Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Informaceja presei

Sataiseita bīdreiba latgaliskuos „Latgolys Radejis” atjaunuošonai

Reiga, 2009 gods februara 5. dīna

Piec nalykumeigys SIA „MG Latgolas Bolss“ akceju kontrolpaketis puordūšonys „Latgolys Radeja”, suocūt ar 2009 gods janvara 30. dīnu, ir puortraukuse raidiešonu sovā īrostajā formatā – latgalīšu muzyka i informaceja latgaliski. Pamatā skaņ krīviski raidūšuos radejis „Alise+“ programa, kas pīlāguota Nacionaluos radejis i televizejis padūmis pormalajom praseibom atbylstūši 2009 gods janvara 29. dīnā apstyprynuotajai koņcepcejai.

Kab atjaunuotu latgaliskū „Latgolys Radeju”, vīneigū latgaliski raidūšū radeju, ir sataiseita bīdreiba „LR”, kas apvīnoj piziskys i juridiskys personys.

2006 gods maja beiguos Latgolā suoc skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizej SIA „MG Latgolas Bolss“ (īstateita 2005 gods seņtebrī), akceju kontrolpaketa sovinīks i SIA īstateituojs ir Vaļds Labinskais. 2006 godā ar nalelom daļom SIA īsasaista ari Stepaneja Latkovskuo, Leonards Latkovskais, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskais i Juoņs Girts Zegners (opicialai jūs registrej vāluok).

2006 gods janvara mienesī A. Bierzeņš īstota bīdreibu „LR“, kurys statutūs īroksta, ka juos snāgi ir: 1) „Latgolys Radejis“ ļaudiskys atspaids; 2) cyta latgalīšu volūdu i kulturu, kai ari Latgolu kūpumā podturūša i veicynūša darbeiba. Bīdreiba ir dūmuota nakomercialu kulturys i volūdys projektu realiziešonai „Latgolys Radejis“ eterā, tok nu vadeibys pusis iņteress napasaruoda, partū bīdreiba praktisku darbeibu realai nasuoc (izjamūt tū, ka iz juos vuorda registrej „Latgolys Radejis“ sātyslopys domenus „lr.lv“ i „radeja.lv“).

Nu pošu suoku radejis direktors ir akceju kontrolpaketa turātuojs V. Labinskais. Pa pīredzei budžeta īstuodē – radejā „Breivuo Europa“, jis sataisa lelu kantori, pījam daudzi darbinīku i, ar nūceji par īliktuos naudys atpeļneišonu atīsmē, līk vydā naudu. Zynūt, cik gryuts ir radeju bizness, puorejim dalinīkim rūnās dūmi, ka varātu suokt ar mozuokim apgrīzīnim, pa mazeņam palelynojūt izdavumus tik tod, kod liešuoks pormats jau suoc atsamoksuot, tok V. Labinskais jūs pīrunoj naizatraukt. Ari cytūs svareigūs vaicuojumūs V. Labinskais pa leluokai dalei naīsaklausa akcioneru i specialistu padūmūs i turpynoj dareit pa sovam.

Radeja pa mazeņom ījam sovu vītu latgalīšu sabīdreibā i kulturā, jamā skaņ latgalīšu grupu dzīsmes, Latvejis sabīdreiba suoc saprast i dajiukt, ka latgalīšu volūda var tikt lītuota ari radejā. Radeja i juos kolektivs dora sovu ļaudiskū dorbu, koč i šaļtim ruodīs, ka kvalitate varātu byut lobuoka. Pa tam laikam deļ naracionaluos saimnīkuošonys radeja īt aizviņ leluokūs i leluokūs minusūs, tok akcioneri nateik par tū informāti.

2008 gods dekabra mieneša 4 d. radejis akcioneri nu direktora sajam elektroniskū viestuli, kurā jis stuosta par tānejū situaceju i atīsmis planim, tymā skaitā i par tū, ka radejā vāga likt vydā naudu, bet jis pots tū navar atsaļaut. Partū jis aicynoj vysus palelynuot sovys dalis. Nu asūšūs akcioneru nadaudzi palelynuot sovu dali pīkreit tik A. Bierzeņš.

Dekabra 29 d. „Latgolys Radejis“ kantorā Rēznē nūteik akcioneru saīsme, kurā pīsadola V. Labinskais i A. Bierzeņš. A. Bierzeņš pīduovoj palelynuot pamata kapitalu par 30-50 tyukstūšom, dasaistūt cytus mozūs akcionerus. V. Labinskais soka, ka realuoks ir kontrolpaketa puordūšonys variants. Saīsmis dalinīki sasprīž, ka 2009 gods janvara beiguos byus vēļ vīna saīsme, kurā tiks pījimts gola lāmums itymā vaicuojumā. Da tam laikam A. Bierzeņš apsajam raudzeit dasaisteit jaunus mozūs investorus, V. Labinskais – nūskaidruot puordūšonys variantus i nūsacejumus.

Bet jau janvara pyrmajuos dīnuos V. Labinskais paroksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (nu jam pīdarūšūs 92 % akceju) puordūšonys leigumu ar naseņ specialai īstateitū i Daugpilī, Raiņa 28, registreitū SIA „Latgales Radio“, kurei pīdar Viktoram Dobkevičam i ir saisteita ar Daugpiļs krīvu radeji „Alise+“ (i juos saiminīku Jevgeneju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mozajim akcionerim nivīns napīduovoj izmontuot jūs pyrmpierkšonys tīseibys, koč i pa LR Komerclykuma 189 punktam jī taidys tur i napīduovuošona ir pretlykumeiga.

Catūrtdiņ, janvara 29 d., Nacionaluo radejis i televizejis padūme izaver V. Labinskuo lyugumu puormeit radejis koņcepceju, byutyskai palelynojūt mozuokumvolūdu dali. V. Labinskais informej, ka radeja raideis vaira i pa krīviskam, i pa poliskam, i pa lītoviskam. Padūme jam nūtyc i lyugumu apmīrynoj.

Tymā pošā dīnā Pasajāmumu registris apstyprynoj puormejumus SIA „MG Latgolas bolss“ voldā (par volda bīdri V. Labinskuo vītā īceļ V. Dobkeviču) i dalinīku sastuovā – 75 % puorīt SIA „Latgales Radio“ i V. Labinskajam palīk tik 17 %.

Pīktdiņ, janvara 30 d., ap 15 stuņdem „Latgolys Radejis“ raidiešonu pa prekveņcejom Rēznē, Daugpilī, Bolvūs i Jākubpilī atslādz i puorslādz iz Daugpiļs radeju „Alise+“ (opicialai V. Dobkevičs paziņoj, ka radeja „veic studeju maiņu”). Itei darbeiba nūteik pa V. Dobkeviča pavēlei i ar V. Labinskuo pīkrisšonu (LVRTC jam pazvona i puorvaicoj, voi jis ir iz mīra).

Iņteresantai, ka obligatuo etera īroksta par itū laiku nav: koč i, pa „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vuordim, nedelis vydā iz servera beja 10 Gb breivys vītys, pīktdiņ cītais diskys jau ir pylns i serveram nabeja, kimā raksteit. Da vokora „Latgolys Radeja“ vēļ skaņ škārsteiklā, bet ap 10 stuņdem vokorā jaunī, nalykumeigī saiminīki lyudz provaideram atslēgt „Latgolys Radejis“ kantoram škārsteiklu, kū jis ari izdora. Radejis kolektivs i vysa Latgolā ir šokā, cylvāki sasalosa kantorā i suoc dūmuot, kū dareit: kai gluobt Latgolys radeju?

Vēļ pyrmudiņ „Latgolys Radejis“ eterā skaņ „Alise+“ programa, ūtardiņ, beistūtīs nu NRTVP draudu atjimt licenzeji, jaunī „saiminīki“ damāroj programmu pormalojom praseibom, tymā pošā laikā maksimalai saglobojūt sovu „Alise+“ programu: eterā skaņ puorsvorā krīvu dzīsmis, zinis trejuos volūduos (krīvu, baļtīšu (latvīšu) i latgalīšu), džingli skaņ na latgalīšu, a baļtīšu volūdā.

Mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Pozitivajā gadīnī tys var byut saleidzynūšai nailgs process – nazcik mienešu, nagativajā var i īsaviļkt, tok skaidrs, ka pa lykumam taisneiba ir mozuokuma akcionerim i jī tū var daruodeit.

Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys. Napīcīšamuo suma ir 66 tyukstušys latu deļ daļu puorpierkšonys i  apmēram 30 tyukstušys latu deļ likšonys vydā, kūpā – apmāram 100 tyukstušys latu.

Atspaids itymā dorbā ir jau seņuok registrātuo bīdreiba „LR“, zam kurys tān sasalosa vysys personys (i piziskuos, i juridiskuos), kas grib pīsadaleit „Latgolys Radejis“ atjaunuošonā juos originalajā – latgaliskajā – koņcepcejā, bet jau jaunā, dzeivuotspiejeigā kvalitatē. Dorba grupā bez mozūs akcioneru jau ir dzejneica Anne Rancāne, Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns, advokats Agris Bitāns, rokgrupys „Bez PVN“ vadeituojs Guņts Rasims i daudzeji cyti ļauds.

Partū dorba grupa aicynoj vysus ļauds, kas gryb atjaunuot Latgolys radeju, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:

1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis i bīdreibys sātys lopā http://lr.lv/;

2) nūsyuteit jū pa postam iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;

3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”, reg. Nr. 40008098542.

Bīdru naudys bīdreiba izmontuos „Latgolys Radejis“ akceju pierkšonai car mozajim akcionerim pa pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai. Ka koč kaidu īmesļu dieļ naizīs puorpierkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcejis, tūreiz par bīdru naudu izlītuošonu tiks lamts kūpeigā saīsmē. Paradzamais rezervis rysynuojums: jaunys, mozuokys radejis īstateišona –  suokuos škārsteiklā, tūlaik ari ar kaidu raideituoju.

Tān ir daguojuse šaļts, kod latgalīši poši var paruodeit sovu izvēli, pasokūt, kuo jī grib. Kab tys tai nūtyktu, molā nadreikst palikt nivīns, kam ir svareiga latgalīšu volūda i kultura.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcioners,

bīdreibys „LR“ volda prīšksādātuojs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Nūdybynuota bīdreiba Latgolys Radejis atbolstam

Puorpubliceju jaunuokū spamu i kēdis viestuli.

Autors – Aņss Ataols Bierzeņš.lr_mozais

Mierkis – pasauļa, nā, latgalīšu radejis gluobšona.

Olūts: Lakuga i LR sātyslopa.

Vasali!

Ka esit klausejušīs “Latgolys Radeju” pādejuos dīnuos, tod zinit, ka tī tān skaņ krīvu radeja “Alisa+”.
Parkū?
2009. gods janvarī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akceju kontrolpaketa turātuojs i radejis direktors Vaļds Labinskis 75 % akceju puordeve Daugpiļs radejis “Alisa+” sovinīkim, koč 8 % akceju pīderēja mozuokuma akcionerim. Piec LR Komerclykuma 189. panta mozuokuma akcionerim beja pyrmpierkšonys tīseibys, tok jim natyka pīduovuots juos izmontuot.
Partū mozī akcioneri tān gatavejās nalykumeiguo puordūšonys darejuma apstreidiešonai lykumā paradzātajā kuorteibā. Paradzāts, ka akcejis ar pyrmpierkšonys tīseibom atpierks mozī akcioneri, dasaistūt cytus mozūs investorus, tymā skaitā privatpersonys, pošvaļdeibys i bīdreibys.
Deļ tūs cylvāku pīsadaleišonys, kas navar atsaļaut īlikt radejis akcejuos lelys naudys sumys, tok vysleidza grib paleidzēt jū atjaunuot i pīsadaleit juos darbeibā, ir īstateita bīdreiba “LR”. Juos statutūs nūruodeitī snāgi ir “Latgolys Radejis” ļaudiskys atspaids i cyta latgalīšu volūdu i kulturu podturūša darbeiba.
Lyudzam vysus ļauds, kas gryb atjaunuot “Latgolys Radeju”, kurā skanātu latgalīšu dzīsmis i raidejumi latgalīšu volūdā, īsastuot bīdreibā:
1) pīraksteit īsastuošonys padavumu, kurs atrūnams radejis sātys lopā http://www.lr.lv/;
2) nūsyuteit jū pa postu iz adresu Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) puorvest vīna gods bīdru naudu Ls 12,- iz bīdreibys kontu Ipoteku i zemis bankā LV62LHZB1000164129001, bīdreiba “LR”,
reg. Nr. 40008098542.
Bīdru naudys bīdreiba izmontuos “Latgolys Radejis” akceju pierkšonai car mozajim akcionerim par pyrmpierkšonys tīseibom, a piečuok – darbeibys pabaļsteišonai.
Gluobsim “Latgolys Radeju” i sataiseisim nu juos kūpeigu tautys radeju!
Lyudzami, puorsyutit itū aicynovumu i īsastuošonys padavumu vysim draugim, pazeistamajim, radnei, sābrim, kolegom!
Izdrykavojte jū i īdūdit cylvākim, kas natur interneta!
Radeja latgalīšu volūdā byus tik tod, ka VYSI paleidzēsim!
Ka nā, juos nabyus nikod – breivu FM prekveņceju navā i nabyus.
__________________________________
Sveicināti!

Ja esat klausījušies “Latgolys Radeju” pēdējās dienās, tad zināt, ka tanī šobrīd skan krievu radiostacija “Alise+”.

Kāpēc?
2009. gada janvārī “Latgolys Radejis” (SIA “MG Latgolys Bolss”) akciju kontrolpaketes turētājs un Latgales radio direktors Valdis Labinskis
75 % akciju pārdeva Daugavpils radio “Alise+” īpašniekiem. 8 % piederēja mazākuma akcionāriem. Pēc LR Komerclikuma 189. p. mazākuma akcionāriem bija pirmpirkuma tiesības, bet viņiem netika piedāvāts tās izmantot.
Tādēļ mazie akcionāri šobrīd gatavojas nelikumīgā pārdošanas darījuma apstrīdēšanai likumā paredzētajā kārtībā. Paredzēts, ka akcijas
ar pirmpirkuma tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tai skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības.
To cilvēku dalībai, kas nevar atļauties ieguldīt radio akcijās lielas naudas summas, bet vienalga vēlas palīdzēt to atjaunot un piedalīties
tās darbībā, ir nodibināta biedrība “LR”. Tās statūtos norādītie mērķi ir “Latgolys Radejis” sabiedrisks atbalsts un cita latgaliešu valodu un
kultūru atbalstoša darbība. Lūdzam visus ļaudis, kas grib atjaunuot “Latgolys Radeju” , kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:
1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kurš atrodams radio mājas lapā http://www.lr.lv/;
2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Bīdreiba “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pog., Preiļu raj., LV-5328;
3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”,
reģ. Nr. 40008098542.
Biedru naudas biedrība izmantos “Latgolys Radejis” akciju pirkšanai caur mazajiem akcionāriem pēc pirmpirkuma tiesībām, bet vēlāk – darbības atbalstīšanai.
Glābsim “Latgolys Radeju” un izveidosim no tā kopīgu tautas radio!
Lūdzu, pārsūtiet šo aicinājumu visiem draugiem, paziņām, radiem, kaimiņiem, kolēģiem.
Izdrukājiet to un iestāšanās iesniegumu un iedodiet cilvēkiem, kam nav interneta.
Radio latgaliešu valodā būs tikai tad, ja VISI palīdzēsiet!
Ja nē, tā nebūs nekad – brīvu FM frekvenču nav un nebūs.

Izguojuse myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja "Susātivs"

Ite īlīku presis relīzi, kas tyka sagataveita latvyski i latgaliski i vakar izsyuteita Latvejis medejim i, par pīmāru, publiceita ite. Tai kai ak jau ari regionalī medeji (izjemūt sātyslopu Lakuga i avīzi “Rēzeknes Vēstis“) jū publicēs latvyski, tod nasagryb, kab vysa prāca byutu par veļti. A informaceja nikod navuodej.

482835_big

Ūtartdīņ, 16. decembrī, 18 stuņdēs vokorā Rēzeknē, Rēzeknis piļsātys kulturys nomā, Bruoļu Skryndu īlā 3, nūtiks myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātki „Susātivs mekliešona”, kurā ar literarom i muzykalom performancem pīsadaleis latgalīšu dzejnīki i muzykanti.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā publiceita 17 latgalīšu autoru dzeja – tūs, kas itūšaļt roksta latgaliski. Jī poši sataiseja sovu dzejūļu izlasis, pīduovuoja sovys foto emocejis i rūkrokstus, izaškeire par svareiguokū publikaceju nūruodi i stuosteja par sevi literarajā CV – kas ar gruomotys sakuortuotuojis vaicuojumim, kas poša grybys rūsynuots.

Antologejā atrūnama kai pīredziejušu autoru: Annys Rancānis, Ingridys Tāraudys, Emīlejis Kalvānis, Ontona Slišāna, Valentina Lukaševiča, tai ari taidu autoru, kam itei ir vīna nu pyrmūs nūpītnuokūs publikaceju gruomotys formatā: Raibuo Suņa, Janys Čeveris-Škrivlis, Vitys Viļumys, Baibys Zveigulis dzeja.

Antologejā publiceitū dzeju papyldynoj sovpateigs pīlykums: insceneita virtuala diskuseja par latgalīšu literaturys vaicuojumim, kai ari interpretacejis lopys, kas paredzātys skaiteituoju ideju fikseišonai, kur jī var zeimēt, raksteit sovus tekstus voi papraseit kaidam autoram autografu.

Gruomotys nūsaukumam izalaseits babeņu pyura vuords „susātivs”, kas kolpoj kai vysa kruojuma vodmotivs i ir saisteits ar dziļuokuos byuteibys mekliešonu sevī.

Kai atzeist gruomotys sastateituoja, Rēzeknis Augstškolys Filologejis katedrys docente Ilga Šuplinska, itaida gruomota ir bejuse īcarāta jau seņ, tok ideja realizeita tik niule, kod sasatyka vysi faktori – vajadzeigais finansialais nūdrūšynuojums i autoru i sastateituoju iniciativa. Jei soka: „Gruomotā sasatykuši tī, kas nu babenis ci dzeda na reizi dzierdiejuši: „Nagols maņ ar tevi, bierneņ!” Tys zeimoj, ka nu normu i pareizys uzvedeibys lykumu uorā leiduši, seve i pasauļa vaicuodami, mekliejuši dorbus i nadorbus, a piečuok vuordūs tū atroduši i meklej pa šam.”

„Itei ir vīna nu paraudzeišonu sev i pasauļam paruodeit, kas ir latgalīšu literatura 21. godu symtā i kai izapauž cytaidais latvyskums – latgalīšu latvyskums. Tai saīt, ka myusu dīnuos latgalīšu literatura ir regionaluo literatura, kū roksta, izdūd i skaita Latgolā. Iz cytom vītom jū vad kai kontrabandu voi eksotisku preci. Publicej kampaņveideigi, kod latgaliskais ir mūdē i ir juoparuoda kas naviņ interesnuoks, svežņuoks,” tai stuosta antologejas redaktore i dzejis autore Ilze Sperga.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeju „Susātivs” izdavuse bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” ar Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latvejis Universitatis latvīšu volūdys instituta atbolstu.

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” 2008. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.

Kab myusdīnu latgalīšu dzeju varātu puorskaiteit plašuoka sabīdreiba, ir īcere antologeju „Susātivs” Zīmyssvātkūs izduovynuot vysom Latgolys školom i bibliotekom.

Piec gruomotys prezentacejis plašuokai auditorejai tiks paruodeiti ari multimedeju diska “Sūpluok” materiali (autori Ingars Gusāns, Māris Justs, Ilga Šuplinska), kas ir taiseiti Latgolys Kulturys programas finansiejuma ītvorūs.

Pošā nūslāgumā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātku daleibnīkim byus īspieja meklēt sevī ari muzikālū susātivi, partū ka 21 stuņdēs īsasuoks interaktivs i drupeit nostaļgiskys grupys „Borowa MC” koncerts.

Susātivs 16. decembrī Rēzeknē

antologeja_afisa

16. decembrī izīt latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs”.

Pavysam gruomotā 17 autoru, kotram autoram – juo poša sastateita dzejis kūpa i poša raksteita rodūšuo biografeja. Papyldus – prīkšvuords, aizdavumi dzejis interpretacejai i vuordneica.

Gruomotu izdūd bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, sastateituoja Ilga Šuplinska, redaktore Ilze Sperga, vuoka i maketa autors Māris Justs.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

Sanktpīterburgā (Krīvejā) nūtiks 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce “Ontona Skrindys latgalīšu gramatikai 100”.

KONFEREŅCIS PROGRAMA

19. septembris, pīktdīne

1100    atkluošona i muzykals apsveikums

1115    Romualds Gadzāns (Vabole). Antons Skrinda — ievērojams pirmās latgaliešu atmodas darbinieks

1145    Anna Lazdāne (Vabole). Vaboles pagasta Skrindu dzimtas muzejs: svarīgākās aktivitātes

1215    Līga Bernāne (Rēzekne). 1907. gada ortogrāfijas apspriede un tās lēmumu atspoguļojums O. Skrindas gramatikā

1245    čajs, kopejs

1300    Lideja Leikuma (Reiga). Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā

1330    Laima Pūga (Rīga). Vera Daškeviča — ievērojama latgaliešu valodas metodiķe Padomju Krievijā

1350    Kristīne Zute (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas sākumskolai

1410    Marita Papiņa (Rīga). Veras Daškevičas grāmatas nepilnai vidusskolai

1430    dīniškys

1515    Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens K. Skalbes, A. Austriņa, J. Jaunsudrabiņa skatījumā

1545    Жан Бадин (Даугавпилс). Латгалия в творчестве М. Муфина

1615    Ieva Kalniņa (Rīga). Jaunas poētiskās valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā „Uz pōrzvola“

1645    Ilga Šuplinska (Rēzekne). Komisma elementi Ontona Rupaiņa prozā

1715    čajs, kopejs

1745    Sanita Lazdiņa (Rēzekne). Latgaliešu valodas loma Latvijas izglītībā: Latgales etnolingvistiskās situācijas izpētes dati

1815    Sanita Lazdiņa, Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska (Rēzekne). The Latgalian Language in Education

1845    Anita Vecgrāve (Jelgava). Latgalieša mentalitāte psihologa skatījumā

1915    Inese Ločmele (Rēzekne). Latvīša tāls i mentalitatis sovpateibys latgalīšu folklorā

1945    vakarenis

2030    Svineigs dīvakolpuojums Sv. Katris bazneicā (bazneickungs Aļberts Budže)

20. septembris, sastdīne

900    reitiškys

930    Juris Cibuļs (Rīga). Latgaļu ābeces — latgaļu valodas gramatikas un pareizrakstības atspoguļotājas

1000    Ilona Dzene (Rīga). Franča Trasuna gramatikas „Łatwišu wołudas gramatika del łatgališim“ raksturojums

1030    Anna Stafecka (Rīga). M. Bukša un J. Placinska „Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica“ latgaliešu rakstu valodas normēšanas kontekstā

1100    Anna Vulāne (Rīga). Vārddarināšanas jautājumi latgaliešu valodas gramatikās

1130    čajs, kopejs

1145    Rolands Naglis (Riebiņi). F. Trasuna fabulas: teksta interpretācija un iestudējuma recepcija

1215    Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Martys Skujis poezejis salasejums „Naziņā“: formys i satura sovpateibys

1245    Einārs Dervinieks (Rēzekne). Oskara Seiksta dzejas poētika

1315    Antra Kļavinska (Rēzekne). Etnonīmi latgaliešu folklorā

1345    dīniškys

1430    Irita Saukāne (Daugovpiļs). Bārns runoj latgaliski: vāruojumi par volūdys sovpateibom

1500    Nikole Naua (Poznaņa). S. Uļanovskas pasaku nozīme vispārīgajā valodniecībā un baltistikā

1530    Ilze Sperga (Reiga). Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialu)

1600    Анна Дмитриевна Даугавет (Санкт-Петербург). Верхнелатышский сдвиг гласных

1630    čajs, kopejs

1645    Алексей Викторович Андронов (Санкт-Петербург). Латгальский литературный язык в свете глоттохронологии

1715    Никита Викторович Супрунчук (Минск). В тени большого брата… (Асистемность ассимилятивного смягчения в белорусском и латгальском)

1745    Илья Сергеевич Николаев (Санкт-Петербург). Трудно быть маленьким: судьба прибалтийско-финских народностей балтийского побережья

1815    Veronika Dundure, Anita Žogota (Nautrēni), Imants Slišāns (Baltinava). Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas darbība: paveiktais un turpmākie uzdevumi

1845    vakarenis

1915    Īsapazeišona ar Skryndu dzymtys muzeja izstuodis materialim

1940    Opolais golds „Latgalistikys aktualitatis“

21. septembris, svātdīne

1100    Vyborgys kopu i katuoļu bazneicys apmekliejums.

Īsapazeišona ar izstuodi „Katuoļu bazneica Sanktpīterburgā: juos nūzeime viesturē i kulturā“ (Stanislavs Kozlovs-Strutinskis)

Latgalīšu rokstu volūdys kursi

Latgalīšu rokstu volūdys kursi byus. Ka nikas nanūjuks, septembra 3. nedeļā. Suoksīs ar Dr. philol. Annys Stafeckys informativū lekceju par myusudīnu latgalīšu rokstu volūdu. Sekuos praktiskuos volūdys nūdarbeibys kotru 2. nedeļu Mg. philol. Muorys Mortuzānis vadeibā. Pa vydu varbyut byus vēļ kaida lekceja par latgalīšu rokstu volūdys viesturi i atteisteibys prognozem.

Pasnīdziejis sarunuotys, papeira ir vasalys 3 pakys, printeram apmainēsim kārtridžu. 😀

Pagaidom informaceja gon nateik izplateita, partū ka SIF ir problemys ar atskaitem, deļtuo jim Vaļsts kase napuorskaita naudu. Norvegejis i Briselis nauda naīīt SIF kontā, a nu tīnis NVO kontūs. Vaļsts kai vysod myusim ir unikala! Kur vēļ ūtru taidu rast.

Leidza ar tū LgSC nazyna, kai samoksuos par biroja ustobys īri, narunojūt par telpu īri lekcejom i leluokim pasuokumim.

Bet gon vyss tiks atrysynuots. Telpys pagaidom meklejam par veļti, a mož da tuo laika i SIF atrysynuos sovys bādys.

Gols golā, LgSC vysu laiku ir iztics ar bīdru podsvīstim zīduojumim papeira pakys voi capumu izskotā i sovus projektus realiziejs ceļojūšajā birojā – pi kaida sātā, dorbā voi mašynā. Naudys nivīnam nav bejs ni deļ kuo. Narunojūt par izsaimnīkuošonu.

Gryuteibys nūryudej. Tai ka iz naudys tryukumu LgSC verās ar zynomom bažom pret nūslāgtajim leigumim, tok cytaiž najem cīši golvā.

Kai viestej vaca LgSC gudreiba: “Naudys taipat nabyus nikod.” :O)

Trokim zuoļu nav, tik sylts čajs

Tīsa gon, čaja ari nabeja. Beja tikai boltmaize, siļče i iudiņs.

Beja Verners, piec mieginuojuma atguoja “Bez PVN”. Gols golā pi Raiņa pīminekļa saguoja daža koncerts. Policejis nabeja. Tik div reizis pi Breiveibys pīminekļa. Bet organizatori apsasūlēja byut lobi i načuruot. Jim tyka atlaisti vysi grāki, tik īsaceits nasēdēt iz svātūs trepeišu i nagrīzt pi jūs tik tiuli motus i nogus – genetiskuos informacejis nesiejus Latvejis zemei (asfaltam).

Ka gūdeigi, organizātuoji beja nalelā šokā – paradzātūs aiz aušu davylktūs 4 komandu vītā saguoja 7 lelys, spraunys i čaklys komandys, kas beja gotovys apgrīzt Reigu ūtraiž. Organizātuoji beja dūmuojuši pamazeņom i lieneigai, daleibnīki jēme ar guni, sporu i energeju.

Nu nikuo, nu klaidu vuicuos. I izpurynoj sovus dečus, kab tože giutu guni, sporu i energeju i tyktu leidza cytim. 😀

Apbolvuošona byus 9. septembra vokorā. Bolvys ir, rezultati tože ir.

Tok byus gūdeiguok pret vysim, ka organizatori sareikuos punktu skaiteišonys tolku i tiks pi skaidreibys, kuri tod beja spraunuokī, glaunuokī, lobuokī, trokuokī, apsvīdeiguokī, mudruokī, gudruokī i c.

Bet Goreiguo seminara puiši malači. I vyspuor vysi malači.

Vajag spēt pajimt iz izbreinu vacūs bukus, kas pasuokumus organizej jau nu 2000. goda.

Dzejis diska “Inflatio Poesis” atkluošona

9. septembrī 15:00 SEB bankys Rīdzenis filialē, Vaļņu īlā 11, nūtiks dzejis diska “Inflatio Poesis” prezentaceja. Tys ir vīns nu centralūs Dzejis dīnu nūtykumu.
Disks izīt jau trešū godu nazkodejuos Dzejis dīnu godagruomotys vītā – audio formatā. Projekta realizeišonā pīsadalēja ari LgSC ar LRAA finansialū atspaidu.
Diskā ir 7 latgalīšu dzejnīku dzejūli.
Bankys darbinīku vītā struoduos dzejnīki i kreditu vītā izsnīgs sovu dzeju.
Vaira dazynuošonys par ituo goda Dzejis dīnom sātyslopā http://www.dzejasdienas.lv