Ziņa par krīzi. Krīze tūlīt beigsies. :)

Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Informēju. Krīze beigsies šī gada 27. maijā, jo:
a) 12:00 Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4 “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds prezentēs savu sarakstīto grāmatu Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (“How Latvia Came through the Financial Crises”)”;
b) lai piesmietu šo lielisko notikumu, pāri ielai uz Strēlnieku un Alberta stūra, Strēlnieku ielā 9, gruzīnu vīnu veikaliņā bez nosaukuma 12:45 atvērsim arī latgaliešu brīnumu gāmatu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi“. 😀

Ja esi brīvs cilvēks, topi laipni gaidīts! 🙂 Ja krīze smejas par mūsu plāniem, mums ir jāpasmejas par krīzi.

Jo kas ir krīze? Tas ir laiks, kad dzer vecu vīnu, ēd vecu sieru un pat mazi bērni stāsta anekdotes par politiku.

Spītējot krīzei, Latgales Studentu centrs izdevis pasaku grāmatu par krīzi „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.”, kurā apkopotas skaistākās latgaliešu literārās un tautas pasakas, padomi krīzes pārvarēšanai, anekdotes un mūsdienu jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām. Grāmatā līdzās velnam, zelta putniem, veiksmes blusai un gudriem zirgiem par pasaku tēliem kļuvuši arī Aija Kinca, Gatis Suhoveckis, Māris Grigalis, Mihaels Šūmahers (Michael Schumacher), Ministru prezidents un pat Latvijas hokeja fani.

Grāmatu „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.” veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas, kas sastiprinātas ar autentisku padomju laika papīra auklu. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs. Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāts gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālie rakstības principi un izlokšņu iezīmes.

Nosaukums – Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi
Izdevējs – Latgolys Studentu centrs
Idejas autores – Marita Papiņa un Ilze Sperga
Redaktore – Ilze Sperga
Komanda – padsmit cilvēku, kas pārrakstīja, tulkoja, laboja un citādi palīdzēja, nenosakāms skaits cilvēku, kas juta līdzi, deva padomus, gādāja striķi, pienesa ūdeni un kafiju, retvītoja un mudināja. Grāmata ir radusies no nekā, un to radīja ļaužu sajūsma un entuziasms, kā arī nepieciešamība smagā brīdī pasmieties par bēdu un iet tālāk. Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Tās būs 7 atsevišķi brošētas burtnīcas, katrai savs vāks un satura rādītājs.
Tomēr kopā – viena grāmata ar vienu nosaukumu. Un viens papīra striķis no 4 dažādiem padomju laiku piedzīvojušiem ruļļiem.

2 burtnīcas ar latgaliešu tautas pasakām.
Avoti:
1. Cunskis S. Latvīšu tautas pōsokas. Rēzekne: S. Cunskis un E. Kozlovskis, 1913, 16 pl.
2. Myusu tautas teikas un pasokas. I dalia. Leiwoni: A. Zwanitajs, 1908, 32 pl.
3. Šmits P. Latgaliešu pasakas. Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1937, 171 pl.
4. Šmits P. Latviešu pasakas un teikas. 13. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1936, 451 pl.
5. Ulanowska Stefania. Łotysze Infl ant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnografi czny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków: 1895, 236.–474. pl.

2 burtnīcas ar latgaliešu literārajām pasakām.
Autori: Marija Andžāne, Francis Trasuns, Jānis Klīdzējs, Francis Kemps, Naaizmierstule, Ludbuorža Marija, Gregors Mukt-Kveders, Konstantins Krusts, Jurs Pabierzs, Ontons Slišāns, Valentins Lukaševičs, Juoņs Ryučāns, Ilze Sperga, Raibīs Suņs un citi.

1 burtnīca ar bērnu un jauniešu stāstiem.
LgSC 2010. gadā izsludināja radošo darbu konkursu sadarbībā ar LNB Bērnu literatūras centru un Latvijas bibliotēkām.
Tēma – stāsti par mūsdienām ar laimīgām beigām.
Saņēmām ļoti daudz ļoti interesantu darbu no visas Latvijas, ne tikai Latgales un, mūsuprāt, labākos 30 publicējām grāmatā – daļa jau bija latgaliski, daļu iztulkojām. Bērnu un jauniešu stāsti ir labs spogulis, kas parāda mūsu dienu Latviju un tās problēmas ar jauna cilvēka acīm.

1 burtnīca ar 20. gs. sākuma latgaliešu preses rakstiem par krīzi un internetā savāktām anekdotēm par mūsdienu Latviju un politiķiem.
Na vysuos vaļstīs krīze vīnaidi sajiutama. Lobuoks stuovūklis ir tī, kur ir apzineiguoka tauta i pi varys sapruoteiga vaļdeiba, kura vad pareizu tautsaimisteibys politiku. Myusu sābru vaļstīs krīzis īspaids ir dažaids. Latveja puordzeivoj smogu krīzi, kod it seviški myusu zemnīki nūnuokuši bezizejis stuovūklī, Lītuva i Estija (Igauneja) tū sajiut mozuok, i tys deļtuo, ka nu poša sokuma tī ir bejuse sapruoteiga vaļsts saimnīciskuo politika.
Latvejis tautys naudu buorsteja iz vysom pusem, voi tys byutu vītā voi navītā. Miļjoni latu tyka atdūti vysaidim uzjāmumim. Ituos leluos naudys summys ir guojušys zudumā, ar tū pošu dorūt par naīspiejamu īguļdeit napīcīšamūs leidzekļus myusu nacionalā saimisteibā — lauksaimisteibā. Tod leluos īriedņu armejis olguošona, īriednim 13. i 14. mienešu olgys i vēļ vairuok leidzekļu izsyuce nu vaļsts kasis uorā vysaidys privatuos bankys: «Zalta lats», «Unionbanka», «Lombardbanka» i cytys bankys, kai ari vysaidys kruojaizdavu sabīdreibys, nu kurom dažys jau bankrotiejušys, bet dažys stuov bankrota prīškā.

Budže A. Deļkuo zemnīkim gryuši? // Latgolas katoļu-zemniku kalendars 1933. godam. – Rēzekne: Dorbs un Zinība, 1932. – lpp.

1 burtnīca ar Andryva Jūrdža padomiem, te arī grāmatas ievads.
Redzamākā latgaliešu rokraksta literatūras pārstāvja Andryva Jūrdža rokraksta grāmatas “Vysaidu zuoļu gruomota” fragmenti.
Kod zūbi suop
Vajag mutē turēt soltu iudini, kaidus minotus un otkon puormeit. Koč na vysim to gon paleidz.
Kod golva suop
Vajag ar soltu iudini golvu mērcēt un mutē turēt.
Kod kaulu puorlaussi
Ar soltu viņ iudini saaudziesi otkon vasalus.
Kab nikod īsnas nadabuot
Kab nikod kuosa un īsnas, un aizsmakšonas nadabuot, dzer soltu viņ iudini.
Bāduos un nūskumšonuos
Dzer soltu iudini, cik varādams, tys skaidruos tovu asni un iznycynuos naspieceibu.

Jūrdžs A. Visaidu zōļu grōmota. — B. v, [pirms 1919], LNB Reto grāmatu un izdevumu nodaļa.

Stiprāk par ekonomisko krīzi cērt garīgā krīze. Grāmata radīta, lai pasmietos par krīzi un lai bēdām parādītu to vietu. Krīze ir pasaka, ko mēs iestāstām viens otram. Un katra pasaka ir stāsts ar krīzi. Pasakās viss ir kā dzīvē: sākumā viss ir briesmīgi, pa vidu – daudz darba, bet beigās viss atkal labi. Ja nebūtu lielās bēdas, ne trešais tēva dēls, ne Sprīdītis neizietu no mājas un mūžam paliktu muļķīši. Bet visas pasakas ir par krīzes pārvarēšanu. Visām pasakām ir laimīgas beigas.

_____________________________________________________________

Tas, kas neiekļuva grāmatā…

jo savā laikā nebija nodrukāts latgaliski.

Tīkliņi

Tīkliņus (un līdz ar to līknes) iedalām: 1) parastos – un – 2) logaritmiskos. Parastos tīkliņos horizontālās līnijas ir visas vienādā attāļumā viena no otras. Šiem tīkliņiem lieto milimetra papīri, kuŗu var dabūt katrā rakstāmlietu un zīmēšanas piederumu veikalā. Bez milimetru papīra līkni varam uzzīmēt arī uz tā sauc. logaritmiskā papīra. Pēdējā lapa ordinātes virzienā sadalīta logaritmiski. Uz šāda papīra uzvilktās līknes svārstīšanās neattēlo vairs parastās pārmaiņas, bet gan relatīvās (procentuālās). Pie logaritmiskās diagramas lasīšanas jāpiegriež tādēļ vērība lauztās līnijas slīpumiem. Līknes gabali ar vienādu slīpumu rāda vienādas procentuālās pārmaiņas.

Logaritmiskam tīkliņam nav nulles līnijas; apakšējā līnija vertikālā skalā apzīmēta tanī ar 10 vai tā pakāpi.

Parādības ar ļoti lielu svārstību uz milimetra papīra ar līkni nemaz nav iespējams attēlot. Kāds vācu statistiķis, piemēram, aprēķinājis, ka līknei, kas rādītu dolara kursa celšanos Vācijā inflacijas laikmetā, ja to zīmētu ne uz logaritmiskā, bet minimetra papīra, vajadzētu dažas kilometrus gaŗu loksni.

Gleznu diagramas

Vēlamāki tomēr no gleznu diagramām izvairīties: pa lielākai daļai tās dod stipri paviršu jēdzienu par salīdzināmo lielumu relatīvām attiecībām.

Totiesu gleznas ieteicamas kā papildinājums ģeometriskām diagramām. Tās pievelk skatītāju, saista pie diagramas viņa uzmanību.

Diagramai par bezdarbu varam brīvā stūrī ievilkt riņķi un iezīmēt tanī vai nu dīkā stāvošu fabriku (skurstenis nekūp, vārti noslēgti), vai arī bezdarbnieku ģimenes postu un izsamisumu (strādnieks sēd pie tukša galda nogrimis domās. Sieva ar raudošu zēnu uz rokas stāv tam pretīm).

Augšējie stabi rāda rudzu un auzu sējumu platību Latvijā 1913. gadā, desetinās. Iezīmētās vārpas padara diagramu daudz dzīvāku, varētu pat teikt, izteiksmīgāku.

No 1926. gada statistikas mācību grāmatas.

reklāmas raksts. šodien Viļānos būs debessmanna

nasaslaisti ap pakšim i nasiedi teiklā! uorā vosora.
brauc gostūs iz Viļānu lauksaimnīceibys izstuodi i zuoļu čaja tolku!

Rīga, 10.jūl., LETA. Šīs nedēļas nogalē Viļānos notiks plaša lauksaimniecības izstāde “Viļāni-2010”, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē. Izstādē dalību pieteikuši 90 dalībnieki, tostarp Latvijas Lauksaimniecības universitāte, zinātnes centri, lauksaimniecības skolas, zemnieku saimniecības, lauksaimniecības tehnikas un materiālu ražotāji un realizētāji, šķirnes mājdzīvnieku audzētāji, individuālie ražotāji, ārzemju viesi u.c.
Līdztekus izstādei notiks arī 10.Latvijas čempionāts pļaušanā ar izkapti, kurā piedalīsies gan individuāli pļāvēji, gan komandas. Kā “Nozare.lv” atzina sacensību rīkotājs Andris Kupčs, dalību dažādās sacensību klasēs pieteikušas 46 komandas un 156 individuālie pļāvēji, kas salīdzinājumā ar iepriekšējām sacensībām Tilžā un Kandavā ir rekordliels skaits.
Izstādi rīko Zemkopības ministrija un uzņēmums “Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija”.

izstuodis dīnys parāds (olūts: Viļānu nūvoda sātyslopa)

Amatniekiem vietu iekārtošana 10.jūlijā  no plkst. 7.00 līdz plkst.9.00
Koncerts 10.un 11.jūlijā no plkst.9.00 līdz 10.00
Izstādes un pļāvēju sacensību atklāšana 10.jūlijā plkst. 10.00
Izstādes darba laiks 10.jūlijā no plkst. 10.00 līdz 17.00 11.jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00
Šķirnes mājdzīvnieku demonstrēšana 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 15.00
Latvijas pļāvēju sacensības 10.jūlijā no plkst.10.30 līdz 18.00
Tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, zinātniekiem un politiķiem 10.jūlijā no plkst.14.00 līdz 16.30
Zirgu paraugdemonstrējumi 10.jūlijā no plkst.15.00 līdz 17.00
Lauksaimniecības mašīnu demonstrēšana 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00
Sējumu apskate un iepazīšanās ar audzēšanas tehnoloģiju, laukaugu šķirņu demonstrējumi 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00
Koncerts – uzstājas Eriņu ģimene 10.jūlijā no plkst. 19.00 līdz  20.00
Nakts balle – spēlē grupa „Lifts” 10.jūlijā no plkst. 20.00
Izstādes svinīgs noslēgums 11.jūlijā plkst. 16.00
Izstādes demontēšana un eksponātu izvešana 12.jūlijā

ite stuosts par reikuotuojim, Viļānu selekcejis i izmieginuojumu staceju. jūs deļ apleik munai sātai ir leli i šmuki labeibys i kukuruzys teirumi.

Viļānu pagastā atrodas vairāki izcili lauksaimniecības uzņēmumi. Uz Maltas muižas zirgu audzētavas bāzes 1945. gadā izveidoja zonālo selekcijas izmēģinājumu staciju Viļāni, kas sākumā bija šķirnes lopu audzētava, bet 1956. gadā pārceļot no Preiļu rajona Ošupes linkopības staciju un apvienojot ar kolektīvo saimniecību “Vienotā Saime” un 1969. gadā — kolektīvo saimniecību “Narodnaja Pobeda“, izveidojās valsts saimniecība Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija. 1999. gadā privatizācijas rezultātā tā tika pārveidota par akciju sabiedrību. Saimniecībai ir slaucamo govju un nobarojamo jaunlopu komplekss, darbnīcas, graudu un linu kaltes, šķūņi, dispečerēka un administratīvā ēka. Saimniecība apsaimnieko kopumā 1105,2 ha zemes, tās galvenie darbības virzieni ir graudaugu, kartupeļu un linu sēklkopība. Reizi trīs gados Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizē Reģionālo lauksaimniecības izstādi.


tok bez izstuodis paradzāta ari zuoļu čaja tolka deļ LgSC vajadzeibu i privatai lītuošonai. ašņazuole, žyužaine, naktineicys, klindžēris, rospūdeni, līpzīdi, mātrys, smiļdzenis, kumēleitis i cyta zuole. vajag tikai škeit!

par tū dzelu vaira LgSC dīnrokstā.

10. julī byus tai:

nu reita i ap kaidim 12-14 ļauds sasalosa Mukulēs.

tī paād pušdīnis. byus vuoreitys jaunuos buļbys ar kropim, jaunais bīzpīns, ierkšeižu kompots i loba kompaneja.
byus i tolcuoni! vysmoz es ceru, ka jī pa ceļam napropuļs.

tod ak jau izstuode i Tievanānu pļaušona, ciersšona, kai ari zuoļu čaju laseišona ak jau Mukuļu pļovuos (tī mašynu mozuok).
eisi sokūt – dīnys kuorteiba nav reglamenteita. pa trillam!

vokorā pierts, ols i dzīsmis. (verandu jau pa pusei izmiežu, lai var bez ūdu sēdēt, tik bais, ka “Rēzeknis Bryuvera” ols par moz byus, beja izabeidzs veikalā.)
vot nazynu, kai ar tū Ereņu koncertu i balu. ka pošim lobs koncerts saīs, to tīpat i bals – pa malnū pierti i muorku.

nu reita maņ vēļ Viļānūs juoaizvad nazkaidys afišys iz bazneicu (byus 2 skripačku koncerts nazkod julī, tok afišys palyka mašynā – naatguodoju ni datuma, ni jūs vuorda). juonūpierk ari žurku zuolis. juos pa biškai jau mierst (šudiņdīnys raža – 8 žurkys), pa biškai skrīn kai zyrgi. nu boda apreja ari ružovuos granulys, kas pīsasyukušys ar taukim. zyluos tabletkys ād kai ūgys. tok voi ta maņ žāl? lai ād.

papyldus vysam tolcuoni i gosti varēs izaklaidēt ar žurku sisšonu!!!

11. julī Viļānu tiergs.

tiergs bez komentaru. lobuok 1 reizi redzēt, na 10 reižu dzierdēt. kuo tik tī nav. kas vyss tī ir. nu divanu da syvānu. nu puču da skruču. nu apakšbikšu da lustru. nazcik kilometru vysa kuo.

………

datikšona nu Reigys pusis ar koč kaidu transportu da Viļānu. tod 5 km iz Rēzeknis pusi, pītura Mukuļi. kaidu gabaleņu aiz pīturys ceļš pa kreisi.

nu Reigys vysu lobuok ar Zilupis ci Rēzeknis viļcīnim:
Reiga – Zilupe, nu Reigys izīt 10:30, Viļānūs 13:41
Reiga – Rēzekne, nu Reigys izīt 11:35, Viļānūs 14:03
pi viļcīna byus sagaideišona, tik lyugums pyrma tam breidynuot par vajadzeibu, zvonūt 29512432.

datikšona nu Rēzeknis pusis ar koč kaidu transportu iz Viļānu pusi (tik juokuop uorā pyrms Viļānu, pīturā Mukuļi). tys ir aiz Subinaitis, vēļ aiz Komuļteņu pīturys i aiz meža. tī byus ceļš pa labi pyrms pīturys.

muna sāta ir vēļ 1 km dziļuok pa tū dzeraunis ceļu. eisi sokūt, nu leluos šosejis juosagrīž vydā pi kūka zeimis “Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacija”, kam viersā pleivoj sorkonboltsorkonais karūgs.
juobrauc voi juoīt da muorka pylna kai acs, tod kolnā augšā i pi myura klāva aiz egleišu pa kreisi pa vuortim. sāta “Pučukolns”.

leidza drūšeibai juopagiun guļammaiss. sīna škiuņs lels.

piertī bišku izpyvuse greida, tok varbyut kokla naatlauzsit. eisi sokūt – es asu runuojuse. niu geidu.

munys sātys lūgs. pareizuok sokūt, muns lūgs.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona

nakts pīzeimis

huh, beja troka dīna. suocēs ar skrīšonu nu reita iz korpusa seminaru, beidzās tik niu.

i tai paīt dzeive… šudiņ sasajiemu izvuorēt zupu, naseņ tik gotova.

izaruodēja, ka svātdīņ apmārktuos pupys sadeigušys. 🙂

sātā labi ka ap 23 stuņdem, kaida tī vaira kulinareja. laimeiga plyka čaja īdzert.

sadeigušys pupys uorā ni svīst – tok jau dzeiveiba.

kurai osni garuoki, ībuožu pučupūdā. kura tik deigst, kotlā.

vot byus, ka vysūs pučupūdūs suoks augt i zīdēt! vareišu duovynuot, kai cyti duovynoj kaktusus.

salyku vysu kotlā, pagrīžu lānuoku guni, īsliedžu tvaika nūsyucieju i atguoju pastruoduot. piec stuņdis pagaršuoju.

izaruodēja, ka mārcātais špeks nav tik suolejs kai vīteitais. kotlā garšuoja piec sūmozgu drusku, koč garšvīlu cytaiž pīguožu rikteigi.

bļūdā teiri lobs. pupys normalys, pat gordys. itymā godā pīauga kaidi 5 litri kāršu pupu. nu napylna puslitra.

sastatieju par apsmīkli sausā zemē apleik vystu duorzam car statini. saauga kai mežs, koč leluo puse nasadeiga.

puorsavieru Aņšam presis relizis, reit aizīs informaceja. taisneiba ir nazkur pa vydu, a patīseibys nazyna nivīns.

kab maņ byutu bejuse puorlīceiba, ka vyss byus ok, es 2006. goda majā byutu pīkrytuse struoduot “Latgolys Radejā”.

juosoka, ka jī nūsaturēja nacarāti ilgai. prognozis naveiksmis gadīņam beja tik da 2007. goda 1. janvara – piec tam bez diktoru, tik plyka dzīšmu liste, kū dasaver operators.

juosoka, 2006. godā latgalīšu muzykys beja tik moz, ka beja risks, ka jei apniks – atsakuortojūt sutkā nazcik reižu.

itamuos dīnuos aizīs škārsteikla radeja. nazynu, cik legalai ar autortīseibom, tok dzīsmis i džingli skanēs. puiši struodoj, tai maņ sacēja.

mož apmāram podkāstu formatā byus ari informaceja. ar diktofonu studejis vītā. 🙁

lai voi kai, latgalīšu radeja byus. vaicuojums, kaidā formatā. tai kai izdūmuoju īsasaisteit, tod bez rezultata ni atsakuopt. mani gon apmīrynoj 1 sakareigs i regulars raidiejums lobā raidlaikā, tok tys tai.

bet pakuost frekveņcis, licenzi, 4 raideituojus… nu, kū lai soka.

latgalīšu bizness: radejā īguļdēt 150 tyukstūšys, nūturēt 2,5 godus, puordūt par 50 voi cik tī tyukstūšom. i prīceigi, ka atsateistēja latgalīšu muzyka.

morale. par problemom ir juorunoj vīnam ar ūtru i laiceigai. i navar gaidēt, ka vysi pamanēs cītieju uperi.

šudiņ beja ari latgalīšu vuordneicys seminars. dūmuoju, ka byus trokuok. 🙂

piec ortografejis komisejis pīredzis šudiņ beja par moz pliesšonuos. vys jau vēļ paspēs.

nu ūtrys pusis, ļauds vaicuoja, kai es tū tūreiz izturieju. a nikaida vaine. kod volūdnīki izalomoj par sovom attīceibom, paceļ golvu i pavaicoj, voi ar nūteiktajom golūtnem vysom vuordškirom ir vīnaiž i rokstom pi kotrys voi gona ar vīnu reizi.

naivums gluobs pasauli.

vuordneica byus. nu suoku internetā kai demo verseja ar komenteišonys īspieju. paraleli struodojūt pi leluo projekta.

var tikai apbreinuot latgalīšus. ortografeju sataisēja bez saņtima vaļsts naudys. šudiņ sadalēja, kurs kū dora – kurs skenej, kurs taisa platformu, kurs atbiļd par datubāzem, kurs organizeišonu. naudu meklēsim, a dorbs jau suocīs.

mož itū vaļsti vajag īdūt puorvaļdēt trokajim?

juokreit. reit otkon troka dīna, dorbi, izklaidis ar pasauļa gluobšonu. pīktdīņ da uorsta, sastdīņ atskaitis. ka es itū vysu iztureišu.

atsavainoju tim, kas gaidēja 7 patīseibys par mani: boltajam ruņčam i cyxobam.

naasu spiejeiga iz konstruktivu īsasaisteišonu taidā struktureitā akcejā. vysmoz ni itymā dzeivis periodā.

i bez tuo – škārsteiklā jau tai par mani ir par daudz informacejis. kai izaruodēja, tod ari latvīšu volūdys korpusā… ka pameklej bonito eistajā vītā eistuos lītys.

Latgalīšu bizness bibliotekā

Latgalīšu ortografeja asūte lobs biznesa projekts.

Puorskaitieju itaidu komentaru, pasabreinuoju. Puorskaitieju ūtru, suoču dūmuot.

Tai laikam ir. Normali cylvāki, pyrms kū nabejs dora, apriekinoj sovu peļņu.

Kū ideja trokuoka, tū peļņai juobyut leluokai. Risks atpeļnej īguļdeitū kapitalu, ka juo nasaīt pagaisynuot tuo poša riska deļ.

Izdūmuojom, ka gona gaideit nu vaļsts tū, kuo jei nav ni spiejeiga dūt, ni ari gryb voi kod nabejs varātu gribēt garantēt.

Tys ir, juos varys aparats, partū ka vaļsts to asam i mes ar tevi, i sābru Ontons.

Reikuosim poši latgalīšu rokstu volūdys kursus. Apsavērsim – vajag juos kaidam voi tikai pošim. Pasadalēsim – ka zynim mes, lai zyna i cyti.

Informaceja dzeivoj, puorsavītojūt nu vīna cylvāka da ūtra. Cikom cylvāks runoj ar cylvāku, ir volūda. Kod volūda palīk tikai vuordneicā, lementarī i lyugšonu gruomateņā, nav ari volūdys. Kod volūdys nav školā, juos ar laiku nav ari gruomotuos, saimē i sapynūs.

Pryuši izdūmuoja, ka lobuok runuos vuocyski. Pryuši palyka, volūda pagaisa. Pagaisa volūda, pagaisa i pryuši.

Skaitu, kū roksta cylvāki, kas pīsasoka kursim. Cik daudz ir ļaužu ar pagaisynuotom saknem.

Mama ar tēti runuoja latgaliski, ka beja pi babys ar dzedu. Mašynā, kod brauce iz dzerauni, runuoja. Sātā nikod. Es cīši grybātu īsavuiceit koč puors vuordu babys volūdā.

Tuos ir tikai treis paaudzis. Volūdys vaira nav.

Latvejis Nacionalajā bibliotekā, vēļ vacajā kuormā, nu šudiņdīnys vokora byus latgalīšu rokstu volūdys kursi. Dzeiva volūda, na gruomotys i konservi. Cylvāku saziņai, sarakstei dūmuota, runuota, dzīduota, smīta, sepineita, saceita, šveiksteita, na tikai senejuos gruomotuos puorskaitama.

Gruomotuos byus vysod. Zynuosi volūdu, atrassi i puorskaiteisi. Zynuotnīki vysod varēs pieteit.

Niu ir pādejais laiks runuot i lītuot rokstūs.

Kur ta cytur, ka ni bibliotekā īsavuiceit raksteibu. Pi vysu tūs gruomotu, burtu i nūglobuotuos informacejis. Dalikt pasauļa informacejis tūrņam sovu mozumu, atrast tī seve.

Kū vaira volūdu zyni, tū vaira informacejis atsasadz. Ka labi zyni dzymtū volūdu, atsasadz vēļ vaira. Varbyut atsagrīž tovs dzeds i baba, a varbyut – tu pats.

Breivā vaļstī breivam cylvākam navar aizlīgt tuo, kas ir īraksteits Vaļsts volūdys lykumā – ka vaļsts apsajem aizsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu.

Ka tuo vajag maņ i tev, taitod tuo vajag myusim. Taitod mes varim sasarunuot sovā storpā, taitod volūda ir dzeiva.

Ka tuo aizavajag i cytam, mes varim īdūt, pasadalēt ar sovu zynuošonu. Cikom volūda ir runojama i skaitama, na tikai skaitama. Cikom ir kū dūt i ir kam dūt.

Ka jau es asu vaļsts i ka jau vaļsts navar dareit tū, kuo varu dareit es, taitod vaļsts nav i es doru.

Tik tuoli par volūdys vuiceibom kai biznesa projektu.

Ir tikai vīns mozs i nu molys pavysam naradzams seikums. Nivīns par itū dorbu i īguļdeitū laiku naudys nasajem.

Ari par nūsacejumu izstruoduošonu, jūs izdūšonu, izsyuteišonu Latgolys školom. Ni santima.
Tys nav biznesa projekts. Tei ir cylvāku interese i gribeišona aiz seve pamest i cytim dūt kū vaira par anonimim škārsteikla komentarim.

Tys ir myusu laiks, energeja i nauda, kū varējem izlītuot daudz lobuok i efekteiguok, par pīmāru, taisūt kaidu sabīdreibys leluma pīpraseitu preci (a sabīdreibys vairumam ka tik labi paēst i pasavērt gultā teļvīzeri), par kū sajimtu naudu nu Latvejis bagaturu, vaļsts pasyutiejuma, školu, īstuožu i cylvāku.
Na dorūt kū vaļsts varai līku i sabīdreibys lelajam vairumam navajadzeigu, kuo dareituojus nūrej poši latgalīši.

Tok ka nivīns trokais i duraks nu laika gola nabyutu dūmuojs par latgalīšu raksteibu, juos nabyutu ni taidim voi itaidim burtim, ni rūkrokstūs, ni gruomotuos, ni datorūs.

Vēļ lobuok, ka par munu dorbu samoksoj taipat kai par cyta taiseitu montu, partū ka autori asam vysi. Īguļdeitais laiks i energeja, pruots i talants nu tuo nasamaina, tok tymā pošā laikā ir izvēle – dariet tū, par kū moksoj, voi dariet tū, kas dora prīcu.

Taids i bizness. Dori, kuo masai navajag. Dori par sovu naudu i sovā laikā.


Es tik dūmoju. A kam maņ pierkt Latvejis maizi, gali i svīkstu.

Lītuvīšu i kīnīšu prece ir lātuoka. Taipat kai lātuoka i lobuoka kaidam pasaruod uorzemu literatūra voi uorzemu volūda.


Izvēle pierkt sovu, koč duorgu preci, ir tikpat iracionala kai skaiteit sovu literaturu voi lītuot sovu raksteibu.

A kurs ta cyts juos skaiteis. Naba jau kīnīši.

Gols golā, āzdams lītuvīšu svīkstu, vari runuot latgaliski, a, āzdams latgalīšu svīkstu, par latgalīti napaliksi.

Taids i bizness.

Bibliotekā parunuot babys volūdā.

Publiceits ite.

itei dīna Latgolys viesturē

vysu laiku taisiejūs i nikai navarieju sasataisēt.

ir taids breineigs saroksts par latgalīšu svareigajim datumim i dīnom. ar vysom dzimšonys i mieršonys dīnom. vacs i nazynu, voi kaids jū papyldynoj koč ar mieršonys dīnom. 8)

tok koč kū nu juo var izzynuot. kod kurs mirs i kod kurs pīdzims. koč tik daudz.

byutu interesnai saleidzynuot, cik nu itūs datu ir Salcevičys gruomotuos. tys ir, mani fascinej cylvāku spieja sataisēt enciklopedejis i izziņu literaturu i sarokstus.

es par sovu dzeivi nazynu tik daudz kai cyti zyna par svešom dzeivem. zyna – ite dūmuots, jim ir interese zynuot.

Latgalīšu rokstu volūdys kursi

Latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. Ka nikas nanūjuks, septembra 3. nedeļā. Suoksīs ar Dr. philol. Annys Stafeckys informativū lekceju par myusudīnu latgalīšu rokstu volūdu. Sekuos praktiskuos volūdys nūdarbeibys kotru 2. nedeļu Mg. philol. Muorys Mortuzānis vadeibā. Pa vydu varbyut byus vēļ kaida lekceja par latgalīšu rokstu volūdys viesturi i atteisteibys prognozem.

Pasnīdziejis sarunuotys, papeira ir vasalys 3 pakys, printeram apmainēsim kārtridžu. 😀

Pagaidom informaceja gon nateik izplateita, partū ka SIF ir problemys ar atskaitem, deļtuo jim Vaļsts kase napuorskaita naudu. Norvegejis i Briselis nauda naīīt SIF kontā, a nu tīnis NVO kontūs. Vaļsts kai vysod myusim ir unikala! Kur vēļ ūtru taidu rast.

Leidza ar tū LgSC nazyna, kai samoksuos par biroja ustobys īri, narunojūt par telpu īri lekcejom i leluokim pasuokumim.

Bet gon vyss tiks atrysynuots. Telpys pagaidom meklejam par veļti, a mož da tuo laika i SIF atrysynuos sovys bādys.

Gols golā, LgSC vysu laiku ir iztics ar bīdru podsvīstim zīduojumim papeira pakys voi capumu izskotā i sovus projektus realiziejs ceļojūšajā birojā – pi kaida sātā, dorbā voi mašynā. Naudys nivīnam nav bejs ni deļ kuo. Narunojūt par izsaimnīkuošonu.

Gryuteibys nūryudej. Tai ka iz naudys tryukumu LgSC verās ar zynomom bažom pret nūslāgtajim leigumim, tok cytaiž najem cīši golvā.

Kai viestej vaca LgSC gudreiba: “Naudys taipat nabyus nikod.” :O)

Vokora styga "LATGALISKUO MEKLIEJUMI REIGĀ"

Bīdreiba „Latgolys Studentu centrs”
aicynoj Tevi pīsadaleit ituo semestra pyrmajā lelajā
latgalīšu pasuokumā –
orienteišonuos saceņseibuos pa Reigu.
Meklēsim latgaliskū kūpā!
Vokora styga
LATGALISKUO MEKLIEJUMI REIGĀ
2008. goda 3. septembris
Suokums: 18:00
Starta vīta: Reigys Goreigais seminars (Katuoļu īlā 16)
Komandā 2-4 cylvāki
Dasasaceit vajag leidz 02.09.2008. 24:00
Pa teleponu 26118413 Vitai voi iz e-postu lgsc i inbox.lv

Nūvodu dzejis dīnys Reigā

Novadu dzejnieku dzejas lasījumi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

“Novadu pant-Toņi”

2008. gada 6. septembrī

Norises laiks: plkst. 11-15

Koncepcija

Mērķis:

Popularizēt novadu dzejnieku veikumu, uzsverot katra kultūrvēsturiskā novada – Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales – savdabīgo kultūras identitāti, kas izpaužas novadam raksturīgā unikālā kultūras mantojumā un valodas īpatnībās.

Uzdevumi:

  1. Ar reģionālo literāro apvienību un nevalstisko organizāciju palīdzību 2008. gada 6. septembrī sapulcināt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 3-4 dzejniekus no katra Latvijas novada;
  2. Katrā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja novada sētā (Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales) izveidot attiecīgā novada dzejnieku dzejas lasījumu „stundu” (katra novada dzejas lasījumi ilgs 45 min + 15 minūtes starpbrīdis, kura laikā klausītāji un dalībnieki pārvietosies uz nākamā novada sētu) (scenāriju un tā izpildījumu pēc brīvas izvēles katra novada sētā organizē attiecīgā reģiona literārās apvienības pārstāvji un paši dzejas autori);

3. Ar nolūku pasākuma „Novadu pant-Toņi” pamatauditorijā (dzejas cienītāji, novadu pārstāvji u.c.) integrēt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklētājus – ģimenes ar bērniem, pie katra novada sētas izveidot tematisku radošo (zīmēšanas, apgleznošanas, veidošanas u.tml.) darbnīcu (radošo darbnīcu organizatorisko darbu veic Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji, taču idejiski laipni aicināti piedalīties arī reģionu literāro apvienību un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvji);

4. Pasākuma „Novadu pant-Toņi” noslēgumā noorganizēt radošo darbnīcu laikā tapušo darbu izstādi (organizatorisko darbu veic Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji).

* Projekts „Novadu pant-Toņi” nav komerciāls, tāpēc ieeja pasākumā ir bez maksas, taču tā apmeklētājiem, izņemot organizatorus un dzejas autorus, būs jāiegādājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ieejas biļete (pieaugušajiem Ls 1, studentiem un pensionāriem Ls 0,75, skolēniem Ls 0,50) (invalīdiem, pirmsskolas vecuma bērniem, daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, pansionātu iemītniekiem (uzrādot dokumentus) ieeja bez maksas).