Minčuks pilsētnieks

Atvedu uz Rīgas galu kaķīti, kamēr laukos indē žurkas. Kaķim te tīri labi patīk, kaut te nav ne kurmju, ne ūdensžurku. Toties ir TV, radiatori un teļāda gulēšanai. Latviešu seriāli gan viņai īpaši nepatīk.

Kaķis pats gan ir rīdzinieks. Pirms 2 gadiem savākts Āgenskalnā uz ielas, jo iežēlojās sirds – kā tāds maziņš paliks melnā naktī uz ielas aukstumā. Te vecais bloga ieraksts par šo mīklaino gadījumu. Gājis ir visādi, ieskaitot ārstus, operāciju un zaļu vardi gultā.

Bet tas patiesībā ir stāsts par cilvēcību. Katrā no mums (gan cilvēkā, gan dzīvniekā) ir gan labais, gan ļaunais. Kā sauksi, tā atsauksies. Mince no mežonēna ir izaugusi par mierīgu un neuzbāzīgu, bet mīļu un gudru kaķeni. Viņas brālis vai māsa, kā arī mamma – pagalma mežoņi. Tas nebija ne viegli, ne uzreiz. Tas nebeidzas arī pēc gandrīz 2 gadiem – Mince joprojām mācās būt mīļa. Mince nav glaudamais vai klēpī ņemamais kaķis. Bet Mince ir kaķis, kas skries pretī, pieglaudīsies un aizmigs murrādama sāns pie sāna. Viņa pati iekāps klēpī, nevis ļausies paņemta klēpī. Iespējams, tāpēc es to kaķi cienu.

Mince reizēm ķer peles. Bet daudz biežāk Mince ķer ūdensžurkas, kurmjus un ķirzakas, taureņus, mušas, vardes un cirslīšus.
Lielākā daļa medījuma tiek atnesta uz mājām un palaista virtuvē – izrādīties saimniekam, palielīties, dabūt gardumus, spēlēties. Mednieks paliek mednieks. Bet medījumi – īpaši. Neies jau krāmēties ar parastām pelēm vai žurkām.
Reizēm dienā atsiepj pat 2 kurmjus. Meklē nu, kur atkal nolikts vai ielīdis.
Reiz Minčuks uz virtuvi atstiepa ķirzaku. Paspēlējās, apnika. Ķirzaka iespruka spraugā zem beņķa. Tā kā bija jau vēls, mēbeļu stumdīšanu atliku – rīts gudrāks par vakaru. Bet no rīta… ķirzaka jau gaida pie ārdurvīm. Laidiet tak ārā!

Te īss video – Mince un kurmis Mukulēs.

Lela veikala laime

Īsadūmuoju. Nimoz navajag byut vacam i vīntuļam, varbyut pat ni vīntuļm, a koč reizi dzeivē sajutušam vīntuleibu.
I na tū vīntuleibu, kod esi vīns pats iz pasauļa, partū ka nav nivīna, kas saprostu i vysi saucīni dabasūs aizīt kai tukšumā – naatsadur ni pret sīnu, ni cytu cylvāku. A tū parostū vīntuleibu, kod vīnkuorši nav kam cept i vuoreit, partū ka nav, kas tū vysu apēss.

Īraudzeju nu reita itū lītaunīku kinu i aizadūmuoju. Kaida laime patīseibā ir taiseit ēst deļ cytu cylvāku. Na jau spēt nūpierkt nazyn kū i nazyn kur, na jau tymā sapynā par skaistū dzeivi nu reklamom – gaisma, muzyka, sulys gluoze nu reita i pīna gluoze nu reita (i breinojūs, kai jūs tī kinā naparaun pliuts), na jau sausuos brūkaškys i sazyn kaida zupa ar buļjona kubicenim.
Parostu svīksta maizeiti ar kopeju. Bet ūtram. Izcept blīņus i zynuot, ka nasakaļss. Ījaukt peirāgu i zynuot, ka nasapelēs. Iedīņs kai rituals, iedīņs kai dzeive.

Daleita bāda ir pusbāda, daleita bļūda – pylna bļūda. Pa vīnam mes asam pa vīnam.

On Wednesdays from Ieva Java on Vimeo.

A super short film shot over 2 nights by a team of young Lithuanian talents starring a celebrated Lithuanian writer, actor, director Galina Dauguvietytė. Even though just 3′ long this little film keeps bringing good experiences. Premiered at a major Lithuanian IFF Kino Pavasaris, it went on to be nominated as a Best Lithuanian Short at the National Film and TV Awards, and finally qualified for The Short Film Corner in the International Cannes Film Festival.

ciemiņi

sauleite staigoj apleik, dīna kai prīca.

šudiņ jau pyrmais gosts. na cylvāki iz dabasu mannu, a strods.

namuoku apsaīt ar tū programu i pagaist kruosys, tok tū malnū putynu var redzēt.

šudiņ poša īšu gostūs.

navar jau byut taida cyuka i tikai pījimt gostus i gaškys, juoīt i pošai da cytu.

P. S. dabasu mannys vēļ loba tīsa katleņā. naba jau strodim, a cylvākim dūdama.

Rudiņa bolsi

krysts2

Rudiņs ir kai atsavadeišona nu nazkuo, kas ir bejs i kuo vaira nabyus nikod. Rudiņs ir skumis par tū, kuo nav i nabyus, partū ka nabeja.

Vosora cauri. Tū, kū dūmuoji dareit vosorā – mauduotīs, gulēt pļovā i ēst meža zemneicys, laseit zuoļu čajus i naktī klausētīs grīzis bolsus, vaira nadareisi. Tys laiks cauri, a rudiņam rudiņa dorbi i īšonys.

Aizadūmuoju – gondreiž mienesi beju Sibirī, a navaru pat kartenis sakuortuot – kur vēļ teiklā īlikt voi publicēt dīnrokstus par tū laiku. Sovu ceļa gruomotu, kū rakstieju kasdīnys i kur satak vysi satyktī breinumi, ļauds i ceļa nūstuošonys.

Sibirs ir kai rudiņs – latgalīši vēļ ir, a jūs nav. Aizarunoj pa sovam. Paspeid kai rudiņa saule buobu vosorā. A nikuo to vaira nav tai, laiks ir izabeidzs. Apsalaiduse rudiņa dīna, saule speid i vaira nasylda.

Šudiņ “Lelajā Kristapā” ruodēs studentu dorbus, tymā skaitā “Latgolys Studentu centra” bīdru Līnis Lindis i Daiņa Juragys taiseitū kinu par Sibira latgalīšim “Te katoļiem nav vietas”. Ka gribit, aizejit apsavērt. Programa ite.

Kina ir par Sčastlivū, Bogotū – laimeigajom latgalīšu dzeraunem, kur laimis nav bejs varbyut nikod. Tik vīn kai sausuo i eisuo kasdīnys laime, zemis augleiba, bārnu i unuku dzimšona, syvānmuotis atsanesšona, saulrīti kai nikur.

Kina par Sibira katuolim. kai jūs nabeja i nav, tok jī ir. Ar sovom sovetskajūs laikūs paslapyn izglobuotajom nu Latvejis vastajom vacajom puotorneicom, niu Dīva dzīsmem krīvyski i poļaku misionarim.

A, ka vēļ par rudini, šudiņ sovā dīnrokstā, Naktineicā, salyku vīnā lopā krīvu rakstnīka Sergeja Kozlova puosoku “Ezeits myglā”, lai nav juomeklej nazkur pa arhivu. Ka gribit paskaiteit, meklejit ite.

Nazkai pyrms treju godu satyku itū tekstu i viļcīnī iztulkuoju. Nu tuo laika muns rudiņs drupeit ir ari itaids rudiņs – ar vīglom skumem i prīcu reizē.

Publiceits ari diena.lv

Sīvītis ir…

Gumejis lieciejs nivīns naatsaroda. Laikam tautai tys vaira nasaskaita krutai.

Es naliekšu. Maņ eistyn tuo navajag. Jau taipat jiutūs brīsmeigi, nazkai vyss reizē. Iz iztureibu.

Ite kina nu Vernera kruojumu. Vīnkuorši taipat.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=DYTsVUNv-Sw&eurl=http%3A%2F%2]

breiveiba

Nimoz jau navajag daudz

Šaļteņu, šaļteņu mīrā

I ni stuņdi, ni minotu

Najimt pasauli pīrē

I tod īsazvanēja telepons i es kai plāsta aizanešu syutēt faksu, postu, gruobt i gluobt, zeimūguot, paraksteit, nest, vest.

Interesnai, voi itam tekstam byutu vaira rindeņu, kab telepons nazvaniejs. Voi es raksteitu, kab maņ nabejs vysu tūs dorbu i pīnuokumu. Voi tei vaira byutu es – bez pretesteibys, spīdīņa, naraksteišonys godim i pieška spruodīņa i pasaceļšonys. I gryuts, i labi.

Šudiņ beju iz interesnu kinu – “Reigā” ruodēja vuocu kinu “Kieneņbārni” (KÖNIGSKINDER). Tok vuocyski beja 1/3, puorejais angliski i itāliski. Cik jau tī vyspuor runuoja. Nazynu, kū jī klausējēs austeņuos. (Es gon raugu vysod aizīt iz vuocu kinom i izbaudeit tū, ka varu najimt nikaidys austenis.)

Vysa kina – dreižuok muzyka, doncuošona, mīsys kusteibys pret myuru soltumu, cylvāka breiveiba pret cytu grybu, pret rūbežim, kurlmāmūs žesti kai doncuošonys daļa.

Maņ jau patyka. Muzyka loba. Da i interesnai beja.

Fragments nu kinys. Streids.

Tymā šaļtī, kur Sebastianu atraun nu lūga, zalā vīna pavaca sīvīte īsavaidēja.

Nazkai tai patīsai. Klusums, kusteibys, kinys muzyka i svešys sīvītis bolss zalā.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=gQSJH3mjWA4]

KÖNIGSKINDER Feature Dance Film 72min Germany 2001 Director: Lutz Gregor Choreography: Juan Kruz Diaz de Garaio Esnaola Production: Contact Film, Germany

Guoju pa īlu i pasalieču, kab izlyktu iz placa sumku. Kai nazkod bierneibā.

Varbyut parosti es asu par daudz nūguruse, kab podsalāktu. Voi poša tuo namonu.

Nūpierku 4 zeimuļus ar ārmim, kotru par 10 saņtimim. Meiksti, iz papeira drupeit čeikst.

Lai voi kai.

Reit ceļš.

Maņ pa nazyn cik ilgim laikim ir atvalinuojums.

Taids atvalinuojums, kod leidza nav juojem dorbs.

Niu dūmoju, voi vajag leidza pajimt mopsi. Mož vajag – breiveibai.

Tī ir latvīšu burti. Mož kas juopīroksta.

Lai ir kas vaira par suneišim.

A mož i nikuo.

Pi kuojis.

Grupai "Borowa MC" jauns klips – "Pavasars"

Ar vīna nu autoru, Aigara Runča, laipnu atļuovi i atbolstu ite jaunuokais grupys “Borowa MC” muzykys klips “Pavasars”. “Naktineicys” skaiteituoju īviereibai, īsapazeišonai, viertiejumam. 😉

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Vr2PZVoQLg&feature=player_embedded]

Kai Aigars pats soka:

“Es dūmoju, ka nūteikti ļīc! Stuovēsim ar dakšom i luopstom pretim AKKAi!
Uzskotu, ka tys ir napruots… Par video izvītuošonu jau ir samoksuojuši cylvāki, bet naudu turpyna prasāt, voi nav nagauši!?
Mes lobuok par skaistim muļcikim! :)

I es piļneigi pīkreitu. Deļtuo jau ari naasu AKKA / LA klients. Apzynuoti. Asu autors, tok tei ir Dīva, dobys duovona maņ i muna duovona pasauļam. Ka būrauka jem naudu, jai pagaist spiejis. Būrauka sovam klientam nasoka būršonys cenys. Klients jai nas duovonys. Nui, autoram tože ir juodzeivoj. Tok es poša sovys spiejis turu par būršonu, talantu nu augšys, ar kū nadreikst tiergavuot. I naudu peļneju cytaiž. Nui, naprofesionali, tok na jau naudys sajimšona par sovu dorbu pataisa par profesionalu fotografu, dzejnīku voi muzykantu, a sovu spieju izkūpšona i dorbs, dorbs, dorbs. I dzierksts, kas otkon i otkon īsazib – radiešonys breinums.

Lobuok 100 reižu munu dorbu nūzags, ni 1 reizi par mani naizzynuos tik deļtuo, ka publiskam munu tekstu atskaņuojumam vajag atļuovis. Nui, kai klients es navarātu vys volkuotīs apleik i sovus dzejūleišus skaitēt to tī, to ite. Kotrai dzejūleišu skaiteišonys reizei tok ir juoizjem publiskuo pasuokuma atļuove.

Interesnai, cik pasuokumim Latvejā ir itaidys atļuovis? “Susātiva” prezentacejai naizjiemu. Partū ka saprotu – ir lītys, kam juonūteik taipat. Moksuot to taipat navaru ni saņtima. Vīneigi nu sovys kuldys. I lobuok tod samoksoju par benzinu autorim i nūpierku maizi i sīru klauseituojim.

Ka tai padūmoj, kai AKKA / LA klientam maņ daža ak jau byutu juonūsoka, ka muna bloga skaiteituoji pīsaregistrej i tod ziņoj, ka tod i itod ir skaitiejuši autora mūrgus. Absurdam nav rūbežu. Kai var redzēt. Ak jau tai ari byutu juodora. Internets tok ass jauns medejs. Ar laiku ari itūs tekstu skaiteišonai izliks cenu. Voi vysmoz registrēs izmīgšonu iz jūs, tai saucamūs klikus. Ar atrunu, ka munys autora tīseibys nu tuo īgius.

Varbyut Raimondam Paulam atsamoksoj byut klientam ar sovom puordesmit i symts voi cik tī tyukstūšom latu ījāmumu. Tok dīzvoi jam pateik 20 voi cik tī % pamest itam kantoram. I jis jau beja zynoms, populars autors, kod palyka par jūs klientu. A mozajim autorenim, kas tī vysi sasastuojuši, pa munam, nu tuo ir tikai kaitiejums. Ni jūs vaira legali pasaukt, ni paaicynuot. Ni par jūs lelajim dorbim pastuosteit blogā. Partū ka itei runuošona saīt nalegala, ka dalīc jūs muzyku. Koč, nu ūtrys pusis, kotrys roksts, publikaceja škārsteiklā i runuošona par autorim i jūs dorbim, dalīkūt saiti iz jūs tekstim ci muzyku ir jauns autordorbs. I jūs muzyka ir… citats itymā runuošonā! Iz kū atsasaucu, īdūdūt saiti iz publiceišonys vītu – par pīmāru, YouTube.

Tod saīt, ka ari iz gruomotom navar atsasaukt – partū ka tei ir jūs teksta īlikšona sovā tekstā. A kai ar citeišonu vyspuor? Kū mes sataisom nu jauna i kas ir vysa īprīkšejuo citeišona? Varbyut vysi teksti ir intertekstuals cytu tekstu i cytu ļaužu volūdys salykums.

Parkū maņ kai volūdys runuotuojam, juos autoram i uzturātuojam, jaunradeituojam kasreizis, kod attaisu muti, nivīns namoksoj? I parkū namoksoj par munim komentarim škārsteiklā? Tys tok ari ir autordorbs.

A kas škārsteiklā pasaceis – par itū moksoj itys muns niks, a par tū cyts muns niks sajem samoksu. IP adrese? Kura nu munu datoru?

Kod autoru tīseibu aizstuoveiba nūzeimoj autoru īspieju apgrīsšonu, tei ir autoru īspieju apgrīsšona, a ni autoru tīseibu aizstuoveiba. I dzeivs cylvāks, rodūšs gors, kas var dzīduot, saveļt snīgaveiru, zeimēt muļtikus i aizīt iz mežu piec vyzbuleišu, dybynuot i nūjaukt bīdreibys, atrast sev leidzjutiejus, fanus, atbaļsteituojus, vysod ir kas vaira par juo jumtu, mafeju, tīseibu aizstuovi.

9. majā Tievanānūs byus latgalīšu autoru tekstu skaitiejumi. Nakomerciali. Naoficiali. Bez projekta. Bez naudys. Ar sovom buļbom i ogūrčim. Ar gunkuru i guļammaisim. Ari taidai kulturai i subkulturai ir juobyut Latvejā, kab mes vysi nasaītu svīkstā nu sova pareizuma.

Šudiņ īsasuoks pavasars. Oficiali, ar vysim papeirim. Beidzūt!

Žāl snīgaveiru, tok vēļ vaira žāl vyzbuleišu. Pavasaram byut! Uorā, pruotā i sirdī.

Vīglu i rodūšu Jiusim goru!