tai goduos. nav nikuo drūsa iz pasauļa

pionera sūlejums

sūliejumi, kū asu davuse i napyldu. varbyut munā myužā eistyn nav bejs nikuo cyta kai tikai puormainis i myužeiga vajadzeiba – pīsalāguot. varbyut deļtuo ari ir pagaisuse cereiba dzeivuot taipat kai šudiņ ari reit, piec goda, diveju. nav nikuo myužeiga. vyss mainuos, kotra dīna nas jaunus viejus.

.

šudiņ sasajiemu beidzūt suokt likt Dīnys blogā Sibira stuostus. deļtuo, ka tī ir jiedzeiga platforma i var labi kartenis salikt – mudri, vīgli, puorradzamai. kai ari leidz šam vysod ir bejs sakareigs atbolsts nu redakcejis i reizem, kod tuo vajadzēja, varieju īlikt ari cytus materialus – kinu i taidā gorā.

golvonais, ka tī stuosti maņ ir – kartenis, dzīsmis, runys, kinys. tik asu slinka – nu dobys i piec aicynuojuma.

Sibira ceļš jau seņ aiz mugurys, a tam dasadūrt ir kai dasadūrt nazkaidom myrušajom zemem sevī, paraut vaļā nazkaidys rānys i puorraut ticeibu, ka vyss ir beidzīs, vyss labi, mīreigi.

tok tikai aizbraukuse iz tīni, es saprotu, cik vuoreigs vyss ir – seviški byutiskais. i kai suop, kod puortryukst, pagaist, nav.

Sibirī es sajutu, cik trausla ir myusu breiveiba. verūtīs iz tom vysom Krīvejis kartem, kur mes asam vydā: Литва, Латвия, Эстония. asam bejuši i asam – kai īpašuo zona i nikaida tī Eiropys Savīneiba, NATO. varbyut cytā kruosā kai Krīvejis Federeceja i NVS, tok ari cytā kruosā kai Vuoceja, Zvīdreja, Pūleja.

varbyut deļtuo es par Sibiri kluseju – dasadūrt Sibiram ir dasadūrt sovom bailem par sovu vaļsti. kur vyss bryuk i jiuk tai, ka ruodīs – tei ir vaļsts pošnuoveiba, i jei sev amputej vīnu lūcekli piec ūtra: izgleiteiba, kultura, medicina, ekonomika.

tok pats golvonais. Sibirī es da mīļu saprotu – cik gryuts ir bez sovys vaļsts. bez Latvejis mes jau seņ vaira nabyutu latvīši. gribim tuo atzeit voi nā.

Sibirī latvyski, latgaliski runoj tikai vacuokuo paaudze, a 20-30 godus vacī latvīši vysi ir krīvi, ka naskaita dziļuos dzeraunēs īsasprīdušus lūzerus – byuteibā naveiksminīkus rezervatā. taidi vēļ runoj latgaliski ari 15 godu vaci. i dzer.

šudiņ sasajiemu, suoču sasaraksteit ar Dīnys redaktori, kas jemās ar Tautys bolsa blogu lītom. nazkod pīduovuoja puorīt iz cytu sadali portalā, tok maņ rībās puormainis i atsacieju. nu tuo tok nasamaina nikas – es asu i es asu es poša. sauc, kai gribi, i buoz, kurā kulē gribi.

tok šudiņ sasajiemu. pat puortaisieju autora profilu nu vacuos versejis iz jaunū – kū gon mani mudynuoja izdareit laikam jau pyrms pusgoda mož voi mudruok, a vys nikai i nasagryb. nazkū sausai apsarunuojom par tehniskom lītom, kū jau var parunuot, kod nazkas juodora. tod jei pagaisa.

pa tū storpu nūjuka dators i atsamūde, pasakuore uorejais disks i atsakuore, nūleja leits i otkon puorstuoja. daguoja pīktdīnis vokors i izaruodēja, ka Dīnys to nav. tys ir, vacuos Dīnys nav jau seņ, a ituos ari vaira nav. 🙂

ka itymā trokajā vaļstī koč kas pastuovātu koč cik ilgi, es varbyut varātu nūticēt, ka vyss kai nabejs taipat byus i iz prīšku. tok myuža laikā asu pīredziejuse tikai puormainis, deļtuo par taidu abstraktu lītu kai penseju dūmoju apmāram kai liduojumu iz Mienesi (tam nabogam ari šudiņ nazkaidu kapsulu īspēre suonā).

tai i palyku iz pauzis – a kū ta niu. jau puorguoju iz blogu platformys jaunū verseju, biļdi nūmainieju (a cik cīsšonu prasēja juos atrasšona – izaruod, ka maņ gondreiž nav nivīnys ar mani…) i pat īsuoču raksteit sovu dīnrokstu. a šaļtim laiks skrīn mudruok nakai cytom dīnom. pasamaina konteksts, i vyss ir cyts.

tai jis tī niu i stuov pamasts:

viersroksts – Sibira stuosti. Aizbraukšona

teksts – Kas lieni īt, tys labi īt. Kas nav atguojs par reizis, ar tū vaira nav juosasteidz.

i kai lai nasoka jau kurū reizi dzievē – nikuo svareiga navar ni paspēt, ni nūkavēt.

cik asu dzeivuojuse, nikas nav bejs iz ilgu laiku.

pioneru sorkonī galstuki i lapnums par pīdereibu. Latvejis pioneru zylī galstuki i nasapratne, kas tys par besu i kū taidi pioneri dora. baņteitis, prīveitis i ausekleiši. parteju bukleteni i plakati iz kotra ceļa stulpa – ej pa mīsta īlu, a iz Teve verās kandidati.

ar skautim i gaidom es jau beju gudruoka, pasyutieju eļnē – kam vajag, lai jemās. tai kai mozpulka vadeituoja beja bejušuo pionīru vadeituoja, nu tūs bāgu par gobolu. rūžukrūņa puļceņā nasastuoju, partū ka tī beja nazkaidys sīvītis ar putnim, galeigi sasaspīdušys golvā. i reiz redzieju, kai vīnu puiku ar svīsšonu īsvīde bazneicā, partū ka jam beja juoīt iz autobusu, a lyugšona vēļ nabeja beigusēs.

ari vysys partejis asu pasyutiejuse pupuos. kai vieleišonys īt, tai jau gaidi – kaids ārms byus kluot i pīduovuos dabasu putru. taipat kai vysys sektys i sludynuotuojus.

vieju ir daudz, kotram sova pyusšona. vieju ir par daudz, kab vysim izalūceitu leidza.

a varbyut vīneigais, kas ir asūšs i pastuoveigs, ari esi tikai tu pats. vysa suokums i gols, sakne i apsajimšona dzeivuot pa sovam.

sibirs1

Sčastlivuo dzeraune. Juļuss Ropša Ivana dāls (1964), latgalīts. Piec sīna tolkys ar Juļusa Babra (1930) zyrgu i boltū suneiti.

.

Roksts publiceits ite i piec tam diena.lv

Pluovi i dareituoji

dzeivuklis_sludynuojums

ka reits suocās ar eisziņu nu Seiksta, to vaira nasaprūti, kurs ite ir uorpus i kurs sistemā. varbyut byutiskais nūteik tikai ar mani pošu i tam nav nikaida sakara ar kolnu guozšonu voi cytom nabyutiskom lītom.

puorskaiti seņ nasatykta cylvāka nekrologu i aizadūmoj. a varbyut vysus taipat navar satikt vīnā laikā. a varbyut jūs var satikt tekstā kod nabejs.

15. septembrī Reigā RTU byus dzejis dīnu pasuokums, kū organizej LgSC.
saucās “Tehnodzeja” i veļteits vysaidim jaunajim, kam nav mīra i kas rūkās pa zynuotni i pluovoj pa tekstim.
es to saprotu, ka nav nivīna teksta maņ pošai. klusums.
kab varātu viļkt dorbu i dorbu, i dorbu, navar atsaļaut izīt uorpus. nu vīnys pusis žāl, nu ūtrys – itai vīgļuok. dzeļža buobai mīreiguoka dzeive kai plastmasys čeburaškai.

atvalinuojumā braukšu iz Sibiri. taipat vīn. vyss da kokla.

šaļtim vysa par daudz i dzeivi juonūmauc kai līkū uodu, atsasokūt nu vysa, kas ir i kas varātu byut. partū ka taidys cereibys i īšona pa īstaiguotom slīdem gols golā nadūd nikuo loba – nikod jau nabyus tai, kai dūmuots. a bez īdūmu i sapynu pīsapiļdeišonys vyss na tai. i vysa žāl, kas nanūteik. varbyut dzeja taišni i ir par tū, kas nanūteik.

atsaceišona ir jauna sapyna suokums. nazkaids aktivs sūļs. kai puorbraukšona dzeivuot iz cytu vītu, ustobys i smedziņu sakuortuošona. kai nullis punkts.

es taišni itaidā aspektā dūmoju par emigraceju sev apleik – vīns aizbrauc iz dzerauni i nūsašpļaun par dzeivi sistemā, cyts aizalaiž iz uorzemem i suoc nu nullis kai puordevieja. cyts vaira naskaita avīžu, nasaver teļvīzera i nasaklausa radejis. es nazynu, kurs ir vaira prūm.

jem sovu akmini i veļ, saceitu Kamī. apsazynoj sovus rūbežus i esi.

emigraceja ir drusku pošnuoveiba. bejušuo i asūšuo izdziesšona. kai delete tausteņš digitalūs biļžu albumā, kuru navari vērtīs myužeigi i kurs ciparu formatā globoj tikai nazkaidus gaismys nūspīdumus.

i kas zyna, iz kuo pasauļs turīs – iz pasauļa pluovu, kas napīsatur nikur ni ar piersta golu i myužeigi ceļā, voi iz dareituoju, kas veļ i veļ sovu akmini kolnā viersā, kab vīnu šaļti nūsastuotu i vārtūs, kai jis rypoj zemē – budžeta deficits, bezdorbs, finanšu krīze, inovaceju tryukums, vaira navar pa vacam. a apleik taidi dabasi. tuo deļ vīn vārts otkon kuopt kolnā ar vysu akmini.

lai voi kai. ir tik puors lītu, kū maņ navar atjimt nivīns, cikom es poša nadūdu. cereiba, speiteiba i radeituoja gors.

publiceits diena.lv

Kolnā kuopt

lugs

Leits vīnu nakti sytuos pa jumtu, navarieju aizmigt. Nazkaids itys laiks taids. Dzeivis i vysa par daudz.

Atsavadeit nu jauneibys draugu ir kai atsavadeit nu sovys jauneibys. Varbyut deļtuo cylvāki palīk vaci, ka jūs draugi aizbrauc iz Īreju i ASV, apsaprecej, apsabārnoj i aizīt sovā dzeivē, apsakraun ar dorbim i pagaist īšonuos i skrīšonuos, a gols golā nūmierst.

Iz Īreju vysim na braukt. Kaidam jau juopalīk i sātā i juodasaver, kab vyss byutu kuorteibā. A ar tū kuorteibu kai jau kod saīt – cytureiz gūvs salīn banku sektorā, cytureiz cyuku i teļu putra izskrīn iz presis i medeju, cytureiz otkon īt mīgs i nikuo nasagryb, a duorzā saaug ekonomiskuos nazuolis i nūād vysu runkuļu, buļbu, batviņu i būrkuonu spāku. Vot tev i krīze, vot i nalaime.

Dorbūs ar vysu myužu napagaissi. Bārni izaug. Vuots sadzeist. Nazkod tuos sovys dzeivis ir par daudz i gribīs ar vysim. Pasēdēt kai nazkod. Padzīduot, parunuot.

Iz smiļkšu kaļneņu voi krematoreju aizīsim vysi. Ak jau tī i sasatiksim. Varbyut vīneigajā vītā piec teikla onlaina i socialajim portalim byusim vīnā vītā vysi reizē. Vysi pasauļa pluovi i pagaisušī.

Vysu myužu cylvāks īpazeist cytus cylvākus, kab jūs otkon pagaisynuotu. Nikod vysi muni draugi nabyus vīnā vītā i laikā – cyts uorzemēs, cyts slimneicā, cyts dzeraunē, cyts komandiejumā, cyts jau mirs nazcik godu i vysleidza nazkuo tryukst. Vysi kūpā mes asam vīneigi socialajūs portalūs i myužeigajā dzeivē.

Vīnai paaudzei beja Brežneva bēris ar dūbē īkrytušu grobu i vokora ziņuos izgrīztim vuornu kiercīnim, cytai Diānys bēris ar luoceišim, balonim i sveceitem, trešai Juoņa Puovula bēris, a niu Džeksons nūmyra – jū apglobuoja onlainā i TV.
Kotrai paaudzei sovs TV šovs.

Nazkod, kod mane vēļ nabeja, kod es vēļ cacuojūs ar luočim iz greidys, baba ar sovom muosom runuoja par myrušajim. Juos zynuoja, ka bārns nikuo nasaprūt, partū ka varbyut nikuo tolkova vēļ narunoj.

Nu tuo laika manī ir mīrs. Nu tuos vacūs sīvīšu runuošonys, kur juos vysys kūpā gatavējēs smiertei i mīrynuoja cyta cytu. Voi varbyut vīnkuorši taipat sprīde i runuoja par sovu tyvūs cylvāku aizīšonu, saleidzynuoja sovys sajiutys, īguoduoja jūs

Dvēsele kai migleņa atsalaiž atsavadeit. Juos jiut tik suni, kas nūsagloboj butkā i kluseņom rej kai pa mīgam sapynā. Dūmuot, kai svešu. Dūmuot, kū ta sovu i taidu, kas vaira navar kaitēt i ir atgoujs tik apsavārtu.

Tai tūreiz, kod nūmyra tuos sātys muote. Jau vokors metēs, saule laidēs iz rīteišonu, taida kai dzaltona gaisma guoja puori i piec leita vyss pasauļs speidēja. Te pieški aizarēja suņs, tok na kai iz svešu. Kai īraudziejs kū ta i kai naradzādams. I tai Ane, Gele, Vere voi Paulina pasavēre pa lūgu, a tī duorzā kai migleņa puorīt. Kai ocu muoņs voi zam rauduošonys. I naticēja, i nadūmuoja, tok jau dreiži atnese ziņu – vinis sātys muote taišni tymā dīnā pret saulis rīteišonu nūmyruse. Ak jau puorstaiguoja sovu dzerauni, atsavadēja. I kai lai natic, kai nadūmoj. Dzeiva byudama tok jei ļūbēja zam vokora atīt gostūs i, taipat stuovādama ustobys prīškā, puorrunuot sovys dzelys.

Juos runuoja par smierti. Kai smierts atīt i atsasāst gultys golā i gaida, cikom tyvī atsavadēs nu aizguojieja. Kai taidā reizē juoattaisa lūgu vaļā, kab dvēsele ilgi nasasystu pa mīsu, namūceitu seve i cylvāka. Kab jei breivai aizītu dabasūs, kur jei i vīta, na poša vuorgtu i cytu vuordzynuotu – i tuo cylvāka, i palicieju, kam jis juokūp, ka palīk iz gultys itai nalaikā.

Juos runuoja i bīdynuoja cyta cytu – rauduot navajag, klīgt na tik. Ir juoļaun dvēselei aizīt mīreigai, kab jai nabyutu žāl palicieju i jei nasašvuorbuotu, nasabāduotu, napalyktu iz vītys jūs deļ. Dvēseli juopalaiž īt juos ceļu, kod daguojs juos laiks. Izarauduos piec tam, kod jei byus paceļu. Kod pošam sovys bādys byus bādojamys.

Varbyut tī i vysa atbiļde. Napajem ūtra par īluopa sovai dzeivei. Nagaidi, ka ūtrys dzeivuos tovā vītā i byus tovu nanūtykušūs sapynu eistynuojums. Bārnim sova dzeive, vacajim sova. Bārnim juobyut pošim, na sova tāva ar muoti naizadavušuos dzeivis īluopam. Maņ sova dzeive i tev. Kotram pošam sova atbiļdeiba pret sevi i cytim, na cytim pret tevi.

Dūd, Dīveni ūtram dūti, na nu ūtra meilai lyugti. Na tikai montu, bagateibu, naudu, koč i tys nu svora. Lobuok dūt ūtram, na dzeivuot iz kredita. Tok dreižuok dūt ūtram sovu dvēselis, sirds, gudreibys, vysys byušonys bagateibys, na gruobuotīs pa pasauli piec sveša monta i gudreibys.

Dūts deviejam atsadūd. Na jiemiejam. Partū ka lītys, idejis, vuordi i cylvāki atsagrīž, ka jī ir palaisti mīreigi aizīt, na piec jūs dzonojās kai ar maisu systs.

Apmāram tai. Taida maņ beja jutūne, kod tymā bezmīga naktī pasmūdu nu leita sisšonuos pa jumtu i iudiņa šveiksteišonys aiz lūga i īsuoču ituo dīnroksta (ci naktsroksta) malnrokstu i rokstūs raudzieju pasaceit, kas es asu, kai ir ar mani i kū es šeilaiks dūmoju. Tai maņ laikam šudiņ beja juopīroksta da gola i juopublicej.

Mīrā ar sevi i nūtīkūšū. Kab mane byutu vaira kai pasauļa i kab na pasauļs leistu munā dvēselē i gruobuotūs nateirom rūkom, a es poša byutu es poša.

Dīnroksts nu diena.lv

Puorlaiceigi

kopiKai tī ni beja voi byus, tok beja i byus. Tys īdvasmoj. Cereiba duraku mīrynuojums, a gudrī jau seņ ir nūguojuši nu pruota voi myruši. Cereibys ir myusu buferi, kab mes par daudz stypri nasasasystu ar dzeivi.

Kod rakstieju itū, atguoduoju Viļānu slimneicys pogolmu. Nazynu deļkuo. Laikam smadzinis ni tai sasaslēdze.

Asvaļteits pogolms, dzeiveibys kūki, beņčeits. A iz beņčeiša sēd veceits zyli streipainā flaneļa kitelī i verās, kai aug zuole. A es siežu mašynā, nazkuo gaidu i verūs, kai veceits nagaida nikuo. Jis tikai sēd i cer tikt vasals. Reizem nav juodora nikas – tikai juosēd i juogaida.Vyss apsastuoj, a laiks kreit kai leita lasis iudinī opolim riņčim.

Nikas nav tik svareigs, kab navarātu byut nasvareigs. Nav vaira ni slimneicys, ni ak jau veceiša. Slimneicā ak jau sēd sorgs i sorgoj naseņ izremoņteituos palatys, par kurom maņ koč pusgodu, tok beja lapnums – Viļānūs otkon kai pi cylvāku. Cik moksoj sorga olga, cik medmuosys – taupeišonai ir vysaidi veidi. Taida sajiuta, ka Latveja niu apklust, sastyngst, apsaraun, aprymst, īsakapsulej i sasaraun komulī kai ezs. Voi varbyut tikai vardive, kas cer, ka juos naīraudzēs.

Otkon leist leits. Otkon vosora kai baile, solts i rībeigs. I pa kuru laiku paīt dzeive – eisa kai Latvejis vosora: te uobeļneicys vēļ zīdēja, te jau aizamatuši uobeleiši, te statieji buļbys, te jau juorevej.

Verīs i breinojīs, kai paīt laiks. Kai vyss īt iz prīšku, a muna laika palīk vys mozuok i mozuok.

Lai voi kai, ir lītys, kas napuorīt. Cikom dzeivs, ir tik daudz vysa kuo, kas vēļ var nūtikt.

Tai vot i īsadūmuoju, i pīrakstieju. Atguoduojuse par itū karteņu.

Publiceits Dīnā, klausūtīs, kai aiz lūga leist leits.

Nikuo svareiga

pinineVieleišonys cauri, apleik klusums – kai i sacieju: apkluss profili draugūs, tviterī i blogūs īsastuos mīrs. Kaids vēļ pasaceis paļdis bolsuotuojim, kaids palyzguos rānys voi paškurynuos spolvys. Var gulēt mīreigi tuoļuok.

Viļānūs ari mīreigi. Vīns it kai apsazadzs bolsus, cyti laimeigi, ka nav nūgiuti. Ari itūgod vieleišonu kandidati sasatyka munā sātā – gon ni kuknē, a pogolmā. Breineigi dzeivuot mozā nūvodā ar septeņom partejom. Sūliejumu šovs i jimšonuos ni nazkur TV, a pi suņa butkys – jis rej, kandidati sūlej. 🙂

Viļānūs kai vysur. Voi ta nazoga voi nazags. Tu nazogtu? Naviltuotu?

Tūmār asu dzeiva. Mežā koza izlēce iz ceļa, napaspieju i suokt bremzēt. Až taida sajiuta, ka ar mašynys purnu dasadyuru juos spolvai. Nazkura sekuņdis daļa, vyss cauri. Juodzeivoj tuoļuok. Tik taida kai skafandra sajiuta – ka ir kaids, kas sorgoj. Namuoku tuo izstuosteit, tok jau nūtikšonys šaļtī zynuoju, ka nikuo nabyus, partū ka nikam nav juobyut. Ka tys ir tikai taipat, ka itūreiz nikuo, ka nikas nasabeidz.

Svātdīņ vokorā atsagrīžu Latvejā, iz rūbeža gara rynda. Nazkai narealai – tik vīgli ir izbraukt iz puors dīnu, iz nedeļgola uorā. Tepat sābrūs, apsavērt i mudri atpakaļ. A rynda kai baile. Latvejis pusē, prūtams. Vīgluos mašynys stuov i gaida. Stuņdi voi vaira.

Beju tykuse uorā nu Boltkrīvejis, a Latvejā mane nalaide. Stuovieju i nazkai morkotnai ap dūšu. Voi Latvejai mane vyspuor vajag? Voi Latvejai vajag sovu cylvāku?

Stuovi asvaļteita laukuma vydā – pa kreisi statiņs, pa labi statiņs, aizmugurē sveša vaļsts, a sovejai vaļstei naesi vajadzeigs. Kai cytaiž lai saprūt – ryndā vysys mašynys ar Latvejis numerim, a iz prīšku nateik. Īt minoti, catūrkšni, stuņde jau apleik.

Izaruod, Latgolā eistyn nav elektreibys. Pareizi vysu reidzuoni i runoj, naredziejuši tuoļuok par Ūgri. Rūbežpunktā tymss i kluss, rūbežsorgs sēd iz beņča i kladeitē roksta mašynu numerus, pasis datus. Ar rūku. Kai nazyn kura godu symta pisars. Laipni lyugti realitatē. Absurdam ir daudz vysaidu veidu. Stuovieju i nazynuoju – smītīs voi rauduot.

Runuoju iz rūbeža latgaliski. Ir tikai vīna vaļsts iz pasauļa, kur es ar īriednim, deputatim, rūbežsorgim, puordeviejom, uorstim i policistim varu runuot latgaliski. Cik moz tys ir i cik patīseibā daudz.

A piečuok tei koza izlēce. I saprūti – cik patīseibā teve ir moz, cik vuoreigs i mozeņš vyss ir. Vīna šaļteņa, cikom viejs nav nūpyuts pīnejis sāklys i jei stuov – opola i bolta bumba ar boltim i vīglim kristenim.

Cik aizauguse ir Latveja – vīni kryumi i meži. Cik maņ juos vajag voi Tev. Cik gruovu es voi Tu šūvosor asam izpļuovuši, kryumu izciertuši, cik puču īstatiejuši.

Tai vot i dzeivojam. Dīnu nu dīnys.

Sasajemu šaļteņai rakstiešonys, īlyku Dīnā.

Latgolys Radeja. In memoriam?

Kur diveji latvīši, tī treis partejis. Kur diveji latgalīši, tī… vysmoz divejis radejis.

Laikā, kod Latvejā deputati siej gryudus, sānolys i dubļus i smeļ zivs bolsuotuoju muorkā, ir interesnai vērtīs, kai te vīns, to ūtrys Eiropys parlamenta deputatu i pošvaļdeibu kandidats atguodoj par Latgolu. Izaruod, Latvejā ir ari Latgola. Izaruod, ari tī ir bolsuotuoji!

Cyts nu lela politkorektuma pat atzeist pieški sovu babu latgalīti i atguodoj puors vuordu latgaliski. Kab tik piec vieleišonu nanūtyktu lela amnezeja i naaizamierstu i tī puors vuordi.

Piec tam par Latgolu atguoduos piec vieleišonu i tī meklēs vaineigūs, parkū rezyltati ir taidi, kaidi jī ir.Pīminit munus vuordus junī. I īguodojit 2003. goda bolsuojumu par Latvejis pīsavīnuošonu Eiropys Savīneibai i griecinīku mekliejumus piec tam.

2003. goda 11. oktobris, “Dīnys” korespondenta Aleksandra Šabanova roksts “Bez cerībām” – ceļuojums iz Latgolu i eksotikys mekliejumi. Citeju: Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%.

Vaini autors meklej kolektivajā apzinē. Sok, bolsoj kai vysi sābri. Ka sābri par, i es par. ka pret, i es pret. Īmeslis? Austrumnīciskuo dūmuošona. Latgalīši tok ir cyti.

Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.

(Citeits nu tuo poša roksta, olūts: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/bez_ceriibaam)

Nabyutu atroduse ituo roksta, kab pyrms puors dīnu Googlis cioce najauši nabyutu atroduse cyta roksta. Munys 2003. goda rudiņa reakcejis iz jū. Juosoka, itys atrodums beja nagaideits. Tok ir pateikami atrast sevi nazkur i saprast, ka vys esi tei poša. Ka ir guojs laiks i ir bejs vysa besa, a sakne ir palykuse tei poša. Ka vari pasaraksteit zam sovu jauneibys korstumā saceitūs vuordu.

Tuoļuok gars citats nu munys tūreizejuos reakcejis iz rokstu, tok vēļ vaira – vaineigūs mekleišonys teņdeņci, kas tūlaik tyka plaši kuļtiveita radejā, presē i televizejā. Laikam tok Latgola gondreiž beja nūgremdiejuse īsastuošonu ES. Voi ari kaids nūsabeida, ka rezultati nav tik spūdri, kab varātu pasalīleit Eiropys acīs.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par», kaut, bez šaubām – pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.
Un vēl – ja jau kopš 1917. gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā, protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā, Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko rakstīt un šausmināties.
Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Citeits nu ituo olūta: http://www.diena.lv/lat/arhiivs/veestules/latgale_latvijaa.

Tai par latgalīšim i atguodoj – pyrms vieleišonu, kod ar gondreiž vardarbeigom metodem juoskoloj smadzinis i juosasūlej zalta kolnus. I piec vieleišonu, kod juomeklej vaineigī, kas puorsadavuši na tam spākam voi apjuoti i nūticiejuši.

Cytā laikā, kod nav vieleišonu i nikas nav juosūlej i juopylda, citejūt munu klasisbīdrini Santu, “Latgalīts ir zūbs dyrsā īryusiejušam īriedņam i sorkona lupota daguna golā nanūbrīdušai personeibai.”

Cytā laikā īriedni vībās kai zūbu suopēs, kod jim pavaicoj, kai vaļsts pylda Vaļsts volūdys lykumā sūleitū atbolstu i garantu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonai, atteisteibai i aizsardzeibai. Saeimys deputati (par sprostū tautu i narunuosim) pat nazyna, ka Latgolā školuos navuica latgalīšu rokstu volūdys. Latvejis školu sistemys augli spļauduos i lomojās rokstu komentarūs. A sabīdriskajūs medejūs, kū par sovu nūdūkļu naudu uztur ari latgalīši, latgaliski raida pusstuņdi nedeļā “Latvijas Radio” 4. kanalā storp mozuokumtauteibu raidiejumim.

Par kaidu sabīdreibys toleranci var runuot voi par sabīdreibys integreiteibu, ka Latvejis školā par cytaidū runoj labi ka rasisma i niegeru kontekstā, a poši školuotuoji, par pīmāru, satykti saīšonā pyrms Školuotuoju kongresa, privatuos sarunuos atsaļaun izasaceit tai, ka maņ palīk bais i psihologiski ir gryuts vēļ puors nedeļu piec sarunys. Sok, i tei ir Latvejis škola i Latvejis izgleiteiba, inteligenti i vuiceituoji.

Latvejai i Latvejis školai latgaliskuos Latvejis navajag – latgaliski latvyskuos Latgolys. Interesejūs par tū jau kaidus 10 godus i atbyldu par sovim vuordim. Ka pīruodēsit pretejū, pasaceišu paļdis.

Latgaliskuos Latvejis vajag puordesmit trokajim i puors NVO. Donkihotu ceiņa ar globalizacejis patmalem bez sovys vaļsts atbolsta – tik, cik puors projektim i puors aktivitatem, rokstūt projektus fondim ar apcierstu finansiejumu, otkon i otkon pīruodūt, ka vajag.

Tok, nu ūtrys pusis, kuru latgalīšu meseju vaļsts lai atbolsta? Sytās latgalīši cyts ar cytu kai ar čortim. Kab tik tys ūtrys napadareitu kuo nabejs… i nadabuotu monta i slavis.

Kai dzīsmē par Laimu, kas lem cylvāka liktini: vīnam lyka montu, slavi, ūtram gudru padūmeņ. Tuo gudruo padūmeņa maņ Latgolā i latgalīšu vydā, oi, kai pītryukst. Spiejis sasadorbuot kūpeiga lobuma vuordā.

Atsasaucūt iz naseneju sarunu skaipā: Lela daļa latgalīšu slymoj ar patriotīdūmeigumu i dūmoj, ka jī kai Latgolys patrioti ir vīneigī pasaulī i vīneigī pareizī. Ka kaids kū nabejs cytu soka, tys ir nakryškons voi duraks. Šaļtim ruodīs, ka daļa Latgolys patriotu grybātu sataiseit kulturviesturisku rezervatu i ap juo rūbežu pastateit statini. Kab cytaiž dūmojūšī nakryškoni i jūs principi natyktu vydā. Nu sirds žāl, ka lobys idejis aizīt pūstā. Tok egoisms i šauruo dūmuošona dora sovu – ir tikai divejis taisneibys: muna taisneiba i napareizuo. I gols golā taisneibys nav nivīnai taisneibai i naudys nav ni vīnai, ni ūtrai.

Maja beiguos tiks puordūta “Latgolys Radeja”. Itūreiz ak jau juridiski pareizi i ar golim. Cereibā, ka ari jaunais īpašnīks raidēs latgaliski. Īprīkšejū reizi gon ari cerēja, cereibys napīsapiļdēja. Bizness ir bizness. Biznesam nav dalis par gaistūšom volūdom i gaistūšim pasaulim, vierteibom i cylvākim. Gaistūšys volūdys, pasauli i cylvāki ir juosorgoj vaļstei – ļaužu kūpumam, sabīdreibai, apvīneibai.

Koč kultura i tai nav myusu vaļsts stypruo puse. Laikā, kod cylvāki, pagaisynoj dorbu i cereibys, kod jim beidzūt ir laiks gruomotom, jim sūlej atjimt i bibliotekys, i īspiejis. Laikā, kod varātu vuiceitīs i apgiut jaunys gudreibys, metodis, biblioteku dorba laiku samazynoj, slādz školys.

Tok niu vaira par latgaliski raidūšū “Latgolys Radeju”. Kai šudiņ laikam pusei Latgolys e-postā atrakstēja Valdis Labinskis:

(..) myusim tagad ļūti, ļūti steidzami radeja jōpōrdūt cytam. Maiņai jōnūteik maja beigās, cytaidi naudas tryukuma dēļ mēs ar 5. juni vairs naskanēsim, jo myusim LVRTC atslēgs elektreibu Rēzeknes un Daugovpiļs raideitōjim. Jaunais eipašnīks liks lītā tyuleņ 20.000 LVL, lai vysu tū vārstu. Ceru, ka jaunais eipašnīks attīceiba uz programmu nanūgrīzs vysu kai ar nazi. Dūmoju, ka junī vyss vēļ varētu turpynōtīs pa vacam, bet tōļōk sōktūs izmaiņas atbylstūši jaunā saiminīka vērtējumam cik tad latgaliska radeja ir vajadzeiga reklāmas devējim, pašvaļdeibam un sabīdreibai.

Tai kai viestulei beja dalykta kopeja (CC) lelai daļai Latgolys inteligencis, sabīdriskūs darbinīku, NVO ļaužu, atsaļuovu jū puorpublicēt sovā privatajā dīnrokstā “Naktineica” (adress http://saprge.wordpress.com/2009/05/22/latgales-radio/). Lai teik i tim, kas nav V. Labinska adresu sarokstā.

Skaitieju itū viestuli i nazynuoju – rauduot aiz smīkla par latgalīšu stulbumu. Voi aiz dusmis par latgalīšu stulbumu. Kur div latgalīši, tī vysmoz div radejis. Niu ari divejis “Latgolys Radejis” sātyslopys: http://www.munaradeja.lv/ i http://www.lr.lv/. Pat ka kurs vēļ grybātu gluobt voi paleidzēt – kuram to paleidzēt, kuru gluobt?

Ar itū ak jau varātu stuostu i beigt. Beja radeja. Vēļ ir radeja.

Paļdis V. Labinskam i vysim juo darbinīkim, ka radeja dzyma i beja tik ilgu laiku. Paļdis A. Bierzeņam, ka jis raudzēja i satracynuoja pasauli. Paļdis latgalīšu muzykantim, kam juos vajag i kas spielej lobdareibys koncertus naudys salaseišonai.

Īraudziejuse, ka Latgolys kulturys pastuoveišona ir zam vasara, Sandra Kalnīte vakar publicēja pretruneigi vierteitu dīnrokstu. Pretruneigi partū, ka latgalīši ir da vamta atsaāduši itūs pyrmsvieleišonu misionaru, kas brauc misejā piec bolsu i pasūlej pošu besu. A, tykuši pi varys, naīguodoj nikaidys Latgolys i kur ta vēļ latgaliskuos Latgolys.

Latgales radio pašlaik ir vienīgā balss reģionā, kas raida latgaliski un stiprina latgalisko, bet vienlaikus arī latvisko identitātes un kultūras apziņu. (..) Lai nosargātu, pietiktu ar pavisam nelielu palīdzību. Kaut vai valsts pasūtījumu Latgales radio, divi raidījumi nedēļā, kas ļautu izdzīvot līdz labākiem laikiem, kamēr valstij būs vairāk līdzekļu un gribas.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/sandra-kalniete/latgales-bagatiba-un-posts)

Par tū pošu problemu jau vairuok godu rauga runuot bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”. Tok plyka NVO bez politiskūs spāku i naudys kulis ir taids saucīņs bez atbolsa. Demokratiski var runuot, demokratiski var ari natikt izdziersta. Tik apklausta, voi eistyn aiz juos nastuov kaids politisks spāks – kura deļ byutu vārts sasasporuot i reagēt.

Nu ituo goda 9. februara presis relizis par vaļsts atbolsta tryukumu latgaliskajim medejim: Valsts atbalsts, kurš latgaliešu valodai kā nacionālai un Eiropas līmeņa vērtībai ir paredzēts Latvijas normatīvajos aktos, arī 2009.gadā tiks klaji ignorēts praksē: vienīgais latgaliešu valodā raidošais privātais medijs – Latgales radio – ir pārtraucis darbību, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, 2009.gada budžetā nav paredzēti. (..) latgaliešu valoda ir nacionāla un Eiropas līmeņa vērtība, kuras saglabāšanas un aizsargāšanas procesus, kā arī atbildību par valodas attīstību valsts nedrīkst uzvelt uz sabiedriskā un privātā sektora pleciem.

(Olūts: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/medijos-latgaliesu-valodas-nebus-ari-sogad)

Nūbeigumā puordūmom kaidys vakardīnys lobdareibys koncerta Rēzeknē klauseituojis puordūmys. Publiceitys juos teikla dīnysgruomotā.

Ap desmitiem vakarā gāju no Latgales radio atbalsts koncerta Rēzeknes kultūras namā. Mūsu pašu mūziķi centās no sirds. Atbalstītāju bija maz, daudz mazāk, nekā biju cerējusi. Varbūt tik tiešām nevienam neko nemaz nevajag? Latgalisks radio nav vajadzīgs? Bet varbūt nav jāskumst un jāpārdzīvo, katram cilvēkam, katrai tautai ir tas, ko mēs patiesi esam pelnījuši. Mēs bijām pelnījuši savu valodu, un mums tā bija. Vai būs tagad? Mēs nebūsim pelnījuši savu radio un mums tās vairs nebūs? Varbūt jāpavelk svītra apakšā un jāiet tālāk?

Niu tikai deus ex machina varā – voi nu jaunais Latgolys Radejis īpašnīks raidēs latgaliski, voi nu kontrolpakets tiks tim, kas gryb raideit latgaliski, voi ari vaļsts dotēs koč puors raidiejumu latgaliski.

Voi mes asam peļniejuši sovu radeju, sovu volūdu i, gols golā, sovu vaļsti?

Publiceits diena.lv

Atrodu teiklā

Kas es beju 2003. godā? Nikas īpašs. Tei poša, kas niule.

Izaruod, teiklā ir sasaglobuojušys līceibys ari nu tūs laiku. Nu nazkurīnis puorpubliceits komentars nazkaidam rokstam “Dīnā”: nazkaids Šabanovs roksta par Latgolu i latgalīšim piec LV bolsuojuma par īsastuošonu ES. Pošu rokstu izkosu Dīnys arhivā.

Ā, atrodu, pat nu kurīnis pajimts. Ir bejs īlykts Dīnā. troka buoba, ak jau syutiejuse e-postu. Naba jau roksta komentarūs rakstiejuse, voi tymūs laikūs moz beja teikls tik ilgi pīejams – e-postus rakstieju sātā i guoju ar disketi iz datorsalonu.

.

Jau pagājis laiks, kopš izlasīju 11.oktobra SestDienu, tomēr Aleksandra

Šabanova raksts Bez cerībām par sevi atgādina arī ikdienas steigā. Kā

latgalieti mani aizskar un aizvaino pēdējā laika tendence – vainīgos ne

tik urrā spožajam, kā gribētos, balsojumam par Latvijas uzņemšanu Eiropas

Savienībā meklēt Latgalē.

Turklāt, kas jo nepatīkamāk, tā ir tendence šī balsojuma iemeslus atrast

latgaliešu citādībā, neintegrētībā, nepareizībā. Rodas iespaids, ka

žurnālisti pirmo reizi pamana, ka ar Latvijas austrumu galu kaut kas nav

kārtībā, ka tur dzīvo tādi bezmaz Dieva doti cilvēciņi. Likumsakarīgs

turpinājums ilgi kultivētajam uzskatam par Latgali kā māla podu, Aglonas

svētku, baznīcu, neskartās dabas un atsaucīgo cilvēku zemi.

A.Šabanova rakstā jaušams patiess izbrīns, ka Latgalē vēl sastopami

kolhozi, kad taču visam sen jau bija jābūt sagrautam, izlaupītam,

aizaugušam. Būt kolhozā nav moderni. Tāpat kā nav moderni atšķirties,

dzīvot laukos un braukt ar zirgu. Tendenciozi izskan Bebrenes un Kruķu

salīdzinājums par labu pirmajai: «Tā nav īsti Latgale, bet Sēlija.» Vai

autors ir bijis kaut vai Rikavā, Nagļos, Viļānos, Sakstagalā, kas taču

turpat netālu no Kruķiem?

Šoruden pēc 20.septembra man pirmo reizi mūžā ir tā nepatīkamā sajūta, kas

droši vien manu vecāku paaudzei liedza runāt latgaliski uz ielas,

auditorijā, darbā – ne vien Rīgā, bet pat latgaliešu vidē. Ka man kāds

laikrakstā, žurnālā, radio, TV varētu aizrādīt, ka mana identitāte ir

nepareiza. Ka mana valoda ir nepareiza, attieksme pret dzīvi, ka manas

domas neatbilst vispārkultivētajai normai.

Varbūt šoreiz nav tik svarīgi, vai tika balsots par «pret» vai pret «par»,

kaut, bez šaubām ? pret būšanai Eiropā un pret saldi sasolītajai

saulainajai nākotnei skanēja daudz skaļāk un iespaidīgāk nekā pret tam un

tam saldinātajam vēlēšanu sarakstam tajās un tajās sīrupaini reklamētajās

Saeimas vēlēšanās, pēc kurām nomalē nemainās absolūti nekas.

Un vēl ? ja jau kopš1917.gada Latgale ir spējusi pastāvēt Latvijā, no tās

nepiedzīvojot ne īpaši lielu mīlestību, ne lielu ieinteresētību tās

liktenī, kāpēc latgalietim sevi identificēt ar centra solījumiem, ar gaišo

pareizā cilvēka tēlu, kas izvēlas un balso pareizi, dzīvo pareizi, lasa

pareizos žurnālus un iepērkas pareizajos veikalos? Varbūt šis balsojums ir

tikpat normāls un likumsakarīgs kā kāds cits, kas noticis citur Latvijā,

protestējot pret citādi domājošo salīdzināšanu ar tizliem purvā braucējiem

un stulbiem kāpējiem uz grābekļa. Jo būt citādam latgalietim ir tik

pierasti – samierināties un vilkt dzīvi kaut kur Rekovā, Šķaunē, Bukmuižā,

Putānos, Izvaltā, Tartakā, Bondaros, Malnavā, bet pārējās Latvijas acīs

būt eksotikai, ko izvelk dienasgaismā, kad centrā galīgi aptrūcies, par ko

rakstīt un šausmināties.

Ja jau Latvijai gar Latgali ilgu laiku nav bijis daļas, tad kāpēc Latgalei

nav tiesību balsot, kā tai ienāk prātā? Un, ja Latvijas TV par Latgali

runā varbūt tikpat bieži, cik Krievijas TV, kāpēc latgalietim ir jāizvēlas

pirmā? Lai uzzinātu, kā iet rīdziniekiem, kāda raža Kurzemē, kādi tirgi

Vidzemē? Un kad zemgalieši un kurzemnieki uzzinās, kā iet latgaliešiem?

Varbūt šis balsojums tomēr lieku reizi liks paskatīties uz Latvijas

austrumiem – savas ilgās nošķirtības dēļ citādās un citādības dēļ

nošķīrušās, un apzināti vai neapzināti nošķirtās zemes virzienā. Cerams

gan, ka objektīvi, nevis caur senu aizspriedumu prizmu.

Reita byušona

Pyrmūdīnis reits ar aizaguliešonu. Mūdynuotuojs nav nūzvaniejs. Siedi gultā ar kopeja krušku i saprūti – itys to byutu bejs i varātu byut reits, kod raksteitu. Nazkas ir atsakluojs, elektreibys vodim nūtreita plastmasa cauruleite. Pasauļs dasadur, i es radzu vaira.

Na kotra dīna ir breinums. Na kotra rakstiešona ir pasaceļšona. A ir taidi skumeigi i reizē spāka pylni reiti, kod zyni, ka vari liduot. Kod sapynā esi liduojuse. Jis ir vēļ tepat – sapyns. I es tepat – vēļ bez kasdīnys skrīšonys i bez bļaka sīvītis maskys.  Dzeiva i vuoreiga.

Nu rakstiešonys nivīns nav bogots palics. Kab nu rakstiešonys palyktu bogots, ir juoīlīk daudz dorba i vyss juolīk iz spēlis – talants i atjauteiba, agents i byušona. Latvju prozys karalīnis titula maņ navajag, pasorg Dīvs. Maņ navajag nivīna titula, nu tuo maņ matās nalabi. Ar vysleluokū prīcu es vīnkuorši rokstu i koč voi napabeidzu. Parosti jau napabeidzu. Maņ pateik process.

Īkopeišu div piedejūs dīnrokstus nu Dīnys. Sataisieju eksperimentu deļ seve pošys – voi varu pīraksteit par reizis, ka kas nūteik.

______________________________________________________

Muzeju nakts prīceni

Sestdiena, 16. maijs (2009) 20:30
Izdūmuoju, ka navar tok kotru reizi dīnroksta raksteišonu atlikt dīnom i nedeļom. Kaidu reizi vajag i mudri, i par reizis.Šudiņ piecpušdīnē beju iz seminaru par gūdu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai, kū reikuoja Latgolys Studentu centrs i Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešuo Zvaigzne”. Obeju pušu apsajimšona sareikuot kū nabejs kūpā beidzūt saguoja i izadeve. Seminars beiguos beja taids nikuo – ar referatim. Nabeju gaidiejuse, ka tik svareigai i nūpītnai. Ļaužu tože nacarātai daudz, aptryuka beņču.

Guojīņs nu bīdreibu sātys iz LgSC biroju beja breineigs. Puori nazkaidai pļovai, puori garažom pa apsyunuojušu jumtu, cauri uobeļduorzam i vēļ nazkaidim brikšnim. Myužam nabyutu zynuojuse, ka Reigys centrā ir taidys breineigys vītys. Kai jau kuorteigā dzeraunē!

Olimpejā nūpierkom dzaltonu slūtu ar taurineišim. Cīši unikalu. Vysim bārnim pa ceļam patyka. Labi, ka naatjēme. Cerīs, ka birojā niu byus teirs i prīca mēzt i struoduot. 🙂

Slūta patyka ari Muzeju nakts ļaudim, kas lelā skaitā pluovuoja pa Antonejis īlu. Taida slūta jau nav kuram kotram. Na kotrai rogonai slūta ar taurineišim!

Kab dīnrokstā byutu ari kaids aktuals akcents, puors karteņu. Vasalys treis. Izaruod, ka Tele2 mobilais internets tūmār pavalk pat karteņu īluodi, koč cytaiž kūpā ar Vystu pat Reigā ir nanormala bremze – kuojmynams.

1. Pi Farmacejis muzeja beja sasastuojuse rynda iz dzeirem miera laikā – vasalu kvartalu da pošys Elizabetis īlys. Krīzis laikā kotram gribīs kaida prīceņa, kaidys būraukys, farizeja voi šarlatana. Ka ni dzeivē, koč muzejā.

2. Itai Latgolā nalegali puorrakstēja gruomotys drukys aizlīguma laikā nu 1865. da 1904. godam, kod navarēja raksteit latiņu burtim i beja juoroksta kirilicā. Puorejim latvīšim Atmūda, eposs i romani, Latgolys latvīšim – puotori i tī poši paslaptiņ.

3. Seminars drukys aizlīguma atceļšonys gūdam.  Piec nūskaiteitūs referatu vaicuojumi i runys. Kai beja Latgolā, kai ir. Kai nazkod vaļdeiba aizlīdze drukuot, a niu poši nadrukoj – nav skaiteituoju, volūdys ļauds namuok, gruomotys duorgys.

Tys apmāram vyss. Siežam niu LgSC birojā, dzeram zuoļu čaju i brīstam Muzeju naktei – nazkai uorā par daudz gaišs i vysur ļaužu par daudz. Ni vydā, ni uorā. Laikam byus juoīt iz muzejim dīnys laikā. Voi juotaisa sovs latglīšu muzejs.

Reit iz Breivdobys muzeju, iz Latgalīšu dīnu. 12 stuņdēs suokums.

P. S. Atlaidit. 😀 Maņ sajuka muzeji.
Tys nabeja Farmacejis, a Medicinys muzejs. Pareizuok sokūt, Paula Stradeņa medicinys viesturis muzejs Antonejis īlā 1, tīpat sābrūs LgSC.
Īmainējem Leiksnys krušku ar tautysdzīsmi pret 3 īejis biletim kaidai cytai reizei.
Poša navaru niu sovā dīnrokstā ituo izlobuot. :)))

______________________________________________________

Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā

Svētdiena, 17. maijs (2009) 23:35
.
Kai tī vakar ni beja ar tū Farmacejis i Medicinys muzeju, tok Muzeju naktī ryndys jam beja unikalys. Tai kai Latgolys Studentu centra Reigys birojs atsarūn sābrūs – tīpat iz Antonejis īlys, tod mes, pa nazcik reižu staiguodami iz prīšku i atpakaļ, īviertējem i tuos ryndys, i nazkai vīnu reizi najauši tykom vydā i pošā muzejā. Tai kai ļaužu beja par daudz, pret Leiksnys kruškeņu ar tautysdzīsmi īmainējem īejis biletus kaida breivuokai reizei. Muzeju nakts deļtuo i dūmuotu, kab atsagrīztu muzejā.Šudiņ muzeju prīca turpynuojuos. Breivdobys muzejā, kur beja Latgalīšu dīna.

Reits suocēs ar daīšonu pi lūga, kab apsavārtu, kas radzams aiz lūga. Izaruod, tī beja azars ar stryukloku juo vydā, makšernīki krostā. I pi babu kūptuos, reveituos, lītuos puču dūbis, kas apspraudeita ar kludzeņom i apvylkta ar nazkaidim šņūrkim – kab kaids naījauktu vydā ci varbyut kaidi zaboboni (ticiejumi), sēdēja diveji kači. Vīns bolts, ūtrys malns.

Nu kai dīna var saīt švaka, ka sābru babys jau apliejušys pučis i tī sūpluok sēd malns kačs, bolts kačs? Taida dīnai juosaīt iz gūda.

Saguoja jau ar. Ar ļustem muzejā, krūgā i autobusā. Ka tik poši lobi cylvāki, tod i apleik vyss labi.

Gūds kam gūds, informaceju, ka Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā nūtiks itū, ni cytu nedeļ, izzynuoju tik laikam itū pīktdiņ. Da tuo laika mes i Googlis cioce dzeivuojom kai informacejis pūrā. I izzynuoju tik deļtuo, ka muzeja darbineica Siļva struodoj ari munā dorbā i pastuostēja. Cytaiž naboga cioce Google i pa šai dīnai ak jau pīduovoj obejus datumus. :D
Tok ar vysu zynuošonu taipat bejom stuņdi par agri muzejā. Izaruod, pamaineits pasuokuma suokums… :D Pat muzeja afišā izlepeiti cyti stuņžu laiki. Suokums ni 12, a 13 stuņdēs. Tai goduos.

Lai ari gols golā sasalasējem lels pulks cylvāku, pasuokums beja taids stypri paškidrys. Laiks ari pasolts. Cytim godim beja pulka syltuoks i saulainuoks – laikam kam cytim godim itū pasuokumu reikuoja ap divdasmytajim datumim, kod laiks jau īsiļs.

Itūgod Latgalīšu dīnā pītryuka Maja dzīduojumu pi krysta, babeņu dzīšmu i značku viļkšonys, saulē veistūšu tuļpu i vysys dzeivuos rūseibys. Kasgods itymā dīnā muzejā až ni kai kopusvātkūs – rods sateik rodu i draugs draugu. Ruodīs, piedejūs godus Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā jau beja palykuse par taidu kai sovejūs saīšonys vītu – Reigys latgalīšu vacuokajai paaudzei ar sumceņom i unucānim, videjai paaudzei ar bārnim i fotoaparatim, jaunīšim ar daņčim i kūpā byušonu.

Kab ni Sv. Mišs ar seminaristim i bazneickungu Edgaru Cakulu… varātu i saceit, ka pakuosta dīna i 2 lati. :D Tai koč iz bazneicu aizīts. Īsvieteits Eleonorvilis kapleicys oltora obrozs – bejušuo obroza kopeja, kū sataisiejs Andris Začests i kas niu stuovēs muzejā. Paļdis Dīvam i muokslinīkam, obrozs ir sataiseits ar ellis kruosu – svieteitais iudiņs jam navuodēja.

Tok var jau byut, ka tei taida “leluos goris” ci lygys (krīzis) laika nalaime – ka vyss tai mozuok i lieņuok. Voi varbyut Breivdobys muzeja taktika i koncepceja – amatnīku dorbu demonstriejumi i tierdzeņš, a nu pasuokumu tik Sv. Mišs kapleicā  i piečuok pi Latgolys sātys “Dzigys” spieleišona. Nikuo līka. Pat ni mikrofona runuotuojim.

Tok vys jau nabeja tik trokai. Lobā kompanejā vysur labi. :D Latgalīts i iz plyka calma ir latgalīts.
Beja i kapelys “Dziga” koncerts, i Ludzys amatnīku dorbu tierdzeņš, i varēja paaust lynu dvīli i pīmiereit postolys, i īpyust peileitē i pagrabynuot klabatys, i paspēlēt gonu laika veikleibys spēlis ar akmistenim i pasist barabanu. Ka tik ir gribiešona.

Ļaužu to gon beja stypri pamoz – tikai tī, kas izzynuoja najauši voi jau beja muzejā. Leluokuo daļa ļaužu uorzemnīku, ni poši Reigys latgalīši. Seviški aktivs beja kaids japuoņs (vysmoz mes jū īsaucem par japuoni, partū ka nasaorientejom Kitaja i Taivana, Koreja, Sibira i Japanys tauteibuos), kas ak jau nūfotografēja vysys “Dzigys” spālātuoju nūts, grumbys i zūbus – ar teleobjektivu daleida kaida pusmetra attuolumā. Tai ka vysim prīca – i spālātuojim, i klauseituojim, i dzīduotuojim i doncuotuojim. Seviški kod mes sadzīduojom leidza i japuoņs nūfotografēja i nūfiļmēja ari myusu nūts, grumbys i zūbus.

Eisi sokūt – drupeit jau beja taids kai ar kreisū rūku organizeits pasuokums. Laikam muzejam pošam lyga dasamatuse i darbinīku tryukums. Voi ari nabeja nivīna, kas da gola atbiļd par itū pasuokumu i labi suoktūs dorbus i idejis davad da gola.
Nazkai tai i nūrunuojom, ka cytugod laikam juoreikoj pošim – LgSC. Koč i bez naudys, šaļtim daudz vaira var, ka ir gribiešona i azarts, interese. Kai smejīs, latgalīšim labi pasadūd kopusvātki, piec leidzeiga principa i juoorganizej. Ar rodu byušonu, šprotu tortim i šmakovceņu.

Bet nu vīns lobums ir. Nūdybynuojom LgSC folklorys kūri. Dzīd daudzbaļseigi – kotrys sovā bolsā. Parosti dzīd krūgūs i autobusūs, nosoj džinsus. Daguoja gols golā krūgā i autobusā dzīduot pošim. Ar latgalīšu repertuaru puors stuņdis izvylkom, tod jau i bolss beja gotovs. Laikam bez ols – ar kefiru i tušeitim kuopustim – nav nikaida dzīduošona. Pi attīceiga treneņa i pīdūmuošonys ar laiku dzīšmu vajadzātu pītikt vysai naktei.

Tai ka lobs, kas beja. Iz prīšku byus vēļ kas nabejs cyts. :D

Kai īlys vydā, gaidūt zaļū gaismu, pazeistamā meļdeņā tyka dzīduots: “Maņ apleik myužeigs Juglys ceļš, i myužeigs ceļš zam kuoju. Jis vad iz zemi laimeigū, a izaruod – iz sātu. Kur zaļuo gaisma, tymsuo nakts, kur mygla rūkom maigom, kur, laimis bārnus meklejūt, kasdīnys Laima staigoj.”

Lai jaunajā dorba nedeļā Tev atsaveic vysi dorbi i smaida kači i cylvāki!

______________________________________________________

Tok vydā nazkas reizē skumst i reizē smejās. Varbyut es nikuo tai i napīraksteitu, tok niu ir taida sajiuta kai nazkū sevī nūkaut. Juoīt iz dorbu. Pi dorba, pi dorba, pi dorba. Ak jau vēļ godu maņ nabyus laika sev. A varbyut myužeigi.

Dzīsme, kū atrodu najauši i kas niu skaņ munā Youtube dzīšmu listē. Par tū pošu temu i par vysu myužeigū.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=Z_DYVP6OiZs]

Vysur mīreigs laiks, ka es poša mīrā beju

saeima_1931

Cikom vīni pliešās par tū, ka krīvi ir maitys, a cytim maitys ir latvīši, cikom nu hokeja sorkonboltsorkonūs i 9. maja sorkonūs karūgu ļauds puorsamat iz geju daudzkruosainajim karūgim, es dūmoju, voi vyspuor grybu kuo raksteit. Kod apleik vysi bļaustuos, ir cīši lels vylynuojums nūīt maleņā i pasavērt iz bļaunūšūs ārmu.

Vys verūs, kai pazinis jemās ar balotiešonūs i vieleišonom. Nazkod beja pruoteigi cylvāki, niu roksta blogūs totalys glupuosts i socialajūs portalūs līk politiskuos reklamys. Pruoteigi cylvāki – es dūmoju taidi, ar kū var apsarunuot par dzeivi, navys par politiku. Ka par daudz runuot par politiku, to i dzeivis nikaidys.

Īsadūmojit, lels tierga laukums. Vysi sakuopuši iz bucu i bļaun. Sludynoj, aicynoj, mudynoj. Kotrys sovā bolsā – kurs skaļuok. Demokrateja. Tev tože ir izvēle. Kuopt iz breivuos i tev rezerveituos bucys i kū ta saceit. Īraksteit vuordu i paroli, īīt sistemā i raksteit dīnrokstu sūpluok vysim cytim voi nā.

A tekstu to kai bailis. Cyts par cytu. Purynojās kai vystys smiļtī pi klāva – izaplātušys, izalykušys, kuojis izstīpušys, golvu atsvīdušys. Sauleite speid, vysi verās. Nanormals kaifs itai – sovys spolvys spūdrynuot i ka vēļ pasaver. Popularitate, reitingi. PR mašyna struodoj ryukdama.

Vys tik dūmoju – voi jī eistyn tic tam, kū roksta. I kur jim vysim ir tik daudz laika, kab raksteitu itūs tekstu kolnus – vysūs socialajūs teiklūs, sātyslopuos, tviterī i nazyn kur. Vysmoz es tuo vysa svīksta, kas niu guožās puori golvai, navaru ni spēt, ni maņ gribīs puorskaiteit. Kūrslums pret trūksni.

A ļauds prīceigi. Lelajā tolkā apmauce krekleņus ar parteju logo, lasēja syudus plastmasys kulēs – ekologiski. Niu jim ir vīdūklis par 9. maju i par 15. maju. Narunojūt nimoz par gejim. Geji vyspuor pasagadēja zam vieleišonu kai gords kimūss: saimis vierteibys, demokratejis vierteibys, vuorda breiveiba, myusu bārnu laime. Pylns komplekts – līc pa taisnū bukletā, blogā voi reklamys kinā.

Itymā zemē vysi rauš politiskū kapitalu iz cytaidūs riekina. Ite vēļ labi, ka tu esi tikai gejs. A īsadūmoj – tu esi gejs, krīvs i bezdarbnīks ar kreditu iz 30 godu. Voi latgalīts, gejs i vēļ invalids, kam vajag duorgys kompensejamys zuolis i kam pīder tikai Makintoš dators. Voi krīvs staravers nazkur Latgolys dzeraunē, kura bārnim slādz školu, atceļ autobusa reisus, ceļu nagreiderej, pi vīna slādz slimneicu, a saimis bogotuokajam cylvākam dzedam penseju moksuos tikai bankā iz kartis. Dzeivis nikaidys.

I vēļ vysi plucynoj tovys spolvys i lein zam deča. Voi varieji jimt kreditu, ka tev nav bārnu. Voi varieji dzemdēt četrus bārnus, ka tev ir magistra grads akademiskā leidzīnī i namuoki stateit buļbu i slaukt gūvs. A ka pīdzemdieji četrus bārnus, kur beja pruots izaškiert nu veira dzāruoja i vysleidza palikt dzeivuot dzeruanē. I kai tu vari slymuot i prasēt zuolis ašņaspīdīņam, ka vaļstei jau tai gryuts. I kaida besa piec tu vyspuor dzeivoj dzeraunē, ka mīškuonim juomoksoj par tovom slimneicom, školom i celim.

Zam vieleišonu ļauds palīk drusku taidi kai sazombeiti. Suoc runuot svešys patīseibys. Ka esi labejā partejā, to pyut vīnā stabulē, ka kreisā – to cytā. A ka esi partejā, kas izlākuse kai zvaigzne pi dabasu i itamuos vieleišonuos pylda mesejis lūmu, to juosoka par vysim, cik jī švaki, i cik tu lobs. Kai gluobsi i pesteisi. Koč zyni, ka ni gluobsi i ni pesteisi.

Par itū es breinojūs vysu vaira. Voi eistyn kaids cylvāks tic, ka, īīdams politikā kai jaunuotnis grupenis skryuveite, skraideidams ar partejis maiku pa piketim i komenteidams pa portalim sovys partejis lobā, varēs maineit pasauli. Ka skryuve vyspuor kū nabejs var maineit, dasaslīdama kaidam spākam.

Deļtuo es i naasu nivīnā partejā i nasataisu byut. Kam maņ byutu juopyuš kaidā cyta pastateitā stabulē tik deļtuo, ka partejis lineja tai prosa? Kaids paceļ pierstu i vysim juodora, kai līk – i vysi dora. Kaids pasoka, ka tolka ir labi, i vysim juoskrīn ar plastmasa maisim laseit ceļamolys syudus. Dūmuot, tys plastmasa maiss sapyus muna myuža laikā. I dūmuot, piec mieneša otkon vyss nabyus aizdiersts.

Vakar siedieju i pieški saprotu. Cik labi. Varu runuot i varu narunuot. Varu kuopt iz tierga laukuma bucys i sūpluok pasauļa gluobejim i sludynuotuojim sovā dīnrokstā ci blogā stuosteit sovejuos pupu myzys. I varu nakuopt. Vīneigīs, kas mainuos – kaids puorskaitēs muna teksta. Voi kaids cyts pavaicuos, parkū narokstu.

Ar atvīgluojumu naapzynuoti nūsapyušu: cik labi, ka es nikur nakandideju. Ar tik ciļviecisku slinkumu i prīcu. Nivīnam nav juoskoloj smadzinis, cik es loba. Taida breiveibys sajiuta. Esi slinka kai maita, tok i esi slinka kai maita. Dabeigi slinka i dabeigi maita.

Pat bloga nivīns mane navar dalikt pīraksteit. Ni Dīnai, ni Viestnešam. Nagrybu i narokstu. I nivīnam nu tuo nikas. Itai var atlikt vysu dzeivi i nikas nasamaina.

A šudiņ īguoduoju, ka tok 15. majs. Piec 1934. goda 15. maja Latveja suoce maluot Latgolai i napiļdeit, kū beja sūliejuse vaļsts dybynuošonys laikā, kod latvīši apsavīnuoja, apvīnuoja sovys zemis i sataisēja sev vaļsti.

Es naraksteišu nikuo vaira. Nagrybu vuordu plyudu i nikaidu agitaceju. Šudiņ es vīnkuorši pīsaucu i atguodoju tuos vierteibys: volūdu, raksteibu, breiveibu i cytaidumu, kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā.

Vīnkuorši pasaverit iz 1931. goda Saeimys vieleišonu biletena. 4. saroksts, Latgolys apgobols. Latgaliski.

Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs. Školuos, pošvaļdeibuos, vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā.

Ā, i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis vysim, kas atbrauce iz Tievanānu pavasari 9. majā i skaitēja sovus tekstus, klausējēs cytu skaiteitū, asistēja pi syvānu pierkšonys i tierga breinumu vieršonuos. Ka es nabyutu tik slinka, es dalyktu kartenis nu puors pādejūs latgaliskūs pasuokumu, koč voi latgalīšu škoļnīku olimpiadis i runys konkursa “Vuolyudzāni” voi latgalīšu literatu pasuokuma “Tievanānu pavasars”, voi unikaluo Viļānu tierga, par kū beja, ir voi byus Annys Rancānis roksts “Dīnā”. Voi Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, kas tyka sataiseita pyrmū reizi i kur vīnā nu nominaceju beja nūsaukts ari itys Dīnys dīnroksts. Tok es asu slinka. Kartenis varbyut byus, tok ni šudiņ.

_____________________________________________

Niu mīdz i lepej (copy-paste) pasuokumu reklama. Ka jau sasajiemu itam dīnrokstam.

Drupeit informacejis nu LgSC dīnroksta ziņu skrienis. Par puors tyvuokajim pasuocīnim i byušonom.

Pyrmudiņ, 18. majā, Latgalīšu rokstu volūdys kursi Latvejis Nacionalajā bibliotekā – Kr. Barona īlā 14, Eiropys Padūmis Informacejis centra 312. telpā. Vita ir pīrakstiejuse cīši lobu atrasšonys pavuiceibu: “Tys ir 3. stuovā. Ka īīsi bibliotekā, tod kuop iz 2. stuovu (nikur cytur aizkuopt navar), lelajā ustobā ar datorim pasagrīz pa kreisi (bibliotekys darbinīkam, kas sēd aiz gaļdeņa, var pasaceit, ka ej iz kursim), tod ej da trepu i izkuop vīnu stuovu iz augšu. Pretim byus durovys ar kursu plakatu. Tī ej vydā. Vyspuor jau itim kursim beja juopīsasoka iz e-postu lgsc@inbox.lv i ir jau bejušys divejis nūdarbeibys i vīna lekceja, kuru skaitēja Lideja Leikuma, tok vēļ paradzātys 5 nūdarbeibys. Tai ka iz prīšku! Vuicīs i kūp sovu latgalīšu rokstu volūdu! Kursi teik pasnīgti divejom grupom: 17:00 – īsuociejim, 18:15 – prakstiskuos nūdarbeibys raksteibys apgivē. Ari itymā semestrī kursi ir bez moksys – paļdis LNB i KKF! ;)”

Cyta storpā. Vitai ir sataiseits cīši interesnys dīnroksts “Sauve”. Par vysaidim gadīnim juos dzeivē, juos puordūmys i vyss kas cyts – īskaitut burlakstuostus par juos stopiešonys pīredzi. Ari Vita roksta latgaliski!

Sastdiņ, 16. majā 15:00 stuņdēs Reigā, Slūkys īlā 37, Itys Kozakevičis Latvejis nacionalūs kulturys bīdreibu asociacejis telpuos, nūtiks seminars par gūdu latgalīšu drukys aizlīguma atceļšonys 105. godadīnai. Reikoj bīdreiba “Latgolys Studentu centrs” sadarbeibā ar bīdreibu “Trešuo Zvaigzne”. Seminarā runuos Lideja Leikuma, Ināra Klekere-Krekele, Kristīne Zute i Muora Mortuzāne. Vakar naktī izzynuoju, ka es tože tī runuošu par sātys arhiva materialim – leidzeigi kai Pīterburgys konfereņcē, kur skaitieju referatu par vysu bagateibu, kū var atrast sprostā Latgolys sātā. Piec izgleitojūšuos dalis paradzāts čajs i kopejs, vareiba turpynuot izagleituošonu naformaluos sarunuos i gaisūtnē. Leidza pajem gastiņci čaja i kopeja pauzei 🙂

Ka gribi nedeļgolā pabyut pi dobys ciču (skaņ labi) i paūst pavasara smuordus, ir pādejuo vareiba dabuot pādejū īlyugumu iz Nacionaluo Botāniskuo duorza godatiergu 16. majā (Salaspilī), kur cyta storpā ekskursejis var pasyuteit na tikai latvyski i cytuos mēlēs, a ari latgalsiki. Par tū pošu cenu! Ka gribi īlyuguma, vyss, kas Tev juodora – pareizi juoatbiļd iz 3 vaicuojumu. Verīs LgSC dīnrokstā. Tik naveļc garumā! Tys ir minotu, na stuņžu vaicuojums.

Svātdiņ, 17.majā 12:00 stuņdēs Breivdobys muzejā byus pasuokums “Latgalīšu dīna”. Spēlēs kapela “Dziga”, varēs nūpierkt Ludzys amatnīceibys centra amatnīku i tautys omota meisteru dorbus. Eleonorvilis kapelā byus Sv. Mišs latgaliski – vadēs bazneickungs Edgars Cakuls, pīsadalēs Goreiguo seminara studenti. Sūlejās byut tikpat lobs pasuokums kai kasgods majā. Ka sātā nav buļbu statiešonys tolkys, var atīt iz muzeju.

Nui, i runojūt par muzejim. Paguojušuo Muzeju nakts Rēzeknē beja breineiga. Tik gordu blīņu tik lobā kompanejā natyku āduse i nazynu, kod iesšu. Vīneigi varbyut Tievanānu pavasara atskaņuos junī – kod otkon byus Viļānu tiergs i itūreiz pierksim cuoļus.

Itūgod piec puspasauļa apjuodeleišonys vīnu nedeļgolu byušu Reigā. Cik ta var juot! Izdūmuojom, ka pyrms Muzeju nakts varātu sasatikt LgSC Reigys birojā, Antonejis īlā 8-3/6. Tonis birojā sataisēt špeka maizis i īt meklēt breinumus naksneigajā Reigā. Ap kaidom 17:00 stuņdem vokorā. Voi kai jau tī saīs.

Kū mozuok planavoj, tū lobuok saīt. Lai lobs nedeļgols!

Kai dzeivuosi, tai i byus. 🙂

Publiceits diena.lv

Kai es guoju iz blogeru forumu

diena_apmekletajs

Kod “Latvejis Postā” Reigys Centralajā dzeļzceļa stacejā beju nūdavuse apmāram 400 gramu vysaidu projektu i samoksuojuse par tū nacarāti moz (mokā palyka puori pat vīna boltuo moneta, narunojūt par dzaltonajom i bryunajom), izdūmuoju tūmār aizīt iz “Dīnys” reikuotū blogeru forumu. Pa nazkaidim vuojuma murgim pat beju pīsasacejuse, koč parosti itaidys akcejis ignoreju, ka kaids nasajem aiz škvarnika i naaizvalk. Patīseibā es breinojūs, ka aizguoju iz tīni. Poša nasaprūtu, deļkuo i kai. Varbyut deļtuo, ka nazkod pyrms goda laikam mani pajēme aiz škvarnika i aizvylka iz Latvejis Nacionaluos bibliotekys pasuokumu “Blogi – sērga vai iespējas” i nazkas aizagiva smadzinēs.

Beja skaidrys, ka nikas nanūteik taipat vīn i ituo foruma reikuošonys īmeslis ak jau patīseibā ir “Dīnys” jaunuos sātyslopys prezentaceja (mani jimā puorsteidze cīši lelais uzsvors iz blogim, pat pyrmajā lopā salyktajom tautys bolsa karteņom i cytaida veida interaktivu saturu, pat īspieju pošam iz jau gotovys platformys taiseit sovu blogu).

Vysmoz es tai padūmuoju par pasuokumu. Ka cytaiž nabyus – jauna lopa, jauna koncepceja, jauna saruna. Partū ka pyrms nazcik dīnu pieški naktī īsavieru, ka vyss izaver cytaiž. Tai kai taišni beja nūgļukuojuse Mozilla i škārsteiklu vierūs caur Explorer (tū, kam logo ir taids pats kai Reigys etalonam), padūmuoju – ot to gon, vīnā ruoda tai, a ūtrā cytaiž. Taišni pasabreinuoju pi seve – kaidā paralelā pasaulī cylvāks var nūdzeivuot godim i nazynuot, ka sūpluok Explorer pasaulī vyss ir cytaižuok.

Taipat kai maņ saguoja ar “Latvejis Viestneša” blogu platformu – vysu laiku rakstieju sovus dīnrokstus Mozillā i čakariejūs, a redakceja nasaprota, kur es izrūku problemys. Vyss tok ass labi. A reizi īguoju Explorer i saprotu, ka nikaidu problemu to patīseibā nav. Vīnkuorši tys, kū cytaiž doru ar rūku i viļteibu, raugūt apspēlēt muoksleigū intelektu i mašynys automatiku, te ir programmeituoja sataiseits jau gotovs. Tok ar rūku vysleidza lobuok. Pa sovam.

Tai goduos. Taipat kai es vysur volkojūs ar kuojom i nabraucu ar Reigys etanolu (etalonu) principa piec, partū ka maņ tei ruodīs naudys izsaimnīkuošona i bezparāds, tai es nalītoju i Explorer. Vajag tok koč kaidus principus. Taipat kai naādu marineitus kirbus i olīvis – tuo īmesļa piec, kab iz pasauļa byutu koč kas, kuo es naādu. A to ka cylvāks ād vysu, jū var nūturēt par sprostu. A kuram gribīs byut sprostam. Koč jis i ir sprosts dzeraunis cylvāks.

Tai es guoju iz tū blogeru forumu. Sumka beja vīgluoka par 400 voi cik tī gramim. I prīcuojūs par pavasari.

Dūmuoju, ka ak jau naaizīšu. Tys ir, es kavieju jau pyrms tuo, kai beju suokuse beidzūt īt iz postu. Narunojūt par puorejū guojīni lānā gorā.

Tai es gols golā iz jū tūmār aizguoju – nu stacejis puori Daugovai, garom bibliotekys ceļšonys laukumam ar statini vysapleik. Tai kai taisnuokī celi īt ar leikumu i eimūt apleik var vaira redzēt, tod es guoju iz dullū i raudzieju naīt pa taisnū. Partū ka pa taisnū īt nav nikaida šarma. Pa taisnū var aizīt kotrys duraks. A ar leikumu īt i tikt da mierķa – tei jau ir klase.

Gols golā, nikuo svareiga nūkavēt navar. Truopieju iz nazkaidim puors beidzamajim runuotuojim i iz temu, kas mani niu interesej – politiki i blogi. Iz Štokenberga runu, kur jis pīsauce i gūvi Dainu nu Makašānu klāva, i runuoja par sorkonū streipi, kam, blogojūt pyrms vieleišonu, nakuops puori.

Tei streipe mani taišni interesej – cik tuoli kurs var īt, kab puordūtu sovu jaunū sukni par leluoku bolsu skaitu. Tys ir, ar interesi jau puors mienešu verūs iz deputatu blogim, spamuošonu i kontaktu laseišonu socialajūs teiklūs, par pīmāru, draugiem.lv i Twitter. Suocūt ar seikom peškom, beidzūt ar lelajom zivim, kas rauga aizmuozuot tautai acs ar it kai byušonu sūpluok – tok jau tīpat škārsteiklā.

Ogruok zam vieleišonu vysys īlys beja aizkrautys ar palākom deputatu sejom, niu laikam nabyus mīra i virtualajā pasaulī. Lēks uorā i agitēs. Skrīs pa monitoru. Myrguos. Pļuopuos i sūlēs blogūs.

Tei deputatu jimšonuos škārsteiklā izaver nirdzeigi. I brīsmeigi.

Partū ka kam maņ byutu vajadzeigi deputati, kas stuņdem sēd draugūs, Tviterī voi mūka nazkaidus PR rokstus i kopej pa vysim sovim blogim…

Seikuok naizasaceišu. Par tū vysu maņ vēļ juopadūmoj.

Vēļ maņ tymā “Dīnys” organizeitajā blogeru pasuokumā pasaruodēja cīš smīkleigai vīna līta. Izvylku fotoaparatu i sasajiemu divejim kadrim (maņ rībās fotografēt cylvākus, i deļtuo es pat palaižu garom foršu ānu spēli iz projektora ekrana), a jau pi pyrmuo klikša vysi apleicejī žurnalisti atsavēre. Blogeri gon nā.

Kotram tok sova vuts – žurnalists dzierd fotoaparatu voi jiut jū ar trešū nuosi jau pa gobolu!

Tei ak jau ir leluokuo atškireiba žurnalistu i blogeru storpā: na vysi žurnalisti ir blogeri i na vysi blogeri ir žurnalisti. Tys ir, cylvāki var byut blogeri, a žurnalisti ari ir cylvāki.

Tai apmāram.

Kartenis var apsavērt ite: kai-es-guoju-iz-blogeru-forumu

Back to top