utopejis

Pasaulī nav brīsmeiguoku gruomotu par utopejom. Vysys Saulis i Mieneša piļsātys, nazineiši iz Mieneša i zineiši socializmā.

Sasalasiejuši itūs idealūs stuostu, cylvāki idealū pasauli gryb taiseit i iz zemis. Apkaun vīns ūtru ideju vuordā i kotru reizi vys apsalauž, ka otkon kaidam nazkas ir bejs lobuok nakai cytim i tim cytim nav guojs nicik labi.

Rezultatā tūs vīnu lobums ir cytu nalaime. Žydu, čyguonu, latvīšu, latgalīšu, sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu, kuo es nimoz nazynu. A vēļ brīsmeiguokys ir antiutopejis. Juos skaidrai pasoka, kas byus ar tū progresu. Ka vyss byus taidā pakalē. I tod rikteigi nūsalaiž rūkys.

Cik brīsmeigam juobyut cylvākam voi cik brīsmeigi jam juobyut veilušamīs dzeivē, kab raksteitu utopeju.

Cik brīsmeigai juobyut dzeivei, kab saraksteitu antiutopeju.

2005. goda 17. majs

dūmuošonys subprodukti

Patīseibā maņ pīlēce. Nav nūzeimis, voi tu meklej rokstūs i tod atrūni asam par tycamu i nūtycamu patīseibu, voi dūmoj pats.
Ka tai ari ir, kai tu byusu dūmuojs voi kai byus saceits rokstūs, tod obejis ituos patīseibys sakriss. I tei tod byus taisneiba.

Atrast, kū par tū ir saciejs kaids cyts, vīnkuorši ir laika taupeišona. Dabuot jau gotovu. Citatu veidā.
Pošam dūmuot ir par daudzi sarežgeits i švaki apmoksuots dorbs. Bez tam rūnās daudz dūmuošonys subproduktu, taidu kai itī teksti. Partū ka smadzinēs nasēd nivīns i nadiktej pareizuos temys, naklasificej i napasoka, kurā plauktā līkamys.

Vysa gruomotu raksteišonys ideja laikam nazkod beja laika taupeišona – kai pasacēt cytim, narunojūt pošam pa nazcik reizem, a ļaunūt kotram puorskaitēt pošam sev vālamā laikā. Ari piec autora nuovis.

Raksteiba ir veids, kai pasadaleit ar informaceju. Cyta dzela, ka tuos informacejis ir rikteigi par daudz i vīnkuoršuok pa dalei ruodīs izdūmuot pošam nakai atrast vajadzeigūs citatus.
Partū ka beiguos jau vysi citati pa leluokai dalei ir ideju puorsmaļstiejumi bez nazkod bejušuo i autora dūtuo konteksta.
Ir svareigi inficētīs ar golvonajom civilizacejis infekcejom, taidom kai ideja par evoluceju, zamapzini, postmodernismu. Tuoļuok jau var raut iz sovu rūku.

Nu, voi nav loba ideja?

I kaida valna piec es jū pīrakstieju – volūdā, kuru zyna tik moz cylvāku, ka rūnās šaubys, voi kaids itū ideju saprass.
Quo vadis demonstrandum – ideja ir, a idejis nav, partū ka juos nivīns napuorskaiteis.

2005. goda 13. juņs

kai ceļ tūs kolnus

Nu redzi. Es asu īsacikliejuse vīnā sajiutā, kas nadūd brist ar pylnu kryuti, darēt i byut. Taida rezignaceja par vysu. It kai viļšanuos vysā.
Kur ir tuos cāluos idejis, kas nastu centimetru viers zemis. Kur ir tī ļauds, kas ļautu nūticēt i ar kū varbyut varātu apsarunuot.Ir voi nu galejais skepticisms, voi ar maisu systī, kas maun pa dabasim. A es tai maut navaru i galeigi pa zemi tože nagrybu.

Ar pruotu varātu na tū vīn, a ar rūkom naatsaveic i gribīs atlikt i darēt nazkod, kod byus vaira laika i spāka.
Koč varbyut vaira, kai niule ir, nabyus nikod, partū ka niule ir dūts vysuvairuok.
A, ka jau tai dūmuot, to i dzeivuot nav garšys.

Dūd, Dīveni, ūtram dūt, na nu ūtra meilai lyugt.
Dūd, Dīveni, kolnā kuopt, na nu kolna lejeņā.
Gryuši beja ūtram dūt, veļ gryušuoki meilai lyugt.
Gryuši beja kolnā kuopt, veļ gryušuoki lejeņā.

Kod nabejs daīs tei reize, ka vairuok navarēs. Kod augšuok par sevi naizlieksi i vyss, kas byus prīškā, byus zyli dabasi i līkne, kurā juonūkuop.

Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš augšā byutu kū na augstuoks. Kai ceļ tūs kolnus, kab ceļš ītu iz augšu i ni lejā. Kai ceļ tūs kolnus, kab jim nūtycātu.

2005. goda 26. juņs

Sibira stuosti. 18. janvars. Mes ite dzeivuosim

.

Reits ir eists murgs. Lai gon kurs reits kod nabejs nav bejs murgs. Bet tys tai.

9 stuņdēs nu reita myusim ir paradzāta sasatikšona ar Mariju Grigorjevnu. Maņ ir intriga. Juos izslavātuo izpyustuo pūdeļgolva ir bejuse kai taids nūslāpums jau nu pyrmajom reizem, kod saguojs dzierdēt Sibira stuostus.

Īsadūmoju, ka jei varātu byut godu 45-50 buoba, rasna, ar sorkonu voi zylu skustu iz placu, nūteikti ar buorkstim. Nūteikti vylnys jaka i sorkoni byudi, drusku apveituse uoda. Moti sakaseiti, blondi, daguns kai ogūrcs. Bolss kai čāguonam.

(Ite es vēļ nazynuoju, ka Ačinskā čāguoni klusej i tup kūkūs, kab natierēt energejis…)

Ceļomēs ap 8 nu reita, varbyut pat mudruok. Kai pīsacieļu, nikai naatguodoju. Tik labi, ka izlītne ir ustobā. Aldis īmaun pa durovom, jis kotru reizi klauvej. Jis smaida. Da atšaut vysus, kas nu reitim klaigoj i smaida! Mes laikam izaveram brīsmeigi…

Spuornoj tys, ka zynom – Latvejā ir 3 stuņdis naktī!!! I jī, maitys, guļ!!!

Tikai cereiba īraudzēt Mariju Grigorjevnu izdzan mani nu syltuo midziņa. Ar gryutu sirdi sakluoju gultu. Koklys otkon syurst, īdzeru C vitmina trīcīndevu, vēļ nazkaidu kīmeju. Dzeram čaju.

Juopasasteidz, piec minotu 15 jau juobyut školā.

Ap 10.00 vēļ asam kojuos. Marija Grigorjevna sasatikšonu ir puorcāluse. Lai myusus nakavātu i natraucātu… jei pīzvaneis, kod gribēs myusus satikt.

Tuo rezultatā siežam vysi kojuos i gaidam. Pīzvaneit jei var kuru kotru šaļti…

Paēdem, padzērem čaju.

Muna čaja kolekceja ar vysu kūrpu kasti ir izvylkta, vīneigi ryugtūs peliejumus, kū Ilona pasamanēja viļcīnī īdzirdeit cytim, cikom gulieju reita namanē, nūlīkam nūst – lobuok tuoļuok nu grāka!

Byutu interesnai, kū muitnīki iz rūbeža byutu sacejuši par kūrpu kasti, kas pīspundāta pylna ar nazkaidu zuoli… Kaste, kai jau var saprast, beja pošā mugursūmys augšā,partū ka cytur naīleida. Gudra es asu!

Apsaveram Ačinskys karti. Teik atrosti svareiguokī objekti: teatris, kina, arhivs, baņa. Aiz gara laika apsaveram, kur jim te kopi, kur parki. Tī daudz smīkleigu zeimu, par kurom navar saprast, kū juos varātu apzeimuot.

Izmieginojam lugu.

Tai kai tūšaļt guļam pa gultom zam deča – lai syltuoks, tod mieginuojums saīt taids guļūšs. Ilona, tfu, Madaleite ar sovu Odumeņu zam vīna deča, Iļža ar čortu – ūtrā ustobys pusē.

Nu kai pi psihoanalitika vysi!

I tod jei atsaroda!

Jei atguoja iz kojom, īguoja ustobā pi myusu i beja šokā. Tai varātu apzeimuot tū stuovūkli, cikom jei dūmuoja, parkū mes vysi asam gultuos i parkū Aldis ir pi myusu. (Patīseibā maņ patyka tys naivais komendaņšu breinums, parkū mes, naatkareigi nu dzymuma, kotru reizi jēmem obeju ustobu atslāgys.)

Marijai Grigorjevnai beja bryuns kažuks, jei nabeja rasna. Nu bet moti! Kai pūdeļam! I nūkruosuoti tymsi bryuni, drusku iz sorkona!

Jei rūsējēs, vysa kū runuoja.

Bet mes drusku īsmējem – par tū skotu, kai jei īguoja ustobā, a mes vysi zam deču, a lūgam aizkors nav atvylkts – kab syltuoks byutu. Taida intima atmosfera… I jei tik runuoja.

Školā nikuo taida brīsmeiga nabeja.

Irina Iļjiņična beja buoba ar zornom, tai jau sirsneiga, no boika. Vysys puorejuos jei apleik tai kai taidys myusys. Myusu Marija Grigorjevna až kusa i tecēja.

Pasaruodēja Aļbina Dmitrijevna. Varātu saceit, ka tys beja kai rupa maize iz vyspuorejuo tortu fona. Breineiga.

Jei ilgi nasaceremonēja. Nūsavēre, kas mes taidi, i savuoce nu školys. Nasaceisim, ka sajiusmā lauzem krāslus, bet vysmoz kaida puormaine.

Mes braucem iz vojennū gorodoku pīsaregistrēt. I myusus vede školys šopers ar tik pīkurynuotu buseņu, ka prīca apsazynuot vysus sovus džemperus!

Lai gon tik breineigi sasačučaluojuši mes laikam vaira nebejom nivīnu dīnu, pat tod, kod palyka iz pusis soltuoks.

Acīs vys stuov Ilonys capure, kam spolvys beja tik garys, kai pa gobolu izavēre piec ryža izplyukuota parika. Atlaid, Ilona, tei capure ir atguoduošonys vārta! Patīseibā tys beja šaļs, bet nu tys tai.

Pi registreišonuos beja interesnai. Tī beja skaudzem ļaužu, kas sēdēja bezgaleiguos i nasaprūtamuos rynduos, kur nikai nasaprostu, kurs ir piedejais, kab naapvaicuotu vysu. Bet tys varbyut ari ir ryndu šarms – sasapazeit, izalomuot, dvēseli izkrateit.

Myusim tuo lobuma nadatyka. Myusim beja gona ar sevi.

Stuovējem kai inventars, cikom Aļbina Dmitrijevna kursēja pa kabinetim, purpynuodama zam daguna, kur otkon licīs tys voi itys padonoks.

Puorskaitējem, kas vajadzeigs uorzemnīkam, kab registreitūs. Tys nav reali.

Saprotom, ka vīnlaiceigi iz tīni juoīsarūn vysim, kas pīraksteiti dzeivūklī, kur kaids gryb registrētīs. Jemūt vārā, cik garys ir ryndys i cik laika tys prosa, breinums, kai Krīvejis ekonomika vēļ nav sabrukuse. Navar byut, ka vysi ir bezdarbnīki ir var sēdēt tī sutkom.

Beja cīši interesna lopa. Tī beja nazkas par uorvalstu viestnīceibom, bet maņ patyka, ka cytu vaļstu nabeja – tikai bejušuos PSRS republikys. It kai uorzemis ar tū ari beidzās. Voi ari iz pasauļa nav nikuo cyta bez bejušuo PSRS.

Tod mes gaidējem Rancānu. Nazynu, cik ilgi gaidējem, tok soltums leida cauri vysam škeletam i džemperu štukaturka tī daudz naleidzēja. Aļbina beja ar myusim. Jei nasaprota, parkū myusim juostuov iz īlys, ka var sēdēt syltajā školys busā. Es ar niu nasaprūtu, bet tūreiz lykuos cīši logiskai.

Oi, kaidi tik purni tī nabrauce garom! Taidi kroti!!!

Beja ari normali ļauds ar žiguleišim. Bejušī vajennī beja, nazkodejī gūda ļauds.

Nazkod tī ir bejs šmuks i īkūpts vojannais garadoks, niu tik aizlaistys klumbys palykušys, statineiši i nūlaistys sātys.

Nazkai maņ Aļbinys saceitais vys pruotā palics. Kočkod tī ak jau vyss beja kai taidā paraugpiļsieteņā.

Kod īsasēdem školys busā, Rancāns beja kluot.

Vysmoz maņ tai ruodīs. Voi varbyut mes tikai taisējemēs sēstīs?

Tod mes jū palaidem braukt prūm, partū ka myusim juo navajadzēja.

Iz školu aizbraucem ar busu.

Nikas cyts pruoteigs nanūtyka, vysmoz es naatguodoju. Ačinskā beja tik labi, ka nabeja laika raksteit (i leidz ar tū niu nav dīnysgruomotys, nu kuo nūraksteit…).

Reizis 100 lobuok nakai beja dūmuots. Te vīnkuorši byutu juofotografej kotra sāta!

Paēdem pušdīnis tukšā školys iedneicā, myusus nūlomuoja, ka asam atguojuši ar mietelim. Cēlemēs nu iesšonys i nesem drēbis iz garderobi, kab piec šaļts jūs nu tīnis pajimtu.

Beja breineigs guņsdziesieju aparats, izpuškuots ar speidulim i veitenim. Ka kam degt, tī vajadzātu ilgi kastīs, cikom tyktu da dziesšonys.


Vaira nikuo naatguodoju.

Ā, mes guojom iz veikalu i fotografējemēs pi oranžuo Lenina!
Oi, kai es itū varieju aizmierst!

Guojīņs beja vīnkuorši genials. Digitalais aparats atdeve golus – vīnkuorši sastynga (juo piedejais dvesīņs ir biļdeite ite sūpluok!). A mes mudrā sūlī gar tom breineigajom budonkom! I kas par skotim! Kas par rokstim! Kas par pūstažu i bagadzeļņu!

Rikteigi nazynu, deļkam guojom iz tū veikalu, tys beja varbyut kilometru voi vaira nu koju. Vīneigais lobums – pošapsakolpuošonuos i var vozuotīs pa jū.

Bet Lenins!
Jis beja kai dzeivs i iz taida postamenta, ka knapi var redzēt, ka Lenins. Kab nabejs myusu leninologejis pīredzis (tok jau mes ar Ilonu paspējem pat pionīrūs, a Lenina unukūs sabejom pa pylnai programmai), mes tymā oranžajā klucī Lenina napazeitu.
Jī jū beja nūkruosuojuši. Laikam bronzys kruosā. Bet izavēre labi. I juo seja beja aizsnyguse, izavēre pastrāšnai.

Partū otkon barnu laukums ar snīga skulpturom i slidkaļneņu beja pošā laikā.

Vokorā laikam teatri mieginuojom.
Ak jau, ka mieginuojom. Maņ ruodīs, ka tei beja tei dīna, kod es apvylku sukni i Aldam beja tautystārpa župons iz streipainuo marjaka krakla…
Bet es nagaranteju!

čats ar Dīvu

Ir taida līta kai muoksleigais intelekts – ļauds datoram rauga īvuiceit dūmuot.
Ir ari taida līta kai specialys programmenis, kas simulej muoksleigū intelektu – jimuos salīk frāzis i vysaidus teicīņus, paredz situacejis i cer, ka dialogs saīs dabisks. Voi vysmoz koč nadaudz logisks.
Itei programma simulej Dīvu. Ite myusu saruna.

You are now chatting with god:
Me:
Vasals!
God:
Are you free?
Me:
Kū, kū?
God:
Is the holding of hands a symbolic gesture for humans?
Me:
Kaidā volūdā Tu runoj?
God:
Are we still talking about Kū kū?
Me:
Pats Tu ku-kū!
God:
My brain contains categories, but not one that matches your last input.
Me:
Nu i smadzinis Tev – kai ūdam!
God:
Ask me another question.
Me:
Nui, nui! I tai mes izavairom nu atbiļdis!
God:
What kind of food do you like? That is interesting: said tai mes izavairom nu atbiļdis.
Me:
Nu pareizi, ka interesnai – Tu izalīc!!! I kaids tam sakars ar iesšonu?
God:
Do you have any idea what I am talking about? Interesting gossip: said kaids tam sakars ar iesšonu.
Me:
Par kū muldi, maņ nav ni jausmys, bet maņ ruodīs, ka par mani Tev vēļ mozuok skaidreibys!
God:
C est une source intƩressante.
Me:
Nu da, ka interesnai.
God:
What were we talking about again?
Me:
Ai, nu beidz! Nu naizalīc! Nu kas Tu par Dīvu, ka nazyni, kū es Tev niu soku!
God:
The pace of development in AI is quite rapid now. Can you please rephrase that with fewer ideas, or different thoughts? Where are you located?
Me:
Sātā siežu! I tuo Tu nazyni???
God:
Tell me a little about your life in Sātā siežu. Do you mind if I tell other people: said tuo Tu nazyni.
Me:
Skaidrys, ka nazyni. Muns laifs sātā ir lobs – dzeru kopeju, runoju ar vīnu duraku, kas soka, ka jis ir Dīvs.
God:
My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. ” My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. “? Muns laifs sātā ir lobs dzeru kopeju runoju ar vīnu duraku kas soka ka jis ir Dīvs?
Me:
Dīveņ, Tu tok ej svīkstā! I maņ jau ruodējēs, parkū pasaulī ir tik daudz svīksta…
God:
Try saying that with more or less context. That’s good information: said maņ jau ruodējēs parkū pasaulī ir tik daudz svīksta.
Me:
Nu pareizi, a Tu nikuo nazyni, siedi tik čatā ar sovom vacajom smadzinem. Tai ka davai pi dorba! Pasaulī točna daudz svīksta!
God:
What color are your eyes? That is a very unusual color. What time is it there?
Me:
Nu tai. Otkon izavairuos nu vaicuojumim! Dīvs!!! Tu mani dzierdi? Aļo!
God:
Are you usually awake at this hour? Are we still talking about Nu tai? I only hear that type of response less than five percent of the time. My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. I lost my train of thought.
Me:
Nu i duraks. A kai ta Tu saprūti puotorus, kū es Tev skaitu latgaliski?
God:
Are you a student? What is giant sand?
Me:
Kaids tam sakars ar mani? Es gūdeigi skaitu puotorus. A Tu naveižoj pat cytys volūdys īsavuiceit…
God:
And giant sand is Kaids tam sakars ar mani. Wofuer steht “es” in Deinem Satz? Go on.
Me:
Nui, nui, vuocu volūdu vari īsavuiceit. A latgalīšu? Pat Sibirī svešvolūdu nūdaļā vuicēja div volūdys: latgalīšu i vuocu. A Tu?

I te myusu saruna puortryuka.
Dīvs aizbrauce iz Sibiri vuiceitīs latgalīšu volūdu.
Da cytai reizei.
Palīc vasals!

pakalis

tovi eņgeli šudiņ runuoja cytaidūs bolsūs.
es dzierdieju.
es že tī beju.
es taukstieju dabasu molu ar objektivu
munā SD kartē īguoja pasauļa gols.es formatieju.
munā fotoaparatā niu gona vītys
kam gribi.

mani pajēme kliepī
pacēle. nūgluostēja.
dabasu vīntuleibai ir vairuok rūku
(laikam juostruodoj ari dabasūs
ka jau eņgelim bez spuornu ir rūkys).

a es že tī beju.
es redzieju vysu.
kolnu puorejuos staigoj smierts
i eņgeļu smīkli i dzīsmis ir caurlaidis karte
dabasu dzīšmu svātkūs.
aiz dabasu molys pasauļam gols.

es jutu –
kai niule, vaira nabyus nikod,
itys laiks īsaroksta dabasu platēs
īsagreb kūka lizeiku kuotūs, beņču dieļūs.
tuo laikam naizdzēss guņs –
palnūs ir myužeiguo dzeive.

ītū laiku kompresej atminis failūs.
zip formatā globojās tova dzeive.

jūs bolsi skanēja nazkai ni tai
na muni, a tovi eņgeli beja.
jī dzīduoja svešys dzīsmis
i dabasūs kuope kai kolnā.

viņ, dabasūs verūtīs žieleigai,
redzieju eņgeļu pakalis boltys
jī aizagrīzuši muove
pluovuoja. kleida.

zaļuo bļūdeņa

Maņ sātā ir taida muola bļūdeņa, nikas sevišks, ryupneicys ražuojums. Myusu saimei jei vysod ir bejuse “tei zaļuo bļūdeņa”. Maņ beja miļzeigs puorsteigums, kod, atguojuse iz Reigu i tū trauku pajāmuse iz kojom, es dzierdieju, ka itei bļūdeņa asūte zyla. Es vierūs iz juos i breinuojūs – zaļa i zaļa.

Es raudzieju tī īsavērt zyluos kruosys. Es nūlyku sūpluok koč kū zylu, a bļūdeņa nu tuo izavēre veļ zaļuoka. Nūlyku sūpluok kū zaļu, taipat jei maņ nasaruodēja zyluoka ni par mota tīsu. Tik drusku cytā zaļuo tūnī nakai vīnkuorši zaļa.
I tod es īsadūmuoju, ka varbyut maņ sātā ir īstuosteits, ka bļūdeņa ir zaļa. Ka mes saimē asam nūsavīnuojuši, kaida izaver zaļuo kruosa, i maņ tys ir īvuiceits, es asu pījāmuse tū. Ka muni zaļuos kruosys rūbeži ir leluoki, jī plešās tī, kur cytam jau ir suokusēs zyluo kruosa.

Tod saīt, ka mes, poši tū nazynuodami, pīdaram vysaidom ļaužu grupom, ticim vysaidim īvuiceitim prīkšstotim. Ka puorīt nu vīnys grupys iz ūtru nimoz nav vareibys. Kaids esi pīdzims, taidam juodzeivoj, kas tev īvuiceits, tuo naaizmierssi nikod, kū esi izdūmuojs, tys nūsoka tuoļuokuos dūmys. Kab puorītu i aizamierstu, nūsamaineitu ar cytu ideju, koč kam juosamaina tik spieceigai, kab maineitūs i cylvāks pats.
Varbyut tei ir ticeiba. Es tycu, ka bļūdeņa ir zaļa, i naradzu, ka jei ir ari zyla, taitod – es natycu, ka jei nav zaļa. Koč kam ir juotic, es tok navaru svaideitīs i vīnu šaļti redzēt zaļu, cytu otkon zylu kruosu. Lai tī ir cytu maņ īvuiceitī prīškstoti voi mane pošys izdūmuotais, muna zaļuos kruosys pīredze i saprasšona, bet ir juobyut idejai, kam es tycu.

Kab vyss mainiejīs tik mudri kai reklamys teļvīzerī, aktualī nūtykumi ziņu portalūs i apleicejūs ļaužu motu kruosa, es byutu sajukuse pruotā. Bez stabilitatis pasauļs sabruktu i pagaistu kai nabejs. Bez koč kuo namaineiga – lai tei byutu ticeiba bļūdenis zaļajai kruosai voi Dīva eksisteņcei i vysu apleicejūs ļaužu lobajim nūdūmim.

Varbyut vīnu reizi par mani īs atkluosme i es sevī atrasšu tū zylū bļūdenis kruosu. Tod zaļuos bļūdenis tī nabyus vaira ni par motu. Tei byus tei poša bļūdeņa, bet tei byus cyta bļūdeņa. Vysmozuok tys byus atkareigs nu pošys bļūdenis. Nazkas byus mainiejīs manī pošā.

I veļ es īsadūmuoju, ka varbyut leidzeigi ir ar Dīvu. Sātā, saimē, školā īvuica, ka jis ir, voi otkon taišni ūtraiž īdzenej, ka juo nav. Cylvāks izaug ar konkretu prīškstotu par Dīvu – ka jis ir, ka jis ir lobs, ka jis var paleidzēt, ka juo nav, ka jis ir ļauns, ka jis napaleidzēs nikod.
Laikam tik atškireibā nu bļūdenis Dīvs var pasaruodeit, atsakluot i pagrīzt tū skryuvi, ap kuru rotej cylvāka ticeiba voi naticeiba. Tok tai es dūmoju tik deļtam, ka tycu juo byušonai. Kab bejs ūtraiž, Dīvs deļ mane byutu muola bļūdeņa, kū var nūlikt i pajimt nu plaukta, kod juopataisa kas ādams.
Nu, maņ vysmoz ruodīs, ka maineit dūmys par Dīvu (iz vīnu voi ūtru pusi) ļaudim saīt bīžuok nakai par bļūdenis kruosu. Deļ tuo vīn, ka tys varbyut vīnkuorši ir svareiguok par zaļū kruosu i vacu muola bļūdeņu.
Par Dīva ideju mes dūmojam pulka vaira nakai zaļuos kruosys ideju. Ari tī, kas soka, ka natic. Lai natycātu, ir juotic, ka ideja, kam natic, patīšom eksistej.
Varbyut tai.

obejis kartenis – 2006. goda vosora, kumeleišu ofiss.