Pīroksti

10. apr. 2015Ja viss būtu vienkārši, viss būtu pārāk vienkārši.

1. dec. 2014
Par acālijām.
Bērnībā vienmēr brauca radi un dāvināja vecaimātei, kam dienu pirms manas vārda dienas ir dzimšanas diena, man arī vienmēr atveda no Rīgas podiņu, nesu viņai sniegu, kausēju, liku uz zemes, jo biju izlasījusi, ka tas viņām patīk.
Nomira vecāmāte, bērnība it kā beidzās, arī acālijas neviens vairs nedāvina. Pāris reižu dzīvē esmu izdiedelējusi, bet tas vairs nav tas. Viņas arī vairs nekad nedzīvo tik ilgi kā bērnībā, laikam sniegu nenesu vairs vai arī cita dzīve.
Tā ir ar tām tradīcijām un mīļajiem.

16. okt. 2014
Beja tok laiki, nadūd Dīvs…
Īneidu veikalus, partū ka mama stuovēja vīnā ryndā, a maņ beja juoneikst ūtrā. I bais – a ja nu podīt rynda. Maņ to nav naudys. Da i nazynu, kas juosoka puordeviejai. I vysod lykuos, ka muna rynda īt mudruok kai mamai.

21. sept. 2014
Tikkū secynuoju, ka navar vērtīs kriminaluos kinys naktī. Na deļtuo, ka brīsmeigi. A deļtuo, ka nazyni, kurā šaļtī īsarauduos bārns. I ja nu pyrms tam, kod ir atrysynuojums. I ja nu tei stuņde verūtīs kinu, ir bejuse par veļti. Partū ka tai ari nikod naizzynuosi, kurs beja vaineigs. (Tys ir vēļ trokuok kai gruomotys suokumā ar zeimuli īraksteit, kas ir slapkova.)

12. sept. 2014
Ka varātu vysu dzeivi tai nūdzeivuot, ka Dīvam viņ paļdis saceit, na koč kuo praseit i lyugt.

18. aug. 2014
Vīns cylvāks var byut vasals pasauļs, kū jis sevī nas.

8. aug. 2014
Varbūt vajadzētu rakstīt šī laika hroniku. Kā viss bija 2014. gada vasarā.
Dzīve kā uz pulvermucas jau kopš Lieldienām. Krievi nāks. Krievi nenāks. Nāks. Nenāks.

29. jūl. 2014
Nezinu neko par automašīnām, bet TA izieta arī šogad. Bez remonta. Ar to pašu 1 tai pašai detaļai, kas jau 3. gadu pelna 1 un tipa kustas. Bet grabēt negrab. Nu jā, gaismas gan laikam būs jāpieregulē.

27. jūl. 2014
Annys dīna.
Nazynu, voi vuords “Anna” ir ryugts, bet pamateigs gon. Kai zeme, kai suokums i gols, kai sasatikšona i aizīšona, partū ka verīs, nu kura gola gribi, skaiti, nu kura gola gribi, ir suokums taids kai beigys i beigys kai suokums, opola kai zeme, myužeiga kai upe, kam nikod naapīt apleik i kur aizīšona ir otkon sasatikšona, a sasatikšona ir aizīšonys suokums. Suoc ar A i beidz ar N, kur N ir kai ūtraiž apsaguozs Z burts, kai maldynuošona, kai blūdiešona ceļā, ejūt cauri avīšu i paparžu mežam, kas sakoltušu i saulis i leita izbalynuotu egļu i prīžu zoru osūkļu pylns kai suseklis. Kū sūli spersi, tū tuoļuok nu seve. Cikom Z otkon nūsagloboj papardēs, puorsataisa par N, a varbyut par juļa saulē pīkorsušom syunom, skujom i meļneicu kryumim, nazkaidom korstom i sausom mātrom, kur nikaida gluobīņa nu saulis. Tikom A kai sāta, kai pakrieslis, kai tymsi zaļa i pūraina pļova, kai dzeivynojūša skaņa – suokums vysam svareigajam i eisti nikam, nu kuo īsasuoc vysys upis i nu kuo suoc grīztīs vysi pasauli. Ni apīt, ni apbyut, ni apškīst. Annys dīna – jaunuos buļbis, būrkuoni, kuopusti, jaunuo maize. Saimineica īsuoc jaunu godu. Kuozu laiks atīt leiguodams, sasatikšona myužeiguos upis krostā, iz poša pasauļa vyds, sev zam kuoju ir vyss, vysa myužeiguo suokums i gols, A i Z, N i A, jis i jei.

20. jūl. 2014
Facebook. Jūsu lieliskās, izdevušās un skaistās dzīves un tā Malaizijas lidmašīna Ukrainā.

30. jūn. 2014
Salyku manuskriptu dadzynuošonai. Nūst, prūm, navajag. Kai iz pierti aizīt.

27. jūn. 2014
“Kai ir, tai juodzeivoj. Vysi jau navar stuovēt pi groba.”
Manuskriptā 142 lopys. Veirs šudiņ pavaicuoja – ka byutu pabeiguse gruomotu da eiro īvīsšonys, tod byutu 100 lopu?

20. jūn. 2014
Nav nikuo smīkleiguoka i biedeiguoka par cylvākim, kas nasavasaloj i paslaptiņ nūsaver, aizbāg i izavaira, partū ka ir izdūmuojuši, ka es asu jim izdarejuse koč kuo švaka. Ka viņ zynuotu, kuo eisti. Ka viņ nabyutu dzili pofig.
Ārmu pylns pasauļs. Verīs i breinojīs.

18. jūn. 2014
Bada laikā velns pat mušas ēd. Ja pamērcē nātrija glutamātā E621, tad pat garšīgi.

17. jūn. 2014
Salasīties par sasolītu nepieredzēti karstu vasaru, nobīties no karstuma, dabūt sniegu. Ir.

8. jūn. 2014
Nedēļa ar govi. Pirmdien sēžu pie kompja stīva un salauzta un mēģinu saprast, kas man tagad jādara. Pienu nav jāiet nodot. Nekas nav jākārto un jāslauka. Biezpiena tikai puskilograms. Uz slimnīcu nav jābrauc. Suns nerej.
Nez, cik vecāka es esmu kļuvusi pa šo nedēļu. Kas es esmu.

1. jūn. 2014
Seikys, seicenis, smolkys, smaļcenis laimeitis. Ka ni rūkā pajimt, ni cytim ruodeit, a pošai juosmaida pi seve. I tys napuorīt.

30. mai. 2014
Šodien kārtoju māju un uzgāju 30. gadu kalendāru. Tur ir visādi brīnumi. Piemēram, maijā vārda dienas svin Puškaitis, Ģedus, Didriķis, Ceronis, Varīte, Irene, Prieca, Mīla, Urbans un Ludolfs. Jūnijā – Dailis, Gaigala, Fridolīns, Medonis, Emīlis un Varonis. 1. augustā Spēkonis, 23. augustā Sprīdītis, savukārt 14. septembrī Koknesis un 30. septembrī Potrimps. No sieviešu vārdiem mani uzrunāja Kordula un Abgara oktobrī, Zemlika, Late un Brīve novembrī, Grācija un Brunhilde decembrī.
Uz ta fona Daiva un Liepa – tik parasti.

27. mai. 2014
11. aprīlī ir govju Lielā diena. Gaujas svin.
Zirgu un govju vārda dienu kalendārs šeit.

1. apr. 2014
Bija vecaimātei jaunākais brālis Ignats, kas dzimis 1918. gada 18. novembrī un saņēmis no valsts bērna pūriņu. Visus padomju laikus skandināja, ka Latvija reiz būs brīva, par ko man pat kā bērnam nebija nekādu šaubu. Kad Latvija bija brīva, onkulis saņēma apsveikumus no pagasta, novada, rajona un prezidenta, katru gadu tai datumā bija lielais radu sabrauciens. Jo pie onkuļa nevar nebraukt. 🙂 Un kas izrādījās, kad Nagļu baznīcā taisīja remontu un nejauši atrada lielinieku laikā 1919. gadā noslēptās draudzes grāmatas… onkulis Ignats tiešām ir dzimis 1918. gadā, bet… 1. aprīlī. 🙂
Tā ka – april, april! Cirkam būs būt! 🙂

27. mar. 2014
Beigas vispirms ir beigas un tikai tad kaut kā jauna sākums.

16. mar. 2014
Gryuta i reizē gaiša dīna, kod saule i pavasara syltums mejās ar soltim viejim i boltu viejputni.
Satikt Emileju beja vīna nu munys dzeivis muoceibu. Paļdis!

7. mar. 2014
Tok nu beja ari taids slaists, ka nūsist. Vysi termeni puorvylkti, jau seņ romanam juobyut tipografejā – nā, jam īdvasmys nav. Īdvasmys!
Nu pasoki! Kai var nabyut īdvasmys, ka tev tam romanam jau divejis stipendejis, vīns rodūšais braucīņs, honorars i puse nu avansa?
Saprostu, ka dzāruojs. Nā, ni dzer, ni peipej. A romana nav.
(Precizi. Da mīļu. “Dzeiveiba” īstrāguse.)

4. mar. 2014
Izdota latviešu literārās valodas gramatika. Ja nosaukumā nav tūdaliņu paviršībā pieļautas kļūdas un tiešām ir domāta latviešu valodas gramatika, tad… kur tad tai grāmatā ir informācija par latgaliešu rakstu valodu?
Atbilstoši Valsts valodas likumam latviešu valodas paveids ir latgaliešu rakstu valoda. Tā teikts rakstos.
13. majā ir Vaļsts volūdys dīna. Tys zeimoj – ari latgaliskūs izlūkšņu i latgalīšu rokstu volūdys dīna.

1. mar. 2014
Cereibu moz, bet varbyut “eistajim latgalim”, pasaverūt iz nūtykumu atteisteibu Krymā i Ukrainā, rassīs apskaidreiba, KŪ eisti nūzeimoj Latgolys autonomeja.

18. feb. 2014
Myusu paaudzei rakstureigais cīši veseleigais dzeivisveids – skrīņ, cikom kreiti, a tys vyss nūteik siežus pi datora.

11. feb. 2014
Ir cilvēki, kas ar savu parādīšanos vien dara pasauli gaišāku un dzīvi vieglāk dzīvojamu, bet ir cilvēki, ap ko viss smird, lai ko viņi darītu vai nedarītu. Bet tā laikam ir dzīves patiesība – visādi vajadzīgi. Mācies tikai sadzīvot un nesasmirst.

6. feb. 2014
Šodien stāvēju pie upes, skatījos, kā sīki mazi putniņi priecīgi piesaulē ņemas pa krūmiem. Un padomāju – viss tak ir baigi vienkārši. Un tai brīdī krūmā ienesās vanadziņš, neko gan nenoķēra. Sīkaļas putni bija samukuši tik dziļi krūmā, ka knapi penterējās ārā, visi zari čabēja, nekādu balsu. Pagāja varbūt 2-3 minūtes, jau akal viss tirgus sācies. Vot ja mēs šitā mācētu priecāties par to, kas ir, piesargāties no tā, kas nāk, un aizmirst to, kas ir bijis.

27. jan. 2014
Maņ ir daguojs vacums, kod vysaidom vāplom atguodynoju, ka zīmā ir juolīk capure.

18. dec. 2013
Labs tas darbs, kas aizgrūsts pa e-pastu prom.

8. dec. 2013
Ziema ir klāt, jo aiz loga biezi satuntulējusies tante tumsā ar telefonu fotografē apsnigušus krūmus.

5. dec. 2013
Valoda tak nav sterilizēta kuce un pa laikam meklējas ārpus literārās normas.

29. nov. 2013
Pyrmū reizi myužā dzīduoju iz skotuvis. Zemkūpeibys ministrejā. Es dūmoju, tys viņ ir trillu cīneigi.

23. nov. 2013
Apmēram 2008. gada rudenī blogā vaicāju, cik Latvijā maksā kilograms cilvēka gaļas – vienaldzības vienam pret otru un vienkāršā cilvēka vērtības kontekstā. Toreiz rakstīju: “Latvija nav pliks sarkanbaltsarkanais karogs Svētā gara tornī Rīgā un latviski ēdieni uz pieņemšanas galda, latvisks Tūdaliņ reizi dažos gados Dziesmusvētkos, latviski lindraki un saktas, latvisks olē-olē hokejā un latviski saukļi saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Latvija ir ticība savai zemei un cilvēkiem. ”
Lasot tā rudens tekstus, liekas kā no citiem laikiem un citas manis. Šis gads daudz ko manī ir mainījis. Ceru, ka ir mainījusies arī Latvija – vispirms jau mēs visi, sabiedrība.
Maximas traģēdija ir tests. Mēs pamodāmies.
Cik viegli būs aizmigt un turpināt pofigā zagt no otra, ņemt no otra, plēst no otra. Izrādās, arī no sevis, jo mēs visi esam sapīti tīklā – gribam vai nē. Mēs visi, katrs no mums, var ieiet pēc piena veikalā, kura veidotājiem un uzturētājiem uzticamies tāpat, kā viņi uzticas mūsu veiktajām operācijām, mūsu labotajiem tekstiem, mūsu būvētajiem ceļiem un tiltiem, mūsu gatavotajam ēdienam.
Šodien tu, rīt es. Šodien es, rīt tu, tu vai tu.

22. nov. 2013
Skumja, skumja diena. Lasot ziņas un graizot failus ar Saeimas plenārsēžu runām – divi pilnīgi dažādas pasaules.

19. nov. 2013
Globuotīs i bēgt nu smierts nav tolka. Skrīšonai iz mierki nav tolka. Vyss taipat otkon īsasuoks nu gola – pasamūst, brūkaškys, dorbs, pušdīnis, vakarenis, aizmigt. Smiertei nav tolka. Jei namaina nikuo. Nikas tok nasabeidz. Vyss turpynojās i īt nu gola – dabasūs, eļnē, ceisteitovā. Dzeiveiba globojās cytā formatā. Dvēseli var saspīst kai zip failu i nūglobuot uorejā diskā. Dīva voi valna – te jau pošam poša izvēle, cikom vēļ formatejīs itepat iz zemis viersa.

5. nov. 2013
Pēdējo lata monētu tomēr varēja glītāku. Ar kādu dzīvnieciņu.

5. nov. 2013
Par veļti i zvierbuļs laksteigola.

3. nov. 2013
Kad aste svilst, pele mācās peldēt.

23. sep. 2013
Visus mērķus nevar sasniegt reizē, bet bez liela mērķa tur augstu debesīs un tālu tālumā ar nav nekāda dzīvošana.

16. sep. 2013
Salkanas frāzes ir kā Latvijas ceļu remonts. Brauc pa tādu mazu svaigi izremontētu gabaliņu un domā – re, viss taču ir kārtībā.

13. sep. 2011
Ka vieleišonu liktiņs izaškiertu profilā ar puorsymts sekuotuojim, taida reklama seņ byutu aizlīgta.
Naz, galereju papyldynuošona ar jaunom vītom ītylpst parteju prīškvieleišonu izdavumūs?

6. sep. 2011
Šovakar biju tur, kur sen nebiju bijusi. Tai pašā upē otrreiz neiekāpt – laiks cits un citi cilvēki. Patiesībā dīvaina pēcsajūta. Sistēma, kas funkcionē arī bez manis. Vai man vajag sistēmu? Un, ja vajag, priekš kam man viņu vajag? Jautājums jau ir par to pašu veco – draudzību un brīvību. Ja to nav, āķis ir pliks.

25. aug. 2011
Vai ir korekti kādu izmest no sociālo tīklu kontaktu loka tikai tāpēc, ka viņš liek pārāk daudz bilžu vai pārāk daudz raksta dienasgrāmatā – lietas, kas mani neinteresē.
Un kāds tam sakars ar draudzību.

14. jūl. 2011
Cik labi, ka ir atvaļinājums. Vismaz var mierīgi pastrādāt pa naktīm.

13. mai. 2011
Nacionālais teātris. Žurka Kornēlija.
Uz skatuves uznāk tipa Gavrilovs pāža kostīmā un baltās zeķbiksēs, rokās galvaskauss. Saka latviski krieviskā izrunā, skaidri izrunājot R un IE: Tu bier ōr not tu bier.
Aizmugurē latvietis tulko laikam tak savai mātei: Divus alus… Un samulsis pabeidz: Vai ne divus alus!

24. feb. 2011
Par latgalīšu volūdu i personvuordim. Klāvs tūmār lobuok par musulmaņu Nadirs. Klāvā jau tikai rezultats, a Nadirs ir process!

5. jan. 2011
Vakar uz LNB Reto izdevumu un rokrakstu nodaļas durvīm bija uzraksts “Apmeklētājus lūdzam griezties”. Šodien – “Apmeklētājus lūdzam griezties blakus”. Sadomazo pulciņš precizē adresi.

16. okt. 2010
Pirmīt tumsā cēlāmies ar pussapuvušu laivu pāri Ventai ar visiem riteņiem. Apkārt tālumā rēja suņi, tarkšķēja traktori, bet citādi – liels un milzīgs rudens klusums. Stāvējām krastā, un vīri ar laivām airēja pa meldriem aizaugušu līci un sita ar kokiem pa gludo ūdens virsmu. Ūdens plaukšķēja, sakrunkojās, norima. Visa Venta kā līdzena un gluda lenta liecās apkārt paugurainajam krastam, un debesis tajā atspīdēja rāmas un viegli sārtas rietumu pusē.
Divas reizes izliju, vienreiz izkrusojos, nodauzījos visu dienu ar riteni – slapja kā žurka. Tā arī nezinu – cik desmiti km. Tagad loterija – būs kaut kādas iesnas vai nē.
No rīta visa zeme bija baltā ledū – krusa sasalusi saulē kusa. Braucu pa ceļu, un zem riteņa riepām kraukšķēja un lūza slapjš ledus. No kokiem krita dzeltenas lapas, ūdens un ledus gabali.

14. sept. 2010
Muni draugi i pazinis ir vysaidu parteju kandidati. Socialajūs teiklūs šaļtim sajiuta kai kurkuļu muorkā, kur vysi ar asteitem vibrej i trynās cyts car cytu.

1. sept. 2010
Pavasari atnes cīruļi un bezdelīgas, bet rudeni atnes aplītī pīpējoši jaunieši mājas pagalmā – baltas krādziņas, rokās puķes un cigaretes.

16. aug. 2010
Paļdis, Pujat. Niu maņ juosataisnoj, ka asu katūlīte i tycu Dīvam, cīneju Jumprovu Mariju, eju pi spovids i pi Komunejis.
Par cik var nūpierkt bazneicu? Cik moksuoja 15. augusta politiskuo mauceiba Aglyunā? Varbyut mes, katuoli, varim sasamest i nūpierkt svātkus atpakaļ?

30. jūl. 2010
Šitās valsts datorsistēmas, jei bogu, taisa Malaizijas vergi pa naktīm… Sapīpējušies zāli.
Mans favorīts – Valsts kases e-pakalpojumi jeb e-kase, jo a) viss jau tur ir kaut kur, bet pilnīgi citā vietā, nekā lietotājam varētu likties, b) darbojas tikai darba laikā, jo bez telefoniska atbalsta šīs sistēmas lietošana, acīmredzot, nav iespējama. Tālu neatpaliek arī mans izsenais mīlulīts EDS jeb VID elektroniskās deklarēšanās sistēma. Lietojot ilgstoši, pie EDS var pierast tāpat kā pierod pie neērta krēsla vai pustumsas. Ja kaut ko nevar saprast un kaut kā nav, tad droši vien vienkārši neesmu iegājusi no pareizā gala.
Un nobeigumā mazliet optimisma. Valsts  datorsistēmas ir tik lieliskas, ka taisni prieks – Saeimu nav jāvēl elektroniski un elektroniskais paraksts ir tik dārgs un reti kur izmantojams, ka nevienam mirstīgam cilvēkam nav vajadzīgs.

28. jūl 2010
Ja viss būtu vienkārši, nebūtu nekā sarežģīta.

1. jūl 2010
Vasarā ir dažas nedēļas nogales, kad notiek VISS. Un vēl dažas nedēļas nogales, par kurām pagaidām nav skaidrs, KAS viņās notiks.

27. jūn. 2010
Byušu par aprikozi. Soldona, pūkaina, meiksta.
Tik naizlauz zūbus – manī vydā ir akmiņs, kas dzeiveibu globoj.

4. jūn. 2010
Zelta citāts: “Aitas ielauzās garāžā, kurā esmu iekārtojis suņu sporta inventāra darbnīcu, un izgāza lielo zaļās krāsas bundžu, izbadīja un apgāza dārza mēbeles un pat ķērās pie alus pudeles tukšošanas, kas pēc piknika bija palikusi atvērta.” diena.lv

26. mai. 2010
Myusim ar kolegu roduos nūpītna baile par cytu kolegu, kas naatguoja iz dorbu i nanūvuoce ari draugiem.lv fermā ražu. Pīzvanejom. Izaruod, guļ. 16:00! Ite že dzeļža veseleiba – nūgulēt tik ilgi!

25. sept. 2009
Paralēli visam citam līmēju albumā 1999. gada bildes. Tas taču bija tikai pirms 10 gadiem, bet tāda sajūta, ka laiks sakompresējies kā atspere un sprādzis. Pa šo laiku notikuse puse dzīves.
Studentu literārā žurnāla “Vārti” prezentācija Mencendorfa namā ar kruzuļu blūzēm, dzimšanas diena kojās ar 14 pelēm slazdā, Circeņa zirgi un Miķelītis, vecās mīlestības un veci vēlēšanu plakāti, sen miruši kaķi un sen nesatikti cilvēki, sen izmestas drēbes un viss kaut kā tā jocīgi.
Pagātne atgriežas. Viss, kas es esmu, es esmu tas, kas es esmu bijusi.

25. sept. 2009
6 bronhiti i es. Laikam vysod ir ļauds, kas ir cytu cereibu i dorbu luopomuos odotys.
Tok nazkas ir apsagrīzs par 180 grādim – es gon 20 minotu stuovieju i šņaukuodamuos solu, tok es naskrieju 20 minotu pyrms termeņa aizaalsuse i kuoseidama.
Partū ka var stuovēt, ka esi atbiļdeigs, tok nav juoskrīn, partū ka na par vysu esi atbiļdeigs.

1. okt. 2009
Tuvojas arī pilnmēness. Trakie un dievi sarosās.

7. okt. 2009.
Atkārtoju joku ar parkošanos. Izdevās 4. reizē.
Kad atkodu, ka kļūda ir domāt “ka tik tuvāk apmalei”, izdevās uzreiz. Un bija pie apmales.
Tas tomēr ir vairāk iracionāli nekā ar saprašanu.

26. okt. 2009.
Lai arī naudu vajag vienmēr, ne vienmēr vajag pārdot dvēseli.

28. okt. 2009.
Nui, nui, niu jau latgalīši mūdē. Kotrys syuds bļaun, ka jis latgalīts. I smird.

2. nov. 2009.
Bērnībā taisījām putnu kapiņus un vācām no katras sugas pa 1 līķim. No kraukļa gan bija bail – milzīgs! Un vajadzēja rakt ļoti lielu bedri.

8. nov.2009.
Mane nav tik daudz, kab kotrys plāstu pa gabaleņam.

9. nov. 2009.
Mēs visi gaidām savu nāvi. tikai no mums pašiem tikai atkarīgs, cik interesanti ir uzgaidāmajā telpā.

27. jūn. 2009
Radās hipotēze, ka, ejot pa ielu un ēdot, biežāk prasa naudu un dod kuponus. Ja jau ēd, tad nauda turas.

14. jūn. 2009Pīsaregistrieju Feisbukā. Vēļ vīna vīta, kur satikt draugus, partū ka dzeivē jī nikod nav vysi vīnā vītā i laikā. Pasauļa pluovu realitate.

22. aug. 2008
Nazynu, nu kuo vaira bais. Nu liekšonys ar gumeju voi Dzejis dīnu.
Patīseibā es grybu iz mežu.

14. aug. 2008
Vīneigais ziernūklis, kas sātā ir palics sovā vītā piec remonta, ir Aļfons. Jis ir sapiņs teiklu atejis izlītnē.
Lai jam tī lobys medeibys! Kab na Aļfona, mes ak jau nūsleiktu drozofiluos.

13. aug. 2008
Lobuok pylnys burkys kai tukšys.
Kur mes taidys – tik lobys.
I kas tev nu puišu, kurūs muotis byrdynoj kliepī kai gotovus uobeļus.

5. aug. 2008
Ja puķes mācētu atgriezt krānu un padzerties, es droši vien sastādītu pilnas palodzes.

2. aug. 2008
Ziema stimulē. Šodienas atziņa, vērojot kaimiņu siena talku.

30. jūl. 2008
Info zvanītājiem. Kamēr dauzījos apkārt pa pasauli, man atslēdza telefonu. Esmu prom no Rīgas, strādāju kumelīšu ofisā. Vācu zāļu tējas, situ žurkas un lasu sēnes.
Ja ir kaut kas svarīgs, zvani vairākas reizes pēc kārtas, jo vazājos apkārt un ne vienmēr dzirdu. Bet atzvanīt nevaru – izejošie zvani slēgti.

27. jūl. 2008
nedēļa bez kafijas, mobilā telefona, interneta, modinātāja.
dabas rezervātā. dziļos Baltkrievijas laukos.
bez veikala. bez normāla ceļa. bez elektrības.
gulēju kūtī uz grīdas, uz siena.
no rīta modos ar bezdelīgām.
no rīta gāju mazgāt muti uz pirti un ēdu krāsnī vārītus makaronus un uz ugunskura ceptas pankūkas.
ko es tur darīju?
lai ko es teiktu, jūs neticēsiet.
mans publiskais tēls neatbilst tam, ko es tur darīju.

18. jūl. 2008
Eistineibys izteiksme. Siežu Mukulēs verandā, iz golda kolst zuoļu čajs, aiz durovu čyvynoj cuoli, myusa sytās lūgā. Īšu iz mežu apsavērt ūgu i sieņu. Juosalosa čajam uobuleņš. Juoparauga, mož karjerā sylts iudiņs. Nazkur Reiga. Amerika.

17. jūl. 2008
Postpadomju medicīna. Gandrīz stunda rindā, stundu gara pauze, gaidot pieņemšanas laiku, 2,5 stundas rindā. Finālā – ieteikums iet uz slimnīcu pameklēt ārstu. Varbūt tur ir.
Secinājums – man nav tik daudz laika un enerģijas, lai ārstiem veltītu vairāk par 6 stundām diennaktī. Tā arī neesmu redzējusi nevienu ārstu. Lai visa medicīna iet ratā!
Ja no tā nav nomirts kopš kāda 5. jūlija, no tā nenomirs līdz 5. augustam.

2. jūl. 2008
Šorīt periodika.lv uzzināju, ka reiz Viļānos ir pastāvējusi meiorācijas sabiedrība “Spērga”. Savukārt vectēva brālis Jezups Sperga 1933. gada 16. novembrī saņēmis Trīs zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Reizē ar gleznotāju Niklāvu Struņķi, rakstnieku Valdemāru Dambergu, aktrisi Liliju Štengeli un dzejnieku Kārli Krūzu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *