Atskaitis punkts. 01.01.

Un tā atkal pagāja svētki – smaidot un bez neviena raksta par tamborētiem eņģeļiem un sniegpārsliņām. Jo Ziemassvētki nāk, jo bloga statistika rāda, cik izmisīgi praktiskie latvieši meklē shēmas un padomus, kā uztamborēt svētkus. Tomēr arī šogad man nesanāca sīkas vaļas uztamborēt eņģeli ielikšanai blogā. Priekš kam gan. Eņģeļiem tak ir jātic un jāļaujas, nevis jāmāžojas ar niekiem – kā var uztamborēt laimi, ticību un cerību.
Agri vai vēlu viss piepildās.
Laimīgajiem nav daļas par sīkumiem, jo tie dzīvi saskalda fragmentos – nevienā no tiem vairs neieraudzīt sevi.

Šudiņ atrodu sovu vacu rokstu par laimi, gaismu i smaideišonu:
Cik tys vīnkuorši. Vajag tik īsaciklēt lobā sajiutā i dūmuot, tei sajiuta pamazeņam puorjem. Kai iz gaisa spylvyna. Kai gaismā, kai bazneicā, kai saulainā vosorys mežā.
Gols golā es tai i izdūmuoju – tys ir taipat kai īsadūmuot, ka manī vydā ir gaisma. Es eju pa īlu i sevī nasu gaismu. Tys ir tys pats kas smaideišona.
Vot i vyss. Duorgakmini ir i manī, i tevī. Tik pa laikam juosaskoloj i juoizlej nateirais iudiņs, kab otkon cauri speidātu saule i iudiņs dzierkstim laisteitūs ap akminim.
Taida dvēselis higiena.

Kai vacu godu pabeigsi, tai jaunu nūdzeivuosi. Vyss pīsapylda. I nikuo navar ni eisti paspēt, ni pa eistam nūkavēt.
A pa tū laiku izsnyga snīdzeņš i Norvegejā zeme puorpleisa.

Maņ vaicuoja, voi dīnrokstam asu atmatuse ar rūku. Nā, naasu. Tikai vysa dzeive nav raksteišona. Raksteišona gon ir kai dzeive – pasaceļšona puori. Goreigais orgasms, kod reizē esi Radeituojs, reizē eņgeļs. I gona tikai pasabreinuot par sevi, kab vaira navarātu ni burta.
Ka šaubīs, īlyuzsi. Ka dūmoj, īlyuzsi. Ka breinojīs, īlyuzsi.
Ticeiba ir breinuma radeišona. Leidzdaleiba.
Vaca goda beiguos pādejā minotā pabeidžu vīnu stuostu nu vacūs kruojumu – “Puika mežā” – ilgi marineitu idejis konspektu, puors stuņdēs pīraksteitu da gola. Niu tikai sleipeišona palykuse, a tī jau taidi seikumi. Pret dorbu, kas padareits. Skaiti Lakugā voi ite.

Puika mežā


A pošuos beiguos reklama.
Muns meiluokais dīnroksts: Vilnis Kronbergs.
Pa munam, švakys muzykys tī nav, a lela daļa ir loba muzyka.

Jupiteri, pokemoni un teksti tviterī

Kas atļauts pokemonam, nav atļauts ministram. Tā gribētu pārfrāzēt teicienu “Quod licet Iovi, non licet bovi.”
Lielākā daļa cilvēku raksta ar kļūdām, tomēr avīzes un žurnālus pieņemts drukāt bez kļūdām. Taču arī tad kļūdas var atrast jebkur – tās ir arī Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcā. Atšķiras tikai kļūdu skaits. Ja to pārāk daudz, rodas šaubas arī par saturu.
Ja lielākā daļa tvitero, kā nu ienāk prātā, publicējot arī dranktvītus un sava pusdienu šķīvja bildes, publiska persona paliek publiska persona arī tviterī. Vai drīzāk – tieši šai demokrātiskajā mikroblogošanas vietnē labi redzams, kāds cilvēks ir patiesībā. Sevišķi, ja vītero daudz un ilgi. Var maskēties nedēļu, bet mēnešiem ilgi cilvēku nenoslēpsi.

Robertam Ķīlim jeb @cantab3 tviterī nesekoju jau kādu laiku – laikam kādu dienu apnika. Pa laikam tomēr palasu, ja kāds retvītojis. Liekas tāds sakarīgs un domājošs cilvēks. Iekļuva valdībā. Ķērās pie reformām. Domā un dara, ne tikai pukst un stutē vecos IZM āžus un ierēdniecības paradumus. Publiskais tēls tātad – progresīvs un radošs cilvēks, kas nebaidās no izaicinājumiem un zina, ko dara. Lūk, piemēram, šī gada 1. decembrī IZM apstiprinātie Valdības rīcības plāna pasākumi izglītībā. Tikai raksta tviterī brīžam tā, it kā būtu pasprucis no pamatskolas – bez garumzīmēm un komatiem. 🙂
Tomēr – ja drukas kļūdu un apzināto paviršību ir par daudz, saturs zaudē kvalitāti un atstāj pavirša pofigista iespaidu. Parasti, ja kāds tviterī sāk kaitināt ar lieku un tukšu, paviršu saturu, atsekoju. Tā ir mana brīvība nelasīt drazas. Bet ko darīt, ja rakstītājam ikdienā nemaz nesekoju, bet pa laikam palasu?

Šeit ir vērts atgādināt, ka Roberts Ķīlis, lai arī sevi tviterī piesaka kā “social anthropologist”, ir izglītības un zinātnes ministrs, tātad pārvalda un reformē nozari, kurā strādāju. Pa laikam ir vērtīgi uzzināt, kādas ir viņa gan kā amatpersonas, gan cilvēka domas, idejas. Jo vairāk, ka viņš šobrīd tviterī mazāk raksta par antropoloģiju, vairāk par izglītības sistēmas reformām.
Tomēr man @cantab3 tvīti brīžam liekas pavirši, steigā rakstīti (var jau saprast – 24 stundās diennaktī paspēt arī tvītot ir papildus laika saskaldīšana). Šo iespaidu sevišķi paspilgtina latviešu valodas diakritisko zīmju nelietošana, kas kopā ar drukas kļūdām un pārrakstīšanos rada diezgan dramatisku iespaidu par rakstītāju. Jo vairāk, ja uz to skatās, kā uz izglītības un zinātnes ministra publiskajā vidē rakstītu vēstījumu.
Tāpēc šodien spontāni reaģēju – ierakstīju komentāru par valodu. Cerībā, ka tikšu sadzirdēta un šī komunikācijas kļūda nākotnē tiks labota. Jāizdara taču tikai tāds nieks – telefonam jāpieliek latviešu burti. Elementāra pieklājība pret valsts valodu un lasītājiem.

Piebildīšu uzreiz, ka man nebija ne jausmas un joprojām ir vienalga, no kādas partijas nāk Roberts Ķīlis. Ja nu kāds meklē kādas partejiskas lamatas vai ko citu.
Nekad dzīvē neesmu viņu satikusi. Man nav ne jausmas, cik viņš ir garš, kā izskatās, kā skan viņa balss. Neko nezinu par ministra raksturu un paradumiem.
Visa diskusija (un sacepiens) no manas puses bija par tviteri – vai vadoša valsts amatpersona komunikācijā drīkst būt pavirša un kādu iespaidu par izglītības un zinātnes ministru rada tviterī lietota kļūdaina latviešu valoda.

Neapšaubāmi tviteris ir labs komunikācijas rīks – tāpēc ļoti apsveicami un man patiešām prieks, ka Roberts Ķīlis to lieto ikdienā, daudz un salīdzinoši prasmīgi – ja ne šis sāpīgais valodas jautājums. Jo tviteris ir arī virtuālās identitātes veidošanas rīks, savukārt tviterī, ja neskaita mazītiņu profila bildi, fonu un iespēju ielikt bildes un video, gandrīz vienīgais tēla veidošanas veids ir saruna un tajā izmantotā valoda.
Ja Roberts Ķīlis ir teksts, kas rakstīts bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, reizumis aizmirstot par komatiem, tad tas ir apgrūtinoši – lasīšanas ziņā. Lasot latviski, esmu pieradusi pie latviešu burtiem – tas novērš nevajadzīgus pārpratumus un vajadzību iedziļināties kontekstā.
Kad sals ir aukstums un kad sals ir sāls, kuram aizmirsta garumzīme?
Kad majas nav kaka nozīmē, ka mājas nav sliktas, un kad, ka mājās nav kaķa?
Tā varētu turpināt ilgi. Tieši tāpēc datoros un telefonos varam un vajag lietot latviešu valodu atbilstoši mūsdienu ortogrāfijas normām – tā ir vieglāk un ātrāk saprasties un uztvert domu.

Redzēju un joprojām redzu Robertu Ķīli kā potenciāli veiksmīgu amatpersonu, kas varētu ienest svaigu gaisu arī IZM. Ja vien radītājs pārspēs ārdītāju. Kaut izglītības un vēlāk arī zinātnes reformas patiesi ir vienīgais, ko savā dzīvē atceros, sākot jau no apmēram 2.-3. klases. 🙂 Un kaut strādāju zinātniskā iestādē.
Tāpēc, ieraudzījusi kārtējo divreiz vai trīsreiz jēgas meklējumos pārlasāmo tvītu, kur nav latviešu diakritisko zīmju, trūkst komatu, vietām pazuduši burti, vietām uzrakstīti lieki, vietām mazie, vietām lielie vārda vidū, nolēmu reaģēt. Aizrādīju par latviešu zīmju neesamību, jo tā bija viskonsekventākā kļūda – ne nejaušība, bet apzināta izvēle.
Par burtu kļūdām – kuram negadās, sevišķi steigā. Kaut savus tvītus gan parasti pārlasu, lai nav muļķīgu kļūdu ar dzēšot nesaskaņotiem locījumiem vai pārprotamu vārdu virknējumu. Rakstīt ir atbildība. Publiski taču raksta adresātam, cilvēkiem. Bet var jau uzskatīt, ka esmu vecmodīga un nesekoju laika garam – laist visu viegli un pa roku galam.

Zemāk redzamais tracis izcēlās no viena tvīta. Vienkārši nenoturēju mēli, jo likās, ka jāpasaka, kā izskatās no malas – ja nu cilvēks pats neredz. Bet, kā zināms, ceļš uz elli labiem darbiem bruģēts.

Tālāk hronoloģiskā secībā diskusijas tvīti.

Gandrīz hronoloģiskā secībā. Vietām gan pamainīju secību, ja vēlāk rakstīts tvīts ir atbilde un attiecas uz augstāk rakstītu apgalvojumu. Vietām tekstu daudzuma dēļ, iespējams, precīzi neizsekoju, kas kam seko. Tomēr nolēmu apkopot un publicēt – šī laikmeta un tvitera vides liecībai. Tviterī viss aizzib tik ātri.

kazaksk kārlis kazāks
@saprge Beidzot! Es arī ilgstoši domāju cik piemērota klaviatūra ir IZMinistra @cantab3 digitālajām ierīcēm!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 es biju pacietīga. galu beigās – cilvēks aizņemts ar lielām lietām, varbūt nesen nopircis jaunu telefonu. 🙂 bet cik ilgi?

kazaksk kārlis kazāks
@saprge īpaši labi tas piestāv amatam 🙂 bet vismaz mēs varam būt pārliecināti, ka @cantab3 nav noalgojis sev vīterotāju!

saprge saprge
@kazaksk @cantab3 lai tik vītero! amatam gan piestāvētu mūsdienu latviešu ortogrāfija – ar garumzīmēm un mīkstinājumiem. 🙂

lasma_m Lāsma Mentele
@saprge Nu, vietām jau garumzīmes parādās, ka tik tad nav slinkums.

AigarsX Aigars Liepa
@saprge @kazaksk @cantab3 Šeit nāk prātā ministra kunga partijas vadītāja aicinājums pavasarī: twitter.com/#!/Rigas_pils/…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge tak nelasiet

bernitektura indra ķempe
@saprge @kazaksk un komatiem! varbūt sarunājam čeindžu: @cantab3 izglītojas gramatikā, mēs reformas labumā. ātrāk par jāņiem, protams

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 Robert, kāds jums telefons? Varbūt varam kā palīdzēt ar instrukcijām?

aigarius Aigars Mahinovs
@pecisk @saprge , ņemot vērā, ka @cantab3 to uzrakstīja no iPhone, man ir aizdomas uz PEBKAC t.i. mācīšanās vaina vien ir 🙂

@pecisk Pēteris Krišjānis
@aigarius ir kāda viegli saprotama pamācība tīklā kur parādīts kā ieslēgt latviešu valodas rakstīšanu iPhone?

pecisk Pēteris Krišjānis
@cantab3 provē sekot šai instrukcijai lai pievienotu latviešu valodu iphone.appstorm.net/how-to/change-… ja vēl kas droši jautājiet. Atbildēšu.

Zvlx Ilva Mardega
@Beroald @saprge @cantab3 Domas vajag paust dažādos veidos, tomēr galvenajam atbildīgajam par izglītību piedien pareiza latviešu valoda.

cantab3 Roberts Ķīlis
@Zvlx @beroald @saprge tipisks klasisks latvisks ad hominem.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @saprge Atrodoties ministra amatā, drusku tomēr vajadzētu kontrolēt savu izteiksmes stilu.

ReinisLazda Reinis Lazda
RT @cantab3 @saprge tak nelasiet

saprge saprge
ja raksti, neparaksties. ja paraksti, nebrīnies. (kāpēc mācīties LV valodu, ja pat ministram pie kājas?) RT @cantab3: @saprge tak nelasiet

saprge saprge
prasme saziņā lietot gramatiski pareizu valodu, t.sk. latviešu, ir daļa no komunikāciju etiķetes. tviteris nav tikai pokemonu valstība.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Es teiktu – tipiska politiķa izgāšanās.

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge ta ka mana telefona programmatura nav pielagots latviesu valodas diakritikai, tad no ta rakstot, garumzimju nebus.

saprge saprge
@cantab3 kā saprotu, tas ir iPhone. @pecisk ieteikumi, atbalsts nelīdz? bet “no tā rakstot” ir divdabja teiciens, atdalāms ar komatiem. 🙂

cantab3 Roberts Ķīlis
@tris_Melleni @saprge reize ari uzskatu, ka itin biezi sastopama ieraza novirzit saturisku sarunu uz formu ir tipiska logiska kluda(fallacy)

saprge saprge
@cantab3 tas nekas, ka zaldātam forma saburzīta un pogu nav – ka tik sirdī labs cilvēks. // tas nekas, ka kaut kā rakstu – ka tik doma laba.

ojars #17E1E3
@saprge ceru, ka šīs bezjēdzīgās aktivitātes neaizbaidīs @cantab3 no tvitera… pietiek jau mums politiķu, kuri klusē.

saprge saprge
@ojars ja @cantab3 ir izglītības ministrs, tā ir atbildība arī tviterī. kāpēc lai nedrīkstētu norādīt uz to, kas liekas amatam neatbilstoši?

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@cantab3 @tris_Melleni @saprge VL-TB/LNNK vajadzētu nākt klajā ar ierosinājumu aizliegt tirgot telefonus bez latviešu valodas zīmēm.

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@Dzintarsh pēc šādiem tvītiem rodas aizdomas, vai tik Tev uz smadzeņu daivām nav sakrājies ūdens. Aizej pārbaudīties, latvofob!

@peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh 1) iPhone ir latviešu zīmes. 2) Kā var tvītu, kas aicina uz latviešu valodas atbalstu, uztvert naidīgi?

Bertaane Īstā Ilze Bertāne
@peterispuritis Acīmredzot, Tu nelasīji starp @Dzintarsh rindiņām..

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@Bertaane @Dzintarsh Un Tu starp manām. Piedod, tā bija kļūda – jebkad atbildēt uz Taviem tvītiem.

Dzintarsh Dzintars Hmieļevskis
@Bertaane @peterispuritis Lasīšana starp rindiņām dažkārt rada grūtības saprast uzrakstīto tekstu 🙂

L_bss Lauris Bokišs
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge tad varam atvērt tēmu par digitālo genocīdu pret latviešu valodu, jo sms maksā 3-5x dārgāk..

saprge saprge
ja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? izglītība – zemē nomests laiks?

ReinisLazda Reinis Lazda
@saprge @cantab3 Reizēm cilvēkiem ir objektīvas grūtības rakstīt pareizi (disleksija u.tml.). Bagātās valstis tādiem piešķir tulkus.

saprge saprge
@ojars tviteris ir arī PR rīks. ja par izglītību atbildīgs ministrs publiski raksta ar kļūdām un bez garumzīmēm, tad kādu ziņu grib nodot?

UlvisSilins Ulvis Siliņš
@saprge 1) Neesmu vēl saticis cilvēku, kurš rakstītu bez. 2) Šīs divas lietas nav savstarpēji saistītas. 3) Nenoliedzami, tas ir slikts PR.

ojars #17E1E3
@saprge @cantab3 cik iz. ministru iepriekš ir izrādījuši vēlmi komunicēt? Un ļoti iespējams, nākamais arī būs klusētājs no gramatikas nažiem

ojars #17E1E3
@saprge tamdēļ ir jāizmanto iespēja runāt par svarīgām tēmā ar @cantab3, nevis latviskā garā pakāst to.

saprge saprge
iedomājies, iekšlietu ministrs tviterī ieraksta – ai, reizēm nozogu pa kādai vistai no kaimiņiem. veselības – biju apvārdot rozi pie Musjas.

vorompatra Mārtiņš Zvaigzne
@saprge Ir jau precedents – iepriekšējais tieslietu ministrs taču kaut ko muhļīja ar nodokļu shēmām

parasts Kaspars Misiņš
@saprge Tā rakstīšana (izglītības ministra) ir tikai rakstīšana. Raksta no iPhone, nemāk uzlikt garumzīmes (vai ērtāk bez) un viss.

saprge saprge
@cantab3 cilvēkam nav jāmāk viss. mana pirmā ziņa bija – lai kāds palīdz nomainīt burtus un forma neaizēno saturu. tas ir, gribēju palīdzēt.

saprge saprge
@cantab3 rakstīšana bez latviešu diakritiskajām zīmēm rada iespaidu par vecā kaluma zinātnieku, kas datorā baksta ar 1 pirkstu. PR jautājums

AlksneR Rudīte Martišauska
@Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge Robertam ir kruts telefons, kas neļaujas latviskoties. Noskaidroju, ka tādi ir.

L_bss Lauris Bokišs
RT @AlksneR @Dzintarsh @cantab3 @tris_Melleni @saprge .. ar latviešu rakstu zīmēm. Bet nopietni, manuprāt, svarīgāks ir izgl.&val. saturs.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars man pilnigi nekas pret kritiku par kludam latviesu valodas lietojuma.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge @ojars tas mikstak ka lincosanas solijumi

saprge saprge
@cantab3 labi, labi. rētas daiļo vīrieti, kļūdas – vīterotāju. jo tikai tā mēs redzam, ka viņš ir īsts un tā nav viņa preses sekretāre.

saprge saprge
@cantab3 savukārt man ir vārda brīvība norādīt arī Jupiteram, kā varētu labāk – iPhone nav nekāds retums un ar to var rakstīt arī latviski.

ReinisLazda Reinis Lazda
@ojars @saprge @cantab3 Konkrētajā gadījumā es teiktu – labāk nerakstīt vispār. Izglītības ministrs IR simbols.

saprge saprge
@ReinisLazda @cantab3 savā ziņā jā. Jupitera un vērša gadījums – kas ļauts parastam vīterotājam, neder tam, kas atbild arī par valodniecību.

edaliba Ēriks Daliba
@parasts @saprge @cantab3 jā, kirilicā arī derēs, ka tik doma laba 🙂 NĒ, latviešu valodā ir diakritiskās zīmes, vai arī neraksta nemaz!

LieneBrizga Liene Brizga-Kalnina
@saprge Pēc šādas loģikas izglītības/zinātnes ministram jāmāk pareizi rakstīt arī ķīmijas formulas, jāpārzina augstākā matemātika, utt.

saprge saprge
@LieneBrizga diskusijām tviterī lietojam latviešu valodu, nevis ķīmijas formulas. ja būtu otrādi – jā. es iebilstu, ka nemāk sazināties.

saprge saprge
jo vairāk kāds norāda uz savu brīvību un tiesībām, uz demokrātiju, jo ticamāk, ka citu brīvība un tiesības būs pie kājas. Spartaka sindroms.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge protams, pienakumus var pildit ari ar oficialu vestulu, uzrunu un preses sekretara palidzibu.

cantab3 Roberts Ķīlis
@ReinisLazda @ojars @saprge paldies par viedokli, tacu soreiz atlausos nepiekrist un noradit uz varda brivibu, kas attiecas ari uz mani

random_twatter justarandomtwatter
@cantab3 @reinislazda @ojars @saprge … šī pārprastā vārda brīvība, kur aizmirts par līdzatbildību un pienākumiem pret citiem…

ervinsk Ervins Krauklis
@cantab3 @ReinisLazda @ojars @saprge kāpēc nevar rakstīt, lietojot diakritiskās zīmes? Teksts kļūst uztverams un draudzīgs.

saprge saprge
@ervinsk jo bez zīmēm izskatās proletāriskāk un apliecina, ka to nedara preses sekretāre. 😀 jeb cilvēka brīvība neievērot valodas likumus.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge “kļūst”, nevis “kļūt” 🙂

saprge saprge
@ervinsk neesmu nekāds valodas policists. mani vairāk interesēja disonanse starp amatu un pokemonisko rakstības veidu. es tā nevarētu.

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge beigās rakstītais kļūt par tādu kā burbuļošanu, kur viena līdz galam neizdomāta un nepateikta doma ķer divas nākošās

<!– @page { margin: 2cm } P { margin-bottom: 0.21cm } A:link { so-language: zxx } –>

ervinsk Ervins Krauklis
@saprge par tām nepabeigtajām domām, tas ir mans iespaids.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge @LieneBrizga tie niki tādi nelatviski jums ar ministra kungu.

saprge saprge
@JanisGailis tāds niks man jau no 2000.-2002. gada apmēram. 🙂 uzvārda burti pamainīti vietām.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Nu re. Tagad skaidrs. Bet Ķīlis man tomēr liekas sakarīgs ministrs.

saprge saprge
@JanisGailis runa jau nav par to, kāds viņš ir kā ministrs. gribēju palīdzēt: twitter.com/#!/saprge/stat…

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge Pilnīgi droši. No kuras varu, no tās ierīces arī sazinos, lietojot diakritiskās zīmes. Piemēram, pašlaik no sava datora.

saprge saprge
@cantab3 tas labi. bet pieļauju, ka ir reizes, kad jāatbild uzreiz. tāpēc arī pa dienu aicināju uzlikt aifonam zīmes, lai mazāk pārpratumu.

JanisGailis Jānis Gailis
@saprge Mēs to savā darbiņā saucam par zaparu. Lai uzturētu tempu, šis tas jāziedo.

cantab3 Roberts Ķīlis
@saprge try this. You made three grammar mistakes in your appeal to be grammatically correct. Is there any meaning in such arequest?

saprge saprge
@cantab3 varim paruonuot ari latgaliski, ka jau diskuseja puorīt iz svešvolūdom.

RitaEvaNa Rita Eva Naseniece
@saprge piedod, skolotāj, bet es esmu no pokemoniem. bet tik un tā esmu Tavs draugs 😉

saprge saprge
@RitaEvaNa :))

RobinsLV Robins
RT @saprge: ja LV izglītības un zinātnes ministrs publiski raksta ar kļūdām, kāda būs zinātne un izglītība? | viņš nestrādā par skolotāju 🙂

saprge saprge
@RobinsLV toties viņa pakļautībā strādā skolotāji. prasme un vēlēšanās korekti lietot valodu, manuprāt, ir cieņas un morāles jautājums.

RobinsLV Robins
@saprge Galu galā, labs treneris ir tas, kura audzēkņi pelž (skrien, slido) labāk par viņu pašu. Ķīlis varbūt Tevi vnk trenē 🙂

RobinsLV Robins
saprge saprge

@RobinsLV tad jau es varu iet mācīt hokeju, jo jebkurš mans audzēknis būs labāks par mani. tātad labs hokejists? diez vai.

RobinsLV Robins
@saprge nu, Tu jau mums neesi “jebkurš’, Tu esi starp labkajiem. Un ikviena trenera sapnis ir ziaudzināt kādu par sevi labāku 🙂

saprge saprge
@RobinsLV ne hokejā.

RobinsLV Robins
@saprge Ai, Tu jau ļoti labi saproti, ko vēlos pateikt: mēs katrs kļūdāmies, jo esam cilvēki. Ķeza būtu tad, ja to pasludinātu par normu 🙂

saprge saprge
@RobinsLV nu re. par to jau arī ir runa. es neaizrādu katram, jo neesmu traka. bet šai gadījumā autors domā, ka kļūdas ir normāli.

RobinsLV Robins
@saprge Kopš bērnības manī mostas aizdomīgums, ja kāds saka “es jau neesmu traks” :DD

RobinsLV Robins
@saprge ps. Mana līdzšinējā pieredze ar Tevi neliek apšaubīt, ka gribēji to labāko. Kā jau minēju, ir laiks izmest visu lieko no galvas:))

saprge saprge
@RobinsLV ok, es esmu traka. un pa naktīm staigāju pa ielām ar melnu flomīti, laboju kļūdas veikalu izkārtnēs.

peterispuritis Pēteris Pūrītis
@saprge @RobinsLV Ministrs (lai kuras partijas) nedrīkstētu būt paviršs valodas ziņā. Mēs – jā. Mēs, kļūstot par ministriem – nē.

RobinsLV Robins
@saprge pa naktīm staigāju ar melnu flomīti | O! Naktīs gan es guļu. Bet ja veikalā ko stulbu pamanu, nekautrējos un laboju uz vietas 🙂

saprge saprge
@peterispuritis par partijas piederību vispār tikai šīs diskusijas laikā uzzināju. tas vispār nav arguments, tikai papildus konteksts.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Jūs,godājamais,esat paštaisns megalomaniaks,man nudien bail,ka ar savu nespēju ieklausīties kritikā savārīsiet ziepes IZM.

koleegjis Edgars Raginskis
@cantab3 @saprge Starp citu,kādu atbildību Jūs paredzat sev,ja Jūsu plānotās paraugreformas izgāzīsies?Vainosit citus?

saprge saprge
@koleegjis kāpēc Tu raksti no iPhone ar latviešu burtiem? man tāda zvēra nav, tāpēc nesaprotu cepiena sakni – cik sarežģīti ir mainīt.

koleegjis Edgars Raginskis
@saprge kāpēc gan nerakstīt? Ja @cantab3 neraksta,tad tas nav smalkais stils!?;) var tak būt,ka viš naprūt nūmaiņeit ;((

gatisp_ Gatis Pogulis
@RobinsLV @saprge Lielaks greks, manuprat ,ir @cantab3 nespeja/negriba paskaidrot, ko vins velas panakt un kadas vizijas slepjas aiz planiem

saprge saprge
@koleegjis pa dienu @pecisk piedāvāja palīdzību @cantab3 – tāpēc arī brīnos. kāpēc nemainīt, ja var nomainīt. rodas tikai lieki pārpratumi.

Un kā Tev šķiet?
Vai galvenais ir teksta saturs vai forma?
Vai izglītības un zinātnes ministram, rakstot tviterī, ir jālieto latviešu burti?

Knoks Gints Knoks
@cantab3 @saprge Nesmuki, nesmuki.

ReinisLazda Reinis Lazda
@cantab3 @Zvlx @beroald @saprge Vai tiešām ir jāatkārto, ka noblesse oblige?

kazaksk kārlis kazāks
@cantab3 nedomāju, ka @saprge būtu pelnījusi šādu IzMinistra attieksmi – tak (kādā valodā ir šāds vārds?) nelasiet.

VarpuLasitaja Sandra Lāce
@saprge @cantab3 Jā, kurš mobilais tad nenodrošina telefonā latv. valodu?

tris_Melleni Līga, Vilnis, Madars
Simpatizē @cantab3 rosinātās reformas izglītībā, bet nesimpatizē vīzdegunīgā attieksme pret konstruktīvu kritiku par rakstību (@saprge)

15 minotu / 15 karteņu Poznaņā

Ka naīlikšu niu, naīlikšu nikod. Beju Poznaņā iz konfereņci, iz šaļteņu spruku sovā vaļā i iz šaļteņu nūspieru Kristīnis fotoaparatu. Te ir. Šaļteņa piļsātys munom acim.

Paļdis Nikolei! Kab na juos pacīteibys gaideit tezis, es nabyutu sasajāmuse jau itūgod runuot par korpusu. Partū ka ir meži, kurūs var īīt. Tok ir meži, kurūs ir daudz molkys. Kū dziļuok mežā, tū molkys vaira. A zyrgs to tikai vīns.

Niu skrīnu tuoļuok – iz Aglyuni. Latvejā rudiņs. Maņ gon ruodīs, Dīnvydlatgolā jis ir šmukuoks voi vysmoz na tik izbroduots kai Siguldā. Deļtuo pa taisnū nu lidmašynys – ceļā. Partū ka ceļš vylynoj, ceļš sauc!

latviešu valodas lietojums manā muzejā

trillu bilde ar sunīti. kad man nebija darba, bet bija daudz laika – sēdēju mājās un laidu muļķi. jo ir tā – vai nu ir darbs un nauda un nav laika tērēt, vai arī ir laiks.

reiz, kad gāju skolā, man bija jāraksta sacerējumi. tas riebās tik ļoti, ka visvairāk analogajā blogā jeb kladēs rakstīju tad, kad bija jāraksta sacerējumi. jo jebkāda rakstīšana ir labāka nekā klusēšana baltā failā. un reizēm ir jāsāk ar eksploziju, lai kaut ko pateiktu. jo pateikt var, ja runā, nevis sēc vai kliedz.

tā kā tagad man jādomā referāts Latgalistikas konferencei Poznaņā par latgaliešu tekstu korpusu (viens no maniem mūža darbiem), tad ir īstais laiks ierakstīt kaut ko pusmirušā blogā. pusmirušā – jo pa gandrīz gadu, kopš pārvācos uz domēnu naktineica.lv un nomainīju viņam ādu, nav bijis laika, spēka, intereses, ātra interneta blogu apdzīvot. jo tas, kas tagad te ir, ir parodija par manām iecerēm.

iemesls, kāpēc rakstu – tas man patīk un tas ir viegli. iemesls, kāpēc nerakstu – kaut kas man riebjas un kaut kas traucē.

vispār jau traucē normāla interneta trūkums. darbā gluži pēc darba nesēdēsi, lai slīpētu pupu mizas. bet mājās visu laiku bija internetkrāms – laukos vispār mirstamrīks, ar ko nevar pat izlasīt e-pastu, pilsētā kaut kāds knapi dzīvojamrīks, ar ko var lēnītēm kaut ko, bet kas netiek līdzi manām smadzenēm. un ja dators velkas, dators traucē. ja velkas internets, internetā nevar radīt.

bet kāpēc vispār piesēdos rakstīt. ar šausmām izlasīju, ka šī lapa ir muzejs. tas ir, vēl nenomirdama esmu radījusi virtuālu muzeju, kurā eksponējas mana dzīve. jo Vācijā nupat iznāks latgaliešu valodas gramatika, kam uz vāka būs mana bilde (pagaidām tikai nojaušu kura) un kurā iekšā būs piemēri no šitā te bloga – latgaliski. varbūt tāpēc aiz šausmām šo te tagad rakstu latviski. lai gan latviski rakstu, kad domāju latviski. domāt latgaliski ir baigā greznība, ko var atļauties, kad dzīve iet kārtīgi un skaisti. kad dzīve nesas, tā prasa, nevis dod. un tā nu ir sanācis, ka latgaliski dzīve dod, latviski prasa. šis laikam tāds prasīšanas posms manā dzīvē. iespējams, esmu bezgalīga.

bet lielākā šausma, bija ziņa, ka tajā pašā latgalistikas konferencē Poznaņā būs Solvitas pošeiko referāts “Valodas loma sociālās identitātes veidošanā latgaliskajās interneta mājas lapās”. konferences tēžu krājumā lasu:

Latviešu valodas lietojums informācijas izveidē ir saistīts ar adresanta vēlmi paplašināt savu darbības lauku un adresātu loku, padarot sevi (sociālo lomu, arī virtuālo tēlu) un radītos tekstus saprotamus, pieejamus un saistošus arī pārnovadniekiem, kā arī iegūt popularitāti un novērtējumu ne tikai Latgales reģionā.

nu, vai nav šausmas? izrādās, es te nodarbojos ar sektantiskumu: padarīt sevis radītos tekstus saprotamus pārnovadniekiem. 🙂 lai gan patiesībā jau man pie kājas. lasi vai nelasi. tāpēc jau nesākšu rakstīt vairāk vai mazāk.

bet būs cirks. paklausīties, kā kāds mēģina interpretēt manus murgus un manu valodu lietojumu. tai skaitā tiek piesaukta subjektivitāte lietu, notikumu un procesu atainojumā. un par to nu būtu grēks sūdzēties. mans nams, mana pils. mans blogs, mans muzejs. latgaliski vai latviski.

referāta autore tēzēs raksta: (latgaliešu valoda – mana piezīme. Sp.) ir arī būtisks adresanta virtuālā tēla un kolektīvas identitātes – latgalieša (subidentitātes) – veidošanas, izjušanas un demonstrēšanas komponents un norobežošanās līdzeklis latviešu kopējā sociālo mediju informācijas telpā.

reizēm domāju, kur sākas zinātne un beidzas pašsaprotamas lietas. bet iedomājies – kāds šito lasa nevis tāpēc, ka lasa, bet tāpēc, ka viņam jālasa. un tas tomēr ir gana prikolīgi.

Stuosts par Bonifaceju

Uorā tik solts i rībeigs laiks, ka nasagryb pat braukt ar sunim sienīs. Gruomotu tierguošonu šudiņ Preiļūs ari atcēlem, reit iz Aglyuni to gon brauksim. Ka ni gruomotys, to diskus i karūgus var tierguot i slapņumā. Aglyune i tierguot? A tī jau seņ vyss puordūts. Goreiguo komercdarbeiba. Dīvu lyudzu Viļānu bazneicā i na svātkūs, da i Dīvs atsatīc tik iz mani.

Īdvasmai dzīsme “Goreiguo komercdarbeiba” nu seņ ziņu nadavuša projekta “Kapļi” – Oseits (Blīziejs), Arņuks (Ruoviejs), Alma (Vibrāceju operators), Kojōt (pareizī Okordi), Juoņs (Menedžments).

Kapļi Goreiguo komercdarbeiba by saprge

Deļtuo ir eistais laiks pastuosteit par Bonifaceju. Jis ir mozs cuoleits, kas pīdzyma myusu sātā itymā svātdīnē. Cuoļs kai cuoļs. Tok Bonifacejs nav kai vysi cuoli – jam nav kuoju. Kuojis ir, tok juos naklausa. Atlīk tik spirinēt pa zemi ar vysu mozū augumeņu, stylbim, spuornim i kņuobi.

Nu suoku pastuosteišu par juo mamu Pūkainū Ārmu. Jei ir nu Tievanānu čulana cuoļu, malnuo vuškeņa ci Japanys zeida vysta. Perej jau trešu godu. Pavasarī periejums nasaguoja, kam nazkas izmaisēja, a julī izdūmuoja sadēt ūlys dzeda uobeļneicys stymbynā. Tai uobeļneicai dreiž byus 100 godu, jei turīs vīnā myzā, a aug i ražoj nu vysa spāka. Vacuo sorta antonovka.

No vasara

Tymā pereklī beja septenis ūlys, pīcys apaugļuotys i div zuoperis. Vīns cuoļs nūmyra ūlā, četri izaškēle i izavoduoja. Tok vīnam cuoleišam ir nalaime – jam kuojenis nasakust, paralizeitys.

Te tod ari suocās stuosts par Bonifaceju. Cuoli, kam jau seņ vajadzēja nūmiert, a kas speiteigai dzeivoj, veļās i ceļās, kuļās ar spuornenim, vuicuos ēst i dzert. Partū ka jis navar paēst nu trauka – nateik puori molai. Jis navar padzert nu trauka – nadasnīdz.

Īvuicieju jū dzert pa laseitei – ībuožu pierstu iudinī, golā lase, dalīku pi kņuoba i iudiņs īsalej jam mutē, īsasyuc. Cuoļs tik nūrej.

Šudiņ Bonifacejs jau pats giva pierstu, kab padzartu. Tod ari suoču jam vuiceit dzert pošam. Ka jau jis ir dzeivs. Dzeivs jau 5. dīnu.

Bonifacejs ir gudrs. Mudri dasašuove, ka tys, kuo navar redzēt, ir iudiņs. Seviški jam garšoj prosa. I pateik gulēt syltumā zam vystys voi iz lupatenis. Iz lupatenis tai nasleid kuojis i jis ar sovim stymbynim var aizaraust pie iedīņa voi mamys.

Kas nūtiks tuoļuok? Ka Bonifacejs dzeivuos, jis dzeivuos tik ilgi, cikom dzeivuos. Kai vysys puorejuos vystys. Bonifacejs vīnkuorši ir cytaiduoks.

A pīrakstieju na deļtuo, ka grybu līlētīs, cik mes te Mukulēs lobi (nivīns jau naticēja, ka dzeivuos, a kai tu sissi nūst tū, kas pats gryb dzeivuot – juopaleidz paēst i padzert). A deļtuo, kab kaidam itymā leitainajā dīnā pasaceitu – načeiksti. Dzeiveiba ir tevī. Veseleiba ir tevī. Agri voi vieli atsarass kaids, kas pažāluos i kas žāluos (ļūbēs). Kuo vēļ tev vajag?

zaļa vardive i cyti ārmi

vardive

vosora pieški beidzēs. it kai vēļ 3 nedelis palykušys, tok laiks saškaļdeits taidūs gobolūs, ka tī tolkom i dzeivuot vaira nav laika. nivīns gobols nav leluoks par 3-4 dīnom ci nedeļu.
vīneigais mīrynuojums – vyss taipat vysod nūteik cytaiž, nakai ir planavuots. koč voi īguodojūt, kai na pa seņam aizšuovu nu dzeraunis iz Cēsim i tod iz Reigu, koč tuo nabeja nikaidūs planavuošonys kalenderūs. bet nu lobuokais nūteik najauši. grybātūs atkuortuot zivu baruošonu Vacpībolgys muorkā – kai juos cītom mutem zam iudiņa plyukoj maizi nu pierstu.
lai kas vēļ paradzāts, jau niu skaidrys, ka napaspiešu nikuo. moz, ka kukuruza jau lānom izaug nu pīngataveibys i vuoleitis pībrīst steivys. a laikam vosorys plani beja par troku – izdareit vaira nakai par vysu zīmu. kas nabejs jau izadeve, tok nikas dižs. vīneigi veins ryugst i puorrakstieju datorā padsmit puslopys teksta. a kur puorejais – bess zyna. naaizguoju šudiņ pat sienīs. da i kaiduos sienīs, ka bārnu pylns klieps. nazkai laikam asu i asu bārna pruotā – kuo ta cytaiž jī lyptu kai aizmadavuoti?
bārnu programu tože naasu izpiļdiejuse – 3 bārnus šudiņ izauklieju i izadauzieju, vēļ 4 gaida, kod tiks gostūs. nudi sasajutu kai Mēreja Popinsa, kas lidoj pa gaisu. cylvākam nav leluoku svātku kai palikt pi mane par nakti. a es tok tikai cylvāks. i ar bārnim kai cylvākim. a mož i deļtuo?
nui, Kārleits šudiņ suoce staiguot. vot, kū dora ogūrči! 3 sūli najauši, a piec jau kai spēle. bārns saprota, ka ir nazkas cyts, vēļ nazkas vaira. i lobuokais, ka es juo tik labi saprūtu. tik deļ ituos sajiutys, ka ir vēļ nazkas vaira i ka pasauļs ir breinumu pylns, ari ir vārts dzeivuot.
dzeive nav skučna, ka vysu laiku atsataisa jauni dabasi. a ka tai nav, mudri suoc mīgt pi zemis. deļtuo pa laikam ir juoparauga dzeivuot cytaiž.
boltuo kačine Miņce jau vasala. skrīn i driščej pa uorīni, murruodama trynās pa ustobu. kačs kai kačs, īkaisums izuorstāts, dzeivuos. nu prīcys otkon nas iz ustobu vysaidu naškeisteibu – rasnu sīnuozi, cirsleiti, a pa vydi i vardivis. atnas vardivi i palaiž. a tu giuņ. a kačs guļ iz skapeiša koridorā i verās. koč tys smīkleigai – ustobā ruopuot iz vādara zam skapa, kab nūgiutu zaļu i glumu vardivi. pavysam cyta sajiuta kai pļovā. pļovā nikaida stresa, a ustobā jei ruodīs tik gluma i žipereiga. da i vēļ zaļā kruosā. kur šeilaiks dabuot zaļu vardivi, tuo tik kačs zyna.
a Pūkainajam Ārmam i laime, i nalaime. pīdzyma 4 bierneni, 3 vasali, a vīnam kuojenis paralizeitys. tai i navar saprast – sasajims voi nā. cytim jau gribīs skrīt, a tam nabadzeņam knapi saīt zam mamys paleist apakšā. i šmuks cioleits, tik ka taida nalaime. doba ir gudra – ka jis īsamanēs paēst i padzert, dzeivuos. doba muok atrast apvadceļus. cerams, ka i vystai bez kuoju. a laiks ruodēs, kam dzeivuot i kam miert.
a šudiņdīnys morale – kaids suņs, taids i saiminīks. vot tai vot i dzeivoju, kai mane suni vuica – pa gaisu!

iztulkuoju vīnu mozu gabaleņu. ka kuram nav slinkums, puorskaitit i pasokit, voi taidu tekstu var puorskaiteit i saprast. a to es tī šuovūs zemē ar konstrukcejom – teikums aiz teikuma, a teikumā vēļ teikums i teikumā teikums. vīna troka norveģu rakstineica izcapuse romanu, a ir dūma puorlikt latgaliski. skaiteisi?

Mes redzim Zigridu. Ir deveni nu reita, ir janvars, i tei ir 2008. goda janvara gaisma, kas cīši, tok paļuoveigi pīpiļdej ustobu, 5600 Kelvina gradi kruosu temperaturys, normala dīnys gaismys temperatura, tok, ka mes radzātu lelū prožektoru, kaidus šaļtim, kab kinuos paruodeitu dīnys gaismu, līk aiz lūga i ļaun speidēt vydā, i ka mes jam uorīnē ītu garom i radzātu tik itū pošu prožektoru, na juo efektu ustobā, juo gaisma mums pasaruodeitu par spylgtu, kab byutu dīnys gaisma. Taidā dabeigā dīnys gaismā Zigrida sēd pi rokstomgolda, kas nūlykts pi sīnys. Jei izaver aizadūmuojuse, juos moti ir aizkrytuši prīškā acim, šaļtim jei atglauž motus, ak jau naapzynuotai, deļtuo ka Zigridys seja ruoda – jei ir vysā puorjimta nu tuo, kū tur rūkuos i iz kuo verās: gruomota ar malnboltu veirīša karteņu. Nazkas juos tik cīši ir puorjiems, ka juos seja apsalaiž. Tik juos acs ir nūmūdā i īsaūrbušys. Zigrydys ocu vydā mes redzim zeileitis: nazkas myus valk vydā juos zeileitēs, juos ir tymsys i aizaslādz aiz myusu – cauri ir! Koč mes nu sirds varātu īsadūmuot, kai izaūrbam cauri zeileitem, kai caur malnom piltuveitem īsaūrbam juos golvā, kai mes teikam absorbeiti par juos dūmom – kai iudiņs iudinī, gaiss gaisā, kai uoda i mīsa iz rūkys, kas dasadur pi papeira, kai kūks pi kūka, kas janvara gaisā treis aiz juos lūga i nazyna, ka jei zyna par juo pastuoviešonu.
Zigridai ir treisdesmit div godi, i jei studej literaturu Bergenys universitatē. Jei ir nu tūs literaturys studeņšu, kas pi sīnys kar literaturys teoretiku obrozus, izkopej nu vuiceibu gruomotys i dalepej pi sīnys ar lipeigū lentu, kas leipst nu obeju pušu i speid cauri kopeitajam papeiram. I jei ir nu tūs literaturys studeņšu, kas pi sīnys pakar van Goga saulispuču izdruku, deļtuo ka tys jai nazkū nūzeimoj (vys vaira dzaltonais i groteskais, vysa itei sazīdiešona i apveisšona, “dzeive” i “smierts”, vyss bezcereigums – leidzeigi kai saulispučis karās uorā nu vazaunīka ar sovom absurdajom vīnacainajom mutem). (Ak jau deļtuo, ka i juos ir tik vīntulis i tymā pošā laikā tik groteski izaplātušys.) Jai byutu tik daudz kuo stuosteit, seviški kaidam, kas grybātu dzierdēt. Parosti jei runoj ar Magnusu par lītom, kū ir redziejuse, dzierdiejuse, dūmuojuse, analiziejuse – dumuojuse i dūmuojuse, teirejūt zūbus, ejūt gulēt, cytureit dušā i brūkašku laikā, par lītom, kas trynās cyta caur cytu i vys vaira teik par lītom, kas izadzan jai cauri kai miļzeiga saulispuče, kas piec pīpiļdej vysu juos asameibu i verās iz juos, verās iz juos nu juos pošys golvys vydspusis, verās izabūzuse miļzeiga i vīnacaina – taišni acs acīs, cikom jau jei ir nūvasta tik tuoli, kab lāktu augšā i sauktu Magnusa, kab pastuosteitu jam par itū vysu. Tok Magnuss ir puorsavuocs iz Oslo i jam ir draudzine, i, koč jei tic, ka tim obejim agri voi vieli vyss BYUS cauri i ka eistais puors ir tik jei i Magnuss, jū puorjem stypra jutūne, ka jei otkon ir pagaisuse. Otkon pasauļs ir atsasacejs nu juos i pasacejs: TU! Tu vari atsagrīzt sovuos īdūmuos.
Bierneibu Zigrida pavadeja pi dobys, partū ka jai beja gryuts atrast volūdu ar cylvākim. Jei sasajuta kai vīns vasals ar kolnim aiz sātys i seviški ar zvaigznem, ar zvaigznem viers naksneiguos Bergenys. Jei sēdēja sovā gultā, kas beja nūlykta taišni pi lūga, i vērēs – zūds taišni iz palūdzis – iz kolnu viersyunem, kas bīži beja vysā boltys, tuo voi cyta īmesļa deļ vysod beja zīma, kod jei itai atsasāda. Jei vērēs iz kolnu, kas laistējēs čut ni vysā bolti, i iz Lelūs Rotu, kas spaitēja iz kolnu i lieneņom sleidēja iz prīšku. I jei vērēs iz vysu cytu zvaigžņu, kai juos spaitēja i myrguoja, dūmuot, byutu dzeivys. Zigrida vērēs iz jūs tī augšīnē i dūmuoja: juos mani saprūt. Ka mani i nivīns nasaprūt, juos vysod ir ite. Šaļtim jū puorjēme taida jutūne, ka juos ar zvaigznem sadar kūpā kai vīns vasals, i acīs izaspīde osorys. Juos beja jei, boltī kolni beja jei, taipat i malnī dabasi.

gara, gara diena

diena bija tik gara, ka no tā garuma acis paliek šauras, šauras. jo sākās 4 no rīta un vēl nav cauri. nu jau 22 stundas kustībā. 🙂 un darot visu ko. 4 kafijas, šokolāde un mūzika.

kad rakstu latviski, man liekas, ka meloju. bet latgaliski rakstīt negribas, jo tad varu kļūt pārāk personiska – aiz viltus cerības, ka neviens neizlasīs. latviešu valoda ir anonīma, manas vienīgās atšķirības zīmes ir manas kļūdas. kad rakstu latviski, esmu atrodama tikai kļūdās.

prieks, ka tviterī panesās #pirmaisdarbs epopeja. mūsdienās tviterim trūkst cilvēcības, kaut cilvēku, šķiet, tur vairāk nekā jebkad.

ilzesh mans #pirmaisdarbs bija Vīdnera konditorejā,kad man bija ~14,saņēmu tieši 30Ls par mēnesi

merelina Nevaru nepateikt #pirmaisdarbs bija brãlêna dêlu auklêšana brivdienãs pa piečuku. Interesati, ka šodien darîju tieši to pašu par velti

lianaivete ar māsu ierunājām dialogus angļu valodas mācību grāmatai. par nopelnīto piķi aizbraucām ar kuģi uz radiohead stokholmā #pirmaisdarbs #2001

zhanett Fui,cik briesmīgas atmiņas par #pirmaisdarbs ,stiepu fermā vistas,raudādama kaplēju bietes.Bija jābrauc uz tirgu,tur iemācījos šmaukties

elinat #pirmaisdarbs viens no bija arī arheoloģija. Visu vasaru sēdēju bedrē Latgales pusē. Vidusskolas laikā.

dzhonsons Man #pirmaisdarbs bija zemeņu lasīšana 😀 Nopelnīju ļooti maz 😀 Pēc tam jau visādi gateri, utt. 😀

smieklinsh #pirmaisdarbs bija ne gluži tipogrāfijā, bet uz to pusi 15(?) gadu vecumā. alga tika saņemta aploksnē. bet līmi ostīt bija labi ;DD

reinis_m Njā, vienai lielai daļai #pirmaisdarbs tādi bagie Dirty Jobs vai kaut kas boooring pāķistyle. Man laikam paveicās. 🙂 Krāsiņas ar saelpojos.

Eipurs #pirmaisdarbs – LR1 pirmais sižets bija par pildspalvām. nezinu, vai bērnu raidījums palaida ēterā.Ierakstīju ar milzu kasešu magnetafonu R7

peterispuritis #pirmaisdarbs Vasarā ravēju bietes kolhozā “Nākotne”. Nopirku plašu atskaņotāju ar radio!

Margonauts #pirmaisdarbs Apgleznoju zīda šlipses un lakatus suvenīriem, ko Cēsu dome dāvināja ciemiņiem.

vorompatra Bija tāda rūpnīca &quot;RigaHimMaš&quot;,kur es 15 g.vecumā pusvasaru pie konveijera nostrādāju un pirmajam lenšu magnetofonam nopelnīju #pirmaisdarbs

vkasims Es sāku kā laboranta palīgs pārtikas produktu laboratorijā. Tb, tulkoju specifikācijas un alttaboju no nevēlamiem saitiem. #pirmaisdarbs

marcis_pauls #pirmaisdarbs vazājos pa pilsētu un centos ietirgot reklāmas vietu laikrakstā, nākamais – staigāju un tirgoju avīzes Ventspilī

krists_solovejs mans #pirmaisdarbs beidzās tā īsti nemaz neiesākoties – ar cirvi iecirtu sev kājā un gāju mājās raudāt

Janchelis Mans #pirmaisdarbs, bez papīriem, vasarās fāterim līdzi uz stroikām, pirmais oficiāli 3mēn.statoil, arī nekad, nekad vairs.

ievale #pirmaisdarbs +pirmais honis – par galv lomu TV ludziņā; pēc 8.kl pie arheologiem Ikšķilē zemes darbi; tad 2 vasaras apkopēja Linez slimn

bankovskis Arlabunakti! Gulēšana ir visīstākais #pirmaisdarbs http://bit.ly/nvAWk4

ViktorijaR #pirmaisdarbs bija Beernu slimniicaa 15 gadu vecumaa. 1 meenesi nostraadaaju oficiaali, peec tam aplokshnjalga 2 gadu garumaa ar pauzeem.

sprenne #pirmaisdarbs bērnībā strādāju Vārves dārzniecībā visus iespējamos darbus līdz pat pilsētas noliktavas pārraudzībai. 17gv dzīvoju cirsmā

Mkaprans #pirmaisdarbs 2 cukurbiešu vagās, bet tur maksāja gan naudā, gan ar cukuru, tādēļ sāku ganīt govis un labi nopelnīju. Džinsu jakai pietika.

ElinaIrbe 7.vai8.klase aukleju @EdgarsZalans delu. Tas gan bija traks puiselis,bet man patka. #pirmaisdarbs

WeeWeeGliem #pirmaisdarbs 12g.v. sāku vetklīnikā grīdas mazgāt un operācijās pieasistēt. Pirms tam gan vēl biešu vagas & mašīnu mazgāšanas.

ViktorijaR #pirmaisdarbs slimniicaa man patika vislabaak no visiem. Nebija riita, kad ar smaidu nebuutu izgaajusi pa maajas durviim.

kalvisk Mans #pirmaisdarbs , aplam brīvprātīgs, tiesa, bija pienest grāmatas lasītājiem Misiņa bibliotēkā. Vēl vecajā, kompaktajā Skolas ielas ēkā.

uldiscipsts #pirmaisdarbs loma Rolanda Kalniņa filmā – 2 mēneši par 8,50 rubļiem dienā, tad Lotosā bietes, trauku mazgāšana (fui) un atkal Lotoss…

ElinaIrbe Raveju bietes Skrundas kolhoza 3.klase,jo loti gribejas ravet bietes. #pirmaisdarbs

bet diena gara un bezgalīga. pirmās dienas pilsētā vienmēr tādas ir. naktī aizmigu ar zirnekli zem segas, tā arī neizdevās noķert. vispār šovasar esmu bomzis. guļu šķūnī, ceļos un veļos, apkārt knikšk un sisina, siena smaka un gaisma no rītiem, bezdelīgas, kraukļi un suņi. un brīvība. vilcienā klanījos, bet īsti neaizmigu – sēdēju un ar vienu roku turēju riteni visas trīs ar pusi stundas. Latvijas pasažieru vilcienam jauns izaicinājums – velobraucēji. manā vagonā bija 3 gab, pavisam sastāvā esot bijis ap 10 gab. darbā miru nost, jo širmis aizcietējis un miegs kā lācim. tik grūti bez pusdienlaika. laime, ka vakarā izkasījos aiziet uz teātri – Dirty Deal TeatroPoliciju“. šovasar eju uz teātri, jau 5. izrāde pilnīgi nejauši. pagājušajā vasarā skatījos filmas kīno “Rīga”. patiesībā forši, ka vasarā ir teātris. jo kad tad vēl. ziemā tam neatliek laika. tāpat kā vispār dzīvot. jau 2. turienes teātra izrāde par varas un cilvēka attiecībām, totalitārisma dzimšanu un pastāvēšanu, man jau riktīgi sagāja kopā ar “Visi mani prezidenti” – apmēram tas pats uzstādījums, tikai tā reālāk, ne iedomu spēle un izdomāts trādirīdis “jo tālāk, jo trakāk; jo trakāk, jo labāk”. izrāde ar nepateikto nezkāpēc atsita atmiņā Baltkrievijas tirgu, kur tantes runā un tomēr nerunā, jo labāk nerunāt nekā runāt, bet runāt arī gribas. gaidīju, ka policijas priekšnieks tipiskā antiutopijas garā no lāga zēna kļūs par dumpinieku un gāzīs varu vai vismaz pateiks to balsī (gāzt toč būtu triviāli un kā tādā salkanā pasakā). kompozīcijā tas pat iederētos: ieslodzītais, kas kļūst par apsardzes priekšnieku, policists, kas kļūst par apsūdzēto, atlika tikai trešajam rotēt pakaļ. principā jau rotēja un tika apsūdzēts, bet domāju, ka būs drusku tiešāk, smalkāk. bet tas jau man tipiski – turpināt domās iepatikušos filmu un seriālu sižetus. tas tak tik viegli. tad nu vakarā braukalējos apkārt ar ričuku un domāju tālāk. jo visforšākās lietas ir tās, kas nekad netiks uzrakstītas. turklāt šovakar no visām 5 vasaras izrādēm vienīgā bija tāda, kas neatsita atmiņā vienīgo pašas rakstīto lugu, ko kaut kad uzcepu par godu korporāciju teātra festivālam, kolektīvi iestudējām, izdomājām, bez neviena mēģinājuma nospēlējām un dabūjām 1. vietu. 🙂 jo lugā teksta nebija, tikai tēli. un vienīgais teksts tika nolasīts no lapiņām, to iekļaujot darbībā tā, it kā tā vajag. žūrija noticēja. bet nu pofig. šovakar par to atcerējos tikai tāpēc, ka neatcerējos, jo nebija laika domāt apkārt. un vispār man patīk DDT publika – izrādē “Visi mani prezidenti” ir vieta, kad aktrise uzrunā skatītājus, liekot atkārtot VVF mantru “Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!” un iedomājies! man blakus paveca kundzīte zināja tekstu! no sākuma domāju, ka tā kaut kāda publikā iesūtītā aktrise. bet ne velna – viņi ir! prezidentu tekstu zinātāji. tāpat arī šovakar publika ķiķināja, smējās un vienā brīdī pat palēcās tā, ka es arī palecos par spīti nebalsīs kurkstošajam vēderam. 🙂 kā stāstos par iezemiešiem, kas, ieraudzījuši filmu vai teātri, metas kauties vai bēgt. un vēl man patika beigas. tik atvērts fināls, ka publika neiet prom. kamēr jau neparāda ar mietu – izeja ir tur! 😀 izrāde kā seriāls – var turpināt un sanāktu viela vēl 2-3 gabaliem. prātā gan.

P. S. ja ne pirmais darbs, tad pirmais honorārs bija 11 latu par publikāciju “Draugā” – kladē rakstītās publiskās dienasgrāmatas jeb analogā bloga fragmenti par 10. klases laiku blēņām un skolotāju āzēšanu. blogam sveiks!

un paldies par uzmanību! garš, garš, nesakarīgs ieraksts.

(jo autors bija jau gandrīz aizmidzis – piebilde nākamās dienas rītā.)

  1. vnkGunta

    Interesanti palasīties par cilvēku #pirmaisdarbs. Visi tik ļoti līdzīgi. Es gan šodien esmu krietni pastrādājusi. Meklējot darbu 😀

  2. ilze šupstika ilzesh

    mans #pirmaisdarbs bija Vīdnera konditorejā,kad man bija ~14,saņēmu tieši 30Ls par mēnesi

  3. Merelina merelina

    Nevaru nepateikt #pirmaisdarbs bija brãlêna dêlu auklêšana brivdienãs pa piečuku. Interesati, ka šodien darîju tieši to pašu par velti

  4. Liana Ivete Benke lianaivete

    ar māsu ierunājām dialogus angļu valodas mācību grāmatai. par nopelnīto piķi aizbraucām ar kuģi uz radiohead stokholmā #pirmaisdarbs #2001

  5. zhanett bacardi zhanett

    Fui,cik briesmīgas atmiņas par #pirmaisdarbs ,stiepu fermā vistas,raudādama kaplēju bietes.Bija jābrauc uz tirgu,tur iemācījos šmaukties

  6. Elīna elinat

    #pirmaisdarbs viens no bija arī arheoloģija. Visu vasaru sēdēju bedrē Latgales pusē. Vidusskolas laikā.

  7. Ģirts Jansons dzhonsons

    @reinis_m Man #pirmaisdarbs bija zemeņu lasīšana 😀 Nopelnīju ļooti maz 😀 Pēc tam jau visādi gateri, utt. 😀

  8. Enija smieklinsh

    #pirmaisdarbs bija ne gluži tipogrāfijā, bet uz to pusi 15(?) gadu vecumā. alga tika saņemta aploksnē. bet līmi ostīt bija labi ;DD

  9. Reinis reinis_m

    Njā, vienai lielai daļai #pirmaisdarbs tādi bagie Dirty Jobs vai kaut kas boooring pāķistyle. Man laikam paveicās. 🙂 Krāsiņas ar saelpojos.

  10. Tālis Eipurs Eipurs

    #pirmaisdarbs – LR1 pirmais sižets bija par pildspalvām. nezinu, vai bērnu raidījums palaida ēterā.Ierakstīju ar milzu kasešu magnetafonu R7

  11. Pēteris Pūrītis peterispuritis

    @bankovska #pirmaisdarbs Vasarā ravēju bietes kolhozā &quot;Nākotne&quot;. Nopirku plašu atskaņotāju ar radio!

  12. Maija Medne Margonauts

    #pirmaisdarbs Apgleznoju zīda šlipses un lakatus suvenīriem, ko Cēsu dome dāvināja ciemiņiem.

  13. Mārtiņš Zvaigzne vorompatra

    Bija tāda rūpnīca &quot;RigaHimMaš&quot;,kur es 15 g.vecumā pusvasaru pie konveijera nostrādāju un pirmajam lenšu magnetofonam nopelnīju #pirmaisdarbs

  14. Vilis Kasims vkasims

    Es sāku kā laboranta palīgs pārtikas produktu laboratorijā. Tb, tulkoju specifikācijas un alttaboju no nevēlamiem saitiem. #pirmaisdarbs

  15. Mārcis Pauls marcis_pauls

    #pirmaisdarbs vazājos pa pilsētu un centos ietirgot reklāmas vietu laikrakstā, nākamais – staigāju un tirgoju avīzes Ventspilī

  16. krists solovejs krists_solovejs

    mans #pirmaisdarbs beidzās tā īsti nemaz neiesākoties – ar cirvi iecirtu sev kājā un gāju mājās raudāt

  17. Janis Vitkovskis Janchelis

    Mans #pirmaisdarbs, bez papīriem, vasarās fāterim līdzi uz stroikām, pirmais oficiāli 3mēn.statoil, arī nekad, nekad vairs.Tgd gan ok darbs

  18. Ieva Lesinska ievale

    #pirmaisdarbs +pirmais honis – par galv lomu TV ludziņā; pēc 8.kl pie arheologiem Ikšķilē zemes darbi; tad 2 vasaras apkopēja Linez slimn

  19. Pauls Bankovskis bankovskis

    Arlabunakti! Gulēšana ir visīstākais #pirmaisdarbs http://bit.ly/nvAWk4

  20. Viktorija Rogova ViktorijaR

    #pirmaisdarbs bija Beernu slimniicaa 15 gadu vecumaa. 1 meenesi nostraadaaju oficiaali, peec tam aplokshnjalga 2 gadu garumaa ar pauzeem.

  21. Jānis Sprenne sprenne

    #pirmaisdarbs bērnībā strādāju Vārves dārzniecībā visus iespējamos darbus līdz pat pilsētas noliktavas pārraudzībai. 17gv dzīvoju cirsmā

Tekle otkon ir dzeiva

šudiņ nikuo taida nabeja. eņgeļtauris izzīdēja jau vakar, maigi ružovys, a kopusvātki byus pareit. pi pierts atrodu beigtu slūku, aproku. bess zyna, kai atpluovuojuse. vysu dīnu laiks beja nacīšams – na jau korsts, a taišni nacīšams. mīgs guoja kai smierts – pasaļausi i nūkrissi. tok guli voi naguli, uorā mitrs i gryuts gaiss. iz vokoru gaiss suoce krist iz leju korstom lasem. kryta, kryta, cikom suoce leit. kaidu šaļteņu pasukuoja, a niu jau otkon sīnuoži čeigoj.

šudiņ otkon drusku dasagivu Augeja klāvam – miežu datoru i bloceņus. tī paņteni i teksti mani nūbeigs. taids syuds, rībās i pošai skaiteit. tok itys nazkai aizagiva i pošai. reši jau goduos.

itymā dzeraunē klusums
nadzīdoj gaili pūrā
nu pārnejuos zuolis izleida mirta
Tekle otkon ir dzeiva
jei aplej pučis iz lūga, izslauc gūvi i gaida
atīs nu kara Mikiļs i Juoņs
jei otkon byus jauna
dzeraunis večerinkā dasiss ar kuoju i lēks
byudi kai opoli uobeli, svīdri kai krellis
gotovi rudzi! jau mani vad!
jau muna jauneiba kiuliņus mat!
bolta puče nūzīd iz lūga
pūrā kai dzērvis bolss
Tekle otkon ir moza
jei salosa sauvē dzērvinis, īsvīž mutē
puordzeivuosim vysu!
i dzeivi, i smierti
tik ka tei dzeive
skuoba kai dzērvinis ūga
mute sasavīb grumbuos
i smylgys viejoj pi krysta

par vai pret? referendums Nekurzemē

referendums1

Kad pēdējais latvietis no Latvijas būs jau aizbraucis, tomēr atradīsies kāds, kas atlaidīs saeimu. Ieraugot šo ceļa malā, atcerējos izrādes “Visi mani prezidenti” ainu – Zatlers mēģina pielauzt pēdējo latvieti palikt Latvijā.

No Līvāniem uz mājām nebraucu pa asfaltu, jo palika žēl mašīnas – pie Stabulniekiem asfalts sabrucis un izburbis. Braucu pa mazajiem ceļiem. Reizēm likās – mirušās zemes. Reizēm – govju, ganību un piena galdu zemes. Pagājušo laiku pieminekļi – viensētu vientuļie koki, guļbaļķu pieminekļi aizgājušajiem laikiem. Piena galdi kā spītīgs Latvijas lauku apsolījums – kamēr mums ir govs, mēs esam.

Kad mājās vairs nav govs, sabrūk arī piena galds, uz kura saimniece no rīta noliek atdzesēto pienu piena mašīnai, kas to tālāk aizved uz Preiļiem, Valmieru, Rokišķiem, Panevežu. Kad mājās vairs nav govs, aizaug celiņš un māja skatās skumjām acīm, brūkošā jumta matu nolaidusi kā kaunīga sieviete acu plakstus. Kauns, ka neizdevās. Ka saimniece nomira. Ka dārzs aizaug. Ka cauri.

Un turpat aiz ceļa līkuma elektriskais gans, akurāti stabiņi un teļu bars. Mēs būsim. Labas piena govis. Mēs ticam. Un vēl pāris kilometrus tālāk lēnas govis prātīgi plūc zāli, izbāzušas galvu pa elektriskā gana apakšu – tā, lai skausts nepieskaras. Ārā labāk. Garšīgāk.

Kamēr Latvijā ir govis, ir arī cilvēki. Kamēr ir cilvēki, ir arī valsts.

Nav jau atšķirības – par vai pret – tie ir tikai dažādi viedokļi. Būtiskāk, ka ir viedoklis un joprojām ir cilvēki. Pat mirušajā Nekurzemē, kur veikalu aizvēra pirms sazin cik vasarām un kur uz sliekšņa aug smilgas un uz celiņa – krūmi.

Vai vismaz valsts cer, ka arī te ir cilvēki. Ne tikai ganīties atvestas govis.

referendums2

spinatu zapts i boltveins

drebis

tai vot i dzeivoju. dīnu nu dīnys. šaidim taidim mozim darbenim, īšonom. byus višņu zapts nu skuobuo kūka, soldonais tik vīnā pazarē palics – apsaēde taipat. ūgys jau vysā saveitušys. a strodu kai nav tai nav. nazkaids putynu miers vysus nūbeidzs.
Pūkainais Ārms perej. augustā byus bārni.
a bruoleiši skraida apleik plykim čūkstim. i obeji bryunī burunduki kai voguli šyun pa storpu.
byus veins nu boltūs juoņūgu. bess zyna, kaids saīs. mož bolts? dzaltons?

byus ari spinatzemneicu zapts. ilgi meklieju receptu, cikom atrodu, ka juovuorej ar mandarinim. a kur bess šeilaiks Viļānūs mandarinus izgiusi? jau pyrms div nedeļu nikaidu citrusu veikalūs nabeja, kod gosti dasaguoduoja taiseit sangreju. tai vot i izdūmuojom jaunu receptu – spinatzemneicys kūpā ar juoņūgu sulu. izaver jūceigai – kai nazkaidys avīšys. a garšoj kai cārmyušku zapts.
niu vīns teikums čiuleišim: spinātzemeņu pagatavošana ziemai – ogas nolasa no kātiem un vāra ar jāņogu sulu, ko izspiež no sakarsētām ogām. cukuru kā parasti klāt – atbilstoši svaram. garšo pēc pīlādžu zapts bišku.

a tai nikuo taida. ka naskaita šudiņdīnys sutūni – pat zuoļu čajis navarieju palaseit i duorza paravēt. beja dūma aizīt avīšuos iz mežu, tok nazkai atlyku. da i beja cyta dzela – puorskaitieju Juoņa Klīdzieja romanu “Sniegi” (1963).
ka tai skaita lela cylvāka acim, saīt pavysam cytaiž. kai cyts romans. tik beiguos atguoduoju, ka tok beju bierneibā skaitiejuse – ak jau kaidā 1992. voi trešā godā. a kur vēļ Streiča kina “Liktendzirnas”, kas mani tai besēja, seviški vacais uozs Kaļneņs golvonajā lūmā i tei blonduo koza. koč Streičam jau vyspuor namūde sovuos kinuos sabuozt vysu īspiejamū – seviški tymuos “Liktiņa patmalēs” i “Vacuos pogosta sātys misterejā” – kas kust i kas nakust, vysi sižeti, vysys linejis, citati i jimšonuos kai studinī ci golvys sīrā.
a Klīdzieja romans – taida latvīšu verseja par trejim draugim: ar tuberkuļozi slyms puiss, kas piec tāva ar muoti smierts īgrims dorbūs i tolkam nav dzeivuojs, dzāruojs muzykants, kuo nivīns naļūbej i lomoj, tok kuo muzykys deļ sauc iz vysom kuozom, i okla meituška, kam nu ļūbisteibys tykuse tik vīna bučuošonuos pusaudža godūs i kas tai ari dzeivoj kai naatmineita meikle i gotova īsaļūbēt kotrā, kas dasadūrs. beigys biedeigys, až apsarauduoju. nazkai par daudz personeigai pajiemu.
pa vydu ari puordūmys par nacionalismu i Latveju – par jaunu vaļsti i juos slimeibom, tymā skaitā puorspeilātom bailem nu varys kritikys.
vyspuor, skaitūt itūs Klīdzieja dorbus, gribīs jimt i puorlikt normalā volūdā. kū var jimtīs – latgalīšu vuordi latvīšu volūdā. īskaitūt naktineicys. kū taids videjais latvīts nu naktineicu zyna, kū naktineicys nu juo. koč rudzupučis itymā tekstā naīsadarātu na tik – par daudz poetiskai i solkonai saītu. tai izaver, ka latgalīšu volūda Klīdzieju nūtur pi zemis, lai cik jis grybātu liduot romaņtiskūs dabasūs.

Kā tev vajadzētu dzīvot? To nu gan es nezinu. To nezina neviens. Tikai tu pats vari to atrast un tikai tad sākt un zināt. Cits nevar iestāstīt. Vienu varu teikt – neturies pret dzīvi kā sabozies ezis, it kā dzīve būtu tavs ienaidnieks. Ja starp tevi un dzīves pasauli ir cieta čaula, dzīve to ielauž, ievaino un tu sāc sāpēt. Un tu sāc spārdīties. Kas tad ir tas, kam tu vari iespert? Tava kāja apskrien pa gaisu, un spēriens atsitas pašam vēderā zem sirds.

Klīdzējs J. Sniegi. – R., 1992. – 188.-189. pl.