slaists Bermudu trejstyurī

uh. ir dīnys, kod nikuo nanūteik, a reizem nūteik tik vysa kuo, ka nikuo taida nimoz nanūteik. a tod nanūteik, nanūteik, a izaruod, ka vyss jau ir nūtics.

dzeivoju Bermudu trejstyurī. vyss gaist i nikuo nav. i maņ pi kuojis. nikas nanūteik! saceisim tai – ka es byutu nūpierkuse biletu iz Raimonda Paula koncertu Arenā Reiga, ak jau sādātu tī, kur nikuo navar redzēt (kai daudzi tū i darēja par Ls 20-30).

vyss laikam suocēs ar tū, ka maņ nu “Tele2” iz interneta modemu decembrī atguoja SMS, ka asu puortieriejuse limitu i pakolpuojums tiks īrūbežuots. tai kai beja labi ka decembra vyds, pasabreinuoju – nikuo naasu kačuojuse, da i lītoju kai vysod, jau godim. tai kai interneta vajadzēja, cerieju, ka mož napamanēs i naatslēgs.
pasyutieju žurnalu “Ir” – tys gon ir forši, ka ar vīnu blīzīni var nūsist div začus – sātā mamai ir, kū skaiteit, a es skaitu tī, kur asu es i teiklys. tūmār cylvākam vajag koč kaidu presi patierēt, kab jis byutu pīdereigs kaida socialai grupai. nav tok nikaids mežuons!
piec tam pasyutieju “Dīnu” – naba ka maņ cīši vajadzātu, a pīzvanēja nazkaida buobeņa i suoce stuostēt, cik jim vyss byus labi. aiz cīna nūsaklauseju, i maņ teiri profesionali patyka, kai jei rauga īsmērēt tū sovu avīzi. tai kai pavasarī byus juomozgoj lūgi i pa laikam aizavajag avīžu to tam, to itam – pakluot cuolim kastē voi īteit ūlys, tod pīkrytu mienesi sajimt – puors dīnu nedeļā. godam vajadzātu pītikt.
nu i bonusam decembrī nūpierku 2 biletus iz JRT “Malnū pīnu” – ak jau par gūvim juopasaklausa. bais jau ir nu žālobainys jimšonuos par izmierstūšom vierteibom, tok kū padareisi – vysys gūvs mierst.

internetu “Tele2” tai ari naatslēdze, koč šaļtim vylkuos kai pusbeigta žurka ar lauztu sprandu.
par tū otkon izaruodēja, ka iz sātu naīt pasyuteitais papeira žurnals “Ir”, par kū mama beja dīzgon sirdeiga, partū ka padūmuoja, ka es napasyutieju. nu, naba ka sirdeiga, bet izsacēja sovu vīdūkli – ka tys nu gon nav labi dareits i ka jei var bez tuo valna teļvīzera iztikt, ka ir radeja i žurnals, bet ar radeju i teļvīzeri tūmār ir par moz.
guoja laiks, daguoja janvars i maņ nabeja nikaidys “Dīnys”. atguoja 7. janvara numers, cyta nikuo. īrakstieju tviterī, tolka nabeja. pasavieru i nikaidus e-postus par reizi natrodu – a zvaneit es asu par daudz lels slaists. padūmuoju – vot tai tev i vajag, ar avīzi lūgus mozguot sadūmuojuse…
tai ari nazynu, sābri avīzi nūzoga voi postnīks izdūmuoja, ka jam ari lūgi juomozgoj. 🙂
īpaši nabāduoju – taipat jau nav laika skaiteit. kū grybu, tū pa dīnu apsaveru teiklā. ka “Dīnys” rokstu nav teiklā 100% izmārā, tys mani nikaidā veidā nadaspīss par jim atguoduot i puorskaiteit piečuok avīzē. es to dzeivoju teiklā.
ka “Ir” rokstus varu apsavērt i tai, i itai, tod apsaveru tū, kū grybu, a vysu koč kod puorškūrstu i puorlosu sātā, kod vaira laika – paļdis Dīvam, tys apjūms nav tik lels.
saceisim tai, kuo nav munā datorā, tuo nav vyspuor. pi kuo gryuši tikt, bez tuo var iztikt. asu slaists.

kod “Dīnys” buobeņa otkon pīzvanēja pasainteresēt, kai pateik, tai i pasacieju, ka napateik – nav jau kam patikt. tys beja laikam pyrmūdiņ.
tymā pošā dīnā e-postā atrodu ari “Ir” viestuli, kas laikam beja atbiļde par munom žālobom tviterī. tys pa tam i nūsaskaidruoja, ka vaine ir munys sātys adress, kura nav Latvejis posta sarokstūs – sāta ir, adress ir, presi sajemam, a elektroniski abonēt navar – nav koda. par tū jau laikam 2 godi atpakaļ zyrguojūs sovā dīnrokstā.
a vokorā posta kastē atrodu sastdīnis avīzi, bet bez pīlykuma. pasabreinuoju, tok bess ar vysim. natycu, ka sābri – jī tok te vysi vaci perdeli i sovetskuos armejis generalu atraitnis, taids mīreigs i pīkluojeigs kontingents, kas trepēs vysod soka “Labdena! Labdena!” – voi ta taidi zogtu latvīšu avīzi.
avīzi tai ari napuorskaitieju – vysys zinis vacys, jau radzātys teiklā. eksperiments naizadeve, papeira avīzis nav dūmuotys maņ.

a šudiņ pylnam cyrkam otkon izaruodēja, ka JRT izruode ir atcalta. nu kur var byut! nanūteik nikas nu tuo, kam byutu juonūteik!
tūtīs vokorā posta kastē atrodu vysys nasajimtuos avīzis ar vysim pīlykumim – lai slava “Dīnai”, muni lūgi byus teiri!
“Ir” pasūlēja pagarynuot abonementu i izduovynuot kalenderi i nazkaidu ekokosmetikys duovonu karti. Tok bess ar tū vysu – golvonais, ka žurnals īt i pa tū nalelū stidzeņu sābru ceļa molā čuopoj i postneica nūlikt, i muna mama voi cioce pajimt – tī taidi forši gaideišonys svātki.
izaruod, niu munys sātys adress byus Latvejis posta datubāzē. “Pučukolns” byus legals!
i JRT nu vysu īspiejamūs februara cytu datumu maņ rezervēja tū, iz kū varbyut tikšu (laikam jau natikšu), a piec 10. februara sūlēs datumus martā, iz kū ak jau tikšu.
eisti slaista Zīmyssvātki!

tagad siežu, prīškā avīžu guba. vysuos moluos kaids gobols nu tūs daudzūs pīlykumu.
avīzi pošu to nazynu, voi skaiteišu – nikuo taida unikala ak jau tī nav. a “Sastdīnē” loba interveja ar Amandu Aizpurīti. nikuo taida, kas mani da sirds dziļumu aizkustynuotu – komentari teiklā beja daudz efekteiguoki. saceisim tai, komentari mani īdvasmuoja apsajimt i koč kod varbyut sataiseit da gola pietiejumu par latvīšu pošnuoveibom. pat apmāram izdūmuoju stilu i strukturu. 🙂

bet maņ patyka itys citats nu tuo roksta:
– Kas ir latgaliešiem – valoda vai dialekts?
– Valoda, jo tā mainās un attīstās. Tagad gan elektrības trūkuma dēļ tā var atmirt.

(Zirnis E. Rakstās kā nekad. // Sestdiena. – 8.-14.01.2011. – 15. pl.)

tā arī dzīvoju. priekšā avīžu guba, apkārt avīžu guba. un uz modēmu pienāca SMS, ka tas bija gļuks – nekādi pakalpojumi man netiks ierobežoti. slaistiem sveiks! Ziemassvētki ir mūžīgi!

nobeigumā 2 filmas. viena par to, kā nekas nenotika, jo to neparādīja TV. bet otra par to, kas viss vells tik varēja notikt. 🙂
tā arī nezinu, kā labāk – ka notika vai ka nenotika. abos gadījumos jautri.

kā nekas (oficiāli) nenotika.

kas tik viss varēja notikt.


i zynit, kas vēļ jūceigai. es pīrakstieju 2 teikumus latvyski i napamanieju, ka ari turpynoju raksteit latvyski, na latgaliski.

atskaite par padareitū

kotra projekta lobuokuo daļa ir cereibys i pats dorbs, a strāšnuokuo – sasajimt dareit i atsaskaiteit par padareitū.
tai kai šudiņ īraudzieju “Bez PVN” Kipu, kas stuovēja autobusa pīturā pi Akmiņa tylta, muna sirdsapziņa līk īsnīgt publisku atskaiti par sasnīgtajim rezultatim, augšuok i zemļuok radzamajim ārmu zeimiejumim grupys jaunuos sātyslopys – pasarakstieju jūs zeimēt, niu pošai bais. gols golā, jau 9. klasis pavasarī izdūmuoju, ka nasapeišu ni ar kaidom vizualom lītom i dzeivuošu kai gūdeigs cylvāks.

a cytaiž šudiņ maņ vyss rībās. šudiņ vyspuor ir drausmeiga dīna, partū ka ceļuot ir drusku miert. braukt ar lidmašynu ir breineigi – tys pasaceļšonys laiks, kod dvēsele tierpst nu sajiusmys. tok pīsaturu pi dūmys, ka tik mudri braukt nav normali, cylvāka dvēsele nateik leidza.
vot cikom jei atsaviļks da mane puori Pūlejai i Lītuvai, es i byušu nikaida…
tim daudzajim leidzjutiejim, kas šudiņ apsavaicoj, kai muna veseleiba piec vakardīnys svātku, ari varu īsnīgt atskaiti, ka vyss kuorteibā. tai kai nikod nadzeru bez jāgys i da āmyna, taidys dzelys kai pohmeļs vyspuor nazynu. 🙂 tai ka paļdis par apsavaicuošonu, asu dzeiva ari piec jauna cipara sasnīgšonys!

dikti mīlīgs kanēļmaizīšu apsveikums no @valtina.

nu šudiņdīnys cyrka i puordūmu spaņa – sajiemu e-postu ar jaunajim diena.lv bloguošonys nūsacejumim pyrms vieleišonu. leidza guoja ari adresatu saroksts, puorejī laikam beja rikteigi parteju ļauds, na taidys vieja slūtys kai es. beju dīzgon izbreineita. kaids maņ tī sakars? portalā narokstu jau tik seņ, a kur ta vēļ partejis vuordā (muni roksti diena.lv).

Tā kā sākas aktīvs priekšvēlēšanu laiks, portāls Diena.lv papildinājis noteikumus, nosakot dažus ierobežojumus blogiem.
Jaunie noteikumi stājas spēkā no 5.jūnija. Svarīgi partijām ņemt vērā, ka līdzšinējo praksi – partiju blogus ar partiju emblēmām jeb simboliku – dzēsīsim, tāpēc aicinām partiju biedrus blogot Sabiedrības sadaļā ar savu vārdu un uzvārdu, foto, norādot arī partijas piederību un nodarbošanos!

(..) Netiek pieļauta anonīma diskusija un partiju simbolikas izvietošana, nedrīkst nodarboties ar aģitāciju un savu politisko konkurentu nomelnošanu.
Partiju pārstāvji diskusiju, blogu forumos pauž pozīciju, viedokli ar savu vārdu un uzvārdu, norādot partijisko piederību. Šo principu pārkāpumu gadījumā redakcijai ir tiesības saturu dzēst no portāla.

seņ natyku vārusēs i skaitiejuse Dīnys blogu sadaļu. pa munam, lelai daļai tīnīnis raksteituoju golvonais arguments ir politiskuo mauceiba – ka tik sludynuot i agitēt, sok, tauta pasaviļks. tai i roksta – dīvi, mesejis i trokī. kū autors trokuoks, tū aktivuoks i vaira pīroksta. a maņ nu trokūs ir bais!

pa munam, tei portala blogu sadaļa ir beigta jau seņ – nu paguojušuo pavasara, kod tī masveidā īsavīse vysaidi ārmi, kas gribēja vinnēt pošvaļdeibu vieleišonuos.
tai kai maņ nav ni partejis, ni sektys, tod ari nav īmesļa kuopt iz bucys tierga laukumā i sludynuot. gols golā – ka tys der vysim, tys vaira nader nivīnam. muns teksts ir muns teksts – gona ekskluziva līta, kab jam navajadzātu varys konteksta.
nu tuos vītys ar sirdi aizguoju jau 2009. goda majā apmāram, tok pa ratam jau kū nabejs vēļ īlyku. rudinī avīzis varys mainis kontekstā naīsaderieju na tik – kur leluos buobys kaunās, tī sprostam cylvākam navajag leist. dabuos par kupri nu obeju pušu.

tok raksteišona latgaliski diena.lv beja loba īspieja – bez juos es niu raksteitu cytaiž. reizem vajag paceļt lateņu augšuok, ībuozt dagunu, īspert sev pa pakali i lēkt. da tuo latgaliski nabeju rakstiejuse tik daudz i tik lelai auditorejai. pi vīna apgivu jaunu žanru – publicistiku. gols golā, vīns nu munu dzeivis mierķu ir īsavuiceit raksteit latgaliski – breivi i vysleidza par kū. na tikai vaidu dzejūļus par mierstūšu volūdu. tai ka tys beja vīns nu sūļu uz ituo mierķa sasnīgšonu.
vītom saguoja lobi teksti, par daļu nu jūs i šudiņ ir prīca. vītom tik sānolys, par garu i seņ nav aktuali – pīsaruoda, ka nav tolka kavēt laiku ar aktualitatem, juos jau piec nedelis pagaist.
vīneiguo bāda, ka leluokuo daļa portalā īlyktūs biļžu pagaisušys – nazkaida klaida sistemā voi ari kaids servers nūspruodzs. šaļtim taišni kasdīnys seikumu karteņuos beja vyss suoļs.

beiguos puors citatu nu muna e-posta – par blogim, politiku i par mani. koč nav garlaiceiguoku tekstu kai vibreišona par tekstu (cyti tū sauc ari par literaturzynuotni), reizem ir interesnai definēt lītys. copy-paste.

– – –
Godīgi atzīstos, ka neesmu nevienā partijā, sektā vai klanā, tāpēc neķengāju, nezākāju un neizsmeju citu partiju, sektu vai klanu. Ja arī kādu zākāju, ķengāju un izsmeju, tad bez dziļāka nodoma – jo viņš vienkārši tai brīdī uzvedas ērmīgi.

– – –
(..
) autori un saturs nepārliecina – ticamu ziņu tur nebūs, nebūs izklaides vai pārdomu, nebūs arī subjektīvā un interesantā, kas arī ir blogu rozīne.
bet būs kaut kāda vecišķa cepšanās par publiskās informācijas straumes nestiem mega notikumiem (ko es varu pateikt par Eirovīziju un kā varu pazākāties par Aishu un Slakteri, ko es domāju par Neo un Rugāti utt) vai arī centieni skalot smadzenes, it kā lasītājs būtu bezdomu idiots.
tādas ģimenes viesības, kur arī tantei Zojai ir viedoklis par politiku.
tantei Zojai nav ne vainas, viņa taisa labas kotletes, bet visticamāk, ka brīdī, kad viņa no kotletēm pāries pie politikas, es klusi aizlavīšos no galda, tā arī nepateikusi paldies par kotletēm.

– – –
(..) vēlēšanu murgs ar partiju skriešanās sacīkstēm, kad visi pēkšņi atcerējās, ka ir arī tāds internets, un sakāroja būt latvju Obamas, kas ir nenormāli laikmetīgi un ar vienu datorklikšķi pavelk līdzi masas. 🙂
lai gan ar internetu ir tāpat kā ar fotoaparātu un jebkuru tehniku – fotografē ne jau smalkais aparāts, bet fotogrāfs. tāpat arī būšana internetā nav iemesls kādu cienīt. instruments ir tikai instruments. nu un. laikam tikai neandertāliešus apbrīno, ka viņi paņēma rokās akmens āmuru.

paļdis par viereibu! kod beju itū jau pabeiguse, īguoja pruotā dalikt aptauju. ka naesi slaists, lyudzu, dalīc sovu vīdūkli.

[polldaddy poll=3285922]

[polldaddy poll=3285940]

taipat izlemšu poša i dareišu pa sovam. tok vys jau kaida demokratejis iluzeja.

tai goduos. nav nikuo drūsa iz pasauļa

pionera sūlejums

sūliejumi, kū asu davuse i napyldu. varbyut munā myužā eistyn nav bejs nikuo cyta kai tikai puormainis i myužeiga vajadzeiba – pīsalāguot. varbyut deļtuo ari ir pagaisuse cereiba dzeivuot taipat kai šudiņ ari reit, piec goda, diveju. nav nikuo myužeiga. vyss mainuos, kotra dīna nas jaunus viejus.

.

šudiņ sasajiemu beidzūt suokt likt Dīnys blogā Sibira stuostus. deļtuo, ka tī ir jiedzeiga platforma i var labi kartenis salikt – mudri, vīgli, puorradzamai. kai ari leidz šam vysod ir bejs sakareigs atbolsts nu redakcejis i reizem, kod tuo vajadzēja, varieju īlikt ari cytus materialus – kinu i taidā gorā.

golvonais, ka tī stuosti maņ ir – kartenis, dzīsmis, runys, kinys. tik asu slinka – nu dobys i piec aicynuojuma.

Sibira ceļš jau seņ aiz mugurys, a tam dasadūrt ir kai dasadūrt nazkaidom myrušajom zemem sevī, paraut vaļā nazkaidys rānys i puorraut ticeibu, ka vyss ir beidzīs, vyss labi, mīreigi.

tok tikai aizbraukuse iz tīni, es saprotu, cik vuoreigs vyss ir – seviški byutiskais. i kai suop, kod puortryukst, pagaist, nav.

Sibirī es sajutu, cik trausla ir myusu breiveiba. verūtīs iz tom vysom Krīvejis kartem, kur mes asam vydā: Литва, Латвия, Эстония. asam bejuši i asam – kai īpašuo zona i nikaida tī Eiropys Savīneiba, NATO. varbyut cytā kruosā kai Krīvejis Federeceja i NVS, tok ari cytā kruosā kai Vuoceja, Zvīdreja, Pūleja.

varbyut deļtuo es par Sibiri kluseju – dasadūrt Sibiram ir dasadūrt sovom bailem par sovu vaļsti. kur vyss bryuk i jiuk tai, ka ruodīs – tei ir vaļsts pošnuoveiba, i jei sev amputej vīnu lūcekli piec ūtra: izgleiteiba, kultura, medicina, ekonomika.

tok pats golvonais. Sibirī es da mīļu saprotu – cik gryuts ir bez sovys vaļsts. bez Latvejis mes jau seņ vaira nabyutu latvīši. gribim tuo atzeit voi nā.

Sibirī latvyski, latgaliski runoj tikai vacuokuo paaudze, a 20-30 godus vacī latvīši vysi ir krīvi, ka naskaita dziļuos dzeraunēs īsasprīdušus lūzerus – byuteibā naveiksminīkus rezervatā. taidi vēļ runoj latgaliski ari 15 godu vaci. i dzer.

šudiņ sasajiemu, suoču sasaraksteit ar Dīnys redaktori, kas jemās ar Tautys bolsa blogu lītom. nazkod pīduovuoja puorīt iz cytu sadali portalā, tok maņ rībās puormainis i atsacieju. nu tuo tok nasamaina nikas – es asu i es asu es poša. sauc, kai gribi, i buoz, kurā kulē gribi.

tok šudiņ sasajiemu. pat puortaisieju autora profilu nu vacuos versejis iz jaunū – kū gon mani mudynuoja izdareit laikam jau pyrms pusgoda mož voi mudruok, a vys nikai i nasagryb. nazkū sausai apsarunuojom par tehniskom lītom, kū jau var parunuot, kod nazkas juodora. tod jei pagaisa.

pa tū storpu nūjuka dators i atsamūde, pasakuore uorejais disks i atsakuore, nūleja leits i otkon puorstuoja. daguoja pīktdīnis vokors i izaruodēja, ka Dīnys to nav. tys ir, vacuos Dīnys nav jau seņ, a ituos ari vaira nav. 🙂

ka itymā trokajā vaļstī koč kas pastuovātu koč cik ilgi, es varbyut varātu nūticēt, ka vyss kai nabejs taipat byus i iz prīšku. tok myuža laikā asu pīredziejuse tikai puormainis, deļtuo par taidu abstraktu lītu kai penseju dūmoju apmāram kai liduojumu iz Mienesi (tam nabogam ari šudiņ nazkaidu kapsulu īspēre suonā).

tai i palyku iz pauzis – a kū ta niu. jau puorguoju iz blogu platformys jaunū verseju, biļdi nūmainieju (a cik cīsšonu prasēja juos atrasšona – izaruod, ka maņ gondreiž nav nivīnys ar mani…) i pat īsuoču raksteit sovu dīnrokstu. a šaļtim laiks skrīn mudruok nakai cytom dīnom. pasamaina konteksts, i vyss ir cyts.

tai jis tī niu i stuov pamasts:

viersroksts – Sibira stuosti. Aizbraukšona

teksts – Kas lieni īt, tys labi īt. Kas nav atguojs par reizis, ar tū vaira nav juosasteidz.

i kai lai nasoka jau kurū reizi dzievē – nikuo svareiga navar ni paspēt, ni nūkavēt.

cik asu dzeivuojuse, nikas nav bejs iz ilgu laiku.

pioneru sorkonī galstuki i lapnums par pīdereibu. Latvejis pioneru zylī galstuki i nasapratne, kas tys par besu i kū taidi pioneri dora. baņteitis, prīveitis i ausekleiši. parteju bukleteni i plakati iz kotra ceļa stulpa – ej pa mīsta īlu, a iz Teve verās kandidati.

ar skautim i gaidom es jau beju gudruoka, pasyutieju eļnē – kam vajag, lai jemās. tai kai mozpulka vadeituoja beja bejušuo pionīru vadeituoja, nu tūs bāgu par gobolu. rūžukrūņa puļceņā nasastuoju, partū ka tī beja nazkaidys sīvītis ar putnim, galeigi sasaspīdušys golvā. i reiz redzieju, kai vīnu puiku ar svīsšonu īsvīde bazneicā, partū ka jam beja juoīt iz autobusu, a lyugšona vēļ nabeja beigusēs.

ari vysys partejis asu pasyutiejuse pupuos. kai vieleišonys īt, tai jau gaidi – kaids ārms byus kluot i pīduovuos dabasu putru. taipat kai vysys sektys i sludynuotuojus.

vieju ir daudz, kotram sova pyusšona. vieju ir par daudz, kab vysim izalūceitu leidza.

a varbyut vīneigais, kas ir asūšs i pastuoveigs, ari esi tikai tu pats. vysa suokums i gols, sakne i apsajimšona dzeivuot pa sovam.

sibirs1

Sčastlivuo dzeraune. Juļuss Ropša Ivana dāls (1964), latgalīts. Piec sīna tolkys ar Juļusa Babra (1930) zyrgu i boltū suneiti.

.

Roksts publiceits ite i piec tam diena.lv

Rudiņa bolsi

krysts2

Rudiņs ir kai atsavadeišona nu nazkuo, kas ir bejs i kuo vaira nabyus nikod. Rudiņs ir skumis par tū, kuo nav i nabyus, partū ka nabeja.

Vosora cauri. Tū, kū dūmuoji dareit vosorā – mauduotīs, gulēt pļovā i ēst meža zemneicys, laseit zuoļu čajus i naktī klausētīs grīzis bolsus, vaira nadareisi. Tys laiks cauri, a rudiņam rudiņa dorbi i īšonys.

Aizadūmuoju – gondreiž mienesi beju Sibirī, a navaru pat kartenis sakuortuot – kur vēļ teiklā īlikt voi publicēt dīnrokstus par tū laiku. Sovu ceļa gruomotu, kū rakstieju kasdīnys i kur satak vysi satyktī breinumi, ļauds i ceļa nūstuošonys.

Sibirs ir kai rudiņs – latgalīši vēļ ir, a jūs nav. Aizarunoj pa sovam. Paspeid kai rudiņa saule buobu vosorā. A nikuo to vaira nav tai, laiks ir izabeidzs. Apsalaiduse rudiņa dīna, saule speid i vaira nasylda.

Šudiņ “Lelajā Kristapā” ruodēs studentu dorbus, tymā skaitā “Latgolys Studentu centra” bīdru Līnis Lindis i Daiņa Juragys taiseitū kinu par Sibira latgalīšim “Te katoļiem nav vietas”. Ka gribit, aizejit apsavērt. Programa ite.

Kina ir par Sčastlivū, Bogotū – laimeigajom latgalīšu dzeraunem, kur laimis nav bejs varbyut nikod. Tik vīn kai sausuo i eisuo kasdīnys laime, zemis augleiba, bārnu i unuku dzimšona, syvānmuotis atsanesšona, saulrīti kai nikur.

Kina par Sibira katuolim. kai jūs nabeja i nav, tok jī ir. Ar sovom sovetskajūs laikūs paslapyn izglobuotajom nu Latvejis vastajom vacajom puotorneicom, niu Dīva dzīsmem krīvyski i poļaku misionarim.

A, ka vēļ par rudini, šudiņ sovā dīnrokstā, Naktineicā, salyku vīnā lopā krīvu rakstnīka Sergeja Kozlova puosoku “Ezeits myglā”, lai nav juomeklej nazkur pa arhivu. Ka gribit paskaiteit, meklejit ite.

Nazkai pyrms treju godu satyku itū tekstu i viļcīnī iztulkuoju. Nu tuo laika muns rudiņs drupeit ir ari itaids rudiņs – ar vīglom skumem i prīcu reizē.

Publiceits ari diena.lv

Meža zemneicys vēļ ražoj

zemneicys

Vīna bezdeleiga pavasara naatnas, vīna dzērve vosorys naaiznas. Tok, ka vīna bezdeleiga voi dzērve nasuoks liduot, i puorejuos napasaceļs spuornūs.

Vysod vajag kaida, kas pasoka pyrmais. Kab puorejī saceitu NUI voi bļautu NĀ.

Vysod jau kaids ir i pādejais – kod laiks jau gondreiž izabeidzs, a jis vēļ rauga byut i ražuot.

Ražuot – tys ir struodnīkim ryupneicā taiseit plastmasa skryuvis voi uobeļneicai duorzā dūt bogotu ražu. Tok tys ir ari struoduot.

Tai vīnkuorši. Babys muosa Ane, atguojuse gostūs i īraudziejuse, ka nazkas pītambureits i nazkas byus, vys vaicuoja:

– Kū jau tī pīražuoja? Goldauts byus voi skusts?

Kas zyna, kur jei tuo vuorda beja atroduse – nūsaklausiejuse pa radeju par ražuošonys ruodeituoju pasaceļšonu i pa jūkam izdūmuojuse tai saceit par vysu. Voi pajāmuse nu sovys muotis.

Vuordi īt i aizīt, volūda palīk. Ka palīk tikai vuordi, tei ir myrušys volūdys vuordineica.

Tai kai tūmār atguoduoju ituos lopys paroli, tod ite pādejūs ituos vosorys meža zemneicu karteņa – 26. septembra raža. Salasieju čajai. Deļtuo juos taidys jau drupeit apkoltušys.Tik pret cytu vokoru atguoduoju, ka juoparuoda i ļaudim, ka vēļ ir.

Vēļ jau zīd, tok ūgu nazyn voi vaira byus. Koč slīkys vēļ ruopoj pa zemi i soltumu tik mudri nabyus, cauri ir. Jau taida kai pyrmuo solna vītom puorguojuse – vyss it kai labi, a muotruoji jau kai apkoltuši, kai soltuma aprauti.

Tai ar tym pyrmajim, tai ar pādejim. Nasatic, a jī ir.

.

Tai kai atguoduoju paroli, īlyku diena.lv

dzīves labākie mirkļi

klade

Vienmēr esmu rakstījusi. Cik sevi atceros, vienmēr esmu rakstījusi. Jāsaka, pirmo reizi, kad to darīju, nemācēju neko. Nevienu burtu. Bet vilku kricelīgas līnijas sarkanā blociņā – kā mammas rokraksts. Tieši to sajūtu atceros – cik forši aizpildās balta plakne. Man šķiet, es pat zināju, ko rakstu. Tikai mamma pēc laika bija aizmirsusi un nemācēja izlasīt.

Lai vai kā, lasīt es iemācījos krietni pēc tam. No sākuma pieaugušie sauca burtus un es rakstīju. Tas tomēr ir labi – pierakstīt savu stāstu. Pat tad, ja pati nevari to izlasīt. Ar nemācēšanu lasīt visus biju nomocījusi, jo mūžīgi vajadzēja te lasīt priekšā, te saukt tos burtus. Tāda baisā ņemšanās ap tekstiem visai saimei. Kurš vells zināja, ka ar tekstiem sapīšos un palikšu tekstos arī vēlāk – tikai pārsvarā vienatnē.

Kopš laikam 1990. gada es rakstu publiskās dienasgrāmatas. Jo tas ir veids, kā tekstos būt kopā ar kādu. No sākuma burtnīcās, tad kladēs, vēlāk datorā, pēc tam draugiem.lv dienasgrāmatā un blogā, tviterī un skaipā, visur. Lai pateiktu, kas es esmu, ko redzu un domāju. Reizēm tas ir elles darbs – pabeigt. Reizēm tā ir pacelšanās – sākt un pabeigt.

Iespējams, tagad, kad esmu notinusies no lv.lv (varbūt atgriezīšos, bet citādi) un arī diena.lv neko neesmu rakstījusi jau divus mēnešus un arī neprasās, jo laikam kaut kas ir mainījies manī vai Dienā, bet varbūt gan manī, gan Dienā, un kad draugiem.lv dienasgrāmatas modro lasītāju un novērotāju viedā acs sasaista, un kad tvitera sīkgabaliņu fragmentārisms tomēr nogurdina – jo tas ir līdzīgi kā skaipā, ar jautājumiem un atbildēm, jo tad tam ir jēga, nevis gāzt telpā savus tekstu blāķus. Nu jā, iespējams, tagad es varētu sākt apdzīvot šito blogu. Jo līdz šim tā tomēr bija tikai vieta, kur kaut ko iekopēt.

Nu, kaut kā tā.

Pluovi i dareituoji

dzeivuklis_sludynuojums

ka reits suocās ar eisziņu nu Seiksta, to vaira nasaprūti, kurs ite ir uorpus i kurs sistemā. varbyut byutiskais nūteik tikai ar mani pošu i tam nav nikaida sakara ar kolnu guozšonu voi cytom nabyutiskom lītom.

puorskaiti seņ nasatykta cylvāka nekrologu i aizadūmoj. a varbyut vysus taipat navar satikt vīnā laikā. a varbyut jūs var satikt tekstā kod nabejs.

15. septembrī Reigā RTU byus dzejis dīnu pasuokums, kū organizej LgSC.
saucās “Tehnodzeja” i veļteits vysaidim jaunajim, kam nav mīra i kas rūkās pa zynuotni i pluovoj pa tekstim.
es to saprotu, ka nav nivīna teksta maņ pošai. klusums.
kab varātu viļkt dorbu i dorbu, i dorbu, navar atsaļaut izīt uorpus. nu vīnys pusis žāl, nu ūtrys – itai vīgļuok. dzeļža buobai mīreiguoka dzeive kai plastmasys čeburaškai.

atvalinuojumā braukšu iz Sibiri. taipat vīn. vyss da kokla.

šaļtim vysa par daudz i dzeivi juonūmauc kai līkū uodu, atsasokūt nu vysa, kas ir i kas varātu byut. partū ka taidys cereibys i īšona pa īstaiguotom slīdem gols golā nadūd nikuo loba – nikod jau nabyus tai, kai dūmuots. a bez īdūmu i sapynu pīsapiļdeišonys vyss na tai. i vysa žāl, kas nanūteik. varbyut dzeja taišni i ir par tū, kas nanūteik.

atsaceišona ir jauna sapyna suokums. nazkaids aktivs sūļs. kai puorbraukšona dzeivuot iz cytu vītu, ustobys i smedziņu sakuortuošona. kai nullis punkts.

es taišni itaidā aspektā dūmoju par emigraceju sev apleik – vīns aizbrauc iz dzerauni i nūsašpļaun par dzeivi sistemā, cyts aizalaiž iz uorzemem i suoc nu nullis kai puordevieja. cyts vaira naskaita avīžu, nasaver teļvīzera i nasaklausa radejis. es nazynu, kurs ir vaira prūm.

jem sovu akmini i veļ, saceitu Kamī. apsazynoj sovus rūbežus i esi.

emigraceja ir drusku pošnuoveiba. bejušuo i asūšuo izdziesšona. kai delete tausteņš digitalūs biļžu albumā, kuru navari vērtīs myužeigi i kurs ciparu formatā globoj tikai nazkaidus gaismys nūspīdumus.

i kas zyna, iz kuo pasauļs turīs – iz pasauļa pluovu, kas napīsatur nikur ni ar piersta golu i myužeigi ceļā, voi iz dareituoju, kas veļ i veļ sovu akmini kolnā viersā, kab vīnu šaļti nūsastuotu i vārtūs, kai jis rypoj zemē – budžeta deficits, bezdorbs, finanšu krīze, inovaceju tryukums, vaira navar pa vacam. a apleik taidi dabasi. tuo deļ vīn vārts otkon kuopt kolnā ar vysu akmini.

lai voi kai. ir tik puors lītu, kū maņ navar atjimt nivīns, cikom es poša nadūdu. cereiba, speiteiba i radeituoja gors.

publiceits diena.lv

Kolnā kuopt

lugs

Leits vīnu nakti sytuos pa jumtu, navarieju aizmigt. Nazkaids itys laiks taids. Dzeivis i vysa par daudz.

Atsavadeit nu jauneibys draugu ir kai atsavadeit nu sovys jauneibys. Varbyut deļtuo cylvāki palīk vaci, ka jūs draugi aizbrauc iz Īreju i ASV, apsaprecej, apsabārnoj i aizīt sovā dzeivē, apsakraun ar dorbim i pagaist īšonuos i skrīšonuos, a gols golā nūmierst.

Iz Īreju vysim na braukt. Kaidam jau juopalīk i sātā i juodasaver, kab vyss byutu kuorteibā. A ar tū kuorteibu kai jau kod saīt – cytureiz gūvs salīn banku sektorā, cytureiz cyuku i teļu putra izskrīn iz presis i medeju, cytureiz otkon īt mīgs i nikuo nasagryb, a duorzā saaug ekonomiskuos nazuolis i nūād vysu runkuļu, buļbu, batviņu i būrkuonu spāku. Vot tev i krīze, vot i nalaime.

Dorbūs ar vysu myužu napagaissi. Bārni izaug. Vuots sadzeist. Nazkod tuos sovys dzeivis ir par daudz i gribīs ar vysim. Pasēdēt kai nazkod. Padzīduot, parunuot.

Iz smiļkšu kaļneņu voi krematoreju aizīsim vysi. Ak jau tī i sasatiksim. Varbyut vīneigajā vītā piec teikla onlaina i socialajim portalim byusim vīnā vītā vysi reizē. Vysi pasauļa pluovi i pagaisušī.

Vysu myužu cylvāks īpazeist cytus cylvākus, kab jūs otkon pagaisynuotu. Nikod vysi muni draugi nabyus vīnā vītā i laikā – cyts uorzemēs, cyts slimneicā, cyts dzeraunē, cyts komandiejumā, cyts jau mirs nazcik godu i vysleidza nazkuo tryukst. Vysi kūpā mes asam vīneigi socialajūs portalūs i myužeigajā dzeivē.

Vīnai paaudzei beja Brežneva bēris ar dūbē īkrytušu grobu i vokora ziņuos izgrīztim vuornu kiercīnim, cytai Diānys bēris ar luoceišim, balonim i sveceitem, trešai Juoņa Puovula bēris, a niu Džeksons nūmyra – jū apglobuoja onlainā i TV.
Kotrai paaudzei sovs TV šovs.

Nazkod, kod mane vēļ nabeja, kod es vēļ cacuojūs ar luočim iz greidys, baba ar sovom muosom runuoja par myrušajim. Juos zynuoja, ka bārns nikuo nasaprūt, partū ka varbyut nikuo tolkova vēļ narunoj.

Nu tuo laika manī ir mīrs. Nu tuos vacūs sīvīšu runuošonys, kur juos vysys kūpā gatavējēs smiertei i mīrynuoja cyta cytu. Voi varbyut vīnkuorši taipat sprīde i runuoja par sovu tyvūs cylvāku aizīšonu, saleidzynuoja sovys sajiutys, īguoduoja jūs

Dvēsele kai migleņa atsalaiž atsavadeit. Juos jiut tik suni, kas nūsagloboj butkā i kluseņom rej kai pa mīgam sapynā. Dūmuot, kai svešu. Dūmuot, kū ta sovu i taidu, kas vaira navar kaitēt i ir atgoujs tik apsavārtu.

Tai tūreiz, kod nūmyra tuos sātys muote. Jau vokors metēs, saule laidēs iz rīteišonu, taida kai dzaltona gaisma guoja puori i piec leita vyss pasauļs speidēja. Te pieški aizarēja suņs, tok na kai iz svešu. Kai īraudziejs kū ta i kai naradzādams. I tai Ane, Gele, Vere voi Paulina pasavēre pa lūgu, a tī duorzā kai migleņa puorīt. Kai ocu muoņs voi zam rauduošonys. I naticēja, i nadūmuoja, tok jau dreiži atnese ziņu – vinis sātys muote taišni tymā dīnā pret saulis rīteišonu nūmyruse. Ak jau puorstaiguoja sovu dzerauni, atsavadēja. I kai lai natic, kai nadūmoj. Dzeiva byudama tok jei ļūbēja zam vokora atīt gostūs i, taipat stuovādama ustobys prīškā, puorrunuot sovys dzelys.

Juos runuoja par smierti. Kai smierts atīt i atsasāst gultys golā i gaida, cikom tyvī atsavadēs nu aizguojieja. Kai taidā reizē juoattaisa lūgu vaļā, kab dvēsele ilgi nasasystu pa mīsu, namūceitu seve i cylvāka. Kab jei breivai aizītu dabasūs, kur jei i vīta, na poša vuorgtu i cytu vuordzynuotu – i tuo cylvāka, i palicieju, kam jis juokūp, ka palīk iz gultys itai nalaikā.

Juos runuoja i bīdynuoja cyta cytu – rauduot navajag, klīgt na tik. Ir juoļaun dvēselei aizīt mīreigai, kab jai nabyutu žāl palicieju i jei nasašvuorbuotu, nasabāduotu, napalyktu iz vītys jūs deļ. Dvēseli juopalaiž īt juos ceļu, kod daguojs juos laiks. Izarauduos piec tam, kod jei byus paceļu. Kod pošam sovys bādys byus bādojamys.

Varbyut tī i vysa atbiļde. Napajem ūtra par īluopa sovai dzeivei. Nagaidi, ka ūtrys dzeivuos tovā vītā i byus tovu nanūtykušūs sapynu eistynuojums. Bārnim sova dzeive, vacajim sova. Bārnim juobyut pošim, na sova tāva ar muoti naizadavušuos dzeivis īluopam. Maņ sova dzeive i tev. Kotram pošam sova atbiļdeiba pret sevi i cytim, na cytim pret tevi.

Dūd, Dīveni ūtram dūti, na nu ūtra meilai lyugti. Na tikai montu, bagateibu, naudu, koč i tys nu svora. Lobuok dūt ūtram, na dzeivuot iz kredita. Tok dreižuok dūt ūtram sovu dvēselis, sirds, gudreibys, vysys byušonys bagateibys, na gruobuotīs pa pasauli piec sveša monta i gudreibys.

Dūts deviejam atsadūd. Na jiemiejam. Partū ka lītys, idejis, vuordi i cylvāki atsagrīž, ka jī ir palaisti mīreigi aizīt, na piec jūs dzonojās kai ar maisu systs.

Apmāram tai. Taida maņ beja jutūne, kod tymā bezmīga naktī pasmūdu nu leita sisšonuos pa jumtu i iudiņa šveiksteišonys aiz lūga i īsuoču ituo dīnroksta (ci naktsroksta) malnrokstu i rokstūs raudzieju pasaceit, kas es asu, kai ir ar mani i kū es šeilaiks dūmoju. Tai maņ laikam šudiņ beja juopīroksta da gola i juopublicej.

Mīrā ar sevi i nūtīkūšū. Kab mane byutu vaira kai pasauļa i kab na pasauļs leistu munā dvēselē i gruobuotūs nateirom rūkom, a es poša byutu es poša.

Dīnroksts nu diena.lv

Puorlaiceigi

kopiKai tī ni beja voi byus, tok beja i byus. Tys īdvasmoj. Cereiba duraku mīrynuojums, a gudrī jau seņ ir nūguojuši nu pruota voi myruši. Cereibys ir myusu buferi, kab mes par daudz stypri nasasasystu ar dzeivi.

Kod rakstieju itū, atguoduoju Viļānu slimneicys pogolmu. Nazynu deļkuo. Laikam smadzinis ni tai sasaslēdze.

Asvaļteits pogolms, dzeiveibys kūki, beņčeits. A iz beņčeiša sēd veceits zyli streipainā flaneļa kitelī i verās, kai aug zuole. A es siežu mašynā, nazkuo gaidu i verūs, kai veceits nagaida nikuo. Jis tikai sēd i cer tikt vasals. Reizem nav juodora nikas – tikai juosēd i juogaida.Vyss apsastuoj, a laiks kreit kai leita lasis iudinī opolim riņčim.

Nikas nav tik svareigs, kab navarātu byut nasvareigs. Nav vaira ni slimneicys, ni ak jau veceiša. Slimneicā ak jau sēd sorgs i sorgoj naseņ izremoņteituos palatys, par kurom maņ koč pusgodu, tok beja lapnums – Viļānūs otkon kai pi cylvāku. Cik moksoj sorga olga, cik medmuosys – taupeišonai ir vysaidi veidi. Taida sajiuta, ka Latveja niu apklust, sastyngst, apsaraun, aprymst, īsakapsulej i sasaraun komulī kai ezs. Voi varbyut tikai vardive, kas cer, ka juos naīraudzēs.

Otkon leist leits. Otkon vosora kai baile, solts i rībeigs. I pa kuru laiku paīt dzeive – eisa kai Latvejis vosora: te uobeļneicys vēļ zīdēja, te jau aizamatuši uobeleiši, te statieji buļbys, te jau juorevej.

Verīs i breinojīs, kai paīt laiks. Kai vyss īt iz prīšku, a muna laika palīk vys mozuok i mozuok.

Lai voi kai, ir lītys, kas napuorīt. Cikom dzeivs, ir tik daudz vysa kuo, kas vēļ var nūtikt.

Tai vot i īsadūmuoju, i pīrakstieju. Atguoduojuse par itū karteņu.

Publiceits Dīnā, klausūtīs, kai aiz lūga leist leits.

Nikuo svareiga

pinineVieleišonys cauri, apleik klusums – kai i sacieju: apkluss profili draugūs, tviterī i blogūs īsastuos mīrs. Kaids vēļ pasaceis paļdis bolsuotuojim, kaids palyzguos rānys voi paškurynuos spolvys. Var gulēt mīreigi tuoļuok.

Viļānūs ari mīreigi. Vīns it kai apsazadzs bolsus, cyti laimeigi, ka nav nūgiuti. Ari itūgod vieleišonu kandidati sasatyka munā sātā – gon ni kuknē, a pogolmā. Breineigi dzeivuot mozā nūvodā ar septeņom partejom. Sūliejumu šovs i jimšonuos ni nazkur TV, a pi suņa butkys – jis rej, kandidati sūlej. 🙂

Viļānūs kai vysur. Voi ta nazoga voi nazags. Tu nazogtu? Naviltuotu?

Tūmār asu dzeiva. Mežā koza izlēce iz ceļa, napaspieju i suokt bremzēt. Až taida sajiuta, ka ar mašynys purnu dasadyuru juos spolvai. Nazkura sekuņdis daļa, vyss cauri. Juodzeivoj tuoļuok. Tik taida kai skafandra sajiuta – ka ir kaids, kas sorgoj. Namuoku tuo izstuosteit, tok jau nūtikšonys šaļtī zynuoju, ka nikuo nabyus, partū ka nikam nav juobyut. Ka tys ir tikai taipat, ka itūreiz nikuo, ka nikas nasabeidz.

Svātdīņ vokorā atsagrīžu Latvejā, iz rūbeža gara rynda. Nazkai narealai – tik vīgli ir izbraukt iz puors dīnu, iz nedeļgola uorā. Tepat sābrūs, apsavērt i mudri atpakaļ. A rynda kai baile. Latvejis pusē, prūtams. Vīgluos mašynys stuov i gaida. Stuņdi voi vaira.

Beju tykuse uorā nu Boltkrīvejis, a Latvejā mane nalaide. Stuovieju i nazkai morkotnai ap dūšu. Voi Latvejai mane vyspuor vajag? Voi Latvejai vajag sovu cylvāku?

Stuovi asvaļteita laukuma vydā – pa kreisi statiņs, pa labi statiņs, aizmugurē sveša vaļsts, a sovejai vaļstei naesi vajadzeigs. Kai cytaiž lai saprūt – ryndā vysys mašynys ar Latvejis numerim, a iz prīšku nateik. Īt minoti, catūrkšni, stuņde jau apleik.

Izaruod, Latgolā eistyn nav elektreibys. Pareizi vysu reidzuoni i runoj, naredziejuši tuoļuok par Ūgri. Rūbežpunktā tymss i kluss, rūbežsorgs sēd iz beņča i kladeitē roksta mašynu numerus, pasis datus. Ar rūku. Kai nazyn kura godu symta pisars. Laipni lyugti realitatē. Absurdam ir daudz vysaidu veidu. Stuovieju i nazynuoju – smītīs voi rauduot.

Runuoju iz rūbeža latgaliski. Ir tikai vīna vaļsts iz pasauļa, kur es ar īriednim, deputatim, rūbežsorgim, puordeviejom, uorstim i policistim varu runuot latgaliski. Cik moz tys ir i cik patīseibā daudz.

A piečuok tei koza izlēce. I saprūti – cik patīseibā teve ir moz, cik vuoreigs i mozeņš vyss ir. Vīna šaļteņa, cikom viejs nav nūpyuts pīnejis sāklys i jei stuov – opola i bolta bumba ar boltim i vīglim kristenim.

Cik aizauguse ir Latveja – vīni kryumi i meži. Cik maņ juos vajag voi Tev. Cik gruovu es voi Tu šūvosor asam izpļuovuši, kryumu izciertuši, cik puču īstatiejuši.

Tai vot i dzeivojam. Dīnu nu dīnys.

Sasajemu šaļteņai rakstiešonys, īlyku Dīnā.