksandra Šabanova roksts “Bez cerībām” – ceļuojums iz Latgolu i eksotikys mekliejumi. Citeju: Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%.

Vaini autors meklej kolektivajā apzinē. Sok, bolsoj kai vysi sābri. Ka sābri par, i es par. ka pret, i es pret. Īmeslis? Austrumnīciskuo dūmuošona. Latgalīši tok ir cyti.

Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.

(Citeits nu tuo poša roksta, olūts: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/bez_ceriibaam)

Nabyutu atroduse ituo roksta, kab pyrms puors dīnu Googlis cioce najauši nabyutu atroduse cyta roksta. Munys 2003. goda rudiņa reakcejis iz jū. Juosoka, itys atrodums beja nagaideits. Tok ir pateikami atrast sevi nazkur i saprast, ka vys esi tei poša. Ka ir guojs laiks i ir bejs vysa besa, a sakne ir palykuse tei poša. Ka vari pasaraksteit zam sovu jauneibys korstumā saceitūs vuordu.

Tuoļuok gars citats nu munys tūreizejuos reakcejis iz rokstu, tok vēļ vaira – vaineigūs mekleišonys teņdeņci, kas tūlaik tyka plaši kuļtiveita radejā, presē i televizejā. Laikam tok Latgola gondreiž beja nūgremdiejuse īsastuošonu ES. Voi ari kaids nūsabeida, ka rezultati nav tik spūdri, kab varātu pasalīleit Eiropys acīs.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par», kaut, bez šaubām – pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.
Un vēl – ja jau kopš 1917. gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā, protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā, Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko rakstīt un šausmināties.
Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Citeits nu ituo olūta: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/veestules/latgale_latvijaa.

Tai par latgalīšim i atguodoj – pyrms vieleišonu, kod ar gondreiž vardarbeigom metodem juoskoloj smadzinis i juosasūlej zalta kolnus. I piec vieleišonu, kod juomeklej vaineigī, kas puorsadavuši na tam spākam voi apjuoti i nūticiejuši.

Cytā laikā, kod nav vieleišonu i nikas nav juosūlej i juopylda, citejūt munu klasisbīdrini Santu, “Latgalīts ir zūbs dyrsā īryusiejušam īriedņam i sorkona lupota daguna golā nanūbrīdušai personeibai.”

Cytā laikā īriedni vībās kai zūbu suopēs, kod jim pavaicoj, kai vaļsts pylda Vaļsts volūdys lykumā sūleitū atbolstu i garantu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonai, atteisteibai i aizsardzeibai. Saeimys deputati (par sprostū tautu i narunuosim) pat nazyna, ka Latgolā školuos navuica latgalīšu rokstu volūdys. Latvejis školu sistemys augli spļauduos i lomojās rokstu komentarūs. A sabīdriskajūs medejūs, kū par sovu nūdūkļu naudu uztur ari latgalīši, latgaliski raida pusstuņdi nedeļā “Latvijas Radio” 4. kanalā storp mozuokumtauteibu raidiejumim.

Par kaidu sabīdreibys toleranci var runuot voi par sabīdreibys integreiteibu, ka Latvejis školā par cytaidū runoj labi ka rasisma i niegeru kontekstā, a poši školuotuoji, par pīmāru, satykti saīšonā pyrms Školuotuoju kongresa, privatuos sarunuos atsaļaun izasaceit tai, ka maņ palīk bais i psihologiski ir gryuts vēļ puors nedeļu piec sarunys. Sok, i tei ir Latvejis škola i Latvejis izgleiteiba, inteligenti i vuiceituoji.

Latvejai i Latvejis školai latgaliskuos Latvejis navajag – latgaliski latvyskuos Latgolys. Interesejūs par tū jau kaidus 10 godus i atbyldu par sovim vuordim. Ka pīruodēsit pretejū, pasaceišu paļdis.

Latgaliskuos Latvejis vajag puordesmit trokajim i puors NVO. Donkihotu ceiņa ar globalizacejis patmalem bez sovys vaļsts atbolsta – tik, cik puors projektim i puors aktivitatem, rokstūt projektus fondim ar apcierstu finansiejumu, otkon i otkon pīruodūt, ka vajag.

Tok, nu ūtrys pusis, kuru latgalīšu meseju vaļsts lai atbolsta? Sytās latgalīši cyts ar cytu kai ar čortim. Kab tik tys ūtrys napadareitu kuo nabejs… i nadabuotu monta i slavis.

Kai dzīsmē par Laimu, kas lem cylvāka liktini: vīnam lyka montu, slavi, ūtram gudru padūmeņ. Tuo gudruo padūmeņa maņ Latgolā i latgalīšu vydā, oi, kai pītryukst. Spiejis sasadorbuot kūpeiga lobuma vuordā.

Atsasaucūt iz naseneju sarunu skaipā: Lela daļa latgalīšu slymoj ar patriotīdūmeigumu i dūmoj, ka jī kai Latgolys patrioti ir vīneigī pasaulī i vīneigī pareizī. Ka kaids kū nabejs cytu soka, tys ir nakryškons voi duraks. Šaļtim ruodīs, ka daļa Latgolys patriotu grybātu sataiseit kulturviesturisku rezervatu i ap juo rūbežu pastateit statini. Kab cytaiž dūmojūšī nakryškoni i jūs principi natyktu vydā. Nu sirds žāl, ka lobys idejis aizīt pūstā. Tok egoisms i šauruo dūmuošona dora sovu – ir tikai divejis taisneibys: muna taisneiba i napareizuo. I gols golā taisneibys nav nivīnai taisneibai i naudys nav ni vīnai, ni ūtrai.

Maja beiguos tiks puordūta “Latgolys Radeja”. Itūreiz ak jau juridiski pareizi i ar golim. Cereibā, ka ari jaunais īpašnīks raidēs latgaliski. Īprīkšejū reizi gon ari cerēja, cereibys napīsapiļdēja. Bizness ir bizness. Biznesam nav dalis par gaistūšom volūdom i gaistūšim pasaulim, vierteibom i cylvākim. Gaistūšys volūdys, pasauli i cylvāki ir juosorgoj vaļstei – ļaužu kūpumam, sabīdreibai, apvīneibai.

Koč kultura i tai nav myusu vaļsts stypruo puse. Laikā, kod cylvāki, pagaisynoj dorbu i cereibys, kod jim beidzūt ir laiks gruomotom, jim sūlej atjimt i bibliotekys, i īspiejis. Laikā, kod varātu vuiceitīs i apgiut jaunys gudreibys, metodis, biblioteku dorba laiku samazynoj, slādz školys.

Tok niu vaira par latgaliski raidūšū “Latgolys Radeju”. Kai šudiņ laikam pusei Latgolys e-postā atrakstēja Valdis Labinskis:

(..) myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai.

Tai kai viestulei beja dalykta kopeja (CC) lelai daļai Latgolys inteligencis, sabīdriskūs darbinīku, NVO ļaužu, atsaļuovu jū puorpublicēt sovā privatajā dīnrokstā “Naktineica” (adress http://saprge.wordpress.com/2009/05/22/latgales-radio/). Lai teik i tim, kas nav V. Labinska adresu sarokstā.

Skaitieju itū viestuli i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu. Kur div latgalīši, tī vysmoz div radejis. Niu ari divejis “Latgolys Radejis” sātyslopys: http://www.munaradeja.lv/ i http://www.lr.lv/. Pat ka kurs vēļ grybātu gluobt voi paleidzēt – kuram to paleidzēt, kuru gluobt?

Ar itū ak jau varātu stuostu i beigt. Beja radeja. Vēļ ir radeja.

Paļdis V. Labinskam i vysim juo darbinīkim, ka radeja dzyma i beja tik ilgu laiku. Paļdis A. Bierzeņam, ka jis raudzēja i satracynuoja pasauli. Paļdis latgalīšu muzykantim, kam juos vajag i kas spielej lobdareibys koncertus naudys salaseišonai.

Īraudziejuse, ka Latgolys kulturys pastuoveišona ir zam vasara, Sandra Kalnīte vakar publicēja pretruneigi vierteitu dīnrokstu. Pretruneigi partū, ka latgalīši ir da vamta atsaāduši itūs pyrmsvieleišonu misionaru, kas brauc misejā piec bolsu i pasūlej pošu besu. A, tykuši pi varys, naīguodoj nikaidys Latgolys i kur ta vēļ latgaliskuos Latgolys.

Latgales radio pašlaik ir vienīgā balss reģionā, kas raida latgaliski un stiprina latgalisko, bet vienlaikus arī latvisko identitātes un kultūras apziņu. (..) Lai nosargātu, pietiktu ar pavisam nelielu palīdzību. Kaut vai valsts pasūtījumu Latgales radio, divi raidījumi nedēļā, kas ļautu izdzīvot līdz labākiem laikiem, kamēr valstij būs vairāk līdzekļu un gribas.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/sandra-kalniete/latgales-bagatiba-un-posts)

Par tū pošu problemu jau vairuok godu rauga runuot bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”. Tok plyka NVO bez politiskūs spāku i naudys kulis ir taids saucīņs bez atbolsa. Demokratiski var runuot, demokratiski var ari natikt izdziersta. Tik apklausta, voi eistyn aiz juos nastuov kaids politisks spāks – kura deļ byutu vārts sasasporuot i reagēt.

Nu ituo goda 9. februara presis relizis par vaļsts atbolsta tryukumu latgaliskajim medejim: Valsts atbalsts, kurš latgaliešu valodai kā nacionālai un Eiropas līmeņa vērtībai ir paredzēts Latvijas normatīvajos aktos, arī 2009.gadā tiks klaji ignorēts praksē: vienīgais latgaliešu valodā raidošais privātais medijs – Latgales radio – ir pārtraucis darbību, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, 2009.gada budžetā nav paredzēti. (..) latgaliešu valoda ir nacionāla un Eiropas līmeņa vērtība, kuras saglabāšanas un aizsargāšanas procesus, kā arī atbildību par valodas attīstību valsts nedrīkst uzvelt uz sabiedriskā un privātā sektora pleciem.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/medijos-latgaliesu-valodas-nebus-ari-sogad)

Nūbeigumā puordūmom kaidys vakardīnys lobdareibys koncerta Rēzeknē klauseituojis puordūmys. Publiceitys juos teikla dīnysgruomotā.

Ap desmitiem vakarā gāju no Latgales radio atbalsts koncerta Rēzeknes kultūras namā. Mūsu pašu mūziķi centās no sirds. Atbalstītāju bija maz, daudz mazāk, nekā biju cerējusi. Varbūt tik tiešām nevienam neko nemaz nevajag? Latgalisks radio nav vajadzīgs? Bet varbūt nav jāskumst un jāpārdzīvo, katram cilvēkam, katrai tautai ir tas, ko mēs patiesi esam pelnījuši. Mēs bijām pelnījuši savu valodu, un mums tā bija. Vai būs tagad? Mēs nebūsim pelnījuši savu radio un mums tās vairs nebūs? Varbūt jāpavelk svītra apakšā un jāiet tālāk?

Niu tikai deus ex machina varā – voi nu jaunais Latgolys Radejis īpašnīks raidēs latgaliski, voi nu kontrolpakets tiks tim, kas gryb raideit latgaliski, voi ari vaļsts dotēs koč puors raidiejumu latgaliski.

Voi mes asam peļniejuši sovu radeju, sovu volūdu i, gols golā, sovu vaļsti?

Publiceits diena.lv

Atrodu teiklā

Kas es beju 2003. godā? Nikas īpašs. Tei poša, kas niule.

Izaruod, teiklā ir sasaglobuojušys līceibys ari nu tūs laiku. Nu nazkurīnis puorpubliceits komentars nazkaidam rokstam “Dīnā”: nazkaids Šabanovs roksta par Latgolu i latgalīšim piec LV bolsuojuma par īsastuošonu ES. Pošu rokstu izkosu Dīnys arhivā.

Ā, atrodu, pat nu kurīnis pajimts. Ir bejs īlykts Dīnā. troka buoba, ak jau syutiejuse e-postu. Naba jau roksta komentarūs rakstiejuse, voi tymūs laikūs moz beja teikls tik ilgi pīejams – e-postus rakstieju sātā i guoju ar disketi iz datorsalonu.

.

Jau pagājis laiks, kopš izlasīju 11.oktobra SestDienu, tomēr Aleksandra

Šabanova raksts Bez cerībām par sevi atgādina arī ikdienas steigā. Kā

latgalieti mani aizskar un aizvaino pēdējā laika tendence – vainīgos ne

tik urrā spožajam, kā gribētos, balsojumam par Latvijas uzņemšanu Eiropas

Savienībā meklēt Latgalē.

Turklāt, kas jo nepatīkamāk, tā ir tendence šī balsojuma iemeslus atrast

latgaliešu citādībā, neintegrētībā, nepareizībā. Rodas iespaids, ka

žurnālisti pirmo reizi pamana, ka ar Latvijas austrumu galu kaut kas nav

kārtībā, ka tur dzīvo tādi bezmaz Dieva doti cilvēciņi. Likumsakarīgs

turpinājums ilgi kultivētajam uzskatam par Latgali kā māla podu, Aglonas

svētku, baznīcu, neskartās dabas un atsaucīgo cilvēku zemi.

A.Šabanova rakstā jaušams patiess izbrīns, ka Latgalē vēl sastopami

kolhozi, kad taču visam sen jau bija jābūt sagrautam, izlaupītam,

aizaugušam. Būt kolhozā nav moderni. Tāpat kā nav moderni atšķirties,

dzīvot laukos un braukt ar zirgu. Tendenciozi izskan Bebrenes un Kruķu

salīdzinājums par labu pirmajai: «Tā nav īsti Latgale, bet Sēlija.» Vai

autors ir bijis kaut vai Rikavā, Nagļos, Viļānos, Sakstagalā, kas taču

turpat netālu no Kruķiem?

Šoruden pēc 20.septembra man pirmo reizi mūžā ir tā nepatīkamā sajūta, kas

droši vien manu vecāku paaudzei liedza runāt latgaliski uz ielas,

auditorijā, darbā – ne vien Rīgā, bet pat latgaliešu vidē. Ka man kāds

laikrakstā, žurnālā, radio, TV varētu aizrādīt, ka mana identitāte ir

nepareiza. Ka mana valoda ir nepareiza, attieksme pret dzīvi, ka manas

domas neatbilst vispārkultivētajai normai.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par»,

kaut, bez šaubām ? pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai

saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un

tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās

Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.

Un vēl ? ja jau kopš1917.gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās

nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās

liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo

pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa

pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir

tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā,

protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem

un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik

pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā,

Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs

būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko

rakstīt un šausmināties.

Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei

nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali

runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas

pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi

Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Varbūt šis balsojums tomēr lieku reizi liks paskatīties uz Latvijas

austrumiem – savas ilgās nošķirtības dēļ citādās un citādības dēļ

nošķīrušās, un apzināti vai neapzināti nošķirtās zemes virzienā. Cerams

gan, ka objektīvi, nevis caur senu aizspriedumu prizmu.

Pyrmūdīnis reita posts. Kas ir latgalīši?

Sarakste storp LgSC i SIF.

Raudzējem nūskaidruot, voi bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sovus projektus, kas vārsti iz latgalīšu volūdys aizsardzeibu i pamatā ir kulturys pasuokumi, kursi, seminari Latgolā i Reigā, var īsnīgt Sabīdreibys integracejis fonda projektu konkursam, kas atbolsta itaidys aktivitatis. Nūsacejums – mozuokumtauteibu bīdreibu aktivitatis.

Piec aproksta navarēja saprast. Tys ir 1:1 tys, kū mes dorom – paraleluo kultura paralelajā Latvejā. I paraleluo jimšonuos ap lītom, kas ir paralelys.

Partū ka latgalīts ir latvīts tik tod, ka jis runoj i roksta latvīšu literarajā volūdā. Tai saceit, ir integreits, pataiseits par cytu. Partū ka Latvejā integraceja vystik ir na cytaidūs īkļaušona, napagaisynojūt jūs sovpateigumu, a puortaiseišona piec vīna šablona.

Pagaidom myusu vaļstī navari byut latvīts i raksteit latgalīšu rokstu volūdā. Navari latgaliski pasaceit – es asu Latveja. Tys ir, saceit vari, tok par sovu naudu nu dorba breivajā laikā.

Tai i saīt – vīna tauta, div kulturys. Kai kas, tai separatisms i atsadaleišona.

Dūmuot, vysi tuo vīn gryb kai sasaškeļt i atsadaleit. I profilaksis piec ir juopataisa vīnaidi…

__________________________________

Mani sauc …, un es pārstāvu biedrību “Latgolys Studentu centrs”.
Sakiet, lūdzu, vai aktivitātes, kas vērstas uz latgaliešu valodas saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību iekļaujas šī projektu konkursa ietvaros un mēs varam iesniegt projektus, kas saistīti ar latgaliešu valodu?

Paldies!

Ar cieņu, ….

__________________________________

Labdien!

Paldies par izrādīto interesi!

Grantu shēma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” paredzēta _mazākumtautību _biedrībām un nodibinājumiem.
Grantu shēmas mērķis ir veicināt sapratni un sadarbību starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Ar cieņu

__________________________________

Sveiki vēlreiz!
Kā var uzzināt, kura biedrība ir mazākumtautību biedrība?
Piemēram, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā ir atrodams šāds reģistrs, kur latgalieši ir minēta kā mazākumtautība un tos pārstāv 3 biedrības (skat. pievienoto failu).
Vai šāds saraksts ir izveidots arī SIF?
Paldies!

__________________________________

Labdien!

Atvainojos par kavēšanos!

Mazākumtautība ir citas tautības pārstāvji, kas dzīvo Latvijā, tiem ir sava valoda, kultūra un reliģija.
Latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa, pamatnācija ar savu dialektu.

Ar cieņu
….

__________________________________

Pamatuojums ideals 😀 😀 😀

Sova religeja nav vysom mozuokumtauteibom – ari latvīši ir pareizticeigī, a vuocīši luterani i leiši i poļaki katuoli.
Kultura var byut kotram sova. Tikpat labi, Preiļu nūvods var pasaceit, ka jim sova kultura.
Volūda?
Pīruodi, ka latgalīšim nav dialekts. I mes asam mozuokumtauteiba. 🙂

Laipni aicynoju šūvokor 17:00 vysus iz myusdīnu latgalīšu rokstu volūdys kursim Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Vacajā LNB kuormā ar breineigajom čeikstūšajom durovom i greidom.

Kursus atbolsta tikai LNB, īdūdūt telpys. Lektori struodoj par veļti. Papeirs nu LgSC īkšejūs rezervu.

Partū ka mes gribim, kab vaira cylvāku muoceitu raksteit sovā volūdā. Ari Tu.

__________________________________

Nuokušais e-posts. 🙂

Labdien Ilze,

Atradu internetā jūsu portālu un atradu daudz saukļus latgaliski, kas man ieinteresēja un gribu Jums piedāvāt T kreklus ar šiem saukļiem, kurus Jūs varētu izvietot savā mājas lapā, gazetā un citur.

Mārtiņš

__________________________________

Patīseiba ir nazkur pa vydu.

Tok latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. LgSC bīdri vuicēs cytim jaunīšim, studentim, interesentim tū, kū ir īsavuicejuši poši.

Partū ka tuo mums vajag. I cerīs, ka vajag i cytim.

__________________________________

Kai jau rakstieju 28. oktobrī par latgalīšu biznesu bibliotekā:

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

__________________________________

Taida tei byušona. Taidi i mes. Deļtuo i kursi.

Paļdis bibliotekai. Paļdis vysim trokajim.

Meža putni pulkim skrēja

Nazkai aizmiersu Naktineicā īlikt ka ni Dīnys rokstu, to koč atsauci. Ite byus. Kartenis i jūs parokstus niu laikam napuorpubliceišu. koč tī varbyut ir Dīnys dīnroksta leluokuo vierteiba.

________________________________________

Vysod var atlikt raksteišonu i naraksteit var vysod. Taipat kai vysod var nadareit, nabraukt, nasajimt. Sēdēt sātā, peļnēt naudys, dzeivuot labi i pareizi. Kai vysi dora i kai ak jau ir juodora.

Tok sajem smierts ziņu i saprūti – cik labi, ka rakstieji, darieji, brauci i jiemīs. Ka nasiedieji sātā, napeļnieji naudys i nadzeivuoji labi i pareizi. Partū ka nivīns cyts tuo nabyutu dariejs, redziejs, juts i bejs. Kai jau dzeivē vyscaur tys ir – cyti tovys dzeivi nadzeivuos.

Myruse Sprukuļu Berte nu Sčastlivuos dzeraunis. Cylvāks, par kuru es asu saciejuse – juos vīn deļ maņ beja vārts aizbraukt iz Sibiri. Ar vysu gryutumu i vysu naveseleibu pyrms tam, dublim, ūdim, moškom i ērcem.

Myužeigu duseišonu jai nūmyrušai i myužeiguo gaisma lai speid jai.

Par gūdu jai, juos dzeivei i dzīsmem šudiņ diena.lv īlikšu sovys kartenis nu 2006. goda 30. juņa ekspedicejis Sčastlivajā i sovu raksteitū Sibira stuostu gobolu “Kiukoj uora dzagiuzeite”.Varātu tikai saiti dūt iz cytu resursu, tok maņ ruodīs, ka var īlikt i vysu tekstu. Kurs gribēs, puorskaitēs.

Ituo teksta es nikod nabyutu pīrakstiejuse, kab na Bertys Sprukuļ nu aizlaiku laikim atguoduotuos i nu suoku nadzīdomā bolsā saceituos, piečuok īsadzīduotuos dzīsmis par dzagiuzeiti, kas bādoj par sovim kūkim taipat, kai meituška par sovim bruolim, kas pagaisuši karā.

I maņ prīca, ka tei dzīsme ir dzeiva. Jū niu dzīd Ondrupenis folklorys ansamblis “Sovvaļnīki”.

Taidā reizē saprūti, cik myužeiba ir moz, ka vysu taipat nūsoka eisa šaļteņa – kod Sprukuļu Berta atguoduoja tū dzīsmi i dzīduoja. I kod ļauds Latgolā jū niu dzīd. Par dzagiuzeiti, kam pītryuka treju kūku. Taipat kai dzīduotuojai treju karā kautūs buoleleņu, kuru kaulus balynoj saule i motus purynoj viejs.

Cik ta gara dzīsme ir – puors minotu. A tymūs minotūs izskaņ kaida cylvāka dzeive i vysu dzīsmis dzīduotuoju myuži, cikom vacuo dzīsme tyka da myusu laika i myusu laika dzīduotuoju.

________________________________________

Ite Sprukuļu Bertys dzīduotuo latgalīšu tautys dzīsme “Tymsa, tymsa tei eglīte”. Atlaidit, nūfilmeits šķeibi – steigā i ar fotoaparatu – jei pieški suoce dzīduot i nabeju da tuo ni reizis filmiejuse.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Yp67hCwdL4&feature=channel_page]

Soka, ka cīši skumeiga jai itei dzīsme. Tok cytys vēļ skumeiguokys. I maņ cīši pateik, ka tī vīnu šaļti īsadzīdoj meža putyni. Taišni tymā vītā, kur Berta dzīd par putynim.

Nu dzagiuzeitis maņ kotru reizi šārpys īt par kauli, tok dzīsmei ir tikai audio fails. Kina tikai pādejam paņteņam.

________________________________________

A ite muns stuosts par Sibiri “Kiukoj, uora dzagiuzeite“.

Grupai "Borowa MC" jauns klips – "Pavasars"

Ar vīna nu autoru, Aigara Runča, laipnu atļuovi i atbolstu ite jaunuokais grupys “Borowa MC” muzykys klips “Pavasars”. “Naktineicys” skaiteituoju īviereibai, īsapazeišonai, viertiejumam. 😉

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Vr2PZVoQLg&feature=player_embedded]

Kai Aigars pats soka:

“Es dūmoju, ka nūteikti ļīc! Stuovēsim ar dakšom i luopstom pretim AKKAi!
Uzskotu, ka tys ir napruots… Par video izvītuošonu jau ir samoksuojuši cylvāki, bet naudu turpyna prasāt, voi nav nagauši!?
Mes lobuok par skaistim muļcikim! :)

I es piļneigi pīkreitu. Deļtuo jau ari naasu AKKA / LA klients. Apzynuoti. Asu autors, tok tei ir Dīva, dobys duovona maņ i muna duovona pasauļam. Ka būrauka jem naudu, jai pagaist spiejis. Būrauka sovam klientam nasoka būršonys cenys. Klients jai nas duovonys. Nui, autoram tože ir juodzeivoj. Tok es poša sovys spiejis turu par būršonu, talantu nu augšys, ar kū nadreikst tiergavuot. I naudu peļneju cytaiž. Nui, naprofesionali, tok na jau naudys sajimšona par sovu dorbu pataisa par profesionalu fotografu, dzejnīku voi muzykantu, a sovu spieju izkūpšona i dorbs, dorbs, dorbs. I dzierksts, kas otkon i otkon īsazib – radiešonys breinums.

Lobuok 100 reižu munu dorbu nūzags, ni 1 reizi par mani naizzynuos tik deļtuo, ka publiskam munu tekstu atskaņuojumam vajag atļuovis. Nui, kai klients es navarātu vys volkuotīs apleik i sovus dzejūleišus skaitēt to tī, to ite. Kotrai dzejūleišu skaiteišonys reizei tok ir juoizjem publiskuo pasuokuma atļuove.

Interesnai, cik pasuokumim Latvejā ir itaidys atļuovis? “Susātiva” prezentacejai naizjiemu. Partū ka saprotu – ir lītys, kam juonūteik taipat. Moksuot to taipat navaru ni saņtima. Vīneigi nu sovys kuldys. I lobuok tod samoksoju par benzinu autorim i nūpierku maizi i sīru klauseituojim.

Ka tai padūmoj, kai AKKA / LA klientam maņ daža ak jau byutu juonūsoka, ka muna bloga skaiteituoji pīsaregistrej i tod ziņoj, ka tod i itod ir skaitiejuši autora mūrgus. Absurdam nav rūbežu. Kai var redzēt. Ak jau tai ari byutu juodora. Internets tok ass jauns medejs. Ar laiku ari itūs tekstu skaiteišonai izliks cenu. Voi vysmoz registrēs izmīgšonu iz jūs, tai saucamūs klikus. Ar atrunu, ka munys autora tīseibys nu tuo īgius.

Varbyut Raimondam Paulam atsamoksoj byut klientam ar sovom puordesmit i symts voi cik tī tyukstūšom latu ījāmumu. Tok dīzvoi jam pateik 20 voi cik tī % pamest itam kantoram. I jis jau beja zynoms, populars autors, kod palyka par jūs klientu. A mozajim autorenim, kas tī vysi sasastuojuši, pa munam, nu tuo ir tikai kaitiejums. Ni jūs vaira legali pasaukt, ni paaicynuot. Ni par jūs lelajim dorbim pastuosteit blogā. Partū ka itei runuošona saīt nalegala, ka dalīc jūs muzyku. Koč, nu ūtrys pusis, kotrys roksts, publikaceja škārsteiklā i runuošona par autorim i jūs dorbim, dalīkūt saiti iz jūs tekstim ci muzyku ir jauns autordorbs. I jūs muzyka ir… citats itymā runuošonā! Iz kū atsasaucu, īdūdūt saiti iz publiceišonys vītu – par pīmāru, YouTube.

Tod saīt, ka ari iz gruomotom navar atsasaukt – partū ka tei ir jūs teksta īlikšona sovā tekstā. A kai ar citeišonu vyspuor? Kū mes sataisom nu jauna i kas ir vysa īprīkšejuo citeišona? Varbyut vysi teksti ir intertekstuals cytu tekstu i cytu ļaužu volūdys salykums.

Parkū maņ kai volūdys runuotuojam, juos autoram i uzturātuojam, jaunradeituojam kasreizis, kod attaisu muti, nivīns namoksoj? I parkū namoksoj par munim komentarim škārsteiklā? Tys tok ari ir autordorbs.

A kas škārsteiklā pasaceis – par itū moksoj itys muns niks, a par tū cyts muns niks sajem samoksu. IP adrese? Kura nu munu datoru?

Kod autoru tīseibu aizstuoveiba nūzeimoj autoru īspieju apgrīsšonu, tei ir autoru īspieju apgrīsšona, a ni autoru tīseibu aizstuoveiba. I dzeivs cylvāks, rodūšs gors, kas var dzīduot, saveļt snīgaveiru, zeimēt muļtikus i aizīt iz mežu piec vyzbuleišu, dybynuot i nūjaukt bīdreibys, atrast sev leidzjutiejus, fanus, atbaļsteituojus, vysod ir kas vaira par juo jumtu, mafeju, tīseibu aizstuovi.

9. majā Tievanānūs byus latgalīšu autoru tekstu skaitiejumi. Nakomerciali. Naoficiali. Bez projekta. Bez naudys. Ar sovom buļbom i ogūrčim. Ar gunkuru i guļammaisim. Ari taidai kulturai i subkulturai ir juobyut Latvejā, kab mes vysi nasaītu svīkstā nu sova pareizuma.

Šudiņ īsasuoks pavasars. Oficiali, ar vysim papeirim. Beidzūt!

Žāl snīgaveiru, tok vēļ vaira žāl vyzbuleišu. Pavasaram byut! Uorā, pruotā i sirdī.

Vīglu i rodūšu Jiusim goru!

reita atrodums

īsoku puorskaiteit šudiņ nu reita najauši atrostū LU Juridiskuos fakultatis doktoranta Juoņa Plepa rokstu par vēļ vīnu Latvejis vaļsts prezidentu – veiskupu Jezupu Rancānu.
atzeimeišu, ka roksts beidzās ar Mikeļa Bukša citatu:
“Nasaverūt uz tū, ka latgaļi Satversmes Sapuļcē, tai saceit, tyka izpārti, un ka latgaļi pi Latvijas Satversmes pījimšonas atsatureja nu bolsōšanas, taidā veidā protesteidami pret jūs interešu nūdūšonu un paturādami sev breivas rūkas nōkūtnē, tūmār latgaļi ir bejuši un palykuši lojali kai pret pošu valsti, tai ari jōs satversmi.”