Sibira stuosti. Kiukoj, uora dzagiuzeite

.

A es dūmoju par tū vysu.

Sibireja.

Bez juos es byutu cyta.

Bez vysu tūs cylvāku. Bez bruoļu Ūzulu, kas runuoja krīvyski, a beja blondim i viļņainim motim – gari, pleceigi. Leli kai ūzuli, ni taidi kai krīvi.

Bez Čeveru, Ševeļu, bez Lastovskuos i Latkovskys, bez Guļbu Almys i Sprukuļu Bertys. Bez Puku Emilis i Vimbu Genupis.

Bez kaida sentimenta. Vīnkuorši taipat.

Nūraut kleitu nu kaulu kai Genupei nu Sčastlivuos dzeraunis.

– Oi, bārni, navaru, dušej nust! Navaru, navaru. Kai īguodoju, navaru.

Nūsvīst kopku kai Olgai nu Byčkovys, sasīt skustu kai Emilei nu Bogotuos.

– Nu pošys Latvejis? A jius muokat skaiteit latgaliskuos bukvys? Kod bārni nūguoja školā, krīvyski namuocēja. Kod beja juosauc pīmāri krīvu volūda, nu suoku sauce latvyski, tod tik puorvede krīvyski.

Sasist papīžus kūpā kai Juoņam, Donatam, Pīteram nu Grjaznovys, Saharnuos.

– A kas jiusim pasē raksteits? Latyši voi latgalīši? Latyši? A maņ pasē – latgalec! Es asu latgalīts! Laikam taidys nacejis nav?

Da i pudeli likt iz golda. Nu Udačnuos, nu Krajevuos. Nu Podtajožnuos, nu Okunevys, Olugys, Ladogys. Nu bejušuos i gaisušuos.

– Vysi rozbraukoj, vysi rozbrauc. Vacī apmierst, jaunī aizbrauc iz gorodu. Ļauds nusadzer. A pi jiusu Latvejā kai? Ļauds labi dzeivoj?

Izcēle dzerauni kolna gola, saguoja kolhozā. Labi ļauds dzeivuoja. Hutarūs to lobuok kai dzeraunēs beja, a dzeraunēs otkon veseluok.

Iz balim ar traktoru braucem. Pīsalasēja puiki i mārgys, laidem iz sābru dzerauni. Ni ceļa, ni saprasšonys. A solts! Traktoram rīpu puordyurem, večim i nasacējem. Bais.

Dzeraune Sčastlivuo, dzeraunis golvonuo ūļneica – Vesjolaja gorka.

Prīcys bez gola, bez molys. Tāvu nūsuove, bruoli tože. Razkulačili. Palyka bārni, mama aizacierta i vylka.

I es mamai zam sirds.

– Es nikuo, nikuo jiusim napasaceišu, bārni, nazynu nikuo, naatguodoju nikuo. Es breineigi slyma.

– A Pyupuļneica ite beja?

– Joptvajumaķ, vysys Pyupuļneicys, vysu juos zyna! A pi jiusu tože?

– Nedeli pyrma Leldīnis!

– Kai to, kai to – beja Pyupuļneica! Bārni pīplēse pyupulu mežā, skrēja agri pa dzerauni i pyupuluoja. Napīmiņu, nazkai beja. Ni to veseleiba, ni to kas. Veseleiba īškā… Ni napīmiņu!

– A vēļ kaidi svātki ogruok beja? Juoņadīna beja?

– Nui, beja i Juoņadīna. Pulkim guoja, jaunī leiguoja, pa sātom staiguoja, pa ūļneicu guoja, dzīduoja. Ka kurs ola nadeve, tū zam kubula buoze, dzēre i doncuoja, zuoļu vaiņukūs pyna i ituos dīnys svietēja.

– A kaidys skaituos juoņazuolis? Nu kuo pyna vaiņugus?

– A kaida zuole beja, taidu i sapyna. Kaidys tī pučis. Zuole kur šmukuoka, tī i paplēse. Voi kaidi vanadži kur. Juoņam golvā lyka.

– Dzīduoja tože?

– Meitys to staiguoja, dzīduoja. Es to mozuoka beju. Nikuo, nikuo napīmiņu. Tī nazkaidys eisenis dzīsmeitis beja. Vylks juos zyna!

– Nivīnys i naatguodojit?

– Es jau nabeju dzīduotuoja. Muosys jau lelys mārgys. Muote nu Rasejis ar meitom atbrauce, tāvs tī numyra.

Leigoj saule, leigoj bite

Pa lelū teirumeņu.

Saule sīna kaļteidama,

Bite zīdu laseidama.

Saule sīna izkaļtēja…

A bite zīdu napīlasēja.

Tai nazkai beja. A nikuo, nikuo napīmiņu. Nikuo nazynu, bārni.

– A cyti svātki?

– A rudiņ Dvieseļdīna, tod juoīt iz kopu. Na āstu voi kū. Niu jau tik puorjāmuši nu krīvu tuos mūdis – i latgalīši, i latvīši.

Dvieseļu pīminēt juoīt. Tāva ar muoti. Dzeda. Meitinis munys, moza nūmyra, pagaisa kai nabyudama.

Cytaiž iz kopu to nā. Lai jī tī dzeivoj mīrā. A kuo dzeivajim pi myrušūs to meklēt? Dvēselem sovs laiks, sovs laiks i dzeivajim.

Cikom jau tei mīsa, tei dzeivuošona. Cikom jau mīsa kopūs nav aiznasta.

Cikom dzeivs, i juodzeivoj. Nabyusi dzeivs, tod i nadzeivuosi.

A dunduri apleik kai myusys, vys lidinej, vys sīnās. Vys jau dzeiva mīsa.

I kopu ceļš puori vacainei – cik godu kai pamastai. Kai nu savetskūs godu, kai nu cytu laiku. Kolhozi beja, vys apora. A niu vysu rozjauce, roznosuoja. Kur palyka, kas jū zyna. Nikuo vaira nav. Cik cylvāku beja, cik bārnu. Niu tik pjanicys da biči. Par vysu dzerauni četrys vecenis vuorgulej.

Smylgys viejā šveikst, nazkaidys pučis boltim zīdenim. Kiula speid cauri sakoltušim veibūtņu kaulim. Zeme nūsacītuse, až malna.

Tik kopu ceļš. Naseņ bēris bejušys. Par cik sūļu – egļu skujis. Piedejuo styga. Puori teirumam. Cik sen ni ortam, ni kustynuotam.

Vys viejs ceļās. Par kolnu pārkiuņs īt malnym dabasim. Grudinej, zibsnej.

A kopu ceļš skujom izlykts – par cik sūļu egļu skujis. Tai vajag, tai dabasūs juokuop – pa skujom izlyktu ceļu, par kolnu, aiz vacainis, aiz zylūs kopu vuorteņu.

Kiukoj, uora dzagiuzeite.

Kiukoj stulpa golā aizaklīgdama, kiukoj kasgods nu jauna. Kiukoj pi ustobys, suņubūrkšūs, ņuotrēs i saryusiejušūs kolhoza dzeļžūs vārdamuos, kiukoj aizkiukuodoma, aizkiukoj dzeivis.

Tu kiukuoji, es rauduoju.

Es bolsā sauču tuo, kas ir bejs, kas nazkod dzeivuojs i mirs, a varbyut i šudiņ ir dzeivs – ka jau es juo atguodoju.

Tev pītryuka treju kūku, maņ deveņu buoleleņu.

Gunīs dagušūs, karā rautūs, palnūs sakrytušūs, sorkonuos ūglēs gailiejušūs i malnā zemē guļdeitūs. Karā kautūs, piļsātā i severā pagaisušūs, aizrautūs, atjimtūs, aizguojušūs, nūsadzārušūs, kopūs lyktūs. Sovu, sovejūs, bruoļu.

Da i nikuo vaira nav. Tik nazkas pruotā – vuordi, bolsi.

I tu atguodoj. I tev vaira nav mīra. Aizkiukuota tu esi.

Tik tei Pyupuļneica, Juoņadīna, Dvieseļdīna pruotā. Atguoduoji, niu jau vaira nikuo. Nazkas vaira kai beja i reizē vaira nikuo.

Nūrauņ sukni nu mīsys – nikuo jau vaira nav, nikuo tok tī nav. Zamuškā nikuo nav. Tik tei plykuo mīsa. Tik tys, kas esi tu poša.

Nikuo jau nav. Plyka mīsa. Tei esi tu poša. Car gunim izrautuo, car dorbu dorbim voi laiku laikim.

Tik volūdys nikai naaizmierssi. Pa vuordam atsagrīž runuota, pa plykam vuordam i piečuok jau vasalom vuordu čečem, vasalim kūdulim, osnim, lopom i dzeislom. Mierdama namierst, cikom viņ mīsa turīs. Cikom tei mīsa kai sukne iz kaulu. Cikom jau dzeiva.

Bičkovys ūļneica leitā izškeist glumūs dubļūs. Malna i sleideiga. Až leipst. Spersi sūli, i Sibirejis augleiguo zeme īraus tevi, īsyuks. Myužam naaizīsi.

Jaunuoka byutu, kuojom iz Latveju nūītu. Ni nadūmuotu.

Pateik i šyut, i adēt. A taidu uzoru, kai nu Pribaltikys atvad, taidu nikur nav. Kurs jau gostūs nūbrauc i cymdu atvad, tuo jau vysi nūsaver i tod oda.

A kū ta vaira. I tāvs ar muoti ite paglobuots. I vaira veseleiba na tei. I vaira iz kopim juosaver, na jau pasaulī skrīt.

Es i meitai sacieju. Roksti pasē latgalka. Vys tiksi kur pasaulī – nu suoku iz Latveju nūbrauksi. A tod mož iz Vuoceju voi kur. A kū jaunam ite darēt?

Nudi, jaunuoka byutu, nadūmuotu a ni. Koč pastruoduotu Latvejā.

Ūzula pierts. Bolkys lelys, bolkys mozuokys, listvennica voi apse, vacs kažuks pakuorts prīškeņā, zūbubirste i zīpis uorā iz beņča, ružovs plastmasys čarpāks boltim zīdenim. Vacys rogovys čardakā. Bucys dieleiši. Nūderēs. Voi ari nā.

Meitine verās i smaida, ružovys plastmasys tapkys, bryunys kuojis, pluona kartona kleiteņa. Boltu suneiti tur aiz kaklinīka, suneits izaruovs rej, koč pošam bais.

– Vasali!

– Kaids suņam vuords?

Meitine nūsorkst i vys smaida. Sagruob suneiti, apjem tīvom i bryunom rūkom. Nikuo nasoka. I naizzynuosi – bārns nasaprota voi nūsakaunēja.

Ūzuls sovu pogolmu izlics dielim. Kuoju nasabrist. Kai greida jī skaņ zam kuoju, daža nasacyloj eimūt. Kai ustobā, tik zam dabasu.

Pierts nav pierts, jei ir tik vīna nu juo pogolma ustobu, ūtrā ustobā dzeivoj gūvs, trešā stuov mociklets.

Ūzuls pi autobusa, smaida atbraucs nu piļsātys. Jaunajā kraklā i bez capureitis napazeit. Pats taids kai cyts. Dokumentu mapeite padusē. Taids vāžnys. Bejs gorodā nuokūrtuot dzelu.

A varbyut jam ir i cyta dzeive, na tikai tei, kur jis ir sātys saiminīks i kurynoj pierti.

Dzeraunis puiši staigoj, staigoj. Tod brauc – ar mocikletu, ar mašynu.

Nagribit pasavyzynuot?

Mociklets, ūdi mutē. Benzina smoka. Sylta nakts, i nazyni. Tu poša voi cyta jau.

Piec leita palejuos kruojas mygla. Mygla ceļās i kuop nu upeitis, kurai nivīns nazyna nūsaukuma. Upeite, kam nav latgaliska vuorda. Voi ari jī myusim nasoka.

Voi varbyut jūs ite nimoz nav bejs, jī tik ite pa ceļam. Jī ite tikai nūstuoja, jī ite nadzeivoj.

Muote dzonoj jaunuokuo Ūzula reveitu duorza, i Ūzuls īt. Muote moza i zama kai buceņa, dāls sūpluok jei kai brīds. Muote jam ka ni da kryušu zierneišu, to pazušu.

Ūzulam pateik meitinis, nūzūg maņ capuri, izlīk sev golvā. Rūceņu paturēt. Ūzulam nūtykums. Par dzerauni puorīt. Iz mocikleta pavyzynuot, aizvest, aizblūdeit.

Susedka ar binokli vārusēs, kai ejam mozguotūs iz upeiti. Dvīļūs īsatynušys. Bosom kuojom i tapkuos.

Nikuo tok vaira nav, tikai tei mīsa zam driebu – sukņu, lupotu, kleitu, maudkostima. Dzeiva. I korsta vosora.

A mes teiri tai nikuo asūšys, piečuok susedka poša atsazeist. Nikuo tai. Vyss sovā vītā.

Nasoka, kuo gaidiejuse. Ka cytys mes byusim voi nu cytys mīsys. Voi ka cytaižuok izavērsim.

Ejam da veikala. I puiši pi vuorteņu, nazdeļkuo pi vuorteņu vys truopejās puiši. Pučis, dzaltonys puču taureitis. Taidys tik vīnā pļovā pi Uluja aug. Vīnā pļovā iz vysa pasauļa, cytur nikur.

Ite jiusim. Pierti izkūrsim.

Kai najauši – vasali. Vuorteņu golā – vasali.

Mozi bārni bļaun pakaļ – vasali! Mes že tepat asam, mes že tī poši!

I suneits bolts, kai aizmaduots skrīn pa prīšku. Īsi pakaļ, aizamaļdeisi. Īsi iz prīšku, pagaissi. Suonim īsi, poša propuļsi.

Volūda cylpys mat, volūdys voduotuojs dasamat. Naatsagrīzsi. Ka atsagrīzsi, to cyta.

Padūd vīnu pierstu, aizmierssi vysys rūkys, atguoduodama naatguoduosi, naatguoduodama vys atguoduosi. Da placa voi sirds. Voi da eikšu.

Dzeraunis ūļneica. Škutāni, Šyroni, Ševeli.

Sātys i klieveni, pyuneitis, budonkys, kuormi. Traktors pastateits, škeiba pīkabe, skrytuli izagrīzuši. Cyuku duorzeņš ar dūbem, cyuka zeidej syvānus, poša iz suona zemē i ūrkš. Puču duorzeņš, vystys kašās, gaiļam sorkona sekste i bolss par vysu dzerauni, aizacierts dzīd i izlāc iz sātmaļa. Kai sauce tuos smolkuos pučis boltajim zīdenim?

Lūgu dieli nūmaļavuoti, zyls, zaļš i sorkons. A klieveņam nūtrīpti bolti vysi bolku goli i bolta streipe car durovu molu. Molka sasvīsta skaudzē, ņuotris rindeņā car statini. Molkys grāda car duorza molu, teli, īdami vyscaur car ūļneicu, pa maleņu pi sātmaļa īmynuši stidzeņu. Poši stuov paienī pi saryusiejušuo kombaina i dauzuos ar kuojom. Pats pušdīņu korstums, dunduri kūž kai troki. Teli nabāg nikur, nikur nabyus lobuok. Stuov paienī i gramoj, mīgainai myrkšynoj acs.

Bryuna gūvs da vādara iudinī, syt ar asti, nateirys streipis iz spolvys saulē izkolst i palīk boltys. Dubļu i zemis zeimis. Cytā dubļu dūbē klīdz zūsyni, šņuoc, koklus izstīpuši, mozi zūsalāni veļās pa zemi, peikst, dzaltoni komuli.

Reits. Saule lein nu dabasu molys, tūrkš putyni, tuolīnē ryuc nazkaida mašyna, mygla ni to ceļās iz augšu, ni kreit zemē – byus saulaina dīna. Varbyut izskrīs leits.

Dzagiuze kiukoj stulpa golā aizaklīgdama.

Jūceigys dzagiuzis, nabāg a ni. Sēd stulpa golā i kiukoj pylnā reiklē. Rasni, palāki putyni, kņuobs vys atsataisa i aizataisa, i dzagiuzis bolss skaņ pa dzerauni.

Niu saprūtu, kai tam kūkam, kur dzagiuze kiukoj, var apīt treis reizis apleik i izzeilēt sovys dzeivis.

Kiukoj, uora dzagiuzeite, kiukuodama naaizkiukoj dzeivis. Vēļ nazkas juopadora. Vēļ gribīs tūs boltūs puču duorzeņā i dzaltonūs nu Uluja, vēļ napasaceiti vuordi trynās pi vuorteņu: ateimūt – vasali i aizeimūt – palīc vasals.

I pūreņā nazkas tūrkš. Ni to leita putyns, ni to nazkas cyts. Vuorda naatguodoju.

I nazkas tuolīnē kai sisineidams sisinej. Kai atguoduodams nazkuo, kuo vēļ nav bejs, a varbyut nabyus nikod.

Gūvu bori. Īt iz klāvu vokorā, smogai lykdamys kuojis, rogi kai tauris. Bolsā ni naīsamyud – īt kai māmys, kai svareigu dorbu dareidamys, putekli ceļās, ūļneicys zeme. Leigojās gryuti tesmini, a cyta kai koza – ciči kai izveituši, tik tī rogi i sasavāluse bolta spolva. Goni gumejnīkūs, īt ar suneiti nu pakalis.

Daguojuse da vuorteņu, bolta gūvs myud saimineicys. Saimineica attaisa vuortus, i gūvs īīt sātā. Sātā – zam jumta voi zam dabasu.

Dunduri saskriejuši pakaļ lūpim, niu vyss gaiss vīnūs dundurūs. Pīskriejušys pylnys siņcis, kreit i ceļās, sytās pret lūgu styklim. Nav gaisa.

Pārkiuņs ceļās. Tepat i leits. Leita lasis kai nu dabasu bumbvedieja izsyt dzilis rānys ceļa putekļūs, piec šaļts iudiņa upis nasās nu kolna.

I tu tī beji. Stuovieji iz gaņku i navarieji izīt iz ceļa. Nasamaituot leita ar sovu byušonuu, tys byutu par daudz – ari izmierkt.

Slapņu sukni iz mīsys, iudinī samierkušu, gryutu i slapņu. Dasadur mi mīsys i daleipst. Kai bārza lopys piertī, kai moti pi pīris i kokla nu korstuma.

I lelys lasis iz mīsys kai puotogys. Kai iz zemis.

Leitā vērtīs kai izruodē. Vērtīs, kai bolta sylta iudiņa sīna guožās par buļbu teirumu, ņuotrem, līc da zemis i leigoj, sytās tymsi palākūs škiuneiša dieļūs, sasyt palnus guņkurā, samiercej ceglus sorkonus, apdzieš guni. Nazkas kai kiup, kai nā. I aizamaļdiejs teļš nazkur bļaun piec sātys.

Mygla ceļās. Otkon tei gaisma nu dabasu kai aplaista ar sorkonu vuoku. Nazkas tūrkš, sisinej, nazkaidi kukaini voi putyni. Nazynu vuorda.

Tuolīnē muzyka. Skaņ nu nazkurīnis, syt ar sisšonu. Dzieržami tikai basi.

Ninai puotori. Reita mikrieslī izguojuse uorā i lyudzas. Skaita puotoru gruomotu tīpat pļovā zam ūļneicys lampys.

Pi stulpa sliedzs – var īslēgt i izslēgt guni kai ustobā.

Zam jumta voi dabasu.

I nazkas cyts. Nazkas, kuo vuordūs napasaceisi. Saplaisuojuse dabasu zyluo kruosa iz cepleiša suonu, ar kruosu aiztrīptys škierbys iz sīnu. Māms televizors iz gaļdeņa. Suveniri – opolys kūka sieņs iz dieleiša, nūļakavuotys i speid – bryunys capuris, boltys kuojis.

Parkū kotrā sātā ir taidi kramasli, kas nivīnam nav vajadzeigi, a napagaist i tod, ka saiminīku pošu vaira nav.

I iz gaņku dzeļža prass. Kurā sātā jis beja bejs, kas ar jū beja prasavuots i pyrma cik dzeivu.

Dzeļža gobols, apryusiejs. Tys, kas palics nu paguojušuo i kam pat eisti nav nūzeimis, ka meklēt dzeivuos volūdys i runuotuoju. I kam vyspuor varbyut nav nūzeimis.

Klams, atrosts pi māslu skaudzis. Mieslīnī izsvīsts monts.

Cylvāku jau laikam tai naizsvīž, apmauc bieru suknē, puorsvietej dūbis koktus ar sveci, nūdzīd saļmys voi Dīva dzīsmis, ka ir dzīduotuoji. Mīsu aprūk zam zemis, dvēseli palaiz dabasūs. Izlīk plastmasys puču krūni – ružovu, sorkonu, boltu.

A piedejū saļmu dzīduotuoju aprūk klusumā, grobā puotarneica – naļausi jau vuoļuotīs apleik pa pasauli, lai viejs lopys škūrsta, lai leits salej.

Lai īt iz zemi, lai palīk par zemi.

Muotis muotis puotarneica īlykta grobā.

Drukavuots vuords zam zemis – ar vysu drukys aizlīgumu, ar vysu globuošonu izglobuots, atvasts, nūsorguots.

A iz kopa tovs vuords. Шкутан, Шырон, Шевель.

I gaisdama napagaissi, cikom kasgods zam Troicys byus kas iz kopa plitkys izkruosoj burtus, cikom jau ryuss, cikom jau ņuotrēs pagaiss vyss.

A Dvieseļdīnā vīna pa pasauli brissi. Sovejūs nasagaideisi, sovejī da Troicys iz kopu naatīs, sovejim sova dzeive.

Ustobys atslāgys dzelža prasā. Prass iz gaņku. Ryušim saryusiejs prass pi ustobys durovu. Atrass voi naatrass. Apzags?

Nanūzoga. Tehnika ciparu ciparim spielejamuo, jei ustobā zibinej dzeļža suonus. Jei īroksta bolsus i dzeivis, suknis, skustus i ļauds. Dzeivu dzeivis ciparu formatā: jpg, wma, tif, mp3.

Kurā mieslīnī vuoļuosīs jei. Zam kurys zemis apraks tūs vuordus – ciparu diktofonūs, ciparu kameruos nūgiutūs. Kai pagaiss i jī.

Tik Robinsons Kruzuo, īguojs sovā olā, atzyna, ka jam pateik tei boltuo smiļkteņa iz greidys. Jam pateik tei ola. Labi. Labi īsakuortuojs jis ir. Niu tik dzeivuot i dzeivuot.

Nazkaida gruomota vuoļojas. Es tī ni vuorda nasaprūtu. Varbyut Dīva gruomota voi kas. Nazkod muocieju bukvas saukt, niu nikuo nazynu.

Atbrauce nazkur nu Rasejis. Ni to dasmytā, ni to ostoitā godā. Deveni symti ostoitā. Muns dzeds ar savim brolim. Zemis vajadzēja, daudzi bruoļu beja, zemis nicik. A ite – cik taigā tuoli vari izacierst, tik tovs. Zemi deve, gūvi deve, naudu tože deve. Vot i atbrauce dzeivuotu.

Izkarčavuoja zemi. Labi dzeivuoja, voi ta švaki. Vysakuo beja.

Ustobu pastatēja. Tod patmalis. Nu vysa pasauļa da jūs moltu brauce! Ustoba stypra, šmuka.

Robinsons Kruzo, atsasieds pi sovys olys, vērēs dabasūs. Niu, ka leis leits, jam byus sova ola, kur ībēgt. Vys na zam dabasu.

Jī atbrauce nazkod, bārna šiupeli zorā kuore. Zam dabasu gulēja, zemi apsedze ar deči, plykū mīsu sorguodami. Izdzeivuoja i izasyta. Zemi izkarčavuoja, sātu pastatēja. Gruomotys pierka.

Školys beja i izputēja. Nui, div klasus latgaliski guoju, a tod vyss beja krīvyski. Da catūrtuos klasis tīpat dzeraunē. Jauns školuotuojs beja, taišni nu kursu. Jurka, Juriks. A tod iz Bičkovu. Div smenuos vuicējemēs, bārnu daudzi beja.

Školuotuoji apsauti, apmyruši i māmi. Školai grīsti īleikuši, jumts ar kupri, palāks kuorms meža molā.

Varbyut koč kod tī beja puču dūbe. Varbyut plitka ar karā krytušūs vuordim – susedim, rodim i tāvu. Škutāni, Šyroni, Ševeli.

Školuotuoja zamai sasalīkuse – breineigai, breineigai slyma. Verās, nazkū soka.

Školuotuoji gon vysā pasaulī vīnaidi. Otkon nūgiun dūma, ka jei tevi viertej. Īlīk atzeimi sovā pruotā, guodoj, kas nu teve saīs, rauga atkūst kai rīksta čumolu.

I ka vydā voi tuorps, voi kūduls.

I tys symtu godu vacais Robinsons latgalīšu sātā. Nivīns tok juo vaira napuorskaiteis.

Pagaisa, pagaisa nazkas, i gruomota aizaslēdze. Nūlykta sūpluok puotarneicai.

Nivīns juos vaira napuorskaiteis, lai stuov.

Boltū suneiti īspīde pogolmā. Lai naskraida pa pasauli. Stuov pi vuorteņu, kauc. Vasali, vasali!

Aleksejs sataisiejs gaņku trepeitis. Ar dzeļža gobolu atsits saryusiejušuos noglys, izlīcs, iztaisnuojs, sasits atpakaļ.

Ūzuls myusu škiuneitī bez jumta salics pliteņu nu ceglu, Nina iz juos vuorej zivu zupu.

Jumta, nav tik dabasi. Dabasi taidi kai vysur. Ite voi Latgolā. Taidi kai Vitebskys guberņā, Rasejā, Sibirī, Sibirejā.

Dyumi atsasyt pret kotla dybynu, pret škiuneiša sīnom, aizīt dabasūs stuovus gaisā.

I ūdi, ūdi, dunduri, ūdi. Vīnā mīsā kūž, vīnu asni dzer.

Dundurus par dundurim sauc i krīvi. Dundur, da dundur. Dundurs i krīvam ir dundur. Volūda izaplēte. Mierdama nanūmyra.

– A zynit, kai mes ogruok krīvus saucem? Krīva lupots!

– Nikai nazynu, voi pi jiusu Latvejā tože jī ir. A ite to gon taidi dzeivoj. Čiuli. Tai jau cylvāki kai cylvaki, tok taidi vredni. Latgalīts vysod tev acīs pasaceis, no čiuļs tai i rauga kai īkūst.

– Mes sokom “buļbys”, jim “kartupeli”. Myusim “naulečka”, jim saīt “kisiņdriebis”. Mes ar sokumim rūkam, a jim – dakšys.

Puotarneicys lapenis pamastys sātys pogroba zemē, sasajaukušys ar bierstūšu smiļkti, zemis gobolim apsabārušys.

Saimineica myruse. Jau treis vosorys zam zemis.

Ni dālu, ni meitu, unuks aizpluovuojs pasaulī. Tai jī vysi pasaulī aizīt.

Ni greidys, ni lūgu. Tik plyka ustoba ar bierstūšu zemi zam kuoju. I apdzeļtiejušys puotarneicys lapenis sasajaukušys ar zemi. Burti ar zemis gryudim. Malns i malns.

Nazkod žydu kontrabandys vastuos puotoru gruomotys, nazkod iz Sibiri leidza vastuos, nazkod globuotuos i nu sorkonūs sorguotuos.

– Vysys gruomotys izgubieju, ituos to gon navarieju. Palyku zam bolkys, lai stuov. A niu i laiki puorsagrīze, i Dīvu pa televizeņju ruoda. I kas tuo byutu padūmuojs.

– Muote mozam lyka latvyskuos bukvys gruomotā saukt. Vot i īsavuicieju latgaliskū mēli.

– Kristeits asu, kai to. Brone nūkristēja. Jei skaitēja puotoru gruomotā, nazkū dzīduoja, iudini lēja. Vysi bruoli i muosys maņ kristeiti.

Zeme iz groba vuoka, grobā puotarneica. Zeme bierst, burti sasalej kūpā. Kas jūs vaira puorskaiteis.

I es asu cyta, i cyts laiks. Vyss cyts, a vys jau tys pats.

Te tu beji, te teve nav. Nu zemis tu esi guojs, par zemi paliksi. Dīvs aizmoksuos.

Moksuodams aizmoksuos, vuordā nūsauks, pīraksteis sovūs rokstūs. Ak jau latgaliski, ka jau latgaliski es lyudzūs.

I kopūs izliks pīminekli. Dzeļža krystu ar jauneibys dīnu obrozu – taidu, kaida tu nazkod beji, cikom nabeji cyta.

Шкутан, Шырон, Шевель.

Sibira stuosti. 18. janvars. Mes ite dzeivuosim

.

Reits ir eists murgs. Lai gon kurs reits kod nabejs nav bejs murgs. Bet tys tai.

9 stuņdēs nu reita myusim ir paradzāta sasatikšona ar Mariju Grigorjevnu. Maņ ir intriga. Juos izslavātuo izpyustuo pūdeļgolva ir bejuse kai taids nūslāpums jau nu pyrmajom reizem, kod saguojs dzierdēt Sibira stuostus.

Īsadūmoju, ka jei varātu byut godu 45-50 buoba, rasna, ar sorkonu voi zylu skustu iz placu, nūteikti ar buorkstim. Nūteikti vylnys jaka i sorkoni byudi, drusku apveituse uoda. Moti sakaseiti, blondi, daguns kai ogūrcs. Bolss kai čāguonam.

(Ite es vēļ nazynuoju, ka Ačinskā čāguoni klusej i tup kūkūs, kab natierēt energejis…)

Ceļomēs ap 8 nu reita, varbyut pat mudruok. Kai pīsacieļu, nikai naatguodoju. Tik labi, ka izlītne ir ustobā. Aldis īmaun pa durovom, jis kotru reizi klauvej. Jis smaida. Da atšaut vysus, kas nu reitim klaigoj i smaida! Mes laikam izaveram brīsmeigi…

Spuornoj tys, ka zynom – Latvejā ir 3 stuņdis naktī!!! I jī, maitys, guļ!!!

Tikai cereiba īraudzēt Mariju Grigorjevnu izdzan mani nu syltuo midziņa. Ar gryutu sirdi sakluoju gultu. Koklys otkon syurst, īdzeru C vitmina trīcīndevu, vēļ nazkaidu kīmeju. Dzeram čaju.

Juopasasteidz, piec minotu 15 jau juobyut školā.

Ap 10.00 vēļ asam kojuos. Marija Grigorjevna sasatikšonu ir puorcāluse. Lai myusus nakavātu i natraucātu… jei pīzvaneis, kod gribēs myusus satikt.

Tuo rezultatā siežam vysi kojuos i gaidam. Pīzvaneit jei var kuru kotru šaļti…

Paēdem, padzērem čaju.

Muna čaja kolekceja ar vysu kūrpu kasti ir izvylkta, vīneigi ryugtūs peliejumus, kū Ilona pasamanēja viļcīnī īdzirdeit cytim, cikom gulieju reita namanē, nūlīkam nūst – lobuok tuoļuok nu grāka!

Byutu interesnai, kū muitnīki iz rūbeža byutu sacejuši par kūrpu kasti, kas pīspundāta pylna ar nazkaidu zuoli… Kaste, kai jau var saprast, beja pošā mugursūmys augšā,partū ka cytur naīleida. Gudra es asu!

Apsaveram Ačinskys karti. Teik atrosti svareiguokī objekti: teatris, kina, arhivs, baņa. Aiz gara laika apsaveram, kur jim te kopi, kur parki. Tī daudz smīkleigu zeimu, par kurom navar saprast, kū juos varātu apzeimuot.

Izmieginojam lugu.

Tai kai tūšaļt guļam pa gultom zam deča – lai syltuoks, tod mieginuojums saīt taids guļūšs. Ilona, tfu, Madaleite ar sovu Odumeņu zam vīna deča, Iļža ar čortu – ūtrā ustobys pusē.

Nu kai pi psihoanalitika vysi!

I tod jei atsaroda!

Jei atguoja iz kojom, īguoja ustobā pi myusu i beja šokā. Tai varātu apzeimuot tū stuovūkli, cikom jei dūmuoja, parkū mes vysi asam gultuos i parkū Aldis ir pi myusu. (Patīseibā maņ patyka tys naivais komendaņšu breinums, parkū mes, naatkareigi nu dzymuma, kotru reizi jēmem obeju ustobu atslāgys.)

Marijai Grigorjevnai beja bryuns kažuks, jei nabeja rasna. Nu bet moti! Kai pūdeļam! I nūkruosuoti tymsi bryuni, drusku iz sorkona!

Jei rūsējēs, vysa kū runuoja.

Bet mes drusku īsmējem – par tū skotu, kai jei īguoja ustobā, a mes vysi zam deču, a lūgam aizkors nav atvylkts – kab syltuoks byutu. Taida intima atmosfera… I jei tik runuoja.

Školā nikuo taida brīsmeiga nabeja.

Irina Iļjiņična beja buoba ar zornom, tai jau sirsneiga, no boika. Vysys puorejuos jei apleik tai kai taidys myusys. Myusu Marija Grigorjevna až kusa i tecēja.

Pasaruodēja Aļbina Dmitrijevna. Varātu saceit, ka tys beja kai rupa maize iz vyspuorejuo tortu fona. Breineiga.

Jei ilgi nasaceremonēja. Nūsavēre, kas mes taidi, i savuoce nu školys. Nasaceisim, ka sajiusmā lauzem krāslus, bet vysmoz kaida puormaine.

Mes braucem iz vojennū gorodoku pīsaregistrēt. I myusus vede školys šopers ar tik pīkurynuotu buseņu, ka prīca apsazynuot vysus sovus džemperus!

Lai gon tik breineigi sasačučaluojuši mes laikam vaira nebejom nivīnu dīnu, pat tod, kod palyka iz pusis soltuoks.

Acīs vys stuov Ilonys capure, kam spolvys beja tik garys, kai pa gobolu izavēre piec ryža izplyukuota parika. Atlaid, Ilona, tei capure ir atguoduošonys vārta! Patīseibā tys beja šaļs, bet nu tys tai.

Pi registreišonuos beja interesnai. Tī beja skaudzem ļaužu, kas sēdēja bezgaleiguos i nasaprūtamuos rynduos, kur nikai nasaprostu, kurs ir piedejais, kab naapvaicuotu vysu. Bet tys varbyut ari ir ryndu šarms – sasapazeit, izalomuot, dvēseli izkrateit.

Myusim tuo lobuma nadatyka. Myusim beja gona ar sevi.

Stuovējem kai inventars, cikom Aļbina Dmitrijevna kursēja pa kabinetim, purpynuodama zam daguna, kur otkon licīs tys voi itys padonoks.

Puorskaitējem, kas vajadzeigs uorzemnīkam, kab registreitūs. Tys nav reali.

Saprotom, ka vīnlaiceigi iz tīni juoīsarūn vysim, kas pīraksteiti dzeivūklī, kur kaids gryb registrētīs. Jemūt vārā, cik garys ir ryndys i cik laika tys prosa, breinums, kai Krīvejis ekonomika vēļ nav sabrukuse. Navar byut, ka vysi ir bezdarbnīki ir var sēdēt tī sutkom.

Beja cīši interesna lopa. Tī beja nazkas par uorvalstu viestnīceibom, bet maņ patyka, ka cytu vaļstu nabeja – tikai bejušuos PSRS republikys. It kai uorzemis ar tū ari beidzās. Voi ari iz pasauļa nav nikuo cyta bez bejušuo PSRS.

Tod mes gaidējem Rancānu. Nazynu, cik ilgi gaidējem, tok soltums leida cauri vysam škeletam i džemperu štukaturka tī daudz naleidzēja. Aļbina beja ar myusim. Jei nasaprota, parkū myusim juostuov iz īlys, ka var sēdēt syltajā školys busā. Es ar niu nasaprūtu, bet tūreiz lykuos cīši logiskai.

Oi, kaidi tik purni tī nabrauce garom! Taidi kroti!!!

Beja ari normali ļauds ar žiguleišim. Bejušī vajennī beja, nazkodejī gūda ļauds.

Nazkod tī ir bejs šmuks i īkūpts vojannais garadoks, niu tik aizlaistys klumbys palykušys, statineiši i nūlaistys sātys.

Nazkai maņ Aļbinys saceitais vys pruotā palics. Kočkod tī ak jau vyss beja kai taidā paraugpiļsieteņā.

Kod īsasēdem školys busā, Rancāns beja kluot.

Vysmoz maņ tai ruodīs. Voi varbyut mes tikai taisējemēs sēstīs?

Tod mes jū palaidem braukt prūm, partū ka myusim juo navajadzēja.

Iz školu aizbraucem ar busu.

Nikas cyts pruoteigs nanūtyka, vysmoz es naatguodoju. Ačinskā beja tik labi, ka nabeja laika raksteit (i leidz ar tū niu nav dīnysgruomotys, nu kuo nūraksteit…).

Reizis 100 lobuok nakai beja dūmuots. Te vīnkuorši byutu juofotografej kotra sāta!

Paēdem pušdīnis tukšā školys iedneicā, myusus nūlomuoja, ka asam atguojuši ar mietelim. Cēlemēs nu iesšonys i nesem drēbis iz garderobi, kab piec šaļts jūs nu tīnis pajimtu.

Beja breineigs guņsdziesieju aparats, izpuškuots ar speidulim i veitenim. Ka kam degt, tī vajadzātu ilgi kastīs, cikom tyktu da dziesšonys.


Vaira nikuo naatguodoju.

Ā, mes guojom iz veikalu i fotografējemēs pi oranžuo Lenina!
Oi, kai es itū varieju aizmierst!

Guojīņs beja vīnkuorši genials. Digitalais aparats atdeve golus – vīnkuorši sastynga (juo piedejais dvesīņs ir biļdeite ite sūpluok!). A mes mudrā sūlī gar tom breineigajom budonkom! I kas par skotim! Kas par rokstim! Kas par pūstažu i bagadzeļņu!

Rikteigi nazynu, deļkam guojom iz tū veikalu, tys beja varbyut kilometru voi vaira nu koju. Vīneigais lobums – pošapsakolpuošonuos i var vozuotīs pa jū.

Bet Lenins!
Jis beja kai dzeivs i iz taida postamenta, ka knapi var redzēt, ka Lenins. Kab nabejs myusu leninologejis pīredzis (tok jau mes ar Ilonu paspējem pat pionīrūs, a Lenina unukūs sabejom pa pylnai programmai), mes tymā oranžajā klucī Lenina napazeitu.
Jī jū beja nūkruosuojuši. Laikam bronzys kruosā. Bet izavēre labi. I juo seja beja aizsnyguse, izavēre pastrāšnai.

Partū otkon barnu laukums ar snīga skulpturom i slidkaļneņu beja pošā laikā.

Vokorā laikam teatri mieginuojom.
Ak jau, ka mieginuojom. Maņ ruodīs, ka tei beja tei dīna, kod es apvylku sukni i Aldam beja tautystārpa župons iz streipainuo marjaka krakla…
Bet es nagaranteju!

zaļuo bļūdeņa

Maņ sātā ir taida muola bļūdeņa, nikas sevišks, ryupneicys ražuojums. Myusu saimei jei vysod ir bejuse “tei zaļuo bļūdeņa”. Maņ beja miļzeigs puorsteigums, kod, atguojuse iz Reigu i tū trauku pajāmuse iz kojom, es dzierdieju, ka itei bļūdeņa asūte zyla. Es vierūs iz juos i breinuojūs – zaļa i zaļa.

Es raudzieju tī īsavērt zyluos kruosys. Es nūlyku sūpluok koč kū zylu, a bļūdeņa nu tuo izavēre veļ zaļuoka. Nūlyku sūpluok kū zaļu, taipat jei maņ nasaruodēja zyluoka ni par mota tīsu. Tik drusku cytā zaļuo tūnī nakai vīnkuorši zaļa.
I tod es īsadūmuoju, ka varbyut maņ sātā ir īstuosteits, ka bļūdeņa ir zaļa. Ka mes saimē asam nūsavīnuojuši, kaida izaver zaļuo kruosa, i maņ tys ir īvuiceits, es asu pījāmuse tū. Ka muni zaļuos kruosys rūbeži ir leluoki, jī plešās tī, kur cytam jau ir suokusēs zyluo kruosa.

Tod saīt, ka mes, poši tū nazynuodami, pīdaram vysaidom ļaužu grupom, ticim vysaidim īvuiceitim prīkšstotim. Ka puorīt nu vīnys grupys iz ūtru nimoz nav vareibys. Kaids esi pīdzims, taidam juodzeivoj, kas tev īvuiceits, tuo naaizmierssi nikod, kū esi izdūmuojs, tys nūsoka tuoļuokuos dūmys. Kab puorītu i aizamierstu, nūsamaineitu ar cytu ideju, koč kam juosamaina tik spieceigai, kab maineitūs i cylvāks pats.
Varbyut tei ir ticeiba. Es tycu, ka bļūdeņa ir zaļa, i naradzu, ka jei ir ari zyla, taitod – es natycu, ka jei nav zaļa. Koč kam ir juotic, es tok navaru svaideitīs i vīnu šaļti redzēt zaļu, cytu otkon zylu kruosu. Lai tī ir cytu maņ īvuiceitī prīškstoti voi mane pošys izdūmuotais, muna zaļuos kruosys pīredze i saprasšona, bet ir juobyut idejai, kam es tycu.

Kab vyss mainiejīs tik mudri kai reklamys teļvīzerī, aktualī nūtykumi ziņu portalūs i apleicejūs ļaužu motu kruosa, es byutu sajukuse pruotā. Bez stabilitatis pasauļs sabruktu i pagaistu kai nabejs. Bez koč kuo namaineiga – lai tei byutu ticeiba bļūdenis zaļajai kruosai voi Dīva eksisteņcei i vysu apleicejūs ļaužu lobajim nūdūmim.

Varbyut vīnu reizi par mani īs atkluosme i es sevī atrasšu tū zylū bļūdenis kruosu. Tod zaļuos bļūdenis tī nabyus vaira ni par motu. Tei byus tei poša bļūdeņa, bet tei byus cyta bļūdeņa. Vysmozuok tys byus atkareigs nu pošys bļūdenis. Nazkas byus mainiejīs manī pošā.

I veļ es īsadūmuoju, ka varbyut leidzeigi ir ar Dīvu. Sātā, saimē, školā īvuica, ka jis ir, voi otkon taišni ūtraiž īdzenej, ka juo nav. Cylvāks izaug ar konkretu prīškstotu par Dīvu – ka jis ir, ka jis ir lobs, ka jis var paleidzēt, ka juo nav, ka jis ir ļauns, ka jis napaleidzēs nikod.
Laikam tik atškireibā nu bļūdenis Dīvs var pasaruodeit, atsakluot i pagrīzt tū skryuvi, ap kuru rotej cylvāka ticeiba voi naticeiba. Tok tai es dūmoju tik deļtam, ka tycu juo byušonai. Kab bejs ūtraiž, Dīvs deļ mane byutu muola bļūdeņa, kū var nūlikt i pajimt nu plaukta, kod juopataisa kas ādams.
Nu, maņ vysmoz ruodīs, ka maineit dūmys par Dīvu (iz vīnu voi ūtru pusi) ļaudim saīt bīžuok nakai par bļūdenis kruosu. Deļ tuo vīn, ka tys varbyut vīnkuorši ir svareiguok par zaļū kruosu i vacu muola bļūdeņu.
Par Dīva ideju mes dūmojam pulka vaira nakai zaļuos kruosys ideju. Ari tī, kas soka, ka natic. Lai natycātu, ir juotic, ka ideja, kam natic, patīšom eksistej.
Varbyut tai.

obejis kartenis – 2006. goda vosora, kumeleišu ofiss.

Sibira stuosti. 17. janvars. Ačinskys lobumi

.

Iz perona myusus nivīns nasagaida. Nav nivīna bierneņa, nivīnys buobys.

Cikom mes nasam montys iz staceju, Ilona palīk pi sumku skaudzis. Pa tū laiku jei nūturāta par peirāgu tiergūni, nui, sumkys taidys pošys rūtainys i lelys kai konkurentim!
Valku pa svaigū snīgu sumku, iz kotra sūļa jei sytās pret papīžim. Paceļt juos navaru. Aiz mane palīk slīde.
tik
Viļcīņa golā sorkona guņs, tys izaver tai spūceigai. Tuos guņs, garuo vagonu vērtine, sudrobeglis. Kantaino stacejo i vēļ nazkaidys betona budonkys. Ha! I snīgs da ceļu!

Pi stacejis miļzeiga plāksne ar Lenina golvu. Jis ite juojs cauri, ari jis te ir bejs.

Nasūt montu vydā, iz durovu kļamkys īraugu plemi. Nivīnam nikuo nasoku, bet tys ir asnis. Sakaļts, bet na cīši vacs.
Tīpat natuoli nu īejis automats. Nu suoku dūmojam, ka kopejam voi gazirovkai. Nā. Ite dūd Coca-colu i Sprite. Cik nainteresnai.
Zato otkon pats kuorms nu vydspusis ir breineigs. Kai vacuos kinuos. Tikai taids saveciejs. I kioskūs, meklejūt telekarti voi kū leidzeigu, atrūnam vysaidus dabasu breinumus, plastmasys cuoļus i stykla suņus īskaitūt, bet na kū jiedzeigu.

Ejam meklēt takšus. Ka jau navar sazvaneit, brauksim taipat. Ot to bāda. Iz laukuma vyds stuov puors mašynys. Īraudziejuši myusu sumkys, taksisti palīk nervozi i dola klientus. Vīnojamēs, ka brauksim ar divejom mašynom. Monta padaudz, taksisti ņūrd, bet bagažnīkus attaisa i verās, kai īsakraunam vydā.
Jau tamā pošā šaļtī jūs komentars ir vīnkuoršs i skaidrys – pribalti. Cyti atsakuop, palīk tik vīns skaļs i žipereigs, komentej vysu kai taida žogota. Ūtrys, drupeit jaunuoks, nasoka nikuo, tik verās, kai līkam montu mašynā. Ilona ar Guntu sāst pi pyrmuo, mes ar Aldi pi ūtruo. Tik juosanas vyss monts i juosasakuortoj.
Puors minotūs izzynojam, ka mes atsadalējem nu PSRS i vysu sagruovem. Vysu, saprūtit! Vysu!
Vacuokais nu taksistu klaigoj, cik labi vyss bejs, cikom vysi bejuši kūpā. A kū niu, mes atsadalejuši i niu dzeivojam niščestvā. Lai tai byutu, mes klusejam. Sprāgoj tikai Gunta.
Vēļ, cikom taisomēs iz braukšonu, dabojam zynuot, ka Jeļcins ir pjanica, a Putins idiots! A Latvejis vaļdeiba – pat vuordā navar nūsaukt. Jēme i atsadalēja! Krīveju žydi puordeve Anglejai i ASV, a kitaici vysu puorjims da Uralu.
Latgalīšu meklēt – jis par reizi nūsoka diagnozi. Izzynojam, ka rudiņ te jau vīni bejuši, braukuši da Byčku. Kū jau tī atroduši, kū nā, a braukuši. Maunam ar golvu. Nu da, braukuši.
Jis vysam ir opozicejā. Vaicoj, kaidys mes ticeibys, sokom, ka katoliki. Taksists par reizis: “A ja bogu ne verju. Nekomu ne verju!”
Par latgalīšim komentars ir vīnkuoršs – vysi abruseli, taipat vysi ite paliks. I vyspuor te nikuo nav, nivīna poša. Vysi jau krīvi, vysi naši.
Bet niščestvo Latvejā jam nadūd mīra. Kai mes tai atsadalējem, kai aizguojom nu ituos bagateibys. Kai niu bodā mierstam.
Tys gon nu Guntys i Ilonys natraucēja nūplēst 80 rubļu – 2 reizis vaira kai vajadzātu.
Myusejais taksist ir rikteigs Dīva jārs. Runojam par zīmu i par mašynom. Ruļs jam lobajā pusē. Jūceigi sēdēt aizmugurē i vērtīs, ka šopers sēd pasažira pusē, a šopera pusē Aldis sēd, rūkys salics kliepī i nastyurej.
Taksista komentars vīnkuoršs: “U vas mašyny s zapada, a u nas s vosotka.”
Jim vacuos mašynys nadzan nu Vuocejis. :O) Jim dzan nu Japanys. A Japanā brauc pa ceļa kreisū molu.
Nā, nikas namaisa. šopers ir optimists – ar laiku i pīrūn pi apdzeišonys. Nu suoku to tai jūceigai.
Nu myusu ar Aldi pajem 60 rubļu.

Piļsāta tymsā i snīgā izaver jūceiga. Tai kai Rēzikne, kai na Rēzikne. Piļsāta ite jei tūmār nav. Par daudz piec dzeraunis izaver. Nazkas vīnkuorši na tai.

Kojuos komene smaida kai saule. Asūt gaidiejuši, tik na tai mudri.
Dabojam ustobu atslāgys. Odna komnata dļa devušek, drugaja dļa maļčikov. Naboga Aldis, jis daboj dzeivuot vīns pats soltā ustobā. Itū raugam kompensēt, ruodīs, ka izadūd. Iz sovu ustobu aizeimam tik gulēt i tai. :O)

Ustobuos iz gultu speideigi puorkluoji ar sudobra dīgim. Ka dasaskar, mat dzierksts – dzeiva sintetika. Iz greidys sorkoni kovri. Pi lūgu zali gardīni. Spīgeli naradzāti breineiguos ramuos. Špaleri geniali.
Atrūnam svaigi pierktu prasu i mikroviļņu kruosni. Pat cedelis kluot – pierkts duorgajim gostim, laikam pat janvara suokuos.
Ir teļvīzers tože. Vys sprīžam, ka vajadzātu pasavērt, tai i naīslādzam ni reizis. Piečuok nūlīkam ustobys koktā ar kineskopu pret sīnu. Ka nasadyuzt!

Atejā sagaida postaments, kur juokuop čut ni metra augstumā. Golva pi grīstu, var redzēt puori storpsīnai i sasavasaluot ar kolegu. Golvu var atlauzt!
Pūda nav, ir caurums i rīvis car molu – lai kuojis nasleid. Ir pat iudiņa bačoks, kur nūraut iudini. Lai kai, skolojamais iudiņs tik tuoli nasnīdz, nūskoloj tik pošu golu.
Par tū otkon sūpluok caurumam ir spaņs ar hlorkys škeidumu, jimā vydā ar binti apteits mīts – laikam kab lejā nūstumt par daudz lelus strypynus. I vēļ taida kai pudeļu birste – švabravuošonai. Papeira nav, nav pat paradzāts, ka byutu. Iz spaņa glaunai pīraksteits “Tualet služebnij”. Ite na jūks!

Dušā ir syltais iudiņs. Nūsamozgojam kai cylvāki. Pravda, duša juotur rūkā i solts. Iudiņs lobs, bet zam juo paleist i sasasiļdeit navar.
Mieginojam sovu teatri – jau kusteibā i ar vysom nūīšonom, izīšonom. Tys izapauž ar īkrišonu gultā i atrubu, cikom daīt kuorta “kuopt iz skotuvis”.

Korsta tušonka garšoj gondreiž taipat kai solta. Grāks naizmontuot mikrovalnovku.

Piec Latvejis laika agrys, piec Ačinskys laika mudri juosaceļ.

Kluojūt gultu, sapliešu kolduri. Pa veilei, nūtierkš viņ! Dīgi satrupuši. Apsajemu da aizbraukšonys saluopeit, tik na šudiņ.

Kai kreitam, tai guļam.

Sibira stuosti. 17. janvars. Izkuopšona

.

Vakar labi nūsvinējem piedejū vokoru viļcīnī.
Myusu bārni izkuope Taigā. Kur luoči staigoj pa īlom (ite jī poši tai saceja!). Taids klusums niu, ka nasaprast. Až pītryukst – pruoteiguo Ženis, naboga Ontona, kam vakar beja naveiksmeiguo dīna. Da i puoreišu vaira nava.

A ar Ontonu beja tai.
Jis, puika, nav iz mutis krits, bet vakardīna beja juo malnuo dīna.
Nu suokuma dabuoja pa koklu nu pravadnīka, kam apsamainiejs ar vītom i nikuo nav pasacejs. Tod školuotuoja atejā izlēja juo olu – i pa kuru laiku paspēja storp aizdambiejumim i aizsolumim, i pīturom. Kleida gon baumys, ka poša izdzāruse, par daudz prīceiga beja.
A tod Ontons gribēja pīluodēt sovu mobilū telefonu. Aizguoja da pravadnīka ar britvu i saceja – šam buorda juodzan. Tys nūsaviers naticeigai, a elektreibu īsliedzs gon. Ontons luodej telefonu, a tod īt pravadnīks. I tod Ontons dabuoja dzeit buordu – pyrmū reizi myužā. Bet te jam stuostā beja mīrynuojums – “a usy ja ņe trogal!”

Bez bārnu vagonā taids klusums. Koč jī izkuope nu poša reita, nikai navarim nūsamīrynuot – myusim tože gribīs uorā.

Vagonā vys vaira i vaira hakasu. Pa kaidam eja i nu Moskovys, a niu jūs vēļ vaira. Puoreišu vītā īsakuortoj jauna sīvīte. Figura kai kotrai, tik golva taida lela i drusku kai aizpompuse.
Vaira guļ nakai ād. Puorsvorā puortyku ar hieroglifim – aplejamuos zupys i makaronus nu Kitaja.

Buobom blokus kupejā adeišonys puļceņš. Vuicuos rokstus vīna nu ūtrys i sprīž par nazkū. Tī ir tei ar skrullātim motim i vēļ vīna, kas vakar klausējēs myusu dzīsmis. Saleidzynoj rokstus, vuicuos.

Īraudziejušys, ka mes kuopsim uorā, vysys kai žogotys vīnā bolsā soka, ka nūsaļsim. Optimismam nav pamata… Čupinej myusu jakys i sprīž – da nūsaļsim mes.
Juos zyna, nu kurīnis asam, i stuosta par Sibira zīmu. Cik brīsmeiga jei ir.
Saruna puorīt da ryupnīceibys.
Abakanā nazkod taida ryupnīceiba bejuse, taida ryupnīceiba. A niu “razoriļi, razgromiļi” vsjo… Sekoj daudz epitetu.
Niu Abakanā zavodu vītā kitaiskuo montys. Atīs kitaici i pajims vysu Sibiri. Buobom da optimisma tuoli.
Pačupiniejušys Alda i Ilonys kažukus, vīnā bolsā atzeist – itī to nav kitaiskī. Tys prīcej. Varbyut nanūsaļsim… Vysmoz Ilona i Aldis nā.

Izkuopem uorā Mariinskā. Perons vyss snīgā, Gunta izskrēja na tik vīn čībuos, a pat eisajuos pidžamys iuzeņuos. Kai pasprukuse!
Nūpierkom ogūrčus kioskā.
Cikom meicomēs pa perona snīgu, vecs ar ūgļu luopstu izsyt restorana vagona lūgu. I kam jis tai? Tai i nazynom pa šai dīnai. Isyta i vyss. Skots lobs beja.

Piedejuos stuņdis paīt pakojūt montu.
Jau pīrosts pi cytu attuolumu. Latvejā pa itaidu laiku paspātu nu Zylupis tikt da Reigys i vēļ atpakaļ vysmoz pusceļu.
Kraunam sumkys i dūmojam, kai myusu 20 bierneni juos ness. Bierneni ir paradzāti kai myusu paleigi, jūs koledžys vadeiba sūliejuse paleigūs. Jau šausmynojamēs, kai jī vysur maiseisīs pa kuojom, vysu sajauks, kriss iz nervim.

Iz tamburu aizejam par agri. Pravadneica izlomoj nu pancku. A nūsēdēt vaira navar ni. Izsysts vēļ vīns lūgs, tys, kuram beja taidi kai lūžu caurumi.

Beidzūt nūdzīst gaisma i cauri vagonam saleics izīt vecs ar pižiku. Jis vysod īt nu vīna sastuova gola da ūtra, ka ir gaidoma staceja. Pieški saprūtam, ka nikod naasam redziejuši eimūt juo atpakaļ. Vacais jūks ar viļcīnim. Prīška jam izaver cytaiž, partū ari naradzam eimūt, padūmojam, ka tys cyts vecs.

Pravadneica ar ciervi atsyt vaļā durovys, dauza trepeitis tik ilgi, cikom juos nūsastuoj tai, kai vajag. Pretim cieršās oss gaiss. Soltums. Tymsa. Ačinska.

Nasam uorā montys, kraunam skaudzē.
Bierneņu naredz.

Sibira stuosti. 16. janvars. Viļcīņa šarms

.

Aizsola ateja.
Pīsacieļu i gaidieju, cikom pravadneica jū atkausēs. Purpynuodoma skrēja pa vagonu ar gumejis šļauku i taidu kai termoforu tuos gumejis golā. Vydā korsts iudiņs. Maņ pateik itī manevri ar kipjatoku ļaužu pylnā vagonā, kas šotojās i krotuos!
Kod ateju atdambēja, kluot nazkaida pītura. Ateju aizslēdze. Apbreinoju itūs ļauds, kas tai ryupejās par sovu piļsātu teireibu…
Tod ateja otkon aizsola. Vysmoz durovys cīš. Piec šaļts pravadneica aizskrēja ar salūceitu dzeļža lomiku. Bais īsadūmuot, kū jei tī dora!

Guntai dasola jaka pi lūga pa nakti. Maņ pologs pi sīnys dalips. Atvylkom nu lūga dermantina aizsagu, a lūgs bolts. Lūgu ramys apsormuojušys. Sīnys tože. Suoce kust, vys tys dermantins kaidu bišķu soltuma aizturēja. Pats ar vītom apsormuojs.

Es asu slyma. Maņ suop koklys. Pamozom puorīt. Cytaiž nikuo. Pi braukšonys jau pīrosts. Montys salyktys sovā kuorteibā. Jau dzeivojam ite.
Atejā tikšu iz pušdīņu laiku tik. Varbyut. Loba tema meditacejai.
Jau apsveram, kai skrīsim uorā pīturā i iz stacejis ateju.

Tjumeņā uorā nateikom. Pa lūgu rāgojās termometrs. -36. Tai ari nasaprūtam, voi tys ir solts. Iz perona dzeļžaceļa darbinīki vysi voilokūs.

Vuicomēs spēlēt sovu lugu. Beidzūt ir teksts. Suocam atsakuopt nu juo – navar tok atguoduot. Lugā īsavīš Pūrmaļu Jezups. Vaļpītram gon beja Škiņču Jākubs, a tī jau var mēli atlauzt!
Ādam, dzeram čaju i kopeju.

Pravadneica vys skraida ar sovu gumejis šļauku. Skrīdama lomoj myusus. Izaruod, Ilona puorsacantuse – navajadzēja saceit, ka ateja pludoj. Niu mes vaineigi.
Niu lomoj, ka mes atejā svīžam papeirus i vysa kū cytu. Draud pasaceit grupys važakam. Dūmuota bārnu školuotuoja. Pravadneica myusus nūturiejuse par jaunīšu grupys dali. Jim ir 9. – 11. klase… Breineigi, myusim ir 15 – 17 godu! Kompliments!

Atejis laidynuošonys arsenalā bez sorkonuo termofora, salūceituo lomika pasaruoda ari taids breinuma kai spaņs ar kipjatoku. Kiup vīn i škeļvinejās, ka jei nasās cauri vagonam.

Atejā tyku ap 12 – 13 dīnā. Sanitaruos zonys, aizdambiejumi. Bais, kai byus tuoļuok. Rynda pi atejis navuoja… baileiga… Par mutis mozguošonu dūmuošu piečuok.

Izaruod, atejā aizasiediejs vecs – izkāmiejs i gars, ar dvīleiti rūkā, vasalu kosmetikys moku. Pat maņ leidza nav tik lela.
Nūsamozguojs atsasāst sovā gultā i taisa jogu. Staipa kuojis i rūkys. Nikuo ekstremala nasataisa, kuojis aiz golvys naaizbuož. Žāl.
Ausīs jam ir propkys. Ite lai mes namaisom koncentrētīs!

Maņ uorā kuopšonys veto. Puorejī staigoj pa peronu, es siežu kai baka. Vakar vokorā toč nabeja labi, niu to laikam temperaturys nav. Normali.
Cikom jī driščej pa uorīni, sakuop ļauds. Mani nasaklausa, vīna vece nūsakrieš Guntys vītā. Atmatu ar rūku. Atīs puorejī, dūmuosim.
Vecine ar skrullātim siermim motim. Ap placim palāks skusts – taidom pošom skrullem. A purns!
Par puors minotu i cyti kluot, rauga izdzeivuot nu vītys vecini, a tei kai trons. Nakust. Beiguos atsastuoj i puorsāst tuoļuok.

Puoreiši sakusuši kūpā. Mīrs. Tī bārni ir par daudz mīreigi!

Reizis 2 – 3 nūsaklausom kaseti ar krīvu humora raidiejumim. Trešā reizē var saprast ari tuos vītys, kū nadzierdējem pyrmajā. Vēļ puors reizis, ītu sist.
Apsveram, ka varbyut cytu reizi leidza juopajem Paula kasetis, lai līk tuos. Dažuodeibai.

Bufetčicys dzejneicys repertuars:
“Vodočka dļa ostanovočki, pivo dļa razgovoročki.”
Puorejūs tekstus vys vēļ nikai navarim atkūst.
Ruodīs, ka ir “pivka dļa ryvka”. Tik nasaprūtam, kas ir tys “ryvka”.
Jei īdama vys aizamat aiz myusu tupeļu. Až paņteņš nūjiukst.

Nu vīnys targašu vecis nūpierkom kozys vylnys skustus. Ilona boltu, Gunta bryunu, es zaļu. Vēļ beja kaidi puors bolti (palykuši tik duorgī, no šmuki!) i vīns sorkons, bet mozs. Puorejī – vysu tūņu zylais. Jē!

Bejom restoranā. Juoparuoda tok ļaudim myusu jaunī skusti!!!
Iz tīni juoīt car svešim vagonim. Cyts zyls, cyts bryuns. Zylajā pat deči īturāti gaiši zylā kruosā. Izaver, ka viļcīnī ir struoduojs pat stilists!
Kupejuos ļauds guļ. Kartoj. Pļuopoj. Vysi tamburi apsormuojuši.
Restoranā cīši šmukai, šykarnai. Gardīnis speideigys, muoksleiguos pučis. Až lete vīnā styurī i oficiants (patuklys vecs), a bufetčica myusus atpazeist i smaida.
Par 6 lati vakarenis četrim ar vodku, sulu, boršču, kotletim, buļbom i maizi.
A muzyka restoranā breineiga bez gola i molys. Krīvu muļtiki. Čeburaška, šar goluboj, ulybka, picsot eskimo, pojezd goluboj.
Až leidza dzīžam. Solts. Ite labi, ka tī skusti sylda!

Gaisma vagonā jau izdzāsta, dzeivojam ar Ilonys nu Vuocejis vastū svieteitū sveci. Pravadnīks, mes jū nūkristējem par Zeku (jis vīnkuorši izaver piec zeka), īt garom i tik nūsoka, lai pruoteigi.
Dūmoju gon, ka jis ir myusejais. Myusu deļ jam reizis div daguoja īt iz restoranu piec ola!
Dzīžam. Apleicejī klausuos i pa šaļtei gryb apsarunuot. Attīksme normala, jim intiresnai, myusim tože.
Vīns vecs pat muok skaiteit latgalīšu burtus. Tikom nasalīk mīrā, cikom tulkojam jam dzīšmu vuordus. Dūmoju gon, ka nav najaušeiba, ka bejom dzīduojuši kuozu dzīsmis. Niu dūmojam, kai lai normali iztulkoj. Ka napadūmoj, ka myusim Pribaltikā vysur taida izvirteiba.
Večim i vecinem pateik myusu tulkuojums, až acs slauka. Vīns nu jim par ols buteli nūpierk dzīšmu izdruku. Knapi teikam vaļā.
Pa nakti jam rūkā brillis, rūka izstīpta puori ejai. Vajadzātu izjimt nu rūkys, a bais, ka nadabojom pa golvu nu veča – pa mīgam padūmuos, ka zagli. Par stuņdi vīnu ūtru brillis kreit i sapleist. Pabuožu zam spylvyna.

Sasapazeistam ar sābru jaunuotni, tī breineigi puiši. Mozeni vēļ, gryb runuotīs ar myusim, līlejās i pylnu golvu pīstuosta, a sovys meitinis atstuoj molā. A tuos nabadzis sēd, gaida, smaida.
Nu da – “Vy navernoe aktjory…” Apbreins bolsā ir acimradzams. Itymā šaļtī mīreigi varātu īstuosteit, ka asam nu Dailis voi Nacionaluo teatra.
Myusu luga ir vagona lelais nūtykums. Ite labi, ka vēļ naraugom tū lītu laist ar vysom darbeibom (koč rekviziti jau pasaruoda, pīmāram, nazs).

Jim taids interesnys pīguojīņs dzeivei. Stuosta, kai Anglejā (jim niu bejs ceļuojums pa Eiropu) atejā sleicynuojuši atejis papeiru, dvīli, dvīļu pakaramū. Vysu, kū varēja atraut nu sīnu.
Sovā naivumā pavaicojam, deļkam tai beja juodora. Puišim nav atbiļdis. Ruodīs, ka jim tys ruodīs normalai.

Vēļ jim ir butele, kur vydā limonads ar pliuts zuolem. Vys rauga cyts cytam īsmērēt. Školuotuoja najem, bet mes tai drusku dasaveram, kab i pošim natyktu, i školuotujai nā. Nu ūtrys pusis, kaida myusim te dzela. Breivu ļaužu izprīcys.
Pa vysu ceļuojuma laiku ituos pliuts zuolis ir ībaruotys puors ļaudim, tī niu rauga atsarībt.
Sevišku jautreibu tam dadūd aizsolstūšys atejis!

Sābru vecinem naradzāta īcīteiba pret myusu jandālu.
Mes, kaidi desmit cylvāki dzeram olu, runojam vysi reizē, a sūpluok ļauds guļ. Ite laikam tik Sibirī i Krīvejā var byut taida patīsa leidzijusšona pret dzeršonu. Eista solidaritate!

Pa šaļtei īslādzu telefonu. Eiszinis breineigys.
Ļauds tiemej kinys pa Baikalu, teiklā meklej laika prognozis. Pīsūla pat īt iz bazneicu.
Kai mes aizbraukuši, Latvejā pīsajems soltums. Sūleits da -20 gradu naktī.

Nu ituos zinis aizmīgam kai systi.
Pravda, ir jau reits gondreiž – piedejū nakti viļcīnī nūbušavuojom iz gūda.

Ari itūnakt navalku nūst džemperi, leinu guļammaisā i nūsapakoju ar kurtku. Dečs pa viersu. Ka saļs, to dečs i pologs pi lūga.
A vyspuor matās syltuoks, tai izaver piec lada iz lūgu. Naaug kluot, kiust nūst i tak.

Sibira stuosti. Nūstuošonys

15. janvars.

Piecpušdīnē suoc aizsaļt lūgi. Puors stuņžu laikā! Nu vydspusis!
Aizkori sasola rogā i dalypa pi stykla. Nu sīnom i lūgim rikteigi īt soltums.

Pa laikam izkuopam uorā nu vagona. Pīturuos, kur viļcīņs stuov 20-25 minoti.
Izkuopem Kirovā. -18 tikai.
Struodnīki pretim kraun montu Krīvejis posta vagonā. Pufaikuos, nūsoluši. Apdauzeiti dzeļža roti, kū valk mozs traktoreits. Kai var redzēt, posta vagons ar kastem pīkrauts da grīstu.
Buobys iz perona tiergoj cackys i dzeramū. Mineralku pierkam kioskā.
Storp slīdem sasaļs lads. Ruodīs, ka īlyuzs, a nikuo. Kas nūteik tod, kod jis ir augšuok par slīdem?

Izkuopem Balezinā. Nazynom, cik ir gradu, runoj, ka -36.
No sajiuta kai piertī – gaisa īviļkt navar! Elpa aizacierš, nuoss aizsolst.
Asam gudruokys – jau asam apvylkušys zečubiksis i capuris. Aldis vyspuor nagryb kuopt uorā. Piečuok izkuop, tik iz napareizū pusi.
Iz perona nosoj pypuru šņabi i vylnys skustus.
Mudri aizejam da viļcīņa pakalis, nūsajemam obrozam, mudri atpakaļ. asam pīrodušys jau, dzeivuot var. Tik daguns solst. Ar Ilonu iz perona doncojam vaļsi. Nu, voi izalīkam, ka doncojam. Teiri sylts. Cytu pasažiru iz perona nav.

Īejūt vydā vagonā, brillis aizsolst ar pluonu lada kuorteņu. Tik soltys juos ir! A vydā tik korsts! Suteigs!
Puorejī pasažiri nūviertej myusu ar drēbem īnastū soltumu i svaigū gaisu.

Pa laikam gaisma pazyud – parosti ībraucūt stacejā. Logika interesna – tod, kod juosapaunoj iz izkuopšonu, gaismu izslādz. Dūmuot, ka stacejā juoībrauc naradzamim…
Lugys tekstu lobojam svecis gaismā. Pravadnīki nikuo nasoka.
Ap 23 vokorā vēļ gaidoma garuo pītura. Apsveram ideju kuopt uorā, kab aklimatizeitūs. Cytaiž īlēksim kai ciercini palnūs!
Gunta oda džemperi, dzeram cidoneju čaju – nu sātys pajimtū cidoneju syrupu ar korstū iudini. Profilaksei C vitamina nav par daudz. Solts to nav.

Nav i bais nu tuo, kas gaida uorā, vaira nu tuo soltuma, kas īt nu sīnu. Vysa sīna ap lūgu i poša rama apsormoj taidom smolkom adateņom.
I kaids čorts myusus tī dzan…
Dūmuot, ka latgalīši tik Sibirī dzeivoj…
Dūmuot, ka nabyutu gona ar tim, kas čiuļojās pa Latgolu i Reigu.

Pīturuos ar ciervi syt vaļā durovys. Trepis var nūlaist tik tod, ka pravadneica ar tū pošu ciervi pa jom rikteigi klapej i vēļ izlej viersā vardūšu iudini.
Jei kuop uorā i ar lomu dauza nūst latakys nu atejis. Vysi skrytuli, amortizatori, vysa viļcīņa apakša apsoluse ar ladu.

Īdami gulēt, otkon īguodojam vieleišonūs. Tok jau otkon guļam jaunā vītā. Kotru minotu jaunā vītā.
Ka tys vyss pīsapiļdeis. Ka mes nanūsaļsim. Ka vyss izadūs. Ka byus tī latgalīši, kas soltumā dzeisīs iz myusu zīmys školu i sēdēs lekcejuos.

Nav nikuo pastuoveiga iz ituo pasauļa.
Ceļojūšuo biblioteka. Ceļojūšais teatris. Ceļojūšuo iedneica i gulta.

Sibira stuosti. Viļcīņa epopeja

Pīsacēlem 11:00.
Pasavieru pa lūgu i izdvešu: “Kakoj užas!” Izaver brīsmeigai. Pat nazynu kas. Vyss.
Kai lai apsavalk gaišā vagonā?
Var redzēt, ka ceļš vēļ tikai suokumā. Pīredzis nikaidys, bais nu vysa, vyss pateik.

Myusu sābri ir tik klusi, ka palīk bais par Krīvejis jaunuotni. Nu navar tok vydsškolāni braukt kai taidi veči, nu navar! Jī guļ, ād, bučojās (drusceņ), pļuopoj. Kur ir trūksnis? Kur ir dzeršona? Kai var aizīt gulēt kai piec komandys???

Vīna meituška pīsacēle i aizguoja ar šampunu iz viļcīņa ateju. Šoks. Jei patīšom tī izmozguoja motus. Garus motus!!!
Atsagrīž smaideiga i maiga motus dvīlī. Jei patīšom atejā ir mozguojuse motus!!! I kai jei tū varēja? Ite laikam tik Sibira krīvi var dabuot gotovu.
Myusim ir problemys pat ar rūku i zūbu mozguošonu… Izlītne moza, iudiņs šļakstuos, ar vīnu rūku juospīž, ar ūtru juopīsatur, kab napasleidātu. Ībuozt tī vēļ golvu? Soltā iudinī? Viļcīņam braucūt?
Juos puiss paleidz izsukuot. Naizaver, ka jei nasuop, tok sēd kai caca. Navar saprast, voi jei pateik jis, tok nav tai, ka napateik.

Te ir diveji puoreiši, kas pa klusū rauga pasamaiguot. Školuotuoja vys pīker. Lai gon vyspuoreibā jim veicās = školuotuoja atīt tik tod, kod puoreiši ād voi verās pa lūgu.
Interesani vērtīs iz jim. Kai blondais puiseits pateik obom draudzinem, kai obejis koketej i smejās, bet dabuojuse sev jū ir vīna nu jom, kas, kai izaver, ir teicamneica i vyspuor lobuo. Ūtra ir drusku izlaista, a jei tics vacuokais puiss.
Obim puorim gona ar guleišonu sūpluok i rūcenis izlikšonu iz ūtra auguma. Da atkluotys bučuošonuos teik vieļuok. Syukšonuos tikai finišā. Pagaidom tai mīleigai i kluseņom.

Braucam puori Volgai. Klab tylts. Kai vysod iz upem, kam mudri brauc puori, taida jūceiga jutūne – ka grybātus apsastuot i apsavērt.
Volga aizsoluse, iz juos sēd blitkuotuoji. Ot tuos sugys natryukst nikur!
Bet tai mīleigai. Blitkuotuoji iz Volgys. 🙂

Īt puordevieja nu restorana vagona. Oi, breineiga cjoce! Jei ir dzeļža roti ar paiku, kas giunās aiz myusu kuoju, montu i vyspuor car myusim jei nikod nateik bez aizagiušonys.
Īt stumdama i skaita sovu dzeju. Paīt vyss braucīņs, raugūt pīraksteit vysu, kū jei soka. Puors teicīņus mes nasaprūtam.
Pyrmajā dīnā atšifrejam tik puors pantu:
“Keksi dļa seksa!” i
“Pečeņje dļa razvļečeņje!”
Ari labi.

Juosuoc vuiceitīs lūmys sovā breinumainajā lugā.
Suocam ar teksta apgraizeišonu.
Dyžan talanteigs tys autors nav bejs, tok “kur valnam līta gryuta, tī jis buobu syuta”. Kū navar autors, tū var aktīri. :O)
I itai juobrauc vēļ da 18. janvara!!!

Sibira stuosti. Moskova

Kai pīsamūdu i kai pīsacieļu, jei bogu naatguodoju. Amnezeja ir ituo ceļuojuma līcineica!
Zynu tikai tū, ka pa nakti tyka izdzarts vyss iudiņs i daguoja dzert korstu čaju. Paspējem aizīt iz ateju da Moskovys, cikom nav aiztaiseits cīš. Moskova lela, stuņdi juobrauc vēļ da stacejis.
Aiz lūga prīškpiļsātys, a kuru tys interesej. Pakojam montys. Ir vaira nakai skaidrys, ka par vīnu reizi naaizvessim iz ūtru staceju.

Suocom sajimt pyrmuos draugu i rodu eiszinis – Sibirī itamā sutkā -57 gradi piec Celseja, sūla vēļ soltuoku. Aicynuojumi sorguot sevi, atsagrīzt dzeivim. Loba vieliejumi.
Ilze roksta: “Lai Dīvs stuov kluot!” Sūla nūīt da bazneicai. Maņ vysod patics, ka vysod nūīt to DA bazneicai, na īt VYDĀ bazneicā…

Suocās Moskovys epopeja. Puorbaucīņs ar metro nu vīnys stacejis iz ūtru.
Puorbraucīņs ir vīnkuorši mūrgs.
Sastīpam vysu montu stacejā. Ilona palīk, mes ar Aldi i Guntu vadam pyrmū porceju.
Nav jau prīca – tikt cauri metro durovom, vuortim, nūbraukt pa eskalatoru, īkuopt vagonā, spēt nūstuovēt, izkuopt, puorīt iz nuokušū ceļu car vysim tunelim, ejom i par trepem nabeidzamom, īkuopt, izkuopt, ar eskalatoru burzmā tikt augšā, tikt car vuortim, durovom.
Moskova nav dūmuota cylvākim. Te cauri teik tikai vasalī, styprī i jaunī, kam nav daudz montu i kas zyna, kū dora. Invalidim i muotem ar bārnim ite nav kuo darēt.
Asam piļneigi slapni. Stacejis montu globuotivē nūdūdam sumkys. Juomoksoj par kotru vīneibu. Sapakojam vysu rūtainajuos tierga buobu sumkuos.
Par vysim izdzeram kaidu litri iudiņa.
Sekoj ūtrais krystaceļš. Gunta ar Aldi nas nazkū lelu i gryutu, iz tuo viersā ir nazkaida mapeite. Jei taisuos krist, vysim pofig. Danasam da montu globuotivis, mapeite tai i nanūkreit.

Ar steigu braucam iz Sorkonū laukumu. Aldim Miņinam juonūsajem pi Miņina i Požarskuo pīminekļa. Svātajā nullis punktā svīžam monetys. Saņtimi naskan kai kapeikys, a kas par tū. Vys jau vierteiguoki!
Kod ite bejom īprīkšejū reizi, īguoduojom Sibiri. Vyss pīsapylda. Beidzūt braucam ari mes. Kū īguoduoju, nasaceišu. Bet ticīs, ka byus.
Pi Kremļa sīnys teik atrost breineigs kolns. skaidrys, ka braucam lejā iz čūksta. Oj, ideali! Pakale slapņa, a prīca kai mozim bārnim.
Naboga Putyns…
Tod iz bazneicu i iz tylta taisu gaismys biļdis. Pa tymsu aizpluovojam iz jau zynomū izstuožu vītu, kur jaunī muokslinīki izcāluši tūrni nu gruomotu. Aldim gruomotu žāl. Ar vari nūturim, kab napajimtu leidza. Dūmuot, myusim gruomotu tryukst, kuo nest!
Mozuo bazneiceņa naktī i zīmā izaver cytaiž. Vīnolga šmuka. Atrūnam krutu gastranomu, zylu egli i pat metro.

Stacejā ādam gordūs blīņus, dzeram olu. Teik atkluots brīsmeigais “Klinskoe” ols. Taida susla!!!
Sūpluok vīna kompaneja dzīd vīnā dzīduošonā. Mes ar gribim, a sasadzīduošona nasaīt. Par daudz lela ustoba. Da i jim labi pošim ar sevi.
Siežam ari iz greidys, tai ir ārtuok, var vysus sovejūs redzēt, sasarunuot. Apkūpiejis koments ir graujūšs – “kak cygani!”
Staceja ir svaigi remonteita, vīnā marmorā. Apkūpieju ustoba ari šmuka, tok aizdiersta kai baile. Iudini lej caurumā iz greidys. Nazkaida lupota. Nateiri atkrytumu maisi. Apskratuši spani.
Kas ļaudim, tys speid, kas sev, tys smird…

Pa mikrofonu skaņ informaceja. Cyta storpā – par bagaža svora īrūbežuojumim. Dzieržam 14 kg iz cylvāka. Cyta verseja – 36 kg. Myusim ir vaira obejūs gadīņūs.
Pa vysu kuormu izmeklejam informacejis, nikuo nav. Kas byus, tys byus.
Peronu pasoka tik pošuos beiguos. Sakraunam montu skaudzē. Div voi treis nu vysom myusu sumkom es navaru pat pakustynuot, par ceļšonu nadūmojūt.
Suocam nest.
Juoīt da sastuova viņa gola. Vīnā golā pi montu palīk Ilona, ūtrā Gunta. Nasam puorsagrīzuši. Laiks īt.

Myusu vagonā nav elektreibys. Vydā kuop grupa jaunīšu. Jim montu moz, a kurs nazyna školu ekskursejis – bez motu paliksim. Dzeivus apēss.
Nasam montu vydā, raugam sakraut. Aldis ir rikteigs ceļamkrans. Biblioteku jī divejūs ar Žeņu (sābri) izlīk iz augšejuo plaukta. Ka kriss zemē, nabyus labi. Nabašnīks par reizis!
Suocās viļcīņa manevri.
Vydā i uorā navar kuopt. Pravadneica izlomoj nu pancku. Jei ruodīs, ka mes asam sveši i bez biletu.

Paādam i ejam gulēt. Gaismu nūdzieš jau agri vokorā.
Gultysveļa ībuozta celofana kulēs. Ka izvalkam, jei ir mitra. Mīgam tys navuodej.
Pyrmū nakti guļu T-kraklā i tikai zam deča.