PVN apokalipse

kā gadījās, kā ne, bet šodien man beidzot bija laiks. pēc visiem trakajiem pārskrējieniem un darbu ķeršanas, atskaitēm un papīriem, murgiem un ņemšanās apsēdos pie kompja, jo nekur nebija jābūt un telefons gandrīz nezvanīja.

iegāju internetveikalā un nopirku Gaujas pēcteci. tas ir, visu cieņu Gaujai. strādā labi, jaudīgi un paklausīgi. kā reti kurš.

tikai pēc 1 korpusa remonta par Ls 35 saņemties vēl 1 korpusa remontam (kas vairs nav ieskrūvēt 1 skrūvi un nomainīt 2 plastmasas detaļas vākam) nespēju. plus, braukt kaut kur ellē ratā uz Ganību dambi, kur nevar normāli iebraukt, jo ir baltā svītra un jābrauc kaut kur uz priekšu un jāapgriežas celiņā – nu nē. ja Gauja nesvētu 5 kg, es varbūt padomātu. bet tas nav portatīvais dators. un man vajag mazu, vieglu kompīti, kas nesver pusi no lidmašīnas rokas bagāžas.

protams, pārāk bieži neiepērkos internetā. jo cik es vispār iepērkos. maz. man riebjas iepirkties.

būtu atlikusi vēl mēnešiem, bet saņēmos. pēc drauga bombardēšanas skaipā un sms – vai beidzot nopirki kompi. vakar tas nebija reāli. tas nebija reāli pirms svētkiem. šodien izdevās.

pie viena atcerējos veco plānu par ārējo cieto disku. būs ķiršu sarkans un caur USB – lai mazāk vadu.

sazvanoties izrādījās, ka jāmaksā jaunais PVN. jau šogad. to gan es tā nesapratu un pārvaicāju – ja rēķinu saņemu un apmaksāju šogad, kāpēc jau tagad būtu jāmaksā par 3 % vairāk?

izrādījās, ka par to viņi nebija padomājuši. ka gan izrakstīt rēķinu, gan apmaksāt var vēl šodien (tas bija ap pusdienlaiku). problēma tika atrisināta.

ar pirkšanu ir tāpat kā ar zvanīšanu – man riebjas zvanīt un man riebjas iepirkties. pie vienām sāpēm saņēmos nopirkt vēl dažas parpalas, kas tiek atliktas jau no apmēram vasaras. ne no šī gada vasaras. 😀

lapā bija smalks uzraksts izmantot gada pēdējo dienu (tas gan manā gadījumā nebija iemesls, tomēr jauks bonuss): “Atgādinām arī – vēl šodien vari pagūt iepirkties par cenām ar veco labo 18 % PVN. ”

man gan bija drusku zobs uz to veikalu, jo līgumu saskaņošanas process kaut kur iestrēga un pie jaunumiem neparādījās 1 grāmata. bet gan jau arī gada beigas. visu nevar paspēt. gan jau.

arī šajā veikalā varot pirkt tikai ar jauno PVN. jo viņi nevarot paspēt apstrādāt, pārbaudīt pasūtījumu un izsūtīt rēķinu.

protams, kā gan man zināt, kāds ir jaunais PVN, ja cenas joprojām ir ar veco. un kā gan lai es zinu par problēmām, ja pirmajā lapā nav sarkans uzraksts “PVN maiņas dēļ no 30.12. 12:00 līdz 5. janv. 12:00 iepirkties nav iespējams”.

tad nu tagad man būs dažas parpalas, kas bija uz vietas. bet kopumā – nekā iepriecinoša. bardaks ir, bardakam būs būt.

1. janvārī, tas ir, laikam arī 5., 6., 7. u. c. janvāros mūs sagaidīs iepirkšanās haoss – kā pēc pasaules gala veikali (gan reālie, gan virtuālie) mainīs cenas.

ar to arī visus apsveicu. gan pārdevējus un grāmatvežus, gan mājaslapu administratorus un cenu lipinātājus, gan pircējus. visus.

jautrus svētkus cenu pārlipinātājiem! jautru iepirkšanos!

LU apgānīšana un valsts varas gāšanas mēģinājums

puce

esmu šokā! 😀 šī valsts iet uz galu. 😀
atjēgsimies, goda vārds, visi aiz restēm!

šai sabiedrībā ir jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst.
nedrīkst vairāk nekā drīkst. un to zina visi. ko nedrīkst.

neviens Raiņa bulvārī nepiesējās par ciedru šņabi!!!
lai gan par problēmām šai sakarā biju pilnīgi svēti pārliecināta un tāpēc iepildīju limonādes pudelē. jau biju gatava pašvaldības policijas reidam. un par šņabi biju gatava arī atbildēt.

bet pēkšņi pienāca civilā ģērbts vīriņs tā apmēram 2 metri ar visu cepures galu un aizrādīja, lai izklīstam! un netaisām nesmukumus. lai novācam visu (to, ko var redzēt galerijā un kas, manuprāt, nav nekas neestētisks).
lai nedarām kaunu universitātei!!!!

te nu es pateicu, ka esmu doktore un manam grādam ir jubileja un ir pilnīgi nepieciešami un tradīcija tādā brīdī uz trepēm ar zobenu kaut pūci.
bet tas viņam bija pie kājas. !

turklāt viņš akal aizrādīja, ka tad, kad stājos universitātē, šeit taču nebija tāda nesmukuma. 😀
un lai tagad novācu. un lai izklīstam.
protams, neviens neizklīda. turpinājām procesus, vīriņš aizgāja stacijas virzienā.

pēc brīža ārā iznāca baltā tērpta LU sardzene (baltā sieva!), ķērās man pie rokas (jo stāvēju malā). lai tak mēs to visu novācam. 😀
viņai esot teikuši, ka mēs te ārā dzeram šampi!

uz ko, protams, ļaužu pulks 1 balsī noliedza – nē, nē, šampi nē. šampi nekādā gadījumā!
es kliegt nevarēju. jo viņa joprojām turējās man elkonī (laikam tāpēc, ka man bija balta jaka). un mana elpa nudien nesmirdēja pēc šampja.

arī viņai tika paskaidrots, ka tā vajag. vajag pūci, zobenu un rozi. 😀
bet lai mēs visu novācam.
un klusiņām izklīstam.

bet nebija jau ne pikets, ne manifestācija.
vienlaicīgi vairāk par kādiem 7-8 cilvēkiem tur tiešām nebija. 😀

protams, izklīdām. pēc vēl kādas pusstundas. kad pūces vairs nebija.
bet es vienalga esmu šokā.

LU trepes ir svētas un neaizskaramas. 😀
un kas to būtu domājis! ka tās trepes ir tik svētas.

un nupat atcerējos, ka tai steigā aizmirsu uz trepēm izliet šņabi. nākamo paaudžu svētībai.
bet nu kādi 4-5 doktori no tā bara, kas piedalījās ceremonijā, varētu iznākt. nerunājot par Kārlīti, kas noteikti būs vismaz Promocijas padomē!

īsi sakot – pēc gada tajā pašā vietā, tajā pašā laikā, bet ar svecītēm.
ja līdz tam nebūsim cietumā par LU apgānīšanu un necieņas izrādīšanu arhitektūras ansambļiem.

ekspertu blogi

no sērijas – visiem ir blogi, mums arī vajag. modes vārds. būsim moderni un kruti.
visbiežāk portālu, avīžu etc. blogi ir tikai tāda ķeksīša lieta – kaut kas vidējs starp rakstu un komentāru, kas neietver iespēju būt personiskam.
tas ir, auditorijai (un redakcijai) nevajag personisko, bet rakstus un komentārus par virtuālajā un mediju telpā aktuālām lietām, izteikumiem, tēmām.
ja visi mediji cepas par vardarbību pret bērniem vai Zatlera vizīti Uzbekistānā, pamēģini rakstīt par kaut ko marginālu un subjektīvu.

________________________________

bet replika bija par komentāriem LV un to, kā šaujos nost, kad man tur kaut kas jāuzraksta.

precīza definējuma un naivuma krustojums neizraisa vēlmi rakstīt.

Tomēr nesaprotu, kādā nozarē autore ir eksperte. Rubrika saucas “Ekspertu blogi”.

ar trokim pa lobam

itū es par komentarim pi munu rokstu. rejās i poši nazyna, kuo rejās…

lai par kū raksteitu, vyss atsadur pret volūdu. volūda atbreivoj, volūda pajem cītumā.

pofig. kū ar klybu doncuot, tū ar glupu runuot. ka nav kozai pīna, to nav. kaids tolks maņ nu tūs publiskūs blogu. Viestness koč naudu moksoj par murguošonu, Dīnā tikai rej i kritizej. deļkuo maņ tys byutu vajadzeigs?

eisi sokūt. dori sovu. pasauļa napuorvuiceisi.

lai tai i byutu.

iz prīšku Dīnā tikai par pupu myzom. i nikaidu komentaru zam tekstu. es dūmoju, munu komentaru.

Latgalīšu popraksteiba

Dorba vajadzeibom aizavajadzēja tekstu latgaliski. Myusu dīnu cylvāku latgalīšu rokstu volūdā raksteitu tekstu. Na komentaru, a teiklā publiceitūs tekstu.

Te nu ari juosoka, ka rūkys nūsalaiž i sirds apsatak. Cylvāki, nu kū jius dorit? Jiusim nav sovys raksteibys? Jiusim nav golvys, ocu, pruota i sirdsapzinis? Gols golā – jius esit lupotys, kas nacīnej ni seve, ni sovys volūdys i juos viesturis?

Lelais vairums tekstu ir raksteiti piec dzierdis – kai runoju, tai rokstu. Pat Latvejis medejūs, Latvejis lelūs izdevnīceibu izlaistajuos gruomotuos.

Raksteit “acagrīžūs nu Rjāzakņis” (pareizi byutu “atsagrīžu nu Rēzeknis”) voi “munā zjamijā speidj sauļja” (munā zemē speid saule) ir taipat kai latvyski raksteit “pac labākais galdauc ir rōzā” voi “zveinieks Antōns pēc kīnō aclābinājās”.

Ortografeja ir nūsacejumi, raksteibys konvenceja. Lykumi. I latgalīšu rokstu volūdai ir taidi poši normeiti lykumi kai vysom normeitajom volūdom.

Nav jau nikaida džungļu tautenis voi tuksneša klaidūņu volūda, kam nav rokstu pīminekļu, literaturys, tekstu, raksteituoju. Latgalīšu rokstu volūdai ir kodificeitys normys, gramatikys, ortografejis nūsacejumi, raksteibys pīminekli, gruomotys, avīzis, sātyslopys.

Jius tok naesit nu nakurīnis. Jius esit nu Latgolys. Tod i rokstit sovā volūdā kai leli cylvāki, na napraškys bārni.

Školā navuica? Tod vuicīs pats! I prosi vaļstei, kab vuiceitu školā.

Naizīt avīzis i gruomotys? Tok meklej naudu i izdūd juos!

Namuoki raksteit? Bais, ka apsasmīs? Nu suoku aizej da psihologa voi cytaiž gluob sovu pošapziņu i tod pameklej koč voi itepat teiklā latgalīšu volūdys gramatiku, ortografejis nūsacejumus.

Ar lizeiku mutē naīlīs ni školuotuojs, ni profesors, ni Dīvs. Pošam juosavuica.

Latgalīšu volūda, kurā runojam i rokstam, nav myusu izdūmuota. Jimā runoj saime, draugi, sābri, jimā runuoja dzedi, prodzedi i jūs prodzedi. Ari myusu pomuzykys dzīsmēs skaņ myusu seņču volūda. Cīneit sovu volūdu popkulturys laikā nav anahronisms. Tys ir cīneit sevi.

1908. godā Pīterburgā tyka izdūta pyrmuo pošu latgalīšu raksteituo gramatika – Ontona Skrindys „Латышская грамматика летгальскаго нартlьчiя — Latwìšu wolúdas gramatika”.

2008. godā analfabetisma nav palics a ni mozuok. I tī nav vaineiga ni vaļdeiba, ni saeima, ni cytplanetīši. Poši latgalīši sēd pi sovu datoreišu i ar sovom rūceņom roksta glupuosts.

Nui, labi, ka roksta! Tok tys ir moza bārna leimiņs. Ka cylvākam vaira nav 5 i 6 godi, nu juo prosa vaira – na tik salikt kūpā burtus, a salikt jūs pareizi. Kab cyti varātu puorskaiteit i kab jis raksteitu pareizā rokstu volūdā.

Vaļdeiba, saeima i cytplanetīši ir lels spāks, tok volūda ir juoīsavuica kotram pošam. Ar sovu golvu, smadzinem, apziņu i gribeišonu. Koč voi pasokūt vaļstej, vaļdeibai i cytplanetīšim, ka es grybu īsavuiceit, zynuot, prast i maņ vajag tuos volūdys.

Latgalīšu grupa “Borowa MC” – sovā laikā latgalīšu kūpeibys i veiksmeigu sakriteibu deļ pasacāluse pi latvīšu muzykys dabasu. Jau seņ zynu, ka jī, vysmoz Aigars Runčis, postulej – kai runojam, tai dzīžam. Sok, labi, ka vyspuor latgaliski. Nui, pyrma puors godu tei beja lela aizadreiksteišona – dzīduot publiskā telpā latgaliski.

Tok tuo jau seņ ir par moz. Debeja beja spūdra, loba, nagaideita, svežņa i breineiga. Niu juoīt tuoļuok! Latgalīšim niu ir daudz grupu, kas dzīd latgaliski. Varbyut dzīd pat lobuok, cytaižuok, svežņuok.

Plyka dzīduošona ir bārna leimiņs. Dzīsmis pīraksteišona, kai dzierdi i kai saīt, ir bārna leimiņs.

Pīraksteit pareizi i padareit sovu volūdu bogotu – ar sovim aizmierstajim, nu mamys, tāva, babys, dzeda saklauseitajim, nu gruomotu īsavuiceitajim vuordim – tys ir lela i atbiļdeiga cylvāka lāmums.

Koč voi grupys sātyslopā atrūnamais dzīsmis “Dvēselis osorys” teksts, kur īlykts latgalīšu tautysdzīsmis citats “Aiz azara bolti bārzi sudrobeņa lapeņom”. Citats ir dzīduots i taitod raksteits tai, kai dzīsmis dzīduotuojs tū zyna i kai jis tū niu, myusu dīnuos runoj. Koč latgaliski ir vuordi “sudobrs”, “sudobreņš”, na fonetiskais puorcālums nu latvīšu volūdys – “sudrobs”, “sudrobeņš”, fonetiskūs lykumu deļ pamainūt “a” pret “o”. Leidzeigi kai “muoja” nu “māja”, koč pošim latgalīšim ir “sāta”.

Vysleidza ar prīcu verūs, ka koč jūs sātyslopys sadaļā “dziesmu teksti” pamatā tūmār ir īvāruotys latgalīšu ortografejis normys. Saceisim, koč voi dzīsme “Es eju nu Latgalis”, kurys tekstu cytur teiklā var atrast vysuos īspiejamuos raksteibys versejuos – “As eju nu Latgaļis”, “As aju nu Latgaļis”, “Es eju nu Latgolys” i t. t.

Pat pījemūt, ka vuords “Latgola” myusu dīnu jaunīšam var pasaruodeit svešs, muoksleigs i popkulturai nadereigs, a īrostuoks ir nu latvīšu volūdys puorjimtais “Latgale”, kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu, vuordu “gale” (latvīšu literarajā volūdā analogs ir vuords “gaļa”, taitod SIA “Latgaļa” – Latvejis gale, bekona eksports i galis izstruoduojumu ražuošona).

Tok tekstūs, kū var atrast itymā sātyslopā, paļdis Dīvam, nav totaluo analfabetisma. Tik naviereibys i nazynuošonys klaidys. Taidys kai, par pīmāru, “spīgeļeits” ar meikstū “ļ”.

Verūs, ka lelā vairumā gadīņu teik īvāruots nūsacejums pyrms patskaņu “e”, “ē”, “i”, “ī” i divskaņu “ie”, “ei”, “iu” nameikstynuot leidzskaņu burtus. Tū varātu nūsaukt par raksteibys suokuma zalta lykumu, ar kū suokt.

2007. goda latgalīšu ortografejis nūsacejumūs ir raksteits:

Meikstus leidzskaņu burtus ģ, ķ, ļ, ņ roksta, kod aiz jūs ir a, ā, au, o, u, ū, uo: kuģa, Ķuzāns, ļaut, ņaudēt, dat. rūtaļom, pļuove, lok. Seiļūs. Leidzskaņu burtus nameikstynoj, kod aiz jūs ir e, ē, i, ī voi ei, ie, iu: saule, lēkt, likt, kugis, līkt, neit, lieni, kiula, šliukt. Meikstus leidzskaņu burtus roksta, kod aiz jūs ir voi ir bejušys meikstynuotuojis skanis: atpakaļ, seņ, bruoļs (bet bruoli), akmiņs (bet akmini), viļņs (bet viļni), eņgeļs (bet eņgeli), ceļt, maļt, suņs, pīkaļne, Aņce, Jaņcs i tml.

Nav juomeikstynoj? Kai tai? Es že dzieržu “ļepetņīks”, “ķiula”, “Ļeigū”.

Nav. Tī leidzskani eistineibā nav rikteigi meiksti. Latgalīts itū skaņu itymā vītā naizrunoj meikstu, tei pat ir problema, vuicūtīs runuot latvīšu literarajā volūdā. Atguodojit monologu nu Juoņa Streiča kinys “Limuzins Juoņu nakts kruosā” (citeju aptuvanai): “Es tak saku: “Kakis”! Viņa man saka: “Saki “kakis”! Bet es tak saku “kakis”!”

Taitod nikaidā gadīnī navar byut nikaidys “Latgaļis”, kai ituos pošys dzīsmis tekstu var puorskaiteit, par pīmāru, latvīšu dzīšmu tekstu lopā. Juobyut “Latgalis”.

Tai ka cīnej sovu volūdu, ka cīnej seve i sovejūs, partū ka volūda ir latgaliskuos ideņtitatis svareiguokais bolsts, kas vysod īs leidza – pat tod, ka pūdi saduzs, svečturi salyuzs, lynu goldauti satrupēs. Pat postmodernajā postlaikā.

Partū ka latgalīšu popkultura vysleidza lītoj latgalīšu kulturys zeimis, latgalīšu skanis, burtus, vuordus, teikumus, tekstus, volūdu.

Voi varbyut latgalīšu volūda pasauļa globalajā teiklā www ir latgalīšu popraksteiba?

Kai dzieržu, tai rokstu. Kai runoju, tai rokstu. Kai muoku, tai maunu.

tai

Vaira nazyni i kuo raksteit. Nivīnam nikas napateik.

Nav jau švaki, tok pamatoj napatyku, a ni rej.

Apsveru dūmu klusēt, partū ka, runojūt pret sīnu, var īsadzeivuot bolsa aizsmokumā.

Fronte tēva pagalmā

Ir 4:27 no rīta. Rīgas centrs.

Nē, nav sācies ne karš, ne bombardēšana un pat ne partizānu kaujas Rīgas ielās. Frontes te nav.

Kāpēc es neguļu?

Paldies ceļu remonta strādniekiem. Pamodos no trokšņa, kas atgādināja malkas zāģēšanu. Troksnis atbalsojās tukšajā Čaka ielā, atsitās māju sienās kā mūra kanjonā.

Ceļu remonts. 4:27 no rīta.

Strādnieki zāģē asfaltu, urbj, krauj un strādā. Troksnis ellīgs.

Pirmā doma bija paņemt šauteni un nošaut. Lai paši nemokās un nemoka citus, no miega izrautos. Man mājās nav šautenes.

Pamodos līdz galam un sapratu, ka humānisma vārdā jāpiedod trakajiem. Ka visi jau nevar būt rāmi un uzvesties klusu. Ka kādam jāstrādā arī 4:27 un jāurbj ar pneimatisko urbi.

Otrā doma – zvanīt pašvaldības policijai, lai aizvāc trokšņotājus.

Ja tie būtu kaimiņi, kas rīko jandāliņu, ja tas būtu krogs, kas pārsniedz pieļaujamo decibelu skaitu, ja tā būtu jēgu pārdzērusi svinētāju kompānija, kas uz ielas rīko grautiņu, mani gan jau uzklausītu. Iespējams.

Ceļa remonta strādnieki? Gan jau viņiem ar pašvaldību ir noslēgts līgums un tajā ir ietverts punkts par ielas asfalta urbšanu 4:27 no rīta.

Tas taču vairs nav 3:27 naktī.

Lingvistiski robeža starp nakti un dienu ir 4:00 – līdz tam ir nakts, pēc tam rīts.

Kurš putniņš agri ceļas, agri urbj ar pneimatisko āmuru.

Es biju paredzējusi gulēt pārāk ilgi. Ilgāk nekā 4:00.

Rīgas domes sabiedriskās kārtības noteikumi ir pieņemti 2007. gada 19. jūnijā un ir saistoši “visām fiziskām un juridiskām personām Rīgas administratīvajā teritorijā”. Tie ir un izstrādāti, lai “nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību Rīgas administratīvajā teritorijā, kā arī apkarotu žūpību un netiklību publiskās un sabiedriskās vietās”.

Šo noteikumu 4. punktā teikts: “Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts: trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.”

Laikā no 23:00 līdz 7:00 juridiskai personai (neba tie strādnieki to dara privātas iniciatīvas dēļ) tas nozīmētu Ls 500-1000 lielu sodu.

Cita starpā uzzināju, ka šie noteikumi no 23:00 līdz 7:00 atļauj vest suni pastaigā Rīgas pilsētas apstādījumos bez pavadas.

Naktī laikam noraujas visi elles spēki un Cerbers dodas pastaigā. Bez pavadas, protams.

Jā, protams, ielas remonts ir svētīga lieta. Tas kalpo sabiedrības labā. Veikts citā laikā, tas apgrūtinātu satiksmi un radītu sastrēgumus. Kuru tāpat netrūkst, lai slava pilsētas attīstības plānotājiem.

Gan jau ceļa remontētājiem ir arī Rīgas izpilddirektora atļauja.

(Lai viņam pašlaik salds miegs un lai viņam jauks rīts, lai viņu nepamodina ne sīkākais tikšķis, jo viņam taču pa dienu būs jāparaksta tik daudz atļauju trokšņot pa nakti tajās vietās, kur neguļ viņš pats.)

Esmu samierinājusies, ka ap pusnakti pa ielu brauc pavecs traktors, kas tīra braucamo daļu. Ka pie luksofora tas apstājas un tad enerģiski purkšķina tālāk.

Savas miega fāzes taču var pielāgot, lai traktors aizpurkšķina drīz pēc kārtīgas iemigšanas dziļā miegā (miegs pirms pusnakts ir svētīgs) vai neiet gulēt, kamēr nav aizpurkšķinājis (tikai nav zināms, vai jau 4:50 strādnieki neblietēs šķembas un negrabinās pa asfaltu savus agregātus).

Esmu samierinājusies ar sirēnām, taurēm, svilpieniem. Pilsētai sava estētika un retorika.

Nu jau es esmu samierinājusies arī ar asfalta blietēšanas rībieniem un dārdieniem. Tas taču bija tikai pusstundu. Krietnu pusstundu enerģiskas trokšņošanas.

Elles troksnis sazin cik decibelu skaļumā.

Lūk, arī pirmais trolejbuss. Trādirīdis ir sācies. Mašīnas, pilsēta mostas.

Bet kāpēc ir jāmostas man?

Cik vērts ir mans miegs? Cik maksā mans miers?

Pēc dažām stundām iešu uz darbu. Aiz loga skanēs mūzika. Kanāla malā laivu izīrētāji no AAC skandinās drausmīgu popsu, kas atbalsosies kanāla malās, apkārtējās mājās un skanēs manā kabinetā kā no veca kasešu magnetofona vai sveša mobilā telefona.

“Killing me softly with his song…” un cita 90. un 10. gadu izklaidējošā komerciālā mūzika, par kuras atskaņošanu publiskā telpā AAC, cerams, ir samaksājis autortiesības.

Līgojies līdzi svešas mūzikas ritmā un centies domāt.

Protams, nav jau nekāda utopiskā Saules pilsēta un totalitārās sakārtotības laimes zeme (piemēram, Minskas centrā uz ielām nav ubagu).

Tomēr kaut kā jocīgi. Individuālais miegs nav vērtība salīdzinājumā ar kolektīvo ielu remontu.

Jauku visiem atlikušo dienu!

P.S.

Pirmpublikācija te.

LV lapā ir nesakārtota kodejuma, formatējuma vai vells zina kā lieta. Publicējot tekstā parādās milzonīgas atkāpes. Džeks, kas par to atbild, vaino mani, lai arī rakstu viņu logā, nevis kopēju no sava kompja. Lai sakārto savu sistēmu, ērmi gatavie. 😀