Ziņa par krīzi. Krīze tūlīt beigsies. :)

Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Informēju. Krīze beigsies šī gada 27. maijā, jo:
a) 12:00 Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4 “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds prezentēs savu sarakstīto grāmatu Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (“How Latvia Came through the Financial Crises”)”;
b) lai piesmietu šo lielisko notikumu, pāri ielai uz Strēlnieku un Alberta stūra, Strēlnieku ielā 9, gruzīnu vīnu veikaliņā bez nosaukuma 12:45 atvērsim arī latgaliešu brīnumu gāmatu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi“. 😀

Ja esi brīvs cilvēks, topi laipni gaidīts! 🙂 Ja krīze smejas par mūsu plāniem, mums ir jāpasmejas par krīzi.

Jo kas ir krīze? Tas ir laiks, kad dzer vecu vīnu, ēd vecu sieru un pat mazi bērni stāsta anekdotes par politiku.

Spītējot krīzei, Latgales Studentu centrs izdevis pasaku grāmatu par krīzi „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.”, kurā apkopotas skaistākās latgaliešu literārās un tautas pasakas, padomi krīzes pārvarēšanai, anekdotes un mūsdienu jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām. Grāmatā līdzās velnam, zelta putniem, veiksmes blusai un gudriem zirgiem par pasaku tēliem kļuvuši arī Aija Kinca, Gatis Suhoveckis, Māris Grigalis, Mihaels Šūmahers (Michael Schumacher), Ministru prezidents un pat Latvijas hokeja fani.

Grāmatu „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.” veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas, kas sastiprinātas ar autentisku padomju laika papīra auklu. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs. Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāts gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālie rakstības principi un izlokšņu iezīmes.

Nosaukums – Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi
Izdevējs – Latgolys Studentu centrs
Idejas autores – Marita Papiņa un Ilze Sperga
Redaktore – Ilze Sperga
Komanda – padsmit cilvēku, kas pārrakstīja, tulkoja, laboja un citādi palīdzēja, nenosakāms skaits cilvēku, kas juta līdzi, deva padomus, gādāja striķi, pienesa ūdeni un kafiju, retvītoja un mudināja. Grāmata ir radusies no nekā, un to radīja ļaužu sajūsma un entuziasms, kā arī nepieciešamība smagā brīdī pasmieties par bēdu un iet tālāk. Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Tās būs 7 atsevišķi brošētas burtnīcas, katrai savs vāks un satura rādītājs.
Tomēr kopā – viena grāmata ar vienu nosaukumu. Un viens papīra striķis no 4 dažādiem padomju laiku piedzīvojušiem ruļļiem.

2 burtnīcas ar latgaliešu tautas pasakām.
Avoti:
1. Cunskis S. Latvīšu tautas pōsokas. Rēzekne: S. Cunskis un E. Kozlovskis, 1913, 16 pl.
2. Myusu tautas teikas un pasokas. I dalia. Leiwoni: A. Zwanitajs, 1908, 32 pl.
3. Šmits P. Latgaliešu pasakas. Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1937, 171 pl.
4. Šmits P. Latviešu pasakas un teikas. 13. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1936, 451 pl.
5. Ulanowska Stefania. Łotysze Infl ant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnografi czny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków: 1895, 236.–474. pl.

2 burtnīcas ar latgaliešu literārajām pasakām.
Autori: Marija Andžāne, Francis Trasuns, Jānis Klīdzējs, Francis Kemps, Naaizmierstule, Ludbuorža Marija, Gregors Mukt-Kveders, Konstantins Krusts, Jurs Pabierzs, Ontons Slišāns, Valentins Lukaševičs, Juoņs Ryučāns, Ilze Sperga, Raibīs Suņs un citi.

1 burtnīca ar bērnu un jauniešu stāstiem.
LgSC 2010. gadā izsludināja radošo darbu konkursu sadarbībā ar LNB Bērnu literatūras centru un Latvijas bibliotēkām.
Tēma – stāsti par mūsdienām ar laimīgām beigām.
Saņēmām ļoti daudz ļoti interesantu darbu no visas Latvijas, ne tikai Latgales un, mūsuprāt, labākos 30 publicējām grāmatā – daļa jau bija latgaliski, daļu iztulkojām. Bērnu un jauniešu stāsti ir labs spogulis, kas parāda mūsu dienu Latviju un tās problēmas ar jauna cilvēka acīm.

1 burtnīca ar 20. gs. sākuma latgaliešu preses rakstiem par krīzi un internetā savāktām anekdotēm par mūsdienu Latviju un politiķiem.
Na vysuos vaļstīs krīze vīnaidi sajiutama. Lobuoks stuovūklis ir tī, kur ir apzineiguoka tauta i pi varys sapruoteiga vaļdeiba, kura vad pareizu tautsaimisteibys politiku. Myusu sābru vaļstīs krīzis īspaids ir dažaids. Latveja puordzeivoj smogu krīzi, kod it seviški myusu zemnīki nūnuokuši bezizejis stuovūklī, Lītuva i Estija (Igauneja) tū sajiut mozuok, i tys deļtuo, ka nu poša sokuma tī ir bejuse sapruoteiga vaļsts saimnīciskuo politika.
Latvejis tautys naudu buorsteja iz vysom pusem, voi tys byutu vītā voi navītā. Miļjoni latu tyka atdūti vysaidim uzjāmumim. Ituos leluos naudys summys ir guojušys zudumā, ar tū pošu dorūt par naīspiejamu īguļdeit napīcīšamūs leidzekļus myusu nacionalā saimisteibā — lauksaimisteibā. Tod leluos īriedņu armejis olguošona, īriednim 13. i 14. mienešu olgys i vēļ vairuok leidzekļu izsyuce nu vaļsts kasis uorā vysaidys privatuos bankys: «Zalta lats», «Unionbanka», «Lombardbanka» i cytys bankys, kai ari vysaidys kruojaizdavu sabīdreibys, nu kurom dažys jau bankrotiejušys, bet dažys stuov bankrota prīškā.

Budže A. Deļkuo zemnīkim gryuši? // Latgolas katoļu-zemniku kalendars 1933. godam. – Rēzekne: Dorbs un Zinība, 1932. – lpp.

1 burtnīca ar Andryva Jūrdža padomiem, te arī grāmatas ievads.
Redzamākā latgaliešu rokraksta literatūras pārstāvja Andryva Jūrdža rokraksta grāmatas “Vysaidu zuoļu gruomota” fragmenti.
Kod zūbi suop
Vajag mutē turēt soltu iudini, kaidus minotus un otkon puormeit. Koč na vysim to gon paleidz.
Kod golva suop
Vajag ar soltu iudini golvu mērcēt un mutē turēt.
Kod kaulu puorlaussi
Ar soltu viņ iudini saaudziesi otkon vasalus.
Kab nikod īsnas nadabuot
Kab nikod kuosa un īsnas, un aizsmakšonas nadabuot, dzer soltu viņ iudini.
Bāduos un nūskumšonuos
Dzer soltu iudini, cik varādams, tys skaidruos tovu asni un iznycynuos naspieceibu.

Jūrdžs A. Visaidu zōļu grōmota. — B. v, [pirms 1919], LNB Reto grāmatu un izdevumu nodaļa.

Stiprāk par ekonomisko krīzi cērt garīgā krīze. Grāmata radīta, lai pasmietos par krīzi un lai bēdām parādītu to vietu. Krīze ir pasaka, ko mēs iestāstām viens otram. Un katra pasaka ir stāsts ar krīzi. Pasakās viss ir kā dzīvē: sākumā viss ir briesmīgi, pa vidu – daudz darba, bet beigās viss atkal labi. Ja nebūtu lielās bēdas, ne trešais tēva dēls, ne Sprīdītis neizietu no mājas un mūžam paliktu muļķīši. Bet visas pasakas ir par krīzes pārvarēšanu. Visām pasakām ir laimīgas beigas.

_____________________________________________________________

Tas, kas neiekļuva grāmatā…

jo savā laikā nebija nodrukāts latgaliski.

Tīkliņi

Tīkliņus (un līdz ar to līknes) iedalām: 1) parastos – un – 2) logaritmiskos. Parastos tīkliņos horizontālās līnijas ir visas vienādā attāļumā viena no otras. Šiem tīkliņiem lieto milimetra papīri, kuŗu var dabūt katrā rakstāmlietu un zīmēšanas piederumu veikalā. Bez milimetru papīra līkni varam uzzīmēt arī uz tā sauc. logaritmiskā papīra. Pēdējā lapa ordinātes virzienā sadalīta logaritmiski. Uz šāda papīra uzvilktās līknes svārstīšanās neattēlo vairs parastās pārmaiņas, bet gan relatīvās (procentuālās). Pie logaritmiskās diagramas lasīšanas jāpiegriež tādēļ vērība lauztās līnijas slīpumiem. Līknes gabali ar vienādu slīpumu rāda vienādas procentuālās pārmaiņas.

Logaritmiskam tīkliņam nav nulles līnijas; apakšējā līnija vertikālā skalā apzīmēta tanī ar 10 vai tā pakāpi.

Parādības ar ļoti lielu svārstību uz milimetra papīra ar līkni nemaz nav iespējams attēlot. Kāds vācu statistiķis, piemēram, aprēķinājis, ka līknei, kas rādītu dolara kursa celšanos Vācijā inflacijas laikmetā, ja to zīmētu ne uz logaritmiskā, bet minimetra papīra, vajadzētu dažas kilometrus gaŗu loksni.

Gleznu diagramas

Vēlamāki tomēr no gleznu diagramām izvairīties: pa lielākai daļai tās dod stipri paviršu jēdzienu par salīdzināmo lielumu relatīvām attiecībām.

Totiesu gleznas ieteicamas kā papildinājums ģeometriskām diagramām. Tās pievelk skatītāju, saista pie diagramas viņa uzmanību.

Diagramai par bezdarbu varam brīvā stūrī ievilkt riņķi un iezīmēt tanī vai nu dīkā stāvošu fabriku (skurstenis nekūp, vārti noslēgti), vai arī bezdarbnieku ģimenes postu un izsamisumu (strādnieks sēd pie tukša galda nogrimis domās. Sieva ar raudošu zēnu uz rokas stāv tam pretīm).

Augšējie stabi rāda rudzu un auzu sējumu platību Latvijā 1913. gadā, desetinās. Iezīmētās vārpas padara diagramu daudz dzīvāku, varētu pat teikt, izteiksmīgāku.

No 1926. gada statistikas mācību grāmatas.

Kulturālais analfabētisms

Latviešu literatūra interesē latviešus vai tos, kas kaut ko grib uzzināt par latviešiem un Latviju, bet varbūt par austrumeiropiešiem, varbūt eiropiešiem, varbūt cilvēkiem vispār. Jo mūsdienu latviešu literatūra ir reizē arī mūsdienu cilvēku literatūra, reizē nav atraujama no savas radīšanas vietas, laika un radītājiem – tā ir postpadomju sabiedrības radīta un kaut ko liecina gan par šo sabiedrību, gan varbūt jebkuru post situāciju un post sabiedrību, kā jau tas piedien pārejas laika tekstiem, kuros autori cenšas definēt jaunās lietas un atskatīties uz vecajām – vairāk dokumentējot, mazāk vērtējot.

Bet kuru interesē latgaliešu literatūra? Latgaliešus? Nūsauc maņ pādejū latgalīšu gruomotu, kas tev lyka rauduot i aizadūmuot par dzeivi, smītīs i just leidza! Latviešus? Kāpēc gan – tā taču ir sarakstīta latgaliski, bet vidējam latvietim jau tā ir grūti. Krīze. Nesaprašana. Lieciet mieru. Kāda literatūra. Kāda latgaliešu literatūra. Kādā latgaliešu valodā. Un vispār – tā ir valoda vai dialekts? Vo, tieciet galā ar šito, tad es kaut ko palasīšu. Ja iztulkosiet normālā valodā.

Ja geju literatūra kā atsevišķi definēts un izcelts fenomens interesē tikai gejus un sieviešu literatūra – tikai sievietes, tam varētu būt savs attaisnojums, interese īpaša tēmu loka pēc. Ja vīriešu mīlestība, tad romāns gejiem. Ja sievietes un vīrieša mīlestība, kas atainota īpaši nepretenciozā garā un beidzas laimīgi, tad sieviešu literatūra. Savukārt, ja sieviete cepas par dzīves jēgu un vīrietis mīl un apmierina sevi, tā ir mūsdienīga literatūra.

Bet vai 19. gs. literatūra interesē tikai 19. gs. cilvēkus? Lielā mērā jā, jo lielākā daļa no tajā laikā sarakstītā ir palikusi ārpus kultūras mainīgās telpas, nav tikusi citēta un ir izčākstējusi. Bet ko darīt ar Rudolfu Blaumani?

Un ko darīt ar Valentinu Lukaševiču, Ingridu Tāraudu, Juoni Ryučānu, kas šobrīd, vēl nekļūdami veci, ir kļuvuši par latgaliešu vecākās paaudzes autoriem? Vai varbūt joprojām vidējās – ir jau vēl arī Emileja Kalvāne, Vladislavs Zeps, Diāna Varslavāne.

Ja interesēties par 19. gs. literatūru ir normāli un ir normāli skolā lasīt Blaumaņa noveles, kas taču rakstītas citā latviešu valodā – kas zina, kas ir “brūtgana kamašas”, “maigles”, kas ikdienā saka “nosaluse”, “bairītis”, “pate”, “nava”? Tad kāpēc nav normāli zināt mūsdienu latgaliešu autorus – pie tam izglītotam cilvēkam? Jo gan 19. gs. latviešu literatūra, gan mūsdienu latgaliešu literatūra ir daļa no mūsu kultūras.

Sasodīts, pareizi būtu – kāpēc ir normāli neko nezināt par latgaliešu literatūru? Kā Latvijā iznākušu/ iznākošu periodisko kultūras izdevumu un kultūras portālu redaktori var autoram pateikt, ka redakcijā neviens nespēj izlasīt viņa latgaliski rakstītos tekstus? Pie tam pašsaprotami uzskatot, ka tā ir autora problēma, ka raksta kaut kādā nesaprotamā rakstībā, nevis redaktora – ka nezina otru latviešu valodas rakstu tradīciju.

Vai tā ir inteliģenta cilvēka reakcija – protestēt par teksta un autora nepareizību, jo tas neatbilst viņa lasīšanas ērtībām? Vai arī ignorēt kā neesošu – ja uz suni neskatās, tas nav jāved ārā pačurāt.

Cik latgaliešu literatūras ir bijis “Literatūrā un Mākslā”, “Literatūrā, Mākslā un Mēs”, “Kultūras Forumā”, “Karogā”? Cik latgaliešu dzejas ir bijis Dzejas dienu centrālajos pasākumos? Cik latgaliešu prozas ir Prozas lasījumos? Cik latgaliešu literatūras ir “Latvju Tekstos”, “Kultūras Dienā” un Satori.lv?

Lai lasītu Kantu, ir jāpiepūlas, jo tā nav ikdienas valoda un sarunvalodas leksika, tomēr lasīt Kantu ir “kruta”, tāpēc zobus sakoduši lasa vai izliekas esam izlasījuši. Ja cilvēks lasa un citē rietumu pasaules domas, viņš ir gudrs un labs. Ja citē austrumu domas, tad “ezotērēts”. Ja lasa latgaliešu literatūru… kāds vispār ir redzējis, ka kāds lasītu romānu latgaliski vai publiski citētu latgaliešu dzeju?

Prāta piepūle izlasīt tekstu latgaliski ir apgrūtinoša, jo bez tā var iztikt un par nelasīšanu nekas nebūs – arī nelasot varēs dabūt gan pamatskolas un vidusskolas atestātu, gan filoloģijas bakalaura un maģistra diplomu. Un varēs nelasot taisīt latviešu literatūras apskatus, mājaslapas un aģentūras. Latgaliešu literatūra ir lieta, kas kaut kur notiek, bet nevienu neinteresē un neietekmē, neatrod atbalsi, netiek citēta, analizēta, kritizēta un neturpinās.

Vieglāk ir pieņemt, ka latgaliski rakstīts teksts ir mēsls, kas nav publicējams, jo saturs ir palicis nezināms – vīnogas ir skābas. Vai varbūt tas ir ērtāk – neiziet ārpus savas komforta zonas un nedomāt par lietām, kuru apguve prasa piepūli un laiku, bet neko prestižu nedod.

Tā tas bijis un tā tas būs – nepublicēsim, jo nevarējām izlasīt. Citu atbildi no Latvijas kultūras izdevumu redaktoriem vēl nav gadījies redzēt. Izdevumi dzimst un mirst, problēma paliek.

Pēdējo dienu kultūršoks – no sākuma pamanīju, ka arī Satori.lv, kas taču sevi definē kā “kultūras un patstāvīgas domas portālu” un vienmēr pozicinējis sevi publiskā telpā kā ambiciozs un radošs, novatorisks projekts, ir tā pati vecā nelaime – vēl trakāk, lapā nav neviena teksta latgaliski. Neatradu ne klasiskā manierē rakstošos, ne postmodernistus. Ne ortodoksālos, ne pareizos, ne huligānus, ne pofigistus. Ne Jurciņa, Vējāna, Rancānes, ne Lukaševiča, Raibuo Suņa, Tāraudas. Ne arī tekstu, kur būtu lietoti vārdi “jis”, “jei” (viņš, viņa).

Šodien saņēmu e-pastu. Izrādās, pirms pāris dienām Ingrida Tārauda, kas sagatavojusi jaunu dzejoļu krājumu latgaliski un latviski “Bisers zam kuoju/Pērlītes zem kājām”, meklē iespējas to publicēt, sagatavojusi arī dzejoļu kopu un aizsūtījusi Satori.lv publicēšanai. Saņēmusi redaktores Ingmāras Balodes atteikumu, jo diez vai kāds no lasītājiem sapratīšot.

Te nu mans kultūršoks turpinās – par ko vispār ir runa? Vai Satori.lv lasītāji tiešām ir tik stulbi, ka nevar neko, kas atrodas ārpus viņu šaurās pieredzes žoga? Un no kurienes rodas mana bloga lasītāji, kas, latgalieši nebūdami, lasa arī tekstus latgaliski?

Tālāk mani ieraksti tviterī, mazā bloga piezīmes. Un sarakste ar laikam tak Reini Tukišu, vismaz  tiešziņā (DM), kas prasīja atsūtīt kontaktus turpmākai saziņai, “Satori” parakstījās kā Reinis.

saprge atļaušos apgalvot, ka @SatoriLV ir snobi, jo tur nav latgaliešu literatūras. ne vecas, ne jaunas. neko neatradu. bet tas ir mans indikators. 7:10 PM Feb 4th

saprge lai gon kur ta tei latgalīšu literatura ir – Kulturys Forumā 1 specialā geto numerī? puors Karūgūs paņteni? deļkuo @SatoriLV byutu izjāmums. 7:11 PM Feb 4th

saprge sviests. Tārauda aizsūtījusi tekstus uz @SatoriLV – atbilde: diez vai kāds lasītājs sapratīs. hei, ērmi! ir 21.gs., latgalieši NAV eksotika! about 6 hours ago

SatoriLV @saprge Diemžēl mūsu redakcijai pašiem pietrūkst kompetences tos saprast. Atvainojamies, bet nav iespējas algot latgaliešu tekstu redaktoru. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV bet vai Latvijā nav neviena latgaliešu valodas korektora, redaktora? neviena latgaliešu literatūrzinātnieka? alibi noraidīts. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV pajautājiet @jelsberx – viņš izlasīs un sapratīs. @Muora, @ammarita taisa latgaliešu tekstu korektūru. + tie, kas nav tviterī. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Tā vienkārši līdz šim nav bijusi mūsu prioritāte. Ja kādam būtu iniciatīva, mēs varētu to ieviest. Pagaidām tādas nav bijis. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV latgaliešu literatūra ir latgaliešu prioritāte, kas eksistē kaut kur otrpus Aiviekstes, jo tā nav latviešu literatūra? about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Domājams, tu pārvērtē mūsu iespējas. Mēs paši pēc savas iniciatīvas nevaram un nespējam interesēties un pārklāt visu. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV diemžēl turpināt oldskūlīgo Karoga un Kultūras Foruma ceļu – nesaprotu = nepublicēju. http://bit.ly/exrNdU – 5. rindk. no apakšas. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV protams, ka nevar pārklāt visu. bet tik daudz gados neviena LTG teksta? tā jau nav ķīniešu valoda, Latvijas kultūrtelpā margināla. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Jā, tiešām pilnīgas šausmas! 🙂 Bet, ja nopietni, tavas replikas ir pamudinājums mums meklēt (un atrast) iespēju to labot. Paldies. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV tieši to arī gribēju panākt. kustību. 🙂 jau pirms pāris dienām norādīju – man kā lasītājai ir indikators – http://bit.ly/g7DLrj about 6 hours ago in reply to SatoriLV

SatoriLV @saprge Aizrakstīsim tev e-pastu un ticams, ka kaut ko izdomāsim. about 6 hours ago in reply to saprge

saprge @SatoriLV ne jau visas intereses un prioritātes nosaka nauda. ja tā būtu, būtu tikai ērtā un vieglā kultūra. gaidīšu ziņu. about 6 hours ago in reply to SatoriLV

saprge @SatoriLV kontakti te: http://lgsc.lv/kontakti/valde/ – DM nevar nosūtīt, jo neseko. about 5 hours ago

saprge kamēr tviterī trādirīdis, latgaliešu dzejniece @inngrida ielikusi savus tekstus @SatoriLV blogu sadaļā – http://bit.ly/euPTVC – lasi tik! about 5 hours ago

Latgalieši ir apdraudējums. Tomēr nevis Latvijas valstiskumam, par ko čukstošā sazvērestības baumu izplatīšanas tonī mēģina pārliecināt ministriju ierēdņi, meklēdami zīmes, ka aiz latgaliešu  valodas, literatūras un kultūras spītīgās eksistences no projekta uz projektu stāv Maskavas lāča spalvainā roka, bet gan “Latviju latviešiem” idejai – ka Latvija ir latviešu valsts un tās vienīgais uzdevums ir aizstāvēt mūžam apdalītos bāreņus latviešus, pareizo latviešu valodu, latviešu teātri, latviešu kino, latviešu literatūru. Bet latgalieši lai tiek galā paši – jo tā ir cita valoda, cita kultūra, cita literatūra. Statistiski viņi ir latvieši, jo citādi mūsu tak ir tik maz, bet kultūru gan jau saglabās paši no maizes darba brīvajā laikā, valodu – mājās.

Tomēr es esmu latviete, citāda latviete. Un arī latgaliete. Un šī ir arī mana valsts un sabiedrība. Tāpēc man liekas dīvaini, ka manu citādumu uzlūko kā kaut kādu kroplību vai neatbilsmi pareizas latvietības rāmim. Kamēr runāju latviski, esmu laba, bet, kad ierunājos latgaliski, apdraudu valsti – tāda morāle no pēdējo gadu sarunām, diskusijām ar ierēdņiem.

Kā Nacionālā teātra šīs sezonas hītā “Latgola.lv” attēlo latgaliešus? Uz sienas  projicēti sarkanbaltsarkanie karogi un Rīgas krastmalas manifestācija, bet aktieri dejo kazačoku, latviski runā ar krievu (!) akcentu. It kā Baltinavā, Ludzā, Preiļos, Līvānos, Viļānos nekad nebūtu bijis Atmodas un nekad nebūtu cilvēki pa ielu nesuši sarkanbaltsarkano karogu. It kā latgalieši būtu… krieviski latvieši.

Bet, iespējams, latgalieši ir Latvijas iespēja mainīties un saglabāt valstiskumu arī 22. gs. un turpmāk – jo pret ksenofobiju un klusumu, kultūras noklusēšanu atbild ar spītīgu rakstīšanu un runāšanu latgaliski, lojālu vienotību ar pārējiem citu novadu latviešiem, kas savas izloksnes arvien straujāk pazaudē vai jau ir pazaudējuši, kā arī savas kopības apliecinājumu – ja ne savā pašu valstī klausoties valsts apmaksātus raidījumus latgaliski, tad nopērkot raidlaiku valsts televīzijā ar SMS un maksas zvaniem, nobalsojot par savējiem šovos un tā iedabūjot savu “Rūžeņu” tur, televizorā.

Ja vajag, es varu sarunāties un rakstīt arī latviski, lai jūs saprastu. Bet savus labākos tekstus, kuros es runāju dzimtajā valodā ar vecāsmātes, tēva, mammas un bērnības vārdiem, ne iemācītiem citātiem, vienalga rakstīšu latgaliski. Ja nav spēka un intereses lasīt, tad kaut kādas durvis, lai arī vaļā stāvošas, vienalga paliks neatvērtas.

Es uzrakstīšu, jo nevaru nerakstīt un tā ir vienīgā valoda, kurā man nav akcenta un nav jādomā par vārdu jēgu un secību. Bet kas lasīs?

Volūda i privatīpašums

jē! šudiņ palaista jaunuo Lakugys verseja.

nūtykums breineigs i ceļsmeigs, partū ka, pyrmom kuortom, tei ir lopa, kas pretendej viesteit par latgalīšu kulturys dzeivi – cytaiž nazkur periferejā izkaiseitu i fragmentari radzamu. ūtrom kuortom, itei jaunuo verseja nosuota jau godim ilgi i beidzūt palaista par gūdu rakstnīka Ontona Slišāna dzimšonys dīnai, kū jis tai i nasagaidēja. trešom kuortom, lopys saturu jau nu suokta gola taisa vairuok cylvāku – kotrs dalīkūt informaceju tod, kod jei ir aktuala, i nagaidūt redaktora voi moderatora atļuovis.

lakuga.lv vacais variants. 28.12.2010

lakuga.lv jaunais variants. 28.12.2010

itys roksts nav ni vacuos, ni jaunuos Lakugys versejis kritika, koč var pīsasīt daudz kam – i salatu zaļajai partejis “Vienotība” kruosai, i niulenejam saturam, kas vaira ir Latgolys Studentu centra sātyslopys lgsc.lv satura 1:1 kopeja, mozuok pošys Lakugys saturs. navarātu saceit, ka pādejā laikā Lakugā rokstu ir moz i, sekojūt RSS pādim, jī byutu nūskriejuši nazkur zamyškā. jūs kopejis nav. 🙂

vēļ pīzeime – koč i lakuga.lv jau nu suokuma ir bejuse i šudiņ ir LgSC projekts, iz tū nav nikaidys atsaucis nivīnā vītā, tymā skaitā sadaļā Par myusim. narunojūt par linku iz LgSC sātyslopu. tuo vītā nūkopeits lopys saturs. rūnās īspaids, ka latgalīšu vide ir na viņ šaura, a juos vyspuor nav – tik vīnys latgalīšu bīdreibys darbeiba.

koč juosoka, ka konceptuali pastateit, ka Lakuga byus tikai latgalīšu, a ni Latgolys kulturys dzeivis lopa, ir sevi īlikt kletkā. kur suocās latgaliskuo kultura i kur beidzās Latgolys kultura? a kur latgaliskuo kultura nūškirama nu pasauļa kulturys? voi kūra “Kamēr” koncerts Latgolā byutu Lakugys cīneigi, ka jimā nabyutu nivīnys dzīsmis latgaliski i dzīduotuoji nabyutu latgalīši? a ka dzīduotuoji byutu latgalīši, tok dzīduotu angliski? voi Lakuga viesteitu par pasauļa popzvaigzni, kas sovā dzīsmē 1 rindeņu deļ eksotikys dzīd latgaliski voi latgalīšu dzīduotuoju, kas dzīd italiski? a hokejs? peišonys kursi? stykla pūdu izstuode?

kur tod ir tei latgalīšu kultura i cik juos ir – ite koč voi vārts atguoduot latgalīšu kulturys goda “Boņuks” peripetejis, ka, nu vīnys pusis, nav jau tū nūtykumu i cylvāku, kū izvierzēt, a gols golā izaruod, ka vīneigī, kas par tū varātu zynūši lemt i byut žurejā, ari poši koč kū dora i teik nūsaukti pretendentu storpā.

pats sev zūbuorsts i kirurgs. tok ka nivīns cyts tūs zūbu naūrb, kaidam tys juodora. koč voi pošvuiceibys ceļā i ar spīgeli.

suokums šudiņ kai jau suokums. ar klaidu paziņuojumim i breinumim.

tok na par tū stuosts. mani vysu vaira puorsteidze sadaliejums trejuos slejuos i trešuos slejis saturs: Twitter, Kū runoj par Latgolu, Sadarbeibys partneri.

ar kū saprge, LgSC, Edeite, termilv, jureits, Raibiis, cyxob i geoviita lobuoki par Moziis i freima, kas taipoš roksta latgaliski? voi ar tū, ka vasali 6 nu 8 nūsauktūs ir LgSC bīdri i personeigi zynomi Lakugys taiseituojim?

tok ite cyta problema – voi kaids nu itūs cylvāku ir pīkrits, ka juo roksti pasaruoda cyta sātyslopā. pasauļa prakse vysaida, i vyss, kas publiceits teiklā, ir nu teikla tikpat vīgli pajemams i kopejams. a ite saīt, ka latgalīšu volūdys (voi potencialys raksteišonys latgaliski) deļ cylvāka mikroblogs voi seikdīnroksts teik dalykts i taisa kaida cyta lopys saturu.

nui, nu vīnys pusis tei ir vareiba runuot ar plašuoku auditoreju i viesteit daudz leluokam cylvāku skaitam, kas varbyut myužam nasaregistreitu tviterī. nui, tei ir ari reklama i īspieja apsazynuot sovu pīdereibu latgalīšim.

a es par sovu privatū dzeivi. voi vyss, kū es dūmoju i pīrokstu, ir plakats, kū grybu karynuot pi sātys sīnys. voi dreižuok – voi es, koč i apsazynoju, ka nu teikla nikas navar tikt izdzāsts, gryb byut nazkaida “Muote Latgola” i tik latgaliskā kontekstā kai Latgalīšu Kulturys Gazeta raksteit par sovu dzeivi i breinumim, kū īraudziejuse. tymā skaitā pasauļam ruodeit sova seikdīnroksta saturu ar vysaidim kasdīnys seikumim i glupuostem, kai ari saraksti ar cylvākim, kam bīži nikaida sakara ar latgaliskū.

voi cylvāks var byut 100% latgalīts 100% sova laika? voi Latvejā var iztikt tik ar latgalīšu volūdu? voi muni realī i virtualī draugi ir tikai latgalīši? voi maņ sevi juolīk kletkā, kab pasauļs palyktu varbyut na lobuoks, a latgaliskuoks?

voi maņ pīnuokums raksteit tikai latgaliski kulturalus rokstus, kab byutu loba latgaliskajam pasauļam, voi apklust i puorsavuokt iz cytu tvitera kontu ar cytu vuordu?

ka nalatgaliskais pasauļs ar munu latgaliski raksteitū breineigi tics golā i skaita, ka tuo gryb i tys interesej, voi latgalīši tiks golā ar munu nalatgaliskū pasauli. atguodojit koč voi Marijis Andžānis pīmāru – kai jei trimdā pīdzeivuoja puormatumus, kam roksta ari cytā volūdā, ka latgalīšu literaturys tok tik moz, i nikuo napublicēja godim. voi Juoņa Klīdzieja pīmāru, kas atsasaceja raksteit latgaliski i sovus tik latgaliskūs dorbus pīraksteja i publicēja latvyski.

voi latgalīšu volūda ir pīnuokums gluobt mierstūšu pasauli? voi latgalīšu volūda ir breiveiba izsaceit pa sovam, kū nikod navarātu pasaceit īvuiceitā i svešā volūdā?

pa munam, ite ir tikai vīna izeja – izlikt filtru, kas Lakugā publicej tikai konkretu Lakugys redaktora izalaseitu ļaužu īrokstus, kas markeiti ar zeimeiti #ltg – aptuvanu tvitera latgalīšu sarokstu var apsavērt ite. kas gryb, lai roksta i īzeimoj sovu īrokstu ar zeimeiti – kod apsazynoj, ka juo īrokstam kaids sakars ar Latgolu, i gryb runuot ar leluoku auditoreju. kas nagryb, tys dzeivoj sovu dzeivi.

mes naasam nivīna īpašums i myusu teksti na tik, koč jī pīraksteiti volūdā, kū lītoj moz cylvāku i kū dzaudzim grybātūs privatizēt.

kai jau ruoda sleja, kas giun atslāgys vuordus, kas saisteiti ar Latgolu, tys nav nikas naīspiejams. tai ari saturs saīt daudz atbylstūšuoks – na ar nazkaidom kaida izalaseitom personeibom, a latgaliskū saisteits.

eisi sokūt – veiksmi! i lai izadūd.

Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus

Pylnmieness ir ideals laiks ļaužu kaitynuošonai. Breinojūs, ka tik vīn beja kai kartona satversmis dadzynuošona Leivuonūs, upē īliecs mocikletists i studentu guojīņs Reigā.

Kū vaira kaida problema teik nūbuozta zam deča, tū jei aug leluoka i izlein uorā agri voi vieli.
Tys maņ atguodynoj stuostu par plemi nazkaidā muižā. Nūsyta cylvāku i nu juo ašņa palyka pleme iz sīnys. Globuodami sovu grāka dorbu, tū vītu puorkruosuoja. Piec laika pleme otkon radzama. Otkon puorkruosuoja. Otkon pleme radzama. Cikom jau lykuos mīrā i aizstyume prīškā škapi, kab koč tys našmukums nasaruodeitu ļaudim acīs.

Tai šaļtim ruodīs, ka Reiga byutu gotova vysai Latvejai škapi aizstumt prīškā, kab tik nivīns naradzātu našmukuma – na tai runoj, na tai dzīd, na tai apsavylkuši. Nazkod vuocyska, piečuok krīviska i angliska, Reiga ir kuorklu vuocīšu i kuorklu krīvu pylna.
Reiga izbūž sovys izmaļavuotuos acs kai vīnači spylvyni nasenejā akcejā “Easy to go, hard to live” i ļūbej kotru uorzemu sviļpīni nu vysys sovys porolona sirds tik korstai, ka šaļtim až bais palīk.

Reizi pa reizei Reiga sareikoj Dzīšmu svātkus. Tod pa īlom staigoj prosti ļauds i runoj pa sovam. Vēļ Reigā ir lidūsta, nu kurys var tikt iz cytom zemem, ka Latvejā sasamat sirds pylna i vaira navar nūsēdēt aiz  škapa.
Reigā ir breineigi kopi, tī dzeivoj Muote Latveja ar vaiņuku golvā, laikam napracāta. Latvīšim jau vyspuor pateik kopi i kopusvātki. Deļkuo ta lai Muote Latveja nadzeivuotu kopūs?

Latvīšim pateik tys, kas mierst. Jī ļūbej līvus, partū ka tī mierst zemē. Jim pateik rati kukaini i zvieri, dzīdūšys kūku vardivis, zyluos gūvs i applyustūšu jiurmolys pļovu sumbri, partū ka jī mierst uorā i ir īraksteiti Sorkonajā gruomotā.
Latvīšim patyktu pat čyguoni i krīvi, kab jūs nabejs tik daudz. Latgalīšu ari par daudz, kab jūs ļūbeitu. Nu jūs kuorteigs teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys. Sprosti kai zyrga dečs, uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna, kas aiz uodys.
Lobuok asimilēt, tod vaira byus pareizūs latvīšu. Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme. Vīna tauta i volūda vysim.
Zyluos gūvs to breineigys, a Latvejis bryunuos lobuokys, tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza.

Separatisms? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917. goda pavasarī, kod Latvejis juridiski nimoz nabeja.
Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski. Saeimys vieleišonu bileteni Latgolā beja latgaliski.
Par separatistim sauce i tod, kod vuiceibys Latgolys školuos nūtyka latgaliski i līceibys škoļnīkim izdeve latgaliski, par separatistim sauc i niule, kod latgaliski navuica nivīnā Latvejis školā i nivīnam bārnam školā nav juoīsavuica, ka latvīšim viesturiski ir div kulturys, div rokstu tradicejis.

Tai i saīt – vysi latvīši, latgalīši vuicuos par Ausekli, kas myra jauns, šmuks i talanteigs. Tok nivīns latvīts nasavuica par Pīteri Miglinīku, kas taipat myra jauns, šmuks i talanteigs cītumā, partū ka atsaļuove sovā laikā papraseit vaira, nakai zemnīkam pīsader.
Pat poši latgalīšu bārni nazyna, ka jim ari ir sova latgalīšu folklora, literatura, muoksla, viesture, ka jim taipat ir vysaidys bagateibys, gruomotys, nūtykumi, ar kū var lepuotīs. Kai lai bārni Latvejā tuo zynuotu, ka školā navuica i tei ir naceistuo pleme, kas juonūgloboj aiz škapa?

Tai i saīt – Latgola vysa kai tymsais kokts aiz škapa. Nūkluseituo i pagaisynuotuo zeme.
Iz tīni var aizbraukt ekskursejā, pasaprīcuot par juos dzīsmem. Taipat kai var aizīt iz zooparku i pasaprīcuot par vysaidim zvierim. Gols golā, turistim par prīcu var jau tū škapi pa reizei atviļkt nu sīnys i pasabreinuot par čudnū plemi. Par babu ar skustu, zirdzeņu pi bazneicys.

Latvīši vuicuos par vysu, a par latgalīšu kulturu, viesturi nasavuica pat latgalīši – tik iz rūkys pierstu saskaitomu školuotuoju audziekni. Tai i saīt, ka Latvejis kartē nazkaids pūstais caurums, kur nav nikaidu zynomu rakstinīku, muokslinīku. Kai ta lai par pūstumu byutu lapnys? Juogloboj tei pleme!

Voi par latgalīšu volūdu, literaturu, kulturu var stuosteit Latvejis školā? Var.
Tik programā tuo nav, ir paradzāta taida i itaida školuotuoja slūdze, taida i itaida škoļnīka slūdze, nūsaceits stuņžu skaits dzymtuos volūdys apgivei, a vuiceibu gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu, kulturu, viesturi.
Tai i saīt – ni školā, ni stuņdēs latgaliskuo nav. Nav tok laika. Da i nafig. Iztikt var i bez tuo.

Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys, latvīšu literaturys, Latvejis televizejis i radejis, avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast. A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2. Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz.
Kurs trokais kū padora, tū puorejī i daboj. Trokais daboj naudys i sataisa sātyslopu voi sēd naktim i sataisa blogu, lyudzu – latgalīšu literatura i kultura. Trokais sataisa latgalistikys konferenci, ortografejis normys, gramatiku, vuordineicu – lyudzu, latgalīšu zynuotne. Trokajam nav mīra i školā piec stuņžu taisa latgalīšu volūdys puļceņu voi stuņdē cyta storpā pastuosta, kū zyna par latgalīšu viesturi – lyudzu, latgalīšu izgleiteiba.
Tik parkū latgalīšu kultura Latvejā nastabili turīs iz trokūs placu i tei nav norma, kam pīsanuok regulars atbolsts? Parkū kotru reizi, rokstūt pīsacejumu latgaliskūs pasuokumu atbolstam, juodūmoj par statusu – mozuokumtauteiba nav, svešvolūda nav, a tod kaida besa piec lai jū atbaļsteitu? Parkū Latvejā vajag latgalīšu zooparku? Parkū latgaliski runojūšs latgalīts ir eksotika?

Latgalīšu jaunīši, sasalasejuši kūpā Reigā, poši sataisejuši sev pasuokumu. Spielej pi Raiņa pīminekļa atjauteibys spēli. Juomiņ pazeistamys personys. Vīns pīduovoj – Marija Andžāne, Mikiļs Bukšs. Ūtrys – da beidz, kas tī taidi! Nazynu taidu! Tai jī miņ zynomūs – Raini, Obamu i Zatleru. Taida vot i popkultura, taida i kultura.
Trasunu to gon zynuoja – tys ir tys bļaka vecs iz bazneicys sīnys pi Saeimys, tī mes guojom jam pūgys skaiteit iz sutanys. Kontrolpunktā atprasēja i deve punktus.

Latgalīši par sovim dzīduotuojim i sovom dzīsmem bolsoj šovūs. Koč i latgalīši moksoj nūdūkļus sabīdriskajai televizejai i radejai, vīneigais veids, kai medejūs izdzierst sovu volūdu, ir samoksuot par tū ar telepona riekinu. Varbyut ar telepona riekinu var samoksuot i par latgalīšu bārnuduorzu, latgalīšu volūdys stuņdem školā?

Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu  Austrumlatvejā. Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs, jūs saīt cīši daudz. Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku.
Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu, a jūs vajag saskaiteit kūpā?

Ka nazkū nūlīdz, jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns. Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi. Voi calmā īcierstu molkys školdomū ciervi.
Nikod nazyni, kod tei pleme aiz škapa suoks pelēt.
Navajadzeigs saspeiliejums sabīdreibā i nūlīgums tikai vairoj bailis i naticeibu. Itai sabīdreibai toleraņci vēļ vuicētīs i vuicētīs. Parkū nasuokt školā, televizejā, radejā?

Vīneigais īmeslis, deļkuo es rakstieju itū rokstu, deļkuo struodoju latgalīšu NVO, deļkuo rokstu latgaliski – es asu latgalīte. 🙂 Maņ cīši pateik byut normalai i nadabuot par muti partū, ka es asu es. Partū ka ari latgaliski es asu loba, gudra i sovā vītā.

Ļaunūt atsateisteit Latgolys latgaliskajai kulturai, atbolstūt latgaliskū Latveju, mes nūturēsim i saglobuosim latvysku Latgolu.
Ruodīs tik sprostai. A kai pret kolnu.

Latgola – zyrgs i muols voi cylvāki? Turisma objekts voi dzeivisvīta?

sigaretki ņetu?

kas napeipej, tam nav savīseigūs sarunu ar peipis palnu nūkrateišonu kaidā pogolmā, iz balkona voi trepēs.

komunikaceja ir ari bolss iz īlys – sigaretki ņetu? beju Vacreigā, laikam kaidi 5 cylvāki iz īlys paprasēja peipēt. kaids, kas meikstu sirdi, mudri paliks ar tukšu peipu paceņu.

1 nu jūs maņ pīduovuoja narkotikys. ir jau vēļ lobi cylvāki, kas dūd.

šudiņ Gunta maņ pastuostēja puosoku par myusu laikim. puosokom var ticēt i var naticēt.

nazkaidūs vuortūs stuov nazcik bomžu i dola peipu golus, tai sauktūs končikus. sīvīte vaicoj – itū gribi? vecs verās iz apmāram centimetri garū peipis golu i dūmoj – vajag jam voi nā.

vierteiba ir ari 1 cm cigaretis.

Latgolā kontrabandys peipis jau aizjem 69% tierga. dūmoju gon. ite es durička reizem sīna voi syudu tolkys večim nūpierku lātuos peipis par latu. jī poši īt iz točku.

meklieju nazkū pavysam cytu, Gūglis cioce pīduovuoja ari itū lopu i apsavieru itū stuosteņu par krīzi.

Budkai pietuvojas paplukusi būtne un taujā pēc cigaretēm. No budkas neskaidri atbild.
– A kāpēc dārgākas? Pirms divām dienām pirku, bija lētākas.
– Nu tak krīze.
– Ja jau krīze, tad lētāk jādod, citādi bankrats.
– Ja krīze, jādārdzinās, savādāk bankrats.
– Ak tā? Ja gribat zināt, es kādreiz strādāju par ekonomisti .. (neskaidri). Un es toč saku, krīzē lētākam jāpaliek, jums nepareiza cena!
Pardevēja satracināta izkaras no budkas:
– A jūs domājat, es te cigaretes kopš dzimšanas tirgoju? Es, starp citu, esmu finansu analītiķe, specializējos kapitāla dinamikā tirgus .. (neskaidri)

tiergs

kaut kā tā. beigās šitā bilde. cita filharmonija un cita harmonija. domājot arī par kultūras krīzi un ka zārks jau nekad nevar palikt tukšā.

dzeja par korupciju

korupceja1korupceja2

Nui, es zynu, ka šudiņ vajadzēja raksteit nūpītnu rokstu par Latgalistikys konferenci, RA sataiseitū lelū pietiejumu par sociolingvistiskū situaceju Latgolā, latgalīšu volūdu kai regionalū volūdu, konferencis rezoluceju, par latgalīšu blogim – vysu tū, kū ļauds meklej i kū jim Gūglis cioce naīdūd. Tys ir, Gūglis cioce jim soka īt iz munu blogu, koč ite nikuo taida nav.

Tok ite niu ir Tālivalža Kalnāja dzejūļs par korupceju nu kruojuma “Varde un ekskavators”, kas izdūts Reigā 1955. godā Latvejis Vaļsts izdevnīceibā (ituo nūsaukuma deļ es bierneibā dūmuoju, ka Latveja ir vaļsts).

Gruomota ir unikala. Eists sovetskūs godu smuords i nu papeira, i teksta. Atrosta bibliotekā, kū vede iz izguoztuvi. Tai goduos.

Laiks nasaudzej literaturu – te jei ir laika kolpyune i maule, te jau manaška i atsvīstuo. Deļtuo laikam nav tik svareigi, kū roksti – atrass taipat, ka daīs laiks i vajadzeiba. A par mauli nikod nav vieli palikt i raksteit iz pasyutiejuma.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona

Pyrmūdīnis reita posts. Kas ir latgalīši?

Sarakste storp LgSC i SIF.

Raudzējem nūskaidruot, voi bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sovus projektus, kas vārsti iz latgalīšu volūdys aizsardzeibu i pamatā ir kulturys pasuokumi, kursi, seminari Latgolā i Reigā, var īsnīgt Sabīdreibys integracejis fonda projektu konkursam, kas atbolsta itaidys aktivitatis. Nūsacejums – mozuokumtauteibu bīdreibu aktivitatis.

Piec aproksta navarēja saprast. Tys ir 1:1 tys, kū mes dorom – paraleluo kultura paralelajā Latvejā. I paraleluo jimšonuos ap lītom, kas ir paralelys.

Partū ka latgalīts ir latvīts tik tod, ka jis runoj i roksta latvīšu literarajā volūdā. Tai saceit, ir integreits, pataiseits par cytu. Partū ka Latvejā integraceja vystik ir na cytaidūs īkļaušona, napagaisynojūt jūs sovpateigumu, a puortaiseišona piec vīna šablona.

Pagaidom myusu vaļstī navari byut latvīts i raksteit latgalīšu rokstu volūdā. Navari latgaliski pasaceit – es asu Latveja. Tys ir, saceit vari, tok par sovu naudu nu dorba breivajā laikā.

Tai i saīt – vīna tauta, div kulturys. Kai kas, tai separatisms i atsadaleišona.

Dūmuot, vysi tuo vīn gryb kai sasaškeļt i atsadaleit. I profilaksis piec ir juopataisa vīnaidi…

__________________________________

Mani sauc …, un es pārstāvu biedrību “Latgolys Studentu centrs”.
Sakiet, lūdzu, vai aktivitātes, kas vērstas uz latgaliešu valodas saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību iekļaujas šī projektu konkursa ietvaros un mēs varam iesniegt projektus, kas saistīti ar latgaliešu valodu?

Paldies!

Ar cieņu, ….

__________________________________

Labdien!

Paldies par izrādīto interesi!

Grantu shēma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” paredzēta _mazākumtautību _biedrībām un nodibinājumiem.
Grantu shēmas mērķis ir veicināt sapratni un sadarbību starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Ar cieņu

__________________________________

Sveiki vēlreiz!
Kā var uzzināt, kura biedrība ir mazākumtautību biedrība?
Piemēram, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā ir atrodams šāds reģistrs, kur latgalieši ir minēta kā mazākumtautība un tos pārstāv 3 biedrības (skat. pievienoto failu).
Vai šāds saraksts ir izveidots arī SIF?
Paldies!

__________________________________

Labdien!

Atvainojos par kavēšanos!

Mazākumtautība ir citas tautības pārstāvji, kas dzīvo Latvijā, tiem ir sava valoda, kultūra un reliģija.
Latgalieši nav mazākumtautība, bet ir latviešu tautas sastāvdaļa, pamatnācija ar savu dialektu.

Ar cieņu
….

__________________________________

Pamatuojums ideals 😀 😀 😀

Sova religeja nav vysom mozuokumtauteibom – ari latvīši ir pareizticeigī, a vuocīši luterani i leiši i poļaki katuoli.
Kultura var byut kotram sova. Tikpat labi, Preiļu nūvods var pasaceit, ka jim sova kultura.
Volūda?
Pīruodi, ka latgalīšim nav dialekts. I mes asam mozuokumtauteiba. 🙂

Laipni aicynoju šūvokor 17:00 vysus iz myusdīnu latgalīšu rokstu volūdys kursim Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Vacajā LNB kuormā ar breineigajom čeikstūšajom durovom i greidom.

Kursus atbolsta tikai LNB, īdūdūt telpys. Lektori struodoj par veļti. Papeirs nu LgSC īkšejūs rezervu.

Partū ka mes gribim, kab vaira cylvāku muoceitu raksteit sovā volūdā. Ari Tu.

__________________________________

Nuokušais e-posts. 🙂

Labdien Ilze,

Atradu internetā jūsu portālu un atradu daudz saukļus latgaliski, kas man ieinteresēja un gribu Jums piedāvāt T kreklus ar šiem saukļiem, kurus Jūs varētu izvietot savā mājas lapā, gazetā un citur.

Mārtiņš

__________________________________

Patīseiba ir nazkur pa vydu.

Tok latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. LgSC bīdri vuicēs cytim jaunīšim, studentim, interesentim tū, kū ir īsavuicejuši poši.

Partū ka tuo mums vajag. I cerīs, ka vajag i cytim.

__________________________________

Kai jau rakstieju 28. oktobrī par latgalīšu biznesu bibliotekā:

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

__________________________________

Taida tei byušona. Taidi i mes. Deļtuo i kursi.

Paļdis bibliotekai. Paļdis vysim trokajim.

Grupai "Borowa MC" jauns klips – "Pavasars"

Ar vīna nu autoru, Aigara Runča, laipnu atļuovi i atbolstu ite jaunuokais grupys “Borowa MC” muzykys klips “Pavasars”. “Naktineicys” skaiteituoju īviereibai, īsapazeišonai, viertiejumam. 😉

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Vr2PZVoQLg&feature=player_embedded]

Kai Aigars pats soka:

“Es dūmoju, ka nūteikti ļīc! Stuovēsim ar dakšom i luopstom pretim AKKAi!
Uzskotu, ka tys ir napruots… Par video izvītuošonu jau ir samoksuojuši cylvāki, bet naudu turpyna prasāt, voi nav nagauši!?
Mes lobuok par skaistim muļcikim! :)

I es piļneigi pīkreitu. Deļtuo jau ari naasu AKKA / LA klients. Apzynuoti. Asu autors, tok tei ir Dīva, dobys duovona maņ i muna duovona pasauļam. Ka būrauka jem naudu, jai pagaist spiejis. Būrauka sovam klientam nasoka būršonys cenys. Klients jai nas duovonys. Nui, autoram tože ir juodzeivoj. Tok es poša sovys spiejis turu par būršonu, talantu nu augšys, ar kū nadreikst tiergavuot. I naudu peļneju cytaiž. Nui, naprofesionali, tok na jau naudys sajimšona par sovu dorbu pataisa par profesionalu fotografu, dzejnīku voi muzykantu, a sovu spieju izkūpšona i dorbs, dorbs, dorbs. I dzierksts, kas otkon i otkon īsazib – radiešonys breinums.

Lobuok 100 reižu munu dorbu nūzags, ni 1 reizi par mani naizzynuos tik deļtuo, ka publiskam munu tekstu atskaņuojumam vajag atļuovis. Nui, kai klients es navarātu vys volkuotīs apleik i sovus dzejūleišus skaitēt to tī, to ite. Kotrai dzejūleišu skaiteišonys reizei tok ir juoizjem publiskuo pasuokuma atļuove.

Interesnai, cik pasuokumim Latvejā ir itaidys atļuovis? “Susātiva” prezentacejai naizjiemu. Partū ka saprotu – ir lītys, kam juonūteik taipat. Moksuot to taipat navaru ni saņtima. Vīneigi nu sovys kuldys. I lobuok tod samoksoju par benzinu autorim i nūpierku maizi i sīru klauseituojim.

Ka tai padūmoj, kai AKKA / LA klientam maņ daža ak jau byutu juonūsoka, ka muna bloga skaiteituoji pīsaregistrej i tod ziņoj, ka tod i itod ir skaitiejuši autora mūrgus. Absurdam nav rūbežu. Kai var redzēt. Ak jau tai ari byutu juodora. Internets tok ass jauns medejs. Ar laiku ari itūs tekstu skaiteišonai izliks cenu. Voi vysmoz registrēs izmīgšonu iz jūs, tai saucamūs klikus. Ar atrunu, ka munys autora tīseibys nu tuo īgius.

Varbyut Raimondam Paulam atsamoksoj byut klientam ar sovom puordesmit i symts voi cik tī tyukstūšom latu ījāmumu. Tok dīzvoi jam pateik 20 voi cik tī % pamest itam kantoram. I jis jau beja zynoms, populars autors, kod palyka par jūs klientu. A mozajim autorenim, kas tī vysi sasastuojuši, pa munam, nu tuo ir tikai kaitiejums. Ni jūs vaira legali pasaukt, ni paaicynuot. Ni par jūs lelajim dorbim pastuosteit blogā. Partū ka itei runuošona saīt nalegala, ka dalīc jūs muzyku. Koč, nu ūtrys pusis, kotrys roksts, publikaceja škārsteiklā i runuošona par autorim i jūs dorbim, dalīkūt saiti iz jūs tekstim ci muzyku ir jauns autordorbs. I jūs muzyka ir… citats itymā runuošonā! Iz kū atsasaucu, īdūdūt saiti iz publiceišonys vītu – par pīmāru, YouTube.

Tod saīt, ka ari iz gruomotom navar atsasaukt – partū ka tei ir jūs teksta īlikšona sovā tekstā. A kai ar citeišonu vyspuor? Kū mes sataisom nu jauna i kas ir vysa īprīkšejuo citeišona? Varbyut vysi teksti ir intertekstuals cytu tekstu i cytu ļaužu volūdys salykums.

Parkū maņ kai volūdys runuotuojam, juos autoram i uzturātuojam, jaunradeituojam kasreizis, kod attaisu muti, nivīns namoksoj? I parkū namoksoj par munim komentarim škārsteiklā? Tys tok ari ir autordorbs.

A kas škārsteiklā pasaceis – par itū moksoj itys muns niks, a par tū cyts muns niks sajem samoksu. IP adrese? Kura nu munu datoru?

Kod autoru tīseibu aizstuoveiba nūzeimoj autoru īspieju apgrīsšonu, tei ir autoru īspieju apgrīsšona, a ni autoru tīseibu aizstuoveiba. I dzeivs cylvāks, rodūšs gors, kas var dzīduot, saveļt snīgaveiru, zeimēt muļtikus i aizīt iz mežu piec vyzbuleišu, dybynuot i nūjaukt bīdreibys, atrast sev leidzjutiejus, fanus, atbaļsteituojus, vysod ir kas vaira par juo jumtu, mafeju, tīseibu aizstuovi.

9. majā Tievanānūs byus latgalīšu autoru tekstu skaitiejumi. Nakomerciali. Naoficiali. Bez projekta. Bez naudys. Ar sovom buļbom i ogūrčim. Ar gunkuru i guļammaisim. Ari taidai kulturai i subkulturai ir juobyut Latvejā, kab mes vysi nasaītu svīkstā nu sova pareizuma.

Šudiņ īsasuoks pavasars. Oficiali, ar vysim papeirim. Beidzūt!

Žāl snīgaveiru, tok vēļ vaira žāl vyzbuleišu. Pavasaram byut! Uorā, pruotā i sirdī.

Vīglu i rodūšu Jiusim goru!

Medeibys

Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys. Moti nūdzeiti, iz pīris nazkas iztrīpts ar dzaltonu kruosu, kuojis plykys – až vysa spolva sasarīzuse. Tik syltuma kai tei kurtka i zuoboki. Gryuts byut krišnaitam zīmeļūs.

Jis pīduovuoja maņ gruomotys, vaicuoja par dzeivis jāgu. Lobuokais vaicuojums, kū aizdūt pi luksofora – voi dzeivei ir jāga? Pīduovuoja literaturu ar raibim i drupeit nūtreitim vuokim, zīduot tempļam i goreigū izaugsmi. Pats smaida i kai na nu ituo pasauļa.

Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits, cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu, kab jī atsagrīztu normalā dzeivē. Nu pusgoda da diveju godu laikam. I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora? Voi stuovēt, vērtīs dabasūs i smaideit?

Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom. Dreiž juoīt. Parunuosim par Dīvu? Jis maņ pieški pavaicuoja. Es apjuku. Dīvu? A ni Krišnu? Dīvu – jis saceja. Par Dīvu.

Vēļ lobuok, tys der piec scenareja. Es pasacieju, ka tycu Dīvam, ka asu kristeita i īstyprynuota. Ituos zuolis der vysim sludynuotuojim. Jis pagaisynuoja interesi i aizagrīze, a es puorguoju puori īlai.

.

Vakar maņ stacejis tunelī dasasēja čygonka. Saprotu, ka nazkas ar mani nav labi – laikam nu skota izaveru nūguruse i nalaimeiga. Voi ari taišni ūtraiž – par daudz atvārta pasauļam.

Jei pīduovuoja kodēt iz laimi. Apsarunuojom par laimi, i es guoju tuoļuok.

Tai pi seva i padūmuoju, a kur ta kaida bāda. Es eju, kreit snīgs, maņ ir, iz kurīni īt, mani gaida, austeņuos skaņ muzyka, par teleponu maņ nav juomoksoj, partū ka jis jau seņ ir samoksuots, dīnys palīk vys garuokys i garuokys, a čygonka beiguos pat pasmaidēja. Koč es jai tai i nikuo naīdevu.

.

Īguoju veikalā. Dorba dīnys beigys, a ryndys nikaidys. Ari taids lobums nu krizis. Nūpierku litri soldonuo pīna, rupū maizi i divejus avokado – lai nūsagatavej iz palūdzis jaunai nedeļai.

Izkuopu augšys stuovā, dūmuoju – mož kaidom drēbem atlaidis. Drēbis lātuokys kai Viļānu tiergā, tok saprotu, ka maņ tuos lupotys napateik, vysleidza ir par duorgu deļ ituos Kitaja kvalitatis. A leluokuo daļa veikalu aiz rešotkys – nastruodoj, laikam bankrotiejuši voi puorsavuokuši.

Apmešu riņči i jau īšu prūm, a pieški nazkaida kosmetikys purdevieja skrīn prīškā. Moza krīvuška bryunom acim, runoj ar akcentu, ceņšās. Kaidi maņ nogi? Apjuku. Dabeigī? Nui. Cik breineigai! Pasavieru iz juos. Jei sasajuta nūgivuse piercieju.

Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku, stuostēja par dimanta, azbesta, zeida i kaidom vēļ nogu veilem, par apeļsinu i rūžu eļļom. Es jai palobuoju volūdys klaidys. Jei ceņtēs. Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit, verūtīs, kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai.

Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu, kas moksojs 45 lati, jei maņ beja gotova puordūt par 14 latim, par dempinga cenu. Tok es tai ari nanūpierku. Partū ka nogus taipat napuleišu i navajag seve muoneit, ka tuo dareišu. I rūžu eļļa maņ jau nazkur svaiduos, narunojūt par kremim i veilem. Bez tuo muni šai tai kūptī nogi ysleidza izavēre lobuoki i dzeivuoki par puordeviejis samūceitajim nogim. Nikod naasu saprotuse, deļkuo nogim juogrīž uorā īnadzis – līks dorbs, tolka nikaida, izaver strāšnai i ataug vēļ leluokys.

Tok juosoka, ka strategeja i puordūšonys taktika beja atstruoduota da beidzamuo. Kai statistikys vīneiba es laikam apguožu vysu statistiku, partū ka nūbeju tī tik ilgi i vysleidza aizguoju bešā. Pavaicuoju škārsteikla adresu i tiuleņ pat aizmiersu. A puordevieja da poša pādejuo momenta cerēja.

.

Tikom kaids cyts pierciejs pierk “Latgolys Radeju”, kaids cyts puordeviejs juos puordūd, vēļ kaids cyts rauga apstreidēt i saglobuot latgalīšim, vēļ cyts ak jau dūmoj, kai pa tū trikmīni pajimt radeju sev. Seikuok par tū naizaviersšu, partū ka pādejā laikā regularai asu rakstiejuse par itū temu sovā dīnrokstā, apkūpojūt i publicejūt īgiutū i atsyuteitū informaceju i saitis. Gon bez analizis, partū ka tai ari nasaprūtu nūtykumu īmesli i gaitu – nikas nav tik vīnkuorši, kai ruodīs.

Cīši, cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu, deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim. Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis, žurnali, radejis, kas beidz dorbu piec 2-3 godu. Tai beja 20. g. s., tai i šudiņ.

Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu “Katōļu Dzeive”, kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks. Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski, maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo pasauļa, kur dreižuok īsader babu vylktuo i dzīduouo saļmu vacuo volūda i Jumprova svāta, a ni ruporā dzīduotys dzīsmenis par Jēzeņu.

Tok auditorejis nivīns napietej, automatiskai pījem, ka juos nav – ka nivīnam tuo latgaliski latvyskuo navajag. Koč voi reklamu devieji Latgolai – ka ite dzeivoj vīni krīvi, deļtuo reklamejās tik krīvu radejuos. Nui, dzeivoj i krīvi, tok kur ta liktīs latvīšim? Izkuopt prīdē, kai tū švakys dzierdeišonys gadīnī īsaceja “Latolys Radejis” reklamys sauklis?

Auditoreja patīseibā ir. Cylvākim vajag muzykys latgaliski – pasaverit, kas nūteik ar Latvejis muzykys topim, šovim i bolsuojumim. I tī nav tikai latgalīši.Vysod asu breinuojusēs par puornūvodu cylvākim, kas latgalīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu. Izaruod, laikam myusim ir nazkas vaira, nazkas sovs, dzeivs i taids, kuo cytam nikod nav bejs voi kū jī jau ir pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni, a pi seve vaira navar atrast.

Paļdis Dīvam, dzīsme latgaliski nav smīkleiga. Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim. Jei var byut i osa, troka i biedeiga, popseiga, žieleiga i sova, gryuta, prīceiga.

Niu raugu īsadūmuot, voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa, kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs. Nikas naskrīn golvā.

Tik juovaicoj, parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski skaņ vīneigi Bronislava Sprydzānā taiseitī 30 minoti reizi nedeļā Latvejis Radejis 4. kanalā! Storp krīvu raidiejumim i reklamom. Voi tei byutu vaļsts i sabīdriskuo medeja eistynuota latgalīšu integraceja par krīvim?

I parkū latgalīšim, kab dzierdātu sovys dzīsmis, ir juomoksoj vēļreiz – nu suokuma nūdūkli vaļstej, tod bolsuojumi šovūs? Voi tys vīn naruoda, ka muzykai i volūdai ir auditoreja, ka sabīdreibā ir pīprasiejums?

.

Niu rokstu i dūmoju, kura parteja nuokušuo maņ pīduovuos sovu pakriesli. Kuo vēļ pasūlēs.

Vēļ dūmoju – cik parteju itamuos vieleišonuos latgalīšim sūlēs dabasu vaļsteibu zemis viersā. I cik parteju gius latgalīšu bolsus kai zivs aizaugušā muorkā? I, kas nav mozuok svareigi, cik latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku paleidzēs jom giut ituos zivs?

Pādejā laikā laikam nav ni dīnys bez partejis – ka ni medeibys tīšā veidā caur e-postu, to jūs darbeibys nūvāruojumi škārsteiklā. Kai jī bužynoj spolvys pyrma vieleišonu i medej auditoreju. Kai vīni taisa sātyslopys, ūtri sataisa profilus vītejūs socialajūs teiklūs i roksta nazkaidu svīkstu tuo vītā, kab struoduotu.

Ir jau skaisti, sirsneigi i personeigi puorskaiteit publiskajā dīnysgruomotā, kai kaidai deputatei īt dzeivē. I vēļ īraudzeit drukys klaidys i stila naveikleibys – ka jau cylvāks pats roksta i žālojās, ka nav laika. Tok kam maņ taidi deputati, kas najādz nūolguot studentus, kas jūs vītā sādātu feisbukā, draugūs, fotoblogā, a tam tierej sovu laiku i munu naudu? Saīt, ka tod, ka es jū īvieleišu, jei vaira narakstēs maņ viestulis i dīnysgruomotys?

Ar partejom kai ar čygonkom, preču izplateituojim i sektantim – atstruoduota smadziņu skoluošonys shema. Niu – byut sociali tyvim i sovejim ari škārsteikla vidē. Niu – pasūleit poša besa, koč voi atbolsta dzeraunis cylvākim, invalidim, jaunajom mameņom, studentim, pensionarim, latgalīšim, cytim marginalajim.

Piečuok – a kai jau saīs. I ak jau nasaīs, partū ka nav saguojs nikod.

A kur liksīs – juobolsoj. Par kaidu vystik byus juobolsoj.

Interesnai, cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita, a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē. Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē, Zemgalē, Sielejā, Malīnā, Suitejā. Ar normalim celim, školom, slimneicom i dzeivim, vasalim, styprim, jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim.

Partū ka cytaiž saīt – kas gols golā vinnej krīzis laikūs i kam dzeraunēs ir stypruokais bizness? Buobai, kas runoj zagsā i morgā, partū ka jei var runuot ari morgā. I apbedeišonys kantoram, partū ka nūmirs to iz zemis napaliksi i groba naudai vysod juobyut nūlyktai. Pat Indejā, lai cik nabadzeigi ļauds, puors pagaleitis myrūņa dadzynuošonai nūpierk.

Tai vot i dzeivojam. Nu vieleišonu da vieleišonu. Nu kopusvātku da kopusvātku.

I kai piec sarunys ar čygonku, puordevieju, krišnaitu voi parteju lai nasmaida i nasaprīcoj par snīgu i saulis atliekšonu tiuļuok pavasaram. Cikom medeibys, tikom i esi vajadzeigs.

Nu diena.lv