Nikod natici www.1188.lv – logikys aizdavums: ka A nav B, voi D ir A voi B, ka C nav A i C ir D

Ka es asu sirdeiga, byutu maigi saceits. Ka es jau kurū reizi naasu gotova nūraut golvys vysom informacejis dīnastem, kuortejū reizi atbraukdama iz staceju (labi, itūreiz ni 7 km kuojom ar sumku pa šliudūni i viejputni) i saprosdama, ka nikur nabraukšu – cīši maigi saceits.

Paļdis logikys aizdavumu sastateituojim nu www.1188.lv i jūs sātyslopys strukturys taiseituoju, datu apstruoduotuoju, programmeituoju leikajom rūceņom i vacmūdeigajai lopai!

Paļdis “Latvejis Dzelzceļam” par breineigu sadarbeibu ar informacejis dīnastem i puordūmuotu informacejis izlikšonu stacejuos! Nu jūs var vuicētīs, kai NAVAJAG cylvākam dūt informaceju.

Jūs deļ maņ beja unikala īspieja pīsaceļt 6 nu reita i īraudzeit, ka uorā ir mygla, naktī ir nūlejs leits, nu balu atsagrīž jaunuotne ar ola pudelem, iz īlys svaiduos salauzts biroja krāslys, tū krāslu savuoc bomži i nas lomuodamīs pa īlu, taipat ari izzynuot, ka es asu glupa i nasaprūtu tik vīnkuoršus logikys aizdavumus kai Leluo Pīktdīne i viļcīņu saroksts, kai ari saprast, ka stacejā struodoj sirdeiga buoba i es vyspuor nasaprūtu, kū radzu i kur verūs – okla vysta, eisi sokūt.

Prūtams, kod es itam logikys aizdavumam asu niu veļtiejuse jau kaidu stuņdi, es saprūtu, ka šudiņ C ir D i D ir vīnaids ar B, taitod šudiņ C navar byut A, partū ka C ir A, ka C nav B. Taitod mož C ir D, partū ka D nav A. Voi ari D nav ni A, ni B, a vīnkuorši D. A cytureiz E nabyus ni D, ni A, ni B, a F – izjāmums nu B, kas ir A izjāmums. Partū ka A nav B i B nav A, a D tože nav ni A, ni B.

Jūks to taids – 1188.lv sātyslopā ir raksteits: viļcīņs 7:30 kursej dorba dīnuos, a viļcīņs 10:28 nakursej dorba dīnuos. Taitod viļcīņs 10:28 kursej breivdīnuos. It kai logiski. Tok deļkuo itys pīvadums par D juoizvad nu C attīceibu ar A i B? Juoīguodoj, ka D ir C – partū ka dorba dīnuos A viļcīņs C kursej tai, a izejamuos dīnuos B viļcīņs C kursej itai, taitod attīceigi, ka Leluo Pīktdīne ir D (izjāmums) i vīnaida ar B i C ir vīnaids ar B, tod D nav A.

Attaisiejuse vakar vokorā 1188. lv sātyslopu i īraudziejuse kai nuokušū viļcīni iz sātu īkruosuotu reisu 7:30, es naīsadūmuoju, ka īkruosuots nanūzeimoj asūšs – tei ir tikai programys klaida. I ka patīseibā reit (šudiņ) ir Leluo Pīktdīne, taitod izejamuo dīna, kod viļcīņs kursej na piec pīktdīnis, a breivdīnu saroksta. Tīsa gon, formuliejumi “kursej”, “nakursej”, zvaigzneitis i streipeitis atguodynoj logikys aizdavumus – izjāmums aiz izjāmuma i izjāmuma izjāmums nu izjāmuma. Nikod nazyni, voi kuortejais dzeļžceļa remonts i izjāmums ir izjāmums nu eistuo saroksta voi jau nu izjāmuma.

Kauns jau atsazeit, ka maņ ir doktora grāds i taitod ak jau ir zynoma logiskuo i seceiguo dūmuošona, a īkrytu iz taidu seikumu: C nav A, a B, taitod D, kas ir C, ari ir B. Tok dusme vysleidza. Patīseibā – pādejais pilīņs. Cik var čakarētīs!!!

Parkū nav īspiejams vīnkuoršs, logisks viļcīņu saroksts: šudiņ ir 10. apreļs, taitod 10. aprelī viļcīņs kursej tikūs, tikūs i tikūs. Nav vaicuojumu. Jis kursej tai, partū ka šudiņ ir šudiņdīna. I reit jis kursēs cytaiž, tok deļtuo es vieršūs reitdīnys sarokstu.

Škārsteiklā (internetā) tei nav nikaida kīnīšu ābece – vīnkuorša sātyslopys puortaiseišona i datu vydā likšonys puorprogrammeišona tai, kab jūs varātu saprast i aizjimts, i nūgurs, i cylvāks ar specialajom vajadzeibom, par pīmāru, cytaiž dzeivei pīsamāruojs i sovā dorbā lobs dareituojs, a nu dobys ar lānuoku dūmuošonu.

Partū ka cylvāku integreišonai sovā informacejis sistemā na vysod vajag vīnkuoršrunys bukletus i specialūs projektus ar ERAF, EU i EEZ finansiejumu. Gona ar puordūmuoti i maksimali vīnkuorši pasnīgtu informaceju.

Nā. Ir nazkaidys cedelis aiz cedeļu. Aiz cedeļu cedelis vēļ cedele – i škārsteikla sātyslopā, i stacejā. Izjāmums aiz izjāmuma – ka beiguos dīna, kod nav izjāmumu, ir izjāmums…


Viļcīņu sarokstu sistema “Latvejis Dzeļzceļā” mani vysod ir fasciniejuse. Pat tod, ka tu verīs iz juo, tu nazyni, kū tu redzi. Tei ir nazkaida cyta logika: lelais saroksts viestej vīnu, tok piec juo viļcīni laikam īt tikai tod, kod es nabraucu. Vysod, kod maņ ar jū ir dariešona, tī ir izjāmumi. Jau godu godim.

2008./2009. goda saroksts “stājas spēkā 25. maijā” i atsatīc iz divejim godim i divejim 25. majim. Parkū tī nav dalykts gods: “stājas spēkā 2008. gada 25. maijā”? A to es eistyn padūmuoju – 2009. goda 25. majā. Vīnkuoršuo tagadne ir neitrala – jei tikpat labi var byut ari nuokūtnis laikā. A dalīkūt koč voi godu voi koč cytu laiku, salyktū paguotni “ir stājies spēkā”, byutu skaidrys – NIU jis ir spākā, partū ka jis JAU ir stuojīs spākā.

Breinumaini. Saskaņā ar izjāmumu dorba dīnā reita viļcīņs ir 7:30, Viļānūs 11:14, videjuo i ar lelu pompu i trādirīdi atkluotuo Līpuojis uotrviļcīna dorba dīnā nav, vokora viļcīņs ir 16:45, Viļānūs 20:15. Dorba dīnā iz dorbu Viļānūs, Rēzeknē, Zylupē ar viļcīni NAVAR tikt – tikai kavejūt dorba suokumu. I viļcīni kursej tikai 2 reizis dīnā – nūkavej vīnu, teic piec pussutkys, nūkavej ūtru, jau cytā dīnā.

Nu pareizi – kurs ta Latgolā struodoj. I ka struodoj, lai sēd sātā! Nav kuo volkuotīs pa Reigu, uorstim, ministrejom i dareišonom. Tys nikas, ka vyss ir centralizeits i kotra syuda piec juoskrīn iz iudiņagolvu Reigu.

Gols golā, Latgolā tok nav ni veikalu, ni školu, ni elektreibys (es nafantazeju, itūs izsacejumus pylnā nūpītneibā ir sacejuši Latvejis izgleiteibys auglis – Reigys školu absolventi!). Kai Latgolā var byut dorba laiks nu 8 da 17 stuņžu dīnā? Voi kai var byut cylvāks, kas gryb ar sabīdriskū transportu aizbraukt iz Latgolu dorba dereišonuos tymā pošā dorba dīnā? Tai i brauc – par komandiejuma naudu ar sovu transportu voi komandiejumā ir div dīnys vīnys vītā i sajem diveju dīnu dīnys naudu ak jau.

Tok breivdīnuos, kod viļcīni kursej piec leluo sarokstai, taitod BEZ izjāmumu, saīt vēļ smīkleiguok. Izjāmumu nu saroksta nav. 🙂 Taitod saroksta sastateituoji par normu (!) atrūn itaidu kuorteibu: reita parostais viļcīņs ar dermantina siedeklim nu Reigys izīt 10:28, Viļānūs jis īīt 13:45, a mudrais viļcīņs ar audakla siedeklim izīt stuņdi vieļuok 11:30, a Viļānūs ir 14:05! Tikai 20 minotu vieļuok kai parostais! A nuokušais viļcīņs ir tikai 16:45.

Paaugstynuotuo komforta viļcīņsbrauc mudruok. Na jau deļtuo, ka slīdis lobuokys i var pabraukt mudruok. Jis vīnkuorši pītur tikai Ūgrē, Pļaveņuos, Krustpilī i Viļānūs. 🙂 A komforts skaituos jau pīsauktī ar drēbi apvylktī siedekli, strāšnys kinys krīvu volūdā 1. i 3. vagonā, kopeja automats 1. vagonā. Par nasastuošonu pi kotra pakša i baileigajom kinom i īspieju pierkt kopeju juomoksoj Ls 1 vaira: pīmoksa Ls 0,5 par komfortu i Ls 0,5 par mudrumu. Koč vysleidza parosti navar dabuot bileti, ka napierc nazcik dīnu īprīkš. Taidi jau ir tī narentablī Rēzeknis, Zylupis reisi… seviški pyrms i piec leluoku svātku cylvāks cylvākam stuov iz golvys kai Indejā.

Taitod piec saroksta sutkā iz ituos linejis ir 3 viļcīni, 2 nu jim īt vīnā laikā. Logika???? Rentabilitate??? Vīns ir ubogu viļcīņs par Ls 4,30 i nūstuošonom pi kotra pakša, a ūtrys kungim ar kinu i kopeju par Ls 5,30? Atlaidit, cenys starpeiba nav tik lela.

Vot i breinojūs. Par “Latvejis Dzeļzceļa” logiku i ceņtīnim “puordūmuoti” salikt viļcīņu sarokstus, kab tī ni besa navarātu saprast i byutu kū na sarežgeituok. Par 1188.lv vacmūdeigū lopu. Par informacejis pasnīgšonys putru.

Tai i saīt – div rūcenis, obejis kairuos. Ni uobeļa mutē truopeit, ni čūksta nūslaiceit. A švaka ir tikai vaļdeiba. Mes vysi eņgeli. Tys nikas, ka navarim kvalitativi padareit sova dorba – kvalitativi (mudri, precizi) informēt sabīdreibu, salikt dereiga, puordūmuota saroksta, padūmuot par ūtru.

A to saīt tai – pasažiri deļ dzeļzceļa, ni dzeļzceļš deļ pasažiru.

P.S. Labi, eju iz staceju vēļ vīnu reizi. Mož par reizis maukt džynsus, jimt lelū sumku i braukt ar stopim?

Žuļtains roksts nu diena.lv

Slinkums

kode

Mani ir puorjiems slinkums. Taids slinkums, ka nasagryb nikuo i vysa ir par daudz. I patīseibā navajag nikuo. Tikai pasaslaisteit i nikuo nadareit. Nikuo obligata.

Deļtuo izdūmuoju īlikt suneiša kartenis. Vīnkuorši suneiša.

Suneiti sauc Luocs. Jis atsasauc tikai latvyski, koč saimineica jam beja krīvīte. Jai daguoja runuot ar suni latvyski. Kab jis juos klauseitu. Tai goduos tikai Latgolā laikam, kur volūdys mejās i sasateik – dīnā pa nazcik volūdu iz īlys, sātā i dorbā. Ka suņam pošam gols golā juoizdūmoj, kai runuos juo saiminīki.

Cytaiž Luocs ir sprauns suņs. Nivīns nazyna, cik lels jis byus. Nivīnam nav pat idejis, kaids jis izavērs, kod byus lels. Luočam beja muote – normala auguma malns dzeraunis suņs. A juo tāva nivīns nav redziejs. Ak jau tāvs beja dzaltons.

Eistais Luoča muotis saiminīks tyka slimneicā. I jam vaira ni da suņu, lai koč izput vyss. Maņ kai reize vajadzēja suņa. Tai mes i sasatykom.

Lelys škodis suneits nadora. Īkūž tam i itam, aiznas tupelis nu vīnys ustobys iz ūtru. Sovā vītā sanas kaulus i tod guļ laimeigs. Kod izīt uorā, dzonoj vuornys, dauzuos ar kačim. I īt gostūs da dzeda – vacuo suņa Ripša. Tod večam palīk prīceigs pruots i jis naguļ.

Ripšam ir daudz godu. Tik daudz, ka nivīns naatguodoj, cik daudz. Ripss ir bejs vysod. Jis ir vacuoks par sātu i vacuoks par vysim sunim i kačim. Kod jis beja mozeņš, juo saiminīkam vēļ beja žiguļs i vacuo nauda – krīvu rubli voi repšuki.

Ripss eisti naredz i nadzierd. Tik saūž. Jam pateik gulēt iz spylvynu kuknē. I vēļ jis ļūbej paēst captys sirds i padzert soldona pīna.

Kod vacajam suņam suoce osoruot acs, izsauce vetuorstu. Uorsts breinuojuos – kai tik vacs suņs var byut dzeivs i vēļ byut prīceigs. Kod Ripss naguļ, jis ir prīceigs. Tod jis vuoļojās snīgā i īkūž bumbai. Ripss ir prīceigs par kotru gostu. Tod jam ir īmeslis nagulēt.

Šaļtim maņ ruodīs, ka Ripss ir cylvāks. Vacs, pīkuss, tok cylvāks. I jis zyna koč kū vaira par dzeivi. Ka vysu myužu siedi sātā, ir tik daudz laika dūmuot.

Pi Makša tože ir interesnai aizskrīt. Luocs atsasper ar vysom četrom kuojom i auliekšnim laiž iz molkys škiuneiša pusi. Tī pi sīna pyunis pakša ir dasīts Makss. Varātu juo nasīt, a susedim švaka mūde – šaut iz sunim. Cikom apleik sātai nav aplykts statiņs, suni juosīn.

Tai Makss nivīnam ļauna navielej, jam rībās tikai tī, kas brauc ar ritini. Tūs jis aprej i guož zemē. Patīseibā jis nav īkūds nivīnam, pat ni cytim sunim.Tok ļauds tuo nazyna.

Makss ir kai pasauļa mīlesteiba – vysim lobs, a nivīns juo nanūviertej, partū ka jis ir par daudz lobs. Navar byut, ka lels suņs prīceigs skrīn pretim. Jis ak jau īkūss.

Kod susedi Maksi sašuove, jam beja operaceja. Piec tuo jis gulēja ustobā iz deča i pukstēja, cik jam švaki. Kod palyka lobuok, jis vysim stuostēja skaļā bolsā: “Beju, beju Rēzeknē! Beju! Beju!” Tik ļauds dūmuoja, ka jis rej. A jis verās acīs i stuosta, cik brīsmeigi jam beja.

Tok Makss napīmiņ ļauna. Jam ir loba suņa sirds i prīceigs pruots. Kuo vēļ vajag nu drauga.

A tikom Luocs lepestej pa pogolmu i prīcojās – cik labi zīmā. Snīgs, sauss. Skrīņ, kur gribi.

Luocs nikod nav redziejs pavasara i vosorys. Jis eisti nazyna, kas ir saule. Suneits tikai vuicuos dzeivuot.

diena.lv

Par sevi, draugim i Latgolu

skaps

Garai naraksteišu. Tikai pasaceišu paļdis vysim, kas paguojušū nedeļu padarēja naaizmierstamu. Nimoz navajag daudz, kab pīsacaltu, sasatyktu, apsarunuotu, padareitu i ītu tuoļuok. Myusūs ir vasali pasauli, tik juoattaisa durovys, kab pasauli varātu sasatikt i puorīt puori molom kai augūša meikle.

Kod baba iz svātku taisēja buļcenis, jei ījauce rauga meikli, nūlyka plitys styurī, apsedze ar teiru dvīli, kluseņom nūmozguoja rūkys i smaidūt saceja: “Maize aug.” Greidys jau beja izmozguotys, studiņs izvuoreits, vēļ dukovkā cepēs cepeša gale. Baba vys attaisēja duravenis, aplēja ar sulu i beiduos, kab tik nasakolstu i napropultu. Īspraude galē casnāgus, pačupinēja i mudri, mudri atpakaļ dukovkā.

Kod baba nūmyra, meikli buļceņom taisa mama. Jei pajem bļūdu, ījauc meikli, nūteirej lizeiku, nūlīk bļūdu tymā pošā plitys styurī, apsadz ar dvīli, nūmozgoj rūkys i soka: “Maize aug.” Juos bolsā ir tei poša prīca, breinums i cereiba – maize aug.

Tai varbyut ir jau paaudžu paaudzem, laiku laikim, dīnu nu dīnys. Munys dzymtys sīvītis nu senejūs paaudžu, kuo es nikod naasu satykuse, tok nu kuo es asu sajāmuse sovu volūdu, raksturu, attīksmi pret dzeivi, audzynuošonu, cereibu, prīcu i iztureibu, tai cap maizis. Nūlīk syltumā meikli, apsadz i gaida. Cerejūt, tycūt, zynūt – maize aug.

Paguojušajuos puors nedeļuos es saprotu sovu vuojumu. Mane ir tik moz. Muna meikle globojās troskā muola bļūdā, i maņ ir juocer, juotic, juogaida, ka jei izaugs, naaizbēgs, napuorryugs. Ka vyss saīs labi i maizi varēs likt ceplī i izcept.

Paguojušuos puors nedeļuos es ari saprotu sovu styprumu. Ka vydā ir jauns raugs i ir bļūda, kurā augt, apleik ir sylts i ir cylvāki, tic, cer i gaida, augt ir vīgli. Patīseibā augšonys vaira navar apturēt, partū ka jei ir palaista – pīnam, svīkstam, myltim, cukram ir dajaukts raugs. Maize aug.

Vyss ir vīnkuoršai. Lobuok februarī izzynuot, ka janvarī varieji nūmiert, na janvarī izzynuot, ka februarī miersi. Piec ituo saprasšonys vyss ruodīs daudz vīgļuok, vīnkuoršuok, lobuok. Nikuo līka – tikai byut dzeivai niu i ite.

Partū beiguos lyugšona, kas sovā, sovejūs i vysa pasauļa nūdūmā tyka izsaceita itū sastdīņ Sv. Misē Reigā, Nabadzeiguo Jezus bārna kļūstera kapelā, pyrms bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” kūpsapuļcis i itū svātdīņ Sv. Misē Kruoslovā, Sv. Ļudvika Romys katuoļu bazneicā, pyrms Sibira dīnys Kruoslovā – seminara “Pi Sibira latgalīšu” i fotoizstuodis atkluošonys.

Mes varim pamaineit pasauli, ka tycam sev, sovim draugim i pasauļam i ka pasaļaunam iz sovu i rauga spāku, iz grīzšonys breinumu i iz puori asūšu Dīva spāku. Vyss ir tik vīnkuoršai patīseibā. Ticēt i byut.

Vyspuorejuo lyugšona

Paceļsim sirdi pi Kunga i apsavīnuosim kūpeigā lyugšonā sovuos i vysa pasauļa vajadzeibuos.

Par bazneicys gonim – pāvestu, kardinalu, veiskupim i vysim bazneickungim, seviški latgalīšu draudzēs, – kab Dīvs dūtu jim sovu spāku kolpuot dvieseļu pesteišonys lobā i vadeitu jūs kolpuošonu sovā dryvā.

Par myusu vaļsts i Latgolys pošvaļdeibu vadeituojim, par latgalīšu bīdreibu i cytu organizaceju bīdrim, kab Dīvs jūs vadeitu vīnuotā ceļā iz latgalīšu volūdys i kulturys saglobuošonu i atteisteišonu.

Par vysu Latvejis cylvāku vīnuoteibu, kab Dīvs jim dūtu sovu spāku i iztureibu, stuodojūt Latvejis lobkluojeibys, kulturys i goreiguos gaismys atteisteibys lobā i ļautu saglobuot ticeibu sovai zemei i cereibu iz juos goreigū atdzimšonu.

Par gryuteibuos, bāduos i slimeibuos nūspīstajim, kab Dīvs jim byutu spāka i spyrdzynuojuma olūts i pacaltu jūs dvēselis iz sovu rūku i atbreivuotu nu šaubu i viļšonuos i īnastu jims cereibys i ticeibys gaismu.

Par vysim svešumā aizkleidušajim Latvejis cylvākim, kab jī sovā dzeivē prostu izalaseit eistū ceļu, kas atbylst Dīva grybai i vad iz myužeigū dzeivi.

Par myrušajim Latgolā, Sibirī i vysā pasaulī, kab Kungs sovā žielesteibā pījimtu jūs dvēselis myužeigajā prīcā.

Par mums, vysim kluotasūšajim, i myusu sovstarpejū sadraudzeibu i paleidzeibu, kab ari vuojuma i problemu šaļtī myusim napagaistu prīca i mīlesteiba pret Dīvu i cylvākim.

Nu diena.lv

Zalts zam uodys

Dzeja nav muna stypruo puse. Vysmoz es raugu juos naraksteit i pa leluokai daļai ari tys izadūd. Tok piec tam, ka esi virtualajā vidē otkon i otkon sajāmuse iz golvys syudu spani, ir voi nu juonūsamozgoj teirai, voi ari sevī juoatrūn zalts, kas speid i dubļūs, i sūmozguos.

Eistineibā šudiņ dūmoju, parkū latvīšim niu ir krize. I kur ir pagaisuši latvīšu varūni. Parkū sabīdreiba aiz ļaunuma grīž cyts cytu nūst, bremzej vīns ūtru, rejās i doluos. I parkū jei vysleidza cerej iz breinumu nesieju i jaunu meseju, a kotram, kas rauga pasaceit lobu vuordu, syt pa eikšim, kab jis apklustu.

Skaitu rokstus škārsteiklā i breinojūs, breinojūs, breinojūs. Voi absurdam ir rūbeži?

Kas vēļ ir juonūgalynoj, kab vaira nabyutu nikuo? Kas vēļ juosalauž, juoiznycynoj i juoizsvīž mieslīnī, kab byutu cauri i tukšs?

Krize ir lobs alibi, kab iznycynuotu tū, kas lykts, kruots, taupeits, laseits godu godim i paaudžu paaudzem.

Krizis laikā nav juosaceņš radeit. Var drūsai nūuordeit, sasist, nūkaut – i par tū nikuo nabyus. Krize tok. Taids laiks, na jau cylvāki. Cylvāki kai eņgeli, tik laiks švaks.

Ari izvesšonu laikā na jau cylvāki izvede cylvākus, a laiks beja taids. Kara laikā suove, kam taids laiks. Sadzyna kolhozūs, kam taids laiks. Izkuove lūpu fermys, kam taids laiks. Izgrīze mežus, kam taids laiks. Suove partizanus, kam taids laiks. Suove baņditus, kam taids laiks. Suove partizanu atbaļsteituojus. Suove baņditu atbaļsteituojus. Pakuore. Sadadzynuoja. A kū padareisi – taids laiks.

Mes asam sūli nu totalitarys sabīdreibys. Varbyut mes jau asam totalitara sabīdreiba. Pasoki vuordu, i tevi īliks vuordu cītumā, nūgalynuos ar vuordu i ar vuordim nūrīs tai, ka i naraugi paceļt golvys.

Paraugi atsaškiert. Nūrīs kai suni i apraks anonimā sūmozgu i vamaklu teirumā, viersā labi ka izveļūt opolu @ zeimi.

Skaitu komentarus pi rokstu. I breinojūs – voi rūbeži ir ļaunumam. I kas ir aiz tuo, kur vaira nav nikuo.

Anonimuo ļaunuma impereja komentarūs. Anonimī ļaunuma myužameži, pūri, peisi i dyuksts – napuorīsi. Anonimuo ļaunuma pasauļs, kas aprej naanonimūs i jūs kauleņus izspļaun iz pūra kryuts. Lai balej myužam.

Kur atsarass tī svātī, kas izīs itū ļaunuma bierzi tai, ka ni lapeņa nanūtreisēs. Kur atsarass dīva dāli, kas atvess saulis meitys i napakriss dubļūs i mauceibā. Kur ir tei Gaismys piļs, Gaismys kolni i Gaismys zeme, ka mes poši sevī naradzam ni gaismys spaita. Kur atdzims gaisma, ka apleik vīni vamakli i žuļts.

Latvīši sovim varūnim nūgrīž auss vēļ mozim i gaida, ka tī izīs Luočplieši. A saīt tik cyukys. Kai i vysi cyti.

Niu byutu juotaisa vīns projekts, juomeklej jam nauda – latgalīšu vuordneicai. Izadeve salaseit vīnā auditorejā zynuotnīkus, jim izadeve atrast pamatu sadarbeibai i sadaleit dorbus, nūspraust termeņus. Dareišonys vaine, koč i bez naudys. Tikai ar entuziasmu, partū ka vajag. Taipat kai vajadzēja latgalīšu rokstu volūdys ortografejis, kū tai ari sataisēja – bez vaļsts finansiejuma, par sovu naudu.

Cylvāki ir gotovi struoduot par paļdis, partū ka sabīdreibai ir pīprasiejums. Tok voi sabīdreiba pasaceis tuo plykuo paļdis?

A niu siežu i nikuo navaru. Partū ka varbyut sabīdreibai eistyn nikuo navajag. Tik izlomuot, nūrīt ūtra, aplīt ar sūmozgom i īnirgt acīs – kaida tu niu nateira, kaida niu cyuka, ak jau zagle i ļaužu muoneituoja.

Parkū lai es sādātu nakts vydā i dūmuotu, kur lobai idejai izrakt naudu, kur atrast resursus, kai sapeit teiklus i kontaktus, kab projekts pasacaltu. Kab piec kaidu pīcu godu byutu myusdīneiga latgalīšu vuordneica.

Parkū lai es tiereitu sovu personeigū dzeivi idejai, kas maņ naatness nikuo cyta tikai izlomuošonu, kritiku i spierīni pa pakali – kod izaruodēs, ka vaira naderu, naasu ni jauna, ni šmuka, ni gudra, ni daudzsūlūša, ni vasala, ni stypra.

Parkū lai es veļteitu sovu nakti i laiku projektam, kura rezultatu latgalīšu sabīdreiba paskaiteis kai pošsaprūtamu, paprasēs par veļti i juo autorus i nesiejus gols golā apvainuos zagšonā. Partū ka zūg vysi. I pasaceit “zaglis” ir kai nūsaspļaut. A tu siedi i dūmoj – parkū tai?

Partū ka naguoji ni ar vīnu parteju i pasacieji, ka naīsi. Voi pasacieji, kas napateik. I nadabuoji jumta i aizmuguris.

Partū ka naesi paprasiejuse naudys sovam dorbam, korekturai, olgu sastateišonai i redigiešonai, a atsaļuovuse gruomotu tierguot veikalā i naudu globuot nuokušajai idejai, gruomotai? Kai tys niu ir ar “Susātivi”.

Partū ka par sovu naudu esi dariejuse, naskaitūt ni laika, ni tymā laikā napadareitūs peļnis dorbu. Partū ka naesi gribiejuse zagt, a atdavuse saņtimus. I naīveicamūs, napadareitūs, apsūleitūs dorbus kruovuse skaudzē. I dūmuojuse – pabeigt vēļ itū projektu, itū dorbu, tod gon.

Par anonimu sitīni nav juoatsavainoj. Īsit i pat nav juobāg, partū ka nasyti jau tu – nazkaids anonims niks. A īsyta to realam cylvākam, na anonimam.

Dūmoju par atbiļdeibu – maņ kai cylvākam pret sabīdreibu. I par sabīdreibys atbiļdeibu pret mani.

I tik vīn izdūmuoju, ka zaltam aiz uodys ir nūsašpļaut, cik litru sūmozgu jam lej viersā. Jis tī ir.

Tik par kaidu cenu.

Diena.lv

Jauneiba

spb_parka_555

Beidzūt sasajiemu i īguoju Tviterī čīpstēt. Piec puors reižu runuošonys i pīrunuošonys itymā augleigajā naktī, kod gulieju napylnys 4 suņdis i kod maņ kaids, kas naseņ beja atkluojs Dīvu, atlaidit, Tviteri, stuostēja, ka tys obligati ir juodora, partū ka ir juodora, partū ka cytaiž nabyus labi, partū ka cytaiž es mudri byušu uorā, partū ka cytaiž es byušu vaca, atpalykuse i nasekuošu tehnologejom.

Ka teve nav Tviterī, teve nav vyspuor. Tai jis saceja i beja kaifā nu sovu vuordu.

Es īsadūmuoju – vacī laiki, senejī ļauds. Ka teve nav bazneicā, teve nav vyspuor. Tu esi izraideitais, nakryškuons i varbyut – nabašnīks. Ni nu ituo pasauļa, uorpus juo.

Tai beja nazkod. Niu pasauļs mainuos tik bīži i mudri, ka kasdīnys tev juoīsakļaun jaunā bazneicā – jaunā i jaunā tehnologeju pasaulī. Piec diveju mienešu tovs telepons ir vacs. Piec diveju godu tovs dators ir hlams. Ka tu nasekoj leidza, tu pats esi vacs i na nu ituo pasauļa. Siedi pi TV i kiukoj, cikom cyti tviterej škārsteiklā i auž jaunus socialūs teiklus. Cyti škārsteiklā sasateik ar vysu pasauli, cikom tu iz dzeraunis ceļa najauši sasateic ar dzeraunis sābrim staraverim, kas īt nu sīna tolkys i kaneņā nas soldonū pīnu zupai, i nu reita pi pīna golda – pīna pījiemieju Tekli, kas brauc iz pīna mašynys, apsveic vysus vuordadīnuos i nūvielej daudz pīna.

Es jam sacieju, ka zynu par Tviteri, ka tys tok jau seņ nav nikas jauns, ka pat es tī asu jau seņ, jau nu 5. augusta, a maņ napateik, partū ka maņ ir muns iz WordPress bazis taiseitais dīnroksts. Ka es rokstu i kopeju cytur pīraksteitū jimā i maņ vaira pateik gari teksti ni eisi klīdzīni. Roksti, kurūs var īgrimt, navys eisziņu formata viests nu 140 voi 160 zeimu.

Tok jis saceja, ka vaira nivīns nikuo taida naskaita. Pologu naskaita. Nivīnam vaira nav tik daudz laika, kab skaiteitu kuo nabejs vaira par sms 160 zeimu. Voi Tvitera 140. Svareigū var pasaceit puors vuordūs, vyss puorejais ir līkuos informacejis pologs.

Tok es saceju, ka deļkuo tod vyspuor raksteit, ka tu navari pīraksteit tai, ka cylvāku īvalk tekstā i jis tī dzeivoj, elpoj, tic i dūmoj par lītom, kas nazkod tev bejušis svareigys, ka jis skaita i jimā dzymst breinumu pasauli ar puču pučem i demonu demonim, kreitūšom lidmašynom, grymstūšom laivom i piratim, mozom puosoku meitineitem i kačim, kas runoj i dzīd, vysaidim breinumu breinumim, kuo nabyutu bejs, kab tu nabyutu dūmuojs, bejs, rakstiejs i tod pats puorskaitiejs – aiz breinuma nazynuodams, kur liktīs. Partū ka tys reizē ir i tovs, i svešs.

Jis saceja, ka myusu dīnuos nivīns nikuo naskaita, tikai roksta. Roksts aiz roksta, ziņa aiz zinis, dīnroksts aiz dīnroksta, mīdz i lepej, mīdz i lepej, informaceja plyust kai upe lāzanim krostim – polu laikā pa līknem, puorsalej, sasalej, aiznas i atnas. Informacejis ir par daudz, vaira nudi nivīnam nikuo navajag.

Es apjuku. Ziņu ir daudz, moz ir pasauļu, kuo es grybātu satikt.

Jis vaicuoja, kura ir pādejuo gruomota, kū es asu puorskaitiejuse. Jis triumfēja.

Es apjuku vēļ vaira. Es eistyn naskaitu nikuo. Ka naskaita najaušus i vajadzeigus tekstus. Ā, kuknē, cikom vuorejās ēst, es pa vokorim šaļtim skaitu Reginu Ezeru, partū ka jei muok raksteit ar garšu. Kasdīnys pa puors lapeņom – na deļtuo, ka maņ intereseitu, ar kū vyss tys gols golā beigsīs, a partū ka maņ pateik process – škatynuot teikumu aiz teikuma i, cikom buļbys savyrst ar kuopustim i špeka gabalenim suteklī, vērtīs, kai vuordi sasalej i sataisa jaunu pasauli.

Maņ ruodīs, piec juos nivīns vaira nav muociejs raksteit tik vīgli par tik gryutom temom. Pajimt, paceļt i nest, pasaceit i byut atbiļdeigai par sovim vuordim, kab skaiteituojam nu tekstu tyktu breinums i kab jam palyktu vīgļuok. Kab teksts jū na īdzeitu zemē da placu i iznycynuotu ar bejušuo laika suopi kai videjā latvīšu prozā, kas vaid i par sevi, i vysa pasauļa nabyušonom. A kab teksts juo dzeivi padareitu vīgluoku. Pasaceitu kū nabejs taidu, kuo jam vajag i kas nas iz prīšku i īdvasmoj byut.

Iz Zīmysssvātku maņ izduovynuoja divejis gruomotys. Vīnu es atškeiru i aizškeiru. Jai ir vuoks šmuki dzaltonā kruosā i burtim ir teiri nikuo fonts. Tok es puorskaitieju laikam puors riņdeņu i saprotu, ka lobuok skaiteišu svešus blogus, na svešus mūrgus. Poetismi ir myruši. Jī solkonai smird piec vacu duku. Kai škapī biškriesleni i naftalins, sasajaucs ar peliejuma i duniejuma smoku. Kai taida vacu sīvīšu smoka, kod jūs kačs nasatur meizolu i jūs nu valerjankys pudelis izaliejušuo smoka sasajauc ar “Dzintara” smaržom “Intriga” voi “Reidzineicys nūslāpums”, a vēļ drupeit ūž piec saulispuču eļļā captu blīņu i nazkuo sveša.

Ūtru gruomotu es škeiru apjiemeibys pylna. Koč i malnūs vuokūs. Tei beja nazkaida jauna i ak jau jauka autoreite, par kū maita Ceplis niu pīrakstēja najauku recenzeju. Atsasādu Esplanadē autobusa beiguos, atškeiru gruomotu i brauču gostūs iz Imantu. Poša beju lapna iz seve – kai braucu sabīdriskajā transportā i skaitu gruomotu. Tai nabeja bejs godim – na deļtuo, kab es transportā naskaiteitu, a deļtuo, ka kasdīnys nabraukoju. Da i naskaitu tože. Raksteit eistyn ir vīgļuok. Ir interesnuok byut pošam deļ seve autoram, na broduot, leist, grimt, ceļtīs i krist, izalauzt, izkuopelēt pa svešu tekstu, kas gols golā aizvad na tī, kur vastu poša fantazeja. Vīgļuok ir byut pošam par radeituoju i dīvu, na vērtīs, kai ūtrys ar speideigu sintetikys paruku i ar sudobra folejā īteitu vāzu spielej dīvu i izalīk par radeituoju.

Muna laime nabeja ilga. Teksts varbyut i beja nikuo, koč šaļtim naveikli jaunekleigs i nanūsleipāti breivs i reizē sapeits kai jauns kumeļs, kam nivīns vēļ nav īvuiciejs, kai apsaīt ar sovom garajom kuojom, kas matās aiz vysa i kam saiminīks vēļ izlics pynāklus, kab napraška zyrgabārns nanūbāgtu paceļu. Šaļtim taišni īsuocieja tekstā ir breinums, partū ka jis vēļ nav nūgurs viltuot i izdūmuot dzeivi, maluot i sepinēt par tū, kuo nikod nabeja bejs voi varbyut kuo nikod nabyus pa eistam. Partū ka jam vyss vēļ ruodīs kai breinums.

Kai tyku da pyrmuos pošnuoveibys, par reizis gruomotu aiztaisieju cīši. Tys beja laikam pi Botaniskuo duorza. Daguoja sēdēt i vērtīs uorā pa autobusa lūgu tymsā i dūmuot – kurā šaļtī radeituojs apmauc paruku i suoc izalikt. Kurā šaļtī izdeviejs ir nūticiejs, ka juo sudobra folejā īteituo vāza spēs izškeļt iudini nu kliņts.

Ka nav kačam pīna, to juo naizgluobs nikaids teksts. Koč kū tik stereotipiski vacu tik jauna cylvāka i jauna autora tekstā nabeju dūmuojuse īraudzeit. Pat napasaceņšu daskaiteit da gola – voi autore izspielej vacū spēli i beiguos pasoka būra vuordus: “Hop, vyss beja tikai mali!”, voi ari aizbrauc pa vacom ramom i beiguos daslādz ar atslāgu – tai tam byus byut.

Ka es asu puorskaitiejuse Luoča “Zvejnīka dālu”, Jaunsudrabeņa “Aiju”, Repšis “Guņszeimi”, Aizpurītis “Nakts mauduotuoju” i vēļ padsmit romanu par boltuos suknēs apsamaukušūs navaineigūs ci mauceigūs jaunovu pošnuoveibom nalaimeigys ļūbisteibys piec, kam maņ vēļ vīns? Pareizi, nikam. Ka es grybu īraudzeit tekstā svešys dzeivis i smierts, es skaitu svešus blogus. Voi verūs pa lūgu. Voi eju pa īlu. Voi izdūmoju.

Koč patīseibā maņ ir pīkuost par jaunuokū latvīšu prozu. Ka jei naīīt munā dzeivē i napajem muna pruota kai breinums, taitod juos nav. Dzeive ir par eisu, kab es skaiteitu dryumus, garlaiceigus i nastyprus tekstus, raudzeitu saprast svešu pasauļu haosā nūkleidušus i pseidomuokslinīciskā i viltuoti rodūšā manīrē izškeidušus vuordus ar aizpluovuojušom i naprecizom nūzeimem, par kū vaira navolda ni autors kai skaiteituojs, ni skaiteituojs kai autors, a poši vuordi maun sovuos nūzeimēs kai aizamaļdiejušys i vīnā akvarejā sasvīstys vysaidu jiuru zivs, kas sovā storpā rejās i grīžās kai suni, kūž vīna ūtrai nūst spurys i aplaiž vīna ūtru ar lipeigom slimeibom, nūspruogst i maun ar vādaru iz augšu kai pīsapyutuši parašuti.

A skaiteituojam gudrai juomaun ar golvu – taida jau ir tei sirrealistiski metamorfoziskuo i pluovojūši postmodernuo literatura, taidai jai byus byut. I nivīnam nav tīseibu i pruota pasaceit – karalīne ir vaca i plyka, juos ciči kircinej tukši, partū ka jimūs nav ni pīna, ni vieža.

Ir vaira nikai skaidrys, ka es naskaiteišu ari nikaidu Tviteri, koč tī byutu 30 zeimis voi 25 zeimis teksta. Varbyut vīneigi šaļtim, kod tys 140 zeimu garais teikums i teksts byus vītā i jimā nazkas īsazibēs kai smiļkšu gryuds upismolā, rosys lase zuolē i ka jimā byus nazkas taids, kas sajims munu pruotu i viereibu i nalaiss vaļā.

A dzeive poša patīseibā ir breinumu pylna. Spēj tik īraudzeit. Vysi tī ļauds, jūs karakteri, jūs pozys, jūs izanesšona i lela, jūs vuorguos vītys i kompleksi. Verīs i breinojīs.

Maņ pateik vērtīs iz ļaužu. Kai jī doncoj iedneicā pi golda, partū ka pa radeju skaņ lipeigs meļdeņš, kai jī dzīd bolsā tukšā koridorā, kod dūmoj, ka ni aiz vīnu durovu nivīna nav, kai jī veikalā skaļā postoruos tīsys bolsā skaita žurnala rokstu par citplanetīšu atīšonu.

Īsadūmoj, stuov buoba pumpainā humpalu mietelī, iz golvys zeče ni zeče, nazkas adeits i sasprausts ar leiku odotu i jei bolsā skaita pi tomatu i ogūrču, mandarinu i apeļsinu stenda: “Tā diena nāks, viņi atlidos zilos kuģos un atnesīs kosmosa neremdināmās gudrības, kurām līdzās jebkurš rietumu zinātnieks sajutīsies kā kusls bērns. Jo patiesā gudrība ir druīdu spēks, kas iekalts senajos akmeņos, kas vēsta par citplanētiešu atnākšanu. Ne velti tie novietoti pusaplī, kas atgādina Sīriusa kontūru, ja uz to raugās no Mēness puses un neņem vērā debesu frakcijas marginālos starus, kas atstarojas tukšajā telpā un pazūd.” Voi koč kū taidu. Tikpat pravītisku i puorpasauleigu. Koč kū tikpat unikali šokejūšu i fascinejūši baisu i reizē breineigu kai jukušuo buoba pi ogūrču i tomatu stenda.

Pasauļs ir breinumu pylns. Navajag nivīna teksta, partū ka vyss taipat skaņ kai izdūmuots i izaver vysleidza kai nūsepineits. Verīs i breinojīs, kai tai var. A var. Dzeive.

Šudiņ beju iz baigi lobū pasuokumu. Jaunīšu energejis i trokuma atombumbu – jaunuos inteligeņcis forumu. Nazkai īraudzieju itū informaceju i dūmuoju, ka ak jau kaida parteja vervej kadrus i luopej sovus ideju krizis izāstūs caurumus. Dabiska pīsardzeiba, kod politizeits ir vyss i vysur vari atsaraut kodeišonu i smadziņu skoluošonu. Nūliemu aizīt apsavārtu – kai tys teik dareits i voi teik dareits.

Lobuo ziņa – nateik dareits. Nabeja pat žurnalistu, tys ir, es jūs namanieju. Tok organizatoru izjimtuos kinys byuškūšys Youtube. Ari labi.

Medeju pi ituos ideju i jauneibys trokuma atombumbys nabeja. Lobys zinis nivīnu nainteresej. Kuru medeju lai intereseitu jaunīši, kas dūmoj, ka jī zyna, kai tikt uorā nu globaluos i Latvejis krizis. Medejus interesej pyust krizis burbuli leluoku. Bīdeit i šausmynuot. A jaunīšim nūsaspļaut, jī dzierkstej i skaņ, runoj, sprīž i taisuos izdareit breinumu lītys. Ak jau i izdareis.

Tai es, īdama iz tīni, dūmoju – kas ir jaunīši i da cik godu ļauds ir jaunīši. Šaļtim es sev pasaruodu tik vaca kai muote zeme – sasačerveliese i sakoltuse kai vaca bruņurupuča mugura, iz kurys stuov četri zylūni i tur zemi. Voi ari zeme, iz kurys stuov četri zylūni i tur bruņurupuci, iz kura stuov treis zylūni, kas tur bruņurupuci, iz kura stuov diveji zylūni, kas tur bruņurupuci, kas tur zylūni, kas natur nikuo, a kam iz suona ir izkruosuota zyla pučeite ar dzaltonu videņu. Nu, koč kai tai.

A tod cytu dīnu es nūsaspļaunu par pareizū dzeivi, apmaucu kedys, šļiucu ar jom pa apladuojušū ītvi, šļudzineju i šliukoju, dzīžu bolsā leidza dzīsmem, kas skaņ munuos austeņuos, rūkys sabuozuse puscaurūs bikšu kārmynūs, kapuce, dzeive, juoskrīn. Nu kaids tī vacums, pi valna. Pīkuost.

Šudiņ saprotu, ka cylvāks ir jauns, cikom jis tic, ka jis var apgrīzt pasauli ūtraiž. Tu navari? Es varu. Partū ka es zynu, kai tū dora – pajem vāzu, atsasper pret bruņurupuča muguru, pastum nūst vīnu zylūni i grīž. Tai, kab zylūni varātu apsamaineit vītom, atsapyust i suokt vysu nu suokuma.

Vēļ es saprotu, ka cylvāks var apgrīzt pasauli ūtraiž, ka jis jem grīžamū mītu i grīž, navys soka, ka kaidam byutu juogrīž, partū ka byutu labi, ka kaids pagrīztu. Keduos ir spāks. Vaira nakai spicpapiežūs. Kedys ir tiuļuok zemei.

Tok vyss ir daudz vīnkuoršuok. Ka es tycu, ka es varu, i ka maņ tuo vajag. Ka atsarūn vēļ koč vīns, kas tic, ka es varu, i kam tože vajag. Tod tai i byus. Partū ka tai ir juobyut – es jau asu tū tai izdūmuojuse.

Paruodeišu foršu cacku – jū sataisēja japuoni. Maņ pateik ideja, muzyka i meitiņu suknis. Maņ vyspuor pateik daudz kas nu japuoņu, jim ir nazkaida taida skaidreiba, kas ir tikai sprostā Latvejis dzeraunis sātā, kas dzeivoj harmonejā. Partū ka fen šui i vyss cyts ir tikai logiska i nu līkuo breiva pasauļa kuorteiba. Kai stidzenis nu ustobys iz klāvu i nu klāva iz pyuni i dīvkūceņš i peliejumu kryumeni pi pierts. Tik mes naasam muociejuši tuos stidzenis nūsaukt kai nabejs, pataiseit par mūdi, publicēt speideigā gruomotā i izdūt Japuonā.

Kaidu nedeli voi pusūtru atpakaļ, kod beja lelī soltumi, pi ustobys lūga daguoja irbeitis. Zīmys mikrieslī pa snīgu mozim piedenim kai vistenis, plyukuoja ustobys prīškā zuoli i sieklenis, koklus staipeidamys. Es siedieju pi kuknis lūga, iežu batviņu zupu ar vuškys gali i tymā šaļtī saprotu – itū momentu es atguoduošu vysu dzeivi. Dzeiva radeiba nu teirumu i pļovu atīt ustobys prīškā. Breinums.

Taipat kai es atguodoju cytu breinumu. Kai es bierneibā vīna poša eju pa pļovu, nav nivīna cylvāka, tik pasauļs apleik – lels, lels, augsts, augsts. I maņ apleik pa pļovu staigoj bacjani (starki), cyluodami garuos kuojis i maklādami nazkū zuolē. Jī ir tik leli i bolti, a es asu tik moza i sorkonā mieteleitī. Jī nasabeist nu mane nicik, tik pasakuop molā i palaiž mani īt tuoļuok. Es eju pa pļovu, i putyni pasaškir munā prīškā, napuortraukdami ēst i staiguot sovu ceļu. Leli, bolti putyni vysapleik i klusums. Taidā reizē dzeive dasadur pi dvēselis i tu palīc bogotuoks, i nazkas īsaskaņ i vaira nabeidz skanēt nikod.

Tei ari ir jauneiba – vērtīs iz apleicejūs ar bārna acim i ticēt, ka vysi ir lobi i vyss ir lobs. Ka pasauļs paīs sūleiti pretim, paleidzēs, atbaļsteis, byus prīceigs par tevi. Ka pasauļs paīs nūst nu ceļa, tok ni tu maiseisi pasauļam, ni pasauļs tev. Ka pretim guojiejs iz šaurys lapys pasaraus molā, kab palaistu teve garom, i nagribēs nikuo ļauna. Ka pasauļs navielēs tev ļauna, nakūss, narībs, nasmuodēs i napadareis okla, kūrsla, vaca i klyba. Ka jam byus prīca, ka tu ej, dori, dzeivoj i tev saīt tik labi.

Jauneiba ir puorlīceiba, ka tu vari vysu. Ka ar 25, 140 voi 14622 zeimem tu vari puormaineit pasauli. Ka ir gona ar vīnu vuordu i vyss izamaina. Ka tu soki vīnu vuordu i vaira nikuo nav pa vacam, vyss ir jauns. Ka tu soki tikai vīnu vuordu, i muna dvēsele teik vasala.

Tai ir juodzeivoj. Vīnu šaļteņu pa prīšku dzeivei i vīnu drupaneņu viers zemis. Cytaiž a nikai.

Nu diena.lv

Medeibys

Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys. Moti nūdzeiti, iz pīris nazkas iztrīpts ar dzaltonu kruosu, kuojis plykys – až vysa spolva sasarīzuse. Tik syltuma kai tei kurtka i zuoboki. Gryuts byut krišnaitam zīmeļūs.

Jis pīduovuoja maņ gruomotys, vaicuoja par dzeivis jāgu. Lobuokais vaicuojums, kū aizdūt pi luksofora – voi dzeivei ir jāga? Pīduovuoja literaturu ar raibim i drupeit nūtreitim vuokim, zīduot tempļam i goreigū izaugsmi. Pats smaida i kai na nu ituo pasauļa.

Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits, cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu, kab jī atsagrīztu normalā dzeivē. Nu pusgoda da diveju godu laikam. I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora? Voi stuovēt, vērtīs dabasūs i smaideit?

Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom. Dreiž juoīt. Parunuosim par Dīvu? Jis maņ pieški pavaicuoja. Es apjuku. Dīvu? A ni Krišnu? Dīvu – jis saceja. Par Dīvu.

Vēļ lobuok, tys der piec scenareja. Es pasacieju, ka tycu Dīvam, ka asu kristeita i īstyprynuota. Ituos zuolis der vysim sludynuotuojim. Jis pagaisynuoja interesi i aizagrīze, a es puorguoju puori īlai.

.

Vakar maņ stacejis tunelī dasasēja čygonka. Saprotu, ka nazkas ar mani nav labi – laikam nu skota izaveru nūguruse i nalaimeiga. Voi ari taišni ūtraiž – par daudz atvārta pasauļam.

Jei pīduovuoja kodēt iz laimi. Apsarunuojom par laimi, i es guoju tuoļuok.

Tai pi seva i padūmuoju, a kur ta kaida bāda. Es eju, kreit snīgs, maņ ir, iz kurīni īt, mani gaida, austeņuos skaņ muzyka, par teleponu maņ nav juomoksoj, partū ka jis jau seņ ir samoksuots, dīnys palīk vys garuokys i garuokys, a čygonka beiguos pat pasmaidēja. Koč es jai tai i nikuo naīdevu.

.

Īguoju veikalā. Dorba dīnys beigys, a ryndys nikaidys. Ari taids lobums nu krizis. Nūpierku litri soldonuo pīna, rupū maizi i divejus avokado – lai nūsagatavej iz palūdzis jaunai nedeļai.

Izkuopu augšys stuovā, dūmuoju – mož kaidom drēbem atlaidis. Drēbis lātuokys kai Viļānu tiergā, tok saprotu, ka maņ tuos lupotys napateik, vysleidza ir par duorgu deļ ituos Kitaja kvalitatis. A leluokuo daļa veikalu aiz rešotkys – nastruodoj, laikam bankrotiejuši voi puorsavuokuši.

Apmešu riņči i jau īšu prūm, a pieški nazkaida kosmetikys purdevieja skrīn prīškā. Moza krīvuška bryunom acim, runoj ar akcentu, ceņšās. Kaidi maņ nogi? Apjuku. Dabeigī? Nui. Cik breineigai! Pasavieru iz juos. Jei sasajuta nūgivuse piercieju.

Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku, stuostēja par dimanta, azbesta, zeida i kaidom vēļ nogu veilem, par apeļsinu i rūžu eļļom. Es jai palobuoju volūdys klaidys. Jei ceņtēs. Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit, verūtīs, kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai.

Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu, kas moksojs 45 lati, jei maņ beja gotova puordūt par 14 latim, par dempinga cenu. Tok es tai ari nanūpierku. Partū ka nogus taipat napuleišu i navajag seve muoneit, ka tuo dareišu. I rūžu eļļa maņ jau nazkur svaiduos, narunojūt par kremim i veilem. Bez tuo muni šai tai kūptī nogi ysleidza izavēre lobuoki i dzeivuoki par puordeviejis samūceitajim nogim. Nikod naasu saprotuse, deļkuo nogim juogrīž uorā īnadzis – līks dorbs, tolka nikaida, izaver strāšnai i ataug vēļ leluokys.

Tok juosoka, ka strategeja i puordūšonys taktika beja atstruoduota da beidzamuo. Kai statistikys vīneiba es laikam apguožu vysu statistiku, partū ka nūbeju tī tik ilgi i vysleidza aizguoju bešā. Pavaicuoju škārsteikla adresu i tiuleņ pat aizmiersu. A puordevieja da poša pādejuo momenta cerēja.

.

Tikom kaids cyts pierciejs pierk “Latgolys Radeju”, kaids cyts puordeviejs juos puordūd, vēļ kaids cyts rauga apstreidēt i saglobuot latgalīšim, vēļ cyts ak jau dūmoj, kai pa tū trikmīni pajimt radeju sev. Seikuok par tū naizaviersšu, partū ka pādejā laikā regularai asu rakstiejuse par itū temu sovā dīnrokstā, apkūpojūt i publicejūt īgiutū i atsyuteitū informaceju i saitis. Gon bez analizis, partū ka tai ari nasaprūtu nūtykumu īmesli i gaitu – nikas nav tik vīnkuorši, kai ruodīs.

Cīši, cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu, deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim. Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis, žurnali, radejis, kas beidz dorbu piec 2-3 godu. Tai beja 20. g. s., tai i šudiņ.

Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu “Katōļu Dzeive”, kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks. Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski, maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo pasauļa, kur dreižuok īsader babu vylktuo i dzīduouo saļmu vacuo volūda i Jumprova svāta, a ni ruporā dzīduotys dzīsmenis par Jēzeņu.

Tok auditorejis nivīns napietej, automatiskai pījem, ka juos nav – ka nivīnam tuo latgaliski latvyskuo navajag. Koč voi reklamu devieji Latgolai – ka ite dzeivoj vīni krīvi, deļtuo reklamejās tik krīvu radejuos. Nui, dzeivoj i krīvi, tok kur ta liktīs latvīšim? Izkuopt prīdē, kai tū švakys dzierdeišonys gadīnī īsaceja “Latolys Radejis” reklamys sauklis?

Auditoreja patīseibā ir. Cylvākim vajag muzykys latgaliski – pasaverit, kas nūteik ar Latvejis muzykys topim, šovim i bolsuojumim. I tī nav tikai latgalīši.Vysod asu breinuojusēs par puornūvodu cylvākim, kas latgalīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu. Izaruod, laikam myusim ir nazkas vaira, nazkas sovs, dzeivs i taids, kuo cytam nikod nav bejs voi kū jī jau ir pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni, a pi seve vaira navar atrast.

Paļdis Dīvam, dzīsme latgaliski nav smīkleiga. Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim. Jei var byut i osa, troka i biedeiga, popseiga, žieleiga i sova, gryuta, prīceiga.

Niu raugu īsadūmuot, voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa, kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs. Nikas naskrīn golvā.

Tik juovaicoj, parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski skaņ vīneigi Bronislava Sprydzānā taiseitī 30 minoti reizi nedeļā Latvejis Radejis 4. kanalā! Storp krīvu raidiejumim i reklamom. Voi tei byutu vaļsts i sabīdriskuo medeja eistynuota latgalīšu integraceja par krīvim?

I parkū latgalīšim, kab dzierdātu sovys dzīsmis, ir juomoksoj vēļreiz – nu suokuma nūdūkli vaļstej, tod bolsuojumi šovūs? Voi tys vīn naruoda, ka muzykai i volūdai ir auditoreja, ka sabīdreibā ir pīprasiejums?

.

Niu rokstu i dūmoju, kura parteja nuokušuo maņ pīduovuos sovu pakriesli. Kuo vēļ pasūlēs.

Vēļ dūmoju – cik parteju itamuos vieleišonuos latgalīšim sūlēs dabasu vaļsteibu zemis viersā. I cik parteju gius latgalīšu bolsus kai zivs aizaugušā muorkā? I, kas nav mozuok svareigi, cik latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku paleidzēs jom giut ituos zivs?

Pādejā laikā laikam nav ni dīnys bez partejis – ka ni medeibys tīšā veidā caur e-postu, to jūs darbeibys nūvāruojumi škārsteiklā. Kai jī bužynoj spolvys pyrma vieleišonu i medej auditoreju. Kai vīni taisa sātyslopys, ūtri sataisa profilus vītejūs socialajūs teiklūs i roksta nazkaidu svīkstu tuo vītā, kab struoduotu.

Ir jau skaisti, sirsneigi i personeigi puorskaiteit publiskajā dīnysgruomotā, kai kaidai deputatei īt dzeivē. I vēļ īraudzeit drukys klaidys i stila naveikleibys – ka jau cylvāks pats roksta i žālojās, ka nav laika. Tok kam maņ taidi deputati, kas najādz nūolguot studentus, kas jūs vītā sādātu feisbukā, draugūs, fotoblogā, a tam tierej sovu laiku i munu naudu? Saīt, ka tod, ka es jū īvieleišu, jei vaira narakstēs maņ viestulis i dīnysgruomotys?

Ar partejom kai ar čygonkom, preču izplateituojim i sektantim – atstruoduota smadziņu skoluošonys shema. Niu – byut sociali tyvim i sovejim ari škārsteikla vidē. Niu – pasūleit poša besa, koč voi atbolsta dzeraunis cylvākim, invalidim, jaunajom mameņom, studentim, pensionarim, latgalīšim, cytim marginalajim.

Piečuok – a kai jau saīs. I ak jau nasaīs, partū ka nav saguojs nikod.

A kur liksīs – juobolsoj. Par kaidu vystik byus juobolsoj.

Interesnai, cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita, a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē. Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē, Zemgalē, Sielejā, Malīnā, Suitejā. Ar normalim celim, školom, slimneicom i dzeivim, vasalim, styprim, jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim.

Partū ka cytaiž saīt – kas gols golā vinnej krīzis laikūs i kam dzeraunēs ir stypruokais bizness? Buobai, kas runoj zagsā i morgā, partū ka jei var runuot ari morgā. I apbedeišonys kantoram, partū ka nūmirs to iz zemis napaliksi i groba naudai vysod juobyut nūlyktai. Pat Indejā, lai cik nabadzeigi ļauds, puors pagaleitis myrūņa dadzynuošonai nūpierk.

Tai vot i dzeivojam. Nu vieleišonu da vieleišonu. Nu kopusvātku da kopusvātku.

I kai piec sarunys ar čygonku, puordevieju, krišnaitu voi parteju lai nasmaida i nasaprīcoj par snīgu i saulis atliekšonu tiuļuok pavasaram. Cikom medeibys, tikom i esi vajadzeigs.

Nu diena.lv

Dzeraune

dzeraune

Tai kai jau ūtrū reizi vysu raksteitū aprej teikla nazvāri, partū ka glupuo Mozilla aizataisa taišni tod, kod dīnroksts jau ir pabeigts i teik dūmuots saglobuot (tiuleņ, tiuleņ, vēļ itū teikumu), tod asu saprotuse, ka tolka raksteit nav nikaida. Skaidrys, ka pruoteiguok byutu saglobuot piec kotra teikuma i tod tik raksteit kluot, tok vēļ pruoteiguok byutu naraksteit vyspuor – partū ka pruoteigi cylvāki naroksta i napasaroksta. Tai kai pruota maņ nav, tod es rokstu… i pagaisynoju.

Varbyut ar ctrl+S es ari spātu tū padareit bez pagaisynuošonys. Tik daudz automatiskys darbeibys var kotrys. Ari vīnlaiceigi rokstūt i dūmojūt par tekstu, na juo saglobuošonu. Varbyut varātu raksteit Word voi Openoffice i tod puorkopēt www.diena.lv, tok, puornasūt iz itejīni nu teksta dokumenta, nūsamaitoj vyss kodiejums – burti to leli, to mozi. Kodej kai gribi, sauc kai gribi – izataisa pa sovam. A pamest dūmu pusrotā i dūmuot, kura pūga juomīdz, kab apstyprynuotu i saglobuotu, vēļ beitīs, sok, varbyut vyss pagaiss – tys ir par troku.

Tai i saīt. Roksti i napīroksti.

Tai i niu – viersroksts “Dzeraune” palyka, teksts par dzerauni pagaisa. A kas pagaisa, tuo nav. Partū ka jau raksteišonys šaļtī juo nav munā pruotā – jis ir i rūnās, kod rūkys nūmīdz burtus. Rūkys navar atguoduot, kū juos ir mīgušys, a deļ mane vaira tys nav svareigi.

Kab varātu tai, ka nikas napagaist. Ir, ir, myužeigi. Cikom tu voi vairuokums tuo gryb. Cikom atdūd naudu par kreditu. Cikom atsaver pasauļa. Cikom pīroksti i izzeimej vysa. Cikom gona vysa i vysu. Ļaužu i dzeivis.

Interesnai, kur ir pagaisušūs tekstu kopi. Sadadzynuotūs manuskriptu i gruomotu bibliotekys.

Interesnai, kur ir nikod napīrokstomūs (nazynu, kai pasaceit nuokūtnē itaida divdaba formu nivīnā nu volūdu, kū es zynu) tekstu kopi. Tekstu, volūdu, dzīšmu.

Kai cyxob naseņ atguodynuoja: “Zyna 10 volūdu – i vysas latgaliski!” Tai i maņ – dūmoj, kai gribi, a atsadur pret latgaliskū.

Itūnedeļ slyma vuoļuojūs pa gultu i vierūs teļvīzeri. Izaklaidieju, klausūtīs žurnalistu volūdu. Kai globoj sovys uoža kuojis – cyts tics vaļā i nu akcenta, a kai spryuk vaļā, tai teikumu konstrukcejis nu izlūksnem, vuordi i teicīni. Globoj eilyna maisā, kai gribi – izleiss.

Nu ūtrys pusis, kaida vaine. Dzeivs ir dzeivs, volūda tok nav nikaida purisma kalieju idealuo norma, a myužeiga puorsasaceišona i nadasaceišona.

Tai varbyut i saīt, ka volūda ir volūdys kopi. Napasaceitūs vuordu. Kod nasoki kropi, a soki dillis. Na seivs, a virca. Na skaline voi mastinka, a grūzs. Na vuška babai klieveņā atsanasuse, a aitai omamai kūteņā dzemdeibys.

Vuordneicys ir volūdys kopi. Kuram pateik kaids nabašnīks, tys tuo pajem i volkoj. Tik zynuotuojs prass pajimt dzeivūs vuordus. A īsavuiceit cytu volūdu ir kai spēlēt krīvu ruleti – saus voi nasaus. Byus eistais vuords voi tikai šmuka vuorda proteze.

Vīnu dīnu sasajiemu i suoču taiseit latgalīšu aforismu kolekceju – kū atguodoju poša, kū pasoka draugi voi radinīki. Kū puorskaitu kur gruomotā voi teikla plašumūs. Vīneigais nūsacejums – da mane tai ziņai ir juoatīt latgaliski. Pošys īguoduotai voi cyta pasaceitai. Tai interesnuok.

Tai nazkai i dūmoju, voi vyspuor kaidu volūdu zynu i muoku runuot. Voi vēļ kurā volūdā es zynu tik daudz nu dzeivai runuotuo i tik moz nu rokstu īsavuiceituo. Koč i latgalīšu nazynu da gola. Latgalīšu spryuk vydā latvīšu i krīvu konstrukcejis, latvīšu nazynu nūsaukumu vysaidom lītom, krīvu namuoku izrunuot nazcik skaņu, vuocu runojūt jiukst vuordu seceiba, angļu matās mēle i nazynu sarunvolūdys, lītaunīku bais i padūmuot.

A runuot laikam ir nūsaspļaut par sovu namuoceišonu i raudzeit pasaceit. Lauztīs cauri nabyušonys kryumim i raudzeit sasatikt i sasaprast. Tai laikam saīt, ka latgaliski es tik kryumim varu vīgļuok izleist cauri – pa sovom stygom. Pat latvyski es jau mekleju cytu īmeituos stidzenis i viltoju vasalim īsavuiceitim teikumim jim pakaļ.

Vysu nedeļu nadarieju nikuo pruoteiga. Gulieju, paiežu, gulieju. Šaļtim pasavieru teļvīzera. Mož vysu īprīkšejū godu nabeju tik daudz redziejuse. Šoks. I itū bradzaklu ruoda par munu nūdūkļu naudu, cikom es nasaveru! Vīni krīvu seriali da vaideišona. Šaun, kaun, skrīn, syt, ļūbej, bučoj, bāg, lomojās, dzer i tod ziņuos vaid – kai vyss niu ir brīsmeigi.

Verūtīs teļvīzeri, var padūmuot, ka vyss ir rozjucs, pagaiss, izputynuots, izjaukts, sakrits i cauri ir. Dryumi bolsi, baisi skoti, brīsmeigys zinis. Maņ seviški patyka vīna raidiejuma reklama – sprūgains diktors kopa bolsā nazkū vaid par kreditim i bankom. A jam sūpluok pa pusekranu – cylpa. Tai i ruodīs, ka tiuleņ buozs golvu vydā i byus gotovs. Tod vēļ ir smīkleiga reklama, kur tautai līk bolsuot par krīzis nūbeigtū serialu, kur latvīšu aktīri vysaiduos pozuos vuoļojās pa glaunom goltom, baseinim, interjerim. Varātu dūmuot, ka tī interjeri vajadzeigi tim, kas pirmeņ nūsavāruši kuortejū sižetu par drausmeigajim laikim. A mož jim i vajag tuos puorsokys. Kuo es zynu par tautu.

Vēļ maņ patyka ideja, kai niu ļauds vysam kam losa naudu. Na tikai serialim, a vasalom radejom, raidiejumim, akcejom, bārnunomim, slimneicom, školom ak jau, dreiž ari ministrejom. Mudri byus juozīdoj parlamentam, tod ak jau juomoksoj komandiejuma bileti iz Briseli. Pīzvoni pa taidu i taidu teleponu, izdūmoj, kam zīduosi sovus nūdūkļus – pensionarim, uorstim, školuotuojim, deputatim, buorinim, gejim, kristīšim, cukraslimnīkim, viežinīkim, kūrim, teatrim i taidā gorā bezgaleigi.

Varātu eistyn tai – televizejā ir tikai šovi, uorsti sasaceņš ar školuotuojom, geji ar kristīšim, muokslinīki ar rakstnīkim, kūri ar deju kolektivim, bezdarbnīki ar nuoveigi slymajim. Kotram ir numers, vysi sēd pi teļvīzera i bolsoj. Cik nūbolsoj, tik naudys daboj. Sasaceņst varātu dzīduošonā i doncuošonā – dzīdi ar zvaigzni i doncoj ar zvaigzni. Pi vīna saītu mieginuojumi Dzīšmu i daņču svātkim! Īsataupeitu itik naudys!

Īsadūmojit, vysa latvīšu tauta dzīd i doncoj! Teļvīzerī nav nivīnys švakuos zinis, partū ka švakūs ziņu nav. Pa kuru laiku to? Cītumnīki doncoj, kab nūpeļneitu naudu rehabilitacejis programai. Policisti dzīd, kab dabuotu naudys benzinam. Ministri lāc poļku, školuotuojis īt duorzeņā i syt plaukstenis, uorsti boltūs i zaļūs kiteļūs stuov kūrī i dzīd tautysdzīsmis.

Par pīmāru, Latvejis radeja dreiž natranslēs ni pyrmū programu, ni ūtrū, ni trešū, ni catūrtū, ni (es jau padūmuoju – pīktū) Nabu. Maņ to ruodīs, ka itai gon navajadzēja. Juotranslej vysys programys, a pa vydu juolaiž bolsuošonys reklamys! Gribi dīnys zinis, zvoni pa itaidu numeri. Gribi šlagerus, pa itaidu. Vajag kulturys zinis, pīzvoni pa itaidu, a sporta puorraidi – itaidu.

Rikteiga ubogu vaļsts – ubogs uboga golā. Zīdoj tam i zīdoj itam! Navys tikt golā laiceigai par nūdūklim i ar saiminīka rūku, a prolaist vysu caur kuli kai dzāruojam i tod volkuotīs pa dzerauni: “Dai lat!”

Ir myusu dzeraunē puors taidu dzāruoja krīvu. Šaļtim kai cylvāki, a monts jim nasatur. Nūpierk gūvi, tei naapsaīt i daīt nūdūt galē liešuok kai nūpierka. Izduovynoj jim suni, nūspruogst nu boda. Īdūd jim pavasar buļbu maisu, rudiņ nūrūk skalini. Samoksoj par molkys škaļdeišonu, naudu nūdzer. Piec tam līkās slimneicā ar beigtu māgu i eikšim i guļ par pogosta naudu. Izīt nu slimneicys, a sātā nav kuo ēst. Īdūd pīna konu, puse saryugst i izlej. Ni taids bīzapīna jādz atsiļdeit, ni dzeivuot. Neikst ar neikšonu.

Latgolys Radeja jau atdeve golus – cauri ir. Beja latgalīšim pošu radeja, vaira nav. I dusme, i bāda. Koč bez tīša vaļsts atbolsta i privatai, a kiulēs. Niu latgaliski otkon skaņ tikai ļaužu bolsi dzeraunē, na diktoru radejā saceitais.

Niu “Latgolys Radejis” sātyslopā tik īlykta ziņa: “Ar nalykumeigu puordūšonys darejumu 2009 gods janvara mienesī Latgolys radejis akceju kontrolpakets puorguojs Daugpiļs radejis Alisa+ sovinīku rūkuos. Pīktdiņ, janvara 30 dīnā jaunī, nalykumeigī saiminīki puorslēdze Latgolys radejis raideituojus iz Alisa+ programmu. Latgolys radejis kolektivs i mozuokuma akcioneri dora pi situacejis rysynuošonys i radejis puorjimšonys lykumeigūs sovinīku rūkuos. Tyvuokūs dīnu laikā atsuoksim raideit škārsteiklā, ap prekveņcejom Daugpilī, Rēznē, Jākubpilī i Bolvūs tān griuts koč kū prognozēt: varātu puorīt nazcik mienešu, cikom juos atgiusim. Myusim irā vajadzeigs vysys latgalīšu tautys atspaids, partū, ka varit paleidzēt ar naudu, dorbu, publicitati voi cytaiž, rokstit myusim.” Tai latgalīšu volūdys vītā – krīvu volūda.

Tai vot i dzeivojam – myusu dzeraunē Latvejā. Kai Raibīs Suņs saceitu: “Sovs pīneņš, sova galeite. I kai lai nadzer.”

Napruota cena

ritins

Par itū rokstu dūmuoju jau nu paguojušuo goda beigu, tok rūkys vys nadaguoja.

Kod beja breivs, gribējēs vīnkuorši atsapryust i nikuo nadareit. Partū ka vajag koč puors dīnys pa ratam breivys, kab dzeivuotu i struoduotu tuoļuok.Juoizelpoj, kab varātu īelpuot.

Vysys nalaimis ceļās nu seve komuošonys. Kas namuok atsapyust, namuok i struoduot. Tai i jemās, i pliešās – tolka nikaida. Kai taids vampirs apsavainoj iz vysa pasauļa i kai mozs bārns bļaun – maņ, maņ, maņ! I gruob vysys cackys sev: sātu, mašynu, datoru, muzykys centru. Īsajiudz kreditu komotā i valk, valk, struoduodams dorbu, kas rībās i nadora laimeigu.

Kod beja kas juodora, tod beja juodora. Kaidi tī vaira dīnroksti voi kas. Kas moksoj naudu, pasyuta muzyku. Tys ir, nūpierk munu laiku.

Koč kū tī var pierkt voi puordūt – kū grybu, tū doru. Tys ir, doru tū, kū grybu i kū doru, tū grybu. Doru tū, kas maņ pateik i kū maņ dzeivē ir juopadora, a reizem maņ par tū samoksoj. Ni maņ kredita, ni saisteibu. Poša atbiļdeiga par sevi i sovu dzeivi.

Cytaiž nav tolka – par varis raudzeit kū ta padareit tik deļtuo, ka par tū moksoj naudu. Partū ka patīseibā naudys navajag daudz. Naudys vajag tikai deļ cacku i lupotu, stila i roziņu. Izdzeivuošonai ir gona ar buļbu maisu i skuobim kuopustim.

Laimeigi cylvāki laika naskaita. Ni ari spāka, kas dalykts, dorūt sev pateikamu dorbu. Laimei vajag moz – byut laimeigam.

Laime ir kas ta vaira par šmukajom cackom, kū nūpierkt veikalā. Voi stuņdem, kas paguojušys pi dorba devieja datora, dzonojūt monitorā bumbenis, šaunūt cytplanetīšus voi da vamta apsaverūt svešus profilus nacionalajā apsareibynuošonys portalā, kur par kotru lītu ir juomoksoj. Tai i saīt – struoduot, kab varātu apsavērt, kas ir vierīs tovu profilu draugūs. I kab vokorā varātu pasavērt nacionalū serialu “Napruota cena” ar nacionalajim aktīrim nacionaluos kaisleibuos par taidim pošim durakim kai tu pats.

Maņ pateik ituo seriala nūsaukums. Eisti nazynu, kū tī ruoda, a nūsaukums šmuks – napruota cena. Par vysu, kas padareits, ir juomoksoj. Ka aiz laika naesi apdūmuojs, juomoksoj vaira. Par šmukajom cackom iz kredita juomoksoj ilgi i daudz. A par moza bārna bļaušonu “maņ, maņ, maņ” juomoksoj vysu dzeivi.

Dzeivē ir moksys izgleiteiba. Par pīredzi ir juomoksoj daudz i ilgi. A taipat par duraku nūmiersi.

Asu īvāruojuse, ka vaļsts dorbā struodojūšim ir vysu vaira laika. Navar saprast, kū jī dora i voi eistyn birokratejis sistema ir tik brīsmeiga, ka jei aprein cylvākus i pataisa par pūra smutim i nūzombeitim nabarāgim.

Ka kaids Tev iz e-postu regulari syuta poverpointa prezentacejis ar teiklā atrostom smīkleigom kaču, suņu biļdem i kīnīšu teicīnim par dzeivis jāgu, vystycamuok jis a) ir īriednis, b) struodoj nu 9 da 17 stuņžu, c) jam eisti napateik juo dorbs, bet kai nabejs tok juodzeivoj – aļdzeņa nalela, a regulara, plus, premejis i komandiejumi.Saīt nūmoksuot kreditus, saīt i pošam kas nabejs. Daudz jau nā. Pa biškeņam.

Patīseibā maņ gryuts īsadūmuot, pa kuru laiku es varātu sēdēt i taiseit prezentaceju ar nazkaidom smīkleigom suņu, kaču, kāmeišu i dzāruoju biļdem par tū, kai maņ rībās dorbs i kai es gaidu pīktdīnis, ka maņ nav laika sataiseit prezentaceju par tū, kū es asu padariejuse i kas juodora iz prīšku.

Ka dora, to dora. Par tū narunoj voi runoj tod, kod juodaboj nauda jaunim dorbim. Ka dorbs ir sirdslīta i pats tī esi ar vysu sirdi.

Voi vaļsts videjais īriednis i vaļsts dorba struoduotuojs nastruodoj nu sirds? I parkū jam napateik juo dorbs, ka juosēd pi monitora i juosamūka?

Varbyut deļtuo myusu vaļsts ari ir taidā pakalē, ka jū puorvolda nalaimeigi cylvāki, kas namuok ni struoduot, ni atsapyust. To godim dzonoj duraku i struodoj nu 9 da 17 stuņžu, to raun caurom naktim i pījem nazkaidus guņsgrāka dziesšonys lāmumus, kas izslādz vīns ūtru i tymā skaitā – atteisteibu i pastuoveišonu. Voi ari godim ilgi pasivi eksistej normu rūbežūs bez aizadegšonys par sovu dorbu.

Ak jau ir izjāmumi. Es nu sirds ceru, ka ir daudz izjāmumu. Ka ir cylvāki, kas vaļsts puorvaļdē i vaļsts dorbā dag par sovu dorbu i par sovu vaļsti. Kab tik jī napuordagtu.

Es tik dūmoju – cik tuoli itys vyss Latvejis krizis absurda teatris var īt. Televizoru nasaveru, radeju nasaklausu, avīzis naskaitu. Tok i da mane ir izalauzuse jei – mistiskuo sīvīte krize.

Aiz krizis vuorda var nūglobuot daudz. Ari absurdu. I sovu namuoceišonu i nagribeišonu dūmuot aiz laika, kū dareit, ka nikuo nav i nabyus. Vosorā kaļt rogovys, zīmā – rotus. Vosorā dūmuot par snīga vātru, zīmā par applyudušu iudiņa nūvodsistemu. Kod nauda ir, nadūmuot par tim, kam naudys nav, i par laiku, kod naudys nabyus.

Tai i saīt – sūpluok četrim Latvejis godalaikim: pavasaram, vosorai, rudiņam i zīmai niu suocīs catūrtais godalaiks – stihiska nalaime. Latvejā izkryta snīgs.

Vys soka – cik labi, ka mes dzeivojam taidā klimatiskajā jūslā, kur nav zemistriču i vulkanu. I myusim ir vysi četri godalaiki.

Tok izaruod, ka mes dzeivojam klimatiskajā jūslā, kur regulari nūteik stihiskys nalaimis – leits i aizdambeita iudiņa nūvodsistema ar puorplyudušom ūļneicom vosorā, vātrys i laivu katastrofys rudinī, pylna jiura nabašnīku – izskoloj tik pa kaidam krostā, snīgs i lads zīmā, šludzinejūšys mašynys i autobusi gruovūs, mīlesteiba i pola iudiņu īšona pavasarī – geju guojīni i lada aizdambiejumi Daugovā.

Tai vot i dzeivojam – nu katastrofys da katastrofys. A niu ari krize.

Krize latvīšim ir zīdu laiki, buoriņu tauta var izavērst seve komuošonā – vyss eistyn ir cīši, cīši brīsmeigi! Ziņuos beidzūt ir tikai švakuos zinis. Pat tautys varūņs jenotsuņs Cukurdukss pagaiss mežā i aizguojs zīmys mīgā. Narunuosim par slāgtom slimneicom i školom, bezdorbu, ministru slimeibom, miļjonu projektim, nakaiseitom īlom i vysu pourejū, par kū es nikuo nazynu.

Ka latvīši (ar tū dūmoju Latvejis cylvākus naatkareigi nu tauteibys) ļūbeitu sevi i sovu zemi, vaļsti i puorejūs cylvākus, ka jī cīneitu sevi i cytus, varbyut jim zīmā byutu rogovys. Na tikai džipi i gumejis kalaši.

Nūbeigumā grybu tik pasaceit, ka lobus dorbus var izdareit ari bez naudys. Dzeivuot nimoz namoksoj tik daudz, kab byutu juojem nu ūtra.

Zogta monta lobumā naīt. Agri voi vieli jei aizīt prūm, partū ka nav peļneita. Cīnej ūtra, i pats paliksi cīnejams. Najem nu ūtra, i pats paliksi bogots. Nazūdz, tod nanūzags ari tev.

Laimeigu i lobim cylvākim bogotu itū godu!

Atīdami Zīmyssvātki

2004_bukmuiza_06

Kai tī beja, kai nabeja, a gods skaiti jau cauri. Vacais gods ruopoj prūm ar cauru kuldu, kreditim i pogostim, jaunais atjuoj ar jaunim porodim i nūvodim.

Kai tī beja, nabeja, vēļ vīns gods puordzeivuots. Ar dorbim i nadorbim. Idejom kai sātom i sātom kai idejom.

Daļa dorbu jau cauri. Ortografejis nūsacejumi izdūti, latgalīšu muzykys koncerti i dzejis skaitejumi izskaniejuši, dzejis disks jau pluovoj pa pasauli i skaņ sātā i radejā, latgalīšu rokstu volūdys kursi nūsaslāguši – da cyta goda.

Ari latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs” izlaista pasaulī i nūpierkama puors veikalūs – Rēzeknis “Liesmā”, Reigā ak jau byus jaunnedeļ. Tai saguoja, ka Zīmyssvātku duovonom jū var nūpierkt tik Rēzeknis gruomotneicā i nu izdevieja, bīdreibys “Latgolys Studentu centrs”. PVN mainis trikmīņs īt ar problemom, a voi ta kod bez problemu bejs. Īs laiks, īs padūms.

Tai godam nav bejs ni vainis. Kū var ceļt, tū var nest. Ka atsarūn cylvāki, ir ari nostys. Labi, ka atsrūn lobi i troki cylvāki i panas koč gabaleņu.

Palānom teik veikšti jauni latgalīšu koncerti, pasuokumi, gruomotys – jau cytam godam.

Vēļ itymā godā byus čyguonūs īšonys pasuokums – seminars “Sanūs omotu škola” Latgolā. Ar dzīsmem, daņčim, omotim, sasatikšonu i maskom. Raiņa muzejā Berkenelē. Gostūs atbrauks boltkrīvi nu Minskys, pasadaleis ar sovom zynuošonom. Paļdis Daugovpiļa rajona padūmis Tautys izgleiteibys i kulturys centram – par jumta īdūšonu!

Kab na jūs, pasuokums nūtyktu vysleidza – ir idejis, kam ir juopīsapylda. Tok kur nabejs šaureibā i kluseņom. Sovā pakrieslī dzeraunis sātā. Niu tī varēs pīsadaleit i latgalīšu i boltkrīvu jaunīši, i vītejūs folklorys kūpu ļauds.

Nu Zīmyssvātku da Zvaigznis dīnys Latgolā čyguonūs īšonys laiks.

Bez čyguonūs īšonys kai bez maizis. Gods juopabeidz ar trūksni. Tod jaunā godā natryuks ni maizis, ni suoļa, ni ideju. Kab na čyguonūs īšonys kasgods, voi byutu trokuma jaunom idejom, projektim, dorbim, dareišonom i spāka izturēt cauru godu? Tok jau nā. Nivīns nav raudziejs.

Riskēt nadreikst. Partū čyguonūs juoīt ari itymā godā.

Ka projektam nivīns naīdūd naudys, tys tok nanūzeimoj, ka idejai juopropulst. Daudz kū var ar sovu spāku i par sovu naudu. Bejs, nabejs. Bess ruovs tū naudu. Ni juos kod bejs, ni juos kod byus. Juosaprīcoj par tū, kas ir.

Kai pyrms puors dīnu sovā dīnrokstā raksteja Raibīs Suņs: “Nazynu, vysi aptrokuši ar tū tai saucamū „Krīzi”, ka ar puora ļaudim aš i parunuot nav par kū. Da, kaida krīze… Latgola kaidā čūkstā ir bejuse, taidā i ir. Byusim objektīvi.”

Optimismam nav pamata. Prīcys meklej pats.


Cyta storpā izzynuoju – Viļānu nūvods dzeivs. Varakļuonu tože.

Kai ta Viļāni varātu byut zam Varakļuonu voi Varakļuonu zam Viļānu. Tik pīktā godā, kod dadzynuoja muižys, ar sokumim guoja vīns ūtram paleigā. Tai atguodoju nu Napaleona Rudko raksteituos Viļānu viesturis. Napīmiņu, kurs kuram guoja paleigā. Tok tys palics atmiņā kai īviereibys cīneigs viļuonīšu i varakļuonīšu sadarbeibys paraugs.

Niu Viļānim otkon sova byušona, atseviški nu Rēzeknis. I Varakļuonim sova, bez Modūnis. Maltai gon naizadeve. Tai kai Malta byutu kai taids anklāvs pa vydu Rēzeknis nūvodam, Maltu integrēja. Reizem ir labi dzeivuot pasauļa molā. Tod ar vysim sovim klāvim var taiseit vysaidus anklāvus, piklāvus i izklāvus – nivīnam besam sirds natreis.

Nazkod tai jau beja. Viļānu rajons. Niu nūsaukums cyts – Viļānu nūvods. Ak jau i ļauds tī poši – rajona ļaužu bārni i unuki dzeivuos nūvodā.

Viļānu rajonam beja pat sova avīze “Pa Ļeņina ceļu”. 20. g. s. 50. godūs. Rakstēja par kolhozim, kulturu, religeju i dzeivi.

Īkopeišu puors rakstīņu. Kab naaizamierstu, kas mes bejom. Kab īguoduotu, ka mes poši niu izalosom, kaidi byusim i kai myusim byut iz prīšku. Niu i ite.

I tai – lai runoj avīze “Pa Ļenina ceļu”.
Izdeviejs – Latvejis Kompartejis Viļānu rajona komitejis i Viļānu rajona dorbaļaužu deputatu padūmis organs.
Laikroksts izguoja ūtartdīnēs, catūrtdīnēs i sastdīnēs.
Numers moksuoja 15 kapeiku.

Priekšnesumi ražas novācējiem

Svētdien, 9. augustā, kolhoza “Padomju Latvija” mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs sniedza koncertu ražas novācējiem. Programmā bija burjatu – mongoļu ludziņa viencēliens “Bezastainais velns”, ko sapulcējušies noskatījās ar lielu atzinību. Labi solo dziesmas, kā arī duetu akardeonista Usāna pavadījumā izpildīja Litvekova un Puškina. Lielu piekrišanu izpelnījās intermēdijas.
Pēc priekšnesumiem sākās dejas. Te var piezīmēt, ka arī kopsaimniecībā “Padomju Latvija” ir neapzinīgi ļaudis, kas atnāk uz sarīkojumu iereibuši. Kārtības uzturēšanai būtu lietderīgi noorganizēt brīvprātīgo vienību.
A. Burskans

Pa Ļenina ceļu – Nr. 96 (1727), otrdien, 1959. gada 18. augustā


Kāpēc kolhozs “Avangards” atpaliek lopbarības produktu ražošanā?

(fragments)

Kolhozniecei b. Gaidulei kopsaimniecība uzticējusi audzēt un kopt 25 teļus.
– Ar ko jūs tos barojat?
– Tagad dienā dodam pus kilogramu miltu un sešus litrus vājpiena.
Teļi apmēram pus gada veci un pēc visiem aprēķiniem katram no tiem turēšanas laikā izbaroti apmēram 240 l pilnpiena, 800 l vājpiena, 60 kg miltu. Šo barību, pārrēķinot naudas vērtībā, iznāk, ka katrs teļš “apēdis” apmēram 600 rubļus, bet dzīvsvara pieaugums trūcīgs, teļiem lieli vēderi, bet muskuļi izdēdējuši. Tātad secinājums, ka teļi barību, kas izsniegta no klēts un fermas, faktiski visu nav saņēmuši. Bet kur tā palikusi?
– Nezinām, – norausta plecus kopsaimniecības vadītāji. Bet kā lai viņi zinātu, jo neinteresējas, kur aizplūst lopbarība, un neaizsprosto šo ceļu.
Fermā gadījāmies teļu dzirdināšanas laikā. Gaidule, sameklējusi četrus vecus, pie tam netīrus spaiņus un silīti, piepildīja šos traukus ar vājpienā atšķaidītiem miltiem. Dzirdināt laida teļus pēc kārtas. Kopējai darbs grūts, jo nav nemaz tik viegli savaldīt šos draiskuļus.
– Kāpēc traukus netīrāt?
– Nevar, jo tad tiem caurumi kļūst lielāki.
Patiešām, no viena otra trauka, kamēr teļš to sasniedza, aizplūda krietns strauts ielietās barības.

Pa Ļenina ceļu – Nr. 96 (1727), otrdien, 1959. gada 18. augustā


Lini jau mārkos

Kopsaimniecībā “Zelta druva” linu novākšana vēršas plašumā. Lini noplūkti no 7 ha platības. Tie arī atpogaļoti. Šim nolūkam izmantoja atpogaļojamo mašīnu, bet divi kolhoznieki strādāja ar rokas atpogaļojamām ierīcēm.
Vairāk nekā puse noplūkto linu jau iemērkti mārkos.
A. Šķiedra

Pa Ļenina ceļu – Ceturtdien, 1959. gada 30. jūlijā


Ko viņi krāpj – baznīcu vai komjaunatni?

Zinātne sen pierādījusi, ka reliģija aptumšo cilvēka prātu. Tā viņiem uzvelk it kā maisu pār acīm, un cilvēks kļūst akls. Par to cilvēcei kļuvis zināms jau pirms vairākiem gadsimtiem, tāpēc tagad miljoni vienkāršu ļaužu un pat kulta kalpu atsakās no reliģiskiem māņiem un sāk skatīt pasauli tādu, kāda tā īstenībā ir.
Lai cik tas savādi, taču arī šodien, kaut arī mazāk, iznāk sastapt cilvēkus, kas piekopj reliģiskus rituālus. To var piedot tādiem, ko sakropļojuši buržuāzijas laiki, kas nedeva iespēju apgūt izglītību, atbrīvoties no reliģijas. Bet to nekā nevar piedot jaunajai paaudzei, kas nepazīst buržuāziskos laikus, apguvuši augstas zināāsnas, bet tomēr daži staigā kā akli.
1958. gadā kopsaimniecībā “Dzirkstele” komjauniete Broņislava Mālniece salaulājās baznīcā. Viņu veda baznīcā nekas cits kā komjaunieši Alfreds un Lonija Latkovski (brālis un māsa).
Šā gada 6. augustā notika kolhoznieka A. Trokšas bēres – ar visām reliģiskajām ceremonijām. Kapsētā bija ticīgie. Viņi pazemīgi lieca savas galvas par aizgājēja dvēseles mieru, par šīspasaules grēkiem, par paradīzi, par vieglāku aizkapa dzīvi. Vārdu sakot, lūdzās par to, kā pasaulē nebija un nav.
Kopā ar gados vecākiem cilvēkiem un baznīckungu tāpat kā visi kapsētā kristījās komjaunieši Lonija Sondore, Jūlija Latkovska, turpat bija arī augstāk stāvošas personas: Dekšāres skolas pionieru vadītāja Eriņa un ciema tautas nama vadītāja Pastare. Tur bija ieradušies arī pionieri. Viņi, ieraugot savu priekšnieci, sākumā apmulsa. Bet tas nebija ilgi, un novēlojušās personas, nometušās ceļos, sāka skaitīt lūgšanu. Pionieri sekoja savas vadītājas piemēram.
Pat bērniem – pionieriem kļuva savādi, ka Eriņa, kas skolā labi veic akrobātiskos vingrojumus, tos apmainījusi pret galvas liekšanu baznīckunga priekšā.
Grūti pateikt, kāpēc šie jaunie cilvēki kristījās, gāja laulāties baznīcā un uz savas sejas uzmauca reliģijas masku. Varbūt viņi krāpa reliģiju, bet varbūt komjaunatni. Tomēr visiem skaidrs, ka tādas maskas viņiem ir un viņi savā aklumā nevar atteikties no reliģijas.
Mālniece, Latkovski, Eriņa un citi taču dzīvojuši pēckara laikā un kapitālisms viņiem reliģiju iepotēt nevarēja. To viņiem piespieduši darīt vecāki, tantes, onkuļi, kaimiņi un citi, kas sapinušies reliģijas māņu un viltības tīklos.
Nevar sevi uzskaitīt par taisnīgiem komjaunatnes vadītāji, kultūras darbinieki un citi padomju inteliģences pārstāvji un komjaunieši, kas piekopj reliģiskus rituālus. Pie tam komjaunatnes kolhoza organizācija L. Latkovsku ievēlēja par savu sekretāri un komjaunatnes rajona komitejas birojs to apstiprināja (!).
Katram skolotāja, ārstam, kultūras darbiniekam ir tiesības vecākiem palūgt skaidru atbildi, kāpēc viņi bērnus ved uz baznīcu un piespiež viņus piemēroties ticībai, kalt “dieva likumus” un tādējādi kropļo bērnu psihi?
Lielāka vērība jāpievērš darbaļaužu idejiskai audzināšanai, it sevišķi jaunatnei jāizskaidro reliģijas reakcionārā būtība un asāk jāreaģē uz šajā ziņa negatīvajām iezīmēm atsevišķu komjauniešu apziņā!
Dzirkstelietis

Pa Ļenina ceļu – Nr. 96 (1727), otrdien, 1959. gada 18. augustā


Vyss jaunais ir tys pats vacais.

Lai goda beigu steiga i napabeigtūs dorbu stress atļaun pabyut kūpā ar sevi i nūstateit sevī pasauļa parādu – saprast, kur beji, kur ej i kas byusi.

Pasauli mīļuot var tik tys, kas meiļoj pats seve i pazeist pats seve. Prīca dzymdynoj prīcu, dzīsme – dzīsmi.

Lobuok reizi godā puorīt par dzerauni ar smierts, čyguona, nabašnīka, mārgys voi uoža masku, na globuotīs nu seve i cytu vysu godu zam īdūmuotu ideņtitašu i maluot sātā i teļvīzerī, avīzē i radejā. Lobuok reizi godā īlaist ustobā čyguonus, na vysu godu beitīs bādys atīšonys.

Lai raibs, troks, sirsneigs čyguonu laiks!

Kab i iz tovu sātu atītu smierts i izdancynuotu, kab cytu godu naslymuotu. Kam i tovys ustobys koktus izbadeitu dzērve, izdoncuotu luocs, kab cytu godu tī nabyutu putekļu i nabadzeibys. Kab i tev čygonka izzeileitu mīlesteibys, bagateibys i vysaida lobuma.

Kab atsavārtu vysys durovys, vysuos sātuos byutu vasali i prīceigi cylvāki, vysūs teirumūs augtu buļba, rudzi i kuopusti, vysūs klāvūs byutu gūvs, zyrgi, vuškys, cyukys, vystys i gaili.

Ka mes nūticēsim, myusim byus.

Kaladū!!!!

Publiceits ite.

Nakts mistereja vystu klāvā

gails1

Breinojūs i navaru atsabreinuot. Mes kai taidi buorini pādejūs 17 godu laikam dzeivuojom bez vaļdeibys nazkaidā autopilotā. Nazkai vyss nūtyka, vysi par nazkū bolsuoja. A izaruod – nav!

Vieleišonuos lepēja plakatus i skandynuoja pa radeju i teļvīzeri. A vaļdeibys tai ari nabeja. Vyss vīnkuorši nūtyka pats par sevi.

Izaruod, breivuo tierga ekonomika nūzeimoj ari dzeivuošonu bez vaļdeibys. Ka jau breivi, tok breivi da durovu kļamkys. Nivīnam nikaidys atbiļdeibys, saisteibu, lykumu. Kotrys dora, kū gryb i kai gryb. Nauda nūsoka vysu.

Tok, verīs vīn, jēme i vīnu dīnu atsaroda! Vaļdeiba!

Kai ruove struoduot, tai da pīcu stuņžu reita! Cikom padarēja 17 godu dorbu, izmēze vysus klāvus, izteirēja pašelis.

Nu ūtrys pusis, mož itymā naktī tyka izspālāta taida kai alegoriska lūmu spēle, kai mistereja. Taida kai grāku ceisteišona i upera nesšona vysu vuordā – televizejis paruodeita, radejis skandynuota, avīžu i teikla apraksteita, ļaužu leidza justa.

Realitatis šovs ar breinumainajim talantim – kurs vertikali, kurs horizontali, tok vysim rūkys gaisā voi iz pūgys. Bolsoj. Labi, ka gaisā ni obejis rūkys. A to padūmuotu, ka bolsoj par sevi i par sovu sābri opozicionaru. Voi ka pasadūd.

Ar sovim ituos nakts vuorgim i komuošonūs vaļdeiba paruodēja, cik vysim ir gryuts i cik gryuts vēļ byus.Telefona bolsuojumi natiks pījimti. Juobolsoj byus ar trīcīņbolsuojumu – jaunajim nūdūklim.

A varbyut vaira nabyus nikuo gryuta i biedeiga – vaļdeiba kai upera vucyns iznese vysu tautys pūstu i nalaimi iz sovu placu. Par vīnu nagulātu nakti jei izpierka vysus grākus!

A tī deputati, kas kryta i gulēja voi šotuodamīs volkuojuos apleik, piļdēja vysuaugstuokū aizdavumu – mīga i nūmūda sapynūs redzēja gaišuos nuokūtnis vizejis. Jī struoduoja ar paranormalom dūteibom i vinnēja zmeju ar 12 golvom – budžetu vasalim 12 mienešim.

Ciert kuru golvu gribi, vysys suop. Vysys sovys.

Parlamentā teik lītuotys vysys metodis – ari budžeta nūsapņuošona sapynā! Lai kuram kotram taids parlaments.

Tautai niu palics tik taids seikums – izturēt.

Īdvasmai dalikšu karteņu ar cuoli, niu jau brašu gaili. Izaškieļs 15. augustā, ryudiejīs rudiņa solnuos i leitā.

Ite pyrms nazcik mienešu vysi bāduoja – kai tī naboga cuoli izaugs, kai nanūsaļs. Taidā nalaikā dzymuši. Zam poša rudiņa i zīmys soltuma.

A kū padareisi – ka jau vystai izīt pereišonys trokums, to i juoperej. Kod kuram izīt tei dzimšona, tod i juodzymst. Tod i juodzeivoj.

Cuoli izauga bez kaidys bādys. Da 15. oktobra staiguoja ar vystu – mozi komuleiši vēlēs pa zuoli. Dasamanēja, ka aiz ustobys ir vālejuos zemneicys. Apēde vysys ūgys. Voi ta žāl. Lai tik īt lobumā.

Siļdējēs rudiņa saulē. Purynuojuos smiļktī. Kosa puču dūbis, pastatēja sovu parādu syltumneicā.

Vysta atroda, kur aug lobuokuo vyrza, kur zvierbuli byrdynoj kaņapu sieklenis, kur cyuku putra, kur suņa bļūda. Tik pasauc sovu armeju, a tī mudri, mudri seikom kuojeņom jau aizaveļ. Vokorā muote savad klāvā, sasauc pereklī. Jau tyka paleli cuoli, a vys pi muotis.

Tai pamazeņam izauga vystys i snīga gaiļs. Snīgā staigoj, snīgu ād. Poša besa jim navuod! Pakņuoboj snīga, izkuop iz kupanys, pakaš i aizdzīdoj jaunuo gailāna spolgajā bolsā.

Lai vysim ituo dīnroksta skaiteituojim itamā nedeļā skaneigs bolss, gaišys acs i prīceigs pruots par dzeivi i zīmu!

Verīs vīn, deputati sovu nakti nūkiukuoja, niu otkon byus propuluši iz 17 godu. Cikom jau otkon kuru nakti lēks loktā i dzīduos.

Tai tys pasauļs grīžās. Vaļdeibys īt iz aizīt. Zīma atīt i aizīt. Cylvāki i vystys palīk.