Meža putni pulkim skrēja

Nazkai aizmiersu Naktineicā īlikt ka ni Dīnys rokstu, to koč atsauci. Ite byus. Kartenis i jūs parokstus niu laikam napuorpubliceišu. koč tī varbyut ir Dīnys dīnroksta leluokuo vierteiba.

________________________________________

Vysod var atlikt raksteišonu i naraksteit var vysod. Taipat kai vysod var nadareit, nabraukt, nasajimt. Sēdēt sātā, peļnēt naudys, dzeivuot labi i pareizi. Kai vysi dora i kai ak jau ir juodora.

Tok sajem smierts ziņu i saprūti – cik labi, ka rakstieji, darieji, brauci i jiemīs. Ka nasiedieji sātā, napeļnieji naudys i nadzeivuoji labi i pareizi. Partū ka nivīns cyts tuo nabyutu dariejs, redziejs, juts i bejs. Kai jau dzeivē vyscaur tys ir – cyti tovys dzeivi nadzeivuos.

Myruse Sprukuļu Berte nu Sčastlivuos dzeraunis. Cylvāks, par kuru es asu saciejuse – juos vīn deļ maņ beja vārts aizbraukt iz Sibiri. Ar vysu gryutumu i vysu naveseleibu pyrms tam, dublim, ūdim, moškom i ērcem.

Myužeigu duseišonu jai nūmyrušai i myužeiguo gaisma lai speid jai.

Par gūdu jai, juos dzeivei i dzīsmem šudiņ diena.lv īlikšu sovys kartenis nu 2006. goda 30. juņa ekspedicejis Sčastlivajā i sovu raksteitū Sibira stuostu gobolu “Kiukoj uora dzagiuzeite”.Varātu tikai saiti dūt iz cytu resursu, tok maņ ruodīs, ka var īlikt i vysu tekstu. Kurs gribēs, puorskaitēs.

Ituo teksta es nikod nabyutu pīrakstiejuse, kab na Bertys Sprukuļ nu aizlaiku laikim atguoduotuos i nu suoku nadzīdomā bolsā saceituos, piečuok īsadzīduotuos dzīsmis par dzagiuzeiti, kas bādoj par sovim kūkim taipat, kai meituška par sovim bruolim, kas pagaisuši karā.

I maņ prīca, ka tei dzīsme ir dzeiva. Jū niu dzīd Ondrupenis folklorys ansamblis “Sovvaļnīki”.

Taidā reizē saprūti, cik myužeiba ir moz, ka vysu taipat nūsoka eisa šaļteņa – kod Sprukuļu Berta atguoduoja tū dzīsmi i dzīduoja. I kod ļauds Latgolā jū niu dzīd. Par dzagiuzeiti, kam pītryuka treju kūku. Taipat kai dzīduotuojai treju karā kautūs buoleleņu, kuru kaulus balynoj saule i motus purynoj viejs.

Cik ta gara dzīsme ir – puors minotu. A tymūs minotūs izskaņ kaida cylvāka dzeive i vysu dzīsmis dzīduotuoju myuži, cikom vacuo dzīsme tyka da myusu laika i myusu laika dzīduotuoju.

________________________________________

Ite Sprukuļu Bertys dzīduotuo latgalīšu tautys dzīsme “Tymsa, tymsa tei eglīte”. Atlaidit, nūfilmeits šķeibi – steigā i ar fotoaparatu – jei pieški suoce dzīduot i nabeju da tuo ni reizis filmiejuse.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=9Yp67hCwdL4&feature=channel_page]

Soka, ka cīši skumeiga jai itei dzīsme. Tok cytys vēļ skumeiguokys. I maņ cīši pateik, ka tī vīnu šaļti īsadzīdoj meža putyni. Taišni tymā vītā, kur Berta dzīd par putynim.

Nu dzagiuzeitis maņ kotru reizi šārpys īt par kauli, tok dzīsmei ir tikai audio fails. Kina tikai pādejam paņteņam.

________________________________________

A ite muns stuosts par Sibiri “Kiukoj, uora dzagiuzeite“.

Najauši

Guoju aizvakar pa īlu. Tymss. Solts. Rībeigs. Cylvāka nivīna. Nakts.

Ausīs īsaskanēja dzīsme nu radejis “Klasika” – Toma Vaita “Krīvu daņcs”. Saprotu, laimei vajag tik moz. Lobu muzyku eistajā šaļtī.

Šudiņ atguoduoju i atrodu Youtubē. Jūceigu klipu.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=ypH_fNDdKio&feature=related]

Latgalīšu stuņde portalā diena.lv

Stuņdis laikā portalā pasaruodēja 3 roksti par izaveiduojušū situaceju ar “Latgolys Radeju” i latgalīšu volūdu radejā i medejūs.

Latgalīšu muzykantu protests pret izaveiduojušū situaceju

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” presis relize par raidiejumu latgalīšu volūdā finansiejumu

Annys Rancānis roksts par muzykantu protestu

"Latgolys Radeja" – "Latgolys Aļisa"?

Pādejuos dīnuos latgalīšu sabīdreiba vuorejās par latgalīšu medeja – Latgolys Radejis pagaisynuošonu.

Var vysaiž sprīst i meklēt īmesļus – naspieja sasadorbuot sovā storpā, atzeit sovys klaidys, meklēt atbolstu i laiceigai meklēt finansiejumu, kaitnīceiba nu molys, globaluos sazvieresteibys voi finansialuo krize, vieleišonu tyvums i politiskūs parteju interesis īgiut informacejis kanalu.

Tok tai niu ir – radeja raida krīvyski, pa šaļtei īspraužū kū latvyski i latgaliski, a pa tū laiku cyti losa naudu juos atgiušonai i taisuos apstreidēt dariejumu. Diskuseja par tū nūteik Lakugā – latgalīšu teikla avīzē. Ite i ite.

Niu Lakuga ir vīneigais latgaliskais medejs. Partū ka “Katōļu Dzeive” ir lokala i pa pusei religioza i latvyska, regionaluos avīzis latgaliski tikpat kai naroksta.

Tikom Latvejis medeji ar ratim izjāmumim pa lelai daļai klusej. Pošim bādys i krize, da i latgalīši deļ videjuo latvīša ir nazkaida mistiska separatistu tauta nazkur uorzemēs, aiz Aivīkstis. Par jim atguodoj tikai zam vieleišonu i sasūlej mada pūdus, až saeimā aizrunoj latgaliski i stuosta, cik jī ir patīsi, sirsneigi i lobi cylvāki.

Itymā sakarā anekdote, kū babys pastuostēja vakar piec Sv. Miša bazneicā. Par krizi, latgalīšim i jūs rūceibu.

Skrīņ začs pa mežu i bļaun:  – Krīze, krīze. Sateik vylku, a vylks soka: – Kaida tī krīze? Kai gaļu iežu, tai i iesšu. Tuoļuok sateik lopsu, a lopsa soka: – Kai kažuku nosuoju, tai nosuošu. Sateik abizjanu, a abizjana soka: – Kai ar plyku diersu staiguoju, tai i staiguošu.

Latgola kaidā čūkstā bejuse, taidā i ir. Tai nazcik seņ sovā dīnrokstā rakstēja Raibīs Suņs.

Ite informaceju sagataviejuse “Latgales Televīzija”.

Ite informaceja nu TV3 ziņom 4. februarī.

Ite Labinska saceitais avīzē “Latgales Laiks”.

A jaunuokuo naformalūs i niu jau ari oficialūs kanalu informaceja līcynoj, ka tyvuokajā laikā (jau itymā vokorā varbyut) Latgolys Aļisa (Latgales radio krīvu izpiļdiejumā) raidēs 50-70 % latgaliski. Bet – tikai pa vokorim.

Tys – beistūtīs nu NRTVP sankceju par liceņcis nūsacejumu puorkuopumu. Lai ari juos nūsacejumi i volūdu proporceja ir pamaineita janvara beiguos (ar poša Labinska rūku), vysleidza tī ir tikai 40 % cytvolūdu (ni latvīšu & latgalīšu)!

Latgalīšu muzykanti šudiņ izplatēja sovu protestu i rauga apturēt sovys autortīseibys dzīsmem. Nazynu, kai tys tehniski nūteik i voi tys ir reali. Bet taids aicynuojums ir izplateits.

Kai Dīnys rokstā nūruoda AKKA LA vadeituoja Inese Paklone, jī navar tū regulēt. Tok beidzūt ir īsarunuojuši ari jaunuos radejis īpašnīki i sūlej vaira muzykys latvīšu i angļu volūduos – na tikai krīvus.

Nasaverūt iz tū, nasatic, ka raidiešona latgaliski ir iz ilgu laiku – atsluobs sabīdreibys spīdīņs, maineisīs i apstuokli. Cikom tys nav fikseits normativajūs dokumentūs, natycu. tei, gols golā, niu ir privata krīvu radeja. I bez vaļsts atbolsta ar latgalīšu muzyku i ziņom peļņa moza. A bez peļnis tū dareis tikai poši latgalīši.

Tikom latgaliskuo “Latgolys Radeja” laiž škārsteiklā latgalīšu muzyku:

Winamp

Windows Media Player

Tī ir tī poši ļauds, kas cer atjaunuot jū ari eterā i radejuos – lai latvīšu (i latgalīšu ir latvīšu) volūda skaņ mīstūs i dzeraunēs, kur nasnīdz Latvejis radeju stacejis i dreižuok var dzierdēt Krivejis zinis, na sovys vaļsts informaceju.

Ar trokumu var pasauli apgrīzt. Ir juoisadūd.

Tikom LgSC šudiņ publiskuoja sovu redzīni par latgalīšu volūdu Latvejis sabīdriskajūs medejūs 2009. godā – kardinali pīsokūt, ka ari itūgod vaļsts nav dariejuse nikuo, kab Latgolā byutu latgalisks medejs, kas veicynoj latgaliskuos (i latvyskuos) kulturvidis atteisteibu, i aicynojūt vaļsti atbaļsteit latgalīšu volūdu medejūs – taipat kai latvīšu volūdu medejus vyscaur.

Izveidota biedrība latgaliskās „Latgolys Radejis” atjaunošanai

Pēc nelikumīgas SIA „MG Latgolas Bolss“ akciju kontrolpaketes pārdošanas radio „Latgolys Radeja”, sākot no 2009. gada 30. janvāra, ir pārtraukusi raidīšanu savā ierastajā formātā – latgaliešu mūzika un informācija latgaliski. Pamatā skan krieviski raidošā radio „Alise+“ programma, kas pielāgota Nacionālās radio un televīzijas padomes formālajām prasībām atbilstoši 2009. gada 29. janvārī apstiprinātajai koncepcijai.

Lai atjaunuotu latgalisko „Latgolys Radeju”, vienīgo latgaliski raidošo radio staciju, ir izveidota biedrība „LR”, kas apvieno fiziskas un juridiskas personas.

2006. gada maija beigās Latgalē sāk skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizē SIA „MG Latgolas Bolss“ (izveidota 2005. gada septembrī), akciju kontrolpaketes turētājs un SIA izveidotājs ir Valdis Labinskis. 2006. gadā ar nalielām daļām SIA iesaistās arī Stepaneja Latkovska, Leonards Latkovskis, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskis un Juoņs Girts Zegners (oficiāli viņus reģistrē vēlāk).

2006. gada janvārī A. Bierzeņš izveido biedrību „LR“, atbilstoši tās statutiem mērķis ir: 1) sabiedrisks „Latgolys Radejis“ atbalsts; 2) cita latgaliešu valodu un kultūru, kā arī Latgali kūpumā atbalstoša un veicinoša darbība. Biedrība ir domāta nekomerciālu kultūras un valodas projektu realizēšanai „Latgolys Radejis“ ēterā, taču no vadības puses interese neparādās, tāpēc biedrība praktisku darbību reāli neuzsāk (izņemot to, ka uz tās vārda tiek reģistrēti „Latgolys Radejis“ mājaslapas domēni „lr.lv“ un „radeja.lv“).

Jau no sākuma radio direktors ir akciju kontrolpaketes turētājs V. Labinskis. Pēc pieredzes budžeta iestādē – radio „Brīvā Eiropa“, viņš izveido lielu biroju, pieņem darbā daudz darbinieku un, cerot atpelnīt ieguldīto naudu nākotnē, iegulda līdzekļus. Zinot, cik smags ir radio bizness, pārējiem akcionāriem ir pārliecība, ka varētu sākt ar mazākiem apgriezieniem, pamazām palielinot izdevumus tikai tad, kad lētākais formāts jau sāk atmaksāties, taču V. Labinskis viņus pārliecina neuztraukties. Arī citos svarīgos jautājumos V. Labinskis lielākoties neieklausās akcionāru un speciālistu padomos un turpina rīkoties pēc sava prāta.

Radio pamazām iegūst savu lomu latgaliešu sabiedrībā un kultūrā, tajā skan latgaliešu grupu dziesmas, Latvijas sabiedrība sāk saprast un pierast, ka latgaliešu valoda var tikt lietota arī radio. Radio un tās kolektīvs veic savu sabiedrisko darbību, lai gan brīžiem šķiet, ka kvalitāte varētu būt labāka. Tikmēr radio neracionālās saimniekošanas dēļ nonāk arvien lielākos un lielākos mīnusos, taču akcionāri par to netiek informēti.

2008. gada 4. decembrī radio akcionāri no direktora saņem elektronisku vēstuli, kurā viņš stāsta par esošo situāciju un nākotnes plāniem, tajā skaitā arī par to, ka radio jāiegulda naudu, bet viņš pats to nevar atļauties. Tāpēc viņš aicina visus palielināt savas daļas. No esošajiem akcionāriem nedaudz savu daļu piekrīt palielināt tikai A. Bierzeņš.

29. decembrī „Latgolys Radejis“ birojā Rēzeknē notiek akcionāru sapulce, kurā piedalās V. Labinskis un A. Bierzeņš. A. Bierzeņš piedāvā palielināt pamatkapitālu par 30-50 tūkstošiem latu, piesaistot citus mazos akcionārus. V. Labinskis uzskata, ka reālāks ir kontrolpaketes pārdošanas variants. Sapulces dalībnieki nolemj, ka 2009. gada janvāra beigās jārīko nākošā sapulce, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums. Līdz tam laikam A. Bierzeņš apņemas piesaistīt jaunus mazos investorus, V. Labinskis – noskaidrot pārdošanas variantus un noteikumus.

Tomēr jau janvāra sākumā V. Labinskis paraksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (no viņam piederošajiem 92 % akciju) pārdošanas līgumu ar nesen speciāli izveidoto un Daugavpilī, Raiņa ielā 28, reģistrēto SIA „Latgales Radio“, kas pieder Viktoram Dobkevičam un ir saistīta ar Daugavpils krievu radio „Alise+“ (un tās saimnieku Jevgeniju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mazajiem akcionāriem neviens nepiedāvāja izmantot viņu pirmpirkuma tiesības, lai arī pēc LR Komerclikuma 189. punkta viņiem tādas ir un to nepiedāvāšana ir nelikumīga.

Ceturtdien, 29. janvārī, NRTVP izskata V. Labinska lūgumu mainīt radio koncepciju, būtiski palielinot mazākumvalodu daļu. V. Labinskis informē, ka radio raidīs vairāk arī krieviski, poliski, lietuviski. Padome viņam notic un lūgumu apmierina.

Tajā pašā dienā Uzņēmumu reģistrs apstiprina izmaiņas SIA „MG Latgolas bolss“ valdē (par valdes biedru V. Labinska vietā ieceļ V. Dobkeviču) un dalībnieku sastāvā – 75 % akciju pāriet SIA „Latgales Radio“ un V. Labinskim paliek tikai 17 %.

Piektdien, 30. janvārī, apmēram plkst. 15:00 „Latgolys Radejis“ raidīšanu pa frekvencēm Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos un Jēkabpilī atslēdz un pārslēdz uz Daugavpils radio „Alise+“ (oficiāli V. Dobkevičs paziņo, ka radio „veic studiju maiņu”). Šī darbība notiek pēc V. Dobkeviča pavēles un ar V. Labinska piekrišanu (LVRTC viņam piezvana un pārjautā, vai viņš ir ar mieru).

Interesanti, ka obligātā ētera ieraksta par šo laiku nav: lai arī, pēc „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vārdiem, nedeļas vidū uz servera bija 10 Gb brīvas vietas, piektdien cietais disks jau ir pilns un serverim nav, kur rakstīt. Līdz vakaram „Latgolys Radeja“ vēl skan internetā, bet ap plkst. 22:00 jaunie, nelikumīgie saimnieki lūdz provaiderim atslēgt „Latgolys Radejis“ birojam internetu, ko tas arī izdara. Radio kolektīvs un visa Latgale ir šokā, cilvēki ierodas birojā un sāk domāt, ko darīt: kā glābt Latgales radio?

Vēl pirmdien „Latgolys Radejis“ ēterā skan „Alise+“ programma, otrdien, bīstoties no NRTVP draudiem atņemt licenzi, jaunie „saimnieki“ piemēro programmu formālajām prasībām, tajā pašā laikā maksimāli saglabājot savu „Alise+“ programmu: ēterā skan pārsvarā krievu dziesmas, ziņas trijās valodās (krievu, latviešu un latgaliešu), džingli skan ne latgaliešu, bet latviešu valodā.

Mazie akcionāri tagad gatavojas apstrīdēt nelikumīgo pārdošanas darījumu likumā paredzētajā kārtībā. Pozitīvā gadījumā tas var būt salīdzinoši neilgs process – pāris mēnešu, negatīvā var arī ievilkties, taču ir skaidrs, ka pēc likuma taisnība ir mazajiem akcionāriem un to ir iespējams pierādīt.

Paredzēts, ka akcijas ar pirmpirkšanas tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tajā skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības. Nepieciešamā summa ir 66 tūkstoši latu daļu pārpirkšanai un 30 tūkstoši latu ieguldīšanai, kopā aptuveni 100 tūkstoši latu.

Atbalsts šajā darbā ir jau agrāk reģistrētā biedrība „LR”, kurā šobrīd apvienojas visas personas (kā fiziskās, tā juridiskās), kas grib piedalīties „Latgolys Radejis“ atjaunošanā tās oriģinālajā – latgaliskajā – koncepcijā, bet jau jaunā, dzīvotspējīgā kvalitātē. Darba grupā bez mazajiem akcionāriem ir dzejniece Anna Rancāne, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, advokāts Agris Bitāns, rokgrupas “Bez PVN” vadītājs Guntis Rasims un daudzi citi.

Tāpēc darba grupa aicina visus cilvēkus, kas vēlas atjaunot Latgales radio, kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:

1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kas atrodams radio un biedrības mājaslapā http://lr.lv/;

2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Biedrība “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pag., Preiļu raj., LV-5328;

3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”, reģ. Nr. 40008098542.

Bīdru naudas biedrība izmantos „Latgolys Radejis“ akciju pirkšanai ar mazo akcionāru palīdzību par pirmpirkšanas tiesībām, bet vēlāk – radio darbības atbalstam. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr neizdosies pārpirkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcijas, tad par biedru naudas izmantošanu tiks lemts biedrības kopsapulcē. Paredzamais rezerves risinājums: jauna, mazāka radio izveidošana – no sākuma internetā, vēlāk arī ar kādu raidītāju.

Pašlaik ir pienācis brīdis, kad latgalieši paši var parādīt savu izvēli, pasakot, ko viņi grib. Lai tas tā notiktu, malā nedrīkst palikt neviens, kam ir svarīga latgaliešu valoda un kultūra.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcionārs,

biedrības „LR“ valdes priekšsēdētājs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Diskuseja par tū, voi pierkts nalykumeigi i voi latgalīši ir voi nav maitys

Jēkabpils ziņas i diskuseja

Balvi.lv – bolvienīšu diskuseja

Jaunatneslietas.lv

Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Informaceja presei

Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Reiga, 2009 gods februara 5. dīna

Piec nalykumeigys SIA „MG Latgolas Bolss“ akceju kontrolpaketis puordūšonys „Latgolys Radeja”, suocūt ar 2009 gods janvara 30. dīnu, ir puortraukuse raidiešonu sovā īrostajā formatā – latgalīšu muzyka i informaceja latgaliski. Pamatā skaņ krīviski raidūšuos radejis „Alise+“ programa, kas pīlāguota Nacionaluos radejis i televizejis padūmis pormalajom praseibom atbylstūši 2009 gods janvara 29. dīnā apstyprynuotajai koņcepcejai.

Kab atjaunuotu latgaliskū „Latgolys Radeju”, vīneigū latgaliski raidūšū radeju, ir sataiseita bīdreiba „LR”, kas apvīnoj piziskys i juridiskys personys.

2006 gods maja beiguos Latgolā suoc skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizej SIA „MG Latgolas Bolss“ (īstateita 2005 gods seņtebrī), akceju kontrolpaketa sovinīks i SIA īstateituojs ir Vaļds Labinskais. 2006 godā ar nalelom daļom SIA īsasaista ari Stepaneja Latkovskuo, Leonards Latkovskais, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskais i Juoņs Girts Zegners (opicialai jūs registrej vāluok).

2006 gods janvara mienesī A. Bierzeņš īstota bīdreibu „LR“, kurys statutūs īroksta, ka juos snāgi ir: 1) „Latgolys Radejis“ ļaudiskys atspaids; 2) cyta latgalīšu volūdu i kulturu, kai ari Latgolu kūpumā podturūša i veicynūša darbeiba. Bīdreiba ir dūmuota nakomercialu kulturys i volūdys projektu realiziešonai „Latgolys Radejis“ eterā, tok nu vadeibys pusis iņteress napasaruoda, partū bīdreiba praktisku darbeibu realai nasuoc (izjamūt tū, ka iz juos vuorda registrej „Latgolys Radejis“ sātyslopys domenus „lr.lv“ i „radeja.lv“).

Nu pošu suoku radejis direktors ir akceju kontrolpaketa turātuojs V. Labinskais. Pa pīredzei budžeta īstuodē – radejā „Breivuo Europa“, jis sataisa lelu kantori, pījam daudzi darbinīku i, ar nūceji par īliktuos naudys atpeļneišonu atīsmē, līk vydā naudu. Zynūt, cik gryuts ir radeju bizness, puorejim dalinīkim rūnās dūmi, ka varātu suokt ar mozuokim apgrīzīnim, pa mazeņam palelynojūt izdavumus tik tod, kod liešuoks pormats jau suoc atsamoksuot, tok V. Labinskais jūs pīrunoj naizatraukt. Ari cytūs svareigūs vaicuojumūs V. Labinskais pa leluokai dalei naīsaklausa akcioneru i specialistu padūmūs i turpynoj dareit pa sovam.

Radeja pa mazeņom ījam sovu vītu latgalīšu sabīdreibā i kulturā, jamā skaņ latgalīšu grupu dzīsmes, Latvejis sabīdreiba suoc saprast i dajiukt, ka latgalīšu volūda var tikt lītuota ari radejā. Radeja i juos kolektivs dora sovu ļaudiskū dorbu, koč i šaļtim ruodīs, ka kvalitate varātu byut lobuoka. Pa tam laikam deļ naracionaluos saimnīkuošonys radeja īt aizviņ leluokūs i leluokūs minusūs, tok akcioneri nateik par tū informāti.

2008 gods dekabra mieneša 4 d. radejis akcioneri nu direktora sajam elektroniskū viestuli, kurā jis stuosta par tānejū situaceju i atīsmis planim, tymā skaitā i par tū, ka radejā vāga likt vydā naudu, bet jis pots tū navar atsaļaut. Partū jis aicynoj vysus palelynuot sovys dalis. Nu asūšūs akcioneru nadaudzi palelynuot sovu dali pīkreit tik A. Bierzeņš.

Dekabra 29 d. „Latgolys Radejis“ kantorā Rēznē nūteik akcioneru saīsme, kurā pīsadola V. Labinskais i A. Bierzeņš. A. Bierzeņš pīduovoj palelynuot pamata kapitalu par 30-50 tyukstūšom, dasaistūt cytus mozūs akcionerus. V. Labinskais soka, ka realuoks ir kontrolpaketa puordūšonys variants. Saīsmis dalinīki sasprīž, ka 2009 gods janvara beiguos byus vēļ vīna saīsme, kurā tiks pījimts gola lāmums itymā vaicuojumā. Da tam laikam A. Bierzeņš apsajam raudzeit dasaisteit jaunus mozūs investorus, V. Labinskais – nūskaidruot puordūšonys variantus i nūsacejumus.

Bet jau janvara pyrmajuos dīnuos V. Labinskais paroksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (nu jam pīdarūšūs 92 % akceju) puordūšonys leigumu ar naseņ specialai īstateitū i Daugpilī, Raiņa 28, registreitū SIA „Latgales Radio“, kurei pīdar Viktoram Dobkevičam i ir saisteita ar Daugpiļs krīvu radeji „Alise+“ (i juos saiminīku Jevgeneju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mozajim akcionerim nivīns napīduovoj izmontuot jūs pyrmpierkšonys tīseibys, koč i pa LR Komerclykuma 189 punktam jī taidys tur i napīduovuošona ir pretlykumeiga.

Catūrtdiņ, janvara 29 d., Nacionaluo radejis i televizejis padūme izaver V. Labinskuo lyugumu puormeit radejis koņcepceju, byutyskai palelynojūt mozuokumvolūdu dali. V. Labinskais informej, ka radeja raideis vaira i pa krīviskam, i pa poliskam, i pa lītoviskam. Padūme jam nūtyc i lyugumu apmīrynoj.

Tymā pošā dīnā Pasajāmumu registris apstyprynoj puormejumus SIA „MG Latgolas bolss“ voldā (par volda bīdri V. Labinskuo vītā īceļ V. Dobkeviču) i dalinīku sastuovā – 75 % puorīt SIA „Latgales Radio“ i V. Labinskajam palīk tik 17 %.

Pīktdiņ, janvara 30 d., ap 15 stuņdem „Latgolys Radejis“ raidiešonu pa prekveņcejom Rēznē, Daugpilī, Bolvūs i Jākubpilī atslādz i puorslādz iz Daugpiļs radeju „Alise+“ (opicialai V. Dobkevičs paziņoj, ka radeja „veic studeju maiņu”). Itei darbeiba nūteik pa V. Dobkeviča pavēlei i ar V. Labinskuo pīkrisšonu (LVRTC jam pazvona i puorvaicoj, voi jis ir iz mīra).

Iņteresantai, ka obligatuo etera īroksta par itū laiku nav: koč i, pa „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vuordim, nedelis vydā iz servera beja 10 Gb breivys vītys, pīktdiņ cītais diskys jau ir pylns i serveram nabeja, kimā raksteit. Da vokora „Latgolys Radeja“ vēļ skaņ škārsteiklā, bet ap 10 stuņdem vokorā jaunī, nalykumeigī saiminīki lyudz provaideram atslēgt „Latgolys Radejis“ kantoram škārsteiklu, kū jis ari izdora. Radejis kolektivs i vysa Latgolā ir šokā, cylvāki sasalosa kantorā i suoc dūmuot, kū dareit: kai gluobt Latgolys radeju?

Vēļ pyrmudiņ „Latgolys Radejis“ eterā skaņ „Alise+“ programa, ūtardiņ, beistūtīs nu NRTVP draudu atjimt licenzeji, jaunī „saiminīki“ damāroj programmu pormalojom praseibom, tymā pošā laikā maksimalai saglobojūt sovu „Alise+“ programu: eterā skaņ puorsvorā krīvu dzīsmis, zinis trejuos volūduos (krīvu, baļtīšu (latvīšu) i latgalīšu), džingli skaņ na latgalīšu, a baļtīšu volūdā.

Mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Pozitivajā gadīnī tys var byut saleidzynūšai nailgs process – nazcik mienešu, nagativajā var i īsaviļkt, tok skaidrs, ka pa lykumam taisneiba ir mozuokuma akcionerim i jī tū var daruodeit.

Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys. Napīcīšamuo suma ir 66 tyukstušys latu deļ daļu puorpierkšonys i  apmēram 30 tyukstušys latu deļ likšonys vydā, kūpā – apmāram 100 tyukstušys latu.

Atspaids itymā dorbā ir jau seņuok registrātuo bīdreiba „LR“, zam kurys tān sasalosa vysys personys (i piziskuos, i juridiskuos), kas grib pīsadaleit „Latgolys Radejis“ atjaunuošonā juos originalajā – latgaliskajā – koņcepcejā, bet jau jaunā, dzeivuotspiejeigā kvalitatē. Dorba grupā bez mozūs akcioneru jau ir dzejneica Anne Rancāne, Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns, advokats Agris Bitāns, rokgrupys „Bez PVN“ vadeituojs Guņts Rasims i daudzeji cyti ļauds.

Partū dorba grupa aicynoj vysus ļauds, kas gryb atjaunuot Latgolys radeju, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:

1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis i bīdreibys sātys lopā http://lr.lv/;

2) nūsyuteit jū pa postam iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;

3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”, reg. Nr. 40008098542.

Bīdru naudys bīdreiba izmontuos „Latgolys Radejis“ akceju pierkšonai car mozajim akcionerim pa pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai. Ka koč kaidu īmesļu dieļ naizīs puorpierkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcejis, tūreiz par bīdru naudu izlītuošonu tiks lamts kūpeigā saīsmē. Paradzamais rezervis rysynuojums: jaunys, mozuokys radejis īstateišona –  suokuos škārsteiklā, tūlaik ari ar kaidu raideituoju.

Tān ir daguojuse šaļts, kod latgalīši poši var paruodeit sovu izvēli, pasokūt, kuo jī grib. Kab tys tai nūtyktu, molā nadreikst palikt nivīns, kam ir svareiga latgalīšu volūda i kultura.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcioners,

bīdreibys „LR“ volda prīšksādātuojs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Nūdybynuota bīdreiba Latgolys Radejis atbolstam

Puorpubliceju jaunuokū spamu i kēdis viestuli.

Autors – Aņss Ataols Bierzeņš.lr_mozais

Mierkis – pasauļa, nā, latgalīšu radejis gluobšona.

Olūts: Lakuga i LR sātyslopa.

Vasali!

Ka esit klausejušīs “Latgolys Radeju” pādejuos dīnuos, tod zinit, ka tī tān skaņ krīvu radeja “Alisa+”.
Parkū?
2009. gods janvarī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akceju kontrolpaketa turātuojs i radejis direktors Vaļds Labinskis 75 % akceju puordeve Daugpiļs radejis “Alisa+” sovinīkim, koč 8 % akceju pīderēja mozuokuma akcionerim. Piec LR Komerclykuma 189. panta mozuokuma akcionerim beja pyrmpierkšonys tīseibys, tok jim natyka pīduovuots juos izmontuot.
Partū mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys.
Deļ tūs cylvāku pīsadaleišonys, kas navar atsaļaut īlikt radejis akcejuos lelys naudys sumys, tok vysleidza grib paleidzēt jū atjaunuot i pīsadaleit juos darbeibā, ir īstateita bīdreiba “LR”. Juos statutūs nūruodeitī snāgi ir “Latgolys Radejis” ļaudiskys atspaids i cyta latgalīšu volūdu i kulturu podturūša darbeiba.
Lyudzam vysus ļauds, kas gryb atjaunuot “Latgolys Radeju”, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:
1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis sātys lopā http://www.lr.lv/;
2) nūsyuteit jū pa postu iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”,
reg. Nr. 40008098542.
Bīdru naudys bīdreiba izmontuos “Latgolys Radejis” akceju pierkšonai car mozajim akcionerim par pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai.
Gluobsim “Latgolys Radeju” i sataiseisim nu juos kūpeigu tautys radeju!
Lyudzami, puorsyutit itū aicynovumu i īsastuošonys padavumu vysim draugim, pazeistamajim, radnei, sābrim, kolegom!
Izdrykavojte jū i īdūdit cylvākim, kas natur interneta!
Radeja latgalīšu volūdā byus tik tod, ka VYSI paleidzēsim!
Ka nā, juos nabyus nikod – breivu FM prekveņceju navā i nabyus.
__________________________________
Sveicināti!

Ja esat klausījušies “Latgolys Radeju” pēdējās dienās, tad zināt, ka tanī šobrīd skan krievu radiostacija “Alise+”.

Kāpēc?
2009. gada janvārī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akciju kontrolpaketes turētājs un Latgales radio direktors Valdis Labinskis
75 % akciju pārdeva Daugavpils radio “Alise+” īpašniekiem. 8 % piederēja mazākuma akcionāriem. Pēc LR Komerclikuma 189. p. mazākuma akcionāriem bija pirmpirkuma tiesības, bet viņiem netika piedāvāts tās izmantot.
Tādēļ mazie akcionāri šobrīd gatavojas nelikumīgā pārdošanas darījuma apstrīdēšanai likumā paredzētajā kārtībā. Paredzēts, ka akcijas
ar pirmpirkuma tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tai skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības.
To cilvēku dalībai, kas nevar atļauties ieguldīt radio akcijās lielas naudas summas, bet vienalga vēlas palīdzēt to atjaunot un piedalīties
tās darbībā, ir nodibināta biedrība “LR”. Tās statūtos norādītie mērķi ir “Latgolys Radejis” sabiedrisks atbalsts un cita latgaliešu valodu un
kultūru atbalstoša darbība. Lūdzam visus ļaudis, kas grib atjaunuot “Latgolys Radeju” , kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:
1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kurš atrodams radio mājas lapā http://www.lr.lv/;
2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”,
reģ. Nr. 40008098542.
Biedru naudas biedrība izmantos “Latgolys Radejis” akciju pirkšanai caur mazajiem akcionāriem pēc pirmpirkuma tiesībām, bet vēlāk – darbības atbalstīšanai.
Glābsim “Latgolys Radeju” un izveidosim no tā kopīgu tautas radio!
Lūdzu, pārsūtiet šo aicinājumu visiem draugiem, paziņām, radiem, kaimiņiem, kolēģiem.
Izdrukājiet to un iestāšanās iesniegumu un iedodiet cilvēkiem, kam nav interneta.
Radio latgaliešu valodā būs tikai tad, ja VISI palīdzēsiet!
Ja nē, tā nebūs nekad – brīvu FM frekvenču nav un nebūs.

dzīsmis i aforismi

Sasajiemu sataiseit ite div jaunys sadalis: dzīsmis i aforismus. Informaceja tik pa dalei muni. Tok varbyut ari cytim nūder daļa nu munā datorā nazcik godu laikā sakruotuos informacejis.

Kurs gryb publicēt iz papeira, lai meklej olūtūs. Partū ka daļa ak jau nazkod ir bejuši publiceiti. Tik kas zyna, kod i kur.

A elektroniskai i apsveikumu lītuošonai lobuok itai nikai nikai. Partū ka šaļtim ruodīs – kuo nav teiklā, tuo nav i pasaulī.

Bez tuo – nav jau kaida konkreta autora, a tautys radeits monts. Koč kaids autors i izkass, apdarynuojs, publiciejs. Tai i es izkašu, apdarynoju i publiceju.

Parkū folklora navar tikt puorstuosteita ari teiklā?

Īmeslis itai dūmai i dareišonai vīns – nav dīnys, kod nu Gūglis ciocis maklātuoja iz itū dīnrokstu naatīt kaids dzīšmu i aforismu voi, vēļ vaira, latgalīšu dzīšmu i aforismu maklātuojs.

Vyss gon tapšonys stadejā. Vaira nav kai ir. Tok tei lobojama līta. 😀

Kai vacā gudreibā saceits: acs dorba nūsabeida, rūkys padareja. I bez prācys nav tykuma.