Sibira stuosti. 17. janvars. Ačinskys lobumi

.

Iz perona myusus nivīns nasagaida. Nav nivīna bierneņa, nivīnys buobys.

Cikom mes nasam montys iz staceju, Ilona palīk pi sumku skaudzis. Pa tū laiku jei nūturāta par peirāgu tiergūni, nui, sumkys taidys pošys rūtainys i lelys kai konkurentim!
Valku pa svaigū snīgu sumku, iz kotra sūļa jei sytās pret papīžim. Paceļt juos navaru. Aiz mane palīk slīde.
tik
Viļcīņa golā sorkona guņs, tys izaver tai spūceigai. Tuos guņs, garuo vagonu vērtine, sudrobeglis. Kantaino stacejo i vēļ nazkaidys betona budonkys. Ha! I snīgs da ceļu!

Pi stacejis miļzeiga plāksne ar Lenina golvu. Jis ite juojs cauri, ari jis te ir bejs.

Nasūt montu vydā, iz durovu kļamkys īraugu plemi. Nivīnam nikuo nasoku, bet tys ir asnis. Sakaļts, bet na cīši vacs.
Tīpat natuoli nu īejis automats. Nu suoku dūmojam, ka kopejam voi gazirovkai. Nā. Ite dūd Coca-colu i Sprite. Cik nainteresnai.
Zato otkon pats kuorms nu vydspusis ir breineigs. Kai vacuos kinuos. Tikai taids saveciejs. I kioskūs, meklejūt telekarti voi kū leidzeigu, atrūnam vysaidus dabasu breinumus, plastmasys cuoļus i stykla suņus īskaitūt, bet na kū jiedzeigu.

Ejam meklēt takšus. Ka jau navar sazvaneit, brauksim taipat. Ot to bāda. Iz laukuma vyds stuov puors mašynys. Īraudziejuši myusu sumkys, taksisti palīk nervozi i dola klientus. Vīnojamēs, ka brauksim ar divejom mašynom. Monta padaudz, taksisti ņūrd, bet bagažnīkus attaisa i verās, kai īsakraunam vydā.
Jau tamā pošā šaļtī jūs komentars ir vīnkuoršs i skaidrys – pribalti. Cyti atsakuop, palīk tik vīns skaļs i žipereigs, komentej vysu kai taida žogota. Ūtrys, drupeit jaunuoks, nasoka nikuo, tik verās, kai līkam montu mašynā. Ilona ar Guntu sāst pi pyrmuo, mes ar Aldi pi ūtruo. Tik juosanas vyss monts i juosasakuortoj.
Puors minotūs izzynojam, ka mes atsadalējem nu PSRS i vysu sagruovem. Vysu, saprūtit! Vysu!
Vacuokais nu taksistu klaigoj, cik labi vyss bejs, cikom vysi bejuši kūpā. A kū niu, mes atsadalejuši i niu dzeivojam niščestvā. Lai tai byutu, mes klusejam. Sprāgoj tikai Gunta.
Vēļ, cikom taisomēs iz braukšonu, dabojam zynuot, ka Jeļcins ir pjanica, a Putins idiots! A Latvejis vaļdeiba – pat vuordā navar nūsaukt. Jēme i atsadalēja! Krīveju žydi puordeve Anglejai i ASV, a kitaici vysu puorjims da Uralu.
Latgalīšu meklēt – jis par reizi nūsoka diagnozi. Izzynojam, ka rudiņ te jau vīni bejuši, braukuši da Byčku. Kū jau tī atroduši, kū nā, a braukuši. Maunam ar golvu. Nu da, braukuši.
Jis vysam ir opozicejā. Vaicoj, kaidys mes ticeibys, sokom, ka katoliki. Taksists par reizis: “A ja bogu ne verju. Nekomu ne verju!”
Par latgalīšim komentars ir vīnkuoršs – vysi abruseli, taipat vysi ite paliks. I vyspuor te nikuo nav, nivīna poša. Vysi jau krīvi, vysi naši.
Bet niščestvo Latvejā jam nadūd mīra. Kai mes tai atsadalējem, kai aizguojom nu ituos bagateibys. Kai niu bodā mierstam.
Tys gon nu Guntys i Ilonys natraucēja nūplēst 80 rubļu – 2 reizis vaira kai vajadzātu.
Myusejais taksist ir rikteigs Dīva jārs. Runojam par zīmu i par mašynom. Ruļs jam lobajā pusē. Jūceigi sēdēt aizmugurē i vērtīs, ka šopers sēd pasažira pusē, a šopera pusē Aldis sēd, rūkys salics kliepī i nastyurej.
Taksista komentars vīnkuoršs: “U vas mašyny s zapada, a u nas s vosotka.”
Jim vacuos mašynys nadzan nu Vuocejis. :O) Jim dzan nu Japanys. A Japanā brauc pa ceļa kreisū molu.
Nā, nikas namaisa. šopers ir optimists – ar laiku i pīrūn pi apdzeišonys. Nu suoku to tai jūceigai.
Nu myusu ar Aldi pajem 60 rubļu.

Piļsāta tymsā i snīgā izaver jūceiga. Tai kai Rēzikne, kai na Rēzikne. Piļsāta ite jei tūmār nav. Par daudz piec dzeraunis izaver. Nazkas vīnkuorši na tai.

Kojuos komene smaida kai saule. Asūt gaidiejuši, tik na tai mudri.
Dabojam ustobu atslāgys. Odna komnata dļa devušek, drugaja dļa maļčikov. Naboga Aldis, jis daboj dzeivuot vīns pats soltā ustobā. Itū raugam kompensēt, ruodīs, ka izadūd. Iz sovu ustobu aizeimam tik gulēt i tai. :O)

Ustobuos iz gultu speideigi puorkluoji ar sudobra dīgim. Ka dasaskar, mat dzierksts – dzeiva sintetika. Iz greidys sorkoni kovri. Pi lūgu zali gardīni. Spīgeli naradzāti breineiguos ramuos. Špaleri geniali.
Atrūnam svaigi pierktu prasu i mikroviļņu kruosni. Pat cedelis kluot – pierkts duorgajim gostim, laikam pat janvara suokuos.
Ir teļvīzers tože. Vys sprīžam, ka vajadzātu pasavērt, tai i naīslādzam ni reizis. Piečuok nūlīkam ustobys koktā ar kineskopu pret sīnu. Ka nasadyuzt!

Atejā sagaida postaments, kur juokuop čut ni metra augstumā. Golva pi grīstu, var redzēt puori storpsīnai i sasavasaluot ar kolegu. Golvu var atlauzt!
Pūda nav, ir caurums i rīvis car molu – lai kuojis nasleid. Ir pat iudiņa bačoks, kur nūraut iudini. Lai kai, skolojamais iudiņs tik tuoli nasnīdz, nūskoloj tik pošu golu.
Par tū otkon sūpluok caurumam ir spaņs ar hlorkys škeidumu, jimā vydā ar binti apteits mīts – laikam kab lejā nūstumt par daudz lelus strypynus. I vēļ taida kai pudeļu birste – švabravuošonai. Papeira nav, nav pat paradzāts, ka byutu. Iz spaņa glaunai pīraksteits “Tualet služebnij”. Ite na jūks!

Dušā ir syltais iudiņs. Nūsamozgojam kai cylvāki. Pravda, duša juotur rūkā i solts. Iudiņs lobs, bet zam juo paleist i sasasiļdeit navar.
Mieginojam sovu teatri – jau kusteibā i ar vysom nūīšonom, izīšonom. Tys izapauž ar īkrišonu gultā i atrubu, cikom daīt kuorta “kuopt iz skotuvis”.

Korsta tušonka garšoj gondreiž taipat kai solta. Grāks naizmontuot mikrovalnovku.

Piec Latvejis laika agrys, piec Ačinskys laika mudri juosaceļ.

Kluojūt gultu, sapliešu kolduri. Pa veilei, nūtierkš viņ! Dīgi satrupuši. Apsajemu da aizbraukšonys saluopeit, tik na šudiņ.

Kai kreitam, tai guļam.

Sibira stuosti. 17. janvars. Izkuopšona

.

Vakar labi nūsvinējem piedejū vokoru viļcīnī.
Myusu bārni izkuope Taigā. Kur luoči staigoj pa īlom (ite jī poši tai saceja!). Taids klusums niu, ka nasaprast. Až pītryukst – pruoteiguo Ženis, naboga Ontona, kam vakar beja naveiksmeiguo dīna. Da i puoreišu vaira nava.

A ar Ontonu beja tai.
Jis, puika, nav iz mutis krits, bet vakardīna beja juo malnuo dīna.
Nu suokuma dabuoja pa koklu nu pravadnīka, kam apsamainiejs ar vītom i nikuo nav pasacejs. Tod školuotuoja atejā izlēja juo olu – i pa kuru laiku paspēja storp aizdambiejumim i aizsolumim, i pīturom. Kleida gon baumys, ka poša izdzāruse, par daudz prīceiga beja.
A tod Ontons gribēja pīluodēt sovu mobilū telefonu. Aizguoja da pravadnīka ar britvu i saceja – šam buorda juodzan. Tys nūsaviers naticeigai, a elektreibu īsliedzs gon. Ontons luodej telefonu, a tod īt pravadnīks. I tod Ontons dabuoja dzeit buordu – pyrmū reizi myužā. Bet te jam stuostā beja mīrynuojums – “a usy ja ņe trogal!”

Bez bārnu vagonā taids klusums. Koč jī izkuope nu poša reita, nikai navarim nūsamīrynuot – myusim tože gribīs uorā.

Vagonā vys vaira i vaira hakasu. Pa kaidam eja i nu Moskovys, a niu jūs vēļ vaira. Puoreišu vītā īsakuortoj jauna sīvīte. Figura kai kotrai, tik golva taida lela i drusku kai aizpompuse.
Vaira guļ nakai ād. Puorsvorā puortyku ar hieroglifim – aplejamuos zupys i makaronus nu Kitaja.

Buobom blokus kupejā adeišonys puļceņš. Vuicuos rokstus vīna nu ūtrys i sprīž par nazkū. Tī ir tei ar skrullātim motim i vēļ vīna, kas vakar klausējēs myusu dzīsmis. Saleidzynoj rokstus, vuicuos.

Īraudziejušys, ka mes kuopsim uorā, vysys kai žogotys vīnā bolsā soka, ka nūsaļsim. Optimismam nav pamata… Čupinej myusu jakys i sprīž – da nūsaļsim mes.
Juos zyna, nu kurīnis asam, i stuosta par Sibira zīmu. Cik brīsmeiga jei ir.
Saruna puorīt da ryupnīceibys.
Abakanā nazkod taida ryupnīceiba bejuse, taida ryupnīceiba. A niu “razoriļi, razgromiļi” vsjo… Sekoj daudz epitetu.
Niu Abakanā zavodu vītā kitaiskuo montys. Atīs kitaici i pajims vysu Sibiri. Buobom da optimisma tuoli.
Pačupiniejušys Alda i Ilonys kažukus, vīnā bolsā atzeist – itī to nav kitaiskī. Tys prīcej. Varbyut nanūsaļsim… Vysmoz Ilona i Aldis nā.

Izkuopem uorā Mariinskā. Perons vyss snīgā, Gunta izskrēja na tik vīn čībuos, a pat eisajuos pidžamys iuzeņuos. Kai pasprukuse!
Nūpierkom ogūrčus kioskā.
Cikom meicomēs pa perona snīgu, vecs ar ūgļu luopstu izsyt restorana vagona lūgu. I kam jis tai? Tai i nazynom pa šai dīnai. Isyta i vyss. Skots lobs beja.

Piedejuos stuņdis paīt pakojūt montu.
Jau pīrosts pi cytu attuolumu. Latvejā pa itaidu laiku paspātu nu Zylupis tikt da Reigys i vēļ atpakaļ vysmoz pusceļu.
Kraunam sumkys i dūmojam, kai myusu 20 bierneni juos ness. Bierneni ir paradzāti kai myusu paleigi, jūs koledžys vadeiba sūliejuse paleigūs. Jau šausmynojamēs, kai jī vysur maiseisīs pa kuojom, vysu sajauks, kriss iz nervim.

Iz tamburu aizejam par agri. Pravadneica izlomoj nu pancku. A nūsēdēt vaira navar ni. Izsysts vēļ vīns lūgs, tys, kuram beja taidi kai lūžu caurumi.

Beidzūt nūdzīst gaisma i cauri vagonam saleics izīt vecs ar pižiku. Jis vysod īt nu vīna sastuova gola da ūtra, ka ir gaidoma staceja. Pieški saprūtam, ka nikod naasam redziejuši eimūt juo atpakaļ. Vacais jūks ar viļcīnim. Prīška jam izaver cytaiž, partū ari naradzam eimūt, padūmojam, ka tys cyts vecs.

Pravadneica ar ciervi atsyt vaļā durovys, dauza trepeitis tik ilgi, cikom juos nūsastuoj tai, kai vajag. Pretim cieršās oss gaiss. Soltums. Tymsa. Ačinska.

Nasam uorā montys, kraunam skaudzē.
Bierneņu naredz.

Sibira stuosti. 16. janvars. Viļcīņa šarms

.

Aizsola ateja.
Pīsacieļu i gaidieju, cikom pravadneica jū atkausēs. Purpynuodoma skrēja pa vagonu ar gumejis šļauku i taidu kai termoforu tuos gumejis golā. Vydā korsts iudiņs. Maņ pateik itī manevri ar kipjatoku ļaužu pylnā vagonā, kas šotojās i krotuos!
Kod ateju atdambēja, kluot nazkaida pītura. Ateju aizslēdze. Apbreinoju itūs ļauds, kas tai ryupejās par sovu piļsātu teireibu…
Tod ateja otkon aizsola. Vysmoz durovys cīš. Piec šaļts pravadneica aizskrēja ar salūceitu dzeļža lomiku. Bais īsadūmuot, kū jei tī dora!

Guntai dasola jaka pi lūga pa nakti. Maņ pologs pi sīnys dalips. Atvylkom nu lūga dermantina aizsagu, a lūgs bolts. Lūgu ramys apsormuojušys. Sīnys tože. Suoce kust, vys tys dermantins kaidu bišķu soltuma aizturēja. Pats ar vītom apsormuojs.

Es asu slyma. Maņ suop koklys. Pamozom puorīt. Cytaiž nikuo. Pi braukšonys jau pīrosts. Montys salyktys sovā kuorteibā. Jau dzeivojam ite.
Atejā tikšu iz pušdīņu laiku tik. Varbyut. Loba tema meditacejai.
Jau apsveram, kai skrīsim uorā pīturā i iz stacejis ateju.

Tjumeņā uorā nateikom. Pa lūgu rāgojās termometrs. -36. Tai ari nasaprūtam, voi tys ir solts. Iz perona dzeļžaceļa darbinīki vysi voilokūs.

Vuicomēs spēlēt sovu lugu. Beidzūt ir teksts. Suocam atsakuopt nu juo – navar tok atguoduot. Lugā īsavīš Pūrmaļu Jezups. Vaļpītram gon beja Škiņču Jākubs, a tī jau var mēli atlauzt!
Ādam, dzeram čaju i kopeju.

Pravadneica vys skraida ar sovu gumejis šļauku. Skrīdama lomoj myusus. Izaruod, Ilona puorsacantuse – navajadzēja saceit, ka ateja pludoj. Niu mes vaineigi.
Niu lomoj, ka mes atejā svīžam papeirus i vysa kū cytu. Draud pasaceit grupys važakam. Dūmuota bārnu školuotuoja. Pravadneica myusus nūturiejuse par jaunīšu grupys dali. Jim ir 9. – 11. klase… Breineigi, myusim ir 15 – 17 godu! Kompliments!

Atejis laidynuošonys arsenalā bez sorkonuo termofora, salūceituo lomika pasaruoda ari taids breinuma kai spaņs ar kipjatoku. Kiup vīn i škeļvinejās, ka jei nasās cauri vagonam.

Atejā tyku ap 12 – 13 dīnā. Sanitaruos zonys, aizdambiejumi. Bais, kai byus tuoļuok. Rynda pi atejis navuoja… baileiga… Par mutis mozguošonu dūmuošu piečuok.

Izaruod, atejā aizasiediejs vecs – izkāmiejs i gars, ar dvīleiti rūkā, vasalu kosmetikys moku. Pat maņ leidza nav tik lela.
Nūsamozguojs atsasāst sovā gultā i taisa jogu. Staipa kuojis i rūkys. Nikuo ekstremala nasataisa, kuojis aiz golvys naaizbuož. Žāl.
Ausīs jam ir propkys. Ite lai mes namaisom koncentrētīs!

Maņ uorā kuopšonys veto. Puorejī staigoj pa peronu, es siežu kai baka. Vakar vokorā toč nabeja labi, niu to laikam temperaturys nav. Normali.
Cikom jī driščej pa uorīni, sakuop ļauds. Mani nasaklausa, vīna vece nūsakrieš Guntys vītā. Atmatu ar rūku. Atīs puorejī, dūmuosim.
Vecine ar skrullātim siermim motim. Ap placim palāks skusts – taidom pošom skrullem. A purns!
Par puors minotu i cyti kluot, rauga izdzeivuot nu vītys vecini, a tei kai trons. Nakust. Beiguos atsastuoj i puorsāst tuoļuok.

Puoreiši sakusuši kūpā. Mīrs. Tī bārni ir par daudz mīreigi!

Reizis 2 – 3 nūsaklausom kaseti ar krīvu humora raidiejumim. Trešā reizē var saprast ari tuos vītys, kū nadzierdējem pyrmajā. Vēļ puors reizis, ītu sist.
Apsveram, ka varbyut cytu reizi leidza juopajem Paula kasetis, lai līk tuos. Dažuodeibai.

Bufetčicys dzejneicys repertuars:
“Vodočka dļa ostanovočki, pivo dļa razgovoročki.”
Puorejūs tekstus vys vēļ nikai navarim atkūst.
Ruodīs, ka ir “pivka dļa ryvka”. Tik nasaprūtam, kas ir tys “ryvka”.
Jei īdama vys aizamat aiz myusu tupeļu. Až paņteņš nūjiukst.

Nu vīnys targašu vecis nūpierkom kozys vylnys skustus. Ilona boltu, Gunta bryunu, es zaļu. Vēļ beja kaidi puors bolti (palykuši tik duorgī, no šmuki!) i vīns sorkons, bet mozs. Puorejī – vysu tūņu zylais. Jē!

Bejom restoranā. Juoparuoda tok ļaudim myusu jaunī skusti!!!
Iz tīni juoīt car svešim vagonim. Cyts zyls, cyts bryuns. Zylajā pat deči īturāti gaiši zylā kruosā. Izaver, ka viļcīnī ir struoduojs pat stilists!
Kupejuos ļauds guļ. Kartoj. Pļuopoj. Vysi tamburi apsormuojuši.
Restoranā cīši šmukai, šykarnai. Gardīnis speideigys, muoksleiguos pučis. Až lete vīnā styurī i oficiants (patuklys vecs), a bufetčica myusus atpazeist i smaida.
Par 6 lati vakarenis četrim ar vodku, sulu, boršču, kotletim, buļbom i maizi.
A muzyka restoranā breineiga bez gola i molys. Krīvu muļtiki. Čeburaška, šar goluboj, ulybka, picsot eskimo, pojezd goluboj.
Až leidza dzīžam. Solts. Ite labi, ka tī skusti sylda!

Gaisma vagonā jau izdzāsta, dzeivojam ar Ilonys nu Vuocejis vastū svieteitū sveci. Pravadnīks, mes jū nūkristējem par Zeku (jis vīnkuorši izaver piec zeka), īt garom i tik nūsoka, lai pruoteigi.
Dūmoju gon, ka jis ir myusejais. Myusu deļ jam reizis div daguoja īt iz restoranu piec ola!
Dzīžam. Apleicejī klausuos i pa šaļtei gryb apsarunuot. Attīksme normala, jim intiresnai, myusim tože.
Vīns vecs pat muok skaiteit latgalīšu burtus. Tikom nasalīk mīrā, cikom tulkojam jam dzīšmu vuordus. Dūmoju gon, ka nav najaušeiba, ka bejom dzīduojuši kuozu dzīsmis. Niu dūmojam, kai lai normali iztulkoj. Ka napadūmoj, ka myusim Pribaltikā vysur taida izvirteiba.
Večim i vecinem pateik myusu tulkuojums, až acs slauka. Vīns nu jim par ols buteli nūpierk dzīšmu izdruku. Knapi teikam vaļā.
Pa nakti jam rūkā brillis, rūka izstīpta puori ejai. Vajadzātu izjimt nu rūkys, a bais, ka nadabojom pa golvu nu veča – pa mīgam padūmuos, ka zagli. Par stuņdi vīnu ūtru brillis kreit i sapleist. Pabuožu zam spylvyna.

Sasapazeistam ar sābru jaunuotni, tī breineigi puiši. Mozeni vēļ, gryb runuotīs ar myusim, līlejās i pylnu golvu pīstuosta, a sovys meitinis atstuoj molā. A tuos nabadzis sēd, gaida, smaida.
Nu da – “Vy navernoe aktjory…” Apbreins bolsā ir acimradzams. Itymā šaļtī mīreigi varātu īstuosteit, ka asam nu Dailis voi Nacionaluo teatra.
Myusu luga ir vagona lelais nūtykums. Ite labi, ka vēļ naraugom tū lītu laist ar vysom darbeibom (koč rekviziti jau pasaruoda, pīmāram, nazs).

Jim taids interesnys pīguojīņs dzeivei. Stuosta, kai Anglejā (jim niu bejs ceļuojums pa Eiropu) atejā sleicynuojuši atejis papeiru, dvīli, dvīļu pakaramū. Vysu, kū varēja atraut nu sīnu.
Sovā naivumā pavaicojam, deļkam tai beja juodora. Puišim nav atbiļdis. Ruodīs, ka jim tys ruodīs normalai.

Vēļ jim ir butele, kur vydā limonads ar pliuts zuolem. Vys rauga cyts cytam īsmērēt. Školuotuoja najem, bet mes tai drusku dasaveram, kab i pošim natyktu, i školuotujai nā. Nu ūtrys pusis, kaida myusim te dzela. Breivu ļaužu izprīcys.
Pa vysu ceļuojuma laiku ituos pliuts zuolis ir ībaruotys puors ļaudim, tī niu rauga atsarībt.
Sevišku jautreibu tam dadūd aizsolstūšys atejis!

Sābru vecinem naradzāta īcīteiba pret myusu jandālu.
Mes, kaidi desmit cylvāki dzeram olu, runojam vysi reizē, a sūpluok ļauds guļ. Ite laikam tik Sibirī i Krīvejā var byut taida patīsa leidzijusšona pret dzeršonu. Eista solidaritate!

Pa šaļtei īslādzu telefonu. Eiszinis breineigys.
Ļauds tiemej kinys pa Baikalu, teiklā meklej laika prognozis. Pīsūla pat īt iz bazneicu.
Kai mes aizbraukuši, Latvejā pīsajems soltums. Sūleits da -20 gradu naktī.

Nu ituos zinis aizmīgam kai systi.
Pravda, ir jau reits gondreiž – piedejū nakti viļcīnī nūbušavuojom iz gūda.

Ari itūnakt navalku nūst džemperi, leinu guļammaisā i nūsapakoju ar kurtku. Dečs pa viersu. Ka saļs, to dečs i pologs pi lūga.
A vyspuor matās syltuoks, tai izaver piec lada iz lūgu. Naaug kluot, kiust nūst i tak.

Sibira stuosti. Nūstuošonys

15. janvars.

Piecpušdīnē suoc aizsaļt lūgi. Puors stuņžu laikā! Nu vydspusis!
Aizkori sasola rogā i dalypa pi stykla. Nu sīnom i lūgim rikteigi īt soltums.

Pa laikam izkuopam uorā nu vagona. Pīturuos, kur viļcīņs stuov 20-25 minoti.
Izkuopem Kirovā. -18 tikai.
Struodnīki pretim kraun montu Krīvejis posta vagonā. Pufaikuos, nūsoluši. Apdauzeiti dzeļža roti, kū valk mozs traktoreits. Kai var redzēt, posta vagons ar kastem pīkrauts da grīstu.
Buobys iz perona tiergoj cackys i dzeramū. Mineralku pierkam kioskā.
Storp slīdem sasaļs lads. Ruodīs, ka īlyuzs, a nikuo. Kas nūteik tod, kod jis ir augšuok par slīdem?

Izkuopem Balezinā. Nazynom, cik ir gradu, runoj, ka -36.
No sajiuta kai piertī – gaisa īviļkt navar! Elpa aizacierš, nuoss aizsolst.
Asam gudruokys – jau asam apvylkušys zečubiksis i capuris. Aldis vyspuor nagryb kuopt uorā. Piečuok izkuop, tik iz napareizū pusi.
Iz perona nosoj pypuru šņabi i vylnys skustus.
Mudri aizejam da viļcīņa pakalis, nūsajemam obrozam, mudri atpakaļ. asam pīrodušys jau, dzeivuot var. Tik daguns solst. Ar Ilonu iz perona doncojam vaļsi. Nu, voi izalīkam, ka doncojam. Teiri sylts. Cytu pasažiru iz perona nav.

Īejūt vydā vagonā, brillis aizsolst ar pluonu lada kuorteņu. Tik soltys juos ir! A vydā tik korsts! Suteigs!
Puorejī pasažiri nūviertej myusu ar drēbem īnastū soltumu i svaigū gaisu.

Pa laikam gaisma pazyud – parosti ībraucūt stacejā. Logika interesna – tod, kod juosapaunoj iz izkuopšonu, gaismu izslādz. Dūmuot, ka stacejā juoībrauc naradzamim…
Lugys tekstu lobojam svecis gaismā. Pravadnīki nikuo nasoka.
Ap 23 vokorā vēļ gaidoma garuo pītura. Apsveram ideju kuopt uorā, kab aklimatizeitūs. Cytaiž īlēksim kai ciercini palnūs!
Gunta oda džemperi, dzeram cidoneju čaju – nu sātys pajimtū cidoneju syrupu ar korstū iudini. Profilaksei C vitamina nav par daudz. Solts to nav.

Nav i bais nu tuo, kas gaida uorā, vaira nu tuo soltuma, kas īt nu sīnu. Vysa sīna ap lūgu i poša rama apsormoj taidom smolkom adateņom.
I kaids čorts myusus tī dzan…
Dūmuot, ka latgalīši tik Sibirī dzeivoj…
Dūmuot, ka nabyutu gona ar tim, kas čiuļojās pa Latgolu i Reigu.

Pīturuos ar ciervi syt vaļā durovys. Trepis var nūlaist tik tod, ka pravadneica ar tū pošu ciervi pa jom rikteigi klapej i vēļ izlej viersā vardūšu iudini.
Jei kuop uorā i ar lomu dauza nūst latakys nu atejis. Vysi skrytuli, amortizatori, vysa viļcīņa apakša apsoluse ar ladu.

Īdami gulēt, otkon īguodojam vieleišonūs. Tok jau otkon guļam jaunā vītā. Kotru minotu jaunā vītā.
Ka tys vyss pīsapiļdeis. Ka mes nanūsaļsim. Ka vyss izadūs. Ka byus tī latgalīši, kas soltumā dzeisīs iz myusu zīmys školu i sēdēs lekcejuos.

Nav nikuo pastuoveiga iz ituo pasauļa.
Ceļojūšuo biblioteka. Ceļojūšais teatris. Ceļojūšuo iedneica i gulta.

Sibira stuosti. Viļcīņa epopeja

Pīsacēlem 11:00.
Pasavieru pa lūgu i izdvešu: “Kakoj užas!” Izaver brīsmeigai. Pat nazynu kas. Vyss.
Kai lai apsavalk gaišā vagonā?
Var redzēt, ka ceļš vēļ tikai suokumā. Pīredzis nikaidys, bais nu vysa, vyss pateik.

Myusu sābri ir tik klusi, ka palīk bais par Krīvejis jaunuotni. Nu navar tok vydsškolāni braukt kai taidi veči, nu navar! Jī guļ, ād, bučojās (drusceņ), pļuopoj. Kur ir trūksnis? Kur ir dzeršona? Kai var aizīt gulēt kai piec komandys???

Vīna meituška pīsacēle i aizguoja ar šampunu iz viļcīņa ateju. Šoks. Jei patīšom tī izmozguoja motus. Garus motus!!!
Atsagrīž smaideiga i maiga motus dvīlī. Jei patīšom atejā ir mozguojuse motus!!! I kai jei tū varēja? Ite laikam tik Sibira krīvi var dabuot gotovu.
Myusim ir problemys pat ar rūku i zūbu mozguošonu… Izlītne moza, iudiņs šļakstuos, ar vīnu rūku juospīž, ar ūtru juopīsatur, kab napasleidātu. Ībuozt tī vēļ golvu? Soltā iudinī? Viļcīņam braucūt?
Juos puiss paleidz izsukuot. Naizaver, ka jei nasuop, tok sēd kai caca. Navar saprast, voi jei pateik jis, tok nav tai, ka napateik.

Te ir diveji puoreiši, kas pa klusū rauga pasamaiguot. Školuotuoja vys pīker. Lai gon vyspuoreibā jim veicās = školuotuoja atīt tik tod, kod puoreiši ād voi verās pa lūgu.
Interesani vērtīs iz jim. Kai blondais puiseits pateik obom draudzinem, kai obejis koketej i smejās, bet dabuojuse sev jū ir vīna nu jom, kas, kai izaver, ir teicamneica i vyspuor lobuo. Ūtra ir drusku izlaista, a jei tics vacuokais puiss.
Obim puorim gona ar guleišonu sūpluok i rūcenis izlikšonu iz ūtra auguma. Da atkluotys bučuošonuos teik vieļuok. Syukšonuos tikai finišā. Pagaidom tai mīleigai i kluseņom.

Braucam puori Volgai. Klab tylts. Kai vysod iz upem, kam mudri brauc puori, taida jūceiga jutūne – ka grybātus apsastuot i apsavērt.
Volga aizsoluse, iz juos sēd blitkuotuoji. Ot tuos sugys natryukst nikur!
Bet tai mīleigai. Blitkuotuoji iz Volgys. 🙂

Īt puordevieja nu restorana vagona. Oi, breineiga cjoce! Jei ir dzeļža roti ar paiku, kas giunās aiz myusu kuoju, montu i vyspuor car myusim jei nikod nateik bez aizagiušonys.
Īt stumdama i skaita sovu dzeju. Paīt vyss braucīņs, raugūt pīraksteit vysu, kū jei soka. Puors teicīņus mes nasaprūtam.
Pyrmajā dīnā atšifrejam tik puors pantu:
“Keksi dļa seksa!” i
“Pečeņje dļa razvļečeņje!”
Ari labi.

Juosuoc vuiceitīs lūmys sovā breinumainajā lugā.
Suocam ar teksta apgraizeišonu.
Dyžan talanteigs tys autors nav bejs, tok “kur valnam līta gryuta, tī jis buobu syuta”. Kū navar autors, tū var aktīri. :O)
I itai juobrauc vēļ da 18. janvara!!!

Sibira stuosti. Moskova

Kai pīsamūdu i kai pīsacieļu, jei bogu naatguodoju. Amnezeja ir ituo ceļuojuma līcineica!
Zynu tikai tū, ka pa nakti tyka izdzarts vyss iudiņs i daguoja dzert korstu čaju. Paspējem aizīt iz ateju da Moskovys, cikom nav aiztaiseits cīš. Moskova lela, stuņdi juobrauc vēļ da stacejis.
Aiz lūga prīškpiļsātys, a kuru tys interesej. Pakojam montys. Ir vaira nakai skaidrys, ka par vīnu reizi naaizvessim iz ūtru staceju.

Suocom sajimt pyrmuos draugu i rodu eiszinis – Sibirī itamā sutkā -57 gradi piec Celseja, sūla vēļ soltuoku. Aicynuojumi sorguot sevi, atsagrīzt dzeivim. Loba vieliejumi.
Ilze roksta: “Lai Dīvs stuov kluot!” Sūla nūīt da bazneicai. Maņ vysod patics, ka vysod nūīt to DA bazneicai, na īt VYDĀ bazneicā…

Suocās Moskovys epopeja. Puorbaucīņs ar metro nu vīnys stacejis iz ūtru.
Puorbraucīņs ir vīnkuorši mūrgs.
Sastīpam vysu montu stacejā. Ilona palīk, mes ar Aldi i Guntu vadam pyrmū porceju.
Nav jau prīca – tikt cauri metro durovom, vuortim, nūbraukt pa eskalatoru, īkuopt vagonā, spēt nūstuovēt, izkuopt, puorīt iz nuokušū ceļu car vysim tunelim, ejom i par trepem nabeidzamom, īkuopt, izkuopt, ar eskalatoru burzmā tikt augšā, tikt car vuortim, durovom.
Moskova nav dūmuota cylvākim. Te cauri teik tikai vasalī, styprī i jaunī, kam nav daudz montu i kas zyna, kū dora. Invalidim i muotem ar bārnim ite nav kuo darēt.
Asam piļneigi slapni. Stacejis montu globuotivē nūdūdam sumkys. Juomoksoj par kotru vīneibu. Sapakojam vysu rūtainajuos tierga buobu sumkuos.
Par vysim izdzeram kaidu litri iudiņa.
Sekoj ūtrais krystaceļš. Gunta ar Aldi nas nazkū lelu i gryutu, iz tuo viersā ir nazkaida mapeite. Jei taisuos krist, vysim pofig. Danasam da montu globuotivis, mapeite tai i nanūkreit.

Ar steigu braucam iz Sorkonū laukumu. Aldim Miņinam juonūsajem pi Miņina i Požarskuo pīminekļa. Svātajā nullis punktā svīžam monetys. Saņtimi naskan kai kapeikys, a kas par tū. Vys jau vierteiguoki!
Kod ite bejom īprīkšejū reizi, īguoduojom Sibiri. Vyss pīsapylda. Beidzūt braucam ari mes. Kū īguoduoju, nasaceišu. Bet ticīs, ka byus.
Pi Kremļa sīnys teik atrost breineigs kolns. skaidrys, ka braucam lejā iz čūksta. Oj, ideali! Pakale slapņa, a prīca kai mozim bārnim.
Naboga Putyns…
Tod iz bazneicu i iz tylta taisu gaismys biļdis. Pa tymsu aizpluovojam iz jau zynomū izstuožu vītu, kur jaunī muokslinīki izcāluši tūrni nu gruomotu. Aldim gruomotu žāl. Ar vari nūturim, kab napajimtu leidza. Dūmuot, myusim gruomotu tryukst, kuo nest!
Mozuo bazneiceņa naktī i zīmā izaver cytaiž. Vīnolga šmuka. Atrūnam krutu gastranomu, zylu egli i pat metro.

Stacejā ādam gordūs blīņus, dzeram olu. Teik atkluots brīsmeigais “Klinskoe” ols. Taida susla!!!
Sūpluok vīna kompaneja dzīd vīnā dzīduošonā. Mes ar gribim, a sasadzīduošona nasaīt. Par daudz lela ustoba. Da i jim labi pošim ar sevi.
Siežam ari iz greidys, tai ir ārtuok, var vysus sovejūs redzēt, sasarunuot. Apkūpiejis koments ir graujūšs – “kak cygani!”
Staceja ir svaigi remonteita, vīnā marmorā. Apkūpieju ustoba ari šmuka, tok aizdiersta kai baile. Iudini lej caurumā iz greidys. Nazkaida lupota. Nateiri atkrytumu maisi. Apskratuši spani.
Kas ļaudim, tys speid, kas sev, tys smird…

Pa mikrofonu skaņ informaceja. Cyta storpā – par bagaža svora īrūbežuojumim. Dzieržam 14 kg iz cylvāka. Cyta verseja – 36 kg. Myusim ir vaira obejūs gadīņūs.
Pa vysu kuormu izmeklejam informacejis, nikuo nav. Kas byus, tys byus.
Peronu pasoka tik pošuos beiguos. Sakraunam montu skaudzē. Div voi treis nu vysom myusu sumkom es navaru pat pakustynuot, par ceļšonu nadūmojūt.
Suocam nest.
Juoīt da sastuova viņa gola. Vīnā golā pi montu palīk Ilona, ūtrā Gunta. Nasam puorsagrīzuši. Laiks īt.

Myusu vagonā nav elektreibys. Vydā kuop grupa jaunīšu. Jim montu moz, a kurs nazyna školu ekskursejis – bez motu paliksim. Dzeivus apēss.
Nasam montu vydā, raugam sakraut. Aldis ir rikteigs ceļamkrans. Biblioteku jī divejūs ar Žeņu (sābri) izlīk iz augšejuo plaukta. Ka kriss zemē, nabyus labi. Nabašnīks par reizis!
Suocās viļcīņa manevri.
Vydā i uorā navar kuopt. Pravadneica izlomoj nu pancku. Jei ruodīs, ka mes asam sveši i bez biletu.

Paādam i ejam gulēt. Gaismu nūdzieš jau agri vokorā.
Gultysveļa ībuozta celofana kulēs. Ka izvalkam, jei ir mitra. Mīgam tys navuodej.
Pyrmū nakti guļu T-kraklā i tikai zam deča.

zūbuorsts

Juoīt pi zūbuorsta. Pasamūžu bez zvona ap 7 nu reita sovā gultā i dūmuoju. Kur es otkon asu, kas itei par ustobu, pi kuo es asu palykuse par nakti. Tod es dūmuoju – interesna, cikūs ir zūbuorsts. Es navarieju izdūmuot, bet navarieju ari atguoduot, kaids ir telepons i kur tys varātu byut pīraksteits.
I tod es saprotu, ka es naatguodoju, kai sauc munu zūbuorstu.

lai kur ari ītu

lai kur ari ītu
tu atrassi munu bolsu.

lai kur ari ītu
muoksleigūs puču myužeigumā
byus muna sirds.

atlaid maņ, griecineicai
kai es atlaižu cytim
nastruopej munys struopis
i pasorgoj mani nu eļnis guņs
kai es sorgoju cytus.

muna sirds tod byus pylna
muna sirds tī byus plyka
muna sirds īs nu krostu
kai upe nu pavasara
i nazynuos mīra.

lai kur ari ītu
tev nabyus vairs mīra
tu byusi bez krostu.