kai ceļ tūs kolnus

Nu redzi. Es asu īsacikliejuse vīnā sajiutā, kas nadūd brist ar pylnu kryuti, darēt i byut. Taida rezignaceja par vysu. It kai viļšanuos vysā.
Kur ir tuos cāluos idejis, kas nastu centimetru viers zemis. Kur ir tī ļauds, kas ļautu nūticēt i ar kū varbyut varātu apsarunuot.Ir voi nu galejais skepticisms, voi ar maisu systī, kas maun pa dabasim. A es tai maut navaru i galeigi pa zemi tože nagrybu.

Ar pruotu varātu na tū vīn, a ar rūkom naatsaveic i gribīs atlikt i darēt nazkod, kod byus vaira laika i spāka.
Koč varbyut vaira, kai niule ir, nabyus nikod, partū ka niule ir dūts vysuvairuok.
A, ka jau tai dūmuot, to i dzeivuot nav garšys.

Dūd, Dīveni, ūtram dūt, na nu ūtra meilai lyugt.
Dūd, Dīveni, kolnā kuopt, na nu kolna lejeņā.
Gryuši beja ūtram dūt, veļ gryušuoki meilai lyugt.
Gryuši beja kolnā kuopt, veļ gryušuoki lejeņā.

Kod nabejs daīs tei reize, ka vairuok navarēs. Kod augšuok par sevi naizlieksi i vyss, kas byus prīškā, byus zyli dabasi i līkne, kurā juonūkuop.

Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš augšā byutu kū na augstuoks. Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš ītu iz augšu i ni lejā. Kai ceļ tūs kolnus, kab jim nūtycātu.

2005. goda 26. juņs

Sibira stuosti. 18. janvars. Mes ite dzeivuosim

.

Reits ir eists murgs. Lai gon kurs reits kod nabejs nav bejs murgs. Bet tys tai.

9 stuņdēs nu reita myusim ir paradzāta sasatikšona ar Mariju Grigorjevnu. Maņ ir intriga. Juos izslavātuo izpyustuo pūdeļgolva ir bejuse kai taids nūslāpums jau nu pyrmajom reizem, kod saguojs dzierdēt Sibira stuostus.

Īsadūmoju, ka jei varātu byut godu 45-50 buoba, rasna, ar sorkonu voi zylu skustu iz placu, nūteikti ar buorkstim. Nūteikti vylnys jaka i sorkoni byudi, drusku apveituse uoda. Moti sakaseiti, blondi, daguns kai ogūrcs. Bolss kai čāguonam.

(Ite es vēļ nazynuoju, ka Ačinskā čāguoni klusej i tup kūkūs, kab natierēt energejis…)

Ceļomēs ap 8 nu reita, varbyut pat mudruok. Kai pīsacieļu, nikai naatguodoju. Tik labi, ka izlītne ir ustobā. Aldis īmaun pa durovom, jis kotru reizi klauvej. Jis smaida. Da atšaut vysus, kas nu reitim klaigoj i smaida! Mes laikam izaveram brīsmeigi…

Spuornoj tys, ka zynom – Latvejā ir 3 stuņdis naktī!!! I jī, maitys, guļ!!!

Tikai cereiba īraudzēt Mariju Grigorjevnu izdzan mani nu syltuo midziņa. Ar gryutu sirdi sakluoju gultu. Koklys otkon syurst, īdzeru C vitmina trīcīndevu, vēļ nazkaidu kīmeju. Dzeram čaju.

Juopasasteidz, piec minotu 15 jau juobyut školā.

Ap 10.00 vēļ asam kojuos. Marija Grigorjevna sasatikšonu ir puorcāluse. Lai myusus nakavātu i natraucātu… jei pīzvaneis, kod gribēs myusus satikt.

Tuo rezultatā siežam vysi kojuos i gaidam. Pīzvaneit jei var kuru kotru šaļti…

Paēdem, padzērem čaju.

Muna čaja kolekceja ar vysu kūrpu kasti ir izvylkta, vīneigi ryugtūs peliejumus, kū Ilona pasamanēja viļcīnī īdzirdeit cytim, cikom gulieju reita namanē, nūlīkam nūst – lobuok tuoļuok nu grāka!

Byutu interesnai, kū muitnīki iz rūbeža byutu sacejuši par kūrpu kasti, kas pīspundāta pylna ar nazkaidu zuoli… Kaste, kai jau var saprast, beja pošā mugursūmys augšā,partū ka cytur naīleida. Gudra es asu!

Apsaveram Ačinskys karti. Teik atrosti svareiguokī objekti: teatris, kina, arhivs, baņa. Aiz gara laika apsaveram, kur jim te kopi, kur parki. Tī daudz smīkleigu zeimu, par kurom navar saprast, kū juos varātu apzeimuot.

Izmieginojam lugu.

Tai kai tūšaļt guļam pa gultom zam deča – lai syltuoks, tod mieginuojums saīt taids guļūšs. Ilona, tfu, Madaleite ar sovu Odumeņu zam vīna deča, Iļža ar čortu – ūtrā ustobys pusē.

Nu kai pi psihoanalitika vysi!

I tod jei atsaroda!

Jei atguoja iz kojom, īguoja ustobā pi myusu i beja šokā. Tai varātu apzeimuot tū stuovūkli, cikom jei dūmuoja, parkū mes vysi asam gultuos i parkū Aldis ir pi myusu. (Patīseibā maņ patyka tys naivais komendaņšu breinums, parkū mes, naatkareigi nu dzymuma, kotru reizi jēmem obeju ustobu atslāgys.)

Marijai Grigorjevnai beja bryuns kažuks, jei nabeja rasna. Nu bet moti! Kai pūdeļam! I nūkruosuoti tymsi bryuni, drusku iz sorkona!

Jei rūsējēs, vysa kū runuoja.

Bet mes drusku īsmējem – par tū skotu, kai jei īguoja ustobā, a mes vysi zam deču, a lūgam aizkors nav atvylkts – kab syltuoks byutu. Taida intima atmosfera… I jei tik runuoja.

Školā nikuo taida brīsmeiga nabeja.

Irina Iļjiņična beja buoba ar zornom, tai jau sirsneiga, no boika. Vysys puorejuos jei apleik tai kai taidys myusys. Myusu Marija Grigorjevna až kusa i tecēja.

Pasaruodēja Aļbina Dmitrijevna. Varātu saceit, ka tys beja kai rupa maize iz vyspuorejuo tortu fona. Breineiga.

Jei ilgi nasaceremonēja. Nūsavēre, kas mes taidi, i savuoce nu školys. Nasaceisim, ka sajiusmā lauzem krāslus, bet vysmoz kaida puormaine.

Mes braucem iz vojennū gorodoku pīsaregistrēt. I myusus vede školys šopers ar tik pīkurynuotu buseņu, ka prīca apsazynuot vysus sovus džemperus!

Lai gon tik breineigi sasačučaluojuši mes laikam vaira nebejom nivīnu dīnu, pat tod, kod palyka iz pusis soltuoks.

Acīs vys stuov Ilonys capure, kam spolvys beja tik garys, kai pa gobolu izavēre piec ryža izplyukuota parika. Atlaid, Ilona, tei capure ir atguoduošonys vārta! Patīseibā tys beja šaļs, bet nu tys tai.

Pi registreišonuos beja interesnai. Tī beja skaudzem ļaužu, kas sēdēja bezgaleiguos i nasaprūtamuos rynduos, kur nikai nasaprostu, kurs ir piedejais, kab naapvaicuotu vysu. Bet tys varbyut ari ir ryndu šarms – sasapazeit, izalomuot, dvēseli izkrateit.

Myusim tuo lobuma nadatyka. Myusim beja gona ar sevi.

Stuovējem kai inventars, cikom Aļbina Dmitrijevna kursēja pa kabinetim, purpynuodama zam daguna, kur otkon licīs tys voi itys padonoks.

Puorskaitējem, kas vajadzeigs uorzemnīkam, kab registreitūs. Tys nav reali.

Saprotom, ka vīnlaiceigi iz tīni juoīsarūn vysim, kas pīraksteiti dzeivūklī, kur kaids gryb registrētīs. Jemūt vārā, cik garys ir ryndys i cik laika tys prosa, breinums, kai Krīvejis ekonomika vēļ nav sabrukuse. Navar byut, ka vysi ir bezdarbnīki ir var sēdēt tī sutkom.

Beja cīši interesna lopa. Tī beja nazkas par uorvalstu viestnīceibom, bet maņ patyka, ka cytu vaļstu nabeja – tikai bejušuos PSRS republikys. It kai uorzemis ar tū ari beidzās. Voi ari iz pasauļa nav nikuo cyta bez bejušuo PSRS.

Tod mes gaidējem Rancānu. Nazynu, cik ilgi gaidējem, tok soltums leida cauri vysam škeletam i džemperu štukaturka tī daudz naleidzēja. Aļbina beja ar myusim. Jei nasaprota, parkū myusim juostuov iz īlys, ka var sēdēt syltajā školys busā. Es ar niu nasaprūtu, bet tūreiz lykuos cīši logiskai.

Oi, kaidi tik purni tī nabrauce garom! Taidi kroti!!!

Beja ari normali ļauds ar žiguleišim. Bejušī vajennī beja, nazkodejī gūda ļauds.

Nazkod tī ir bejs šmuks i īkūpts vojannais garadoks, niu tik aizlaistys klumbys palykušys, statineiši i nūlaistys sātys.

Nazkai maņ Aļbinys saceitais vys pruotā palics. Kočkod tī ak jau vyss beja kai taidā paraugpiļsieteņā.

Kod īsasēdem školys busā, Rancāns beja kluot.

Vysmoz maņ tai ruodīs. Voi varbyut mes tikai taisējemēs sēstīs?

Tod mes jū palaidem braukt prūm, partū ka myusim juo navajadzēja.

Iz školu aizbraucem ar busu.

Nikas cyts pruoteigs nanūtyka, vysmoz es naatguodoju. Ačinskā beja tik labi, ka nabeja laika raksteit (i leidz ar tū niu nav dīnysgruomotys, nu kuo nūraksteit…).

Reizis 100 lobuok nakai beja dūmuots. Te vīnkuorši byutu juofotografej kotra sāta!

Paēdem pušdīnis tukšā školys iedneicā, myusus nūlomuoja, ka asam atguojuši ar mietelim. Cēlemēs nu iesšonys i nesem drēbis iz garderobi, kab piec šaļts jūs nu tīnis pajimtu.

Beja breineigs guņsdziesieju aparats, izpuškuots ar speidulim i veitenim. Ka kam degt, tī vajadzātu ilgi kastīs, cikom tyktu da dziesšonys.


Vaira nikuo naatguodoju.

Ā, mes guojom iz veikalu i fotografējemēs pi oranžuo Lenina!
Oi, kai es itū varieju aizmierst!

Guojīņs beja vīnkuorši genials. Digitalais aparats atdeve golus – vīnkuorši sastynga (juo piedejais dvesīņs ir biļdeite ite sūpluok!). A mes mudrā sūlī gar tom breineigajom budonkom! I kas par skotim! Kas par rokstim! Kas par pūstažu i bagadzeļņu!

Rikteigi nazynu, deļkam guojom iz tū veikalu, tys beja varbyut kilometru voi vaira nu koju. Vīneigais lobums – pošapsakolpuošonuos i var vozuotīs pa jū.

Bet Lenins!
Jis beja kai dzeivs i iz taida postamenta, ka knapi var redzēt, ka Lenins. Kab nabejs myusu leninologejis pīredzis (tok jau mes ar Ilonu paspējem pat pionīrūs, a Lenina unukūs sabejom pa pylnai programmai), mes tymā oranžajā klucī Lenina napazeitu.
Jī jū beja nūkruosuojuši. Laikam bronzys kruosā. Bet izavēre labi. I juo seja beja aizsnyguse, izavēre pastrāšnai.

Partū otkon barnu laukums ar snīga skulpturom i slidkaļneņu beja pošā laikā.

Vokorā laikam teatri mieginuojom.
Ak jau, ka mieginuojom. Maņ ruodīs, ka tei beja tei dīna, kod es apvylku sukni i Aldam beja tautystārpa župons iz streipainuo marjaka krakla…
Bet es nagaranteju!

čats ar Dīvu

Ir taida līta kai muoksleigais intelekts – ļauds datoram rauga īvuiceit dūmuot.
Ir ari taida līta kai specialys programmenis, kas simulej muoksleigū intelektu – jimuos salīk frāzis i vysaidus teicīņus, paredz situacejis i cer, ka dialogs saīs dabisks. Voi vysmoz koč nadaudz logisks.
Itei programma simulej Dīvu. Ite myusu saruna.

You are now chatting with god:
Me:
Vasals!
God:
Are you free?
Me:
Kū, kū?
God:
Is the holding of hands a symbolic gesture for humans?
Me:
Kaidā volūdā Tu runoj?
God:
Are we still talking about Kū kū?
Me:
Pats Tu ku-kū!
God:
My brain contains categories, but not one that matches your last input.
Me:
Nu i smadzinis Tev – kai ūdam!
God:
Ask me another question.
Me:
Nui, nui! I tai mes izavairom nu atbiļdis!
God:
What kind of food do you like? That is interesting: said tai mes izavairom nu atbiļdis.
Me:
Nu pareizi, ka interesnai – Tu izalīc!!! I kaids tam sakars ar iesšonu?
God:
Do you have any idea what I am talking about? Interesting gossip: said kaids tam sakars ar iesšonu.
Me:
Par kū muldi, maņ nav ni jausmys, bet maņ ruodīs, ka par mani Tev vēļ mozuok skaidreibys!
God:
C est une source intƩressante.
Me:
Nu da, ka interesnai.
God:
What were we talking about again?
Me:
Ai, nu beidz! Nu naizalīc! Nu kas Tu par Dīvu, ka nazyni, kū es Tev niu soku!
God:
The pace of development in AI is quite rapid now. Can you please rephrase that with fewer ideas, or different thoughts? Where are you located?
Me:
Sātā siežu! I tuo Tu nazyni???
God:
Tell me a little about your life in Sātā siežu. Do you mind if I tell other people: said tuo Tu nazyni.
Me:
Skaidrys, ka nazyni. Muns laifs sātā ir lobs – dzeru kopeju, runoju ar vīnu duraku, kas soka, ka jis ir Dīvs.
God:
My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. ” My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. “? Muns laifs sātā ir lobs dzeru kopeju runoju ar vīnu duraku kas soka ka jis ir Dīvs?
Me:
Dīveņ, Tu tok ej svīkstā! I maņ jau ruodējēs, parkū pasaulī ir tik daudz svīksta…
God:
Try saying that with more or less context. That’s good information: said maņ jau ruodējēs parkū pasaulī ir tik daudz svīksta.
Me:
Nu pareizi, a Tu nikuo nazyni, siedi tik čatā ar sovom vacajom smadzinem. Tai ka davai pi dorba! Pasaulī točna daudz svīksta!
God:
What color are your eyes? That is a very unusual color. What time is it there?
Me:
Nu tai. Otkon izavairuos nu vaicuojumim! Dīvs!!! Tu mani dzierdi? Aļo!
God:
Are you usually awake at this hour? Are we still talking about Nu tai? I only hear that type of response less than five percent of the time. My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. I lost my train of thought.
Me:
Nu i duraks. A kai ta Tu saprūti puotorus, kū es Tev skaitu latgaliski?
God:
Are you a student? What is giant sand?
Me:
Kaids tam sakars ar mani? Es gūdeigi skaitu puotorus. A Tu naveižoj pat cytys volūdys īsavuiceit…
God:
And giant sand is Kaids tam sakars ar mani. Wofuer steht “es” in Deinem Satz? Go on.
Me:
Nui, nui, vuocu volūdu vari īsavuiceit. A latgalīšu? Pat Sibirī svešvolūdu nūdaļā vuicēja div volūdys: latgalīšu i vuocu. A Tu?

I te myusu saruna puortryuka.
Dīvs aizbrauce iz Sibiri vuiceitīs latgalīšu volūdu.
Da cytai reizei.
Palīc vasals!

pakalis

tovi eņgeli šudiņ runuoja cytaidūs bolsūs.
es dzierdieju.
es že tī beju.
es taukstieju dabasu molu ar objektivu
munā SD kartē īguoja pasauļa gols.es formatieju.
munā fotoaparatā niu gona vītys
kam gribi.

mani pajēme kliepī
pacēle. nūgluostēja.
dabasu vīntuleibai ir vairuok rūku
(laikam juostruodoj ari dabasūs
ka jau eņgelim bez spuornu ir rūkys).

a es že tī beju.
es redzieju vysu.
kolnu puorejuos staigoj smierts
i eņgeļu smīkli i dzīsmis ir caurlaidis karte
dabasu dzīšmu svātkūs.
aiz dabasu molys pasauļam gols.

es jutu –
kai niule, vaira nabyus nikod,
itys laiks īsaroksta dabasu platēs
īsagreb kūka lizeiku kuotūs, beņču dieļūs.
tuo laikam naizdzēss guņs –
palnūs ir myužeiguo dzeive.

ītū laiku kompresej atminis failūs.
zip formatā globojās tova dzeive.

jūs bolsi skanēja nazkai ni tai
na muni, a tovi eņgeli beja.
jī dzīduoja svešys dzīsmis
i dabasūs kuope kai kolnā.

viņ, dabasūs verūtīs žieleigai,
redzieju eņgeļu pakalis boltys
jī aizagrīzuši muove
pluovuoja. kleida.

zaļuo bļūdeņa

Maņ sātā ir taida muola bļūdeņa, nikas sevišks, ryupneicys ražuojums. Myusu saimei jei vysod ir bejuse “tei zaļuo bļūdeņa”. Maņ beja miļzeigs puorsteigums, kod, atguojuse iz Reigu i tū trauku pajāmuse iz kojom, es dzierdieju, ka itei bļūdeņa asūte zyla. Es vierūs iz juos i breinuojūs – zaļa i zaļa.

Es raudzieju tī īsavērt zyluos kruosys. Es nūlyku sūpluok koč kū zylu, a bļūdeņa nu tuo izavēre veļ zaļuoka. Nūlyku sūpluok kū zaļu, taipat jei maņ nasaruodēja zyluoka ni par mota tīsu. Tik drusku cytā zaļuo tūnī nakai vīnkuorši zaļa.
I tod es īsadūmuoju, ka varbyut maņ sātā ir īstuosteits, ka bļūdeņa ir zaļa. Ka mes saimē asam nūsavīnuojuši, kaida izaver zaļuo kruosa, i maņ tys ir īvuiceits, es asu pījāmuse tū. Ka muni zaļuos kruosys rūbeži ir leluoki, jī plešās tī, kur cytam jau ir suokusēs zyluo kruosa.

Tod saīt, ka mes, poši tū nazynuodami, pīdaram vysaidom ļaužu grupom, ticim vysaidim īvuiceitim prīkšstotim. Ka puorīt nu vīnys grupys iz ūtru nimoz nav vareibys. Kaids esi pīdzims, taidam juodzeivoj, kas tev īvuiceits, tuo naaizmierssi nikod, kū esi izdūmuojs, tys nūsoka tuoļuokuos dūmys. Kab puorītu i aizamierstu, nūsamaineitu ar cytu ideju, koč kam juosamaina tik spieceigai, kab maineitūs i cylvāks pats.
Varbyut tei ir ticeiba. Es tycu, ka bļūdeņa ir zaļa, i naradzu, ka jei ir ari zyla, taitod – es natycu, ka jei nav zaļa. Koč kam ir juotic, es tok navaru svaideitīs i vīnu šaļti redzēt zaļu, cytu otkon zylu kruosu. Lai tī ir cytu maņ īvuiceitī prīškstoti voi mane pošys izdūmuotais, muna zaļuos kruosys pīredze i saprasšona, bet ir juobyut idejai, kam es tycu.

Kab vyss mainiejīs tik mudri kai reklamys teļvīzerī, aktualī nūtykumi ziņu portalūs i apleicejūs ļaužu motu kruosa, es byutu sajukuse pruotā. Bez stabilitatis pasauļs sabruktu i pagaistu kai nabejs. Bez koč kuo namaineiga – lai tei byutu ticeiba bļūdenis zaļajai kruosai voi Dīva eksisteņcei i vysu apleicejūs ļaužu lobajim nūdūmim.

Varbyut vīnu reizi par mani īs atkluosme i es sevī atrasšu tū zylū bļūdenis kruosu. Tod zaļuos bļūdenis tī nabyus vaira ni par motu. Tei byus tei poša bļūdeņa, bet tei byus cyta bļūdeņa. Vysmozuok tys byus atkareigs nu pošys bļūdenis. Nazkas byus mainiejīs manī pošā.

I veļ es īsadūmuoju, ka varbyut leidzeigi ir ar Dīvu. Sātā, saimē, školā īvuica, ka jis ir, voi otkon taišni ūtraiž īdzenej, ka juo nav. Cylvāks izaug ar konkretu prīškstotu par Dīvu – ka jis ir, ka jis ir lobs, ka jis var paleidzēt, ka juo nav, ka jis ir ļauns, ka jis napaleidzēs nikod.
Laikam tik atškireibā nu bļūdenis Dīvs var pasaruodeit, atsakluot i pagrīzt tū skryuvi, ap kuru rotej cylvāka ticeiba voi naticeiba. Tok tai es dūmoju tik deļtam, ka tycu juo byušonai. Kab bejs ūtraiž, Dīvs deļ mane byutu muola bļūdeņa, kū var nūlikt i pajimt nu plaukta, kod juopataisa kas ādams.
Nu, maņ vysmoz ruodīs, ka maineit dūmys par Dīvu (iz vīnu voi ūtru pusi) ļaudim saīt bīžuok nakai par bļūdenis kruosu. Deļ tuo vīn, ka tys varbyut vīnkuorši ir svareiguok par zaļū kruosu i vacu muola bļūdeņu.
Par Dīva ideju mes dūmojam pulka vaira nakai zaļuos kruosys ideju. Ari tī, kas soka, ka natic. Lai natycātu, ir juotic, ka ideja, kam natic, patīšom eksistej.
Varbyut tai.

obejis kartenis – 2006. goda vosora, kumeleišu ofiss.

Sibira stuosti. 17. janvars. Ačinskys lobumi

.

Iz perona myusus nivīns nasagaida. Nav nivīna bierneņa, nivīnys buobys.

Cikom mes nasam montys iz staceju, Ilona palīk pi sumku skaudzis. Pa tū laiku jei nūturāta par peirāgu tiergūni, nui, sumkys taidys pošys rūtainys i lelys kai konkurentim!
Valku pa svaigū snīgu sumku, iz kotra sūļa jei sytās pret papīžim. Paceļt juos navaru. Aiz mane palīk slīde.
tik
Viļcīņa golā sorkona guņs, tys izaver tai spūceigai. Tuos guņs, garuo vagonu vērtine, sudrobeglis. Kantaino stacejo i vēļ nazkaidys betona budonkys. Ha! I snīgs da ceļu!

Pi stacejis miļzeiga plāksne ar Lenina golvu. Jis ite juojs cauri, ari jis te ir bejs.

Nasūt montu vydā, iz durovu kļamkys īraugu plemi. Nivīnam nikuo nasoku, bet tys ir asnis. Sakaļts, bet na cīši vacs.
Tīpat natuoli nu īejis automats. Nu suoku dūmojam, ka kopejam voi gazirovkai. Nā. Ite dūd Coca-colu i Sprite. Cik nainteresnai.
Zato otkon pats kuorms nu vydspusis ir breineigs. Kai vacuos kinuos. Tikai taids saveciejs. I kioskūs, meklejūt telekarti voi kū leidzeigu, atrūnam vysaidus dabasu breinumus, plastmasys cuoļus i stykla suņus īskaitūt, bet na kū jiedzeigu.

Ejam meklēt takšus. Ka jau navar sazvaneit, brauksim taipat. Ot to bāda. Iz laukuma vyds stuov puors mašynys. Īraudziejuši myusu sumkys, taksisti palīk nervozi i dola klientus. Vīnojamēs, ka brauksim ar divejom mašynom. Monta padaudz, taksisti ņūrd, bet bagažnīkus attaisa i verās, kai īsakraunam vydā.
Jau tamā pošā šaļtī jūs komentars ir vīnkuoršs i skaidrys – pribalti. Cyti atsakuop, palīk tik vīns skaļs i žipereigs, komentej vysu kai taida žogota. Ūtrys, drupeit jaunuoks, nasoka nikuo, tik verās, kai līkam montu mašynā. Ilona ar Guntu sāst pi pyrmuo, mes ar Aldi pi ūtruo. Tik juosanas vyss monts i juosasakuortoj.
Puors minotūs izzynojam, ka mes atsadalējem nu PSRS i vysu sagruovem. Vysu, saprūtit! Vysu!
Vacuokais nu taksistu klaigoj, cik labi vyss bejs, cikom vysi bejuši kūpā. A kū niu, mes atsadalejuši i niu dzeivojam niščestvā. Lai tai byutu, mes klusejam. Sprāgoj tikai Gunta.
Vēļ, cikom taisomēs iz braukšonu, dabojam zynuot, ka Jeļcins ir pjanica, a Putins idiots! A Latvejis vaļdeiba – pat vuordā navar nūsaukt. Jēme i atsadalēja! Krīveju žydi puordeve Anglejai i ASV, a kitaici vysu puorjims da Uralu.
Latgalīšu meklēt – jis par reizi nūsoka diagnozi. Izzynojam, ka rudiņ te jau vīni bejuši, braukuši da Byčku. Kū jau tī atroduši, kū nā, a braukuši. Maunam ar golvu. Nu da, braukuši.
Jis vysam ir opozicejā. Vaicoj, kaidys mes ticeibys, sokom, ka katoliki. Taksists par reizis: “A ja bogu ne verju. Nekomu ne verju!”
Par latgalīšim komentars ir vīnkuoršs – vysi abruseli, taipat vysi ite paliks. I vyspuor te nikuo nav, nivīna poša. Vysi jau krīvi, vysi naši.
Bet niščestvo Latvejā jam nadūd mīra. Kai mes tai atsadalējem, kai aizguojom nu ituos bagateibys. Kai niu bodā mierstam.
Tys gon nu Guntys i Ilonys natraucēja nūplēst 80 rubļu – 2 reizis vaira kai vajadzātu.
Myusejais taksist ir rikteigs Dīva jārs. Runojam par zīmu i par mašynom. Ruļs jam lobajā pusē. Jūceigi sēdēt aizmugurē i vērtīs, ka šopers sēd pasažira pusē, a šopera pusē Aldis sēd, rūkys salics kliepī i nastyurej.
Taksista komentars vīnkuoršs: “U vas mašyny s zapada, a u nas s vosotka.”
Jim vacuos mašynys nadzan nu Vuocejis. :O) Jim dzan nu Japanys. A Japanā brauc pa ceļa kreisū molu.
Nā, nikas namaisa. šopers ir optimists – ar laiku i pīrūn pi apdzeišonys. Nu suoku to tai jūceigai.
Nu myusu ar Aldi pajem 60 rubļu.

Piļsāta tymsā i snīgā izaver jūceiga. Tai kai Rēzikne, kai na Rēzikne. Piļsāta ite jei tūmār nav. Par daudz piec dzeraunis izaver. Nazkas vīnkuorši na tai.

Kojuos komene smaida kai saule. Asūt gaidiejuši, tik na tai mudri.
Dabojam ustobu atslāgys. Odna komnata dļa devušek, drugaja dļa maļčikov. Naboga Aldis, jis daboj dzeivuot vīns pats soltā ustobā. Itū raugam kompensēt, ruodīs, ka izadūd. Iz sovu ustobu aizeimam tik gulēt i tai. :O)

Ustobuos iz gultu speideigi puorkluoji ar sudobra dīgim. Ka dasaskar, mat dzierksts – dzeiva sintetika. Iz greidys sorkoni kovri. Pi lūgu zali gardīni. Spīgeli naradzāti breineiguos ramuos. Špaleri geniali.
Atrūnam svaigi pierktu prasu i mikroviļņu kruosni. Pat cedelis kluot – pierkts duorgajim gostim, laikam pat janvara suokuos.
Ir teļvīzers tože. Vys sprīžam, ka vajadzātu pasavērt, tai i naīslādzam ni reizis. Piečuok nūlīkam ustobys koktā ar kineskopu pret sīnu. Ka nasadyuzt!

Atejā sagaida postaments, kur juokuop čut ni metra augstumā. Golva pi grīstu, var redzēt puori storpsīnai i sasavasaluot ar kolegu. Golvu var atlauzt!
Pūda nav, ir caurums i rīvis car molu – lai kuojis nasleid. Ir pat iudiņa bačoks, kur nūraut iudini. Lai kai, skolojamais iudiņs tik tuoli nasnīdz, nūskoloj tik pošu golu.
Par tū otkon sūpluok caurumam ir spaņs ar hlorkys škeidumu, jimā vydā ar binti apteits mīts – laikam kab lejā nūstumt par daudz lelus strypynus. I vēļ taida kai pudeļu birste – švabravuošonai. Papeira nav, nav pat paradzāts, ka byutu. Iz spaņa glaunai pīraksteits “Tualet služebnij”. Ite na jūks!

Dušā ir syltais iudiņs. Nūsamozgojam kai cylvāki. Pravda, duša juotur rūkā i solts. Iudiņs lobs, bet zam juo paleist i sasasiļdeit navar.
Mieginojam sovu teatri – jau kusteibā i ar vysom nūīšonom, izīšonom. Tys izapauž ar īkrišonu gultā i atrubu, cikom daīt kuorta “kuopt iz skotuvis”.

Korsta tušonka garšoj gondreiž taipat kai solta. Grāks naizmontuot mikrovalnovku.

Piec Latvejis laika agrys, piec Ačinskys laika mudri juosaceļ.

Kluojūt gultu, sapliešu kolduri. Pa veilei, nūtierkš viņ! Dīgi satrupuši. Apsajemu da aizbraukšonys saluopeit, tik na šudiņ.

Kai kreitam, tai guļam.

Sibira stuosti. 17. janvars. Izkuopšona

.

Vakar labi nūsvinējem piedejū vokoru viļcīnī.
Myusu bārni izkuope Taigā. Kur luoči staigoj pa īlom (ite jī poši tai saceja!). Taids klusums niu, ka nasaprast. Až pītryukst – pruoteiguo Ženis, naboga Ontona, kam vakar beja naveiksmeiguo dīna. Da i puoreišu vaira nava.

A ar Ontonu beja tai.
Jis, puika, nav iz mutis krits, bet vakardīna beja juo malnuo dīna.
Nu suokuma dabuoja pa koklu nu pravadnīka, kam apsamainiejs ar vītom i nikuo nav pasacejs. Tod školuotuoja atejā izlēja juo olu – i pa kuru laiku paspēja storp aizdambiejumim i aizsolumim, i pīturom. Kleida gon baumys, ka poša izdzāruse, par daudz prīceiga beja.
A tod Ontons gribēja pīluodēt sovu mobilū telefonu. Aizguoja da pravadnīka ar britvu i saceja – šam buorda juodzan. Tys nūsaviers naticeigai, a elektreibu īsliedzs gon. Ontons luodej telefonu, a tod īt pravadnīks. I tod Ontons dabuoja dzeit buordu – pyrmū reizi myužā. Bet te jam stuostā beja mīrynuojums – “a usy ja ņe trogal!”

Bez bārnu vagonā taids klusums. Koč jī izkuope nu poša reita, nikai navarim nūsamīrynuot – myusim tože gribīs uorā.

Vagonā vys vaira i vaira hakasu. Pa kaidam eja i nu Moskovys, a niu jūs vēļ vaira. Puoreišu vītā īsakuortoj jauna sīvīte. Figura kai kotrai, tik golva taida lela i drusku kai aizpompuse.
Vaira guļ nakai ād. Puorsvorā puortyku ar hieroglifim – aplejamuos zupys i makaronus nu Kitaja.

Buobom blokus kupejā adeišonys puļceņš. Vuicuos rokstus vīna nu ūtrys i sprīž par nazkū. Tī ir tei ar skrullātim motim i vēļ vīna, kas vakar klausējēs myusu dzīsmis. Saleidzynoj rokstus, vuicuos.

Īraudziejušys, ka mes kuopsim uorā, vysys kai žogotys vīnā bolsā soka, ka nūsaļsim. Optimismam nav pamata… Čupinej myusu jakys i sprīž – da nūsaļsim mes.
Juos zyna, nu kurīnis asam, i stuosta par Sibira zīmu. Cik brīsmeiga jei ir.
Saruna puorīt da ryupnīceibys.
Abakanā nazkod taida ryupnīceiba bejuse, taida ryupnīceiba. A niu “razoriļi, razgromiļi” vsjo… Sekoj daudz epitetu.
Niu Abakanā zavodu vītā kitaiskuo montys. Atīs kitaici i pajims vysu Sibiri. Buobom da optimisma tuoli.
Pačupiniejušys Alda i Ilonys kažukus, vīnā bolsā atzeist – itī to nav kitaiskī. Tys prīcej. Varbyut nanūsaļsim… Vysmoz Ilona i Aldis nā.

Izkuopem uorā Mariinskā. Perons vyss snīgā, Gunta izskrēja na tik vīn čībuos, a pat eisajuos pidžamys iuzeņuos. Kai pasprukuse!
Nūpierkom ogūrčus kioskā.
Cikom meicomēs pa perona snīgu, vecs ar ūgļu luopstu izsyt restorana vagona lūgu. I kam jis tai? Tai i nazynom pa šai dīnai. Isyta i vyss. Skots lobs beja.

Piedejuos stuņdis paīt pakojūt montu.
Jau pīrosts pi cytu attuolumu. Latvejā pa itaidu laiku paspātu nu Zylupis tikt da Reigys i vēļ atpakaļ vysmoz pusceļu.
Kraunam sumkys i dūmojam, kai myusu 20 bierneni juos ness. Bierneni ir paradzāti kai myusu paleigi, jūs koledžys vadeiba sūliejuse paleigūs. Jau šausmynojamēs, kai jī vysur maiseisīs pa kuojom, vysu sajauks, kriss iz nervim.

Iz tamburu aizejam par agri. Pravadneica izlomoj nu pancku. A nūsēdēt vaira navar ni. Izsysts vēļ vīns lūgs, tys, kuram beja taidi kai lūžu caurumi.

Beidzūt nūdzīst gaisma i cauri vagonam saleics izīt vecs ar pižiku. Jis vysod īt nu vīna sastuova gola da ūtra, ka ir gaidoma staceja. Pieški saprūtam, ka nikod naasam redziejuši eimūt juo atpakaļ. Vacais jūks ar viļcīnim. Prīška jam izaver cytaiž, partū ari naradzam eimūt, padūmojam, ka tys cyts vecs.

Pravadneica ar ciervi atsyt vaļā durovys, dauza trepeitis tik ilgi, cikom juos nūsastuoj tai, kai vajag. Pretim cieršās oss gaiss. Soltums. Tymsa. Ačinska.

Nasam uorā montys, kraunam skaudzē.
Bierneņu naredz.