Category Archives: seikumi

nazynuoju, kur īlikt. vysaidys blusu i vutu uodys.

ceiņa ar drozofilom

vakar beidzūt sasajiemu i pasaroku pa teiklu. problema beja nūbrīduse pamateiga – drozofilys kiezej iz svaigi kruosuotūs sīnu, a vakar vīna īliduoja dagunā. jemūt vārā, ka maņ ir īsnys i vyss rībās, ar tū pošu juos izapeļnēja naidu iz myužu. pat najemūt vārā Aļfonu, kam piec drozofilu smierts sasamazynuos bareibys kruojumi.

lobuokī padūmi ceiņa pret flinstonim, kū atrodu teiklā, beja naļaut jom sasavairuot, naturūt ustobā pyvušys augļus ci duorzeņus i iudini. a gadīnī, ka juos jau sasavairuojušys, pi padūmu dominēja syukšona ar putekļu syucieju.

vysā bez augļu i bez iudiņa navaru iztikt, partū ka naba jau kasreizis sīsi cīši atkrytumu maisu i naba jau puču vāzē natureisi.

atlīk putekļu syuciejs. niu stuov kuknis vydā. kai īeimu, tai ratynoju lidojūšūs parazitu ryndys.

pagaidom izaver cereigi. šur tur pa kaidai vēļ ir, tok tys laika vaicuojums. Aļfons gon nalein i uorā. sēd sovā izlītnis caurumā. dabuošu jam vairuot drozofilys muoksleigai kaidā burkā. 😀

nešķīstība

visu rudeni virtuvē perinās drozofilas. sauktas arī par flinstoniem.

Aļfons, protams, ķer. bet cik 1 zirneklim vajag. drozofilas uzvar un vairojas.

tad nu domājam – sist nevar, jo nesen nokrāsojām sienas. izķert nevar, jo nav jau normālās mušas. indēt? vai varbūt ķeras uz mušpapīra?

ko tādai drozofilai vajag? kā izmantot viņas vājības?

saindēt augļu sulu?

Islandīši Islandē ci terminologejis Sisifi

Paļdis Dīvam, latgaliski vuordā “Islande” ir eisais “i” naatkareigi nu vysa – svešvuordūs vysod ir eisī patskani. Naprosit, deļkuo tys tai, tok tai ir. Izjemūt latvīšu ciļmis aizgivumus, kas saīt kai pošu latgalīšu vuordi, tik fonetiskuos puormainis – Īva i Pīters, Andryvs Nīdra.

Beidzūt Dens pīrakstēja par Terminologejis komiseju i “Īslandis” breinumu.

Es tik vysod breinojūs, parkū terminologi nikod nadūmoj terminus laiceigi jaunom realejom, a jemās ap jau pīrostom i maina jom nūsaukumus. Taids sovā ziņā bezjiedzeigs dorbs – vysu laiku puormaineit tradiceju, neavys likt pamatus tradicejai.

Ka eira byutu īguojuse volūdā pyrms eiro, nabyutu nikaidu vaicuojumu. A tai saīt puorsavuiceit. Kai vysod soka – lobuok naprast nikai, ni prast na tai, partū ka izavuiceit nu jauna vysod vīgļuok nakai īsavuiceit cytaiž.

Tai i ruopalej tī volūdnīku Sisifi pa sovu terminu čupu i breinojās.

Nu ūtrys pusis, varbyut labi, ka latgalīšu volūdai nav itaidu komiseju. Kab bejušys komisejis, nabyutu ni radejis, ni kinys, ni kopejis, a radio, kino, kofeja.

radība

mums tualetē dzīvo Aļfons. izlietnē. ķer drozofilas.
tagad viņu sauc arī par Elvisu, jo viņš ir mūžam dzīvs.
par spīti tam, ka dzīvo izlietnes caurumā.
un vēl viņu, ja tā gadījumā ir sieviete (drausmīgi neatlaidīgs un dzīvelīgs radījums), sauc par Venēru. par Venēru, kas dzimst no putām.
bija doma nosaukt par Feniksu, jo mūžam atdzimst, lai cik reizes lietu uz galvas ūdeni. bet bail, ka nenodedzina māju.

ak jā. tas ir zirneklis. viņam ir balta emaljēta māja ar balkonu un baseinu.

itei dīna Latgolys viesturē

vysu laiku taisiejūs i nikai navarieju sasataisēt.

ir taids breineigs saroksts par latgalīšu svareigajim datumim i dīnom. ar vysom dzimšonys i mieršonys dīnom. vacs i nazynu, voi kaids jū papyldynoj koč ar mieršonys dīnom. 8)

tok koč kū nu juo var izzynuot. kod kurs mirs i kod kurs pīdzims. koč tik daudz.

byutu interesnai saleidzynuot, cik nu itūs datu ir Salcevičys gruomotuos. tys ir, mani fascinej cylvāku spieja sataisēt enciklopedejis i izziņu literaturu i sarokstus.

es par sovu dzeivi nazynu tik daudz kai cyti zyna par svešom dzeivem. zyna – ite dūmuots, jim ir interese zynuot.

drūsmeiguo Narvesen darbineica

maņ iz e-postu atsyutēja informaceju par nazkaidu akceju.

teiklā atrodu mistisku sātyslopu volūdys sorguošonai.

ka īīt tymā lopā, pieški aizsmokušā bolsā suoc skanēt agitacejis dzīsme Atmūdys nūskaņuos. kodeišonai ir daudz veidu.īdaliejumu kastuos pa tauteibom.

lai voi kai, mani šausmynoj ideja par Latveju latvīšim. nu nabyus tai nikod. latvyska Latveja – nui. bet latvyskys vierteibys nanūzeimoj, ka cyti ir svešī.

ite ari pats aicynuojums. citeju:

“Vīru kopas „Vilki” dziesmas, „uguns sardze” un daudz jo daudz domubiedru – tāds būs PIEKTDIENAS, 22. AUGUSTA VAKARS PIE BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA. PULKSTEN 20.00 SĀKSIES „SARGI VALODU” parakstu vākšanas noslēguma pasākums. Pasākumā arī tiks uzstādītas prasības latviešu valodas aizstāvībai likumdošanā, dalībnieki tiks iepazīstināti ar iestādēm, kas neapkalpo latviski, būs iespējams vaigā redzēt drosmīgo Narvesen darbinieci Daci Kalniņu un daudz kas cits.”

a citieju teikuma “būs iespējams vaigā redzēt drosmīgo Narvesen darbinieci Daci Kalniņu” deļ.

lai jai vyss cīns par pastuoveišonu par sovu puorlīceibu, tok niu jei teik izmontuota. pa munam.

paraleluo civilizaceja

vīneigais ziernūklis, kas itymā sātā dzeivoj sovā vītā, ir Aļfons, kas ir sapiņs teiklu atejis izlītnē.
es kanešna nasaprūtu, deļkuo jis tūs darēja i kū jis tī ād, tok lai jam lobys medeibys.
kab na Aļfona, mes ak jau nūsleiktu drozofiluos.
lai Aļfonam (voi kai jū tī sauc) loba veseleiba.
ni kuoju, ni spuornu!

atrodu teiklā (na pi Aļfona, a ite, škārsteiklā) mistisku vītu, kur var puorskaiteit čut ni vysus latvyski raksteitūs dīnrokstus. taida miskaste!

eisi sokūt, pasauļs jiukst pruotā.

bet mani vysu vaira interesej taidi īroksti kai:

Rakstu, jo jūtos diskriminēts! Izlasīju vienu ierakstu iekš meitenem.lv un sagribējās pakomentēt, bet, lai komentētu ir jāielogojas un lai ielogotos ir jāreģistrējas, un lai reģistrētos ir jābūt SIEVIETEI! Nepietiek ar to, ka man ir jāievad rinda ar nekam nevajadzīgiem datiem, lai varētu izteikt savu viedokli, man vēl ir jāatbilst kkādiem muļķīgiem standartiem?!
Es saku nost ar dzimumu diskrimināciju un ļaujiet man komentēt!

Varbyut tei ir jaunūs laiku latvīšu literatura.

šoks

tikkū pa skaipu sajiemu audiofailu nu jaunuo Dzejis diska. jūceiga sajiuta. vysod ir jūceigi dzierdēt sevi i dzierdēt cyta interpretaceju.

zam 1 dzīsmis es napasarakstieju i tai ari napaprasieju autoratleidzeibu par dzejūli, partū ka tys vaira nabeja muns dzejūļs.

interpretacejis var byut vysaidys. ari svešys i naizeimūšys nu muna teksta.

zynu, ka itū dzejūli asu skaitiejuse ari lobuok. ite ir piec garys dīnys pi mašynys ruļa.

nu ūtrys pusis, es naasu nikaida dzejneica, kab maniakalai uzamuoktu ar tekstim.

Latvīšu personvuordu kolekceja

Pasaulī ir rūbeži, kam vīgli kuopt puori, ka zyni vairuok volūdu.

Muna latvīšu personvuordu kolekceja. 😀

Nu klasikys pierļu da myusu dīnu breinumu.

.

Asnate – es ne šeit
Agate – jā, šeit

Aigars – ai, garš

Aivars – ai, var!

Amanda – bet man jā

Bronislava – Bronis slava
Dagmāra – Māra deg; degošā Māra

Dāgs – degošais
Danute – ne jau šeit; ko niekus
Dīvs – Dievs

Dora – dara

Ervīns – R viens

Evija – e, vija
Ģirts – piedzēries

Ida – un jā

Igors – arī gars

Ilgvars – ilgi var
Inese – ienesa

Irēna – ir ēna

Irita – ir šeit

Ita – šeit

Ivars – un var

Ivis – i vyss

Izidors – easy dara
Klāvs – kūts

Knuts – pātaga

Krists – krusts

Krīvs – krievs

Margots – 100 gramu (nu ūtra gola)
Monta – manta, lieta
Nadīna – nediena

Namejs, Nameizis – nečurājis

Niklāvs – tas, kas nav kūts

Ojārs – o, jērs!

Olita – o, lieta!

Rozalija – izlija

Sergejs – sers gejs
Vaira – vairāk

Vera – skats