Izlaidums 1993. gadā. Dokumentēts

Jūnijs ir īstais laiks, kad mēģināt atcerēties skolas laikus. Eva man pajautāja, vai atceros, kādas dziesmas dziedājām izlaidumā. Sapratu – neatceros ne plika velna. Piemēram, 12. klases izlaidumu atceros kā pa miglu, bet 9. klases – vispār neatceros. Skola man laikam ir traucējusi tik maz, ka kopš tās beigšanas nekad neesmu redzējusi sapnī nevienu epizodi. Miers matemātikai un ķīmijai, fizikai un krievu valodai, ēdnīcas smakai un citiem atmiņu pīšļiem.

Mēģinot kaut ko izvilkt no apziņas dzīlēm, vienīgais, ko atcerējos no izlaidumiem, bija pāris epizožu. Visi raud kā bērēs, skanot “Vecajam zābaciņam”, jo klasesbiedram tikko nomirusi mamma, bet scenāriju taisījis kaut kāds lohs. Atcerējos par neļķi, kuras galva bija uzbāzta uz adatas. Par iešanu uz baznīcu. Par kaut kādām salkanām runām. Bet sapratu, ka abi skolas izlaidumi ir saplūduši vienā. Neļķe, baznīca, zābaciņš – uzmini, kurā bija kas.

Bet, re! Ir dokumentāli pierādījumi! 1993. gadā man bija analogais blogs jeb klade, kur tika dokumentēts VISS. Un jocīgākais, ka es pat drusku sāku atcerēties. Toč tā bija.

izlaidums1izlaidums2izlaidums3izlaidums4izlaidums5

Mana pirmā diena instagramā

Beidzot reģistrējos Instagram. Bija radies iespaids, ka tā ir tikai tūdaliņu un hipsteru padarīšana – savu burgeri nofočēt ar aifonu, pamainīt krāsas un ielikt tviterī.

Te ir cilvēki un viņu 9. maijs. Kādam 9. majā bijusi viena bilde, cits iebliezis pārdesmit bilžu – kā sauļojies, kā taisījies pats un kā nokrāsojis mašīnu, kā aizbraucis un kā svin ar visu saimi. Viens gājis lūrēt, kā viņi svin, cits priecājies par pavasari – Rīgas centrā, Maltā, Jūrmalā vai Uzvaras parkā. Kā dzeņa vēders.

9_eipurs_1

Saulains 05.09.2013 rīts

9_vononzhora_1

#9мая #победа #рига

9_elizkeu_1

сидим с девчонками в парке под сакурой <3 Ловим кайф!

9_weronmartin_4

:: Maltā vispopulārākā ir Laura :))

9_weronmartin_3

:: Sašam arī normāla piekrišana :))

9_weronmartin_2

:: vietējais “Režicas” Sensejs rītausmā.. #Rēzekne

9_weronmartin_1

:: Spēcīgi! 🙂 #LV

9_valdismelderis_2

Sešus no šiem šodien būs iespēja izrūcināt ceļā kopā ar citiem vēstošajiem motomīļiem. Skaista diena priekšā

9_valdismelderis_1

Harley Davidson Sportster Fourty-Eight ar pat ļoti loģiski novietotiem spoguļiem. Un Ilmārs Līkums.

9_andriskozlovskis_7

Nach Berlin! 9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_6

“Es ? Latviju” 9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_5

9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_4

9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_3

9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_2

Alfrēds. 9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_andriskozlovskis_1

9 мая #Riga #Fujifilm #XE1 #infrared

9_sanitacichocka_1

A view from my bedroom

9_sanitacichocka_2

Organic fruit juice

9_henrijsjodis_1

Auksts nav

9_cyxob_lv_1

Semestra beigas, darbi izlikti 🙂

9_ikstena_0

Šovakar atvērām kafejnīcu Tērvetes parkā (pie rotaļu laukuma). Īpašajā piedāvājumā grila ēdieni un Dainas gatavoti gardumi. No terases skats un mežu un cilvēku atbalsīm. Ļoti Jūs gaidīsim.

9_ikstena_1

9_ikstena_2

Laila Trilopa, Līga Vekmane

9_didziss_0

Akmens tilts | Stone bridge

9_didziss_4

Mūzikls ir labs Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala | BT1

9_didziss_2

Uzvaras Parks

9_didziss_3

Uzvaras Parks

9_didziss_1

Uzvaras Parks

9_didziss_5

Ķīpsala

9_didziss_6

HMP? studijā un ēterā Rīga radio

9_zanepeneze_1

Above concrete jungles

9_nastykoroleva_00
9_nastykoroleva_01

I komu takaja krasota dostaneca ;))))))
Oh dostanetsja:)))))

9_nastykoroleva_03

Негр ещё не у памятника?
Pozagoraju razukrashu mashinku i poedu 😉 podrugu zhdu

9_nastykoroleva_04

9_nastykoroleva_05

9_nastykoroleva_06

9_nastykoroleva_08

9_nastykoroleva_09

9_nastykoroleva_10

С Днем Победы, Товарищи!!!!

9_nastykoroleva_11

9_nastykoroleva_12

9_nastykoroleva_13

СПАСИБО

9_nastykoroleva_14

9_nastykoroleva_3

9_nastykoroleva_15

Chert, ja zhirnaja ;)))

9_nastykoroleva_16

Pjot vodku s moim papoi

9_nastykoroleva_17

9_nastykoroleva_1

Haha vot takie mne zapisochki kladut v dverj mashini:))) zvonit?

9_marruciic

DienasDaudzKrāsu #abstrakcija

9_nastasia15_1

Uzvaras piemineklis (Victory obelisk)

9_zanerutkovska

Beidzot pilsētā kārtīgas norādes tūristiem #riga #eiropasbrunch Operas skvērs

9_zyikina_1

ТУ-ТУ Jelgava

9_zyikina_2
9_zyikina_3
9_zyikina_4
9_christinamorre

a u nas vesna v dushe i na nogtjax

9_dasha_pushkina

Рига вся в цвету – восторг! #riga #latvia Riga

9_anastasia_tsy

Рига!

9_upmanis

Kind of warm over here in Riga #hot #weather #temperature #thermometer #summer #+28

9_jevgenija_s

9_jevgenija_s_2

9_jevgenija_s_3

#9мая

9_manuelo4ka

9_manuelo4ka_2

9_manuelo4ka_3

9_criatived_01

9_criatived_02

#9мая #победа #машина

9_criatived_04

С Днем Победы!!! Спасибо нашим ветеранам. #9мая #победа #памятник #цветы

9_criatived_05

Очень много цветов… #9мая #победа #памятник #цветы

9_criatived

#9мая #победа #памятник #цветы

9_criatived_06

Очередь за армейским супом #9мая #победа

9_criatived_07

9_criatived_08

#9мая #победа

9_criatived_09

Вкусный торт, в честь Дня Победы)) Приготовила мама))

9_0000137

9_0000137_2

#ДеньПобеды #9мая #Рига

9_ruslan79_01

К 9 Мая готов #геогиевскаялента

9_ruslan79_02

#жара #термометр, сука душит ) #рига

9_ruslan79

#ДеньПобеды в разгаре #рига

9_ruslan79_03

#9мая в Риге

9_ruslan79_04

#броня крепка и #танки наши быстры #9мая #рига

9_oxanti

#черепашка #рига #латвия #riga

9_veter_veter

5 часов утра..#рига …#гуляем

9_m_iron_1

9_m_iron_2

С Днем Победы товарищи!!!

9_m_iron_3

9_vl7999

8 мая 2013 года,Рига,памятник Победы.Все готово к празднованию.

9_signemeirane_1

When spring meets summer! When old meets fresh!

9_signemeirane_2

Neticami cik atri daba atmodaas! #baronaiela

9_asyaalysheva_7

Безумной красоты деревья в парке Победы! #amazing #awesome #pink #flowers #trees #nature #park #today #spring #may #clouds #sky #instapic #instagood #instadaily

9_asyaalysheva_1

Смотрю парад! В предвкушении авиации! Всех с Праздником Великой Победы! Ура! Я помню! Я горжусь! ❤✈ #9Мая #парад #День #Великой #Победы #ДеньПобеды #Росиия КраснаяПлощадь #Russia #RedSquare #9May #parade #instapic #instadaily #picoftheday

9_asyaalysheva_4

Мои любимые! ❤ #parents #sisters #mummy #daddy #family #today #may #spring #good #mood #flowers #instapic #instagood #instadaily

9_asyaalysheva

Спасибо Ветеранам за победу! #veteran #me #9may #9мая #деньпобеды #праздик #концерт #ветеран #concert #park #today #spring #may #instapic #instagood #instadaily #picoftheday

9_asyaalysheva_5

Семейное фото ног!  #family #mummy #daddy #sister #me #fun #flats #orange #beige #blue #white #shoes #today #may #spring #hot #weather #instafun #instapic #instagood #instadaily #фотоног

9_asyaalysheva_3

#sister #me #today #may #spring #park #hot #weather #pink #flowers #trees #pond #sky #clouds #sun #fun #happiness #nice #day #instafun #instapic #instagood #instadaily #picoftheday

9_asyaalysheva_6

Погода в Риге склонна к быстрой перемене! То солнце светит, то тучи грозовые! Неужели, на этот раз, метеорологи не врут??? #today #may #park #trees #sky #clouds #green #grass #nature #hot #weather #instapic #instagood #instadaily #picoftheday

9_asyaalysheva_2

Класс! Молодцы! Очень патриотично!  #car #music #Russian #flag #red #9may #patriots #9мая #деньпобеды #park #instapic #instagood #instadaily #picoftheday

9_tergucc

09/05/2013

9_dreamlin_d

#9mai #denpobepi #riga

9_ananayaa_2

Nature in Riga, only waking up #nature #bukulti #riga #spring #flora #latvia #visit #onmyway

9_ananayaa

Riga 9/05 #victory #may #9thmay #latvia #ww2 #riga #flowers #memory #respect

9_andrej_riga

Спасибо деду за победу!!! #9мая
Это у памятника на левой стороне реки, верно?
Ну да ;)))

Piebilde

Šai pavasarī gribēju izstaipīt kājas no ierastā rāmja, tāpēc meklēju kaut kādu klūdziņu pīšanas pulciņu. Kleitas šūt nesāku, cimdus adīt arī ne. Nepieteicos korī. Nesāku skriet. Svaru nevēroju. Tetovējuma ar man nav.
Toties, kad jau sen pieteikšanās bija cauri, aizgāju uz fotožurnālistikas kursiem, ko lasīja Ints Kalniņš un rīkoja Digital Guru. Jo ir lietas, kas man dzīvē patiešām patīk. Viena ir blandīties apkārt, otra rakstīt un trešā – fotografēt.

Lai man piedod runātājs, bet pirms tam par tādu vīru neko nebiju dzirdējusi, ja neskaita kaut kādu ziņu, ka viņa bilde tikusi kaut kādā dienas pasaules foto izlasē un tas ir kruti. Labas bildes man patīk vērot, tomēr bildēm ir liela nelaime – autors pazūd. Pa acīm iekšā, pa asti ārā.
Bet no tā visa es sapratu, ka fotožurnālistika ir visu trīs lietu apkopojums: blandīties, fotografēt un rakstīt. Iebāzt degunu, kur citi paietu garām, paskatīties uz lietām un vietām no malas un citas vietas. Teikt savu vēstījumu par pasauli un notikumu, bet nespamot ne tekstus, ne bildes. Kā arī piezīme man pašai – ne vien fotografēt un rakstīt, bet arī publicēt.
Man patika Inta pamatīgums un krepte. Personības ir reta un vērtīga manta. Vienalga – satiktas nomaļā lauku ciemā ekspedīcijas laikā vai Rīgā pie tāfeles. Tas ir kā stāvēt pie pilna ledusskapja un neko no tā visa negribēt, bet izvārīt ar mizu kartupeļus  un apēst ar sāli, krējumu un sīpoliem. Klikšķu pasaulē ir arī labas bildes. Labas bildes ir jātaisa ar galvu.

9.maijsKursos bija mājasdarbs – bildes no 16. marta gājiena. Un mājasdarba otrā puse – 9. maija trādirīdis.
Medaļai ir divas puses, plus, bantīte. Un karogi, kuru paēnī tās medaļas sprauž.

Bet 9. maijā es aizmirsu mājās fotoaparātu.
Sapratu gan, ka tas ir likumsakarīgi – jo nu nemaz nekāroju iet uz Pārdaugavas pieminekli. Tā vieta man saistās vispirms ar 1997. gada drausmīgo vasaru, kad pie mājas rāvu peoniju galvas un liku maisā, lai var aizvest uz Rīgu un apsegt brālēna asinis.
Pie paša pieminekļa pakājes neesmu bijusi ne reizes. Tāpat kā kapos nestaigāju pa kapakmeņiem.

Te nu es varu publiski pateikt, ka mans brālēns Aivars gāja bojā, spridzinot Pārdaugavas pieminekli.
Tāpēc arī ar prieku pārvācos prom no Āgenskalna, tāpēc man tas parks nekad nebūs piknika vai balagāna vieta, tāpēc es tur nekad neesmu slēpojusi, tāpēc es esmu un vienmēr būšu pret jebkuru ideoloģiju absolutizēšanu un jauniešu iesaistīšanu politiskajās spēlēs un veču karos.
Tovasar beidzās mana bērnība, naivā jaunība un daudz kas cits. Bet lai nu paliek – uz vervētāju un spridzinātāju sirdsapziņas.

Jau no rīta trolejbusā novēroju krāšņas sievas, kas, sapucējušās baltos lakatos, pumpainās kleitās un piekārušas ne vienkārši Georga lentīti, bet milzīgu Jura banti pāri visai krūtežai, nikni metās lamāt invalīdu vietā ietupušus jauniešus: “Ustupiķe mesto babuške! Tam že znak, smotrite! Čo za molodzež pošla!”
Bet tie jau arī nebija ar pliku roku ņemami. Babuškām nelīdzēja ne Jura bantes, ne baltie svētku lakati. Jaunēkļi tupēja kā ciņi sēdeklī un kaut ko bubināja pretī. Visas trolejbusa vecenes izstiepa kaklus kā vistas – mūsējos, vecos sit!
Spriežot pēc tā, ka nesekoja nekāds konflikts par gansiem un fašistiem, džinsotie un saulesbriļļotie jaunēkļi bija pašu auklēti, pašu audzināti.
Pēc pāris pieturām piekāpās un palaida sēdēt. Večiņas ieslīga beņķī, baltie mati un lakati spīdēja saulē. Brauca kā uz baznīcu.

Kara beigas pielika punktu ilgai un garai spridzināšanai, kaut Latvijā karš droši vien nebeigsies vēl ilgi. Varbūt nekad, jo tā ir daļa no mūsu identitātes. Karš te uz vietas nav beidzies. Mūsu un mūsējo starpā.
Pa vidu ieliku krievu tūristu bildes. Viņiem neinteresē nekādas Jura bantes, mašīnas kā tanki vai veterāni.
Viņi bildē puķes, mājas un krodziņus, jo ir atbraukuši ciemos un viņiem pie kājas par mūsu sāpēm un demonstrācijām.

Spridzināšana un politiskās spēles turpinājās arī pēc 9. maija. Latviešiem karš nenesa uzvaru, mieru arī ne.
To rāda arī manas ģimenes pieredze, jaunus vīriešus zaudējot gan 40. gados, kad viņi gaidīja atnākam amerikāņus un tupēja mežā, gan 90. gados, kad likās, ka pietiek demontēt pagātnes pieminekļus un viss būs labi – kā pasakā par sviesta un bekona laikiem.

Nevajag absolutizēt. Katrā saimē ir savs stāsts, kāpēc mēs rīkojamies tā un ne citādi.
Nekas nav ne vienkārši, ne sarežģīti – katram sava dzīve un savi notikumi. Savi svētumi un ikdiena – krāsojot lūpas un pozējot ar “veterānu” un/vai baudot pavasari un savu jaunību.

Sargājiet savus bērnus. Runājiet par pagātni, bet māciet dzīvot tagadnē.
Tas arī viss.

Ziņa par krīzi. Krīze tūlīt beigsies. :)

Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Informēju. Krīze beigsies šī gada 27. maijā, jo:
a) 12:00 Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4 “Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds prezentēs savu sarakstīto grāmatu Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (“How Latvia Came through the Financial Crises”)”;
b) lai piesmietu šo lielisko notikumu, pāri ielai uz Strēlnieku un Alberta stūra, Strēlnieku ielā 9, gruzīnu vīnu veikaliņā bez nosaukuma 12:45 atvērsim arī latgaliešu brīnumu gāmatu “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi“. 😀

Ja esi brīvs cilvēks, topi laipni gaidīts! 🙂 Ja krīze smejas par mūsu plāniem, mums ir jāpasmejas par krīzi.

Jo kas ir krīze? Tas ir laiks, kad dzer vecu vīnu, ēd vecu sieru un pat mazi bērni stāsta anekdotes par politiku.

Spītējot krīzei, Latgales Studentu centrs izdevis pasaku grāmatu par krīzi „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.”, kurā apkopotas skaistākās latgaliešu literārās un tautas pasakas, padomi krīzes pārvarēšanai, anekdotes un mūsdienu jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām. Grāmatā līdzās velnam, zelta putniem, veiksmes blusai un gudriem zirgiem par pasaku tēliem kļuvuši arī Aija Kinca, Gatis Suhoveckis, Māris Grigalis, Mihaels Šūmahers (Michael Schumacher), Ministru prezidents un pat Latvijas hokeja fani.

Grāmatu „Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi.” veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas, kas sastiprinātas ar autentisku padomju laika papīra auklu. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs. Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāts gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālie rakstības principi un izlokšņu iezīmes.

Nosaukums – Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi
Izdevējs – Latgolys Studentu centrs
Idejas autores – Marita Papiņa un Ilze Sperga
Redaktore – Ilze Sperga
Komanda – padsmit cilvēku, kas pārrakstīja, tulkoja, laboja un citādi palīdzēja, nenosakāms skaits cilvēku, kas juta līdzi, deva padomus, gādāja striķi, pienesa ūdeni un kafiju, retvītoja un mudināja. Grāmata ir radusies no nekā, un to radīja ļaužu sajūsma un entuziasms, kā arī nepieciešamība smagā brīdī pasmieties par bēdu un iet tālāk. Krīzes nāk un aiziet. Teksti paliek.

Tās būs 7 atsevišķi brošētas burtnīcas, katrai savs vāks un satura rādītājs.
Tomēr kopā – viena grāmata ar vienu nosaukumu. Un viens papīra striķis no 4 dažādiem padomju laiku piedzīvojušiem ruļļiem.

2 burtnīcas ar latgaliešu tautas pasakām.
Avoti:
1. Cunskis S. Latvīšu tautas pōsokas. Rēzekne: S. Cunskis un E. Kozlovskis, 1913, 16 pl.
2. Myusu tautas teikas un pasokas. I dalia. Leiwoni: A. Zwanitajs, 1908, 32 pl.
3. Šmits P. Latgaliešu pasakas. Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1937, 171 pl.
4. Šmits P. Latviešu pasakas un teikas. 13. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1936, 451 pl.
5. Ulanowska Stefania. Łotysze Infl ant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnografi czny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków: 1895, 236.–474. pl.

2 burtnīcas ar latgaliešu literārajām pasakām.
Autori: Marija Andžāne, Francis Trasuns, Jānis Klīdzējs, Francis Kemps, Naaizmierstule, Ludbuorža Marija, Gregors Mukt-Kveders, Konstantins Krusts, Jurs Pabierzs, Ontons Slišāns, Valentins Lukaševičs, Juoņs Ryučāns, Ilze Sperga, Raibīs Suņs un citi.

1 burtnīca ar bērnu un jauniešu stāstiem.
LgSC 2010. gadā izsludināja radošo darbu konkursu sadarbībā ar LNB Bērnu literatūras centru un Latvijas bibliotēkām.
Tēma – stāsti par mūsdienām ar laimīgām beigām.
Saņēmām ļoti daudz ļoti interesantu darbu no visas Latvijas, ne tikai Latgales un, mūsuprāt, labākos 30 publicējām grāmatā – daļa jau bija latgaliski, daļu iztulkojām. Bērnu un jauniešu stāsti ir labs spogulis, kas parāda mūsu dienu Latviju un tās problēmas ar jauna cilvēka acīm.

1 burtnīca ar 20. gs. sākuma latgaliešu preses rakstiem par krīzi un internetā savāktām anekdotēm par mūsdienu Latviju un politiķiem.
Na vysuos vaļstīs krīze vīnaidi sajiutama. Lobuoks stuovūklis ir tī, kur ir apzineiguoka tauta i pi varys sapruoteiga vaļdeiba, kura vad pareizu tautsaimisteibys politiku. Myusu sābru vaļstīs krīzis īspaids ir dažaids. Latveja puordzeivoj smogu krīzi, kod it seviški myusu zemnīki nūnuokuši bezizejis stuovūklī, Lītuva i Estija (Igauneja) tū sajiut mozuok, i tys deļtuo, ka nu poša sokuma tī ir bejuse sapruoteiga vaļsts saimnīciskuo politika.
Latvejis tautys naudu buorsteja iz vysom pusem, voi tys byutu vītā voi navītā. Miļjoni latu tyka atdūti vysaidim uzjāmumim. Ituos leluos naudys summys ir guojušys zudumā, ar tū pošu dorūt par naīspiejamu īguļdeit napīcīšamūs leidzekļus myusu nacionalā saimisteibā — lauksaimisteibā. Tod leluos īriedņu armejis olguošona, īriednim 13. i 14. mienešu olgys i vēļ vairuok leidzekļu izsyuce nu vaļsts kasis uorā vysaidys privatuos bankys: «Zalta lats», «Unionbanka», «Lombardbanka» i cytys bankys, kai ari vysaidys kruojaizdavu sabīdreibys, nu kurom dažys jau bankrotiejušys, bet dažys stuov bankrota prīškā.

Budže A. Deļkuo zemnīkim gryuši? // Latgolas katoļu-zemniku kalendars 1933. godam. – Rēzekne: Dorbs un Zinība, 1932. – lpp.

1 burtnīca ar Andryva Jūrdža padomiem, te arī grāmatas ievads.
Redzamākā latgaliešu rokraksta literatūras pārstāvja Andryva Jūrdža rokraksta grāmatas “Vysaidu zuoļu gruomota” fragmenti.
Kod zūbi suop
Vajag mutē turēt soltu iudini, kaidus minotus un otkon puormeit. Koč na vysim to gon paleidz.
Kod golva suop
Vajag ar soltu iudini golvu mērcēt un mutē turēt.
Kod kaulu puorlaussi
Ar soltu viņ iudini saaudziesi otkon vasalus.
Kab nikod īsnas nadabuot
Kab nikod kuosa un īsnas, un aizsmakšonas nadabuot, dzer soltu viņ iudini.
Bāduos un nūskumšonuos
Dzer soltu iudini, cik varādams, tys skaidruos tovu asni un iznycynuos naspieceibu.

Jūrdžs A. Visaidu zōļu grōmota. — B. v, [pirms 1919], LNB Reto grāmatu un izdevumu nodaļa.

Stiprāk par ekonomisko krīzi cērt garīgā krīze. Grāmata radīta, lai pasmietos par krīzi un lai bēdām parādītu to vietu. Krīze ir pasaka, ko mēs iestāstām viens otram. Un katra pasaka ir stāsts ar krīzi. Pasakās viss ir kā dzīvē: sākumā viss ir briesmīgi, pa vidu – daudz darba, bet beigās viss atkal labi. Ja nebūtu lielās bēdas, ne trešais tēva dēls, ne Sprīdītis neizietu no mājas un mūžam paliktu muļķīši. Bet visas pasakas ir par krīzes pārvarēšanu. Visām pasakām ir laimīgas beigas.

_____________________________________________________________

Tas, kas neiekļuva grāmatā…

jo savā laikā nebija nodrukāts latgaliski.

Tīkliņi

Tīkliņus (un līdz ar to līknes) iedalām: 1) parastos – un – 2) logaritmiskos. Parastos tīkliņos horizontālās līnijas ir visas vienādā attāļumā viena no otras. Šiem tīkliņiem lieto milimetra papīri, kuŗu var dabūt katrā rakstāmlietu un zīmēšanas piederumu veikalā. Bez milimetru papīra līkni varam uzzīmēt arī uz tā sauc. logaritmiskā papīra. Pēdējā lapa ordinātes virzienā sadalīta logaritmiski. Uz šāda papīra uzvilktās līknes svārstīšanās neattēlo vairs parastās pārmaiņas, bet gan relatīvās (procentuālās). Pie logaritmiskās diagramas lasīšanas jāpiegriež tādēļ vērība lauztās līnijas slīpumiem. Līknes gabali ar vienādu slīpumu rāda vienādas procentuālās pārmaiņas.

Logaritmiskam tīkliņam nav nulles līnijas; apakšējā līnija vertikālā skalā apzīmēta tanī ar 10 vai tā pakāpi.

Parādības ar ļoti lielu svārstību uz milimetra papīra ar līkni nemaz nav iespējams attēlot. Kāds vācu statistiķis, piemēram, aprēķinājis, ka līknei, kas rādītu dolara kursa celšanos Vācijā inflacijas laikmetā, ja to zīmētu ne uz logaritmiskā, bet minimetra papīra, vajadzētu dažas kilometrus gaŗu loksni.

Gleznu diagramas

Vēlamāki tomēr no gleznu diagramām izvairīties: pa lielākai daļai tās dod stipri paviršu jēdzienu par salīdzināmo lielumu relatīvām attiecībām.

Totiesu gleznas ieteicamas kā papildinājums ģeometriskām diagramām. Tās pievelk skatītāju, saista pie diagramas viņa uzmanību.

Diagramai par bezdarbu varam brīvā stūrī ievilkt riņķi un iezīmēt tanī vai nu dīkā stāvošu fabriku (skurstenis nekūp, vārti noslēgti), vai arī bezdarbnieku ģimenes postu un izsamisumu (strādnieks sēd pie tukša galda nogrimis domās. Sieva ar raudošu zēnu uz rokas stāv tam pretīm).

Augšējie stabi rāda rudzu un auzu sējumu platību Latvijā 1913. gadā, desetinās. Iezīmētās vārpas padara diagramu daudz dzīvāku, varētu pat teikt, izteiksmīgāku.

No 1926. gada statistikas mācību grāmatas.

zirgoties nedrīkst smieties nevajag skumt

Sastopoties ar jaunu informāciju, vienmēr ir vajadzīgs laiks, lai to ieliktu savas pieredzes plauktos un iekļautu esošajā lietu un vērtību sistēmā. Kārtošanas laiks ir apmulsuma laiks. Ne velti juku laikos literatūrai grūti – nevar saprast, kuras vērtības aizstāvēt – vecās, kas vairs nav modē, vai jaunās, kuru vēl nav.

Aizvakar skatījos monitorā, vakar dīdījos pie monitora, šodien joprojām esmu palikusi pie monitora. Pilnīgi neraksturīgi ņemos un neko nevaru uzrakstīt par Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkoto “Nostalģijas maratonu” ar padomjlaika autoriem. Kaut kas neiet kopā, visu laiku domāju un tomēr sakni nevaru izrakt.

Dzeju lasīja Anda Līce un Imants Auziņš. Abi bija atbraukuši no laukiem, no īstās Latvijas. Piesūkušies ar zemes spēcinošo smārdu un bišu spārnu glāstīti. Ja izteikties atbilstoši vakara noskaņai. Jo dzeja bija. Dzeja bija skaista, tikai brīžam pārāk poētiskas vārdu kruzules un dabas gleznu virknējums, kam manas profānās dienas allažības samaitātās smadzenes netika līdzi.

Laikam biju gaidījusi kaut ko citu, kaut ko līdzīgu pirms pāris gadiem Rakstnieku savienības rīkotajam novadu dzejas pasākumam Brīvdabas muzejā, kur sabrauca vitāli un priecīgi lauku dzejnieki, galdā cēla pīrādziņus un maizītes, skandēja dzeju, apdziedāja muzejā laimi meklējošos kāziniekus un to darīja ar patiesu prieku un enerģiju. Lūk, tur varēja priecāties līdzi, gavilēt, smieties un raudāt no visa lieliskā absurda! Vitāli dzejnieki, kas vitāli lasa salkanu dzeju. Spīd saule, lido lapsenes, kāzinieki, tūristi. Un dzejai patiesībā nebija ne vainas. Tā vienkārši bija cita dzeja, kas radusies no dvēseles sāpēm, gribēšanas rakstīt, talanta un esošām klišejām. Nav jau ne vainas arī dzejai, kas neko jaunu nemeklē un nekādus podus neapgāž – ir cilvēki, kam tā ir vajadzīga. Ir labi, ja cilvēki to atrod un priecājas līdzi. Dzīve taču ir tikai vienreiz, kāpēc par to skumt vai žēlabās nīkt.

Rakstniecības muzeja zālē ar brūnajām padomjlaika sienām un tumši zaļajiem aizkariem man tomēr bija ļoti skumji. Sirmi dzejnieki, sirmi un krāsoti klausītāji, tumša zāle, PowerPointa prezentācijas slaids viņiem fonā – Anda Līce, Imants Auziņš, 09.09.2010.

Kaut kā ļoti žēl – kaut kādas pagājušo laiku godības, kā varbūt nemaz nebija bijis. Vieni kļuva slaveni, otri nē. Vieni pārdzīvoja laiku maiņas, citi vienkārši dzīvo. Tikai retais no muzeja rīkotā “Nostaļģijas maratona” autoriem ir iekļuvis mācību grāmatās. Vai arī iekļuvis ar pāris rindiņām: Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis un citi, Mirdza Ķempe, Ārija Elksne un citas.

Guļošos nesit. Ir ļoti grūti definēt savu viedokli, mēģinot nenodarīt kādam pāri. Muzeja mēģinājums izvilkt gaismā 60.-80. gadu autorus ir ļoti interesants. Muzejs ir muzejs, un muzejam piedien vākt laika liecības un artefaktus. Tāpēc dzīvu autoru dzejas lasījumi un personīgo mantu dāvinājumi krātuvei ir veids, kā likt pagātnei atdzīvoties, kamēr laikabiedri vēl ir dzīvi un var pastāstīt. Kad tad vēl, ja ne tagad. Pēc desmit gadiem droši vien nē.

Pasākuma formāts gan bija ļoti dīvains. Ja lasījumi bija domāti paaudžu tuvināšanai un muzejpedagoģijai, pietrūka attiecīgas informācijas pirms pasākuma, lai jaunieši atnāktu paskatīties. Tad arī vajadzētu zinoša cilvēka komentāru un stāstījumu, kas tas tāds ir un kāpēc. Ja pasākums bija domāts laikabiedriem, formas izvēle nav tā sliktākā – autors kaut ko noskaita, saņem auditorijas jautājumus, zvaigzne ir bijusi tikties ar pielūdzējiem. Tai ziņā man ļoti patika pasākuma reklāmā minētais: pasākumos apmeklētājiem būs iespēja zīmīšu formā iesniegt jautājumus dzejniekiem. Tomēr manis apmeklētājā vakarā auditorija bija stipri plāna un pasīva. Tik vien kā smējās citur, nekā smietos es vai mani vienaudži. Jautājumus tā arī neviens neuzdeva, zīmītes nesūtīja. Puķes arī tā īsti nepasniedza un pielūgsmē nedega.

Tā arī netiku gudra, vai patiesi izdaudzinātajos Dzejas dienu ziedu laikos tas bija tā, kā rakstīts apdzeltējušās avīzēs un kā atceras vecie – ļaužu pilnas zāles, sajūsma, puķes un publikas dievināšana, jautājumi un diskusijas par dzejas problemātiku un laikmeta garu. Man ir stāstīts, ka tajos laikos dzejnieki bija dievi, kas metaforu valodā stāstīja aizliegtas lietas un tā dzejai ļāva kļūt par tautas gara telpu. Tikai kur tie dievu pielūdzēji palikuši tagad, ka sajūsmā nenāk un neklausās? Laikam jau tas bija tajos vecajos laikos, kad latviešu dzeja kā jauna meita sarkdama runāja zīmēs, tāpēc tagad, jau pieaugusi sieva, nemāk sarunāties nemaz – kā nu nosauksi tādas nepieklājīgas lietas vārdos.

Idejai pasaukt ciemos jaunu cilvēku un lūgt par to uzrakstīt nav ne vainas. Man patiesi bija interesanti klausīties Andas Līces un Imanta Auziņa atmiņas par pagājušiem laikiem, par cilvēkiem, notikumiem, parādībām. Par Jeronima Stulpāna un vēl kaut kāda dzejnieka kautiņu, atgriežoties ar autobusu no Kauņas. Par lāča uzbrukumu Kuriļu salās un šoferi, kas bobiku ar plāno brezenta jumtu steigā vadīja prom tādā ātrumā, ka zib vien. Par Harija Gāliņa tumši zilo uzvalku ar gaišu strīpiņu, ko viņam nopirka Literatūras fonds, jo šis staigāja vienā uzvalkā kopš 1940. gada, bet tomēr jau bija 1958. gads un jābrauc uz draudzības vakaru ar brālīgo republiku dzejniekiem. Vai Andas Līces, kas gan neesot nekāda šuvēja, tomēr mīlot jebkuru radošu darbu, atmiņas par pašas šūto apģērbu, rūtainajiem svārkiem, kuros ieradusies uz Dzejas dienu pasākumu, par horoskopu zinātājas apmeklējumu, kas pateikusi, ka dzejniece iepriekšējā dzīvē nav bijusi vis džigits, bet laivu taisītājs Polinēzijā, kaut zirgi viņai tomēr patīk labāk par ūdeni.

Manuprāt, šī bija labākā pasākuma daļa. Iepriekšējo paaudžu atmiņas ir labas, jo ļauj saprast pagātni – kā bija dzīvot. Memuārus droši vien nelasīšu, jo tā nav mana mīļākā literatūra, kaut Auziņš uz tiem ik pa laikam atsaucās – laikam ir pat vairākas grāmatas. Bet paklausīties klātienē gan ir jauki, ar visiem žestiem un sajūsmu. Par Neretas vidusskolas izaudzētajiem kukurūzas hibrīdiem, kas Maskavā dabūjuši sudraba medaļu. Vai stāšanos un neiestāšanos PSRS Literatūras institūtā, jo tur visi pīpo.

Diskrēti un metaforu valodā aprakstītā kolēģu dzeršana un stukaču būšana, neko nenosaucot īstajos vārdos un pasakot tā, ka zinātāji sapratīs, bet neviens neko nepierādīs, bija lielisks totalitārās domāšanas un uzvedības paraugs. Imants Auziņš, to visu līksmā balsī stāstot, nudien kļuva gandrīz par muzeja eksponātu. Jo viņš tā arī nepateica, ka Lešinskis bija stukačs, kaut zīmju valodā deva nepārprotamus mājienus – kā īsta padomju dzeja!

Tomēr viņu dzeja mani neinteresē. Tās joprojām ir tās pašas apdrupušās grāmatiņas ar šķebinoši poētiskiem un neko nepasakošiem aprakstiem, atskaņām un man nesaprotamu humoru par kolhoziem un blatiem. Tas ir, es zinu, kas bija kolhozi un blats, bet man nav ne jausmas, kur jāsmejas. Pārstumdu mājās no viena plaukta uz otru un tomēr ir žēl izmest – manas mammas jaunība.

Imants Auziņš lasīja dzejoli par pēckara laiku, un es sapratu, ka tas joprojām nav beidzies. Tā ir cita paaudze, cita pieredze, kas pēkšņi ir nosvītrota. Mūsdienu Latvijā nerunā par pēckara grūtībām, par padomju laika labumiem un sliktumiem un tās ir tikai pensionāru atmiņas. Bet ko lai iesāk ar biogrāfisko dzeju par mežabrāļiem vai pēckara nabadzību. Pat auditorijai labāk patika ironizēšana par stulbo demokrātiju, laupītāju kapitālismu un zaglīgajiem deputātiem. Publika manāmi atdzīvojās, kad Imants Auziņš ķērās pie tādiem pantiem kā Reketieri to ar viltu // Projām nesa gluži siltu vai Spirķiks, kas nav mūsu pašu, // Gandrīz atņēma man dvašu. Kā arī Nevis slinkojot un pūstot, // Bet par biznesmeni kļūstot, // Tauta dzīvo, tauta zeļ, // Lepnas kotedžas sev ceļ.

Pa smieklam biju nosaukusi šo pasākumu virkni par Dinozauru dzejas dienām. Jo ko gan citu lai padomā par pasākumu, kur piedalās autori, kuru grāmatas manā skapī stāv “lasīt neviens tāpat vairs nelasīs, bet izmest grēks, jo tak sava laika liecība un varbūt kaut kad būs interesanti palasīt” plauktā. Ja jau pat bērnībā, kad mājās biju izlasījusi visu, tajā skaitā Jaunsudrabiņa kopotos rakstus un pat ķērusies pie Tolstoja un Heses, tās bija grāmatas, ko tā arī nespēju palasīt.

Šo iespaidu sevišķi paspilgtināja literatūrzinātnieces Andas Kubuliņas komentāri RMM mājaslapā, raksturojot Rakstnieku savienības rīkotās Dzejas dienas: Nu jau pāris vairākus gadus RS vadībā akūts kļuvis darba tikums un pie Raiņa pieminekļa nekas nenotiek. Paši lasījumi notiek izkaisīti dažādās vietās ar atrakciju, cirkus elementiem, tā cerot piesaistīt klausītājus.Tā slinkums prolatirizē dzeju un dzejniekus padara, domāju pret viņu gribu, par lubrakiem. Savukārt RMM rīkotos dzejas vakarus, acīmredzot, īstās un pareizās Dzejas dienas, komentāra autore nosauc par izņēmuma paraugstundu.

Cik latviešiem ir Dzejas dienu? Un, nez, kuras ir pareizās? Tās ar mikrofonu vai tās ar megafonu?

Kā vēlāk uzzināju, sākotnēji pasākumu cikla nosaukums bijis iecerēts pagalam cildens – “Ar zelta lāpu”. Autori no aizgājības iznesuši dzejas zelta lāpu kā mūžības simbolu.

Muzejs tomēr izvēlējies ne cildinoši slavēt veco laiku dzejas autorus, bet skatīties no šo laiku pozīcijām. Zelta lāpa pret nostaļģiju. Lai gan bija abas. Publikā gan cerēju  redzēt daudz vairāk laikabiedru ar sirmām galvām. Vai nu nav nostaļģijas, vai arī nav naudas ieejas biļetēm. Bet varbūt muzeja rīkoto nostaļģijas vakaru bija tik daudz, ka izvēlējās citus dzejniekus.

Cienu savu vecāku jaunību, cerības un mammas rūtainās pantiņu klades, kur rūpīgā, lai arī ārsta, rokrakstā dežūru laikā pierakstīti citāti no romāniem un dzejoļu krājumiem. Tajos laikos visi lasīja dzeju, dzejniekus sveica ar asteru pušķiem un rudens bija dzejas laiks, kad, citējot vakarvakara dalībnieci Andu Līci, bija puķu jūra, jaunais dzejnieks saņēma ceļa maizi visam gadam, tā bija gara maize, kas viņu baroja un tuvināja ar citu paaudžu dzejniekiem. Gan piebilstot, ka īsti jau nekā kopīga ar tiem večiem nebija – kaut vai ar Jūliju Vanagu nemaz ar ne.

Tai brīdī pārlaidu acis auditorijai un sajutos kā mammas klases salidojumā, kur viņi viens otru sauc par meitenēm un puikām, iet uz meiteņu un puiku tualeti, runā kā mazi bērni. Laiks ir mānīgs, īstajā kompānijā jaunība atgriežas. Viņiem atkal dzirkst acis, viņi atkal ir jauni.

Aizvakar sēdēju pie monitora, vakar sēdēju, šodien sēžu. It kā “Nostalģijas maratonā” bija viss, bet nespēju saprast, kas īsti. It kā vecu cilvēku atmiņas par saviem ziedu laikiem, it kā latviešu literatūra. It kā žēl, it kā vienalga.

Nav jau ar ko salīdzināt – Dzejas dienu ziedu laikos manis nebija. Tas ir, es biju, bet diezgan tālu no dzejas. Jo vienīgais, ko atceros no Dzejas dienām jau 90. gados, ir nepārtraukti juku laiki un mūžīgās pārejas laika pārdomas – rīkot, nerīkot, pie pieminekļa vai bez pieminekļa, Benjamiņa namā un bez Benjamiņa nama, ar ruporu vai ar mikrofonu, ar svecēm vai lampiņām. Nav bijis nekā droša vai stabila, jo jāatsakās no vecā, bet nekā jauna vēl nav. Padomju stilā vairs nevar, bet tomēr gribas pa vecam, ar spozmi un pompu.

Droši vien visa mana pieredze ir tāds juku laiks, jo padomju laikus neatceros, bet pārējais nekad nav bijis uz palikšanu. Esmu pēdējo oktobrēnu un pirmo skautu paaudze. Tāpēc man vienmēr ir mazliet interesanti un biedējoši skatīties uz stingrajos laikos augušajiem, kas vienmēr zina, kā vajag. Kategoriskums ir jocīgs.

Pasākums bija diezgan baiss, jo nebija pat smieklīgi. Manas cerības paskatīties uz vitālām un kaut kādā ziņā tomēr smieklīgām citas paaudzes tradīcijām izčākstēja. Jo smieties jau var tikai par to, kas uztrauc un biedē – kā būdīga veča nokrišana uz banāna mizas blakus naski tipinošam tantukam, kas viņam sniedz palīdzīgu roku, jo tas var notikt arī ar pašu, vai uzbāzīga veļas pulvera un politiskā spēka reklāma, pret ko vienīgā aizsardzība un distancēšanās ir smiekli un ironija. Par to, kas izskatās nožēlojami, neviens nesmejas.

Ja neskaita kārtējos Staburaga gabaliņus, ko muzejs saņēma dāvanā. Vēl pāris tādu pasākumu, un muzejs Staburagu varēs uzbūvēt no jauna. Te nu ir latvietība – sen appludināta klints, no kuras katram mājās pa akmentiņam. Kad latvieši savu klinti salasīs atpakaļ, Lāčplēsis atkal būs dzīvs.

Aizdomājos par apzagto paaudzi, kas joprojām ir dzīvi, bet kuru vērtības nevienam nav vajadzīgas un kas nejūtas piederīgi, bet kaut kā kuļas un atceras senos laikus ar lāču medībām un kolhozu ērdnīcām, kad dzejnieks vēl bija kaut kas, bet tomēr nekas no tā visa nav sanācis, jo literatūras vēsturē iekļūs citi – ne vakardienas lasījumu autori.

Negribētos nekad piedzīvot šādu brīdi ar sevi – tradīcijas izčākst un pārvēršas par farsu, ko vairs nevajag pat vienaudžiem, jo pasākumā nebija ļaužu pūļa ar  sirmām galvām, asteru pušķiem un pielūgsmi. Drīzāk tādi dzejas kapusvētki.

Lai tomēr iedvesmotos rakstam par Dinozauru dzejas dienām, tramvajā lasīju 1987. gadā izdoto rakstu krājumu “Sociālistiskie svētki un ieražas”. Braucu īstā pensionāru stundā, un nebija īsti, kur apsēsties, jo atšķirībā no citiem man nebija ne kūjas, ne lieko zobu. Sirmās galvas izbrīnā skatījās uz manu lasāmvielu. Sociālisma tak nav. Kā var interesēties par sociālistiskajiem svētkiem? Ko viņa grib, ko viņa jēdz, ko viņai vajag?

Man tomēr ir interesanti, no kurienes aug ideoloģiskās kājas Dzejas dienām, ko Latvijas Rakstnieku savienība jau kopš Raiņa simtgades svinībām 1965. gadā rīko ik gadus. Uzmanības vērta ir arī “Nostaļģijas maratonā” cītīgi un nostalģiski piesauktā tradīcija pie Raiņa pieminekļa skandēt dzeju par prieku sanākušajam un no skolām sadzītajam pūlim, tā dodot gara maizi visam gadam.

Mūsu republika ir bagāta ar vēstures un kultūras pieminekļiem. (..) Šī pieminekļu bagātība dod iespēju attīstīt daudzveidīgas komunistiskās audzināšanas formas.
Visaktīvākā loma sociālistisko svētku un ieražu norisēs ir vēstures pieminekļiem – vienai no skaitliski vislielākajām un sabiedriski nozīmīgākajām kultūras pieminekļu pamatgrupām. Izveidojušās senas tradīcijas masu politisko pasākumu laikā rīkot svinīgas ceremonijas pie tiem.
(..)
Stabilas tradicionālas norises ir arī Dzejas dienās. Interesenti zina – noteikti būs piemiņas brīdis pie Raiņa kapa Rīgā, pie Raiņa priedēm Jūrmalā, pie Raiņa pieminekļa Komunāru laukumā Rīgā, kur Padomju Latvijas un brālīgo republiku dzejnieki runās par dzeju, tās uzdevumiem un arī par mums pašiem, lasīs savus dzejoļus. Dzejas dienās atklāj arī jaunus pieminekļus kultūras darbiniekiem.

Kravinska M. Vēstures un kultūras pieminekļu izmantošana sociālistisko svētku un ieražu norisēs. // Sociālistiskie svētki un ieražas. – R.: Zvaigzne, 1987. – 150.-151., 157. lpp.

Ar dzeju tāpat kā ar sabiedriskām idejām, strāvojumiem un politiskiem virzieniem un partijām. Kad kaut kas izčākst, tas paliek par parodiju. Kas 20. gs. 70. gados bija metaforās slēpta bagāta garīgā telpa, mūsdienās ir salkani panti. Lasu padomjlaika dzeju un saprotu, ka neko nesaprotu. Cits laiks, citi cilvēki. Bet viņi joprojām ir dzīvi! Raksta un runā. Kamēr vari, klausies. Pēc tam tas būs tikai digitālajos ierakstos un sabirzušos apdzeltējušos papīros.

Nobeigumā jauks video, kā dienu vēlāk pie Rīgas domes virpuļdurvīm tika tvarstīts jenotsuns. Jo dzeja tāpēc ir dzeja. Ne to noķert, ne maisā iebāzt. Ja Rīgā ieklīst jenotsuns, viņš atnāks līdz pašām rātsnama durvīm. Slēp kaut metaforās vai maisā.

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=APJ4MQ3243g]

Murgu karaļvalsts

Šodien cepu rakstu par Dinozauru dzejas dienām un vēl šo to, ko vairs nevarēja atlikt. Viss riebās. Bet tad saņēmu atgādinājumu, ka pie LNB atklāj politisko plakātu izstādi “Politāķis”. Ar pūtēju orķestri un runām. Skrēju, cik mācēju. Bija lieliski!

Tālāk bildes. Prieks un gaviles, dzīvei ir lieliska humora izjūta visu salikt tik jauki kopā – tikko pūtēju orķestris ar lielisko nosaukumu “Auseklītis” bija beidzis pūst lieliskas deju dziesmas, ka kājas pašas cilājas ritmā un tā vien gribas traukties un nobalsot tā, ka pasaule kļūst labāka, pa Krišbarona ielu, dzindzinādams un spēlēdams, tuvojās necerēti košs krišnaītu gājiens ar krāsainiem karogiem, baldahīnu un trādirīdi. Viņu ir baisi daudz, viņu vidū bija pilns ar bērniem un pusaudžiem, jaunām sievietēm un grūtniecēm.

Un tas viss pie Vienotības biroja, kur plīvo zaļi un sarkanbaltsarkani karogi, ar domes atļauju nostutēts LPP buss, ceļ vēl kaut kādu reklāmas vai aģitācijas telti. Dzīve ir brīnišķīgs balagāns!!!

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=tJO4NvOerI4]

Klātesošos vēlētājus aicināja izvēlēties, par ko balsot. Jābalso tak pret, vai ne?

Bet izrādījās, ka vēlēšanu biļetena 2. pusē ir kaut kas lielisks. 🙂 Mīlu nejaušības. Urnā iemetu citu lapiņu. Cik labi, ka ir krīze un LNB taupa papīru.

Šis vienkārši gadījās pa ceļam. Bet tēze par kādas nakts murgu par Latviju ļoti labi piestāv izstādei “Politāķis”, jo politiskās reklāmas vairumā – tas ir baisi! Sevišķi TV klipi, kur visi sola vienotību, saskaņu, cīņu un labumu.

Foto: Signe Valtiņa jeb @valtina

reklāmas raksts. šodien Viļānos būs debessmanna

nasaslaisti ap pakšim i nasiedi teiklā! uorā vosora.
brauc gostūs iz Viļānu lauksaimnīceibys izstuodi i zuoļu čaja tolku!

Rīga, 10.jūl., LETA. Šīs nedēļas nogalē Viļānos notiks plaša lauksaimniecības izstāde “Viļāni-2010”, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē. Izstādē dalību pieteikuši 90 dalībnieki, tostarp Latvijas Lauksaimniecības universitāte, zinātnes centri, lauksaimniecības skolas, zemnieku saimniecības, lauksaimniecības tehnikas un materiālu ražotāji un realizētāji, šķirnes mājdzīvnieku audzētāji, individuālie ražotāji, ārzemju viesi u.c.
Līdztekus izstādei notiks arī 10.Latvijas čempionāts pļaušanā ar izkapti, kurā piedalīsies gan individuāli pļāvēji, gan komandas. Kā “Nozare.lv” atzina sacensību rīkotājs Andris Kupčs, dalību dažādās sacensību klasēs pieteikušas 46 komandas un 156 individuālie pļāvēji, kas salīdzinājumā ar iepriekšējām sacensībām Tilžā un Kandavā ir rekordliels skaits.
Izstādi rīko Zemkopības ministrija un uzņēmums “Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija”.

izstuodis dīnys parāds (olūts: Viļānu nūvoda sātyslopa)

Amatniekiem vietu iekārtošana 10.jūlijā  no plkst. 7.00 līdz plkst.9.00
Koncerts 10.un 11.jūlijā no plkst.9.00 līdz 10.00
Izstādes un pļāvēju sacensību atklāšana 10.jūlijā plkst. 10.00
Izstādes darba laiks 10.jūlijā no plkst. 10.00 līdz 17.00 11.jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00
Šķirnes mājdzīvnieku demonstrēšana 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 15.00
Latvijas pļāvēju sacensības 10.jūlijā no plkst.10.30 līdz 18.00
Tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, zinātniekiem un politiķiem 10.jūlijā no plkst.14.00 līdz 16.30
Zirgu paraugdemonstrējumi 10.jūlijā no plkst.15.00 līdz 17.00
Lauksaimniecības mašīnu demonstrēšana 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00
Sējumu apskate un iepazīšanās ar audzēšanas tehnoloģiju, laukaugu šķirņu demonstrējumi 10.un 11.jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00
Koncerts – uzstājas Eriņu ģimene 10.jūlijā no plkst. 19.00 līdz  20.00
Nakts balle – spēlē grupa „Lifts” 10.jūlijā no plkst. 20.00
Izstādes svinīgs noslēgums 11.jūlijā plkst. 16.00
Izstādes demontēšana un eksponātu izvešana 12.jūlijā

ite stuosts par reikuotuojim, Viļānu selekcejis i izmieginuojumu staceju. jūs deļ apleik munai sātai ir leli i šmuki labeibys i kukuruzys teirumi.

Viļānu pagastā atrodas vairāki izcili lauksaimniecības uzņēmumi. Uz Maltas muižas zirgu audzētavas bāzes 1945. gadā izveidoja zonālo selekcijas izmēģinājumu staciju Viļāni, kas sākumā bija šķirnes lopu audzētava, bet 1956. gadā pārceļot no Preiļu rajona Ošupes linkopības staciju un apvienojot ar kolektīvo saimniecību “Vienotā Saime” un 1969. gadā — kolektīvo saimniecību “Narodnaja Pobeda“, izveidojās valsts saimniecība Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija. 1999. gadā privatizācijas rezultātā tā tika pārveidota par akciju sabiedrību. Saimniecībai ir slaucamo govju un nobarojamo jaunlopu komplekss, darbnīcas, graudu un linu kaltes, šķūņi, dispečerēka un administratīvā ēka. Saimniecība apsaimnieko kopumā 1105,2 ha zemes, tās galvenie darbības virzieni ir graudaugu, kartupeļu un linu sēklkopība. Reizi trīs gados Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija sadarbībā ar Zemkopības ministriju organizē Reģionālo lauksaimniecības izstādi.


tok bez izstuodis paradzāta ari zuoļu čaja tolka deļ LgSC vajadzeibu i privatai lītuošonai. ašņazuole, žyužaine, naktineicys, klindžēris, rospūdeni, līpzīdi, mātrys, smiļdzenis, kumēleitis i cyta zuole. vajag tikai škeit!

par tū dzelu vaira LgSC dīnrokstā.

10. julī byus tai:

nu reita i ap kaidim 12-14 ļauds sasalosa Mukulēs.

tī paād pušdīnis. byus vuoreitys jaunuos buļbys ar kropim, jaunais bīzpīns, ierkšeižu kompots i loba kompaneja.
byus i tolcuoni! vysmoz es ceru, ka jī pa ceļam napropuļs.

tod ak jau izstuode i Tievanānu pļaušona, ciersšona, kai ari zuoļu čaju laseišona ak jau Mukuļu pļovuos (tī mašynu mozuok).
eisi sokūt – dīnys kuorteiba nav reglamenteita. pa trillam!

vokorā pierts, ols i dzīsmis. (verandu jau pa pusei izmiežu, lai var bez ūdu sēdēt, tik bais, ka “Rēzeknis Bryuvera” ols par moz byus, beja izabeidzs veikalā.)
vot nazynu, kai ar tū Ereņu koncertu i balu. ka pošim lobs koncerts saīs, to tīpat i bals – pa malnū pierti i muorku.

nu reita maņ vēļ Viļānūs juoaizvad nazkaidys afišys iz bazneicu (byus 2 skripačku koncerts nazkod julī, tok afišys palyka mašynā – naatguodoju ni datuma, ni jūs vuorda). juonūpierk ari žurku zuolis. juos pa biškai jau mierst (šudiņdīnys raža – 8 žurkys), pa biškai skrīn kai zyrgi. nu boda apreja ari ružovuos granulys, kas pīsasyukušys ar taukim. zyluos tabletkys ād kai ūgys. tok voi ta maņ žāl? lai ād.

papyldus vysam tolcuoni i gosti varēs izaklaidēt ar žurku sisšonu!!!

11. julī Viļānu tiergs.

tiergs bez komentaru. lobuok 1 reizi redzēt, na 10 reižu dzierdēt. kuo tik tī nav. kas vyss tī ir. nu divanu da syvānu. nu puču da skruču. nu apakšbikšu da lustru. nazcik kilometru vysa kuo.

………

datikšona nu Reigys pusis ar koč kaidu transportu da Viļānu. tod 5 km iz Rēzeknis pusi, pītura Mukuļi. kaidu gabaleņu aiz pīturys ceļš pa kreisi.

nu Reigys vysu lobuok ar Zilupis ci Rēzeknis viļcīnim:
Reiga – Zilupe, nu Reigys izīt 10:30, Viļānūs 13:41
Reiga – Rēzekne, nu Reigys izīt 11:35, Viļānūs 14:03
pi viļcīna byus sagaideišona, tik lyugums pyrma tam breidynuot par vajadzeibu, zvonūt 29512432.

datikšona nu Rēzeknis pusis ar koč kaidu transportu iz Viļānu pusi (tik juokuop uorā pyrms Viļānu, pīturā Mukuļi). tys ir aiz Subinaitis, vēļ aiz Komuļteņu pīturys i aiz meža. tī byus ceļš pa labi pyrms pīturys.

muna sāta ir vēļ 1 km dziļuok pa tū dzeraunis ceļu. eisi sokūt, nu leluos šosejis juosagrīž vydā pi kūka zeimis “Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacija”, kam viersā pleivoj sorkonboltsorkonais karūgs.
juobrauc voi juoīt da muorka pylna kai acs, tod kolnā augšā i pi myura klāva aiz egleišu pa kreisi pa vuortim. sāta “Pučukolns”.

leidza drūšeibai juopagiun guļammaiss. sīna škiuņs lels.

piertī bišku izpyvuse greida, tok varbyut kokla naatlauzsit. eisi sokūt – es asu runuojuse. niu geidu.

munys sātys lūgs. pareizuok sokūt, muns lūgs.

Storptautyskuo latgalistikys konfereņce

andzane_moza

Rēzeknē nūtiks 2. storptautyskuos latgalistikys konfereņce “CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA”. Jū organizej Rēzeknis Augstškola (Latveja), A. Mickeviča Universitate Poznaņā (Pūleja), Latvejis Universitate (Latveja) i Sanktpīterburgys Vaļsts universitate (Krīveja).

Konfereņce veļteita Marijis Andžānis simtgadei i nūtiks Rēzeknē 2009. goda 15.–17. oktobrī.

15. oktobris, catūrtdīne

(Rēzeknis piļsātys dūme, Atbreivuošonys aleja 93, 2. stuovā)

.

12:00 – 13:00 pīsadaleituoju registraceja, čajs, kopejs

13:00 konfereņcis atkluošona, sēdi voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

13:30 Skaidrīte Lasmane (Rīga). Romantisma pragmatiskā Dimensija kultūrā

14:00 Aleksejs Andronovs (Sanktpēterburga). Lingvistiskās un kulturvēsturiskās informācijas daudzums kā kritērijs valodas un dialekta atšķiršanā

14:30 Heiko F. Marten (Tallinn). The Latgalian Language in the Linguistic Landscape of Latgale

15:00 Ilga Šuplinska (Rēzekne). Latvyskuma koncepts Marejis Andžānis poetikā

15:30 čajs, kopejs

.

16:00–18:00 Monografejis „Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti“ prezentaceja, voda Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska

16:00 Gabriele Iannaccaro (Milano), Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Survey Latgale: a Comparative European Introduction

16:30 Sanita Lazdeņa, Ilga Šuplinska (Rēzekne). Monografejis struktura

17:00 Presis puorstuovu i konfereņcis daleibnīku vaicuojumi gruomotys individualūs pietejumu autorim. Izgleiteibys, kulturys i volūdys politikys īrūsynuojumu apsprīsšona

19:30 Vakariešona Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta“. Pīsadola folklorys kūpa „Kolnasāta“, Pakražanču kulturys centra folklorys ansamblis

.

.

16. oktobris, pīktdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Inese Ruņce

9:00 Skaidrīte Kalvāne (Rīga). Ieskats Latgales katoļu baznīcu grāmatu krājumos (18.–20. gs.)

9:25 Anita Vecgrāve (Rīga). Daži katoļticības psiholoģiskie aspekti

9:50 Inese Šņepste (Rīga). Raiņa sarakste ar Latgales kultūras darbiniekiem

10:15 Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs). Manteifeli, bet na tī

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Valentins Lukaševičs

11:10 Sandra Ūdre (Rēzekne). Konceptu „dzāruojs“ atspūguļojūšī frazeologismi latgalīšu dramaturgejā

11:35 Viesturs Vecgrāvis (Rīga). Latgales fenomens Ādolfa Ersa darbos

12:00 Olga Senkāne (Rēzekne). Dialoga uzbūve Artura Rubeņa agrīnajās drāmās

12:25 Einārs Dervinieks (Rēzekne). Autora i skaiteituoja mejīdarbeibas vaicuojumi myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā „Susātivs“

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Skaidreite Kalvāne

14:00 Anna Bryška (Rēzekne). Latgaliskuo ideņtiatate multikulturalā vidē

14:25 Inese Brīvere (Rēzekne). Latgaliskās kultūras kopaina lingvistiskās identitātes apziņā

14:50 Vita Bryška (Reiga). Latgolys latvīšu tradicionaluo dzeivisveida nūtureiba emigracejā Krīvejis Federacejā: Krasnojarskys nūvoda Ačynska apleicīnis pīmārs

15:15 Anatolejs Ugainovs (Ačynskys). Malinovka — latgalīšu sola Sibirī

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Angelika Juško-Štekele

16:10 Ilona Bukša-Biezā, Dace Markus (Rīga). Melošanas māksla Alsviķos un Šķilbēnos

16:35 Iveta Dukaļska (Rēzekne). Večerinka kā nozīmīgākais atpūtas pasākums laukos 20. gadsimta 30.–40. gados Latgalē

17:00 Аушра Забелене (Вильнюс). Литовские острова в Литве? Фольклорные ансамбли в Шальчининкайском районе

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aleksejs Andronovs

9:00 Līga Bernāne (Rēzekne). Marejis Andžānis dzejis kruojuma „Reits“ ortografiskais rysynuojums

9:25 Lideja Leikuma (Reiga). Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi „pīterpilīšu“ gruomotuos

9:50 Līga Andronova (Rēzekne). Par patskaņu ī, ū diftongiziešonūs zīmeļlatgalīšu runā: Sibirī i Latgolā

10:15 Aņss Ataols Bierzeņš (Reiga). f i h literu problema latgalīšu volūdā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

11:10–12:50 sēdi voda Lideja Leikuma

11:10 Anna Stafecka (Rīga). Kārsavas izloksne kā pierobežas fenomens

11:35 Marita Papiņa (Rīga). Dr. J. Leļa devums latgalistikā — disertācija „The Place of Latgalian among the Baltic Dialects“

12:00 Ilona Dzene (Rēzekne). Ieskats Franča Trasuna valodnieciskajos uzskatos

12:25 Inguna Teilāne (Daugavpils). Par kādu idiolektu Nīcgales izloksnē

12:50–14:00 dīniškys

.

14:00–15:40 sēdi voda Dace Markus

14:00 Nicole Nau (Poznan). Verbal hendiadys in Latgalian: jis jem i…

14:25 Austris Grasis (Ģenderti). Vai Latgale ir Eiropā? Pārdomas par vietvārdu Pareizrakstības lingvistisko pamatojumu

14:50 Solvita Pošeiko (Līvāni). Valodu funkcionēšana Jēkabpils un Preiļu rajona privātajā un publiskajā telpā

15:15 Sandra Laizāne (Rēzekne). Automašīnu nosaukumu funkcionalitāte latgaliešu valodā

15:40–16:10 čajs, kopejs

.

16:10–17:15 sēdi voda Anna Stafecka

16:10 Anna Stavicka (Rīga). Knowledge Localization Strategy in the Globalizing World

16:35 Irita Saukāne (Daugavpils). Bērns runā latgaliski: valodas īpatnības 2–3 gadu vecumā

17:00 Irina Degtjarjova, Sandra Keisele (Rīga). Kustību vingrinājumi verbālās valodas attīstībai

17:25–17:50 čajs, kopejs

.

VOKORA SĒDE

(201. auditoreja)

17:50–18:30 sēdi voda Austris Grass

17:50 Ivars Magazeinis (Daugovpiļs). Sylajuoņu-Feimaņu izlūksne un latgalīšu literaruo rokstu volūda: kūpeigais i atškierteigais (piec O. Kokaļa 1927. g. savuoktūs Folklorys materialu tekstu).

18:15 Alfonsas Motuzas (Kaunas). Folklore ensemble of Pakražantis cultural center (director Danutė Anankaitė). The Latvian and Lithuanian Catholic National Funeral Identity Tradition: whose is Heritage

.

VAKARENIS

20:00 vakarenis Muokslys nomā (18. novembra īlā 26).

Pīsadola Sovvaļnīks ar latgalīšu dzejnīku dzīsmem diskā „Sūpluok“

.

.

17. oktobris, sastdīne

(Rēzeknis Augstškola, Atbreivuošonys aleja 90)

.

LITERATURYS, FOLKLORYS, KULTURYS VIESTURIS SEKCEJA

(201. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Aļfonss Motuzs

9:00 Valdis Krastiņš (Rīga). Inovatīvā vide humanitāro mācību priekšmetu apguvē

9:25 Veronika Korkla (Rēzekne). Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki

9:50 Vladislavs Malahovskis (Rēzekne). Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi)

10:15 Ilze Sper ga (Reiga). Raksteišu latgaliski. Latvejis blogosfera i latgalīšu dīnroksti

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

VOLŪDNĪCEIBYS SEKCEJA

(114. auditoreja)

9:00–10:40 sēdi voda Sanita Lazdeņa

9:00 Hervé Guillorel (Nanterre). The Celtic Fringe: Sociolinguistic and Political Aspects of a Centre-Periphery Dynamics

9:25 Sulev Iva, Triin Iva (Tartu). Standardization of the Võro Language

9:50 Gabriele Iannaccaro (Milano). Vittorio Dell’Aqiula (Vasa). Theory and Practice of Geographical Representation of Sociolinguistical Data: the Survey Latgale

10:15 Dace Markus (Rīga). Latviešu valoda fonoloģiskajā struktūrā

10:40–11:10 čajs, kopejs

.

NŪSLĀGUMA SĒDE

11:10–12:50 sēdi voda Heiko F. Martens (201. auditoreja)

11:10 Angelika Juško-Štekele (Rēzekne). Savas un svešas telpas mītiskās paradigmas maiņa Latgaliešu pasakās par laimes meklējumiem

11:35 Sarmīte Trūpa (Mainca). Vai latgalieši tiek diskriminēti? „Naida runas“ internetā

11:50 Sanita Lazdeņa (Rēzekne). Etnolingvistiskuo vitalitate kai volūdys nūtureibys ruodeituojs: kai ir ar latgalīšim?

12:15 Inese Runce (Rīga). Reģionālās identitātes veidošanās nozīme un pieredze Eiropā un Latvijā (Latgalē)

.

12:50 konfereņcis nūslāgums

14:00–15:00 dīniškys

15:00 Rēzeknis kulturviesturiskūs objektu apsavieršona

Tievanānu čulans jau mudri!

Tikkū atguoduoju, ka tok tiuleņ Tievanānu pavasars!
Latgalīšu literatura tekstūs i kluotīnē.
Nakomercials, nagudrys i nanormali glauns pasuokums jau 3. godu piec kuortys – sovejim i sovejūs sovejim.
9.-10. majā.

Pa dīnu sastdīņ ir tolka (sāta apleik kai baile nu zīmys).
Vokorā jau zam mikriešļa gunkurs i pi gunkura ailis, dzīsmis i cytaidi teksti.
Nakts kai nakts.
Nu reita guojīņs iz Viļānu tiergu piec breineigūs Tievanānu cuoļu i raibuo syvāna.
img_0237
Reizi mienesī Viļānūs ir tiergs puors kilometru garumā.
Tī var nūpierkt VYSU.
Pyrmajā godā guojom piec syvāna, nūpierkom 10 broileru cuoļus, kas kotrys izauga kai syvāns.
Ūtrajā godā guojom piec broileru, nūpierkom 11 dekorativūs vystu cuoļus, nu kuru izauga unikalys vystys, kas diej ūlys, i unikali gaili, kas dzīd i dzīd.
Itymā godā muotei vajag i cuoļus, i syvānus, tok tī tod juoīt pyrms 7 nu reita iz tiergu – syvānus mudri izpierk. 🙂
Jei soka, ka tikai piec itūs pasuokumu (kai Tievanānu pavasars) laikam juopierk – saīt cīši lobi.

Ari latgalīšu literaturai vajag tierga. I cuoļu.
Partū ka bez raibu cuoļu i syvānu tymā godā latgalīšu literatura nakust.
Kab na cuoļu, tierga i vysys byušonys, ari Susātiva nabyutu. 🙂

Ka ir kaids, kuram bez ituo pasuokuma nu nikai, gaideišu gostūs.

Ka kam vajag īrauga itam godam, kab labi augtu cuoli, teksti i vysa byušona.

Ilze

Zinātnes finansējums

Zinātnes finansējums 2000-2007

Un prognozes par finansējumu 2009-2013

Finansējuma no IKP līdz 2007

Izveidota biedrība latgaliskās „Latgolys Radejis” atjaunošanai

Pēc nelikumīgas SIA „MG Latgolas Bolss“ akciju kontrolpaketes pārdošanas radio „Latgolys Radeja”, sākot no 2009. gada 30. janvāra, ir pārtraukusi raidīšanu savā ierastajā formātā – latgaliešu mūzika un informācija latgaliski. Pamatā skan krieviski raidošā radio „Alise+“ programma, kas pielāgota Nacionālās radio un televīzijas padomes formālajām prasībām atbilstoši 2009. gada 29. janvārī apstiprinātajai koncepcijai.

Lai atjaunuotu latgalisko „Latgolys Radeju”, vienīgo latgaliski raidošo radio staciju, ir izveidota biedrība „LR”, kas apvieno fiziskas un juridiskas personas.

2006. gada maija beigās Latgalē sāk skanēt „Latgolys radeja“. Apraidi organizē SIA „MG Latgolas Bolss“ (izveidota 2005. gada septembrī), akciju kontrolpaketes turētājs un SIA izveidotājs ir Valdis Labinskis. 2006. gadā ar nalielām daļām SIA iesaistās arī Stepaneja Latkovska, Leonards Latkovskis, Aļberts Sprogis, Aņss Ataols Bierzeņš, Juoņs Jezups Dimants, Zigfrids Zadvinskis un Juoņs Girts Zegners (oficiāli viņus reģistrē vēlāk).

2006. gada janvārī A. Bierzeņš izveido biedrību „LR“, atbilstoši tās statutiem mērķis ir: 1) sabiedrisks „Latgolys Radejis“ atbalsts; 2) cita latgaliešu valodu un kultūru, kā arī Latgali kūpumā atbalstoša un veicinoša darbība. Biedrība ir domāta nekomerciālu kultūras un valodas projektu realizēšanai „Latgolys Radejis“ ēterā, taču no vadības puses interese neparādās, tāpēc biedrība praktisku darbību reāli neuzsāk (izņemot to, ka uz tās vārda tiek reģistrēti „Latgolys Radejis“ mājaslapas domēni „lr.lv“ un „radeja.lv“).

Jau no sākuma radio direktors ir akciju kontrolpaketes turētājs V. Labinskis. Pēc pieredzes budžeta iestādē – radio „Brīvā Eiropa“, viņš izveido lielu biroju, pieņem darbā daudz darbinieku un, cerot atpelnīt ieguldīto naudu nākotnē, iegulda līdzekļus. Zinot, cik smags ir radio bizness, pārējiem akcionāriem ir pārliecība, ka varētu sākt ar mazākiem apgriezieniem, pamazām palielinot izdevumus tikai tad, kad lētākais formāts jau sāk atmaksāties, taču V. Labinskis viņus pārliecina neuztraukties. Arī citos svarīgos jautājumos V. Labinskis lielākoties neieklausās akcionāru un speciālistu padomos un turpina rīkoties pēc sava prāta.

Radio pamazām iegūst savu lomu latgaliešu sabiedrībā un kultūrā, tajā skan latgaliešu grupu dziesmas, Latvijas sabiedrība sāk saprast un pierast, ka latgaliešu valoda var tikt lietota arī radio. Radio un tās kolektīvs veic savu sabiedrisko darbību, lai gan brīžiem šķiet, ka kvalitāte varētu būt labāka. Tikmēr radio neracionālās saimniekošanas dēļ nonāk arvien lielākos un lielākos mīnusos, taču akcionāri par to netiek informēti.

2008. gada 4. decembrī radio akcionāri no direktora saņem elektronisku vēstuli, kurā viņš stāsta par esošo situāciju un nākotnes plāniem, tajā skaitā arī par to, ka radio jāiegulda naudu, bet viņš pats to nevar atļauties. Tāpēc viņš aicina visus palielināt savas daļas. No esošajiem akcionāriem nedaudz savu daļu piekrīt palielināt tikai A. Bierzeņš.

29. decembrī „Latgolys Radejis“ birojā Rēzeknē notiek akcionāru sapulce, kurā piedalās V. Labinskis un A. Bierzeņš. A. Bierzeņš piedāvā palielināt pamatkapitālu par 30-50 tūkstošiem latu, piesaistot citus mazos akcionārus. V. Labinskis uzskata, ka reālāks ir kontrolpaketes pārdošanas variants. Sapulces dalībnieki nolemj, ka 2009. gada janvāra beigās jārīko nākošā sapulce, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums. Līdz tam laikam A. Bierzeņš apņemas piesaistīt jaunus mazos investorus, V. Labinskis – noskaidrot pārdošanas variantus un noteikumus.

Tomēr jau janvāra sākumā V. Labinskis paraksta SIA „MG Latgolas Bolss“ 75 % procentu (no viņam piederošajiem 92 % akciju) pārdošanas līgumu ar nesen speciāli izveidoto un Daugavpilī, Raiņa ielā 28, reģistrēto SIA „Latgales Radio“, kas pieder Viktoram Dobkevičam un ir saistīta ar Daugavpils krievu radio „Alise+“ (un tās saimnieku Jevgeniju Cariovu). SIA „MG Latgolas Bolss“ mazajiem akcionāriem neviens nepiedāvāja izmantot viņu pirmpirkuma tiesības, lai arī pēc LR Komerclikuma 189. punkta viņiem tādas ir un to nepiedāvāšana ir nelikumīga.

Ceturtdien, 29. janvārī, NRTVP izskata V. Labinska lūgumu mainīt radio koncepciju, būtiski palielinot mazākumvalodu daļu. V. Labinskis informē, ka radio raidīs vairāk arī krieviski, poliski, lietuviski. Padome viņam notic un lūgumu apmierina.

Tajā pašā dienā Uzņēmumu reģistrs apstiprina izmaiņas SIA „MG Latgolas bolss“ valdē (par valdes biedru V. Labinska vietā ieceļ V. Dobkeviču) un dalībnieku sastāvā – 75 % akciju pāriet SIA „Latgales Radio“ un V. Labinskim paliek tikai 17 %.

Piektdien, 30. janvārī, apmēram plkst. 15:00 „Latgolys Radejis“ raidīšanu pa frekvencēm Rēzeknē, Daugavpilī, Balvos un Jēkabpilī atslēdz un pārslēdz uz Daugavpils radio „Alise+“ (oficiāli V. Dobkevičs paziņo, ka radio „veic studiju maiņu”). Šī darbība notiek pēc V. Dobkeviča pavēles un ar V. Labinska piekrišanu (LVRTC viņam piezvana un pārjautā, vai viņš ir ar mieru).

Interesanti, ka obligātā ētera ieraksta par šo laiku nav: lai arī, pēc „Latgolys Radejis“ sistemadministratora vārdiem, nedeļas vidū uz servera bija 10 Gb brīvas vietas, piektdien cietais disks jau ir pilns un serverim nav, kur rakstīt. Līdz vakaram „Latgolys Radeja“ vēl skan internetā, bet ap plkst. 22:00 jaunie, nelikumīgie saimnieki lūdz provaiderim atslēgt „Latgolys Radejis“ birojam internetu, ko tas arī izdara. Radio kolektīvs un visa Latgale ir šokā, cilvēki ierodas birojā un sāk domāt, ko darīt: kā glābt Latgales radio?

Vēl pirmdien „Latgolys Radejis“ ēterā skan „Alise+“ programma, otrdien, bīstoties no NRTVP draudiem atņemt licenzi, jaunie „saimnieki“ piemēro programmu formālajām prasībām, tajā pašā laikā maksimāli saglabājot savu „Alise+“ programmu: ēterā skan pārsvarā krievu dziesmas, ziņas trijās valodās (krievu, latviešu un latgaliešu), džingli skan ne latgaliešu, bet latviešu valodā.

Mazie akcionāri tagad gatavojas apstrīdēt nelikumīgo pārdošanas darījumu likumā paredzētajā kārtībā. Pozitīvā gadījumā tas var būt salīdzinoši neilgs process – pāris mēnešu, negatīvā var arī ievilkties, taču ir skaidrs, ka pēc likuma taisnība ir mazajiem akcionāriem un to ir iespējams pierādīt.

Paredzēts, ka akcijas ar pirmpirkšanas tiesībām atpirks mazie akcionāri, piesaistot citus mazos investorus, tajā skaitā privātpersonas, pašvaldības un biedrības. Nepieciešamā summa ir 66 tūkstoši latu daļu pārpirkšanai un 30 tūkstoši latu ieguldīšanai, kopā aptuveni 100 tūkstoši latu.

Atbalsts šajā darbā ir jau agrāk reģistrētā biedrība „LR”, kurā šobrīd apvienojas visas personas (kā fiziskās, tā juridiskās), kas grib piedalīties „Latgolys Radejis“ atjaunošanā tās oriģinālajā – latgaliskajā – koncepcijā, bet jau jaunā, dzīvotspējīgā kvalitātē. Darba grupā bez mazajiem akcionāriem ir dzejniece Anna Rancāne, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, advokāts Agris Bitāns, rokgrupas “Bez PVN” vadītājs Guntis Rasims un daudzi citi.

Tāpēc darba grupa aicina visus cilvēkus, kas vēlas atjaunot Latgales radio, kurā skanētu latgaliešu dziesmas un raidījumi latgaliešu valodā, iestāties biedrībā:

1) uzrakstīt iestāšanās iesniegumu, kas atrodams radio un biedrības mājaslapā http://lr.lv/;

2) nosūtīt to pa pastu uz adresi Biedrība “LR”, Byumaņu sola, Rudzātu pag., Preiļu raj., LV-5328;

3) pārskaitīt viena gada biedru naudu Ls 12,- uz biedrības kontu Hipotēku un zemes bankā LV62LHZB1000164129001, biedrība “LR”, reģ. Nr. 40008098542.

Bīdru naudas biedrība izmantos „Latgolys Radejis“ akciju pirkšanai ar mazo akcionāru palīdzību par pirmpirkšanas tiesībām, bet vēlāk – radio darbības atbalstam. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr neizdosies pārpirkt SIA „MG Latgolas Bolss“ akcijas, tad par biedru naudas izmantošanu tiks lemts biedrības kopsapulcē. Paredzamais rezerves risinājums: jauna, mazāka radio izveidošana – no sākuma internetā, vēlāk arī ar kādu raidītāju.

Pašlaik ir pienācis brīdis, kad latgalieši paši var parādīt savu izvēli, pasakot, ko viņi grib. Lai tas tā notiktu, malā nedrīkst palikt neviens, kam ir svarīga latgaliešu valoda un kultūra.

A. Bierzeņš, SIA „MG Latgolas Bolss“ akcionārs,

biedrības „LR“ valdes priekšsēdētājs

____________________________________________________________________________

Cytur par itū temu

Presis relize Lakugā

Presis relize TVNET

Žurnalista Kārļa Streipa vīdūklis

Žurnalistis i dzejneicys Annys Rancānis roksts avīzē “Diena”

Blogers Cyxob

Diskuseja par tū, voi pierkts nalykumeigi i voi latgalīši ir voi nav maitys

Jēkabpils ziņas i diskuseja

Balvi.lv – bolvienīšu diskuseja

Jaunatneslietas.lv

Back to top