Tag Archives: dzeja

Izguojuse myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja "Susātivs"

Ite īlīku presis relīzi, kas tyka sagataveita latvyski i latgaliski i vakar izsyuteita Latvejis medejim i, par pīmāru, publiceita ite. Tai kai ak jau ari regionalī medeji (izjemūt sātyslopu Lakuga i avīzi “Rēzeknes Vēstis“) jū publicēs latvyski, tod nasagryb, kab vysa prāca byutu par veļti. A informaceja nikod navuodej.

482835_big

Ūtartdīņ, 16. decembrī, 18 stuņdēs vokorā Rēzeknē, Rēzeknis piļsātys kulturys nomā, Bruoļu Skryndu īlā 3, nūtiks myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātki „Susātivs mekliešona”, kurā ar literarom i muzykalom performancem pīsadaleis latgalīšu dzejnīki i muzykanti.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā publiceita 17 latgalīšu autoru dzeja – tūs, kas itūšaļt roksta latgaliski. Jī poši sataiseja sovu dzejūļu izlasis, pīduovuoja sovys foto emocejis i rūkrokstus, izaškeire par svareiguokū publikaceju nūruodi i stuosteja par sevi literarajā CV – kas ar gruomotys sakuortuotuojis vaicuojumim, kas poša grybys rūsynuots.

Antologejā atrūnama kai pīredziejušu autoru: Annys Rancānis, Ingridys Tāraudys, Emīlejis Kalvānis, Ontona Slišāna, Valentina Lukaševiča, tai ari taidu autoru, kam itei ir vīna nu pyrmūs nūpītnuokūs publikaceju gruomotys formatā: Raibuo Suņa, Janys Čeveris-Škrivlis, Vitys Viļumys, Baibys Zveigulis dzeja.

Antologejā publiceitū dzeju papyldynoj sovpateigs pīlykums: insceneita virtuala diskuseja par latgalīšu literaturys vaicuojumim, kai ari interpretacejis lopys, kas paredzātys skaiteituoju ideju fikseišonai, kur jī var zeimēt, raksteit sovus tekstus voi papraseit kaidam autoram autografu.

Gruomotys nūsaukumam izalaseits babeņu pyura vuords „susātivs”, kas kolpoj kai vysa kruojuma vodmotivs i ir saisteits ar dziļuokuos byuteibys mekliešonu sevī.

Kai atzeist gruomotys sastateituoja, Rēzeknis Augstškolys Filologejis katedrys docente Ilga Šuplinska, itaida gruomota ir bejuse īcarāta jau seņ, tok ideja realizeita tik niule, kod sasatyka vysi faktori – vajadzeigais finansialais nūdrūšynuojums i autoru i sastateituoju iniciativa. Jei soka: „Gruomotā sasatykuši tī, kas nu babenis ci dzeda na reizi dzierdiejuši: „Nagols maņ ar tevi, bierneņ!” Tys zeimoj, ka nu normu i pareizys uzvedeibys lykumu uorā leiduši, seve i pasauļa vaicuodami, mekliejuši dorbus i nadorbus, a piečuok vuordūs tū atroduši i meklej pa šam.”

„Itei ir vīna nu paraudzeišonu sev i pasauļam paruodeit, kas ir latgalīšu literatura 21. godu symtā i kai izapauž cytaidais latvyskums – latgalīšu latvyskums. Tai saīt, ka myusu dīnuos latgalīšu literatura ir regionaluo literatura, kū roksta, izdūd i skaita Latgolā. Iz cytom vītom jū vad kai kontrabandu voi eksotisku preci. Publicej kampaņveideigi, kod latgaliskais ir mūdē i ir juoparuoda kas naviņ interesnuoks, svežņuoks,” tai stuosta antologejas redaktore i dzejis autore Ilze Sperga.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeju „Susātivs” izdavuse bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” ar Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latvejis Universitatis latvīšu volūdys instituta atbolstu.

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” 2008. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.

Kab myusdīnu latgalīšu dzeju varātu puorskaiteit plašuoka sabīdreiba, ir īcere antologeju „Susātivs” Zīmyssvātkūs izduovynuot vysom Latgolys školom i bibliotekom.

Piec gruomotys prezentacejis plašuokai auditorejai tiks paruodeiti ari multimedeju diska “Sūpluok” materiali (autori Ingars Gusāns, Māris Justs, Ilga Šuplinska), kas ir taiseiti Latgolys Kulturys programas finansiejuma ītvorūs.

Pošā nūslāgumā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātku daleibnīkim byus īspieja meklēt sevī ari muzikālū susātivi, partū ka 21 stuņdēs īsasuoks interaktivs i drupeit nostaļgiskys grupys „Borowa MC” koncerts.

Susātivs 16. decembrī Rēzeknē

antologeja_afisa

16. decembrī izīt latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs”.

Pavysam gruomotā 17 autoru, kotram autoram – juo poša sastateita dzejis kūpa i poša raksteita rodūšuo biografeja. Papyldus – prīkšvuords, aizdavumi dzejis interpretacejai i vuordneica.

Gruomotu izdūd bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, sastateituoja Ilga Šuplinska, redaktore Ilze Sperga, vuoka i maketa autors Māris Justs.

nu tā

es nāktu ar lēniem un bailīgiem soļiem,

ja tik tu pagaidītu.

upes maigumā lēnā un mūžības spēkā

slīpējot krasta klintis un bedres apejot, appludinot,

pagaist laiks, un es ticu.

bet nakts

apņem un pazudina, ierauj miglas bezdibenī un nokauj,

mašīnu ugunīs ceļmalā parādās, pagaist pasaules gals –

aiz krūmiem ir sveša dzīve, manis tur nebūs.

es būšu jau cita citā pasaules malā.

tie tīkli, kas pazudina, piesieti katram krūmam, kur eju.

es ietu, bet nelaiž. ceļmalas krūmos aizķeras dzīve.

no rīta zirnekļa tīklā vien āda izsūktām iekšām,

hitīna pārvalkā glabājas cietais disks – viss, ko es zinu par dzīvi.

liekās informācijas nezūdamības likums:

viss, ko tu zini, ir tava dzīve. labāk, ja nezinātu.

viss, ko tu zini, ir blefs. cerību kontrolpunkti,

ejot tumsā pa miglu, skatoties nekurienē.

es zinu –

tava maiguma balss pazuda e-pastā,

rakstot starp rindām “atbrauc un paliec. šoziem ir auksti kalni.”

laikam es nāktu. es nāktu, ja aicinātu.

cerību kontrolpunkti manās smadzenēs smeldz.

dzejnīks

najauši īsavieru nazkaidu sātyslopu, kas ir pylna ar pabaisim tekstim. ir že cylvākim pacīteiba.

vīns ari par latgalīšu volūdu. volūda kai volūda, a ortografeja – paraugs.

soki nu, kuo tik naatrassi.

.

a tod atrodu vēļ vīnu lopu. dzīsminīks.

cylvākam pateik džezs, Ingys Gailis dzeja i ir atseviški dorbi dizaina jūmā.

.

bet poša lobuokuo karteņa, kū atrodu, meklejūt pavysam kū cytu, beja itei – Kārlis Vierdeņš doncoj ar Rutu Veidemani. sirsneigai.

.

koč itei tože loba. Ontons Slišāns ar Anneli i unucānu.

5×5

,

a tu mani neuzmini
piec reiz pieci
ko tu zini
piec reiz pieci
vēlreiz mini
atkal mani neuzmini
piec reiz pieci
točna zinu
a tu mani sadedzini
piec reiz pieci
sareizini
tu līdz mielēm mani zini
i vienalga neuzmini

Reiga

es teve, Reiga, naaizmiersšu
iz teve, Reiga, pasauļs turīs
iz tovu sapyvušūs īlu
es tikai garom guojiejs byušu

tūs dīnu gaistūšūs es napīmiņu
kod saulē izkusušūs īlu korstums
maņ dasagryude prūjom ejūt

tovs zeimūgs, Reiga, munā mīsā īcapts
tovs korstums, Reiga, munuos īkšuos gailej
tuos vīnys vosorys es napīmiņu
kod otkon jauna, nūkruosuota beji

tovs zaļums, Reiga, augši zorūs turīs
tovs zylums, Reiga, augši padebešūs
es ļauna napīmiņu, Reiga
kod īluos gaistūšuos es prūjom eju

tai

es teve nazynu

pa kaidom ļaužu stygom

nu teve aizīt laiks, kod ļaudīs smejūt

tu nūrej osorys par dzeivi

kas pagaist ejūt

.

es teve napazeistu

malnais humors i nūvadnīki

varu īprīcynuot i ari īprīcynoju vysu pasauli, ka maņ šudiņ nabyus mobiluo telepona.
leidz ar tū pasauļs var leist nu bikšu uorā, asu tikai onlainā, kod asu, tok na sazvonoma.

pasuokums Breivdobys muzejā 6. septembrī beja tik genials, ka seņ naasu tai rauduojuse. D vīnu reizi beja juopīsatur pi statiņa.

rauduoju div reizis. piedejū reizi itai izaprīcuojuse i puorsasmiejuse beju pyrms nazcik godu, kod ar Ilonu meklējem apsveikuma dzejūli Juoņam Eļkšņam jubilejā. tod skaitieju latgalīšu dzejis antologeju, kū sastatiejs V. Valeiņs. D Ilona zyna, jei redzēja i rauduoja leidza!

īsadūmoj – vaca perduna (lai maņ atlaiž vysus grākus pret vacim perdunim i profesorim, bet ite nadūmoju nikuo ļauna, tikai faktus) sastateita izlase, kur dominej pyrmssmierts izjiutys. i nu taidys izlasis juoatrūn teksts apmāram 70 godu jubilejā… da osoru!

vysumā pasuokumam nabeja ni vainis. maisēja tik tys, ka beja juoskaita nazkaidi dzejūli. ar trejim ruodējēs par moz, ar četrim nasaruodēja opols cipars, a pīktū nūskaitieju iz dullū – kurs pasatruopēja. vēļ maisēja, ka beja juobrauc iz sātu sienīs i nasaguoja ītusēt.

bet lai voi kai, šikaladu i limanadu nu 1 kuozinīku dabuojom. sataisējem vuortus i pikantai safotografējem, lykom zeimēt. eisi sokūt, ka tik loba kompaneja. tod ari izvadeišonys, kuozu i krystobu dzeja ir loba dzeja.

vīneigais, kū izdūmuoju, braukdama viļcīnī ar cītumnīku, iz prīšku byutu labi nūškiert – dzeja tautai i trokūs dzeja. tod tautys dzejnīki varātu sovā storpā apsamaineit ar kruojumenim i komplimentim, a trokī ītusēt pa sovam ar sovim tekstim.

partū ka tei nabeja nīvodu dzeja. tei beja tautys dzeja, kas stuov puori nūvodu rūbežim.