Soltums. Zīma Sibirī i vacais Zenits

zenit1_moza

A varbyut vaira nikod nikas nabyus tai. Dūmuodama dūmuosi i sapynā otkon īsi pa tom pošom trepem, tok nikod vaira nabyus tai. Partū ka jau sapynā zynuoji – tuo nav, kuo es radzu. Es tik juo radzu, partū ka naasu atsavadiejuse.

zenit2_moza

A dzeivē kai sapynā vysleidza tuos pošys sātys, tī poši cylvāki. Īraugi i sasatryuksti – es tok bierneibā jau zynuoju, ka tys byus tai. Tei sāta, tei vīta, tei kruosa.

zenit3_moza

Zeileite atsalaiž iz zora labi ka izstīptys rūkys attuolumā. Nūsoluse meistuos nu kuojis iz kuoju. Prosa ēst. Snīdz rūku, jei beistās, tok nikur nalidoj. Kuojis nūgloboj zam seve, pīsapyuš kai opola bumbeņa i gaida. A mož?

zenit4_moza

Dīna nažieleigi solta, boltuo smierts i izneiceiba – īveļc gaisu i apsadadzynoj. Vajadzeibys sasamazynoj da minimuma – elpuot tikai tik dzili, kab byutu gona. Snīgs sabirzs smolkūs putekļūs. Čārc, na čierkst – žālobainā bolsā zam kuoju.

zenit5_moza

Snīga putekli iz lada. Tai jis te stuov – sastiņdzs iudiņs i da pavasara apsastuojs laiks. Piersti nu soltuma nūtierpuši, navar pagrīzt objektiva. Osumu īstoti, daeimūt kluot i atsakuopūt. Vyss kai dzeivē. Tiuļuok vyss pasaruoda skaidruok, tok navar daudz redzēt. Tikai aizeimūt, redzi lītys i cylvākus, kas pagaisuši.

zenit6_moza

Iz īlu tikai žiguleiši. Vīneigais, kas varbyut paliks piec tam, byus atminis. Tikai atminis ir tik styprys, kab puorsystu kasdīnys īšonu i itymā laikā īsasystu vydā paguojušais laiks. Paliksim tik mes, nivīna cyta. Partū ka tik mes poši byusim puordzeivuojuši myusu dzeivis.

zenit7_moza

Kotram pa kasteitei. Vysim kūpā myužeiguo dzeive placs pi placa, cikom smierts atīt kai dzaltona vaca caca i pajem tevi aiz placa. Nu, nazkai tai. Stuovūt iz arhiva slīkšņa i raugūt saglobuot sevī syltumu, vyss ruodīs nazkai jūceigi i sveši. Prīškā ceļš iz sātu, aiz mugurys dokumenti, dokumenti i dokumenti. Svešys dzeivis i smierts, cereibys i iluzejis mapēs salyktūs arhiva dokumentūs. Prīškā – sova vīneiguo dzeive i cereiba īraudzeit breinuma.

zenit8_moza

Aiz kotra lūga pa dzeivuotuojam. Aiz kotrys posta kasteitis pa cereibai sajimt ziņu. Lūgi i posta kastis ir sasatikšonys vīta, kur dzeivī ļauds sateik ejūšūs i ejūšī var pasavērt iz cytys dzeivis. Atguodojūt tū drausmeigū soltumu, až aizasuop. Beja tik solts, ka ceļgoli palyka steivi i eimūt suopēja kuojis. Nazkai pa glupumam beju apmaukuse līku zeču puori, mīdze i nasiļdēja.

zenit9_moza

Soltums sajem da kaula. Soltumā sasajimt, nu ozutis izviļkt vacū Zenitu, juo vēļ nu mīsys syltuma rondonū metala korpusu, nūmaukt babys adeitūs dubultūs cymdus i nūfotografēt. Tik 1 kadru. Vaira navar – korpuss palīk solts, piersti nu suoku solst, tod suop. Ka par reizis naizliksi osuma, piec šaļtenis piersti vaira naklausa. Ībuozt soltū fotoaparatu atpakaļ zam driebu, zam džempera, kab jis vysā nasasoltu. Apmaukt cymdus. Aizīt tuoļuok, breinuma meklejūt.

zenit10_moza

Piecpušdīne. Temperatura zam -45, partū atcaltys lekcejis. Beidzūt ir breivs laiks izīt uorā i sovā vaļā. Verūs iz vuortu, i breiveiba kai suņs luncynojās i lāc gaisā. Es! Niu! Īšu! Vīna! Poša! A saule kai zynuodama vēļ turīs gaisā. Ej, ej, es paruodeišu ceļa.

zenit11_moza

Zīma Sibira pūrā. Pa viersu lads, apakšā iudiņs. Kuoja izkreit cauri snīgam i ladam  i teik iudinī i dyunēs. Izveļc uorā i dūmoj – kai niu da sātys ar slapņu. Tok, cikom izdūmoj teirēt,  slapņums jau ir sasaļs. Zuoboks palīk sauss. Lada kuorteņa kai blaugznys īt nūst, dyuņu sasolušī krepeči palīk snīgā.

zenit12_moza

Saule vys zemļuok i zemļuok, upiskrosta stidzeņa vad tik iz prīšku. Nazynomais sauc, i zyni, ka vēļ juoīt iz prīšku, partū ka vēļ nav laiks dūmuot par atsagrīzšonu. Vēļ juosaver i juoredz, na juoatguodoj, kai ir bejs.

zenit13_moza

Sātys iz upis krosta atsatupušys i jau symtu godu nūsaver – saule lāc i rīt. Nav nikuo jauna. I ka i byutu kas jauns, tok juos pošys vaira nikod nabyus jaunys. Pa laikam juos tik nūmaina snīga dečus, īsatyn i guļ tuoļuok.

zenit14_moza

A ite jau jauna dīna, jauna saule, a sātys tuos pošys i soltums tys pats. Verūs pa školys aktu zala lūgu, i solts jau pasavērt vīn. Asu dalepiejuse pi sīnys plakatu LATVIJA, i pat tī kruosys tuos pošys – zyls i zaļš. Breiveibys pīminekļa zaļais patīseibā ir Sibira statiņu zaļais. Naticeisi, tok tai ir.

zenit15_moza

Taišni itymā momentā es saprotu, ka par Latveju ir juorunoj latgaliski, kab Latveja byutu. Partū ka ir tikai vīna volūda, kurā pasaceit pa eistam, kas jei ir. Kab latgalīšam Sibirī pasaceitu, kas ir Latveja, nav gona ar plakatu LATVIJA par nazkaida latvīšu fonda naudu. Tev pošai latgaliski juopastuosta, kas tei Latveja taida ir, kas tev jei ir. Taidā reizē saprūti, ka “Dīvs svietej Latveju” skaņ ari latgaliski. Ka varbyut taišni tai jis juos svietej, partū ka tai tu juos saprūti, pīmini, zyni, jiuti i pasoki.

zenit16_moza

Pasauļs ir tik vuoreigs kai tī svešī čāguoni kūka viersyunē. Tok jī ir, i pasauļs ir. Jī klusej, taupej kotru syltuma drupaneņu. Tik klusu putynu vaira naasu redziejuse nikur – sēd i laižās klusumā. Tok jī ir i byus. Taipat kai beja čāguoni pyrms jūs i byus piec jūs.

zenit17_moza

Piļsāta kai vaca grebēze sovu nateireibu izsvīž tīpat aiz pakša. Solts snīgs i korsti palni, dyumi i mygla nu soltuma. Nazkas reizē krīvyskys kai nu gruomotu, nazkas zynoms jau nu dzeivis sātā i sovā dzeraunē.

zenit18_moza

Školys sporta laukums, aiz juo palejā pūrs i tī nazkur aizsolušais Čulyms – upe, pa kū zīmys laikā brauc ar mašynom i traktorim. A tai vītom tik pontonu tylti vosorā, zīmu lads, a nazcik mienešu godā – nikai. Vot i dzeivoj sovā latgalīšu republikā, runoj pa sovam, cikom nūmiersti. Ni zuoļu, ni doktura, ni groba.

zenit19_moza

Daudzstuovu sāta piļsātys centrā i dyumi nu vagoneņa. Laikam ceļ nazkū ari zīmā. Voi varbyut taipat. Ar lūgu škierbu lepeišonu ļauds cīši naaizaraun. Kurynoj tai, ka cytu reizi i lūgs vaļā juotur. I lapni. Mes varim, myusim nafta. Na tai kai jius, bobuli taidi, tī nazkur Eiropā.

zenit20_moza

Reklama ir reklama. A babys ar prīcu stuosta – redz, nu Kremļa pats Putins maņ atsyutēja gruomotu, pats pasarakstēja. Ir tok lobs cylvāks. I sūpluok Dīva biļdem iz izšyusteitys sedzenis apsveikums ar smaideigu karaveiru i Svātuo Jura streipainū būrti. Par vysim īguoduoja. A tik gryuts kara laikā beja, nadūd Dīveņ, zuoli ēdem. Baba stuosta i raud. Pa grumbainim byudim osoru lasis i pa seikom grumbu steidzeņom aiztak kai upis pa zemis rīvem. Kaidi laiki beja, kaidi vēļ byus. Juodzeivoj.

zenit21_moza

Autobuss aizbrauc, i gaisā pasaceļ seiki samolti snīga putekli. Lada iz Ļeņina īlys nav, partū ka snīgs nikod nav bejs atsalaids – solts i solts. Nav ni suoļa, ni smiļkšu. Brauc taipat. Pamazeņam vyss snīgs aizasejoj prūm nu ceļa.

zenit22_moza

Ustobys pakšs i sorma. Syltums īt uorā pa škierbom, i sāta kai cylvāks apsaļ ar garainim. Sāta ar sormys buordu kai vecine, kam nu elpys skusta buorksts apaugušys boltys.

zenit23_moza

A cyta sāta kai baba īraun golvu placūs, īsatyn vylnys skustā i bubineidama īt pa īlys molu. Myusim tik tai ruodīs, ka juos sēd iz vītys. Ite tok var redzēt, ka kupanys palīk, a sāta pamazeņam šliuc prūm.

zenit24_moza

Vēļ cyta sāta kai bagaturka izaslīn – a kas ta maņ, lūgu voi jumta nav? I laimis pokovs dasysts pi vuorteņu, i ramys nūkruosuotys.

zenit25_moza

Tuolīne nav dabasu zyla, a saulis rītiešonys ružova. Pa vydu sasoluse upe i myužam nasasaļs pūrs ar syltajim olūtim.

zenit26_moza

Kas ituos šeilaiks par zīmom. Veči runoj i spļauduos. Vot ogruok gon beja zīmys –  snīga da čūksta, ni puorbrist, ni puorbyut. A kas ta niu – pakaisa nazkū nu gaisa i saļdej. Da i kas itī par soltumim. Vot ogruok gon beja – zeileitis byra nu dabasu sasolušys i pa pavasaram lads guoja pa upem ustobys augstumā.

zenit27_moza

Moza, moza ustabeņa kai bobuļs saleikuse stuov ceļa molā. Jei tik tai kluseņam, pamazeņam i myužeigi.

zenit28_moza

Posta kastis, iz kurom nivīns vaira nikod naness ni gruomotu, ni gazetu. Nūticējet? Pasaverit iz snīgā īmeituos stidzenis da itūs posta kaštu – vysod kaids gaida sasatikšonys i viests. Kotram sātys stymbynam gribīs sylta vuorda, na tik vēļ vacai i saleikušai ustobai voi dzeivam cylvākam.

zenit29_moza

Itymā vītā maņ palyka tik solts, tik solts. Jau minotu 20-30 guoju pa īlu, ar acim gribējēs vysa, ar pruotu saprotu, ka piec saulis rīteišonys matās tymss i vaira nasaīs nikaidys kartenis, fotoaparats suoc atsaļt i pat zam driebu nasasylst, kuojis jau suop nu soltuma, daguna vaira najiutu. Ar kotru reizi gryušuok i gryušuok nūmaukt i apmaukt cymdus. Nūsolušuo dagona golā topucs, a najiutu nikuo – tik šaļtim ruodīs, ka vyss daguns nu vydspusis sasaļ, īvalkūt elpu. Ar taidu kai pluonu i suopeigu lada kuorteņu.

zenit30_moza

Pasagrīžu īšonai iz sātu. Garom guoja nazkaidi sasaruovuši ļauds ar pižikim. Jūs lipys tarčēja gaisā. Laikam vēļ nabeja tik solts, kab tuos lipys sasītu zam zūda, voi varbyut byutu zam Sibira veirīša gūda izruodeit, ka jam solts. Voi varbyut tai vajag. Jī nūsavēre, kū ta taidu es fotografeju – nazkaidus lūgus, vacu sātu i snīgu. Reizem navar saprast, kū ļauds redz tī, kur mes naredzim nikuo.

zenit31_moza

Ka fabrikai nav kaida lūga, syltums i garaini īt gaisā i sylda pasauli. Pamazeņam jī kruojās pi jumta i sasalej ar snīga kupanu viers jumta. Bolts i bolts. Fabrikā ražuoja kompetys i pakuoja 60. godu papeireņūs. Sajiuta kai muzejā, kas vys naz deļkuo vēļ struodoj.

zenit32_moza

Ari bārzs pi deveiguos fabrikys ar izpleisušajim lūgim apmauc mugurā sudobra sukni i soltumā treis, a nu juo bierst seiki, seiki kristaleni.

zenit33_moza

Kompetu fabrika niu jau bankrotiejuse, vydā īreikuota nazkaida darbneica – syt i kalacej. Nu skota nav izamainiejs nikas, tik šiļte nūjimta. A 2006. goda zīmā ite ražuoja kompetys.

zenit34_moza

Jau atpakaļceļā saprotu, ka nav nivīnys kartenis ar snīgu iz jumta. Tai, kab varātu saprast, kai ituos micis karās puori i šliuc pamazeņam nu čukura zemē. Jau laikam navarieju, fotografieju ar vysim cymdim. Rūkys vaira najuta nikuo.

Taida i  zīma, taids i soltums – 2006. goda janvars Ačinskā, Krasnojarskys nūvodā. vaira par tū, deļkuo es tī beju – itymā “Latgales Laika” rokstā.

Digitalī fotoaparati pat siļdeiti sastynga jau piec 1-2 kadru. Vacais Zenits struoduoja, tik rūkys sola i navarēja īstateit nikaidu parametru.

Zynuotuoji mani piec tuo ruoja, ka varieju tok saplēst aizvoru, ka taidā soltumā tok sastyngtu eļļa voi kas tī.

Tok vysys eļlis beja apmaineitys, aparats pyrms braukšonys tyka aiznasts iz remontu i puorjaukts i puoreļļuots, partū ka da tuo objektivs nastruoduoja jau pi -5 grādu. Var saceit, pa taisnū nu remonta skrieju iz staceju, kab sāstūs viļcīnī.

Ite ir salyktys 2 pastaigu kartenis, tok obejis reizis, izejūt uorā, stabili beja viers -40, ap -45. Kai tuo zynu? Partū ka škoļnīkim nanūtyka lekcejis i maņ nabeja juovoda nūdarbeibys. Breiveiba. 🙂

Kai saprotu, taišni tymā vokorā soltums ass pasacieļs da -52 gradu. Tok nazynu, voi munys pastaigys laikā. Varbyut jau tod, kod beja vysā tymss i vaira nariskieju porcēt kadrus.

Solts beja drausmeigi. Kod īguoju ustobā, pi zuoboku nabeja nivīna snīga putekļa – jī beja tik solti, ka vyss nūbyra nūst.

Voi fotoaparatam kas nūtyka? Nā. Kolpoj i niule. Tik 1 kadrs nu obeju soltumā izfotografeitūs filmeņu ir molā drusceņ īplāsts, laikam tūmār eisti nasatyna zūbrots. Tok tys ari vyss.

Ituos divejis  soltuos dīnys tai i palyka vīneiguo, kod fotografieju i pa gaismu tyku uorā.

Beiguos pādejuo karteņa. Vēļ niu atguodoju, kai raudzieju myglainū, apsalaidušūs sauli dabuot lada skulpturā, kai žylba acs, kai sola rūkys. Kai nu apžylbuma osoruoja acs, tecēja par byudim, sola. Kai navarieju atrast osuma i kai sastyngušim pierstim gruobstiejūs gar objektivu. Bet ir. Es tī beju = es tī fotografieju.

zenit40_moza

Sibira stuosti. Krīvu medicina. II daļa

.

Itū stuostu varātu nūsaukt ari itai: “sliminīku veseleiba i 7 kuojis”. Partū ka vasalī beja slymi i slymā vasali, a par vysim kūpā slymys beja septenis kuojis. Treis nu jom vīnam cylvākam – Ilonai, kas pasamanēja krist i pīsaceļt, otkon krist, pīsaceļt i krist.

Lobuokais krīvu medicinā ir juos naasameiba.

Byut to jei ir, a da juos navar tikt. I tys cytu reizi var moksuot pat dzeiveibu – tikai deļ tuo cylvāks palīk dzeivs. Voi vysmoz jū dzeraunis kopūs apgloboj kai cylvāku – ar vysom kuojom, rūkom i vysom zornom.

Voi par veļti mes pi Sibira latgalīšu dzierdātu tik daudz stuostu, kai tys i tys nūmirs Ačinskys slimneicā – atgrīzuši vādaru vaļā i cylvāks par reizis beigts. Nu, voi piec kaidys sutkys.

Ite es nasabreinoju ni par kapeiku.

Poša iz slimneicys gaņku puortynu Maritys kuoju, kod jei beja daguojuse puorsīšonys stuņde i mes jau vysu reitu bejom izamolušys pa polikliniku i slimneicu. Uorsti i sanitarkys stuovēja tīpat sūpluok, peipēja i nūsavēre iz myusu ar navyltuotu i patīsu iņteresi. Maņ jau pasaruodēje – varbyut gryb kuo jauna īsavuiceit…

Parkū taids teatris juotaisa iz gaņku? A kur ta cytur lai dasāst? Beņča nivīna uorā nabeja, zuole da kokla, a slimneicā vydā iz kotra krāsla pa divejom buobom i vēļ unuks kliepī pajimts.

Tai, niu juopadūmoj, par kuru kuoju lai stuosta. Ir jau kur izavērst – divejis voi trejis izgrīztys, vīna sasysta, vēļ vīna apšmucynuota ar korstu kotlu.

Labi, suoksim ar Darjis kuoju.

Tai i rikteigi nasaprotu, kas jei tī beja – ni to izgrīzta, ni to sastīpta, ni to kramps raun, ni to vēļ kaida nalaime. Tok vajadzēja elasteiguos saitis. Ite vīgli pasaceit – elasteiguos saitis. Ite tev na īīt veikalā i nūpierkt! I kur ta vēļ pošā vālā vokorā.

Muosa Tatjana zynuoja vīnu aptīku, kur asūte. Vysmoz jei tī nazkod redziejuse. Tys beja nazkur jaunajūs rajonūs, taids kai lūdzeņš, kai restis. Vydā nabeja juoīt, padeve taipat. Es to naredzieju, siedieju Marusjā (muosys Tatjanys mašynā), a puordevieja bejuse breineiga – vēļ lobuoka par Mariju Grigorjevnu (buobu ar izkaseitū pūdeļa prizuru, sauktu par guņs golvu – jei moti to malni, to sorkoni), koč maņ jau nasaruod, ka kaida cyta buoba juos varātu puorsist. Varbyut asu Marijis Grigorjevnys fans!

Piec seceibys tuoļuok laikam beja vīna nu Ilonys kuoju.

Naatguodoju, kai jei jū samaituoja, tok iz prīšku paīt varēja. I nikaida krīvu medicina jei natyka. Tok voi ta Ilona liksīs mīrā? Voi ta Ilonai tik vīna kuoja?

Pa tū šaļti Marita nazkaidā (carams, ka latgalīšu) sātā dagryude kuoju pi korsta ak jau buļbu voi iudiņa kotla. Nikas troks tī nasaruodēja, tik nūsasmējem par dorba traumu i vyss. Varbyut kaidu kremu īdevem pamuozuot.

Nūūū, Marita tože tai lītai pīguoja nūpītni. Ka kuoja, to kuoja. Ekspedicejis arhivā var atrast vysaidus juos rānu obrozus, līc koč rameņā pi sīnys! Cyts par cytu baileiguoks. Tī var redzēt vysaidys apdadzynuotys kuojis atteisteibys stadejis – nu sorkona pleča da lelys tulznys, nu tulznys da nanūsokomim plečim, vuotim i uodys gobolim. Ak jau, ka kod naviņ izīs latgalīšu medicinys gruomota, varēsim pīduovuot breineigys ilustracejis. Kotram tok juodūd sova tīsa jaunūs uorstu izgleiteibai. Es varātu raksteit teoretiskū daļu – par krīvu medicinys potencialu, dziļūrbuma dūbem i atteisteibys teņdencem.

Guoja laiks, Maritys kuoja auga, brīde i ryuga. Gatavējēs.

Piec 9 kilometru nūīšonys pa glumim Sibira dublim i nacelim kuojis nivīnam naatkryta. Ni maņ, ni Oļai, koč gobolu ceļa vēļ guojom ar bosom kuojom. Pa vysim dublim, kas trīkšēs pa pierstu storpom, i ščebjonku, kas beja zam tūs dubļu.

Piec šaļts naizturieju i leidu nazkaidā pūrā mozguot kuģojis, kab varātu apmaukt gumejnīkus. Nā, nikas maņ navuodēja – ni pūrā nūsleiku, ni tuorps īcierta, ni cyta kvaroba paruove.

Es vēļ pyrma tuo piec pārkiuņa pa pļaņčkom broduoju, taisni dzeraunis ūlneicys vydā. Breineigys pļaņčkys ar meikstim dublim i syltu iudini. Až sentiments paruove!

Koč Nina nu gaņku klīdze, ka navajag – var byut stykli. Tok kas ta nav pa styklim staiguojs! Da i nabeja tī nikaidu styklu. Teiri dubleiši.

Saguoja labi – tei grupa, kas brauce iz Grjaznovu (kur, ka sprīst piec nūsaukuma, vysam vajadzēja byut nateiram, vīnā grjazē), dabuoja asfaltu i autobusu, a mes, kas braucem iz Sčastlivū (kur vajadzēja byut vīnai laimis solai i dabasim, partū ka pat leluo ūļneica jim nūsaukta kolhoza vuordā “Vesjolaja Gorka”), dabuojom leitu, dubļus, ūdus i dundurus.

Nu tūs dunduru Ninai obejis kuojis zam ceļu tai aptyukša i izacēle ar sorkonim trumim, ka izavēre piec buboņu miera piedejā stadejā voi vysmoz piec cyuku sorkongulis. Tū obrozu ar juos kuojom varātu likt propogandys materialūs “Latgalīši, nabraucit iz Sibiri”. Žāl, ka nazkod taidu breineigu materialu nabeja ni Kempam, ni Trasunam, kod jī aicynuoja palikt sātā.

Maņ ruodīs, īraudziejuši Ninys kuojis, vysi latgalīši nazkod byutu palykuši Vitebskys guberņā i niu vysi gūdeigi brauktu iz Īreju, navys kai nazkod iz SibĪreju. Koč taidā gadīnī nabyutu ari myusu ekspedicejis i itūs stuostu.

A pa tū šaļti beja daguojs Juoņu (voi Pīteru) vokors Saharnajā. Par tū, kai mes iz jū braucem, ari vajadzātu pastuosteit. Kai nūstopeitajam žiguļam puorspruoga rīpa i kaids breineigs prāms ir puori Čulymam, a navar jau vysa aizspēt.

Iz guņkuru Aleksejs i Katja sanese breineigu molku – eglis blučus, nazkaidus dieļu golus, pat nūbyrušu Jaunuogoda egli. Cikom mes i pusdzeraune stuovējem ap guņkuru, asti gryndzynā sagrīzuse, garom paskrēja malna cyuka. Spolvainuo mugura vīn nūleiguoja, vysa vīnā dubļu šērvē. Ilona vēļ puorvaicuoja vītejim, kaidā kruosā jim cyukys. Izaruod, ka boltys!

Ūdu tī beja vēļ vaira kai Bičkovā, koč myusim lykuos, ka vēļ vaira vīnkuorši navar byut. Izaruod, ka var. Beja tik bīzs gaiss, ka navarēja padzīduot – par reizis juokuosej. Mes jau raudzējem vysaiž, i rejom iz leju, i spļuovem uorā. Beja tai, ka vīna suoc dzīduot kaidu dzīsmi, a ūtra, kam vēļ nav ūdu pylna reikle, pabeidz dzīduot riņdeņu. Pa tū šaļti i trešuo pi elpys tykuse.

Kotram rūkā beja lopaini kūku zori, ar kū varēja atsadzonuot nu tuos kustūnis. Nu, vysmoz pošīdvasmai labi. Ka kas nabejs teik dareits. Tei beja vītejūs metode, kas kulturys apmainis ceļā tyka aizgiuta i atzeita par gondreiž idealu.

Vēļ lobuoka ir tikai mozūs guņkureišu metode, kū var kvāpynuot ari spanī. A ustobā labi nūder kotrā būdē sūpluok ar prezervativim nūpierkamais “Komaroff” (roksta leidzeigi kai „Vodka Smirnoff”) – breineigs leidzeklis, īpakuots gondreiž taiduos pošuos paceņuos kai prezervativi, vīgli var sajaukt. Nu juo ūdi bierst nu grīstu i tirinej kuojenis, ak jau taipat kai cytā situacejā spermatozoidi.

Ka navar ar dzīduošonu, spīdem iz daņču. Laikam kaids nu Ševeļu voi Čeveru puišu atnese magnetofonu, izgrīzem iz vysa skaļuo i iz prīšku. Cik jau dzeraunē jaunuotnis beja, vysa lēce leidza. Vys jau ūdi mozuok kūde. I vacajim prīca nūsavērt. Koč nu plykys vieršonuos jau ūdu mozuok napalyka.

Vysa dzeraune to gon nabeja atguojuse, a taipat saguoja ļaužu padaudz. Ka staiguojom pa sātom, nasaruodēja, ka tī vēļ tik daudz dzeiveibys. Pat diveji jauni puiši i vīna mārga preceibu godūs. Vysys treis mozuos meitinis. I ryžs suņs ar taidom ausim kai Čeburaškai.

Tok Ilona kai lēce pa tim cyuku izroktajim pļovys kramaslim, tai i aizlēce. Kuoja rotā i daņči lupotuos. Tok tei vēļ nabeja tei kuoja, kas piečuok maņ beja juotyn pa nazcyk reižu dīnā!

Ka kuojis navar samaituot cyuku rokumūs, Ilona givuos tai lītai kluot nūpītnuok. Ar Krasnojarskys Stolbim to gon beja gona – kai lykuos gar zemi, tai beja rikteigi. Kuoja pagolam, ekspediceja beigusēs. Koč labi, ka tai – byutu jei jaukusēs no pošys Stolbu klinšu viersyunis, nabyutu i kuo repatriēt. Kai vēļ i sakaseitu i salaseitu pa tim kryumim i akminim.

Jau tai, eimūt pa stidzeņu, jei asūt puormatuse rikteigu kiulini. A maņ vēļ pa šai dīnai škode – es to ituo naredzieju. Vysi stuosta, cik breineigs kiuliņs tys bejs, a es naredzieju nikuo… :o(

Tik viņ redzieju, ka jau augšā slīnās. I vajag že – taisni taidā momentā vērtīs nazkur cytur!

Nu, piec ituo to gon Leikuma beja sirdeiga. Koč jau jei i tai beja sirdeiga, partū ka nabeja nūviertiejuse myusu kuoju potenciala. I nūviertiejuse jei nabeja gon!

Itaidu kuoju i laseidams nasalaseisi!

Iz autobusu Ilona nazkai aizklymbuoja, pa staceju rypu rypys aizrypynuoja, nivīnam nikuo lela nasaceidama. Partū otkon viļcīnī kai lykuos iz luovys, tai i izastīpe vysā garumā. Lyku soltus kompresus – viļcīņa atejā miercieju Ilonys zaļū skusteņu i munu zaļū blūzi. Vēļ izkuoru pa atejis lūgu uorā – lai pasaplivinej viejā i lobuok atsolst. Soka, ka zaļa kruosa nūmīrynoj nervus.

Jau dūmuojom, ka Ilona tī i paliks, iz tuos luovys ar vysim zaļajim skustim. Napīmiņu, iz kurīni tys viļcīņs guoja – Mongoleju, Tatareju voi Moskovu. Tok uorā izvylkom. Pi Ačinskys stacejis atrodom taksi, sasādynuojom tī vysus invalidus i Guntu par sliminīku veseleibu ci kūpieju i palaidem braukt.

Poši laidem iz autobusu. Nā, nā, naatlauzem ni kuoju, ni kokla. Tok navar jau zynuot, kai tymā autobusā byutu bejs cytā stuņdē, ka vysi nu dorba brauc – ap tū laiku tī cylvāks cylvākam iz golvys stuov. I autobuss – tai lieneigi, lieneigi, pa maleņu leiguodams i rākdams.

Nazynu, kurā godsymta i kurā zemē ražuots, tok Ačinska sabīdryskais transports breineigs. Ka labi īsaskrīn nu kolna, tod tai krotuos, ka atlīk tik turētīs pi stangys – greida to pagaist, to atsarūn. Spēj tik podlēkt gaisā i dasatupt, kab kuojis vasalys palyktu!

Vīnu reizi pi itaidys laksteišonys vītejī mysus paskaitēja par vuocīšim – Ilonai golvā beja tys zaļais skusts ar vuocu rokstim.

Cik breineigi, ka niu jī par vuocīšim zyna vysu. I tū vysu jī pastuostēja myusim, dūmuodami, ka mes jau krīvyski namuocēsim. Nikuo ļauna nā. Kurs ta soka kū ļaunu par pasystim uorzemnīkim.

Cyrks ar Ilonys kuoju beja suocīs. Es jau zynu, ka jei seņ beja gribiejuse byut populara. Ar Rēzikni par moz, jau vysu Krīveju jai zam kuoju!

Nu suoku atbrauce mudruo paleidzeiba (pa tū šaļti mes paspējem aizīt nu stacejis da autobusa, sagaideit juo, atbraukt ar autobusu, atīt kuojom nu pīturys i vēļ sagaideit tuos paleidzeibys). Uorsti beja pajauni, puiss zaļā kitelī (zaļa kruosa nūmīrynoj nervus) i meita, jim beja pat zuoļu čimodans (kopereits). Komendantis ustobā jī jēmēs apstruoduot Ilonu, a mes pa tū šaļti fotografējem pa durovu škierbu. Kuoju izgrūzēja, izčupinēja i pat aptyna ar bintu. I vede iz slimneicu ar vysu Ilonu komplektā (vēļ jau kuojis nagrīze nūst!). Gunta ar pasi i fotoaparatu pakaļ. Rikteigs cyrks!

Slimneicys obrozi beja breineigi, maņ až skaideiba dasamete, ka naasu redziejuse tūs bezgaleigūs koridoru, pa kurim Ilona lākuse iz rentgenu (kod jei beja atsagrīzuse piec kaidys lobys šaļts i puors koridoru izlaksteišonys, personals jei pat pīduovuoja braucamū krāslu!), i nabeju skaitiejuse breineigūs pavuiceibu, kai pījimt procedurys (naēst, narunuot, nagulēt…).

Slimneicā jī nikuo jauna naatkluoja, tikai tū, ka Ilonai ir sasysta kuoja. Pat naaptyna ar saiti, a izlomuot gon izlomuoja! Itū dzelu jī gon paspiej vysod, pat naudys par taidu šovu napaprosa!

Iz slimneicu Ilonai beja juoīt vēļ reizi. Nazynu, cik reižu jei vysā sastaiguoja iz tū slimneicu, tok tī juobyut lobai veseleibai, kab itai pa uorstim volkuotūs!

Pa tū šaļti ari Maritys kuoja beja labi nūryuguse. Atkluojom, ka tī nazkas juodora, cytaiž iz sātu atvessim juos atseviški – kuoju i Maritu. Voi ari pa vīnai – voi nu kuoju, voi Maritu.

Tai kai ceļojūšajā aptīkā nu Latvejis leidza beja pajimta tikai vata, Viļānūs pierktuo Uzbekistana marle (ka kas, cīši loba!!!) i slavanuo zeļonkys butele, kū Gunta zīmā viļcīnī beja izmuozujuse pa vysom rūkom, atskaitūt tū pierstu, kas beja slyms, beja nazkas juopierk kluot.

Dīnā, kod beja juokuortoj materiali, kab tī čorts golvys naatlauztu, ar Guntu guojom iz aptīku – nūpierkt streptocida zīdi i iudiņraža puorskuobi, elasteigū saiti i vēļ nazkū (nā, nā, materialus ari sakuortuojom, maņ pat ir obrozs voi pat diveji – mes struodojam, ar vysu malnū kači kliepī!).

Pi vīna aptīkā dūmuojom nūpierkt vēļ drusku marlis – ka jau tūs kuoju taids lārums.

Ruodīs, kas byutu vīnkuoršuok kai aptīkā nūpierkt marlis saitis.

Ha!

Tikai na Sibirejā!

Pyrmuo aptīka beja lels zals ar miļzeigim aizputiejušim lūgim i ar vyltuota marmora plitkom iz greidys, ar palāku eļlis kruosu izkruosuotom sīnom i zylom durovom. Car vīnu sīnu tymā aptīkā stīpēs stykla vitrina i beja nalels skaps. Tamā vitrinā beja nazcik zuoļu, kremu i nazkaidu paceņu. Styurī beja īslīti ari puors skrybynu. Vēļ nūsavērem, cik moksoj. Kab byutu lātuoki, nudi byutu nūpierkušys!

Atguoja puordeviejis. Divejis brangys buobys, kas ūtrā ustobā beja ni to ādušys, ni to trynušys mēli. Boltūs kiteļūs i ar spraunom micem golvuos.

Gunta suoce saukt sarokstu. Puordeviejis tusdamys tik saceja, kuo jom nav. Elasteiguo saite – nav. Streptocida zīde – nav. Pat izdūmuojom, kai sauc iudiņraža puorskuobi – perekisj vodoroda. Tys ari beja lobs cyrks – voda roždajetsa, nu, kislaja voda, voda, kotoraja perekisla. Tuo ari nabeja. Marlis nabeja. Nikaidys marlis. Paprasējem par vatu. Nabeja. Zeļonkys ari nabeja – tū jau vaicuojom jūka piec. Nikuo jom nabeja. Jūs aptīku nazkod slēgs cīš! Nazkod!

Guojom, guojom pa Lenina īlu, nivīnys aptīkys vaira nabeja. Breineigajā kompetu veikalā nūpierkom nazkū ādamu – tys veikals ari rikteiga puče i ūga! Puordevieja sirdeiga kai čorts, plauktūs vysaidi breinumi, lūgā vitražys ar bumbīrim i uobelim. Piercieju žālobu styureits nūsaglobuojs aiz tukša i izslāgta Coca-colys skapa.

Vyslobuokuo tī beja nazkaida taukainā papeirā īteita malna masa pi zylajim svorim, rikteigi lels klucs. Ni to marmalads, ni to vaca halva voi šerbets, kū varēja grīzt ar nazi. Tai i nasacēle rūka nūpierkt i pagaršuot. Da i nazynuojom, kai tuo breinuma lai pavaicoj puordeviejai – otkon bļaus. A kompetys jim tī breinumainys – kai 1960. godā, tai i da šuo laika. Nudi muzejs!

Tod es īguoduoju, ka aptīka tok ir piļsātys dūmē (nu, tī pi oranžuo Lenina pīminekļa). Vestibilā beja vairuok kiosku: avīžu puordūtive, kur avīzis izkluotys pa goldu i sakuortys pa sīnom, vyss vīnuos avīzēs, nazkaida kopejneica i aptīka taidā kai stykla kastē, kai būrī, kai kletkā. Gunta pa šauru lūdzeņu tī vydā ībļuove, voi ta jim byutu kaida marle. Puordevieja sirdeiga saceja, ka asūte gon i deve lelu paku. Kirurgiskuos marlis tamponi, kū likt pi rānys. Nā, nā, taidys myusim vēļ navajadzēja! Tik nūsprīdem, ka iz prīšku zynuosim, kur meklēt. Ka kuru kuoju vajadzēs atgrīzt nūst.

Īguoduojom, ka zīmā aptīku atrodom “Alpi” veikalā. Tys ir vīneigais pošapsakolpuošonys veikals, kur nikod navar zynuot, voi prece, kū turi rūkuos, patīšom eksistej, partū ka varbyut juos nimoz nav i tū tev pasoka kasē, kod tu jū dūd puordeviejai.

Iretai itai beja ar iudiņa kruosom i ūteņom. Nu plaukta to pajēme, a nūpierkt navarēja. Cikom jau pajēme cytys – na 12, a laikam 6 kruosu komplektu (voi ūtraiž). Ar tom kruosom mes afišys kruosuojom, dzīšmu gruomotys i vēļ vysu kū.

Aptīka tī beja gon. I kuo tik tī nabeja! Vysaidu garumu elasteiguos saitis! Zuolis! Smēris! Tabletkys!

Pajēmem 6 metrus saitis – ar metala kuoseišim. Piec tam es tūs 6 metrus varieju teit kasdīnys pa nazcik reižu naatsateidama, a kuoseiši ari loba dzela – tai jī nikuo natur, matās vaļā. Vajag daspīst, lai izīt cauri saitei i īsadur uodā! Ka Ilona aizabļaun, to jau zyni, ka turēs!

Beja marle (gon na nu Uzbekistana kai Viļānūs i na iz pusis tik loba), beja ari iudiņraža puorskuobe. Vēļ puordevieja īsmērēja nazkaidu zīdi deļ sastrutuojušim apdagumim – asūte cīši loba.

Nu, tū smēri mes smērējem nedeļu laikam. Kai konservants jei eistyn cīši loba – strutys tai īkonservēja, ka juos palyka až ni kai muzeja eksponats voi Lenins mauzolejā (koč juo myusim tai ari nav saguojs apsavērt, Leninam pījemamuos stuņdis par eisu).

Cikom mes braucem iz Bogotolu, Ilona staiguoja pa uorstim. Bogotols nav dzeraune, a mīsts, koč syta pušu vysys dzeraunis – taidu čorta ūkstu vēļ pameklēt, koč bazneica jim loba, jauna i Spuogis jimā myusim tik breineigai par čortim stuostēja, ka par reizis vysi pasamūda i suoce klauseitīs.

I vēļ Bogotolā myusim ar Guntu truopēja leits. Sēdējem zam eglis i nazynuojom, kur dētīs. A nikaida jumta voi kūka! A koč tu propuļsti!

Koč vaira mes izmierkom nu garombraucūšūs mašynu, kurom beja svāts pīnuokums pagrīzt tai, kab viersā izguoztu vysu pļaņčkys iudini. Ni kai pa druskai, a vysu! A iudiņs sylts i nateirs! I apleik vyss kiup saulē. Par minotu padsmit asvalts jau beja sauss.

Ā, i vēļ Bogotolā beja ateja ar boltim tuorpim, kas ruopuoja pa betona sili, kas laikam beja dūmuots ni to pisuars, ni to rene, kur nūtecēt līkajam škeistumam. Vēļ tī beja lobi cylvāki – kai suoc ar vīnu runuot, tai vysa īla atīt gostūs.

Cikom runuojom ar babu i sēdējem iz podmarovkys car sātys suonim, garom pabrauce bēris. Tuo skota naaizmiersšu: volgys, žyguli, bobiki, moskviči. Ļauds izaciertuši iz lobuokuo. I tai lieneņom paīt garom cīneigi i klusi. Tik bobiki, moskviči i žiguli ryuc i šveikst smiļkts zam kuoju i rīpu. I nabašnīka kuojis čut ni karinej nu mašynys uorā – groba gols to gon. A mes vysi rindeņā siežam iz sātys podmorovkys i veramīs lelom acim. Nivīnam pat naīguoja pruotā fotogravēt – tik labi tys beja. Kustaricys kinys cīneigs skots.

A piec šaļts brauce vīns puiss ar zaļu moskviču – skaņa nu radejis tumbu kai nu bucys, mosvičs palākdams i krateidamīs lāc pa dūbainuos īlys asvaltu. I šopers až pa lūgu izakar, īraudziejs myusus, taidu boru iz juo īlys!

Vēļ Bogotolā Leikumai īdeve vasalu kuleiti ar čekim. Poša vaineiga – kam veikalā pi kasis vaicuoja čeka. Puordevieja nikai nasaprota – i ar rūku rakstēja, i vysaiž. Kas tys ir – gribēt čeka? Cikom jau īdeve vysu maisu! Garuokais nu čekim beja laikam metru voi vaira.

A Ačinskā pa tū laiku beja pasajuoviejuse malna tyucs i nagaiss!!!

Piec atbraukšonys mes truopējem zam leita. Taida zupa! Tai kai iz vysys īlys beja tik vīns kanalizacejis caurums, vyss iudiņs nu vysys īlys skrēja iz jū. Rikteiga upe! I tod tys vyss guožās pa caurumu trubā i tod gruovī. Lels i bryuns iudiņa krytums! Kruoce kai dzeivs! I mašynys tai tik merkavoj, kab aplīt ar iudini!

Cik jau pīmiņu nu Ilonys stuosteituo, jei slimneicā tože guoja breineigai – mane teitū kuoju attyna, kab apsavārtu, a atpakaļ nasatyna. Tys nikas, ka Ilona poša sateit namuocēja, a bez saitis paīt tolkom navarēja.

Vēļ jū puors reizis izlomuoja kai kuci i patrīce kai sābru uozi nu kuopustu dūbis.

Ā, i vēļ uorsts jei pasaceja, ka byus juotaisa operaceja. Varātu jau tīpat Ačinskā, tok varbyut lobuok lai braucūte iz sātu, iz Latveju. Pi jim Ačinskā juogrīž vaļā vysa lūcātive, a Latvejā ak jau varēs pa mozu caurumeņu.

Citejūt uorstu: “U vas že tam pačti Jevropa!”

Tai tuo navarēja pamest. Maņ tei slimneica beja juoredz!

Atrodom pat īmesli – lai uorsts apsaver Maritys kuoju. Kuo ta jei tai ilgi nadzeist?

Kaids naivums. Lai uorsts apsaver…

Salasējem vysys kuojis, tfu, Ilonu i Maritu i laidem – kab 8 nu reita byutu poliklinikā!!! Jius varit īsadūmuot, kū Sibirī nūzeimoj 8 nu reita? Tys ir 3 naktī piec Latvejis laika! Cēlemēs 2 naktī! Kaidys tī brūkaškys!

Itūreiz Gunta palyka sātā voi guoja iz arhivu, partū ka jei jau vīnreiz beja bejuse slimneicā, a niu beja muna kuorta. Piec tam jei ak jau beja skaudeiba – maņ saguoja pulka vaira atrakceju i nūsajimšonys. Partū jei otkon brauce ar mudrū paliedzeibu, a es ar autobusu. Koč jī obeji ak jau ir vīnleidz “mudri”.

Slimneicys parks voi teritoreja mani īdvasmuoja – izdrups asvalts, pa viersu dubli i pļaņčkys, vyss škeists i lipeigs, glums speid saulē. Car ītvis, pogolma i ceļa molom zuole – rikteigi puorauguse i ar vysom veibūtnem, dodzim i obeju sortu nuotrem (sprostajom i viļteigajom, kas nimoz naizaver piec nuotru i kam dzeļ na lopys, a kuots) beja videja izmāra cylvākam ka ni da kokla, to da placu. Vēļ nazkaidi kryumi, kūki, saryusiejuši dzeļža statini.

A termometrys ānā ruodēja + 40 gradu. Voi varbyut + 41. Nu reita!

I papeļu pūkys – tūs Ačinskā beja vaira kai ūdu Saharnajā. Vyss gaiss vīnuos pūkuos. Ka kaids soka, ka jam matās alergeja nu ituos naškeisteibys, tod tī alergeja beja myusim vysim – vysa reikle pylna, moti, nuoss, drēbis. Kur na grīzīs – bolta zīma! Vysys stygys, celi i naceli bolti. Grīžās vīņ, ka ej. I ka gadīnī sausys, sajiuta loba – īt kai pa vatu i ap kuojom kai vīglys muokūņs. Ej i sprausloj.

Pyrmuos paleidzeibys punkta durovys beja lobys – apsystys ar bļaku i nūkruosuotys zylys. Vydā beja cylvāku jiura, kas gaidēja naatlīkamuos paleidzeibys. Piec jūs seju beja skaidrys, ka jī nav cālušīs nikaidūs ni 8 i ni 7, a itai dzelai rezerviejuši vysu dīnu.

Nu tuo paleidzeibys punkta myusus patrīce. Registraturā nūlomuoja i pasacēja, ka juoīt iz cytu registraturu. Kai mes varim nazynuot, iz kurīni juoīt! Tam že napisano! A napisano beja daudz – vysaidu lopu i lapeņu, ceteļu i ceteleišu. Nav breinums, ka jī tūs cylvākus tik ilgi marinej – lai paspiej vysu puorskaiteit i nav nikaidu vaicuojumu. Koč izlomuos vysleidza. Ari par tū, ka nav vaicuojumu.

Iz ūtrū registraturu beja juoīt pa garum garim gaitinim, kam nabeja ni suoku, ni gola. Ilona sajiusmā stuostēja, kai pa jim lākuse iz vīnys kuojis. Nu, ka tai vēļ puors reižu, jei voi nu varātu izpiļdeit GDA normys (vysmoz koč kū leidzeigu redzieju koledžā pi sīnys), voi sabeigt ari atlykušū kuoju.

Reizē ar myusim guoja ari sīvīte ar sovu meitu, kas pyrms puors dīnu beja sadyuruse kuoju i niu navarēja paīt – lēce taipat iz vīnys kuojis. Tys laikam tai pīdar. Tei liekšona pa gaitinim.

Tī beja 3 lūdzeni: Tievejis kara i Avganistana invalidim i vēļ diveji. Vīns beja deļ pīsaraksteišonys, a ūtrys deļ specialistu. Mes izavēlējem specialistu lūdzeņu – vys jau gribējēs, kab Maritys kuoju vārtūs kaids, kas sevi sauc par specialistu. Da i natycu, ka mes jim īstuosteitu, ka Marita ir karuojuse ar vuocīšim 1944. godā voi ruovusēs pa Avganistanu. Koč kuoja jei beja pastrāšna.

Rynda beja gara i leika, vestibils beja interesnys, ļaudim ari beja interesnai vērtīs iz myusu. Myusim – iz jūs. Latgalīšu tī nabeja voi ari jī naatsazyna.

Kod daguoja myusu kuorta, buoba aiz lūdzeņa skaļā i sirdeigā bolsā pasacēja, ka numereņu jau seņ vaira naass i vyspuor voi tod mes tuo jau nu suoku naasam redziejušys? Ak myusim vajag uorsta, partū ka reit braucam prūm? Nu tod eimit i sarunojit ar pošu uorstu. Varbyut pasaveic.

Pi uorsta durovu beja rynda. Leluokais vairums ryndā stuoveituju beja muosenis ar kitelim i papeirim rūkuos. Iz myusu vaicuojumim juos vyspuor naatbiļdēja i nasavēre pat viersā. Tī nūstuovējem varbyut stuņdi. Voi vairuok. Muosenis ar laiku tyka vydā. Bet na vysys.

Nazkaids vecs aizasirdēja i trīcēs durovuos ar spāku. Koč vydā i īsalauze, vysleidza nikuo nadabuoja. Nu bet partū otkon kai jū izlomuoja! Tys beja rikteigs baudiejums, taids spāks i īdvasma! Kai par škodis diktofona nabeja leidza.

Atguoja ari sīvīte ar sovu meitu i juos strutainū kuoju. Meitai beja sasacāluse temperatura, jei beja nikaida. Gaidējem vysi. Piec kaida laika datyku pi runys, vaicuoju. Izlomuoja ari mani, tik na tik suleigai kai pirmeitejū veci. Navar jau vysa lobuma gribēt. I atrakceju, i lomuošonys.

Ar Maritu izguojom uorā puorsīt kuoju – beja skaidrys, ka tyvuokajā laikā ni pi kaida uorsta natiksim. Iz slimneicys gaņku beja vasala skaudze cylvāku ar boltim kitelim, jim tys ruodējēs interesnys pasuokums. Dūmoju gon. Puorsīt kuoju iz nateiru slimneicys gaņku. Ni par motu švakuok kai pi kaidu aborigenu. Tai i prasējēs fonā kaidu Balkanu čygonu muzyku.

Stuovējem otkon ryndā. Nivīns naguoja ni vydā, ni uorā. Uorsta nabeja laikam voi ari jam beja kaida slapana eja, pa kuru var aizalaist kluseņom nu kabineta. Navar byut, ka var tik ilgi izturēt bez īšonys iz ateju.

Ļaužu masa sasaviļņuoja, kabineta durovys atsataisēja, izleida nazkas nu personala. Muosenis jei kryta viersā ar sovim papeirim, muote ar sovu meitu, puorejī nazkū klīdze. Sekuoja teksts, ka šudiņ nivīna vaira napījims! Muote beja gotova vysus apsist – kū tod lai jei dorūta ar tū meitys kuoju!

Saprotu, ka pa lobam ite na aršona i ni eceišona, leidu i es borā, vycynuoju pa gaisu Maritys Latvejis pasi, izmaklātā krīvu akcentā bļuovu, ka mysim iz viļcīni i kas te par bezparādu! Bezpridzel, bardak! Čo za bezobrazije, čo za čertovščina – itū teicīni beju svaigi īsavuiciejuse poliklīnikā!

Naticēsit, tok nūstruoduoja! Piec šaļts ar mani jau runuoja! Piec šalts es jau beju atpakaļ registraturā i sistema suoce struoduot! Lomuodamuos es beju jimā īsarakstiejuse!

Izstuovieju ryndu, kab dabuotu nazkaidu papeiru, tod izstuovieju ryndu, kab samoksuotu apmāram 2 voi 3 lati (tai i nasaprotu, par kū beja juomoksoj, tok nazkaidu čeku īdeve), tod izstuovieju ryndu pi registraturys, maņ izrakstēja Maritys sliminīka karti – vuoceņus, iz kuru jī ar mūkom raudzēja pīraksteit juos vuordu (naleidzēja pat tys, ka juos vuords jau beja pīraksteits krīviski iz vizys). Es nasacieju, kur jei dzeivoj pa eistam, pasacieju, ka nu Reigys – vysmoz ar ūtrū pīguojīni i par vysom kūpā juos zynuoja, kai tys rokstuos. Riga.

Tod mes otkon stuovējem pi uorsta kabineta – jau ar papeirim. Paguoja vēļ loba šaļts. Muote nabeja zaudiejuse cereibu, jei vīnkuorši guoja durovuos kasreizis, kai juos pasavēre vaļā. Meita sēdēja i vaira pat narunuoja. Muosenis ar papeirim jau beja izstaiguojušys vysys, laikam ari nazkaida vece. Varbyut jei beja nu personala – partū ka uorstu jim tī naredzēja, tikai daudz vysaida kalibra personala, muoseņu i sanitarku, kas ar svareigi puorgrīztom mordom skraida apleik i nosoj papeireišus.

I tod mes tykom pi uorsta! Uorsts kai uorsts – uorstīne taida poša kai pi myusu Viļānūs, Rēziknē voi Reigā. Beja tik jūceigai piec vysa tuo bezgaleiguo personala lāruma, kas tī bizinēja, īraudzeit normalu i vīnkuorši uorstu. Jei apsavēre Maritys kuoju, dalyka zuolis, puorsēja. Pa tū šaļti es apsavieru plakatus pi sīnu. Tī beja taida kai tabula, kai shema, kuru smēri lītuot kaidā rānys dzeišonys stadejā. Myusu smēre, kas beja tik lobs strutu mauzoleja leidzeklis, ari beja tī pīmineita.

Tai kai Maritys papeiri beja pi mane i es itymā pasuokumā beju apsamatuse par izsitieju, tulku i mīsysorgu (kuojusorgu), uorstīne maņ pastuostēja, kas ar tū kuoju juodora tuoļuok. Izaruodēja, ka ar izslaveitū smēri tei rāna byutu ryuguse nedeļom. Vajadzēja cytys zuolis. Tuos zuolis jei beja jau izlykuse. Myusim tik juonūpierk ceļam.

Naticēsit, tok poliklinikys aptīkā beja na tikai ituos zuolis, a pat marlis saite. I hematogens! Piec itūs vysu cīsšonu kotra nūpierkom pa plitkai i apēdem. Brūkašku i pušdīņu vītā.

Uorsta vizeite ilga varbyut minotu 10 voi 15, pavysam mes pa slimneicu atsajuojom vaira kai 4 stuņdis, mani izlomuoja nazynu cik reižu, a ryndys varit saskaiteit poši. Maņ saguoja sešys, a varbyut kaidu izlaižu voi daskaitieju divejis reizis.

Muote ar vysu slymū meitu palyka gaidam nazyn kuo. Varbyut jom pasaveice. Varbyut cytu dīnu juos tyka pi uorsta. Varbyut sadzeja taipat. Varbyut nā. Kaida atškireiba – vīna kuoja Krīvejā vaira voi mozuok.

Na par veļti, kod vysys klopotys jau beja cauri, nūsajēmem pi Avicennys (varbyut tei brīsmeiguo morda ir juo, nazynu) portreta trepu telpā.

Tī beja pīraksteita krīvu medicinys devize: Не вреди! Nakaitej!

A kaida vyslobuokuo nakaiteišona? Pareizi! Nagrīz nikaidys viereibys, tod vysmoz nakaiteisi!

Taida tod ari ir krīvu medicinys morale: Nasamaisi!

Gribi dzeivuot, naej pi uorstu. Koč nūmiersi ar vasalim nervim. I vyss vīnā gobolā.

P. S. Rancāns, vokorā nūsaklausiejs itū stuostu, beja lelā nasaprasšonā – a kuo ta mes guojušys da uorsta iz sovu golvu? Byutu pīzvaniejušys jam, jis aizvastu, jam tī ir paziņa (jam pazinis ir vysur). Par reizis vysa dabuotu. I nikaidu ryndu!

Krīvu medicinys morale Nr. 2: Ka tev nav sakaru, paziņu i kukuļa, miersti nūst!

Sibira stuosti. Krīvu medicina. I daļa

.

Kai tī beja, na beja, tok atguoduot ir kū. Sibireja loba vīta, par reizis sasajussi kai godu divdesmit vaira dzeivuojs – ari tymā laikā, kuruo nimoz naatguodoj i kod teve vēļ nimoz nav bejs.

Kas par tū, ka mes ar Ilonu paspējem byut i Lenina unučkys i saguoja pat pionerūs īsastuot, pravda naatguodoju, kur jī palyka i kurā šaļtī pagaisa vysi pioneri i galstuki. Tok tū viņ zynu, ka munā školā iz beigom mūdē beja divejis kombinacejis: a) prīveite ap koklu i pi kryušu pioneru nūzeimeite, b) ap koklu galstuks, a nūzeimeite īsprausta kabatā, protestejūt par tū, ka tī raksteits krīvyski, na latvyski.

Pioneru to Sibirī vaira nav, koč vēļ paguojušā godā Igoram Babram beja izadevs dabuot diplomu kai rajona lobuokajam kombaineram, a veikalā “Ковчег” tiergoj kladis ar sorkonim vuokim, PSRS gerbim i Lenina golvom. Bez vysa tuo juosoka, ka pi Ačinskys muzeja iz gaņku beja pakuortys izavādynuot vysaidys suknis: i zaldatu, i komunistu, i pionīru.

Partū otkon Sibirī ir medicina! I kaida medicina!

Kai tī beja? Padūmu medicina ir lobuokuo medicina, i padūmu uorsti – lobuokī uorsti iz pasauļa? Ni valna! Lobuokuo medicina ir krīvu medicina! I krīvu uorsti ak jau ir breineigi uorsti! Ka tik jim teik kluot. A vareibys nūspruogt iz slimneicys gaņku voi pi registraturys lūdzeņa nikod natryukst!

A suocēs vyss cīši navaineigai. Tymā dīnā, kod daļa nu myusu bejom nūguojuši iz arhivu, a daļa iz bazneicu i televizeju i sazeimiejuši Juoņadīnys afišys, suocēs medicinys epopeja. Nikuo troka jau tī nabeja – īdami nu bazneicys, kur bez bazneickunga i myusu vēļ beja 2 buobys: vīna svātule pa prīšku maisējēs, a ūtra bazneicys pakalē bubinēja, īguojom poliklinikā. Pi tuos pošys reizis pa ceļam bejom ari apbedeišonys salonā, puors unikalūs veikalūs, tok itūreiz na par tū. Par grobim, jūs dizainu, kai ari veikalu sortimentu kaidu cytu reizi, ka tei cyta reize daīs. Taidu vaiņuku es da tam nabeju redziejuse i piec tam redzieju tikai dzerauņu kopūs!

Nacyluo poliklinikys uorīne nasūlēja ni pusi nu tūs lobumu, kū dabuojom vydā. A nūsavērt beja kū! Kod puorkuopem izdrupušū betona slīksni, pyrmuo acīs dyurēs tymsa. Dryums vestibils, izlykts ar izdeļdeitom betona plitkom, taids kai zals voi kas, a tymss kai eļnē. Apleik pluovoj vysaidi ciļvieceni, kas akuratnai stuojās rynduos voi sēd pi kabinetu durovu iz izļūdzeitu bryuna dermantina beņču (nazkod taidi beja kinoteatrūs, aktu zalūs i vēļ naseņ redzieju, ka Varakļuonu kulturys nomā ari taidi ir).

Pa lobai rūkai beja taida kai kletka, kai cītums. Zylys restis, zyli kuoši i petlis. Laikam garderobe. Vyss aizslāgts i dryums. Pa kreisai rūkai beja registratura, kur vydā ak jau sēdēja kaida kompetenta persona, tok redzēt nikuo navarēja, a voi ta mes vēremēs? Guojom tuoļuok.

Pa bryunu koridoru i trepem varēja tikt vēļ iz vīnu vestibilu. Pi sīnys beja nazkaidi cīši unikali materiali, tok vylks ar jim, beja tik tymss, ka obrozi taipat nasaītu, a zibspuldzi lītuot nasagribēja. Lai jau nadūmoj, ka mes kaidi turisti voi separatisti! Vēļ tī beja izsteidziejuse paļma i nazkaidys cytys pučis. Beja ari puors babys, kas ar nūlemteibys sagrauztom sejom sēdēja pi uorsta durovu.

Nu īviereibys cīneigu objektu juoizceļ taida nalela bryuna kaste, kai kartoteka voi kas, kur beja salyktys lapenis ar vuordim i pa vydu beja apdrupuša kartona lapenis, iz kurom beja ni to uorstu, ni to pacientu kataloga uzvuordu pyrmī burti, ziļbis, ni to kas (napīmiņu vaira). Tok tei kaste beja cīši svareiga! Iz tuos kastis turējēs vysa sistema. Tik mes tai ari nasaprotom tuos sistemys.

Varēja īt ari iz ūtrū stuovu, tok tī nabeja nikuo loba. Gaiši zyla trepu telpa i vēļ nazkaidys gaiši zylys restis. Beja vēļ vīns kambars, ni to otkon nazkaids vestibils. Tī varēja dabuot informaceju par narkotikom i nūsajimt iz flurogrammys. Pi durovu daga lampa – voi nu kaids beja vydā, voi taišni ūtraiž dreikstēja īīt.

Vēļ nazkur beja teksts, kaida ir uorsta profesejis izredzeiteiba, cik tys ir cāls dorbs. Beja ari pacienta styureits, kur varēja puorskaitēt nazkū smolkim burtim raksteitu. Beja nazkas ari par zornu saslimšonu voi zaglim – plakats ar malnom rūkom. A varbyut par AIDS?

Tok vysa nogla beja tymā kūka kastē – ni to kartotekā, ni to pacientu sarokstā, pīrokstā, registrā. Ituos meiklis mes tai ari naatguoduojom. Voi tī pīsaroksta? Voi varbyut redz, ka ir pīsarakstiejs?

Kab ekspediceja byutu izadavuse, ar tū myusu pīdzeivuojumi ar krīvu medicinu nasabeidze. Speciali nūguojom garom mudruos paleidzeibys stacejai (mudra to jei gon nav, tū mes jau zīmā redzējem, a bkg. Cakuls itū breinumu pat nūjēme kinā – kai mudruos paleidzeibys mašyna, čut dvasdama i zylus dyumus kiupynuodama, ruopuoja pa ceļu labi ka iz 20 km/h!) i otkon nūsaprīcuojom par breineigajim uorstu kitelim i golvonū objektu – mašynom.

I šudiņ pīmiņu, kai nazkod pyrms pīcpadsmit divdesmit godu muna mama braukuoja ar taidom mašynom iz izsaukumim. Es pat zynu, kai tī vydā izaver! Kabinē ir div sādvītys, a pa vidu zaļgonbryuns metala pacālums, kas braucūt sasylst. Ka ilgi brauc, iz juo gryuts nūsēdēt – pakale svylst. A aizmugurē ir vīta nastuvem. Juos īkuortys taiduos kai cylpuos i, ka brauc pa dūbem, breineigi krotuos. Pi šofera kabinis ir taids kai sūleņš, a sīnys vītā iz pošu kabini ir beidami stykli voi plastmasys. I durovys ir pakalē i vēļ vīnys lobajā pusē. Vēļ tī parosti ir rezervis skrituļs, luopsta, benzina kona i kaids spaņs. Vysmoz ogruok Viļānūs tai beja, par Ačinskys mašynom nagaranteju. Varbyut jim, cylvākim, tuo spaņa i tuos luopstys nimoz nav.

Vysmoz pa vysu laiku, cikom sabejom Sibirī, par vysom dzeraunem i piļsātom redzējem tik vīnu izkapti. Zuole (ņuotris i dodzi) to beja nūpļauta vairuok vītuos – vīnā krustuojumā, kur pa vydu beja reklama, i vēļ vīnā vītā. Koč navar zynuot, voi tys beja dareits ar izkapti.

Poša redzieju, kai vīna buoba, īguojuse ni to pļovā, ni to džungļūs pi sovys sātys pakša, zvetej ar kapli – kaplej tū zuoli nūst. Nu bet sirdeiga beja kai maita, sasajāmuse taidam dorbam. Es piec tam sātā paraudzieju pakaplēt taidu pļovys zuoli. Nu, tī vajag īkšu!

Bet, atsagrīžūt pi krīvu medicinys, juosoka tai – tys stuosts par polikliniku i mudruos paleidzeibys mašynom beja tikai zīdeni. Varbyut koč kod saīs pastuosteit ari par ūgom i ūdzeņom (kai es ar pasi zūbūs pajiemu prīškā 2 registraturys i t. t.).

Tok vysleidza juosoka – a labi ka tai. Labi, ka tei izkapts myus napļuove vysus nu vītys, a tik tai drupeit pakaplēja: vīna sasysta, vīna applauceita, treis izmežgeitys kuojis, sešys ērcis, švaka dūša, koklys cīš i temperatura. Varbyut kuo damiersu, atlaidit!

Krīvu medicina – loba medicina. Lobuok par jū zynuot, atguoduot i pasasmīt, ni dabuot iz sovys uodys. A lai Dīvs pasorgoj!

Sibira stuosti. Na kotra tapka karavodūņs

.
Ak jau vysi zyna, ka Latveja pīgryuzta pylna ar tapkom, kas sastuov nu gumejis gobola i divejom petlem, kas īt caur kuoju pierstim i tū gumejis gobolu nūtur zam pāda.
Normali ļauds skaita, ka taidys tapkys kuojā nasatur i ar jom var nūkrist. Tok puorbaude ektremalā vidē (i voi ta braucīņs iz Sibiri taids nabeja?) pīruodēja, ka ar itom tapkom var na tik puspasauļa apjuot, a pat atsagrīzt sātā.
Skaidrys, ka beja ari būjāguojušī, partū ka na kotra tapka karavodūņs, tys ir, krytušī goduos vysuos froņtēs. Par tū ari itys stuosts.
Izaruodēja, ka nu vysu ekspedicejis lūcekļu taidu tapku nabeja tikai Leikumai, Ilonai i Daiņam. Kotram nu jūs beja sovi īmesli taidai attureibai.
Daiņam beja sprauni bociki ar šņūrkim. Vēļ jam beja zečis ar rombenim. Kam jam tapkys?
Leikuma ite loba gola naredzēja. Izasokūt precizuok, jei beja vīglā šokā – ar itaidim vuoreigim apovim ceļā laistīs… Jei ari izsacēja dūmu par uoveišonūs i pasauļa smīdynuošonu, tok myusu leluos golvys prasēja pīruodēt, ka iz Sibiri var juot ari iz gumejis gobola. A voi ta naaizjuojom? Aizjuojom! I vēļ kai!
Ilona gon raudzēja iztikt ar cytaidom īšliucinem, tok tys jei moksuoja duorgi – kritīni, kiulini i krīvu medicinu, tok itū stuostu raudzeišu izstuosteit cytu reizi, ka saīs gribeišona.
A byutu jei guojuse pa taigu ar tapkom, nabyutu ni krytuse, ni guozusēs, ni cyrka taisiejuse. Tok tys tai. Vēļ vīns pīruodiejums.
Iretai kuojuos beja drupeit cyta tapku modifikaceja: ar bolta dermantina petlem i ar speideigim akmistenim. Tok tapka palīk tapka – nu gumejis voi dermantina. Koč i par kūrpi sauc, a dvēselē to jei vysleidza tapka.
Maritai beja taidys dzaltonzalis ar zaļom petlem. Ari nabeja švakys, myužeigu jom duseišonu upē, kam nivīns nazynuoja nūsaukuma.
Munejuos beja sorkonys ar kruosainom streipem. Cīši lobys. Nosoju jau 3. puori, a nivīns nu vacūs vēļ nav sapleiss. Sātā taisuos unikala tapku kolekceja. Sibira braucīņa tapkys gūda vītā.
Darjai beja nazkaidys zylys i ar drupeit cytys modifikacejis petlem – taidom gumejuotom i ar rīvi.
Gunta jau pyrmajuos viļcīņa braucīņa stuņdēs līleiga izvylka nu sumkys malnboltys tapkys, kas pa kruosai beja cīši breineigai pīskaņuotys juos viļcīņa suknei – reizē naktskraklam, reizē izejamajai kleitai. Guntys tapkys beja moksuojušys iz pusis vaira kai munejuos, parkū jei beja cīši līleiga. A voi ta maņ žāl, lai jau teik. Maņ koč tys lats kārmynā palyka.
Munejuos kruosu suoce zaudēt jau viļcīnī – zam pāda breineiguos vysu pasauļa kruosu streipis guoja nūst. Partū, skaidra dzela, vysi apsasmēja i čut ni jau saderēja, da kura stulpa es ar sovom tapkom tikšu – Ačinskā voi tepat pa ceļam. Tok naskaiti tapku pa streipei! Tapka to monstrys!
Pyrmuos aizguoja Maritys tapkys. Vys jau raudzēja kai luopeit – i sagrīze nazkaidu plastikata atlaižu karti, lyka zam tuos gumejis, lai stričs nalein uorā, i iz vīnys kuojis lēce, i taisēja, i meisterēja. Gūds gūdam – pa Ačinsku izstaiguoja, tyka pat da Bičkovys, pat Bičkovu apsavēre. Kab na guojīņa iz upi mauduotūs, varbyut vēļ šudiņ jei byutu tuos tapkys, kū unukim paruodeit. A ar tū mauduošonūs saguoja tai. Klausitēs!
Bejom jau savejuši vaiņukus, klubu izpuškuojuši, izstuodi izlykuši. Vajadzēja jau laseitīs iz kocertu, a kab jū vylks paruovs! Varātu jau viļktīs i mauktīs, tok vīna bāda – pa tū korstumu i dundurim bejom nūsveidušys slapnis i nūsapārušys kai cyukys. Vajadzēja mozguotīs. Tok nu kolonkys iudiņs guoja kai lads – a koč tiuleņ zemē i spruogsti. Ni taidā nūsamozguosi, ni pi teireibys tiksi. Tik ka hvarobys nu tuo soltuma sagiusi i vyss. Da i kai ta iz dzeraunis ūļneicys mozguosīs. Vysi teli i vuškys apsasmīs.
Tīpat kryumūs asūte upe, tai beja nazkas saciejs. Guojom meklēt – mes i Ačinskys jaunuotne, myusu škoļneicys nu Zīmys školys. Vysmoz vītejī beja stuostiejuši, kur asūte mauduošonuos i mozguošonuos vīta. Tīpat lejā, par gabaleņu. Tī jau redzeišūt, kur stidzeņa īt.
Juoīt beja pa pļovu pa taidim kai īrokumim, kai aizsardzeibys vaļnim. Tys vēļ nikuo, a pi upis beja kryumi. A kas tymūs kryumūs ūdu! Jezus i Marija! Sytom obom sauvem, tok vys pasamanēja atrast kaidu vītu i īkūst. A ūdi jim breineigi – rasni i ryži, kreit viersā i kūž kai suni! Nasabeist nikuo – ni diklaposa, ni dzonuošonys. Cikom jau nanūsissi vysā beigtu.
Iudiņs tī beja. Tik navarēja saprast, voi tei jau ir upe voi varbyut kaida attaka – sakla i ar slapnim krostim. Ni taidai puori tikt, ni vydā kuopt, ni kluot datikt. Styga guoja ari ūtrā pusē upei, a puori beja puorsvīsti diveji apsis kūceni. Patīvi gon. Nūsprīdem, ka eistuo vīta ir tuoļuok. Gunta nariskēja, nūuove sovys tapkys i laidēs brist. Napasaceišu, cik dzili jei īgryma. Da ūksta, vādara voi zūda, a dyune beja vaira kai da ceļgolu. Cyti nariskēja. Darja i Marita laidēs īt pa tū apsiskūka tyltu, leiguojuos vīn. Ar vysom tapkom. Darja to nūguoja – koč spīgdama i vaideidama. Tok Marita kai guoja, tai i palyka – dyunēs i iudinī da aušu. Ar tū pošu ari beja cauri ar juos tapkom – kas tī zynuoja kū pa dyuni meklēt. Labi, ka saimineica dzeiva i vēļ smejās! A lai jom vīgla smiļkts, tys ir, dyune.
Vieļuok to izaruodēja, ka tei jau ari beja tei upe – tuoļuok nabeja nikuo, varbyut taiga tik voi kaids pūrs. Nūsamozguojom mes cytā vītā, munu suņubūrkšu vaiņuku ari tī dabuojom, tok tys byus cyts stuosts, ka saīs ļustis pīraksteit. Dūd Dīvs atguoduot. Tik tū pasaceišu, ka ar tapkom tam vaira nabeja nikaida sakara. Ka vīneigi tys, ka Marita iz jaunū maudvītu guoja bosom kuojom – puori ņuotrem, statinim, hlamam i ceļtnīceibys atkrytumim, zorim, zuolem i dublim. Tok tys tai.
Puorejuos tapkys izturēja vysu – staiguošonu pa asfaltu, korstu smiļkti, dublim, akminim, ščebjonku, liekšonu, kuopšonu, īšonu pret kolnu i lejā. Vīneigi iz puors dzeraunem tapkys natyka – kur nūbraucem ar gumejnīkim.
Iz beigu to gumeja sasatryna i saploka pluona pluoneņa – a kai ar bosom kuojom vysleidza. Tok tei na bāda. Golvonais, ka petlis dzeivys i vasalys.
Atpakaļceļā i pa Moskovu nūparsējem ar vysom tapkom – lai jau teik ļaudim prīca. Da i lobuok jau beja kai ar gumejnīkim.
Ka runuot par parseišonu, tapkys seviški lobys ar piersteņu zečem – nu tom, kur kotram pierstam zečē sova vīta, a vysleidza kai rūkai pierstinē. Ka vēļ zeče truopejās šmuki streipaina kai Iretai, to vysi puiši tik iz kuoju vīn verās i cyts cyta sauc taida breinuma pasavērt. Lobys ak jau ari ar cytom zečem, tik gryušuok apmaukt kuojā.
Koč par reizi juosoka – vysu Krīveju izbraucem, taidu tapku cytim naredzējem. Beja jim plastmasys čībys – meitom ružovys, puišim zylys. Tok tuos na taidys – cīši sprosts dizains, nikaida izaicynuojuma, da i kuoja ak jau sveist. Koč Sibirs Kitajam i tiuļuok kai Latveja, pi myusu ituos breineiguos kitaiskuos tapkys mudruok atguojušys. Tok jau Eiropys mūde, partū ka pi myusu tok, kai Ilonys uorsts sacēja: “počti Jevropa”.
Sovejuos tapkys Gunta saplēse Reigā – kai guoja, kai nā, a gumeja pušu. Až škode.
Par Darjis i Iretys tapkom ar nikuo ļauna navar saceit. Koč i nūtreitys, a da sātys tyka.
A munejuos vēļ pa šudiņdīnai dzeivys. Streipu to nav, a kas ta – voi ta tapka bez streipu na tapka? Na bikšu streipe nas viersinīku, a pagoni! A lai jom loba dzeivuošona! Lobys jau beja bez gola.
Olūts: LaKuGa.lv

Sibira stuosti. Pelmeni i ceļojūšuo diskoteka

.

Vysi aizguoja iz Bogotū, a mes ar Guntu palykom sadzeit pādejūs golus Bičkovā. Apstaiguojom sātys, kur nabeja tykts vyda, pīregistrējem pādejus cylvākus, atdevem pajimtuos montys. Da i vīnkuorši gostūs nūguojom. Atdevem nu Latvejis leidza pajimtūs gastiņčus: kompetys, šikaladu. Aiznesem plakatu beidzūt. Da i taipat parunuojom ar ciocem, boltū suneiti otkon satykom atreizreizem. Ūzulu satykom pa nazcik reižu, jis pat apsūlēja īkūrt pierti.

Tod myusim beja tics gryuši nu saulis i mes klausējemes Leigū vokora īrokstus, i es gondreiž aizmygu. Kaidys puors reizis. Cikom apsytu vysus ūdus, nabeja vīgli.

Tod atbrauce ceļojūšuo diskoteka – malna mašyna ar malnym lūgim. Nusastuoja pi sātys i skanēja: bums, bums, bums… Es kai ruovu cīši kļamku, tai par reizi durovys cīši! Pyrma i piec tuo tys maņ naizadeve ni reizis. Puiss sytuos, sytuos pi durovu. Saceja, ka grybs “poobšcatsa”. Myusim nazkuo nabeja okuots. I vyspuor – kas jis taids i kū jam. Kod saceja, ka Gena Sprukuļs, jau čut ni īlaižu. A tod Gunta pasaceja, ka itys jau ir interveits. I es nalaižu. Diskoteka aizbrauce. Jis patīšom beja bejs tikai vīns pats. A kū es pa sīnys škierbu storp dielim daudz varu redzēt…

Tod otkon nazkur guojom. Gunta īkuope gūvs graulē, a maņ apdaga placi drupeit, tok es tai i gribieju, guoju bez krema. Tok uoda tai ari nanūguoja.

Cikom Gunta mozguoja sovu grauli, es boltū suneiti baruoju ar kaļteitū boltmaizi, kū vys nosuoju sumkā deļ teļu. Teli Bičkovā glupi, kluot naīt, maizis est namuok, bāg. Suneits to beja breineigs. Ēde daudz. Jis beja nu vītejuo šerifa Ūša ci Uozenīka sātys. Vieļuok jū daseja voi ispīde. Kai guojom cauri, tai myusu draugs vys kauce. Suneits to cīši lobs. Ēde ari jiurys akmisteņus. I grauze Guntys čību. Bet tys tai.

Cikom Gunta mozguoja grauli i es fotografieju suneiti, gūvs i Guntu, kluot dabrauce Sprukuļs ar diskoteku. Tai jau nikuo. Beja pat zalta zūbi! Pravda, vysu zūbu to jam nabeja. Pasyutējem jū pakaļ myusejim iz Bogotū. Aizasirdēja, tok beja gotovs brauciejs. Mes čut ni saderējem, ka Leikuma diskotekā nakuops vys vydā i puiss voi nu vess puors cylvāku, voi ari izslēgs diskoteku. Dereibys nasaguoja, partū ka mes obejis lykom iz Leikumu. Ka jei tai nabrauks.

Dabuojom bīzpīnu nu školuotuojis – jei īraudzeja ejam myus pa ūļneicu storp gūvem, vuškom i telim, iznese pa vuortenim, īdeve. Bīzpīns cīši gords beja. Gunta sagrīze bīzpīnu škēlēs. I gordai edem ar svežņū maizi.

Aizguojom pa nazkuru šaļti tok ari iz veikalu. Laikam nu suoku piec kvasa voi šikalada. Voi varbyut ola? Beiguos maizi nupierkom – korstu, taišni nu captuvis. I gorūzeņa skrouksteiga. Mmmm… Vyss veikals ūde! I puordevieja latgalīte. Apsarunuojom.

Izdūmuojom veikalā, ka gribim ēst pelmeņus. Ladskapī beja tikai kaids napylns puskilograms. Puordevieja vys taisnuojuos, ka asūt sakusuši. Dzeraunei kaidu laiku nav bejs elektreibys. Nā, tai asūši lobi. Normali. Tik ka sakusuši. Nūpierkom.

Es kurynuoju uora plitu ar nazkaidim dieļu golym, kū atrodu nuotrēs. Nagribēja degt. Škiuneišam pat beja jumts, tī vydā atrodu nazkaidu dieļa golu, kas nabeja tics leitā. A guni aizkiuru ar dodza kaulim. Nazkuo švaki aizadaga, labi, ka tuoss beja. Piečuok to gon guoja ryukdams. Sasiļdieju iudini drēbem. Gunta sasyta sasolušū pelmeņu kluci gobolūs, jī pat atlēce. Sabērem katleņā.

Nazkū vēļ pa papeirim izarokom. Cikom es nazkū meklieju kladē i raudzieju saviļkt golus kūpā, cikom izmozguoju i izkuoru drēbis, ari raibū svuočis sukni, pelmeni beja gotovi.

Par kolnu jau skanēja: bums, bums, bums. Dabrauce ceļojūšuo diskoteka. Kai atsataisēja durovys, bumsi palyka vēl skaļuoki! Nu mašynys kuope vīns, ūtrys, trešs… Izavēle vyss bors. Ari Leikuma. I labi, ka mes nasaderējem!!! Taids abloms saītu…

Mes jau nūsabeidom, ka jī vysi ir golodni i vysu apreis. Tok nā. Jī beja āduši pušdīnis. Pagaršuoja tik bīzpīnu. Nazkas grauze ogūrci.

Pelmeni tyka myusim ar Guntu divatā. Breineigi. Cīši gordi beja. Maņ ruodīs, tī beja vīni nu lobuokajim pelmenim, kū atguodoju āduse.

I Ūzula pierts vokorā ari beja breineiga. Beja pat pologi aizplāsti prīskā. Tok pogolmā vys kaids beja i verēs, kai mes ejam iz pierti, i vasaluojuos. Vasaluošonuos niu ir ituos dzeraunis izklaide. Leli mozi pakaļ bluove “Vasali!” A kai naatbiļdeisi? Svāta dzela!

Piec pierts Katja ar mocikletu i Ūzula dālim aizbrauce braukuot. A Daiņs jau pyrma tuo pagaisa ar Sprukuli i ceļojūšū diskoteku.

Satā jis pasajuoveja tik iz reita pusi i tai ari napasaceja, kur bejs. Daiņs nūsabeida myusus mūdynuot i gulēja iz gaņku laikam, a tū piec tam zynuoja vysa dzeraune i vēļ ilgi puormete. Maņ ruodīs, jī tū atguoduos vēl kaidu lobu šaļti. Kai meitys puisus aiz durovu izlyka – vyspyrms Genu Sprukuli, a piečuok Daini.

Tok tys jau cytunakt namaisēja susedim zam myusu lūga dzīduot serenadis. “Ļistja žoltije” i taidā gorā. Breineigi, tik mes nadzierdējem. Gulējem kai systi. Koč i iz cītys greidys, kaudamuos ar korstumu i ūdim. Dzierdēja Leikuma. Piečuok Katja kauneigai atsazyna, ka šei ari dzierdiejuse. Tok naasūt bejs tik labi, kab myusus mūdynuot. Es jau nikuo nasoku, bet diktofonu to jei gon varēja īslēgt…

Sibira stuosti. Kiukoj, uora dzagiuzeite

.

A es dūmoju par tū vysu.

Sibireja.

Bez juos es byutu cyta.

Bez vysu tūs cylvāku. Bez bruoļu Ūzulu, kas runuoja krīvyski, a beja blondim i viļņainim motim – gari, pleceigi. Leli kai ūzuli, ni taidi kai krīvi.

Bez Čeveru, Ševeļu, bez Lastovskuos i Latkovskys, bez Guļbu Almys i Sprukuļu Bertys. Bez Puku Emilis i Vimbu Genupis.

Bez kaida sentimenta. Vīnkuorši taipat.

Nūraut kleitu nu kaulu kai Genupei nu Sčastlivuos dzeraunis.

– Oi, bārni, navaru, dušej nust! Navaru, navaru. Kai īguodoju, navaru.

Nūsvīst kopku kai Olgai nu Byčkovys, sasīt skustu kai Emilei nu Bogotuos.

– Nu pošys Latvejis? A jius muokat skaiteit latgaliskuos bukvys? Kod bārni nūguoja školā, krīvyski namuocēja. Kod beja juosauc pīmāri krīvu volūda, nu suoku sauce latvyski, tod tik puorvede krīvyski.

Sasist papīžus kūpā kai Juoņam, Donatam, Pīteram nu Grjaznovys, Saharnuos.

– A kas jiusim pasē raksteits? Latyši voi latgalīši? Latyši? A maņ pasē – latgalec! Es asu latgalīts! Laikam taidys nacejis nav?

Da i pudeli likt iz golda. Nu Udačnuos, nu Krajevuos. Nu Podtajožnuos, nu Okunevys, Olugys, Ladogys. Nu bejušuos i gaisušuos.

– Vysi rozbraukoj, vysi rozbrauc. Vacī apmierst, jaunī aizbrauc iz gorodu. Ļauds nusadzer. A pi jiusu Latvejā kai? Ļauds labi dzeivoj?

Izcēle dzerauni kolna gola, saguoja kolhozā. Labi ļauds dzeivuoja. Hutarūs to lobuok kai dzeraunēs beja, a dzeraunēs otkon veseluok.

Iz balim ar traktoru braucem. Pīsalasēja puiki i mārgys, laidem iz sābru dzerauni. Ni ceļa, ni saprasšonys. A solts! Traktoram rīpu puordyurem, večim i nasacējem. Bais.

Dzeraune Sčastlivuo, dzeraunis golvonuo ūļneica – Vesjolaja gorka.

Prīcys bez gola, bez molys. Tāvu nūsuove, bruoli tože. Razkulačili. Palyka bārni, mama aizacierta i vylka.

I es mamai zam sirds.

– Es nikuo, nikuo jiusim napasaceišu, bārni, nazynu nikuo, naatguodoju nikuo. Es breineigi slyma.

– A Pyupuļneica ite beja?

– Joptvajumaķ, vysys Pyupuļneicys, vysu juos zyna! A pi jiusu tože?

– Nedeli pyrma Leldīnis!

– Kai to, kai to – beja Pyupuļneica! Bārni pīplēse pyupulu mežā, skrēja agri pa dzerauni i pyupuluoja. Napīmiņu, nazkai beja. Ni to veseleiba, ni to kas. Veseleiba īškā… Ni napīmiņu!

– A vēļ kaidi svātki ogruok beja? Juoņadīna beja?

– Nui, beja i Juoņadīna. Pulkim guoja, jaunī leiguoja, pa sātom staiguoja, pa ūļneicu guoja, dzīduoja. Ka kurs ola nadeve, tū zam kubula buoze, dzēre i doncuoja, zuoļu vaiņukūs pyna i ituos dīnys svietēja.

– A kaidys skaituos juoņazuolis? Nu kuo pyna vaiņugus?

– A kaida zuole beja, taidu i sapyna. Kaidys tī pučis. Zuole kur šmukuoka, tī i paplēse. Voi kaidi vanadži kur. Juoņam golvā lyka.

– Dzīduoja tože?

– Meitys to staiguoja, dzīduoja. Es to mozuoka beju. Nikuo, nikuo napīmiņu. Tī nazkaidys eisenis dzīsmeitis beja. Vylks juos zyna!

– Nivīnys i naatguodojit?

– Es jau nabeju dzīduotuoja. Muosys jau lelys mārgys. Muote nu Rasejis ar meitom atbrauce, tāvs tī numyra.

Leigoj saule, leigoj bite

Pa lelū teirumeņu.

Saule sīna kaļteidama,

Bite zīdu laseidama.

Saule sīna izkaļtēja…

A bite zīdu napīlasēja.

Tai nazkai beja. A nikuo, nikuo napīmiņu. Nikuo nazynu, bārni.

– A cyti svātki?

– A rudiņ Dvieseļdīna, tod juoīt iz kopu. Na āstu voi kū. Niu jau tik puorjāmuši nu krīvu tuos mūdis – i latgalīši, i latvīši.

Dvieseļu pīminēt juoīt. Tāva ar muoti. Dzeda. Meitinis munys, moza nūmyra, pagaisa kai nabyudama.

Cytaiž iz kopu to nā. Lai jī tī dzeivoj mīrā. A kuo dzeivajim pi myrušūs to meklēt? Dvēselem sovs laiks, sovs laiks i dzeivajim.

Cikom jau tei mīsa, tei dzeivuošona. Cikom jau mīsa kopūs nav aiznasta.

Cikom dzeivs, i juodzeivoj. Nabyusi dzeivs, tod i nadzeivuosi.

A dunduri apleik kai myusys, vys lidinej, vys sīnās. Vys jau dzeiva mīsa.

I kopu ceļš puori vacainei – cik godu kai pamastai. Kai nu savetskūs godu, kai nu cytu laiku. Kolhozi beja, vys apora. A niu vysu rozjauce, roznosuoja. Kur palyka, kas jū zyna. Nikuo vaira nav. Cik cylvāku beja, cik bārnu. Niu tik pjanicys da biči. Par vysu dzerauni četrys vecenis vuorgulej.

Smylgys viejā šveikst, nazkaidys pučis boltim zīdenim. Kiula speid cauri sakoltušim veibūtņu kaulim. Zeme nūsacītuse, až malna.

Tik kopu ceļš. Naseņ bēris bejušys. Par cik sūļu – egļu skujis. Piedejuo styga. Puori teirumam. Cik sen ni ortam, ni kustynuotam.

Vys viejs ceļās. Par kolnu pārkiuņs īt malnym dabasim. Grudinej, zibsnej.

A kopu ceļš skujom izlykts – par cik sūļu egļu skujis. Tai vajag, tai dabasūs juokuop – pa skujom izlyktu ceļu, par kolnu, aiz vacainis, aiz zylūs kopu vuorteņu.

Kiukoj, uora dzagiuzeite.

Kiukoj stulpa golā aizaklīgdama, kiukoj kasgods nu jauna. Kiukoj pi ustobys, suņubūrkšūs, ņuotrēs i saryusiejušūs kolhoza dzeļžūs vārdamuos, kiukoj aizkiukuodoma, aizkiukoj dzeivis.

Tu kiukuoji, es rauduoju.

Es bolsā sauču tuo, kas ir bejs, kas nazkod dzeivuojs i mirs, a varbyut i šudiņ ir dzeivs – ka jau es juo atguodoju.

Tev pītryuka treju kūku, maņ deveņu buoleleņu.

Gunīs dagušūs, karā rautūs, palnūs sakrytušūs, sorkonuos ūglēs gailiejušūs i malnā zemē guļdeitūs. Karā kautūs, piļsātā i severā pagaisušūs, aizrautūs, atjimtūs, aizguojušūs, nūsadzārušūs, kopūs lyktūs. Sovu, sovejūs, bruoļu.

Da i nikuo vaira nav. Tik nazkas pruotā – vuordi, bolsi.

I tu atguodoj. I tev vaira nav mīra. Aizkiukuota tu esi.

Tik tei Pyupuļneica, Juoņadīna, Dvieseļdīna pruotā. Atguoduoji, niu jau vaira nikuo. Nazkas vaira kai beja i reizē vaira nikuo.

Nūrauņ sukni nu mīsys – nikuo jau vaira nav, nikuo tok tī nav. Zamuškā nikuo nav. Tik tei plykuo mīsa. Tik tys, kas esi tu poša.

Nikuo jau nav. Plyka mīsa. Tei esi tu poša. Car gunim izrautuo, car dorbu dorbim voi laiku laikim.

Tik volūdys nikai naaizmierssi. Pa vuordam atsagrīž runuota, pa plykam vuordam i piečuok jau vasalom vuordu čečem, vasalim kūdulim, osnim, lopom i dzeislom. Mierdama namierst, cikom viņ mīsa turīs. Cikom tei mīsa kai sukne iz kaulu. Cikom jau dzeiva.

Bičkovys ūļneica leitā izškeist glumūs dubļūs. Malna i sleideiga. Až leipst. Spersi sūli, i Sibirejis augleiguo zeme īraus tevi, īsyuks. Myužam naaizīsi.

Jaunuoka byutu, kuojom iz Latveju nūītu. Ni nadūmuotu.

Pateik i šyut, i adēt. A taidu uzoru, kai nu Pribaltikys atvad, taidu nikur nav. Kurs jau gostūs nūbrauc i cymdu atvad, tuo jau vysi nūsaver i tod oda.

A kū ta vaira. I tāvs ar muoti ite paglobuots. I vaira veseleiba na tei. I vaira iz kopim juosaver, na jau pasaulī skrīt.

Es i meitai sacieju. Roksti pasē latgalka. Vys tiksi kur pasaulī – nu suoku iz Latveju nūbrauksi. A tod mož iz Vuoceju voi kur. A kū jaunam ite darēt?

Nudi, jaunuoka byutu, nadūmuotu a ni. Koč pastruoduotu Latvejā.

Ūzula pierts. Bolkys lelys, bolkys mozuokys, listvennica voi apse, vacs kažuks pakuorts prīškeņā, zūbubirste i zīpis uorā iz beņča, ružovs plastmasys čarpāks boltim zīdenim. Vacys rogovys čardakā. Bucys dieleiši. Nūderēs. Voi ari nā.

Meitine verās i smaida, ružovys plastmasys tapkys, bryunys kuojis, pluona kartona kleiteņa. Boltu suneiti tur aiz kaklinīka, suneits izaruovs rej, koč pošam bais.

– Vasali!

– Kaids suņam vuords?

Meitine nūsorkst i vys smaida. Sagruob suneiti, apjem tīvom i bryunom rūkom. Nikuo nasoka. I naizzynuosi – bārns nasaprota voi nūsakaunēja.

Ūzuls sovu pogolmu izlics dielim. Kuoju nasabrist. Kai greida jī skaņ zam kuoju, daža nasacyloj eimūt. Kai ustobā, tik zam dabasu.

Pierts nav pierts, jei ir tik vīna nu juo pogolma ustobu, ūtrā ustobā dzeivoj gūvs, trešā stuov mociklets.

Ūzuls pi autobusa, smaida atbraucs nu piļsātys. Jaunajā kraklā i bez capureitis napazeit. Pats taids kai cyts. Dokumentu mapeite padusē. Taids vāžnys. Bejs gorodā nuokūrtuot dzelu.

A varbyut jam ir i cyta dzeive, na tikai tei, kur jis ir sātys saiminīks i kurynoj pierti.

Dzeraunis puiši staigoj, staigoj. Tod brauc – ar mocikletu, ar mašynu.

Nagribit pasavyzynuot?

Mociklets, ūdi mutē. Benzina smoka. Sylta nakts, i nazyni. Tu poša voi cyta jau.

Piec leita palejuos kruojas mygla. Mygla ceļās i kuop nu upeitis, kurai nivīns nazyna nūsaukuma. Upeite, kam nav latgaliska vuorda. Voi ari jī myusim nasoka.

Voi varbyut jūs ite nimoz nav bejs, jī tik ite pa ceļam. Jī ite tikai nūstuoja, jī ite nadzeivoj.

Muote dzonoj jaunuokuo Ūzula reveitu duorza, i Ūzuls īt. Muote moza i zama kai buceņa, dāls sūpluok jei kai brīds. Muote jam ka ni da kryušu zierneišu, to pazušu.

Ūzulam pateik meitinis, nūzūg maņ capuri, izlīk sev golvā. Rūceņu paturēt. Ūzulam nūtykums. Par dzerauni puorīt. Iz mocikleta pavyzynuot, aizvest, aizblūdeit.

Susedka ar binokli vārusēs, kai ejam mozguotūs iz upeiti. Dvīļūs īsatynušys. Bosom kuojom i tapkuos.

Nikuo tok vaira nav, tikai tei mīsa zam driebu – sukņu, lupotu, kleitu, maudkostima. Dzeiva. I korsta vosora.

A mes teiri tai nikuo asūšys, piečuok susedka poša atsazeist. Nikuo tai. Vyss sovā vītā.

Nasoka, kuo gaidiejuse. Ka cytys mes byusim voi nu cytys mīsys. Voi ka cytaižuok izavērsim.

Ejam da veikala. I puiši pi vuorteņu, nazdeļkuo pi vuorteņu vys truopejās puiši. Pučis, dzaltonys puču taureitis. Taidys tik vīnā pļovā pi Uluja aug. Vīnā pļovā iz vysa pasauļa, cytur nikur.

Ite jiusim. Pierti izkūrsim.

Kai najauši – vasali. Vuorteņu golā – vasali.

Mozi bārni bļaun pakaļ – vasali! Mes že tepat asam, mes že tī poši!

I suneits bolts, kai aizmaduots skrīn pa prīšku. Īsi pakaļ, aizamaļdeisi. Īsi iz prīšku, pagaissi. Suonim īsi, poša propuļsi.

Volūda cylpys mat, volūdys voduotuojs dasamat. Naatsagrīzsi. Ka atsagrīzsi, to cyta.

Padūd vīnu pierstu, aizmierssi vysys rūkys, atguoduodama naatguoduosi, naatguoduodama vys atguoduosi. Da placa voi sirds. Voi da eikšu.

Dzeraunis ūļneica. Škutāni, Šyroni, Ševeli.

Sātys i klieveni, pyuneitis, budonkys, kuormi. Traktors pastateits, škeiba pīkabe, skrytuli izagrīzuši. Cyuku duorzeņš ar dūbem, cyuka zeidej syvānus, poša iz suona zemē i ūrkš. Puču duorzeņš, vystys kašās, gaiļam sorkona sekste i bolss par vysu dzerauni, aizacierts dzīd i izlāc iz sātmaļa. Kai sauce tuos smolkuos pučis boltajim zīdenim?

Lūgu dieli nūmaļavuoti, zyls, zaļš i sorkons. A klieveņam nūtrīpti bolti vysi bolku goli i bolta streipe car durovu molu. Molka sasvīsta skaudzē, ņuotris rindeņā car statini. Molkys grāda car duorza molu, teli, īdami vyscaur car ūļneicu, pa maleņu pi sātmaļa īmynuši stidzeņu. Poši stuov paienī pi saryusiejušuo kombaina i dauzuos ar kuojom. Pats pušdīņu korstums, dunduri kūž kai troki. Teli nabāg nikur, nikur nabyus lobuok. Stuov paienī i gramoj, mīgainai myrkšynoj acs.

Bryuna gūvs da vādara iudinī, syt ar asti, nateirys streipis iz spolvys saulē izkolst i palīk boltys. Dubļu i zemis zeimis. Cytā dubļu dūbē klīdz zūsyni, šņuoc, koklus izstīpuši, mozi zūsalāni veļās pa zemi, peikst, dzaltoni komuli.

Reits. Saule lein nu dabasu molys, tūrkš putyni, tuolīnē ryuc nazkaida mašyna, mygla ni to ceļās iz augšu, ni kreit zemē – byus saulaina dīna. Varbyut izskrīs leits.

Dzagiuze kiukoj stulpa golā aizaklīgdama.

Jūceigys dzagiuzis, nabāg a ni. Sēd stulpa golā i kiukoj pylnā reiklē. Rasni, palāki putyni, kņuobs vys atsataisa i aizataisa, i dzagiuzis bolss skaņ pa dzerauni.

Niu saprūtu, kai tam kūkam, kur dzagiuze kiukoj, var apīt treis reizis apleik i izzeilēt sovys dzeivis.

Kiukoj, uora dzagiuzeite, kiukuodama naaizkiukoj dzeivis. Vēļ nazkas juopadora. Vēļ gribīs tūs boltūs puču duorzeņā i dzaltonūs nu Uluja, vēļ napasaceiti vuordi trynās pi vuorteņu: ateimūt – vasali i aizeimūt – palīc vasals.

I pūreņā nazkas tūrkš. Ni to leita putyns, ni to nazkas cyts. Vuorda naatguodoju.

I nazkas tuolīnē kai sisineidams sisinej. Kai atguoduodams nazkuo, kuo vēļ nav bejs, a varbyut nabyus nikod.

Gūvu bori. Īt iz klāvu vokorā, smogai lykdamys kuojis, rogi kai tauris. Bolsā ni naīsamyud – īt kai māmys, kai svareigu dorbu dareidamys, putekli ceļās, ūļneicys zeme. Leigojās gryuti tesmini, a cyta kai koza – ciči kai izveituši, tik tī rogi i sasavāluse bolta spolva. Goni gumejnīkūs, īt ar suneiti nu pakalis.

Daguojuse da vuorteņu, bolta gūvs myud saimineicys. Saimineica attaisa vuortus, i gūvs īīt sātā. Sātā – zam jumta voi zam dabasu.

Dunduri saskriejuši pakaļ lūpim, niu vyss gaiss vīnūs dundurūs. Pīskriejušys pylnys siņcis, kreit i ceļās, sytās pret lūgu styklim. Nav gaisa.

Pārkiuņs ceļās. Tepat i leits. Leita lasis kai nu dabasu bumbvedieja izsyt dzilis rānys ceļa putekļūs, piec šaļts iudiņa upis nasās nu kolna.

I tu tī beji. Stuovieji iz gaņku i navarieji izīt iz ceļa. Nasamaituot leita ar sovu byušonuu, tys byutu par daudz – ari izmierkt.

Slapņu sukni iz mīsys, iudinī samierkušu, gryutu i slapņu. Dasadur mi mīsys i daleipst. Kai bārza lopys piertī, kai moti pi pīris i kokla nu korstuma.

I lelys lasis iz mīsys kai puotogys. Kai iz zemis.

Leitā vērtīs kai izruodē. Vērtīs, kai bolta sylta iudiņa sīna guožās par buļbu teirumu, ņuotrem, līc da zemis i leigoj, sytās tymsi palākūs škiuneiša dieļūs, sasyt palnus guņkurā, samiercej ceglus sorkonus, apdzieš guni. Nazkas kai kiup, kai nā. I aizamaļdiejs teļš nazkur bļaun piec sātys.

Mygla ceļās. Otkon tei gaisma nu dabasu kai aplaista ar sorkonu vuoku. Nazkas tūrkš, sisinej, nazkaidi kukaini voi putyni. Nazynu vuorda.

Tuolīnē muzyka. Skaņ nu nazkurīnis, syt ar sisšonu. Dzieržami tikai basi.

Ninai puotori. Reita mikrieslī izguojuse uorā i lyudzas. Skaita puotoru gruomotu tīpat pļovā zam ūļneicys lampys.

Pi stulpa sliedzs – var īslēgt i izslēgt guni kai ustobā.

Zam jumta voi dabasu.

I nazkas cyts. Nazkas, kuo vuordūs napasaceisi. Saplaisuojuse dabasu zyluo kruosa iz cepleiša suonu, ar kruosu aiztrīptys škierbys iz sīnu. Māms televizors iz gaļdeņa. Suveniri – opolys kūka sieņs iz dieleiša, nūļakavuotys i speid – bryunys capuris, boltys kuojis.

Parkū kotrā sātā ir taidi kramasli, kas nivīnam nav vajadzeigi, a napagaist i tod, ka saiminīku pošu vaira nav.

I iz gaņku dzeļža prass. Kurā sātā jis beja bejs, kas ar jū beja prasavuots i pyrma cik dzeivu.

Dzeļža gobols, apryusiejs. Tys, kas palics nu paguojušuo i kam pat eisti nav nūzeimis, ka meklēt dzeivuos volūdys i runuotuoju. I kam vyspuor varbyut nav nūzeimis.

Klams, atrosts pi māslu skaudzis. Mieslīnī izsvīsts monts.

Cylvāku jau laikam tai naizsvīž, apmauc bieru suknē, puorsvietej dūbis koktus ar sveci, nūdzīd saļmys voi Dīva dzīsmis, ka ir dzīduotuoji. Mīsu aprūk zam zemis, dvēseli palaiz dabasūs. Izlīk plastmasys puču krūni – ružovu, sorkonu, boltu.

A piedejū saļmu dzīduotuoju aprūk klusumā, grobā puotarneica – naļausi jau vuoļuotīs apleik pa pasauli, lai viejs lopys škūrsta, lai leits salej.

Lai īt iz zemi, lai palīk par zemi.

Muotis muotis puotarneica īlykta grobā.

Drukavuots vuords zam zemis – ar vysu drukys aizlīgumu, ar vysu globuošonu izglobuots, atvasts, nūsorguots.

A iz kopa tovs vuords. Шкутан, Шырон, Шевель.

I gaisdama napagaissi, cikom kasgods zam Troicys byus kas iz kopa plitkys izkruosoj burtus, cikom jau ryuss, cikom jau ņuotrēs pagaiss vyss.

A Dvieseļdīnā vīna pa pasauli brissi. Sovejūs nasagaideisi, sovejī da Troicys iz kopu naatīs, sovejim sova dzeive.

Ustobys atslāgys dzelža prasā. Prass iz gaņku. Ryušim saryusiejs prass pi ustobys durovu. Atrass voi naatrass. Apzags?

Nanūzoga. Tehnika ciparu ciparim spielejamuo, jei ustobā zibinej dzeļža suonus. Jei īroksta bolsus i dzeivis, suknis, skustus i ļauds. Dzeivu dzeivis ciparu formatā: jpg, wma, tif, mp3.

Kurā mieslīnī vuoļuosīs jei. Zam kurys zemis apraks tūs vuordus – ciparu diktofonūs, ciparu kameruos nūgiutūs. Kai pagaiss i jī.

Tik Robinsons Kruzuo, īguojs sovā olā, atzyna, ka jam pateik tei boltuo smiļkteņa iz greidys. Jam pateik tei ola. Labi. Labi īsakuortuojs jis ir. Niu tik dzeivuot i dzeivuot.

Nazkaida gruomota vuoļojas. Es tī ni vuorda nasaprūtu. Varbyut Dīva gruomota voi kas. Nazkod muocieju bukvas saukt, niu nikuo nazynu.

Atbrauce nazkur nu Rasejis. Ni to dasmytā, ni to ostoitā godā. Deveni symti ostoitā. Muns dzeds ar savim brolim. Zemis vajadzēja, daudzi bruoļu beja, zemis nicik. A ite – cik taigā tuoli vari izacierst, tik tovs. Zemi deve, gūvi deve, naudu tože deve. Vot i atbrauce dzeivuotu.

Izkarčavuoja zemi. Labi dzeivuoja, voi ta švaki. Vysakuo beja.

Ustobu pastatēja. Tod patmalis. Nu vysa pasauļa da jūs moltu brauce! Ustoba stypra, šmuka.

Robinsons Kruzo, atsasieds pi sovys olys, vērēs dabasūs. Niu, ka leis leits, jam byus sova ola, kur ībēgt. Vys na zam dabasu.

Jī atbrauce nazkod, bārna šiupeli zorā kuore. Zam dabasu gulēja, zemi apsedze ar deči, plykū mīsu sorguodami. Izdzeivuoja i izasyta. Zemi izkarčavuoja, sātu pastatēja. Gruomotys pierka.

Školys beja i izputēja. Nui, div klasus latgaliski guoju, a tod vyss beja krīvyski. Da catūrtuos klasis tīpat dzeraunē. Jauns školuotuojs beja, taišni nu kursu. Jurka, Juriks. A tod iz Bičkovu. Div smenuos vuicējemēs, bārnu daudzi beja.

Školuotuoji apsauti, apmyruši i māmi. Školai grīsti īleikuši, jumts ar kupri, palāks kuorms meža molā.

Varbyut koč kod tī beja puču dūbe. Varbyut plitka ar karā krytušūs vuordim – susedim, rodim i tāvu. Škutāni, Šyroni, Ševeli.

Školuotuoja zamai sasalīkuse – breineigai, breineigai slyma. Verās, nazkū soka.

Školuotuoji gon vysā pasaulī vīnaidi. Otkon nūgiun dūma, ka jei tevi viertej. Īlīk atzeimi sovā pruotā, guodoj, kas nu teve saīs, rauga atkūst kai rīksta čumolu.

I ka vydā voi tuorps, voi kūduls.

I tys symtu godu vacais Robinsons latgalīšu sātā. Nivīns tok juo vaira napuorskaiteis.

Pagaisa, pagaisa nazkas, i gruomota aizaslēdze. Nūlykta sūpluok puotarneicai.

Nivīns juos vaira napuorskaiteis, lai stuov.

Boltū suneiti īspīde pogolmā. Lai naskraida pa pasauli. Stuov pi vuorteņu, kauc. Vasali, vasali!

Aleksejs sataisiejs gaņku trepeitis. Ar dzeļža gobolu atsits saryusiejušuos noglys, izlīcs, iztaisnuojs, sasits atpakaļ.

Ūzuls myusu škiuneitī bez jumta salics pliteņu nu ceglu, Nina iz juos vuorej zivu zupu.

Jumta, nav tik dabasi. Dabasi taidi kai vysur. Ite voi Latgolā. Taidi kai Vitebskys guberņā, Rasejā, Sibirī, Sibirejā.

Dyumi atsasyt pret kotla dybynu, pret škiuneiša sīnom, aizīt dabasūs stuovus gaisā.

I ūdi, ūdi, dunduri, ūdi. Vīnā mīsā kūž, vīnu asni dzer.

Dundurus par dundurim sauc i krīvi. Dundur, da dundur. Dundurs i krīvam ir dundur. Volūda izaplēte. Mierdama nanūmyra.

– A zynit, kai mes ogruok krīvus saucem? Krīva lupots!

– Nikai nazynu, voi pi jiusu Latvejā tože jī ir. A ite to gon taidi dzeivoj. Čiuli. Tai jau cylvāki kai cylvaki, tok taidi vredni. Latgalīts vysod tev acīs pasaceis, no čiuļs tai i rauga kai īkūst.

– Mes sokom “buļbys”, jim “kartupeli”. Myusim “naulečka”, jim saīt “kisiņdriebis”. Mes ar sokumim rūkam, a jim – dakšys.

Puotarneicys lapenis pamastys sātys pogroba zemē, sasajaukušys ar bierstūšu smiļkti, zemis gobolim apsabārušys.

Saimineica myruse. Jau treis vosorys zam zemis.

Ni dālu, ni meitu, unuks aizpluovuojs pasaulī. Tai jī vysi pasaulī aizīt.

Ni greidys, ni lūgu. Tik plyka ustoba ar bierstūšu zemi zam kuoju. I apdzeļtiejušys puotarneicys lapenis sasajaukušys ar zemi. Burti ar zemis gryudim. Malns i malns.

Nazkod žydu kontrabandys vastuos puotoru gruomotys, nazkod iz Sibiri leidza vastuos, nazkod globuotuos i nu sorkonūs sorguotuos.

– Vysys gruomotys izgubieju, ituos to gon navarieju. Palyku zam bolkys, lai stuov. A niu i laiki puorsagrīze, i Dīvu pa televizeņju ruoda. I kas tuo byutu padūmuojs.

– Muote mozam lyka latvyskuos bukvys gruomotā saukt. Vot i īsavuicieju latgaliskū mēli.

– Kristeits asu, kai to. Brone nūkristēja. Jei skaitēja puotoru gruomotā, nazkū dzīduoja, iudini lēja. Vysi bruoli i muosys maņ kristeiti.

Zeme iz groba vuoka, grobā puotarneica. Zeme bierst, burti sasalej kūpā. Kas jūs vaira puorskaiteis.

I es asu cyta, i cyts laiks. Vyss cyts, a vys jau tys pats.

Te tu beji, te teve nav. Nu zemis tu esi guojs, par zemi paliksi. Dīvs aizmoksuos.

Moksuodams aizmoksuos, vuordā nūsauks, pīraksteis sovūs rokstūs. Ak jau latgaliski, ka jau latgaliski es lyudzūs.

I kopūs izliks pīminekli. Dzeļža krystu ar jauneibys dīnu obrozu – taidu, kaida tu nazkod beji, cikom nabeji cyta.

Шкутан, Шырон, Шевель.

Sibira stuosti. 18. janvars. Mes ite dzeivuosim

.

Reits ir eists murgs. Lai gon kurs reits kod nabejs nav bejs murgs. Bet tys tai.

9 stuņdēs nu reita myusim ir paradzāta sasatikšona ar Mariju Grigorjevnu. Maņ ir intriga. Juos izslavātuo izpyustuo pūdeļgolva ir bejuse kai taids nūslāpums jau nu pyrmajom reizem, kod saguojs dzierdēt Sibira stuostus.

Īsadūmoju, ka jei varātu byut godu 45-50 buoba, rasna, ar sorkonu voi zylu skustu iz placu, nūteikti ar buorkstim. Nūteikti vylnys jaka i sorkoni byudi, drusku apveituse uoda. Moti sakaseiti, blondi, daguns kai ogūrcs. Bolss kai čāguonam.

(Ite es vēļ nazynuoju, ka Ačinskā čāguoni klusej i tup kūkūs, kab natierēt energejis…)

Ceļomēs ap 8 nu reita, varbyut pat mudruok. Kai pīsacieļu, nikai naatguodoju. Tik labi, ka izlītne ir ustobā. Aldis īmaun pa durovom, jis kotru reizi klauvej. Jis smaida. Da atšaut vysus, kas nu reitim klaigoj i smaida! Mes laikam izaveram brīsmeigi…

Spuornoj tys, ka zynom – Latvejā ir 3 stuņdis naktī!!! I jī, maitys, guļ!!!

Tikai cereiba īraudzēt Mariju Grigorjevnu izdzan mani nu syltuo midziņa. Ar gryutu sirdi sakluoju gultu. Koklys otkon syurst, īdzeru C vitmina trīcīndevu, vēļ nazkaidu kīmeju. Dzeram čaju.

Juopasasteidz, piec minotu 15 jau juobyut školā.

Ap 10.00 vēļ asam kojuos. Marija Grigorjevna sasatikšonu ir puorcāluse. Lai myusus nakavātu i natraucātu… jei pīzvaneis, kod gribēs myusus satikt.

Tuo rezultatā siežam vysi kojuos i gaidam. Pīzvaneit jei var kuru kotru šaļti…

Paēdem, padzērem čaju.

Muna čaja kolekceja ar vysu kūrpu kasti ir izvylkta, vīneigi ryugtūs peliejumus, kū Ilona pasamanēja viļcīnī īdzirdeit cytim, cikom gulieju reita namanē, nūlīkam nūst – lobuok tuoļuok nu grāka!

Byutu interesnai, kū muitnīki iz rūbeža byutu sacejuši par kūrpu kasti, kas pīspundāta pylna ar nazkaidu zuoli… Kaste, kai jau var saprast, beja pošā mugursūmys augšā,partū ka cytur naīleida. Gudra es asu!

Apsaveram Ačinskys karti. Teik atrosti svareiguokī objekti: teatris, kina, arhivs, baņa. Aiz gara laika apsaveram, kur jim te kopi, kur parki. Tī daudz smīkleigu zeimu, par kurom navar saprast, kū juos varātu apzeimuot.

Izmieginojam lugu.

Tai kai tūšaļt guļam pa gultom zam deča – lai syltuoks, tod mieginuojums saīt taids guļūšs. Ilona, tfu, Madaleite ar sovu Odumeņu zam vīna deča, Iļža ar čortu – ūtrā ustobys pusē.

Nu kai pi psihoanalitika vysi!

I tod jei atsaroda!

Jei atguoja iz kojom, īguoja ustobā pi myusu i beja šokā. Tai varātu apzeimuot tū stuovūkli, cikom jei dūmuoja, parkū mes vysi asam gultuos i parkū Aldis ir pi myusu. (Patīseibā maņ patyka tys naivais komendaņšu breinums, parkū mes, naatkareigi nu dzymuma, kotru reizi jēmem obeju ustobu atslāgys.)

Marijai Grigorjevnai beja bryuns kažuks, jei nabeja rasna. Nu bet moti! Kai pūdeļam! I nūkruosuoti tymsi bryuni, drusku iz sorkona!

Jei rūsējēs, vysa kū runuoja.

Bet mes drusku īsmējem – par tū skotu, kai jei īguoja ustobā, a mes vysi zam deču, a lūgam aizkors nav atvylkts – kab syltuoks byutu. Taida intima atmosfera… I jei tik runuoja.

Školā nikuo taida brīsmeiga nabeja.

Irina Iļjiņična beja buoba ar zornom, tai jau sirsneiga, no boika. Vysys puorejuos jei apleik tai kai taidys myusys. Myusu Marija Grigorjevna až kusa i tecēja.

Pasaruodēja Aļbina Dmitrijevna. Varātu saceit, ka tys beja kai rupa maize iz vyspuorejuo tortu fona. Breineiga.

Jei ilgi nasaceremonēja. Nūsavēre, kas mes taidi, i savuoce nu školys. Nasaceisim, ka sajiusmā lauzem krāslus, bet vysmoz kaida puormaine.

Mes braucem iz vojennū gorodoku pīsaregistrēt. I myusus vede školys šopers ar tik pīkurynuotu buseņu, ka prīca apsazynuot vysus sovus džemperus!

Lai gon tik breineigi sasačučaluojuši mes laikam vaira nebejom nivīnu dīnu, pat tod, kod palyka iz pusis soltuoks.

Acīs vys stuov Ilonys capure, kam spolvys beja tik garys, kai pa gobolu izavēre piec ryža izplyukuota parika. Atlaid, Ilona, tei capure ir atguoduošonys vārta! Patīseibā tys beja šaļs, bet nu tys tai.

Pi registreišonuos beja interesnai. Tī beja skaudzem ļaužu, kas sēdēja bezgaleiguos i nasaprūtamuos rynduos, kur nikai nasaprostu, kurs ir piedejais, kab naapvaicuotu vysu. Bet tys varbyut ari ir ryndu šarms – sasapazeit, izalomuot, dvēseli izkrateit.

Myusim tuo lobuma nadatyka. Myusim beja gona ar sevi.

Stuovējem kai inventars, cikom Aļbina Dmitrijevna kursēja pa kabinetim, purpynuodama zam daguna, kur otkon licīs tys voi itys padonoks.

Puorskaitējem, kas vajadzeigs uorzemnīkam, kab registreitūs. Tys nav reali.

Saprotom, ka vīnlaiceigi iz tīni juoīsarūn vysim, kas pīraksteiti dzeivūklī, kur kaids gryb registrētīs. Jemūt vārā, cik garys ir ryndys i cik laika tys prosa, breinums, kai Krīvejis ekonomika vēļ nav sabrukuse. Navar byut, ka vysi ir bezdarbnīki ir var sēdēt tī sutkom.

Beja cīši interesna lopa. Tī beja nazkas par uorvalstu viestnīceibom, bet maņ patyka, ka cytu vaļstu nabeja – tikai bejušuos PSRS republikys. It kai uorzemis ar tū ari beidzās. Voi ari iz pasauļa nav nikuo cyta bez bejušuo PSRS.

Tod mes gaidējem Rancānu. Nazynu, cik ilgi gaidējem, tok soltums leida cauri vysam škeletam i džemperu štukaturka tī daudz naleidzēja. Aļbina beja ar myusim. Jei nasaprota, parkū myusim juostuov iz īlys, ka var sēdēt syltajā školys busā. Es ar niu nasaprūtu, bet tūreiz lykuos cīši logiskai.

Oi, kaidi tik purni tī nabrauce garom! Taidi kroti!!!

Beja ari normali ļauds ar žiguleišim. Bejušī vajennī beja, nazkodejī gūda ļauds.

Nazkod tī ir bejs šmuks i īkūpts vojannais garadoks, niu tik aizlaistys klumbys palykušys, statineiši i nūlaistys sātys.

Nazkai maņ Aļbinys saceitais vys pruotā palics. Kočkod tī ak jau vyss beja kai taidā paraugpiļsieteņā.

Kod īsasēdem školys busā, Rancāns beja kluot.

Vysmoz maņ tai ruodīs. Voi varbyut mes tikai taisējemēs sēstīs?

Tod mes jū palaidem braukt prūm, partū ka myusim juo navajadzēja.

Iz školu aizbraucem ar busu.

Nikas cyts pruoteigs nanūtyka, vysmoz es naatguodoju. Ačinskā beja tik labi, ka nabeja laika raksteit (i leidz ar tū niu nav dīnysgruomotys, nu kuo nūraksteit…).

Reizis 100 lobuok nakai beja dūmuots. Te vīnkuorši byutu juofotografej kotra sāta!

Paēdem pušdīnis tukšā školys iedneicā, myusus nūlomuoja, ka asam atguojuši ar mietelim. Cēlemēs nu iesšonys i nesem drēbis iz garderobi, kab piec šaļts jūs nu tīnis pajimtu.

Beja breineigs guņsdziesieju aparats, izpuškuots ar speidulim i veitenim. Ka kam degt, tī vajadzātu ilgi kastīs, cikom tyktu da dziesšonys.


Vaira nikuo naatguodoju.

Ā, mes guojom iz veikalu i fotografējemēs pi oranžuo Lenina!
Oi, kai es itū varieju aizmierst!

Guojīņs beja vīnkuorši genials. Digitalais aparats atdeve golus – vīnkuorši sastynga (juo piedejais dvesīņs ir biļdeite ite sūpluok!). A mes mudrā sūlī gar tom breineigajom budonkom! I kas par skotim! Kas par rokstim! Kas par pūstažu i bagadzeļņu!

Rikteigi nazynu, deļkam guojom iz tū veikalu, tys beja varbyut kilometru voi vaira nu koju. Vīneigais lobums – pošapsakolpuošonuos i var vozuotīs pa jū.

Bet Lenins!
Jis beja kai dzeivs i iz taida postamenta, ka knapi var redzēt, ka Lenins. Kab nabejs myusu leninologejis pīredzis (tok jau mes ar Ilonu paspējem pat pionīrūs, a Lenina unukūs sabejom pa pylnai programmai), mes tymā oranžajā klucī Lenina napazeitu.
Jī jū beja nūkruosuojuši. Laikam bronzys kruosā. Bet izavēre labi. I juo seja beja aizsnyguse, izavēre pastrāšnai.

Partū otkon barnu laukums ar snīga skulpturom i slidkaļneņu beja pošā laikā.

Vokorā laikam teatri mieginuojom.
Ak jau, ka mieginuojom. Maņ ruodīs, ka tei beja tei dīna, kod es apvylku sukni i Aldam beja tautystārpa župons iz streipainuo marjaka krakla…
Bet es nagaranteju!

Sibira stuosti. 17. janvars. Ačinskys lobumi

.

Iz perona myusus nivīns nasagaida. Nav nivīna bierneņa, nivīnys buobys.

Cikom mes nasam montys iz staceju, Ilona palīk pi sumku skaudzis. Pa tū laiku jei nūturāta par peirāgu tiergūni, nui, sumkys taidys pošys rūtainys i lelys kai konkurentim!
Valku pa svaigū snīgu sumku, iz kotra sūļa jei sytās pret papīžim. Paceļt juos navaru. Aiz mane palīk slīde.
tik
Viļcīņa golā sorkona guņs, tys izaver tai spūceigai. Tuos guņs, garuo vagonu vērtine, sudrobeglis. Kantaino stacejo i vēļ nazkaidys betona budonkys. Ha! I snīgs da ceļu!

Pi stacejis miļzeiga plāksne ar Lenina golvu. Jis ite juojs cauri, ari jis te ir bejs.

Nasūt montu vydā, iz durovu kļamkys īraugu plemi. Nivīnam nikuo nasoku, bet tys ir asnis. Sakaļts, bet na cīši vacs.
Tīpat natuoli nu īejis automats. Nu suoku dūmojam, ka kopejam voi gazirovkai. Nā. Ite dūd Coca-colu i Sprite. Cik nainteresnai.
Zato otkon pats kuorms nu vydspusis ir breineigs. Kai vacuos kinuos. Tikai taids saveciejs. I kioskūs, meklejūt telekarti voi kū leidzeigu, atrūnam vysaidus dabasu breinumus, plastmasys cuoļus i stykla suņus īskaitūt, bet na kū jiedzeigu.

Ejam meklēt takšus. Ka jau navar sazvaneit, brauksim taipat. Ot to bāda. Iz laukuma vyds stuov puors mašynys. Īraudziejuši myusu sumkys, taksisti palīk nervozi i dola klientus. Vīnojamēs, ka brauksim ar divejom mašynom. Monta padaudz, taksisti ņūrd, bet bagažnīkus attaisa i verās, kai īsakraunam vydā.
Jau tamā pošā šaļtī jūs komentars ir vīnkuoršs i skaidrys – pribalti. Cyti atsakuop, palīk tik vīns skaļs i žipereigs, komentej vysu kai taida žogota. Ūtrys, drupeit jaunuoks, nasoka nikuo, tik verās, kai līkam montu mašynā. Ilona ar Guntu sāst pi pyrmuo, mes ar Aldi pi ūtruo. Tik juosanas vyss monts i juosasakuortoj.
Puors minotūs izzynojam, ka mes atsadalējem nu PSRS i vysu sagruovem. Vysu, saprūtit! Vysu!
Vacuokais nu taksistu klaigoj, cik labi vyss bejs, cikom vysi bejuši kūpā. A kū niu, mes atsadalejuši i niu dzeivojam niščestvā. Lai tai byutu, mes klusejam. Sprāgoj tikai Gunta.
Vēļ, cikom taisomēs iz braukšonu, dabojam zynuot, ka Jeļcins ir pjanica, a Putins idiots! A Latvejis vaļdeiba – pat vuordā navar nūsaukt. Jēme i atsadalēja! Krīveju žydi puordeve Anglejai i ASV, a kitaici vysu puorjims da Uralu.
Latgalīšu meklēt – jis par reizi nūsoka diagnozi. Izzynojam, ka rudiņ te jau vīni bejuši, braukuši da Byčku. Kū jau tī atroduši, kū nā, a braukuši. Maunam ar golvu. Nu da, braukuši.
Jis vysam ir opozicejā. Vaicoj, kaidys mes ticeibys, sokom, ka katoliki. Taksists par reizis: “A ja bogu ne verju. Nekomu ne verju!”
Par latgalīšim komentars ir vīnkuoršs – vysi abruseli, taipat vysi ite paliks. I vyspuor te nikuo nav, nivīna poša. Vysi jau krīvi, vysi naši.
Bet niščestvo Latvejā jam nadūd mīra. Kai mes tai atsadalējem, kai aizguojom nu ituos bagateibys. Kai niu bodā mierstam.
Tys gon nu Guntys i Ilonys natraucēja nūplēst 80 rubļu – 2 reizis vaira kai vajadzātu.
Myusejais taksist ir rikteigs Dīva jārs. Runojam par zīmu i par mašynom. Ruļs jam lobajā pusē. Jūceigi sēdēt aizmugurē i vērtīs, ka šopers sēd pasažira pusē, a šopera pusē Aldis sēd, rūkys salics kliepī i nastyurej.
Taksista komentars vīnkuoršs: “U vas mašyny s zapada, a u nas s vosotka.”
Jim vacuos mašynys nadzan nu Vuocejis. :O) Jim dzan nu Japanys. A Japanā brauc pa ceļa kreisū molu.
Nā, nikas namaisa. šopers ir optimists – ar laiku i pīrūn pi apdzeišonys. Nu suoku to tai jūceigai.
Nu myusu ar Aldi pajem 60 rubļu.

Piļsāta tymsā i snīgā izaver jūceiga. Tai kai Rēzikne, kai na Rēzikne. Piļsāta ite jei tūmār nav. Par daudz piec dzeraunis izaver. Nazkas vīnkuorši na tai.

Kojuos komene smaida kai saule. Asūt gaidiejuši, tik na tai mudri.
Dabojam ustobu atslāgys. Odna komnata dļa devušek, drugaja dļa maļčikov. Naboga Aldis, jis daboj dzeivuot vīns pats soltā ustobā. Itū raugam kompensēt, ruodīs, ka izadūd. Iz sovu ustobu aizeimam tik gulēt i tai. :O)

Ustobuos iz gultu speideigi puorkluoji ar sudobra dīgim. Ka dasaskar, mat dzierksts – dzeiva sintetika. Iz greidys sorkoni kovri. Pi lūgu zali gardīni. Spīgeli naradzāti breineiguos ramuos. Špaleri geniali.
Atrūnam svaigi pierktu prasu i mikroviļņu kruosni. Pat cedelis kluot – pierkts duorgajim gostim, laikam pat janvara suokuos.
Ir teļvīzers tože. Vys sprīžam, ka vajadzātu pasavērt, tai i naīslādzam ni reizis. Piečuok nūlīkam ustobys koktā ar kineskopu pret sīnu. Ka nasadyuzt!

Atejā sagaida postaments, kur juokuop čut ni metra augstumā. Golva pi grīstu, var redzēt puori storpsīnai i sasavasaluot ar kolegu. Golvu var atlauzt!
Pūda nav, ir caurums i rīvis car molu – lai kuojis nasleid. Ir pat iudiņa bačoks, kur nūraut iudini. Lai kai, skolojamais iudiņs tik tuoli nasnīdz, nūskoloj tik pošu golu.
Par tū otkon sūpluok caurumam ir spaņs ar hlorkys škeidumu, jimā vydā ar binti apteits mīts – laikam kab lejā nūstumt par daudz lelus strypynus. I vēļ taida kai pudeļu birste – švabravuošonai. Papeira nav, nav pat paradzāts, ka byutu. Iz spaņa glaunai pīraksteits “Tualet služebnij”. Ite na jūks!

Dušā ir syltais iudiņs. Nūsamozgojam kai cylvāki. Pravda, duša juotur rūkā i solts. Iudiņs lobs, bet zam juo paleist i sasasiļdeit navar.
Mieginojam sovu teatri – jau kusteibā i ar vysom nūīšonom, izīšonom. Tys izapauž ar īkrišonu gultā i atrubu, cikom daīt kuorta “kuopt iz skotuvis”.

Korsta tušonka garšoj gondreiž taipat kai solta. Grāks naizmontuot mikrovalnovku.

Piec Latvejis laika agrys, piec Ačinskys laika mudri juosaceļ.

Kluojūt gultu, sapliešu kolduri. Pa veilei, nūtierkš viņ! Dīgi satrupuši. Apsajemu da aizbraukšonys saluopeit, tik na šudiņ.

Kai kreitam, tai guļam.

Sibira stuosti. 17. janvars. Izkuopšona

.

Vakar labi nūsvinējem piedejū vokoru viļcīnī.
Myusu bārni izkuope Taigā. Kur luoči staigoj pa īlom (ite jī poši tai saceja!). Taids klusums niu, ka nasaprast. Až pītryukst – pruoteiguo Ženis, naboga Ontona, kam vakar beja naveiksmeiguo dīna. Da i puoreišu vaira nava.

A ar Ontonu beja tai.
Jis, puika, nav iz mutis krits, bet vakardīna beja juo malnuo dīna.
Nu suokuma dabuoja pa koklu nu pravadnīka, kam apsamainiejs ar vītom i nikuo nav pasacejs. Tod školuotuoja atejā izlēja juo olu – i pa kuru laiku paspēja storp aizdambiejumim i aizsolumim, i pīturom. Kleida gon baumys, ka poša izdzāruse, par daudz prīceiga beja.
A tod Ontons gribēja pīluodēt sovu mobilū telefonu. Aizguoja da pravadnīka ar britvu i saceja – šam buorda juodzan. Tys nūsaviers naticeigai, a elektreibu īsliedzs gon. Ontons luodej telefonu, a tod īt pravadnīks. I tod Ontons dabuoja dzeit buordu – pyrmū reizi myužā. Bet te jam stuostā beja mīrynuojums – “a usy ja ņe trogal!”

Bez bārnu vagonā taids klusums. Koč jī izkuope nu poša reita, nikai navarim nūsamīrynuot – myusim tože gribīs uorā.

Vagonā vys vaira i vaira hakasu. Pa kaidam eja i nu Moskovys, a niu jūs vēļ vaira. Puoreišu vītā īsakuortoj jauna sīvīte. Figura kai kotrai, tik golva taida lela i drusku kai aizpompuse.
Vaira guļ nakai ād. Puorsvorā puortyku ar hieroglifim – aplejamuos zupys i makaronus nu Kitaja.

Buobom blokus kupejā adeišonys puļceņš. Vuicuos rokstus vīna nu ūtrys i sprīž par nazkū. Tī ir tei ar skrullātim motim i vēļ vīna, kas vakar klausējēs myusu dzīsmis. Saleidzynoj rokstus, vuicuos.

Īraudziejušys, ka mes kuopsim uorā, vysys kai žogotys vīnā bolsā soka, ka nūsaļsim. Optimismam nav pamata… Čupinej myusu jakys i sprīž – da nūsaļsim mes.
Juos zyna, nu kurīnis asam, i stuosta par Sibira zīmu. Cik brīsmeiga jei ir.
Saruna puorīt da ryupnīceibys.
Abakanā nazkod taida ryupnīceiba bejuse, taida ryupnīceiba. A niu “razoriļi, razgromiļi” vsjo… Sekoj daudz epitetu.
Niu Abakanā zavodu vītā kitaiskuo montys. Atīs kitaici i pajims vysu Sibiri. Buobom da optimisma tuoli.
Pačupiniejušys Alda i Ilonys kažukus, vīnā bolsā atzeist – itī to nav kitaiskī. Tys prīcej. Varbyut nanūsaļsim… Vysmoz Ilona i Aldis nā.

Izkuopem uorā Mariinskā. Perons vyss snīgā, Gunta izskrēja na tik vīn čībuos, a pat eisajuos pidžamys iuzeņuos. Kai pasprukuse!
Nūpierkom ogūrčus kioskā.
Cikom meicomēs pa perona snīgu, vecs ar ūgļu luopstu izsyt restorana vagona lūgu. I kam jis tai? Tai i nazynom pa šai dīnai. Isyta i vyss. Skots lobs beja.

Piedejuos stuņdis paīt pakojūt montu.
Jau pīrosts pi cytu attuolumu. Latvejā pa itaidu laiku paspātu nu Zylupis tikt da Reigys i vēļ atpakaļ vysmoz pusceļu.
Kraunam sumkys i dūmojam, kai myusu 20 bierneni juos ness. Bierneni ir paradzāti kai myusu paleigi, jūs koledžys vadeiba sūliejuse paleigūs. Jau šausmynojamēs, kai jī vysur maiseisīs pa kuojom, vysu sajauks, kriss iz nervim.

Iz tamburu aizejam par agri. Pravadneica izlomoj nu pancku. A nūsēdēt vaira navar ni. Izsysts vēļ vīns lūgs, tys, kuram beja taidi kai lūžu caurumi.

Beidzūt nūdzīst gaisma i cauri vagonam saleics izīt vecs ar pižiku. Jis vysod īt nu vīna sastuova gola da ūtra, ka ir gaidoma staceja. Pieški saprūtam, ka nikod naasam redziejuši eimūt juo atpakaļ. Vacais jūks ar viļcīnim. Prīška jam izaver cytaiž, partū ari naradzam eimūt, padūmojam, ka tys cyts vecs.

Pravadneica ar ciervi atsyt vaļā durovys, dauza trepeitis tik ilgi, cikom juos nūsastuoj tai, kai vajag. Pretim cieršās oss gaiss. Soltums. Tymsa. Ačinska.

Nasam uorā montys, kraunam skaudzē.
Bierneņu naredz.

Sibira stuosti. 16. janvars. Viļcīņa šarms

.

Aizsola ateja.
Pīsacieļu i gaidieju, cikom pravadneica jū atkausēs. Purpynuodoma skrēja pa vagonu ar gumejis šļauku i taidu kai termoforu tuos gumejis golā. Vydā korsts iudiņs. Maņ pateik itī manevri ar kipjatoku ļaužu pylnā vagonā, kas šotojās i krotuos!
Kod ateju atdambēja, kluot nazkaida pītura. Ateju aizslēdze. Apbreinoju itūs ļauds, kas tai ryupejās par sovu piļsātu teireibu…
Tod ateja otkon aizsola. Vysmoz durovys cīš. Piec šaļts pravadneica aizskrēja ar salūceitu dzeļža lomiku. Bais īsadūmuot, kū jei tī dora!

Guntai dasola jaka pi lūga pa nakti. Maņ pologs pi sīnys dalips. Atvylkom nu lūga dermantina aizsagu, a lūgs bolts. Lūgu ramys apsormuojušys. Sīnys tože. Suoce kust, vys tys dermantins kaidu bišķu soltuma aizturēja. Pats ar vītom apsormuojs.

Es asu slyma. Maņ suop koklys. Pamozom puorīt. Cytaiž nikuo. Pi braukšonys jau pīrosts. Montys salyktys sovā kuorteibā. Jau dzeivojam ite.
Atejā tikšu iz pušdīņu laiku tik. Varbyut. Loba tema meditacejai.
Jau apsveram, kai skrīsim uorā pīturā i iz stacejis ateju.

Tjumeņā uorā nateikom. Pa lūgu rāgojās termometrs. -36. Tai ari nasaprūtam, voi tys ir solts. Iz perona dzeļžaceļa darbinīki vysi voilokūs.

Vuicomēs spēlēt sovu lugu. Beidzūt ir teksts. Suocam atsakuopt nu juo – navar tok atguoduot. Lugā īsavīš Pūrmaļu Jezups. Vaļpītram gon beja Škiņču Jākubs, a tī jau var mēli atlauzt!
Ādam, dzeram čaju i kopeju.

Pravadneica vys skraida ar sovu gumejis šļauku. Skrīdama lomoj myusus. Izaruod, Ilona puorsacantuse – navajadzēja saceit, ka ateja pludoj. Niu mes vaineigi.
Niu lomoj, ka mes atejā svīžam papeirus i vysa kū cytu. Draud pasaceit grupys važakam. Dūmuota bārnu školuotuoja. Pravadneica myusus nūturiejuse par jaunīšu grupys dali. Jim ir 9. – 11. klase… Breineigi, myusim ir 15 – 17 godu! Kompliments!

Atejis laidynuošonys arsenalā bez sorkonuo termofora, salūceituo lomika pasaruoda ari taids breinuma kai spaņs ar kipjatoku. Kiup vīn i škeļvinejās, ka jei nasās cauri vagonam.

Atejā tyku ap 12 – 13 dīnā. Sanitaruos zonys, aizdambiejumi. Bais, kai byus tuoļuok. Rynda pi atejis navuoja… baileiga… Par mutis mozguošonu dūmuošu piečuok.

Izaruod, atejā aizasiediejs vecs – izkāmiejs i gars, ar dvīleiti rūkā, vasalu kosmetikys moku. Pat maņ leidza nav tik lela.
Nūsamozguojs atsasāst sovā gultā i taisa jogu. Staipa kuojis i rūkys. Nikuo ekstremala nasataisa, kuojis aiz golvys naaizbuož. Žāl.
Ausīs jam ir propkys. Ite lai mes namaisom koncentrētīs!

Maņ uorā kuopšonys veto. Puorejī staigoj pa peronu, es siežu kai baka. Vakar vokorā toč nabeja labi, niu to laikam temperaturys nav. Normali.
Cikom jī driščej pa uorīni, sakuop ļauds. Mani nasaklausa, vīna vece nūsakrieš Guntys vītā. Atmatu ar rūku. Atīs puorejī, dūmuosim.
Vecine ar skrullātim siermim motim. Ap placim palāks skusts – taidom pošom skrullem. A purns!
Par puors minotu i cyti kluot, rauga izdzeivuot nu vītys vecini, a tei kai trons. Nakust. Beiguos atsastuoj i puorsāst tuoļuok.

Puoreiši sakusuši kūpā. Mīrs. Tī bārni ir par daudz mīreigi!

Reizis 2 – 3 nūsaklausom kaseti ar krīvu humora raidiejumim. Trešā reizē var saprast ari tuos vītys, kū nadzierdējem pyrmajā. Vēļ puors reizis, ītu sist.
Apsveram, ka varbyut cytu reizi leidza juopajem Paula kasetis, lai līk tuos. Dažuodeibai.

Bufetčicys dzejneicys repertuars:
“Vodočka dļa ostanovočki, pivo dļa razgovoročki.”
Puorejūs tekstus vys vēļ nikai navarim atkūst.
Ruodīs, ka ir “pivka dļa ryvka”. Tik nasaprūtam, kas ir tys “ryvka”.
Jei īdama vys aizamat aiz myusu tupeļu. Až paņteņš nūjiukst.

Nu vīnys targašu vecis nūpierkom kozys vylnys skustus. Ilona boltu, Gunta bryunu, es zaļu. Vēļ beja kaidi puors bolti (palykuši tik duorgī, no šmuki!) i vīns sorkons, bet mozs. Puorejī – vysu tūņu zylais. Jē!

Bejom restoranā. Juoparuoda tok ļaudim myusu jaunī skusti!!!
Iz tīni juoīt car svešim vagonim. Cyts zyls, cyts bryuns. Zylajā pat deči īturāti gaiši zylā kruosā. Izaver, ka viļcīnī ir struoduojs pat stilists!
Kupejuos ļauds guļ. Kartoj. Pļuopoj. Vysi tamburi apsormuojuši.
Restoranā cīši šmukai, šykarnai. Gardīnis speideigys, muoksleiguos pučis. Až lete vīnā styurī i oficiants (patuklys vecs), a bufetčica myusus atpazeist i smaida.
Par 6 lati vakarenis četrim ar vodku, sulu, boršču, kotletim, buļbom i maizi.
A muzyka restoranā breineiga bez gola i molys. Krīvu muļtiki. Čeburaška, šar goluboj, ulybka, picsot eskimo, pojezd goluboj.
Až leidza dzīžam. Solts. Ite labi, ka tī skusti sylda!

Gaisma vagonā jau izdzāsta, dzeivojam ar Ilonys nu Vuocejis vastū svieteitū sveci. Pravadnīks, mes jū nūkristējem par Zeku (jis vīnkuorši izaver piec zeka), īt garom i tik nūsoka, lai pruoteigi.
Dūmoju gon, ka jis ir myusejais. Myusu deļ jam reizis div daguoja īt iz restoranu piec ola!
Dzīžam. Apleicejī klausuos i pa šaļtei gryb apsarunuot. Attīksme normala, jim intiresnai, myusim tože.
Vīns vecs pat muok skaiteit latgalīšu burtus. Tikom nasalīk mīrā, cikom tulkojam jam dzīšmu vuordus. Dūmoju gon, ka nav najaušeiba, ka bejom dzīduojuši kuozu dzīsmis. Niu dūmojam, kai lai normali iztulkoj. Ka napadūmoj, ka myusim Pribaltikā vysur taida izvirteiba.
Večim i vecinem pateik myusu tulkuojums, až acs slauka. Vīns nu jim par ols buteli nūpierk dzīšmu izdruku. Knapi teikam vaļā.
Pa nakti jam rūkā brillis, rūka izstīpta puori ejai. Vajadzātu izjimt nu rūkys, a bais, ka nadabojom pa golvu nu veča – pa mīgam padūmuos, ka zagli. Par stuņdi vīnu ūtru brillis kreit i sapleist. Pabuožu zam spylvyna.

Sasapazeistam ar sābru jaunuotni, tī breineigi puiši. Mozeni vēļ, gryb runuotīs ar myusim, līlejās i pylnu golvu pīstuosta, a sovys meitinis atstuoj molā. A tuos nabadzis sēd, gaida, smaida.
Nu da – “Vy navernoe aktjory…” Apbreins bolsā ir acimradzams. Itymā šaļtī mīreigi varātu īstuosteit, ka asam nu Dailis voi Nacionaluo teatra.
Myusu luga ir vagona lelais nūtykums. Ite labi, ka vēļ naraugom tū lītu laist ar vysom darbeibom (koč rekviziti jau pasaruoda, pīmāram, nazs).

Jim taids interesnys pīguojīņs dzeivei. Stuosta, kai Anglejā (jim niu bejs ceļuojums pa Eiropu) atejā sleicynuojuši atejis papeiru, dvīli, dvīļu pakaramū. Vysu, kū varēja atraut nu sīnu.
Sovā naivumā pavaicojam, deļkam tai beja juodora. Puišim nav atbiļdis. Ruodīs, ka jim tys ruodīs normalai.

Vēļ jim ir butele, kur vydā limonads ar pliuts zuolem. Vys rauga cyts cytam īsmērēt. Školuotuoja najem, bet mes tai drusku dasaveram, kab i pošim natyktu, i školuotujai nā. Nu ūtrys pusis, kaida myusim te dzela. Breivu ļaužu izprīcys.
Pa vysu ceļuojuma laiku ituos pliuts zuolis ir ībaruotys puors ļaudim, tī niu rauga atsarībt.
Sevišku jautreibu tam dadūd aizsolstūšys atejis!

Sābru vecinem naradzāta īcīteiba pret myusu jandālu.
Mes, kaidi desmit cylvāki dzeram olu, runojam vysi reizē, a sūpluok ļauds guļ. Ite laikam tik Sibirī i Krīvejā var byut taida patīsa leidzijusšona pret dzeršonu. Eista solidaritate!

Pa šaļtei īslādzu telefonu. Eiszinis breineigys.
Ļauds tiemej kinys pa Baikalu, teiklā meklej laika prognozis. Pīsūla pat īt iz bazneicu.
Kai mes aizbraukuši, Latvejā pīsajems soltums. Sūleits da -20 gradu naktī.

Nu ituos zinis aizmīgam kai systi.
Pravda, ir jau reits gondreiž – piedejū nakti viļcīnī nūbušavuojom iz gūda.

Ari itūnakt navalku nūst džemperi, leinu guļammaisā i nūsapakoju ar kurtku. Dečs pa viersu. Ka saļs, to dečs i pologs pi lūga.
A vyspuor matās syltuoks, tai izaver piec lada iz lūgu. Naaug kluot, kiust nūst i tak.

Back to top