Taids jūceigs akcents

Cik tys vyss jūceigai – ar zemem i volūdom. Vyss vīns, a vys nazkai cytaiž. Vys tys pats – da mīļu tys pats. Lai kur tu ītu, vysur atrassi tikai sevi – tū, kū jau pazeisti i zyni īraudzeit.

Siedieju Vuocejis krūgā i gaidieju sovejūs.

Jī beja nūguojuši da viņa gola pasyuteit ola i apsavērt nazkuo.
Rūkā turieju paveist suokušu muollēpini, kū beju atrodusi pļovā aiz nazkaidys vuocu dzeraunis seikys upeitis krostā. Dzaltona. pusnūveituse. Pi myusu sātā pavasar tože vysa muorka mola vīnuos muollēpinēs, tik drupeit piečuok kai ite Vuocejā.

Īsaklausieju krūga murdūnē. Ļauds runuoja cyts car cytu, nasaklausēja nikuo apleik. Bolsi rikteigi tynuos i pynuos apleik.
Meitine žāluojuos, ka ite, pi jiurys, taids solts. Juos pusē jau rikteigs pavasars. Vysi kūki vīnūs zīdūs. Naz kur tī iz Vuocejis lejis golu. Puiss smējēs par jū – kai to, treis symti kilometru iz leju. Kū že jei te dūmojūte – nu dīnvydu atbraukuse!

Drupeit tuoļuok bors studentu svinēja semestra suokys. Kur bejuši, kū dariejuši. Kai Leldīne, kai saime. Kaida muzyka bejuse. Kai tū i itū dariejuši.
Vīna meituška pieški īsavaicuoja puišam – jam taids interesnys akcents, nu kurīnis jis ass? Puiss apsaruove – nu tīņs i tīņs. Meituška breinuojuos – a jis tok runojs tai i itai. Voi ta pi jūs narunoj cytaiž? Puiss kai sasameistēja, kai nūsakaunēja, tod cierta pretim i līleigs saceja – jī gon sātā runojūši tik “hochdeutsch”!
Meitine nasaryma. Jei vysu myužu dūmuojuse, ka tamā apleicīnē vysi runoj tik “plattdeutsch”.
Nā, nā, jis nā. Puiss suoce puordzeivuot. I tīpēs, ka nikuo nazyna. Nivīna vuorda.
Meitine breinuojuos: Tok jis že eims nu tuos i tuos pusis. Voi ta na tai?
Oi, nu kū tī! Puiss īsatīpe. “Plattdeutsch” že runoj tik vacī ļauds. Jaunī nā.
Jī nūsasmēja i suoce runuot nazkū par pasnīdziejim. Kurs maita, a kurs jau tai kai i nikuo. Sarunā īsapyna i puorejī. Jī smējēs i dzēre olu.

Piec šaļts atguoja muni ļauds. Atnese olu. Izdūmuojuši, ka juojem itys. Taiseits piec kaida to tī vaca recepta. Dabeigais. Dzeivais. Izlejamais.
Garšuoja na tai kai sātā. Vaira piec pierktuo ols. Koč i skaitējēs sātys i dabeigais. Tok nazkas jimā beja ni tai, nazkas atsyta nazkū zynomu. Na to ka Latgolys dzeraunis ols, a pierkts tože nā. Ni taids i ni itaids.

I tod es īsadūmuoju.

Vyss že ir taipat i tys pats. Ols. Krūgs. Studenti. Muollēpinis. Dzeraune. Ļauds.

Da i ar volūdu tys pats: vacī ļauds sovā storpā runoj latgaliski, ar jaunajim – latvyski. Ar voi bez akcenta. Ak jau ka ar akcentu i ar stypru latgalisku akcentu.
A beiguos nu volūdys puori palīk tik akcents.
Tys, kas nūdeve tū puisi. Tys, kū dzierdēja tei meituška, a nadzierdieju es. Pa munam, jī obeji tok runuoja pa vuocyskam.

par blaktim

.

Pavasar, kod eisys nakts,

Mežā staigoj rasnuos blakts.

Jom iz rogim syuna aug,

Spuorni zylom spolvom,

Pošys zaļom golvom.

.

Mežā naktīs skali bļaun,

Stompoj kuojom leikom.

Jom iz astem osi zori,

Ausim leli puški;

Mežā gonuos blakšu bori

Tai kai meža rukši.

.

Rudiņūs juos losuos borūs,

Sastās vysys kūku zorūs

I iz syltom zemem skrīn.

.

Mozajai raganeņai dusme

Nazkod dzeivuoja moza raganeņa. Jei beja tik symtu divdesmit septeni godi, tok tys deļ rogonu nav nikaids vacums.

Jei dzeivuoja sovā rogonys sātā, kas stuovēja vīna poša dzili mežā. Tai kai tei beja tikai mozys raganenis sāta, jei nabeja cīš kū lela. Tok mozajai raganeņai ar tū pītyka, šmukuokys rogonys sātys jei nabyutu i gribiejuse. Sātai beja breineigs vieja nūškībts jumts, leiks škūrstiņs i aiztaisamys lūgu ramys. A uorā beja izcalts maizis ceplis. Bez juo navarēja nikai. Rogonys sāta bez cepļa nabyutu nikaida rogonys sāta.

Mozajai raganeņai beja krauklis, kas muocēja runuot. Tys beja krauklis Abrakass. Jis muocēja nūkraukt na vīn ”Lobs reits!” i ”Lobs vokors!” kai sevkurs sprosts krauklis, kas īvuiceits runuot, a vysu kū cytu tože. Mozuo raganeņa cīši cīnēja jū, partū ka jis beja izmaklāti gudrys krauklis, kam par vysu beja kas sokoms, najemūt i papeira zam ķnuoba.

Apmāram sešys stuņdis dīnā Mozuo raganeņa nūsajēme, vuicūtīs čaravuot. Čaravuot nav nikaida sprostuo dzela. Kas čaravuošonā gryb kuo sasnīgt, nadreikst pasalaist slinkumaa. Vysupyrma juoīsavuica vysi vysmozuokī čaravuošonys muokslys seikumi, a lelī īt tik piečuok. Būru gruomota juoizjem cauri lopu piec lopys, nadreikst izlaist nivīna poša aizdavuma.

Mozuo raganeņa beja tykuse tik da diveji symti treispadsmytuos Būru gruomotys puslopys. Jei kai reize vuicējēs leita saukšonu. Jei atsasāda cepļa prīškā iz beņča, pajēme kliepī Būru gruomotu i čaravuoja. Krauklis Abrakass atsasāda jei sūpluok i vys nabeja mīrā.

“Tev juobur leits,” jis puormatūši krauce, “a kū tu bur? Nu suoku Tu līc leit boltajom peleitem, piečuok vardivem, vysa beiguos – egļu cykuržim! Maņ vys bais, ka tu i niule navareisi sasaukt rikteiga leita!”

Tod Mozuo raganeņa raudzēja sačaravuot leita catūrtū reizi. Jei lyka dabasūs sasaviļkt muokuļam, pamuove jam īt tiuļuok i, ka muokuļs jau beja viers jūs obeju, sauce: “Leisti!”

“Panejis!” krauce Abrakass. “Maņ ruodīs, ka tu jau pavysam esi sajukuse pruotā! Kam vysam tu veļ nagribi likt leit? Driebu knagim varbyut? Voi kūrpinīka nagleņom? Kab veļ bejušys maizis druponys voi koč rozinis!”

“Čaravojūt byušu puorsasacejuse,” saceja Mozuo raganeņa. “Jau mudruok maņ šod i tod ir tai gadiejīs. Tok četrys reizis piec kuortys?”

“Puorsasacejuse!” krauce krauklis Abrakass. “Es tev pasaceišu, kur ir vaine. Tu esi izklaideiga! Nav breinums puorsačaravuot, ka tymaa laikaa dūmoj par pavysam kū cytu!”

“Tev tai ruodīs?” dūmuoja Mozuo raganeņa. Tod jei pieški aizcierta cīši Būru gruomotu. “Tev taisneiba,” jei sirdeigai sauce. “Taisneiba, ka es nadūmoju par dzelu. I parkū nā?” Jei pasavēre iz kraukli. “Partū ka maņ ir dusme!”

“Dusme?” atkuortuoja krauklis Abrakass. “Iz kuo ta?”

“Mani tracynoj,” saceja Mozuo raganeņa, “ka šudiņ ir Rogonu nakts. Šudiņ vysys rogonys sasateik Bluča kolnā i doncoj.”

“Nu i?”

“Es vēļ asūte par mozu Rogonu daņčam, tai leluos rogonys soka. Juos nagryb, kab es juotu iz Bluča kolnu i doncuotu leidza!”

Krauklis raudzēja mīrynuot Mozū raganeņu i saceja: “Pasaver poša, symtu divdesmitsepteņūs godūs tu že navari gaideit, kab leluos rogonys teve jimtu par pylnu. Paliksi vacuoka, i byus tev vyss.”

“Ak tai!” klīdze Mozuo raganeņa. “A es grybu byut tī jau itūreiz! Voi saprūti mani?”

“Tys, kuo navari dabuot, juoizsvīž nu golvys,” krauce krauklis. “Voi ta kas mainuos nu tovu dušmu? Eimi pi pruota! Kū ta tu gribi darēt?”

Ite mozuo raganeņa saceja: “Es zynu, kū dareišu. Šūnakt juošu iz Bluča kolnu.”

Krauklis nūsabeida.

“Iz Bluča kolnu?! Tū tok tev leluos rogonys ir nūlīgušys! Rogonu daņci juos gryb doncuot vīnys.”

“Ha!” aizaklīdze Mozuo raganeņa. “Daudz kas ir nūlīgts. Tok, ka nasaļaun nūgiut…”

“Juos tevi nūgius!” paredzēja krauklis.

“Ai, glupuosts!” jei atsauce. “Es puorejom rogonom pīsavīnuošu tik tod, ka Rogonu daņcs byus jau suocīs. I, pyrma juos byus beigušys, juošu iz sātu. Tymā trikmīnī, kas itūnakt byus Bluča kolnā, nivīns nikuo i namanēs.”

/Otfrids Preislers, “Mozuo raganeņa”/

Latvejis kulturys kanons i latgalīšu kultura

Pīktdīņ, 11. aprelī 11 stuņdēs, Reigā Muzykys akademejis Senata zalā kūpā saīs dorba grupu eksperti, kab turpinuotu diskuseju par Kulturys kanona sataiseišonu. Tys byus īvoda pasuokums ekspertu grupu īkšejom debatem i plašuokai sabīdryskajai diskusejai.
Kulturys kanons ir izcyluokūs i īvārojamuokūs muokslys dorbu kūpums, kura aizdavums ir paruodeit vysu laiku nūzeimeiguokūs Latvejis sasnīgumus vysaidūs muokslu atzorūs – literaturā, muzykā, teatra muokslā, kinā, vizualajā muokslā, arhitekturā i c.
Kanona taiseišonys mierkis ir izalaseit izcyluokuos Latvejis kulturu raksturojūšuos kulturys vierteibys, ar kurom asam lapni i kurom vajadātu byut sevkura Latvejis īdzeivuotuoja kulturys pīredzis pamatā, nūdrūsynojūt juo pīdereibys izjiutu Latvejai.
Kulturys kanona taiseišonā Latveja sekoj Dānejai i Nīderlandei, kur itaids kanons jau ir sataiseits. Latvejis Kulturys kanonu dūmuots sataiseit apmāram goda laikā. Piec juo sataiseišonys vēļ tiks gataveita gruomota i sātyslopa teiklā, kab popularizeitu kanonu i juo plašuos vareibys.
Pīktdīņ byus eksamens Latvejis kulturys sabīdreibai – voi Latvejā ir latgalīšu kultura voi nā. Voi latgalīšu kulturys vierteibys var tikt kanonizeitys i pīzeitys par eistom i sevkuram Latvejis īdzeivuotuojam svareigom, vierteigom, nūdereigom.
Tod i redzēsim, voi kas nabejs nu Latgolā i latgalīšu radeituo ir centra interesis vārts. Na tikai materialuo kultura, kas ir rakstureiga myusu zemei, a ari latgaliski raksteituo literatura, latgaliski dzīduotuos dzīsmis, muzyka, kinys.
Eksamena atbiļdēs byus radzams, voi latvīšu kulturys kanonā īīs koč vīns latgalīšu kulturys dorbs voi ari otkon tei byus totalitaruo i “augstuo” kultura, kur latgalīšu muokslai, literaturai, muzykai i c. nav vītys.
Politkorektais Latvejis ministreju totalitarisms par latgaliskū nazyna i nasainteresej. Kai lai kaids atguoduotu par latgaliskū, ka ni poši latgalīši.
Varbyut, īsasaistūt taisamuo Latvejis kulturys kanona sabīdriskajā apsprīsšonā, sovu vīdūkli ir vārts izsaceit ari latgalīšu sabīdryskajom organizacejom.
Beiguos vaicuojums puordūmom.
Kurs tod byutu tys latgalīšu kulturys dorbs, kas veidoj sevkura Latvejis īdzeivuotuoja kulturys pīredzi?
Olūts: LaKuGa.lv

rūžu duorzi

.

lai kaidūs rudiņa bolsūs runuos tovs pruots

es tova rudiņa nasabeistu.

lai kaidūs pasauļa ceļūs pagaiss tovs pruots

es tova pasauļa nasabeistu.

.

munā duorzā rūzeitis boltrūzeitis

seikom lapeņom turīs pi pavasara

seikim dzeļksneišym dalypušys

seikom sakneitem malnā zemē.

.

gaisdama napagaisšu

munā duorzā septenis rūzis

runoj ar tovim bolsim

munā duorzā septenis rūzis

gaida iz atvosoru

munā duorzā septenis rūzis

izzīd ar rudiņa spāku.

.

lai kaidā pasaulī pagaiss tovs pruots

lai kaidūs bolsūs jis teve aizrunuos

es tova pasauļa nasabeistu.

munā duorzā seikim zīdenim boltrūzeitis

seņtebrī sazīd kai majā

i gaida iz atīšonu.

.

pynakli

.

mes taidūs kai pynaklūs

pynomēs, pynomēs, gaisom

dūmuodami par tāvu i muoti

par laimi i bruoli, par maizi i suoli.

.

nazkaida sirds

pagaisa, pagaisa, nūzīdēja

senejūs laiku gaismā.

.

nazkai aizadūmuoju

par laiku i nalaiku beigom

beja i pagaisa

tys, kuo nabeja, napagaisa

tik aizguoja senejūs laiku celim.

.

pasauļa bolsūs aizaklīdze pats laiks

nazkaidūs pynaklūs

sasaveja i veja, i veja

myuža piedejais vuords.

.

tū gaismu, tū gaismu

es nazkai īraudzieju

tei vaira nabeju es.

.

cyti konteksti, teksts tys pats

.

Naklīdz iz līpys, jei zīdēs, ka daīs juos laiks.
Pateik – verīs juos zīdūs. Napateik – nasaver.
Tys ir vyss, kū tu vari dareit.
I kai to – nūcierst līpys tu vareisi sevkurā šaļtī.
Dori tū drūsai.
Zīda i cierva streidā pyrmais vysod byus ciervs.
Piečuok naaizmiersti juos zīdūs nūslauceit zuobokus:
Nivīns pasauļa zeids nav meikstuoks par līpzīdu dreiksnom.
I nasabeist nu tūs zemē nūsystūs bišu.
Par raudzeišonu kūst zuobokā
Bite moksoj ar dzeiveibu.

(Vizma Belševica)

.

pakalis

tovi eņgeli šudiņ runuoja cytaidūs bolsūs.
es dzierdieju.
es že tī beju.
es taukstieju dabasu molu ar objektivu
munā SD kartē īguoja pasauļa gols.es formatieju.
munā fotoaparatā niu gona vītys
kam gribi.

mani pajēme kliepī
pacēle. nūgluostēja.
dabasu vīntuleibai ir vairuok rūku
(laikam juostruodoj ari dabasūs
ka jau eņgelim bez spuornu ir rūkys).

a es že tī beju.
es redzieju vysu.
kolnu puorejuos staigoj smierts
i eņgeļu smīkli i dzīsmis ir caurlaidis karte
dabasu dzīšmu svātkūs.
aiz dabasu molys pasauļam gols.

es jutu –
kai niule, vaira nabyus nikod,
itys laiks īsaroksta dabasu platēs
īsagreb kūka lizeiku kuotūs, beņču dieļūs.
tuo laikam naizdzēss guņs –
palnūs ir myužeiguo dzeive.

ītū laiku kompresej atminis failūs.
zip formatā globojās tova dzeive.

jūs bolsi skanēja nazkai ni tai
na muni, a tovi eņgeli beja.
jī dzīduoja svešys dzīsmis
i dabasūs kuope kai kolnā.

viņ, dabasūs verūtīs žieleigai,
redzieju eņgeļu pakalis boltys
jī aizagrīzuši muove
pluovuoja. kleida.