Par Rūteņu

Emileja.Kipsola

Emileja Kalvāne gruomotys “Atvosora” prezentacejā Kīpsolys gruomotu izstuodē 2013. goda 2. martā.

Tikkū atbrauču nu Emilejis Kalvānis bieru. Daudzi puču, daudzi cylvāku, daudzi vuordu.

Tik gribieju pasaceit – kod aizīt gaišs cylvāks, napalīk tymss. Daļa juo gaismys palīk apleicejūs cylvākūs i speid jūs pruotā, atmiņuos i ari jūs acīs.

Bet tys, kū es vēļ gribieju saceit. Juos ūtrajā dzejūļu kruojumā “Atvosora” ir dzejūļs, kas veļteits Rūteņai. Kod skaiteju jū pyrmū reizi, nazkai daguoja da sirds.

I zynit – es tū Rūteņu šudiņ satyku. Moza, gaiša meitineite. Īt kai ikstyns, acs zib, bize pa gaisu. Vysa vajag zynuot, vysa vajag redzēt i saprast.

A pats golvonais – tam bārnam ir breineiga latgalīšu volūda, kur stidzeņa ir stidzeņa, pasavērt ir pasavērt. I vēļ daudz vysaidu styprūs latgalīšu vuordu.

Daudzi jau navajag. Kab taidu Rūteņu byutu daudzi. Kab ituos mozuos Rūtenis izaugtu laimeigys i styprys – Latgolai i Latvejai par prīcu. Kab krystobu i kuozu byutu vaira nakai bieru.

A ite pats dzejūleits.

Jaundzymušai latgalītei Rūteņai

Vēļ bolti snīgi zemi sadz,
Bet gaisā pavasara smuords –
Dīvs divuos sirdīs prīcu dadz,
I prīcai mīlesteibys vuords.

Vēļ vīna zvaigzne īsamirdz,
I vēļ vīns myužs ir pīsaceits.
I moza, moza bārna sirds
Kai pumpurs zīdam atraiseits.

Lai tev, bierneņ, saulis daudzi,
Lai tev mīlesteibys daudz!
Lai tev nūlicīņs ir saudzeigs,
Audzi Latgolai, bārns, audz!

Malni muni kumeleni

Vilanu.tiergs

Nav tādas Latgales. Katrs cilvēks un katrs uzņēmums ir Latgale – vizītkarte, vēstnieks, darbinieks – sauc kā gribi.

Riebiņu zirgaudzētava savu misiju izgāza. Tagad daļa manu viesu par visu Latgali domā kā par Riebiņu zirgaudzētavu. Un es varu runāt vai nerunāt – tie ir tikai mani vārdi, bet konkrēti darbi ir konkrēta uzņēmēja daļa un tas, ko redz, iegaumē un stāsta tālāk.Tā rodas stāsti, tā veidojas stereotipi par Latgali kā slaistu un putlūriņu zemi.

Piedodiet, visi tie latgalieši, kas no sirds strādā un dara visu laikā un precīzi, bet man jau sen ir termins “latgalīšu bizness”. Vēroju un katru reizi ar rūgtumu saprotu – ir. Tiešām ir. Jo nekādi ilgtermiņa plāni neeksistē – ir mirkļa notikumi, kontakti, saiešanās, vajadzības, kas tiek apmierinātas, nedomājot par pieņemto lēmumu ietekmi uz nākotni. Vēsi var apsolīt, bet nepadarīt. Tā sanāca, lēmumu pieņemt ir grūti, vieglāk apsolīt kaut ko kaut kā kaut kad. Neteikt ne jā, ne nē, bet īsti austrumnieciskā manierē norakt kaut kur kaktā un aizmirst, sak, varbūt klientam nemaz nav svarīgi un viņš liksies mierā. Padarīt darbu, bet nepalaist tautā – nolikt dzīvoklī kaut kur skapī vai noliktavā. Sākt labi, bet izņergāt labi sāktu darbu un foršu ideju ar kaķa vilkšanu aiz astes, solījumu neturēšanu un termiņu nograušanu.

Brīžam līdz izmisumam – nu kāpēc tā jādara. Kāpēc vajag visu sapurgot. Kāpēc nevar vienkārši lietišķi, normāli, korekti padarīt savu darbu.

Savējo būšana, protams, ir jauki, bet tas neveido augsni normālām klienta-pārdevēja, pakalpojuma devēja-ņēmēja, tirgotāja-pārdevēja-pircēja attiecībām. Viss ir plūdums – šai mirklī tā, bet tālāk jau – kā redzēs.

Viena cena šodien, cita rīt. Viena cena vienam, otra citam – jo būt labam ir labi, bet peļņa ir sekundāra. Plānotāja vietā katru reizi jauna balta A4 lapa.

Nepieķeries sīkumiem. Laiks ir pāri esošs. Viss saliksies pats pareizi, īstie cilvēki nāks īstajā laikā. Naudu nepelna, nauda rodas. Naudai nav nozīmes, jo man tā gribas un tagad tā liekas.

Tāda subjektīva pasaule, kur, protams, ir gana vietas nejaušībai, notikumam, vēlmēm, pēkšņumam. Bet kur svešajam ir jāatkāpjas, jo viņš neiederas sistēmā – nemāk spēlēt līdzi nejaušību spēli, nemāk pielāgoties, mainīties.

Veidojas divu dažādu pasauļu sadure – viens ir cerējis un plānojis, otram nav sanācis. Neviens jau nav vainīgs – divi pasaules.

Līdz šim man likās, ka “latgalīšu bizness” gadās tikai plānā galdiņa urbējiem – rakstniekiem, dzejniekiem, grāmatu un disku izdevējiem, jo viņiem ir iedvesma un viņiem nav iedvesmas, viņiem ir idejas, bet nav grāmatvedības, viņiem ir cerības, bet nav plāna. Bet ja tā notiek ar uzņēmējiem (un īsā laikā jau ar vairākiem), tad rodas jautājums – vai mana lojalitāte Latgalei nav kaut kāds debesszils neaizmirstuļu vainadziņš.

Rezumējot mācība ir īsa: mazs solis cilvēkam, liels cilvēcei – maza kļūda uzņēmējam, liela kļūda novadam.

Dzīsme “Malni muni kumeleni” nu grupys “Boltī luoči”.

 

P. S. Ja plāno kaut kad dzīvē sadarboties ar Riebiņu zirgaudzētavu un esi šo ierakstu atradis ar internetmeklētāju palīdzību, tad ieplāno zvanīt 5-6 reizes, 2 reizes braukt klātienē, vēlreiz zvanīt. Un zvanīt. Bet labāk uzreiz ieplāno kaut ko citu, jo pēdējā brīdī tiks izmocīts lēmums – nē, darījums nenotiek. Jo pēc vairāk kā mēnesi ilgas ņemšanās top zināms – tai pašā laikā pasākums ir arī vietējam policistam, bet gan jau droška ir tikai viena. 😀 Bet laukos policistam vienmēr ir priekšroka. Gan jau arī vetārstam, skolotājam, feldšerim, mežsargam. Tā vienkārši ir.

Muorka efekts

Ruodīs, jau kaidus desmit divpadsmit godus, sateikūt latgalīšu gruomotu izdevieju Juoni Eļksni, dzieržu – cik švaki, ka latgalīšim nav literaturkritikys, kai ari – autorus vajag audzynuot.
Itymā godā apjiemeibys pylna puorskaiteju jaunū “Olūtu” nu vuoka da vuoka i pīraksteju par tū recenzeju Lakugai. Par literaturu, kurys šaltim literarajā almanahā nabeja. Par tekstim, kas breižam izavēre kai puorprotums. Ari par potenciali lobim tekstim, kam byutu vajadziejs viereigys i gudrys acs nu molys ci redaktora. Recenzeju skaiti ITE.

Tikkū puorskaiteju Rēzeknis rajona avīzis “Rēzeknes Vēstis” redaktoris Muorys Nizinskys maņ veļteitu sleju. Juosoka, cīši lela puorsteiguma tī nabeja – šaurai videi sovi lykumi, mozā muorkā peile ap peili trynās. Taids muorka efekts – vīni klusej, deļtuo ka bais gūdeigi pasaceit acīs, vēļ cytim bais nu konkureņcis. Pasaceit gūdeigi – kai īsvīst muorkā akmini. Nivīns tok tai nadora! Nav šmuki! Peilem, vardivem i kurkulim napateik.

Tai ir i latvīšu literaturkritikā, kur roksta pasyutejuma recenzejis. Tai i latvīšu teatra i kinu kritikā, kur tys tam draugs, rods voi pazeistams i atkluoti pasaceit beistās. Pasyuta recenzeju, palīlej cyts cytu, a aiz mugorys aprunoj. Ir lobs latgalīšu teicīņs – acīs eņgeļs, aiz ocu čorts.

Izaruod, eistineibā es asu gribiejuse atsarībt i maņ žāļ “Olūtam” īdūtuos naudys. Sok, navar byut, ka kaids roksta par tekstu taipat viņ – teksta deļ.
Ak jau jei atsarīb. Ak jau jei izariekinoj. I ak jau jai ir kaids cyts īmeslis – cyta ortografeja, cyta dzeivis vīta, cyta vacuma grupa i t. t.
Partū ka par latgalīšu literaturu nivīns narunoj – juos tok nivīns naskaita, tik īlīk plauktā i cīnej. Par latgalīšu literaturu soka tikai lobu voi puorsvorā nikū – kai par nabašnīku.

I smīklys, i žāļ – voi eistyn myusu kultura i literatura jau ir tik tuoli myruse, ka dasadūrt navar – sakreit palnūs i smird.
Gribīs tok ticēt, ka ir īspiejama ari nuokūtne – ar jaunim i kvalitativim tekstim, kuru vīneiguo vierteiba nav latgalīšu volūda, bet ari pats teksta viestejums i prasme stuosteit, raksteit.

Tai kai pi M. Nizinskys roksta navarieju dalikt pylnu komentaru, a, puorkopejūt pa daļom, jam nūsamaineja formatiejums i pagaisa atstarpis, ite apakšā īkopeits pylns komentara teksts.

….

Komentars zam roksta

🙂 Prīca, ka skaitit Lakugu!
Ite roksta adrese – ka kuram gribīs atrast ituo M. Nizinskys roksta īdvasmys olūtu.

Par reizis saceišu, ka “Olūta” nauda mani nainteresej i maņ nav nikaida patologiska naida pret Stroda ortografeju (jei tok daļa nu myusu raksteibys viesturis) voi siermom golvom (vysi taidi byusim, ka tik ilgi nūdzeivuosim). Nav ari nikas pret “Olūta” autorim – muns roksts ir par almanahā publicātajim tekstim, na cylvākim.
Ir taids žanrs kai literaturkritika – latgalīšim laikam tok mirs, ka jau izsaucs taidu reakceju.

Pats golvonais – lai dūd Dīvs, ka Eļkšņam izadūd jū (naudu – vāluoka pīzeime. I. S.) dabuot vysim sovim izdavumim, tys tikai boguotynoj latgaliskūs tekstu bagateibu i kaidam raksteituojam dūd īspieju trenētīs, trenētīs, raksteit i raksteit. Ka veiksīs, nu tuo izaškeļs ari pa talantam, īspieja publicēt tekstu ir autora maize.
Ka ituo roksta autore skaiteitu munu rokstu viereigai, varbyut pamaneitu, ka izsoku sovu cīnu Eļkšņa naatlaideibai izdūt literaru almanahu apstuokļūs, kod Latvejis kulturys vidē pagaist vīns literars i kulturys izdavums aiz ūtra. I tys eistyn ir Latvejis, na Latgolys mārūga fenomens!
I LKC izdevnīceibys vadeituoju nacīneju vys deļtuo, ka jam sierma golva, bet deļtuo, ka jis ir seiksts kai eļksnis i styprys kai ūzuls. Lai kotram latgalīšam byutu taida speiteiba dareit sovu i ticeiba napasadūt ari gryutūs apstuokļūs!

A cyta līta – tekstu literaruo kvalitate.
Ka dzeja grab, voi jei juoslavej tik deļtuo, ka latgaliski?
Ka prozā nav centraluos fabulys i par daudz seiku detaļu, voi navar aizruodeit – tik deļtuo, ka latgalīšu proza?
Nikū voi tikai lobu soka tikai par myrūnim ci nabašnīkim. Ticīs, ka Olūta autori i cyti latgaliski rokstūšī var vaira. I kaidam ir ari juopasoka, ka karaļs ir plyks, kab jis apmauktu drēbis.
Voi ari švakūs ziņu nesiejus pi myusu nūšaun i iz prīšku dzeivoj tuoļuok sovuos iluzejuos?

Ari ar pošu apguoda vadeituoju Eļksni na reizi asu runuojuse, ka latgalīšu literaturā ir vīna bāda – literaturkritikys tryukums. Roksta i roksta, glauda cyts cytu, a napasoka, kas tai voi na tai.
A kas raksteis par tekstim, ka ni literaturzynuotnīki?

Munā rokstā runa to par literaturu i tekstim, kam nav nikaida sakara ar siermumu voi cīnu pret siermumu.
Tymā skaitā – Blaževičam ak jau nav ni vainis kai cylvākam i kai latgalīšu kulturys atbaļsteituojs jis juocīnej, tok almanahā jis pīsacejs sevi kai autors. I muna atsauksme beja par tekstu, na cylvāku.

Taipat kai na vysi sentimentalī dzejūli par nalaimeigu mīlesteibu i švakū vaļdeibu ir peļniejuši viereibys, ari jaunūs autoru dzejuojumi par m…om i m…eibom bīži viņ ir tikai spams, kas pagaiss i aizamierss.

Bet voi eistyn vyss, kas izaver kai literatura, ari ir literatura? I voi vysi latgaliski raksteitī i vuojī teksti ir publiciešonys vārti?
Voi ari latgaliski raksteits teksts ir svātuo gūvs, par kū sovejī latgalīši navar saceit nivīna ļauna vuorda – ak jau jim skauž i ak jau koč kas tī nav teirs.

Lai loba veseleiba siermajom golvom!
I lai latgalīšim daudz tekstu, kū Eļkšņam i “Rēzeknis Viestim” drukuot. 🙂

vysaidi latvīši. Latveja vīna

ite vīla puordūmom. tim, kas dūmoj, ka integraceja ir plokona līta.

pavasarūs 2. Pasauļa kars otkon atsasuoc – kai 16. martā suocās ar legionarim pi Breiveibys pīminekļa, tai majā turpynojās ar okupantim pi Uzvorys pīminekļa. da i majā vēļ Eiropys karūgi, junī pylnai laimei geju varaveiksnis karūgi i apsāstu kristīšu syudu maiseni.

i latvīšam tai gribīs nūticēt – ka mes dzeivuosim laimeigi, kod Latvejā beidzūt nabyus nivīna krīva, nivīna geja, nivīna legionara. tod to gon vyss byus labi i pareizi.

ite Janinys Dukulis dzejūli nu dzejūļu kūpkruojuma “Rēzekne-2003” (Rēzekne: LKCI, 2003).

sūpluok latgalīšu, latvīšu i krīvu volūdys. vuords – krīvyski. vuords – latgalīšu. temys – Latgola, Dīvs, pavasars i 2. Pasauļa kara veterani.

i niu pasokit – voi integraceja nūzeimoj vysus pataiseit par pareizim latvīšim. ci ļaut i vuiceit sadzeivuot sūpluok vysaidim latvīšim.

cuoli i latgalīši

spams ir spams. sit ar kūku pa golvu cereibā, ka kaids pamanēs. tok, kū vaira syt, tū golvu īraun placūs i aizbāg.

puorskaitieju Indrys dīnysgruomotā juos izjiutys par tautys skaiteišonu i par latgalīšim.
Byudama latgalīte un nūnuokūt tautys skaiteišonys anketā leidz jautuojumam par tū, voi ikdīnā lītoju latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu volūdu, prūtams, ka soku, ka lītoju. Un par tū soku paldis latgalīšim aktīvistim, kas izcīnieja īspieju myusus saskaitēt. Bet ir kaida nianse. Naasmu puorlīcynuota, ka atverūt dr.lv, īejūt tviterī voi atverūt ēpastu, grybu vysur saņimt pīckuorteju atguodynuojumu, ka man juopīskaita sevi latgalīšim. Varātu pat sacēt, ka šaidūs breižūs pazamūstās taida cilvieciska īpašeiba kai spīteiba – raksteišu kū gribeišu. Ka pateik lībīšu volūda. Ka pateik lībīši. Par tū, ka jī nanas sovu identitāti ar kareiveigu sejys izteiksmi.

reizi godā mani stabili nūsauc par Latgolys nūlyuzušū zoru. tok maņ nasagryb klīgt, kas kuram juoroksta juo anketā.
tymā pošā laikā vairuoki muni draugi, kas nav latgalīši, cyta storpā atsyutēja ziņu, ka ir anketā atzeimuojuši, ka lītoj tū paveidu – deļtuo ka tys ass jūs dvēselis stuovūklis dreižuok nakai realitate. i ka jī skaita munus īrokstus blogā latgaliski, deļtuo tok volūdu lītoj.

tymā pošā laikā zynu, ka poši latgalīši padūmuos: da kam tei latgalīšu volūda vajadzeiga, ak jau dati kur sasaglobuos i vaļsts varai paliks zinis par mani kai navierteigu cylvāku i volūdys invalidu.

vakar gruomotu izstuodē vīna buobeņa, daguojuse da LgSC stenda, agresivai bļuove: “jums ir dialekts, dialekts, nevis valoda!” latgaliski atsacieju: “nu nav gon tai. ir augšzemnīku dialekts, a latgaliskuos izlūksnis i latgalīšu rokstu volūda.” bet jai vaira tuo navajadzēja: bāgdama prūm, vēļ nazkū bļaukuoja. skali nūkomentieju: “ar trokim pa lobam.”

kaids itai skaiteišonai byus rezultats? jei paruodēs, na jau latgalīšu volūdys lītuojumu Latvejā, a Latvejis sabīdreibys toleraņci pret latgaliskū.

P. S. poša vēļ naasu anketu aizpiļdiejuse – kod beja laiks, lopa naguoja. niu nav laika. grybu izbaudēt tū procesu. īskaitūt “vai jūsu dzīvoklī ir arī citas mājsaimniecības”. tok skaidrs, ka atzeimeišu JĀ. i cyta storpā skaidrs, ka cylvāki, kas skaita munus dīnrokstus, ari tū var mīreigi dareit – lītuot volūdu var vysaidūs veidūs: runuot, klauseitīs i saprast, skaiteit tekstus.

Kulturālais analfabētisms

Latviešu literatūra interesē latviešus vai tos, kas kaut ko grib uzzināt par latviešiem un Latviju, bet varbūt par austrumeiropiešiem, varbūt eiropiešiem, varbūt cilvēkiem vispār. Jo mūsdienu latviešu literatūra ir reizē arī mūsdienu cilvēku literatūra, reizē nav atraujama no savas radīšanas vietas, laika un radītājiem – tā ir postpadomju sabiedrības radīta un kaut ko liecina gan par šo sabiedrību, gan varbūt jebkuru post situāciju un post sabiedrību, kā jau tas piedien pārejas laika tekstiem, kuros autori cenšas definēt jaunās lietas un atskatīties uz vecajām – vairāk dokumentējot, mazāk vērtējot.

Bet kuru interesē latgaliešu literatūra? Latgaliešus? Nūsauc maņ pādejū latgalīšu gruomotu, kas tev lyka rauduot i aizadūmuot par dzeivi, smītīs i just leidza! Latviešus? Kāpēc gan – tā taču ir sarakstīta latgaliski, bet vidējam latvietim jau tā ir grūti. Krīze. Nesaprašana. Lieciet mieru. Kāda literatūra. Kāda latgaliešu literatūra. Kādā latgaliešu valodā. Un vispār – tā ir valoda vai dialekts? Vo, tieciet galā ar šito, tad es kaut ko palasīšu. Ja iztulkosiet normālā valodā.

Ja geju literatūra kā atsevišķi definēts un izcelts fenomens interesē tikai gejus un sieviešu literatūra – tikai sievietes, tam varētu būt savs attaisnojums, interese īpaša tēmu loka pēc. Ja vīriešu mīlestība, tad romāns gejiem. Ja sievietes un vīrieša mīlestība, kas atainota īpaši nepretenciozā garā un beidzas laimīgi, tad sieviešu literatūra. Savukārt, ja sieviete cepas par dzīves jēgu un vīrietis mīl un apmierina sevi, tā ir mūsdienīga literatūra.

Bet vai 19. gs. literatūra interesē tikai 19. gs. cilvēkus? Lielā mērā jā, jo lielākā daļa no tajā laikā sarakstītā ir palikusi ārpus kultūras mainīgās telpas, nav tikusi citēta un ir izčākstējusi. Bet ko darīt ar Rudolfu Blaumani?

Un ko darīt ar Valentinu Lukaševiču, Ingridu Tāraudu, Juoni Ryučānu, kas šobrīd, vēl nekļūdami veci, ir kļuvuši par latgaliešu vecākās paaudzes autoriem? Vai varbūt joprojām vidējās – ir jau vēl arī Emileja Kalvāne, Vladislavs Zeps, Diāna Varslavāne.

Ja interesēties par 19. gs. literatūru ir normāli un ir normāli skolā lasīt Blaumaņa noveles, kas taču rakstītas citā latviešu valodā – kas zina, kas ir “brūtgana kamašas”, “maigles”, kas ikdienā saka “nosaluse”, “bairītis”, “pate”, “nava”? Tad kāpēc nav normāli zināt mūsdienu latgaliešu autorus – pie tam izglītotam cilvēkam? Jo gan 19. gs. latviešu literatūra, gan mūsdienu latgaliešu literatūra ir daļa no mūsu kultūras.

Sasodīts, pareizi būtu – kāpēc ir normāli neko nezināt par latgaliešu literatūru? Kā Latvijā iznākušu/ iznākošu periodisko kultūras izdevumu un kultūras portālu redaktori var autoram pateikt, ka redakcijā neviens nespēj izlasīt viņa latgaliski rakstītos tekstus? Pie tam pašsaprotami uzskatot, ka tā ir autora problēma, ka raksta kaut kādā nesaprotamā rakstībā, nevis redaktora – ka nezina otru latviešu valodas rakstu tradīciju.

Vai tā ir inteliģenta cilvēka reakcija – protestēt par teksta un autora nepareizību, jo tas neatbilst viņa lasīšanas ērtībām? Vai arī ignorēt kā neesošu – ja uz suni neskatās, tas nav jāved ārā pačurāt.

Cik latgaliešu literatūras ir bijis “Literatūrā un Mākslā”, “Literatūrā, Mākslā un Mēs”, “Kultūras Forumā”, “Karogā”? Cik latgaliešu dzejas ir bijis Dzejas dienu centrālajos pasākumos? Cik latgaliešu prozas ir Prozas lasījumos? Cik latgaliešu literatūras ir “Latvju Tekstos”, “Kultūras Dienā” un Satori.lv?

Lai lasītu Kantu, ir jāpiepūlas, jo tā nav ikdienas valoda un sarunvalodas leksika, tomēr lasīt Kantu ir “kruta”, tāpēc zobus sakoduši lasa vai izliekas esam izlasījuši. Ja cilvēks lasa un citē rietumu pasaules domas, viņš ir gudrs un labs. Ja citē austrumu domas, tad “ezotērēts”. Ja lasa latgaliešu literatūru… kāds vispār ir redzējis, ka kāds lasītu romānu latgaliski vai publiski citētu latgaliešu dzeju?

Prāta piepūle izlasīt tekstu latgaliski ir apgrūtinoša, jo bez tā var iztikt un par nelasīšanu nekas nebūs – arī nelasot varēs dabūt gan pamatskolas un vidusskolas atestātu, gan filoloģijas bakalaura un maģistra diplomu. Un varēs nelasot taisīt latviešu literatūras apskatus, mājaslapas un aģentūras. Latgaliešu literatūra ir lieta, kas kaut kur notiek, bet nevienu neinteresē un neietekmē, neatrod atbalsi, netiek citēta, analizēta, kritizēta un neturpinās.

Vieglāk ir pieņemt, ka latgaliski rakstīts teksts ir mēsls, kas nav publicējams, jo saturs ir palicis nezināms – vīnogas ir skābas. Vai varbūt tas ir ērtāk – neiziet ārpus savas komforta zonas un nedomāt par lietām, kuru apguve prasa piepūli un laiku, bet neko prestižu nedod.

Tā tas bijis un tā tas būs – nepublicēsim, jo nevarējām izlasīt. Citu atbildi no Latvijas kultūras izdevumu redaktoriem vēl nav gadījies redzēt. Izdevumi dzimst un mirst, problēma paliek.

Pēdējo dienu kultūršoks – no sākuma pamanīju, ka arī Satori.lv, kas taču sevi definē kā “kultūras un patstāvīgas domas portālu” un vienmēr pozicinējis sevi publiskā telpā kā ambiciozs un radošs, novatorisks projekts, ir tā pati vecā nelaime – vēl trakāk, lapā nav neviena teksta latgaliski. Neatradu ne klasiskā manierē rakstošos, ne postmodernistus. Ne ortodoksālos, ne pareizos, ne huligānus, ne pofigistus. Ne Jurciņa, Vējāna, Rancānes, ne Lukaševiča, Raibuo Suņa, Tāraudas. Ne arī tekstu, kur būtu lietoti vārdi “jis”, “jei” (viņš, viņa).

Šodien saņēmu e-pastu. Izrādās, pirms pāris dienām Ingrida Tārauda, kas sagatavojusi jaunu dzejoļu krājumu latgaliski un latviski “Bisers zam kuoju/Pērlītes zem kājām”, meklē iespējas to publicēt, sagatavojusi arī dzejoļu kopu un aizsūtījusi Satori.lv publicēšanai. Saņēmusi redaktores Ingmāras Balodes atteikumu, jo diez vai kāds no lasītājiem sapratīšot.

Te nu mans kultūršoks turpinās – par ko vispār ir runa? Vai Satori.lv lasītāji tiešām ir tik stulbi, ka nevar neko, kas atrodas ārpus viņu šaurās pieredzes žoga? Un no kurienes rodas mana bloga lasītāji, kas, latgalieši nebūdami, lasa arī tekstus latgaliski?

Tālāk mani ieraksti tviterī, mazā bloga piezīmes. Un sarakste ar laikam tak Reini Tukišu, vismaz  tiešziņā (DM), kas prasīja atsūtīt kontaktus turpmākai saziņai, “Satori” parakstījās kā Reinis.

saprge atļaušos apgalvot, ka @SatoriLV ir snobi, jo tur nav latgaliešu literatūras. ne vecas, ne jaunas. neko neatradu. bet tas ir mans indikators. 7:10 PM Feb 4th

saprge lai gon kur ta tei latgalīšu literatura ir – Kulturys Forumā 1 specialā geto numerī? puors Karūgūs paņteni? deļkuo @SatoriLV byutu izjāmums. 7:11 PM Feb 4th

saprge sviests. Tārauda aizsūtījusi tekstus uz @SatoriLV – atbilde: diez vai kāds lasītājs sapratīs. hei, ērmi! ir 21.gs., latgalieši NAV eksotika! about 6 hours ago

SatoriLV @saprge Diemžēl mūsu redakcijai pašiem pietrūkst kompetences tos saprast. Atvainojamies, bet nav iespējas algot latgaliešu tekstu redaktoru. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV bet vai Latvijā nav neviena latgaliešu valodas korektora, redaktora? neviena latgaliešu literatūrzinātnieka? alibi noraidīts. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV pajautājiet @jelsberx – viņš izlasīs un sapratīs. @Muora, @ammarita taisa latgaliešu tekstu korektūru. + tie, kas nav tviterī. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Tā vienkārši līdz šim nav bijusi mūsu prioritāte. Ja kādam būtu iniciatīva, mēs varētu to ieviest. Pagaidām tādas nav bijis. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV latgaliešu literatūra ir latgaliešu prioritāte, kas eksistē kaut kur otrpus Aiviekstes, jo tā nav latviešu literatūra? about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Domājams, tu pārvērtē mūsu iespējas. Mēs paši pēc savas iniciatīvas nevaram un nespējam interesēties un pārklāt visu. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV diemžēl turpināt oldskūlīgo Karoga un Kultūras Foruma ceļu – nesaprotu = nepublicēju. http://bit.ly/exrNdU – 5. rindk. no apakšas. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV protams, ka nevar pārklāt visu. bet tik daudz gados neviena LTG teksta? tā jau nav ķīniešu valoda, Latvijas kultūrtelpā margināla. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Jā, tiešām pilnīgas šausmas! 🙂 Bet, ja nopietni, tavas replikas ir pamudinājums mums meklēt (un atrast) iespēju to labot. Paldies. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV tieši to arī gribēju panākt. kustību. 🙂 jau pirms pāris dienām norādīju – man kā lasītājai ir indikators – http://bit.ly/g7DLrj about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Aizrakstīsim tev e-pastu un ticams, ka kaut ko izdomāsim. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV ne jau visas intereses un prioritātes nosaka nauda. ja tā būtu, būtu tikai ērtā un vieglā kultūra. gaidīšu ziņu. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV kontakti te: http://lgsc.lv/kontakti/valde/ – DM nevar nosūtīt, jo neseko. about 5 hours ago

saprge kamēr tviterī trādirīdis, latgaliešu dzejniece @inngrida ielikusi savus tekstus @SatoriLV blogu sadaļā – http://bit.ly/euPTVC – lasi tik! about 5 hours ago

Latgalieši ir apdraudējums. Tomēr nevis Latvijas valstiskumam, par ko čukstošā sazvērestības baumu izplatīšanas tonī mēģina pārliecināt ministriju ierēdņi, meklēdami zīmes, ka aiz latgaliešu  valodas, literatūras un kultūras spītīgās eksistences no projekta uz projektu stāv Maskavas lāča spalvainā roka, bet gan “Latviju latviešiem” idejai – ka Latvija ir latviešu valsts un tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt mūžam apdalītos bāreņus latviešus, pareizo latviešu valodu, latviešu teātri, latviešu kino, latviešu literatūru. Bet latgalieši lai tiek galā paši – jo tā ir cita valoda, cita kultūra, cita literatūra. Statistiski viņi ir latvieši, jo citādi mūsu tak ir tik maz, bet kultūru gan jau saglabās paši no maizes darba brīvajā laikā, valodu – mājās.

Tomēr es esmu latviete, citāda latviete. Un arī latgaliete. Un šī ir arī mana valsts un sabiedrība. Tāpēc man liekas dīvaini, ka manu citādumu uzlūko kā kaut kādu kroplību vai neatbilsmi pareizas latvietības rāmim. Kamēr runāju latviski, esmu laba, bet, kad ierunājos latgaliski, apdraudu valsti – tāda morāle no pēdējo gadu sarunām, diskusijām ar ierēdņiem.

Kā Nacionālā teātra šīs sezonas hītā “Latgola.lv” attēlo latgaliešus? Uz sienas  projicēti sarkanbaltsarkanie karogi un Rīgas krastmalas manifestācija, bet aktieri dejo kazačoku, latviski runā ar krievu (!) akcentu. It kā Baltinavā, Ludzā, Preiļos, Līvānos, Viļānos nekad nebūtu bijis Atmodas un nekad nebūtu cilvēki pa ielu nesuši sarkanbaltsarkano karogu. It kā latgalieši būtu… krieviski latvieši.

Bet, iespējams, latgalieši ir Latvijas iespēja mainīties un saglabāt valstiskumu arī 22. gs. un turpmāk – jo pret ksenofobiju un klusumu, kultūras noklusēšanu atbild ar spītīgu rakstīšanu un runāšanu latgaliski, lojālu vienotību ar pārējiem citu novadu latviešiem, kas savas izloksnes arvien straujāk pazaudē vai jau ir pazaudējuši, kā arī savas kopības apliecinājumu – ja ne savā pašu valstī klausoties valsts apmaksātus raidījumus latgaliski, tad nopērkot raidlaiku valsts televīzijā ar SMS un maksas zvaniem, nobalsojot par savējiem šovos un tā iedabūjot savu “Rūžeņu” tur, televizorā.

Ja vajag, es varu sarunāties un rakstīt arī latviski, lai jūs saprastu. Bet savus labākos tekstus, kuros es runāju dzimtajā valodā ar vecāsmātes, tēva, mammas un bērnības vārdiem, ne iemācītiem citātiem, vienalga rakstīšu latgaliski. Ja nav spēka un intereses lasīt, tad kaut kādas durvis, lai arī vaļā stāvošas, vienalga paliks neatvērtas.

Es uzrakstīšu, jo nevaru nerakstīt un tā ir vienīgā valoda, kurā man nav akcenta un nav jādomā par vārdu jēgu un secību. Bet kas lasīs?

Volūda i privatīpašums

jē! šudiņ palaista jaunuo Lakugys verseja.

nūtykums breineigs i ceļsmeigs, partū ka, pyrmom kuortom, tei ir lopa, kas pretendej viesteit par latgalīšu kulturys dzeivi – cytaiž nazkur periferejā izkaiseitu i fragmentari radzamu. ūtrom kuortom, itei jaunuo verseja nosuota jau godim ilgi i beidzūt palaista par gūdu rakstnīka Ontona Slišāna dzimšonys dīnai, kū jis tai i nasagaidēja. trešom kuortom, lopys saturu jau nu suokta gola taisa vairuok cylvāku – kotrs dalīkūt informaceju tod, kod jei ir aktuala, i nagaidūt redaktora voi moderatora atļuovis.

lakuga.lv vacais variants. 28.12.2010

lakuga.lv jaunais variants. 28.12.2010

itys roksts nav ni vacuos, ni jaunuos Lakugys versejis kritika, koč var pīsasīt daudz kam – i salatu zaļajai partejis “Vienotība” kruosai, i niulenejam saturam, kas vaira ir Latgolys Studentu centra sātyslopys lgsc.lv satura 1:1 kopeja, mozuok pošys Lakugys saturs. navarātu saceit, ka pādejā laikā Lakugā rokstu ir moz i, sekojūt RSS pādim, jī byutu nūskriejuši nazkur zamyškā. jūs kopejis nav. 🙂

vēļ pīzeime – koč i lakuga.lv jau nu suokuma ir bejuse i šudiņ ir LgSC projekts, iz tū nav nikaidys atsaucis nivīnā vītā, tymā skaitā sadaļā Par myusim. narunojūt par linku iz LgSC sātyslopu. tuo vītā nūkopeits lopys saturs. rūnās īspaids, ka latgalīšu vide ir na viņ šaura, a juos vyspuor nav – tik vīnys latgalīšu bīdreibys darbeiba.

koč juosoka, ka konceptuali pastateit, ka Lakuga byus tikai latgalīšu, a ni Latgolys kulturys dzeivis lopa, ir sevi īlikt kletkā. kur suocās latgaliskuo kultura i kur beidzās Latgolys kultura? a kur latgaliskuo kultura nūškirama nu pasauļa kulturys? voi kūra “Kamēr” koncerts Latgolā byutu Lakugys cīneigi, ka jimā nabyutu nivīnys dzīsmis latgaliski i dzīduotuoji nabyutu latgalīši? a ka dzīduotuoji byutu latgalīši, tok dzīduotu angliski? voi Lakuga viesteitu par pasauļa popzvaigzni, kas sovā dzīsmē 1 rindeņu deļ eksotikys dzīd latgaliski voi latgalīšu dzīduotuoju, kas dzīd italiski? a hokejs? peišonys kursi? stykla pūdu izstuode?

kur tod ir tei latgalīšu kultura i cik juos ir – ite koč voi vārts atguoduot latgalīšu kulturys goda “Boņuks” peripetejis, ka, nu vīnys pusis, nav jau tū nūtykumu i cylvāku, kū izvierzēt, a gols golā izaruod, ka vīneigī, kas par tū varātu zynūši lemt i byut žurejā, ari poši koč kū dora i teik nūsaukti pretendentu storpā.

pats sev zūbuorsts i kirurgs. tok ka nivīns cyts tūs zūbu naūrb, kaidam tys juodora. koč voi pošvuiceibys ceļā i ar spīgeli.

suokums šudiņ kai jau suokums. ar klaidu paziņuojumim i breinumim.

tok na par tū stuosts. mani vysu vaira puorsteidze sadaliejums trejuos slejuos i trešuos slejis saturs: Twitter, Kū runoj par Latgolu, Sadarbeibys partneri.

ar kū saprge, LgSC, Edeite, termilv, jureits, Raibiis, cyxob i geoviita lobuoki par Moziis i freima, kas taipoš roksta latgaliski? voi ar tū, ka vasali 6 nu 8 nūsauktūs ir LgSC bīdri i personeigi zynomi Lakugys taiseituojim?

tok ite cyta problema – voi kaids nu itūs cylvāku ir pīkrits, ka juo roksti pasaruoda cyta sātyslopā. pasauļa prakse vysaida, i vyss, kas publiceits teiklā, ir nu teikla tikpat vīgli pajemams i kopejams. a ite saīt, ka latgalīšu volūdys (voi potencialys raksteišonys latgaliski) deļ cylvāka mikroblogs voi seikdīnroksts teik dalykts i taisa kaida cyta lopys saturu.

nui, nu vīnys pusis tei ir vareiba runuot ar plašuoku auditoreju i viesteit daudz leluokam cylvāku skaitam, kas varbyut myužam nasaregistreitu tviterī. nui, tei ir ari reklama i īspieja apsazynuot sovu pīdereibu latgalīšim.

a es par sovu privatū dzeivi. voi vyss, kū es dūmoju i pīrokstu, ir plakats, kū grybu karynuot pi sātys sīnys. voi dreižuok – voi es, koč i apsazynoju, ka nu teikla nikas navar tikt izdzāsts, gryb byut nazkaida “Muote Latgola” i tik latgaliskā kontekstā kai Latgalīšu Kulturys Gazeta raksteit par sovu dzeivi i breinumim, kū īraudziejuse. tymā skaitā pasauļam ruodeit sova seikdīnroksta saturu ar vysaidim kasdīnys seikumim i glupuostem, kai ari saraksti ar cylvākim, kam bīži nikaida sakara ar latgaliskū.

voi cylvāks var byut 100% latgalīts 100% sova laika? voi Latvejā var iztikt tik ar latgalīšu volūdu? voi muni realī i virtualī draugi ir tikai latgalīši? voi maņ sevi juolīk kletkā, kab pasauļs palyktu varbyut na lobuoks, a latgaliskuoks?

voi maņ pīnuokums raksteit tikai latgaliski kulturalus rokstus, kab byutu loba latgaliskajam pasauļam, voi apklust i puorsavuokt iz cytu tvitera kontu ar cytu vuordu?

ka nalatgaliskais pasauļs ar munu latgaliski raksteitū breineigi tics golā i skaita, ka tuo gryb i tys interesej, voi latgalīši tiks golā ar munu nalatgaliskū pasauli. atguodojit koč voi Marijis Andžānis pīmāru – kai jei trimdā pīdzeivuoja puormatumus, kam roksta ari cytā volūdā, ka latgalīšu literaturys tok tik moz, i nikuo napublicēja godim. voi Juoņa Klīdzieja pīmāru, kas atsasaceja raksteit latgaliski i sovus tik latgaliskūs dorbus pīraksteja i publicēja latvyski.

voi latgalīšu volūda ir pīnuokums gluobt mierstūšu pasauli? voi latgalīšu volūda ir breiveiba izsaceit pa sovam, kū nikod navarātu pasaceit īvuiceitā i svešā volūdā?

pa munam, ite ir tikai vīna izeja – izlikt filtru, kas Lakugā publicej tikai konkretu Lakugys redaktora izalaseitu ļaužu īrokstus, kas markeiti ar zeimeiti #ltg – aptuvanu tvitera latgalīšu sarokstu var apsavērt ite. kas gryb, lai roksta i īzeimoj sovu īrokstu ar zeimeiti – kod apsazynoj, ka juo īrokstam kaids sakars ar Latgolu, i gryb runuot ar leluoku auditoreju. kas nagryb, tys dzeivoj sovu dzeivi.

mes naasam nivīna īpašums i myusu teksti na tik, koč jī pīraksteiti volūdā, kū lītoj moz cylvāku i kū dzaudzim grybātūs privatizēt.

kai jau ruoda sleja, kas giun atslāgys vuordus, kas saisteiti ar Latgolu, tys nav nikas naīspiejams. tai ari saturs saīt daudz atbylstūšuoks – na ar nazkaidom kaida izalaseitom personeibom, a latgaliskū saisteits.

eisi sokūt – veiksmi! i lai izadūd.

Krīvejis rūka, latgalīši i paļdis draugim

Sastdiņ maņ pavaicuoja – deļkuo Tovu DĪNrokstu sauc NAKTineica. Nazynu.

Vairs narokstu ni pa DĪNom, ni pa NAKTim. Da i vyspuor narokstu. Pa dīnu doru koč kū, pa nakti guļu. Da eksplozejis.

Šudiņ puorskaitieju Jura Kažys rokstu (tviterī jam gon vaira nasekoju, partū ka jis taids stresains puiss – vysu laiku taisa demonstracejis voi ari mierķa tvītapus i flešmobus “aizīsim i davai reizē nazkū darēsim tī i tī”).

Ja jau dialogs sācies, to nevajag pārtraukt. Blogošana un piedalīšanās Twitter ir regulāra darbība. Ja blogā ilgāku laiku nav jaunu ierakstu, cilvēki sāks pārlapot  pēdējo nedēļu avīzes, lai pārliecinātos, ka nav palaiduši garām jūsu nekrologu vai sēru sludinājumu. J.Kažys roksts sātyslopā webradar.lv.

Puorskaitieju i nūsakaunieju. Myruse naasu. Tikai doru vysa kū cytu.

Pravda, bieru sludynuojuma nivīns nameklēs. Kas nu ocu uorā, tuo nav. Mož kod īguoduos – nazkod beja. A tai pasauļs ir pylns ar tekstim. Kas jam nu vēļ vīna autora.

Beja Reigys Gruomotu svātki, kur LgSC pīsadalēja pyrmū reizi i cīši veiksmeigai – iz myusu reikuotū kulturys pasuokumu atguoja tik daudz ļaužu, ka daguoja puorsavuokt iz Kongresu noma Mozū zalu i to vysys ryndys ļaužu pylnys, kai ari Reigys skaiteituojim devem īspieju tikt pi latgalīšu gruomotu. Skrīšona saguoja lela, tok maņ cīši lela prīca par vysim, kas atsasauce, paleidzēja i darēja nu sirds: Inese, Edeite, Artis, Arnita, Juoņs, Kristīne P. i Kristīne Z., Dzintra, Vineta, Līga, Madara, Ilona, Indra i cyti – eistyn prīca, ka ir taidi cylvāki! I ka jūs pazeistu. 🙂

Itei gruomotu tierguošona beja muna personeiguo iniciativa, pavasarī īraugūt latgalīšu izdevieju nūlaistuos rūkys, a par laimi tū atbaļstēja ari puorejī bīdri – bez jūs atbolsta nabyutu īspiejama ni veiksmeiguo daleiba Reigys Gruomotu svātkūs, ni gruomotu pīejameiba Reigys i Daugovpiļs birojūs.
Ka puorejī naīsasaisteitu, es vīna poša varātu i junī, i julī, i novembrī braukuot pa vysim Latgolys tiergim i kopusvātkim, sveceišu vokorim i balym i vaidēt, cik vyss švaki i kai nivīnam navajag nikuo. :))

Partū ka koč voi Viļānu tiergā junī i julī es nu pošu latgalīšu sajiemu tikai kritiku – nafig jius izdūdit itūs syudus itymā stulbajā volūdā. Aplej ar syudu spani, izlomoj latgaliski (!) i aizīt laimeigi. A maņ sirds pylna. I stuovi.
Deļkuo maņ kai cylvākam tys vajadzeigs? Itei, gols golā, ir muna vīneiguo dzeive.

LgSC nav ni gruomotu veikals, ni izdeviejs, ni kinostudeja, tok myusu bīdri dora vysa kū, kas jim pateik i ir latgalisks, i LgSC tam ir atbolsts.
Itei gruomotu tierguošona ir veids, kai LgSC var īsakļaut latgalīšu kulturys apritē i ar sovim resursim sekmēt itymā gadīnī latgalīšu literaturys izplateišonu, atpazeistameibu i tikšonu da sova skaiteituoja.

Tai ka vysleluokais paļdis vysim, kas atbolsta!
Seviški jaunīšim, kas sovā breivajā laikā navys sēdēja teiklā, čatuoja, vērēs youtube klipus, a atguoja i tierguoja latgalīšu gruomotys. Paļdis autorim, kas napīmuonēja, atbrauce i runuoja. Paļdis pierciejim, kas varbyut poši nikod nanūbrauktu iz Rēzekni voi Daugovpili i naaizītu speciali pi Elkšņa, pi Luoča, pi Barkovskys voi Šuplinskys, a Reigā īraudzēja, nūpierka gruomotys i skaitēs. Voi ari bīži, naprosdami nivīna vuorda latgaliski, atguoja i nūpierka gruomotu latgaliski, kab īsavuiceitu myusu volūdu.

Paļdis ari Gruomotizdevieju asociacejai, kas pasuokumu sareikuoja, i kopejneicai “Pie Humberta“, kur daudzi beja pyrmū reizi i izbreinā secynuoja – KAI Reigā var byut TAIDA vīta, kur esi kai sātā?

A šudiņ rutina. Nanormali īt mīgs i gryuts atsagrīzt realitatē ar tyukstūša i vīnu dorbu.

Tymā skaitā beja juoizdūmoj pīkluojeiga atbiļde par munu daleibu IZM dorba grupā, kam da 15. decembra juoizstruodoj prīšklykumus i juoīsnīdz izglītības un zinātnes ministra parakstītu informāciju Ministru prezidentam par veicamajiem pasākumiem latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

Ite pats izgleiteibys ministra reikuojums: “Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 27.maija rezolūciju Nr.20/L-1116-jur Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – IZM), lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, izveidot darba grupu šāda sastāvā: K.Vāgnere (IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos), M.Baltiņš (Valsts valodas centra direktors, prombūtnes laikā aizvieto Valsts valodas centra direktora vietnieks A.Timuška), V.Dundure (Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, prombūtnes laikā aizvieto Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks I.Slišāns), V.Ernstsone (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente), L.Leikuma (Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības pārstāve, prombūtnes laikā aizvieto Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības prezidents J.Mednis), I.Muhka (valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” projektu vadītāja, prombūtnes laikā aizvieto valsts aģentūras „Latviešu valodas aģentūra” vecākā speciāliste G.Kļava), A.Neimane (Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente, prombūtnes laikā aizvieto Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vecākā referente S.Austruma), S.Pujāte (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente), Z.Sneibe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja), A.Stafecka (LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” vadošā pētniece, prombūtnes laikā aizvieto LU aģentūras „LU Latviešu valodas institūts” direktora vietnieks Ojārs Bušs), I.Šuplinska (Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore, prombūtnes laikā aizvieto Rēzeknes Augstskolas asociētā profesore S.Lazdiņa), I.Teilāne (Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras asistente, prombūtnes laikā aizvieto Daugavpils Universitātes Latviešu valodas katedras vadītāja V.Šaudiņa), A.Vanaga (Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja), J.Viļums (Dagdas novada domes deputāts, prombūtnes laikā aizvieto Latgales plānošanas reģiona Rīgas biroja vadītājs L.Daugavietis), A.Vulāne (Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore), A.Pūķe (IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente).”

Deļkuo itys vyss trikmīņs? Gara viesture. Nazkod LgSC suoce raksteit viestulis laikam vēļ Ministru prezidentam A. Kaļveišam i vaicuot, kod ta beidzūt koč kū darēs latgalīšu volūdys aizsardzeibai, atteisteibai i saglobuošonai, kai sūleits Vaļsts volūdys lykumā.

Tai niu taisa dorba grupu, kam vajag līdz 2010.gada 15.decembrim izstruoduot prīkšlykumus. Reali jemūt, jaunnedeļa na deļ dorba, šūnedeļ tys nanūtiks, vēļ nedeļa vajadzeiga sprīstuo apstruodei i sagataveišonai. Deļ dorba grupys saīšonys palīk 3 nedelis. Voi otkon kuortejais “dareit nazkū lyka, a nikuo navajag” pasuokums?

Cikom kas, e-postā īrypuojuse vēļ vīna viestule – nu Valda Labinska. Taupejūt Jiusu laiku i acs – ite juos kopeja teiklā. Politika ir soldona, tok tei nav muna stiheja. Maņ rībās, ka ar mani manipulej i maņ byutu juodora tys, kū nūsoka partejis lineja.

Deļtuo vieleišonu sūliejumu kontekstā byus interesnai pasekuot “Vīnuoteibys” vīnuoteibai – kai I.Druvīte i kompaneja tiks golā ar sovu latgaliskuma fobeju i kas gols golā nūtiks ar 2011. goda tautys skaiteišonu, kur pyrmū reizi viesturē pasaruodiejuse ideja saskaiteit latgalīšus.

Pravda, kai jau es te pyrms puors dīnu eksplodieju tviterī ka vēļ koč vīns “vyspuor maņ ari baba nu Latgolys” pasaceis, ka es struodoju Krīvejis interesēs, nudi sisšu pa ūlom. bez breidynuojuma.

Tai vot i dzeivojam. Ni vīnu plyudu da ūtru, nu vīnys zemistricis da cytys. Kotru reitu eju puor īlu, kotru reitu dzeiveibu gluobu.

Dzeive kai kalendars, kur pīraksteit termeņus i tod viļkt buļtenis iz prīšku – tū padareišu reit, tū pareit, tū jaunnedeļ. Koč kod tok vysam byus laika gona.

Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus

Pylnmieness ir ideals laiks ļaužu kaitynuošonai. Breinojūs, ka tik vīn beja kai kartona satversmis dadzynuošona Leivuonūs, upē īliecs mocikletists i studentu guojīņs Reigā.

Kū vaira kaida problema teik nūbuozta zam deča, tū jei aug leluoka i izlein uorā agri voi vieli.
Tys maņ atguodynoj stuostu par plemi nazkaidā muižā. Nūsyta cylvāku i nu juo ašņa palyka pleme iz sīnys. Globuodami sovu grāka dorbu, tū vītu puorkruosuoja. Piec laika pleme otkon radzama. Otkon puorkruosuoja. Otkon pleme radzama. Cikom jau lykuos mīrā i aizstyume prīškā škapi, kab koč tys našmukums nasaruodeitu ļaudim acīs.

Tai šaļtim ruodīs, ka Reiga byutu gotova vysai Latvejai škapi aizstumt prīškā, kab tik nivīns naradzātu našmukuma – na tai runoj, na tai dzīd, na tai apsavylkuši. Nazkod vuocyska, piečuok krīviska i angliska, Reiga ir kuorklu vuocīšu i kuorklu krīvu pylna.
Reiga izbūž sovys izmaļavuotuos acs kai vīnači spylvyni nasenejā akcejā “Easy to go, hard to live” i ļūbej kotru uorzemu sviļpīni nu vysys sovys porolona sirds tik korstai, ka šaļtim až bais palīk.

Reizi pa reizei Reiga sareikoj Dzīšmu svātkus. Tod pa īlom staigoj prosti ļauds i runoj pa sovam. Vēļ Reigā ir lidūsta, nu kurys var tikt iz cytom zemem, ka Latvejā sasamat sirds pylna i vaira navar nūsēdēt aiz  škapa.
Reigā ir breineigi kopi, tī dzeivoj Muote Latveja ar vaiņuku golvā, laikam napracāta. Latvīšim jau vyspuor pateik kopi i kopusvātki. Deļkuo ta lai Muote Latveja nadzeivuotu kopūs?

Latvīšim pateik tys, kas mierst. Jī ļūbej līvus, partū ka tī mierst zemē. Jim pateik rati kukaini i zvieri, dzīdūšys kūku vardivis, zyluos gūvs i applyustūšu jiurmolys pļovu sumbri, partū ka jī mierst uorā i ir īraksteiti Sorkonajā gruomotā.
Latvīšim patyktu pat čyguoni i krīvi, kab jūs nabejs tik daudz. Latgalīšu ari par daudz, kab jūs ļūbeitu. Nu jūs kuorteigs teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys. Sprosti kai zyrga dečs, uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna, kas aiz uodys.
Lobuok asimilēt, tod vaira byus pareizūs latvīšu. Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme. Vīna tauta i volūda vysim.
Zyluos gūvs to breineigys, a Latvejis bryunuos lobuokys, tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza.

Separatisms? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917. goda pavasarī, kod Latvejis juridiski nimoz nabeja.
Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski. Saeimys vieleišonu bileteni Latgolā beja latgaliski.
Par separatistim sauce i tod, kod vuiceibys Latgolys školuos nūtyka latgaliski i līceibys škoļnīkim izdeve latgaliski, par separatistim sauc i niule, kod latgaliski navuica nivīnā Latvejis školā i nivīnam bārnam školā nav juoīsavuica, ka latvīšim viesturiski ir div kulturys, div rokstu tradicejis.

Tai i saīt – vysi latvīši, latgalīši vuicuos par Ausekli, kas myra jauns, šmuks i talanteigs. Tok nivīns latvīts nasavuica par Pīteri Miglinīku, kas taipat myra jauns, šmuks i talanteigs cītumā, partū ka atsaļuove sovā laikā papraseit vaira, nakai zemnīkam pīsader.
Pat poši latgalīšu bārni nazyna, ka jim ari ir sova latgalīšu folklora, literatura, muoksla, viesture, ka jim taipat ir vysaidys bagateibys, gruomotys, nūtykumi, ar kū var lepuotīs. Kai lai bārni Latvejā tuo zynuotu, ka školā navuica i tei ir naceistuo pleme, kas juonūgloboj aiz škapa?

Tai i saīt – Latgola vysa kai tymsais kokts aiz škapa. Nūkluseituo i pagaisynuotuo zeme.
Iz tīni var aizbraukt ekskursejā, pasaprīcuot par juos dzīsmem. Taipat kai var aizīt iz zooparku i pasaprīcuot par vysaidim zvierim. Gols golā, turistim par prīcu var jau tū škapi pa reizei atviļkt nu sīnys i pasabreinuot par čudnū plemi. Par babu ar skustu, zirdzeņu pi bazneicys.

Latvīši vuicuos par vysu, a par latgalīšu kulturu, viesturi nasavuica pat latgalīši – tik iz rūkys pierstu saskaitomu školuotuoju audziekni. Tai i saīt, ka Latvejis kartē nazkaids pūstais caurums, kur nav nikaidu zynomu rakstinīku, muokslinīku. Kai ta lai par pūstumu byutu lapnys? Juogloboj tei pleme!

Voi par latgalīšu volūdu, literaturu, kulturu var stuosteit Latvejis školā? Var.
Tik programā tuo nav, ir paradzāta taida i itaida školuotuoja slūdze, taida i itaida škoļnīka slūdze, nūsaceits stuņžu skaits dzymtuos volūdys apgivei, a vuiceibu gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu, kulturu, viesturi.
Tai i saīt – ni školā, ni stuņdēs latgaliskuo nav. Nav tok laika. Da i nafig. Iztikt var i bez tuo.

Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys, latvīšu literaturys, Latvejis televizejis i radejis, avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast. A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2. Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz.
Kurs trokais kū padora, tū puorejī i daboj. Trokais daboj naudys i sataisa sātyslopu voi sēd naktim i sataisa blogu, lyudzu – latgalīšu literatura i kultura. Trokais sataisa latgalistikys konferenci, ortografejis normys, gramatiku, vuordineicu – lyudzu, latgalīšu zynuotne. Trokajam nav mīra i školā piec stuņžu taisa latgalīšu volūdys puļceņu voi stuņdē cyta storpā pastuosta, kū zyna par latgalīšu viesturi – lyudzu, latgalīšu izgleiteiba.
Tik parkū latgalīšu kultura Latvejā nastabili turīs iz trokūs placu i tei nav norma, kam pīsanuok regulars atbolsts? Parkū kotru reizi, rokstūt pīsacejumu latgaliskūs pasuokumu atbolstam, juodūmoj par statusu – mozuokumtauteiba nav, svešvolūda nav, a tod kaida besa piec lai jū atbaļsteitu? Parkū Latvejā vajag latgalīšu zooparku? Parkū latgaliski runojūšs latgalīts ir eksotika?

Latgalīšu jaunīši, sasalasejuši kūpā Reigā, poši sataisejuši sev pasuokumu. Spielej pi Raiņa pīminekļa atjauteibys spēli. Juomiņ pazeistamys personys. Vīns pīduovoj – Marija Andžāne, Mikiļs Bukšs. Ūtrys – da beidz, kas tī taidi! Nazynu taidu! Tai jī miņ zynomūs – Raini, Obamu i Zatleru. Taida vot i popkultura, taida i kultura.
Trasunu to gon zynuoja – tys ir tys bļaka vecs iz bazneicys sīnys pi Saeimys, tī mes guojom jam pūgys skaiteit iz sutanys. Kontrolpunktā atprasēja i deve punktus.

Latgalīši par sovim dzīduotuojim i sovom dzīsmem bolsoj šovūs. Koč i latgalīši moksoj nūdūkļus sabīdriskajai televizejai i radejai, vīneigais veids, kai medejūs izdzierst sovu volūdu, ir samoksuot par tū ar telepona riekinu. Varbyut ar telepona riekinu var samoksuot i par latgalīšu bārnuduorzu, latgalīšu volūdys stuņdem školā?

Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu  Austrumlatvejā. Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs, jūs saīt cīši daudz. Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku.
Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu, a jūs vajag saskaiteit kūpā?

Ka nazkū nūlīdz, jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns. Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi. Voi calmā īcierstu molkys školdomū ciervi.
Nikod nazyni, kod tei pleme aiz škapa suoks pelēt.
Navajadzeigs saspeiliejums sabīdreibā i nūlīgums tikai vairoj bailis i naticeibu. Itai sabīdreibai toleraņci vēļ vuicētīs i vuicētīs. Parkū nasuokt školā, televizejā, radejā?

Vīneigais īmeslis, deļkuo es rakstieju itū rokstu, deļkuo struodoju latgalīšu NVO, deļkuo rokstu latgaliski – es asu latgalīte. 🙂 Maņ cīši pateik byut normalai i nadabuot par muti partū, ka es asu es. Partū ka ari latgaliski es asu loba, gudra i sovā vītā.

Ļaunūt atsateisteit Latgolys latgaliskajai kulturai, atbolstūt latgaliskū Latveju, mes nūturēsim i saglobuosim latvysku Latgolu.
Ruodīs tik sprostai. A kai pret kolnu.

Latgola – zyrgs i muols voi cylvāki? Turisma objekts voi dzeivisvīta?

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona