Tag Archives: kultura

Latgalīšu stuņde portalā diena.lv

Stuņdis laikā portalā pasaruodēja 3 roksti par izaveiduojušū situaceju ar “Latgolys Radeju” i latgalīšu volūdu radejā i medejūs.

Latgalīšu muzykantu protests pret izaveiduojušū situaceju

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” presis relize par raidiejumu latgalīšu volūdā finansiejumu

Annys Rancānis roksts par muzykantu protestu

Izveidota biedrība latgaliskās „Latgolys Radejis” atjaunošanai

Pēc nelikumīgas SIA „MG Latgolas Bolss“ akciju kontrolpaketes pārdošanas radio „Latgolys Radeja”, sākot no 2009. gada 30. janvāra, ir pārtraukusi raidīšanu savā ierastajā formātā – latgaliešu mūzika un informācija latgaliski. Pamatā skan krieviski raidošā radio „Alise+“ programma, kas pielāgota Nacionālās radio un televīzijas padomes formālajām prasībām atbilstoši 2009. gada 29. janvārī apstiprinātajai koncepcijai.

Lai atjaunuotu latgalisko „Latgolys Radeju”, vienīgo latgaliski raidošo radio staciju, ir izveidota biedrība „LR”, kas apvieno fiziskas un juridiskas personas.

2006. gada maija beigās Latgalē sāk skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizē SIA „MG Latgolas Bolss“ (izveidota 2005. gada septembrī), akciju kontrolpaketes turētājs un SIA izveidotājs ir Valdis Labinskis. 2006. gadā ar nalielām daļām SIA iesaistās arī Stepaneja Latkovska, Leonards Latkovskis, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskis un Juoņs Girts Zegners (oficiāli viņus reģistrē vēlāk).

2006. gada janvārī A. Bierzeņš izveido biedrību „LR“, atbilstoši tās statutiem mērķis ir: 1) sabiedrisks „Latgolys Radejis“ atbalsts; 2) cita latgaliešu valodu un kultūru, kā arī Latgali kūpumā atbalstoša un veicinoša darbība. Biedrība ir domāta nekomerciālu kultūras un valodas projektu realizēšanai „Latgolys Radejis“ ēterā, taču no vadības puses interese neparādās, tāpēc biedrība praktisku darbību reāli neuzsāk (izņemot to, ka uz tās vārda tiek reģistrēti „Latgolys Radejis“ mājaslapas domēni „lr.lv“ un „radeja.lv“).

Jau no sākuma radio direktors ir akciju kontrolpaketes turētājs V. Labinskis. Pēc pieredzes budžeta iestādē – radio „Brīvā Eiropa“, viņš izveido lielu biroju, pieņem darbā daudz darbinieku un, cerot atpelnīt ieguldīto naudu nākotnē, iegulda līdzekļus. Zinot, cik smags ir radio bizness, pārējiem akcionāriem ir pārliecība, ka varētu sākt ar mazākiem apgriezieniem, pamazām palielinot izdevumus tikai tad, kad lētākais formāts jau sāk atmaksāties, taču V. Labinskis viņus pārliecina neuztraukties. Arī citos svarīgos jautājumos V. Labinskis lielākoties neieklausās akcionāru un speciālistu padomos un turpina rīkoties pēc sava prāta.

Radio pamazām iegūst savu lomu latgaliešu sabiedrībā un kultūrā, tajā skan latgaliešu grupu dziesmas, Latvijas sabiedrība sāk saprast un pierast, ka latgaliešu valoda var tikt lietota arī radio. Radio un tās kolektīvs veic savu sabiedrisko darbību, lai gan brīžiem šķiet, ka kvalitāte varētu būt labāka. Tikmēr radio neracionālās saimniekošanas dēļ nonāk arvien lielākos un lielākos mīnusos, taču akcionāri par to netiek informēti.

2008. gada 4. decembrī radio akcionāri no direktora saņem elektronisku vēstuli, kurā viņš stāsta par esošo situāciju un nākotnes plāniem, tajā skaitā arī par to, ka radio jāiegulda naudu, bet viņš pats to nevar atļauties. Tāpēc viņš aicina visus palielināt savas daļas. No esošajiem akcionāriem nedaudz savu daļu piekrīt palielināt tikai A. Bierzeņš.

29. decembrī „Latgolys Radejis“ birojā Rēzeknē notiek akcionāru sapulce, kurā piedalās V. Labinskis un A. Bierzeņš. A. Bierzeņš piedāvā palielināt pamatkapitālu par 30-50 tūkstošiem latu, piesaistot citus mazos akcionārus. V. Labinskis uzskata, ka reālāks ir kontrolpaketes pārdošanas variants. Sapulces dalībnieki nolemj, ka 2009. gada janvāra beigās jārīko nākošā sapulce, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums. Līdz tam laikam A. Bierzeņš apņemas piesaistīt jaunus mazos investorus, V. Labinskis – noskaidrot pārdošanas variantus un noteikumus.

Tomēr jau janvāra sākumā V. Labinskis paraksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (no viņam piederošajiem 92 % akciju) pārdošanas līgumu ar nesen speciāli izveidoto un Daugavpilī, Raiņa ielā 28, reģistrēto SIA „Latgales Radio“, kas pieder Viktoram Dobkevičam un ir saistīta ar Daugavpils krievu radio „Alise+“ (un tās saimnieku Jevgeniju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mazajiem akcionāriem neviens nepiedāvāja izmantot viņu pirmpirkuma tiesības, lai arī pēc LR Komerclikuma 189. punkta viņiem tādas ir un to nepiedāvāšana ir nelikumīga.

Ceturtdien, 29. janvārī, NRTVP izskata V. Labinska lūgumu mainīt radio koncepciju, būtiski palielinot mazākumvalodu daļu. V. Labinskis informē, ka radio raidīs vairāk arī krieviski, poliski, lietuviski. Padome viņam notic un lūgumu apmierina.

Tajā pašā dienā Uzņēmumu reģistrs apstiprina izmaiņas SIA „MG Latgolas bolss“ valdē (par valdes biedru V. Labinska vietā ieceļ V. Dobkeviču) un dalībnieku sastāvā – 75 % akciju pāriet SIA „Latgales Radio“ un V. Labinskim paliek tikai 17 %.

Piektdien, 30. janvārī, apmēram plkst. 15:00 „Latgolys Radejis“ raidīšanu pa frekvencēm Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos un Jēkabpilī atslēdz un pārslēdz uz Daugavpils radio „Alise+“ (oficiāli V. Dobkevičs paziņo, ka radio „veic studiju maiņu”). Šī darbība notiek pēc V. Dobkeviča pavēles un ar V. Labinska piekrišanu (LVRTC viņam piezvana un pārjautā, vai viņš ir ar mieru).

Interesanti, ka obligātā ētera ieraksta par šo laiku nav: lai arī, pēc „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vārdiem, nedeļas vidū uz servera bija 10 Gb brīvas vietas, piektdien cietais disks jau ir pilns un serverim nav, kur rakstīt. Līdz vakaram „Latgolys Radeja“ vēl skan internetā, bet ap plkst. 22:00 jaunie, nelikumīgie saimnieki lūdz provaiderim atslēgt „Latgolys Radejis“ birojam internetu, ko tas arī izdara. Radio kolektīvs un visa Latgale ir šokā, cilvēki ierodas birojā un sāk domāt, ko darīt: kā glābt Latgales radio?

Vēl pirmdien „Latgolys Radejis“ ēterā skan „Alise+“ programma, otrdien, bīstoties no NRTVP draudiem atņemt licenzi, jaunie „saimnieki“ piemēro programmu formālajām prasībām, tajā pašā laikā maksimāli saglabājot savu „Alise+“ programmu: ēterā skan pārsvarā krievu dziesmas, ziņas trijās valodās (krievu, latviešu un latgaliešu), džingli skan ne latgaliešu, bet latviešu valodā.

Mazie akcionāri tagad gatavojas apstrīdēt nelikumīgo pārdošanas darījumu likumā paredzētajā kārtībā. Pozitīvā gadījumā tas var būt salīdzinoši neilgs process – pāris mēnešu, negatīvā var arī ievilkties, taču ir skaidrs, ka pēc likuma taisnība ir mazajiem akcionāriem un to ir iespējams pierādīt.

Paredzēts, ka akcijas ar pirmpirkšanas tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tajā skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības. Nepieciešamā summa ir 66 tūkstoši latu daļu pārpirkšanai un 30 tūkstoši latu ieguldīšanai, kopā aptuveni 100 tūkstoši latu.

Atbalsts šajā darbā ir jau agrāk reģistrētā biedrība „LR”, kurā šobrīd apvienojas visas personas (kā fiziskās, tā juridiskās), kas grib piedalīties „Latgolys Radejis“ atjaunošanā tās oriģinālajā – latgaliskajā – koncepcijā, bet jau jaunā, dzīvotspējīgā kvalitātē. Darba grupā bez mazajiem akcionāriem ir dzejniece Anna Rancāne, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, advokāts Agris Bitāns, rokgrupas “Bez PVN” vadītājs Guntis Rasims un daudzi citi.

Tāpēc darba grupa aicina visus cilvēkus, kas vēlas atjaunot Latgales radio, kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:

1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kas atrodams radio un biedrības mājaslapā http://lr.lv/;

2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Biedrība “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pag., Preiļu raj., LV-5328;

3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”, reģ. Nr. 40008098542.

Bīdru naudas biedrība izmantos „Latgolys Radejis“ akciju pirkšanai ar mazo akcionāru palīdzību par pirmpirkšanas tiesībām, bet vēlāk – radio darbības atbalstam. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr neizdosies pārpirkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcijas, tad par biedru naudas izmantošanu tiks lemts biedrības kopsapulcē. Paredzamais rezerves risinājums: jauna, mazāka radio izveidošana – no sākuma internetā, vēlāk arī ar kādu raidītāju.

Pašlaik ir pienācis brīdis, kad latgalieši paši var parādīt savu izvēli, pasakot, ko viņi grib. Lai tas tā notiktu, malā nedrīkst palikt neviens, kam ir svarīga latgaliešu valoda un kultūra.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcionārs,

biedrības „LR“ valdes priekšsēdētājs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Diskuseja par tū, voi pierkts nalykumeigi i voi latgalīši ir voi nav maitys

Jēkabpils ziņas i diskuseja

Balvi.lv – bolvienīšu diskuseja

Jaunatneslietas.lv

Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Informaceja presei

Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Reiga, 2009 gods februara 5. dīna

Piec nalykumeigys SIA „MG Latgolas Bolss“ akceju kontrolpaketis puordūšonys „Latgolys Radeja”, suocūt ar 2009 gods janvara 30. dīnu, ir puortraukuse raidiešonu sovā īrostajā formatā – latgalīšu muzyka i informaceja latgaliski. Pamatā skaņ krīviski raidūšuos radejis „Alise+“ programa, kas pīlāguota Nacionaluos radejis i televizejis padūmis pormalajom praseibom atbylstūši 2009 gods janvara 29. dīnā apstyprynuotajai koņcepcejai.

Kab atjaunuotu latgaliskū „Latgolys Radeju”, vīneigū latgaliski raidūšū radeju, ir sataiseita bīdreiba „LR”, kas apvīnoj piziskys i juridiskys personys.

2006 gods maja beiguos Latgolā suoc skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizej SIA „MG Latgolas Bolss“ (īstateita 2005 gods seņtebrī), akceju kontrolpaketa sovinīks i SIA īstateituojs ir Vaļds Labinskais. 2006 godā ar nalelom daļom SIA īsasaista ari Stepaneja Latkovskuo, Leonards Latkovskais, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskais i Juoņs Girts Zegners (opicialai jūs registrej vāluok).

2006 gods janvara mienesī A. Bierzeņš īstota bīdreibu „LR“, kurys statutūs īroksta, ka juos snāgi ir: 1) „Latgolys Radejis“ ļaudiskys atspaids; 2) cyta latgalīšu volūdu i kulturu, kai ari Latgolu kūpumā podturūša i veicynūša darbeiba. Bīdreiba ir dūmuota nakomercialu kulturys i volūdys projektu realiziešonai „Latgolys Radejis“ eterā, tok nu vadeibys pusis iņteress napasaruoda, partū bīdreiba praktisku darbeibu realai nasuoc (izjamūt tū, ka iz juos vuorda registrej „Latgolys Radejis“ sātyslopys domenus „lr.lv“ i „radeja.lv“).

Nu pošu suoku radejis direktors ir akceju kontrolpaketa turātuojs V. Labinskais. Pa pīredzei budžeta īstuodē – radejā „Breivuo Europa“, jis sataisa lelu kantori, pījam daudzi darbinīku i, ar nūceji par īliktuos naudys atpeļneišonu atīsmē, līk vydā naudu. Zynūt, cik gryuts ir radeju bizness, puorejim dalinīkim rūnās dūmi, ka varātu suokt ar mozuokim apgrīzīnim, pa mazeņam palelynojūt izdavumus tik tod, kod liešuoks pormats jau suoc atsamoksuot, tok V. Labinskais jūs pīrunoj naizatraukt. Ari cytūs svareigūs vaicuojumūs V. Labinskais pa leluokai dalei naīsaklausa akcioneru i specialistu padūmūs i turpynoj dareit pa sovam.

Radeja pa mazeņom ījam sovu vītu latgalīšu sabīdreibā i kulturā, jamā skaņ latgalīšu grupu dzīsmes, Latvejis sabīdreiba suoc saprast i dajiukt, ka latgalīšu volūda var tikt lītuota ari radejā. Radeja i juos kolektivs dora sovu ļaudiskū dorbu, koč i šaļtim ruodīs, ka kvalitate varātu byut lobuoka. Pa tam laikam deļ naracionaluos saimnīkuošonys radeja īt aizviņ leluokūs i leluokūs minusūs, tok akcioneri nateik par tū informāti.

2008 gods dekabra mieneša 4 d. radejis akcioneri nu direktora sajam elektroniskū viestuli, kurā jis stuosta par tānejū situaceju i atīsmis planim, tymā skaitā i par tū, ka radejā vāga likt vydā naudu, bet jis pots tū navar atsaļaut. Partū jis aicynoj vysus palelynuot sovys dalis. Nu asūšūs akcioneru nadaudzi palelynuot sovu dali pīkreit tik A. Bierzeņš.

Dekabra 29 d. „Latgolys Radejis“ kantorā Rēznē nūteik akcioneru saīsme, kurā pīsadola V. Labinskais i A. Bierzeņš. A. Bierzeņš pīduovoj palelynuot pamata kapitalu par 30-50 tyukstūšom, dasaistūt cytus mozūs akcionerus. V. Labinskais soka, ka realuoks ir kontrolpaketa puordūšonys variants. Saīsmis dalinīki sasprīž, ka 2009 gods janvara beiguos byus vēļ vīna saīsme, kurā tiks pījimts gola lāmums itymā vaicuojumā. Da tam laikam A. Bierzeņš apsajam raudzeit dasaisteit jaunus mozūs investorus, V. Labinskais – nūskaidruot puordūšonys variantus i nūsacejumus.

Bet jau janvara pyrmajuos dīnuos V. Labinskais paroksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (nu jam pīdarūšūs 92 % akceju) puordūšonys leigumu ar naseņ specialai īstateitū i Daugpilī, Raiņa 28, registreitū SIA „Latgales Radio“, kurei pīdar Viktoram Dobkevičam i ir saisteita ar Daugpiļs krīvu radeji „Alise+“ (i juos saiminīku Jevgeneju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mozajim akcionerim nivīns napīduovoj izmontuot jūs pyrmpierkšonys tīseibys, koč i pa LR Komerclykuma 189 punktam jī taidys tur i napīduovuošona ir pretlykumeiga.

Catūrtdiņ, janvara 29 d., Nacionaluo radejis i televizejis padūme izaver V. Labinskuo lyugumu puormeit radejis koņcepceju, byutyskai palelynojūt mozuokumvolūdu dali. V. Labinskais informej, ka radeja raideis vaira i pa krīviskam, i pa poliskam, i pa lītoviskam. Padūme jam nūtyc i lyugumu apmīrynoj.

Tymā pošā dīnā Pasajāmumu registris apstyprynoj puormejumus SIA „MG Latgolas bolss“ voldā (par volda bīdri V. Labinskuo vītā īceļ V. Dobkeviču) i dalinīku sastuovā – 75 % puorīt SIA „Latgales Radio“ i V. Labinskajam palīk tik 17 %.

Pīktdiņ, janvara 30 d., ap 15 stuņdem „Latgolys Radejis“ raidiešonu pa prekveņcejom Rēznē, Daugpilī, Bolvūs i Jākubpilī atslādz i puorslādz iz Daugpiļs radeju „Alise+“ (opicialai V. Dobkevičs paziņoj, ka radeja „veic studeju maiņu”). Itei darbeiba nūteik pa V. Dobkeviča pavēlei i ar V. Labinskuo pīkrisšonu (LVRTC jam pazvona i puorvaicoj, voi jis ir iz mīra).

Iņteresantai, ka obligatuo etera īroksta par itū laiku nav: koč i, pa „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vuordim, nedelis vydā iz servera beja 10 Gb breivys vītys, pīktdiņ cītais diskys jau ir pylns i serveram nabeja, kimā raksteit. Da vokora „Latgolys Radeja“ vēļ skaņ škārsteiklā, bet ap 10 stuņdem vokorā jaunī, nalykumeigī saiminīki lyudz provaideram atslēgt „Latgolys Radejis“ kantoram škārsteiklu, kū jis ari izdora. Radejis kolektivs i vysa Latgolā ir šokā, cylvāki sasalosa kantorā i suoc dūmuot, kū dareit: kai gluobt Latgolys radeju?

Vēļ pyrmudiņ „Latgolys Radejis“ eterā skaņ „Alise+“ programa, ūtardiņ, beistūtīs nu NRTVP draudu atjimt licenzeji, jaunī „saiminīki“ damāroj programmu pormalojom praseibom, tymā pošā laikā maksimalai saglobojūt sovu „Alise+“ programu: eterā skaņ puorsvorā krīvu dzīsmis, zinis trejuos volūduos (krīvu, baļtīšu (latvīšu) i latgalīšu), džingli skaņ na latgalīšu, a baļtīšu volūdā.

Mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Pozitivajā gadīnī tys var byut saleidzynūšai nailgs process – nazcik mienešu, nagativajā var i īsaviļkt, tok skaidrs, ka pa lykumam taisneiba ir mozuokuma akcionerim i jī tū var daruodeit.

Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys. Napīcīšamuo suma ir 66 tyukstušys latu deļ daļu puorpierkšonys i  apmēram 30 tyukstušys latu deļ likšonys vydā, kūpā – apmāram 100 tyukstušys latu.

Atspaids itymā dorbā ir jau seņuok registrātuo bīdreiba „LR“, zam kurys tān sasalosa vysys personys (i piziskuos, i juridiskuos), kas grib pīsadaleit „Latgolys Radejis“ atjaunuošonā juos originalajā – latgaliskajā – koņcepcejā, bet jau jaunā, dzeivuotspiejeigā kvalitatē. Dorba grupā bez mozūs akcioneru jau ir dzejneica Anne Rancāne, Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns, advokats Agris Bitāns, rokgrupys „Bez PVN“ vadeituojs Guņts Rasims i daudzeji cyti ļauds.

Partū dorba grupa aicynoj vysus ļauds, kas gryb atjaunuot Latgolys radeju, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:

1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis i bīdreibys sātys lopā http://lr.lv/;

2) nūsyuteit jū pa postam iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;

3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”, reg. Nr. 40008098542.

Bīdru naudys bīdreiba izmontuos „Latgolys Radejis“ akceju pierkšonai car mozajim akcionerim pa pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai. Ka koč kaidu īmesļu dieļ naizīs puorpierkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcejis, tūreiz par bīdru naudu izlītuošonu tiks lamts kūpeigā saīsmē. Paradzamais rezervis rysynuojums: jaunys, mozuokys radejis īstateišona –  suokuos škārsteiklā, tūlaik ari ar kaidu raideituoju.

Tān ir daguojuse šaļts, kod latgalīši poši var paruodeit sovu izvēli, pasokūt, kuo jī grib. Kab tys tai nūtyktu, molā nadreikst palikt nivīns, kam ir svareiga latgalīšu volūda i kultura.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcioners,

bīdreibys „LR“ volda prīšksādātuojs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

nakts pīzeimis

huh, beja troka dīna. suocēs ar skrīšonu nu reita iz korpusa seminaru, beidzās tik niu.

i tai paīt dzeive… šudiņ sasajiemu izvuorēt zupu, naseņ tik gotova.

izaruodēja, ka svātdīņ apmārktuos pupys sadeigušys. 🙂

sātā labi ka ap 23 stuņdem, kaida tī vaira kulinareja. laimeiga plyka čaja īdzert.

sadeigušys pupys uorā ni svīst – tok jau dzeiveiba.

kurai osni garuoki, ībuožu pučupūdā. kura tik deigst, kotlā.

vot byus, ka vysūs pučupūdūs suoks augt i zīdēt! vareišu duovynuot, kai cyti duovynoj kaktusus.

salyku vysu kotlā, pagrīžu lānuoku guni, īsliedžu tvaika nūsyucieju i atguoju pastruoduot. piec stuņdis pagaršuoju.

izaruodēja, ka mārcātais špeks nav tik suolejs kai vīteitais. kotlā garšuoja piec sūmozgu drusku, koč garšvīlu cytaiž pīguožu rikteigi.

bļūdā teiri lobs. pupys normalys, pat gordys. itymā godā pīauga kaidi 5 litri kāršu pupu. nu napylna puslitra.

sastatieju par apsmīkli sausā zemē apleik vystu duorzam car statini. saauga kai mežs, koč leluo puse nasadeiga.

puorsavieru Aņšam presis relizis, reit aizīs informaceja. taisneiba ir nazkur pa vydu, a patīseibys nazyna nivīns.

kab maņ byutu bejuse puorlīceiba, ka vyss byus ok, es 2006. goda majā byutu pīkrytuse struoduot “Latgolys Radejā”.

juosoka, ka jī nūsaturēja nacarāti ilgai. prognozis naveiksmis gadīņam beja tik da 2007. goda 1. janvara – piec tam bez diktoru, tik plyka dzīšmu liste, kū dasaver operators.

juosoka, 2006. godā latgalīšu muzykys beja tik moz, ka beja risks, ka jei apniks – atsakuortojūt sutkā nazcik reižu.

itamuos dīnuos aizīs škārsteikla radeja. nazynu, cik legalai ar autortīseibom, tok dzīsmis i džingli skanēs. puiši struodoj, tai maņ sacēja.

mož apmāram podkāstu formatā byus ari informaceja. ar diktofonu studejis vītā. 🙁

lai voi kai, latgalīšu radeja byus. vaicuojums, kaidā formatā. tai kai izdūmuoju īsasaisteit, tod bez rezultata ni atsakuopt. mani gon apmīrynoj 1 sakareigs i regulars raidiejums lobā raidlaikā, tok tys tai.

bet pakuost frekveņcis, licenzi, 4 raideituojus… nu, kū lai soka.

latgalīšu bizness: radejā īguļdēt 150 tyukstūšys, nūturēt 2,5 godus, puordūt par 50 voi cik tī tyukstūšom. i prīceigi, ka atsateistēja latgalīšu muzyka.

morale. par problemom ir juorunoj vīnam ar ūtru i laiceigai. i navar gaidēt, ka vysi pamanēs cītieju uperi.

šudiņ beja ari latgalīšu vuordneicys seminars. dūmuoju, ka byus trokuok. 🙂

piec ortografejis komisejis pīredzis šudiņ beja par moz pliesšonuos. vys jau vēļ paspēs.

nu ūtrys pusis, ļauds vaicuoja, kai es tū tūreiz izturieju. a nikaida vaine. kod volūdnīki izalomoj par sovom attīceibom, paceļ golvu i pavaicoj, voi ar nūteiktajom golūtnem vysom vuordškirom ir vīnaiž i rokstom pi kotrys voi gona ar vīnu reizi.

naivums gluobs pasauli.

vuordneica byus. nu suoku internetā kai demo verseja ar komenteišonys īspieju. paraleli struodojūt pi leluo projekta.

var tikai apbreinuot latgalīšus. ortografeju sataisēja bez saņtima vaļsts naudys. šudiņ sadalēja, kurs kū dora – kurs skenej, kurs taisa platformu, kurs atbiļd par datubāzem, kurs organizeišonu. naudu meklēsim, a dorbs jau suocīs.

mož itū vaļsti vajag īdūt puorvaļdēt trokajim?

juokreit. reit otkon troka dīna, dorbi, izklaidis ar pasauļa gluobšonu. pīktdīņ da uorsta, sastdīņ atskaitis. ka es itū vysu iztureišu.

atsavainoju tim, kas gaidēja 7 patīseibys par mani: boltajam ruņčam i cyxobam.

naasu spiejeiga iz konstruktivu īsasaisteišonu taidā struktureitā akcejā. vysmoz ni itymā dzeivis periodā.

i bez tuo – škārsteiklā jau tai par mani ir par daudz informacejis. kai izaruodēja, tod ari latvīšu volūdys korpusā… ka pameklej bonito eistajā vītā eistuos lītys.

Nūdybynuota bīdreiba Latgolys Radejis atbolstam

Puorpubliceju jaunuokū spamu i kēdis viestuli.

Autors – Aņss Ataols Bierzeņš.lr_mozais

Mierkis – pasauļa, nā, latgalīšu radejis gluobšona.

Olūts: Lakuga i LR sātyslopa.

Vasali!

Ka esit klausejušīs “Latgolys Radeju” pādejuos dīnuos, tod zinit, ka tī tān skaņ krīvu radeja “Alisa+”.
Parkū?
2009. gods janvarī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akceju kontrolpaketa turātuojs i radejis direktors Vaļds Labinskis 75 % akceju puordeve Daugpiļs radejis “Alisa+” sovinīkim, koč 8 % akceju pīderēja mozuokuma akcionerim. Piec LR Komerclykuma 189. panta mozuokuma akcionerim beja pyrmpierkšonys tīseibys, tok jim natyka pīduovuots juos izmontuot.
Partū mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys.
Deļ tūs cylvāku pīsadaleišonys, kas navar atsaļaut īlikt radejis akcejuos lelys naudys sumys, tok vysleidza grib paleidzēt jū atjaunuot i pīsadaleit juos darbeibā, ir īstateita bīdreiba “LR”. Juos statutūs nūruodeitī snāgi ir “Latgolys Radejis” ļaudiskys atspaids i cyta latgalīšu volūdu i kulturu podturūša darbeiba.
Lyudzam vysus ļauds, kas gryb atjaunuot “Latgolys Radeju”, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:
1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis sātys lopā http://www.lr.lv/;
2) nūsyuteit jū pa postu iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”,
reg. Nr. 40008098542.
Bīdru naudys bīdreiba izmontuos “Latgolys Radejis” akceju pierkšonai car mozajim akcionerim par pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai.
Gluobsim “Latgolys Radeju” i sataiseisim nu juos kūpeigu tautys radeju!
Lyudzami, puorsyutit itū aicynovumu i īsastuošonys padavumu vysim draugim, pazeistamajim, radnei, sābrim, kolegom!
Izdrykavojte jū i īdūdit cylvākim, kas natur interneta!
Radeja latgalīšu volūdā byus tik tod, ka VYSI paleidzēsim!
Ka nā, juos nabyus nikod – breivu FM prekveņceju navā i nabyus.
__________________________________
Sveicināti!

Ja esat klausījušies “Latgolys Radeju” pēdējās dienās, tad zināt, ka tanī šobrīd skan krievu radiostacija “Alise+”.

Kāpēc?
2009. gada janvārī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akciju kontrolpaketes turētājs un Latgales radio direktors Valdis Labinskis
75 % akciju pārdeva Daugavpils radio “Alise+” īpašniekiem. 8 % piederēja mazākuma akcionāriem. Pēc LR Komerclikuma 189. p. mazākuma akcionāriem bija pirmpirkuma tiesības, bet viņiem netika piedāvāts tās izmantot.
Tādēļ mazie akcionāri šobrīd gatavojas nelikumīgā pārdošanas darījuma apstrīdēšanai likumā paredzētajā kārtībā. Paredzēts, ka akcijas
ar pirmpirkuma tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tai skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības.
To cilvēku dalībai, kas nevar atļauties ieguldīt radio akcijās lielas naudas summas, bet vienalga vēlas palīdzēt to atjaunot un piedalīties
tās darbībā, ir nodibināta biedrība “LR”. Tās statūtos norādītie mērķi ir “Latgolys Radejis” sabiedrisks atbalsts un cita latgaliešu valodu un
kultūru atbalstoša darbība. Lūdzam visus ļaudis, kas grib atjaunuot “Latgolys Radeju” , kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:
1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kurš atrodams radio mājas lapā http://www.lr.lv/;
2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”,
reģ. Nr. 40008098542.
Biedru naudas biedrība izmantos “Latgolys Radejis” akciju pirkšanai caur mazajiem akcionāriem pēc pirmpirkuma tiesībām, bet vēlāk – darbības atbalstīšanai.
Glābsim “Latgolys Radeju” un izveidosim no tā kopīgu tautas radio!
Lūdzu, pārsūtiet šo aicinājumu visiem draugiem, paziņām, radiem, kaimiņiem, kolēģiem.
Izdrukājiet to un iestāšanās iesniegumu un iedodiet cilvēkiem, kam nav interneta.
Radio latgaliešu valodā būs tikai tad, ja VISI palīdzēsiet!
Ja nē, tā nebūs nekad – brīvu FM frekvenču nav un nebūs.

Dzeraune

dzeraune

Tai kai jau ūtrū reizi vysu raksteitū aprej teikla nazvāri, partū ka glupuo Mozilla aizataisa taišni tod, kod dīnroksts jau ir pabeigts i teik dūmuots saglobuot (tiuleņ, tiuleņ, vēļ itū teikumu), tod asu saprotuse, ka tolka raksteit nav nikaida. Skaidrys, ka pruoteiguok byutu saglobuot piec kotra teikuma i tod tik raksteit kluot, tok vēļ pruoteiguok byutu naraksteit vyspuor – partū ka pruoteigi cylvāki naroksta i napasaroksta. Tai kai pruota maņ nav, tod es rokstu… i pagaisynoju.

Varbyut ar ctrl+S es ari spātu tū padareit bez pagaisynuošonys. Tik daudz automatiskys darbeibys var kotrys. Ari vīnlaiceigi rokstūt i dūmojūt par tekstu, na juo saglobuošonu. Varbyut varātu raksteit Word voi Openoffice i tod puorkopēt www.diena.lv, tok, puornasūt iz itejīni nu teksta dokumenta, nūsamaitoj vyss kodiejums – burti to leli, to mozi. Kodej kai gribi, sauc kai gribi – izataisa pa sovam. A pamest dūmu pusrotā i dūmuot, kura pūga juomīdz, kab apstyprynuotu i saglobuotu, vēļ beitīs, sok, varbyut vyss pagaiss – tys ir par troku.

Tai i saīt. Roksti i napīroksti.

Tai i niu – viersroksts “Dzeraune” palyka, teksts par dzerauni pagaisa. A kas pagaisa, tuo nav. Partū ka jau raksteišonys šaļtī juo nav munā pruotā – jis ir i rūnās, kod rūkys nūmīdz burtus. Rūkys navar atguoduot, kū juos ir mīgušys, a deļ mane vaira tys nav svareigi.

Kab varātu tai, ka nikas napagaist. Ir, ir, myužeigi. Cikom tu voi vairuokums tuo gryb. Cikom atdūd naudu par kreditu. Cikom atsaver pasauļa. Cikom pīroksti i izzeimej vysa. Cikom gona vysa i vysu. Ļaužu i dzeivis.

Interesnai, kur ir pagaisušūs tekstu kopi. Sadadzynuotūs manuskriptu i gruomotu bibliotekys.

Interesnai, kur ir nikod napīrokstomūs (nazynu, kai pasaceit nuokūtnē itaida divdaba formu nivīnā nu volūdu, kū es zynu) tekstu kopi. Tekstu, volūdu, dzīšmu.

Kai cyxob naseņ atguodynuoja: “Zyna 10 volūdu – i vysas latgaliski!” Tai i maņ – dūmoj, kai gribi, a atsadur pret latgaliskū.

Itūnedeļ slyma vuoļuojūs pa gultu i vierūs teļvīzeri. Izaklaidieju, klausūtīs žurnalistu volūdu. Kai globoj sovys uoža kuojis – cyts tics vaļā i nu akcenta, a kai spryuk vaļā, tai teikumu konstrukcejis nu izlūksnem, vuordi i teicīni. Globoj eilyna maisā, kai gribi – izleiss.

Nu ūtrys pusis, kaida vaine. Dzeivs ir dzeivs, volūda tok nav nikaida purisma kalieju idealuo norma, a myužeiga puorsasaceišona i nadasaceišona.

Tai varbyut i saīt, ka volūda ir volūdys kopi. Napasaceitūs vuordu. Kod nasoki kropi, a soki dillis. Na seivs, a virca. Na skaline voi mastinka, a grūzs. Na vuška babai klieveņā atsanasuse, a aitai omamai kūteņā dzemdeibys.

Vuordneicys ir volūdys kopi. Kuram pateik kaids nabašnīks, tys tuo pajem i volkoj. Tik zynuotuojs prass pajimt dzeivūs vuordus. A īsavuiceit cytu volūdu ir kai spēlēt krīvu ruleti – saus voi nasaus. Byus eistais vuords voi tikai šmuka vuorda proteze.

Vīnu dīnu sasajiemu i suoču taiseit latgalīšu aforismu kolekceju – kū atguodoju poša, kū pasoka draugi voi radinīki. Kū puorskaitu kur gruomotā voi teikla plašumūs. Vīneigais nūsacejums – da mane tai ziņai ir juoatīt latgaliski. Pošys īguoduotai voi cyta pasaceitai. Tai interesnuok.

Tai nazkai i dūmoju, voi vyspuor kaidu volūdu zynu i muoku runuot. Voi vēļ kurā volūdā es zynu tik daudz nu dzeivai runuotuo i tik moz nu rokstu īsavuiceituo. Koč i latgalīšu nazynu da gola. Latgalīšu spryuk vydā latvīšu i krīvu konstrukcejis, latvīšu nazynu nūsaukumu vysaidom lītom, krīvu namuoku izrunuot nazcik skaņu, vuocu runojūt jiukst vuordu seceiba, angļu matās mēle i nazynu sarunvolūdys, lītaunīku bais i padūmuot.

A runuot laikam ir nūsaspļaut par sovu namuoceišonu i raudzeit pasaceit. Lauztīs cauri nabyušonys kryumim i raudzeit sasatikt i sasaprast. Tai laikam saīt, ka latgaliski es tik kryumim varu vīgļuok izleist cauri – pa sovom stygom. Pat latvyski es jau mekleju cytu īmeituos stidzenis i viltoju vasalim īsavuiceitim teikumim jim pakaļ.

Vysu nedeļu nadarieju nikuo pruoteiga. Gulieju, paiežu, gulieju. Šaļtim pasavieru teļvīzera. Mož vysu īprīkšejū godu nabeju tik daudz redziejuse. Šoks. I itū bradzaklu ruoda par munu nūdūkļu naudu, cikom es nasaveru! Vīni krīvu seriali da vaideišona. Šaun, kaun, skrīn, syt, ļūbej, bučoj, bāg, lomojās, dzer i tod ziņuos vaid – kai vyss niu ir brīsmeigi.

Verūtīs teļvīzeri, var padūmuot, ka vyss ir rozjucs, pagaiss, izputynuots, izjaukts, sakrits i cauri ir. Dryumi bolsi, baisi skoti, brīsmeigys zinis. Maņ seviški patyka vīna raidiejuma reklama – sprūgains diktors kopa bolsā nazkū vaid par kreditim i bankom. A jam sūpluok pa pusekranu – cylpa. Tai i ruodīs, ka tiuleņ buozs golvu vydā i byus gotovs. Tod vēļ ir smīkleiga reklama, kur tautai līk bolsuot par krīzis nūbeigtū serialu, kur latvīšu aktīri vysaiduos pozuos vuoļojās pa glaunom goltom, baseinim, interjerim. Varātu dūmuot, ka tī interjeri vajadzeigi tim, kas pirmeņ nūsavāruši kuortejū sižetu par drausmeigajim laikim. A mož jim i vajag tuos puorsokys. Kuo es zynu par tautu.

Vēļ maņ patyka ideja, kai niu ļauds vysam kam losa naudu. Na tikai serialim, a vasalom radejom, raidiejumim, akcejom, bārnunomim, slimneicom, školom ak jau, dreiž ari ministrejom. Mudri byus juozīdoj parlamentam, tod ak jau juomoksoj komandiejuma bileti iz Briseli. Pīzvoni pa taidu i taidu teleponu, izdūmoj, kam zīduosi sovus nūdūkļus – pensionarim, uorstim, školuotuojim, deputatim, buorinim, gejim, kristīšim, cukraslimnīkim, viežinīkim, kūrim, teatrim i taidā gorā bezgaleigi.

Varātu eistyn tai – televizejā ir tikai šovi, uorsti sasaceņš ar školuotuojom, geji ar kristīšim, muokslinīki ar rakstnīkim, kūri ar deju kolektivim, bezdarbnīki ar nuoveigi slymajim. Kotram ir numers, vysi sēd pi teļvīzera i bolsoj. Cik nūbolsoj, tik naudys daboj. Sasaceņst varātu dzīduošonā i doncuošonā – dzīdi ar zvaigzni i doncoj ar zvaigzni. Pi vīna saītu mieginuojumi Dzīšmu i daņču svātkim! Īsataupeitu itik naudys!

Īsadūmojit, vysa latvīšu tauta dzīd i doncoj! Teļvīzerī nav nivīnys švakuos zinis, partū ka švakūs ziņu nav. Pa kuru laiku to? Cītumnīki doncoj, kab nūpeļneitu naudu rehabilitacejis programai. Policisti dzīd, kab dabuotu naudys benzinam. Ministri lāc poļku, školuotuojis īt duorzeņā i syt plaukstenis, uorsti boltūs i zaļūs kiteļūs stuov kūrī i dzīd tautysdzīsmis.

Par pīmāru, Latvejis radeja dreiž natranslēs ni pyrmū programu, ni ūtrū, ni trešū, ni catūrtū, ni (es jau padūmuoju – pīktū) Nabu. Maņ to ruodīs, ka itai gon navajadzēja. Juotranslej vysys programys, a pa vydu juolaiž bolsuošonys reklamys! Gribi dīnys zinis, zvoni pa itaidu numeri. Gribi šlagerus, pa itaidu. Vajag kulturys zinis, pīzvoni pa itaidu, a sporta puorraidi – itaidu.

Rikteiga ubogu vaļsts – ubogs uboga golā. Zīdoj tam i zīdoj itam! Navys tikt golā laiceigai par nūdūklim i ar saiminīka rūku, a prolaist vysu caur kuli kai dzāruojam i tod volkuotīs pa dzerauni: “Dai lat!”

Ir myusu dzeraunē puors taidu dzāruoja krīvu. Šaļtim kai cylvāki, a monts jim nasatur. Nūpierk gūvi, tei naapsaīt i daīt nūdūt galē liešuok kai nūpierka. Izduovynoj jim suni, nūspruogst nu boda. Īdūd jim pavasar buļbu maisu, rudiņ nūrūk skalini. Samoksoj par molkys škaļdeišonu, naudu nūdzer. Piec tam līkās slimneicā ar beigtu māgu i eikšim i guļ par pogosta naudu. Izīt nu slimneicys, a sātā nav kuo ēst. Īdūd pīna konu, puse saryugst i izlej. Ni taids bīzapīna jādz atsiļdeit, ni dzeivuot. Neikst ar neikšonu.

Latgolys Radeja jau atdeve golus – cauri ir. Beja latgalīšim pošu radeja, vaira nav. I dusme, i bāda. Koč bez tīša vaļsts atbolsta i privatai, a kiulēs. Niu latgaliski otkon skaņ tikai ļaužu bolsi dzeraunē, na diktoru radejā saceitais.

Niu “Latgolys Radejis” sātyslopā tik īlykta ziņa: “Ar nalykumeigu puordūšonys darejumu 2009 gods janvara mienesī Latgolys radejis akceju kontrolpakets puorguojs Daugpiļs radejis Alisa+ sovinīku rūkuos. Pīktdiņ, janvara 30 dīnā jaunī, nalykumeigī saiminīki puorslēdze Latgolys radejis raideituojus iz Alisa+ programmu. Latgolys radejis kolektivs i mozuokuma akcioneri dora pi situacejis rysynuošonys i radejis puorjimšonys lykumeigūs sovinīku rūkuos. Tyvuokūs dīnu laikā atsuoksim raideit škārsteiklā, ap prekveņcejom Daugpilī, Rēznē, Jākubpilī i Bolvūs tān griuts koč kū prognozēt: varātu puorīt nazcik mienešu, cikom juos atgiusim. Myusim irā vajadzeigs vysys latgalīšu tautys atspaids, partū, ka varit paleidzēt ar naudu, dorbu, publicitati voi cytaiž, rokstit myusim.” Tai latgalīšu volūdys vītā – krīvu volūda.

Tai vot i dzeivojam – myusu dzeraunē Latvejā. Kai Raibīs Suņs saceitu: “Sovs pīneņš, sova galeite. I kai lai nadzer.”

skat,

jauks atradums sestdienas rītam, gaidot braukšanu uz dzērveņu purvu.

“Skumju Akmeņu” mājaslapa.

ko liegties, nav vērts – foršā seno dienu mūzika. varbūt arī tas, kāpēc es esmu es. nu kaut kā tā.

kad dzīvoju kojās, man nozaga visas kasetes. gan to, kas tika atsūtīta dāvanā pa pastu, kad vēl mācījos skolā. gan jau vēlāk pašas pirktās un rakstīt pārrakstītās kombinācijas.

tagad domāju, ka jāatjauno. ja ne kasetes, tad mp3 vismaz.

visvairāk jau žēl pa pastu nākušās “Saule tunelī”. kasetēm arī ir smarža.

Latvejis kulturys kanons i latgalīšu kultura

Pīktdīņ, 11. aprelī 11 stuņdēs, Reigā Muzykys akademejis Senata zalā kūpā saīs dorba grupu eksperti, kab turpinuotu diskuseju par Kulturys kanona sataiseišonu. Tys byus īvoda pasuokums ekspertu grupu īkšejom debatem i plašuokai sabīdryskajai diskusejai.
Kulturys kanons ir izcyluokūs i īvārojamuokūs muokslys dorbu kūpums, kura aizdavums ir paruodeit vysu laiku nūzeimeiguokūs Latvejis sasnīgumus vysaidūs muokslu atzorūs – literaturā, muzykā, teatra muokslā, kinā, vizualajā muokslā, arhitekturā i c.
Kanona taiseišonys mierkis ir izalaseit izcyluokuos Latvejis kulturu raksturojūšuos kulturys vierteibys, ar kurom asam lapni i kurom vajadātu byut sevkura Latvejis īdzeivuotuoja kulturys pīredzis pamatā, nūdrūsynojūt juo pīdereibys izjiutu Latvejai.
Kulturys kanona taiseišonā Latveja sekoj Dānejai i Nīderlandei, kur itaids kanons jau ir sataiseits. Latvejis Kulturys kanonu dūmuots sataiseit apmāram goda laikā. Piec juo sataiseišonys vēļ tiks gataveita gruomota i sātyslopa teiklā, kab popularizeitu kanonu i juo plašuos vareibys.
Pīktdīņ byus eksamens Latvejis kulturys sabīdreibai – voi Latvejā ir latgalīšu kultura voi nā. Voi latgalīšu kulturys vierteibys var tikt kanonizeitys i pīzeitys par eistom i sevkuram Latvejis īdzeivuotuojam svareigom, vierteigom, nūdereigom.
Tod i redzēsim, voi kas nabejs nu Latgolā i latgalīšu radeituo ir centra interesis vārts. Na tikai materialuo kultura, kas ir rakstureiga myusu zemei, a ari latgaliski raksteituo literatura, latgaliski dzīduotuos dzīsmis, muzyka, kinys.
Eksamena atbiļdēs byus radzams, voi latvīšu kulturys kanonā īīs koč vīns latgalīšu kulturys dorbs voi ari otkon tei byus totalitaruo i “augstuo” kultura, kur latgalīšu muokslai, literaturai, muzykai i c. nav vītys.
Politkorektais Latvejis ministreju totalitarisms par latgaliskū nazyna i nasainteresej. Kai lai kaids atguoduotu par latgaliskū, ka ni poši latgalīši.
Varbyut, īsasaistūt taisamuo Latvejis kulturys kanona sabīdriskajā apsprīsšonā, sovu vīdūkli ir vārts izsaceit ari latgalīšu sabīdryskajom organizacejom.
Beiguos vaicuojums puordūmom.
Kurs tod byutu tys latgalīšu kulturys dorbs, kas veidoj sevkura Latvejis īdzeivuotuoja kulturys pīredzi?
Olūts: LaKuGa.lv