Zuss muoja i pagaiss sāta. Voldemara Vogula "Sirds bolss"

Voguls_Sirds.bolss_webVakar pa ceļam iz dzīduošonu nūpierku apguoda “Zvaigzne ABC” izdūtū Voldemara Vogula dzejūļu gruomotu “Sirds bolss”. Pats fakts viņ ir breineigs — kruojums latgaliski Reigys apguodā i Reigys veikalā. Kaida vaira tī buorineite — volūda skaņ televizejā, pylni dzīšmu šovi latgalīšu; volūda skaņ dzejā i teik īspīsta iz papeira. I naviņ kur nabejs pašelē tuoli tuoli, a tok pošā Reigā. A kas Reigā izdūts, tys tok myužeibai izdūts. Cītajūs vuokūs, internetveikalā.

Labi, gona uoveitūs. Reiga na svātuo gūvs. A Reigys gruomotom tei poša vaine i prīca, kas i Rēzeknis, Ludzys ci Viļānu gruomotom.

Šūreit pa ceļam iz dorbu skaiteju i palyka biedeigai — deļkuo latgalīšu gruomotys nadataisa da gola. Voi eistyn nav nivīna korektora i redaktora, kas dasaver taidu seikumu kai vīnaids burtu nūformiejums ci fonts dzejūlī (v. 50. pl.). Par leksiku voi raksteibu pat nav runa — ni Vogula kruojums pyrmais, ni pādejais ar “nuokt” i “skateitīs” cytaiž vyscaur latgaliskā tekstā voi atškireigom vīnys formys izskaņom i golūtnem vīnūs vuokūs. Narunojūt par izlūksnis īzeimem, par pīmāru, vuorda “kaļve” lūcejums lokativā “Kai kaļvī zyrga pokovus // Tāvs kola”, kas izlein cytaiž galeigi na poša izlūksnei rakstureigajam pīrokstam ar Zīmeļlatgolai rakstureigajom golūtnem “-as”, “-es” (nui, zynu, zynu, ka gruomotā dūmuota “Stroda raksteiba”, bet par daudzi atkuopu, kab jimtu golvā).

Puorskaitūt latgalīša dzejā vuordu “tupeni”, maņ iz lyupu ironisks smaids — voi eistyn pošu latgalīšu buļbys i guļbys ir tik nycynojamys, ka juosagiun pi vidzemnīku tupeņu? Parkū to par reizis najimt kūrzemnīku ruociņus — nav gona pīrosti i gona gludi deļ poetiskūs tekstu? I kaida nūzeime skaistim vuordim par dzymtū volūdu, ka sirdī to bais juos vuordu pasaceit da gola?

Tai i dzeivojam — buorineiši. I nu vysys sirds ar vysu sovu sirds asni i aizgruobteibu rokstom dzejūļus par Latgolu mamu i tāva dūtim ceistajim zūbynim — paaudzi nu paaudzis. Koč gruomotys īvodā Anna Rancāne citiejuse autoru: “As nikaida abstrakcionisma nalītoju, nikō sveša. As te dzeivoju, “Cepleišūs”, te muni bārni un niko sveša maņ navajag.” (Pastreipuojumi muni.)

Reizē gruomotys teksti skaņ jau cik reižu dzierdātai i stereotipiskai, a reizē kai nu jauna. Kotram cylvākam gols golā ir sovs pasauļs i sovys acs, kai pasavērt iz juo.

Vogula dzeja kai Vogula dzeja. Jis ir jis pats — kai īprīkšejūs kruojumūs, tai i niu. Eisi, varātu saceit, ka pat konspektivi par svareigū. Kai izgrīzumi nu vīna Latgolys cylvāka dūmu i jiutu pasauļa. Kai aforismi i pīzeimis par dzeivi.

Pyrmuo gruomotys daļa “Muns orklys, rūkys munys” vaira runoj par dzymtū zemi, bārzim i bārnim, paaudzem i sovys vītys sajiutu, ūtruo daļa “Guņs meita” — par mīlesteibu pret sīvīti, a trešuo “Dīva ūzula zors” ir kai pīzeimis par myužeibu, myužu i sevi, par sovu vītu Dīva ūzulā. Sauc tū par tautu voi pīdereibu sovai zemei.

Ruodīs gon, ka šaļtim autors eisti nateik uorā nu latgalīšu literaturys bādu īlejis — raksteit latgaliski = raksteit par Latgolu. Koč jis ir par dzeivu i par lelu itai kletkai — kai aizarunoj, tai izlein pa sīta caurumim iz vysom pusem kai meiksts muols voi spryuk vaļā kai ols nu bucys. Nu vaidiešonys par mierstūšū volūdu klasiskā izpratnē ite nav ni smokys, dreižuok aicynuojums naturēt volūdu zam akmiņa, aplīcynuojums sovai atbiļdeibai pret tāva i muotis, pret dālu paaudzi.

Tik ka tuo dzeivuma grybātūs vaira. Lai nav taida cauri setkai izmīgta muola masa ar vacu laiku stereotipiskajim uzsaukumim “celitēs, bruoli” voi buorineibys otkon i otkon pīsaukšonu, a kruojums saītu vasals i skaneigs kai skrūze. Voi izsper spuņdi kai ols bucai i izalej puori skaiteituojam dzeivā skaniejumā. Bet mož es i gaidu tū, kuo navar byut — autora aforistiskais stils naparedz taidys izalīšonys, koč jis pats ir dzeivs i juo pasauļs ir dzeivs i skaneigs.

Vuordu nu dzīsmis naizjimsi — ar liekšnim saulē naīlieksi, ka ir novembris. Jau tai itys kruojums ir vasals zors myusu dīnu latgalīšu literaturā — cytaiduoks, sovpateigs, vārā jemams.

Gryuts gon pasaceit, cik lela daļa ituos gruomotys tekstu ir pyrmpubliciejums, cik nu nu īprīkšejūs mozūs kruojumu pajimtūs dzejūļu izlase. Napuorbaudeju. Var jau byut, ka juo dzeja ir kai lels pasauļs, kurā atsakuortoj vīnys i tuos pošys zeimis, tok skaitūt par zvaigžņu tyltim, rūnās dūma — varbyut tys dzejūļs eistineibā ir nu kruojuma “Iz zvaigžņu tylta”.

Vogula dzeja maņ ruodīs skaista, kod jū naizmaitoj muns ar volūdys nabyušonom samaituotais pruots. A varbyut es poša asu samaituota, kam radzu tū, iz kuo verūs — caur sovom durovom vysa pasauļa naīraudzeisi, a tik viņ kai durovu škierbu. Šaļtim jis eisā dzejūlī skaita tū, skaita itū. Saīt kai lītu i byušonu puorskaitejums, a tei ak jau muna vaine, ka tys nasasalej vīnā vasalumā, a tikai pasaruod šmuki salykti vuordi i teikumi. Kai vysaidys druponys vīnā traukā — verīs i dūmoj, kas ite juosaredz.

Bet pats golvonais, kū gribieju pasaceit — Vogula dzejā dzeivoj latgaliskais kods ar līpu zīdim, azara iudinim i miršu vaiņuceņu, a tai napasaceis nivīns nu nivīnys cytys pasauļa molys. “Tu maņ miršu vaiņuceņu devi, // Bryunaceit.” “Boltūs guļbu // Daņcs dabasūs // Nasabeidz.” I tys ari ir tys. Sovs. Vierteigs. Skaiti i zyni — te ari ir tei latgalīšu literatura i tys, deļkuo jei vyspuor vajadzeiga autorim i skaiteituojim.

A par tū muoju zusšonu i sātu gaisšonu — tī vaca bāda. Nazynu autora personeigi i juo volūdys, tok šaļtim gribīs iztulkuot latgaliski juo latgaliski raksteitūs tekstus. Varbyut tī byutu bejs gona ar redaktoru, kas pasoka, ka “taka” i “styga” ak jau ir vīns i tys pats i pat vīnā gruomotys puslopā gona ar vīnu vuordu — latgalīša mēlei tyvuokū “styga”. Voi ka Jezus ir Jezus, na vīnā gruomotys lopā Jezus, a cytā jau Jēzus. Bet itei bāda ir vaca kai pasauļs — ka nadasaviersi sovys volūdys, jei mudri apaugs ar vysaidim pa pasauli sagruobuotim vuordim. Poša dzymtuos i īkšu volūdys dzeivais vuords vys jau rauga izleist i ari izlein tekstā — par varis to seve nanūglobuosi. A piec šaļtenis jau literarais sapruots sova vuorda vītā īlīk svešys volūdys protezi.

Dzeja ar taidim aizgiutajim poetismim maņ izaver kai skaistule piec kosmetiskuos operacejis — ruodīs, šmuka nu skota, tok kas zyna, kaidi čorti jai dvēselē dzeivoj. Izliksi miršu vaiņuceņu — mož i sova ļaudaveņa. Nūjimsi — mož i Pamela Andersone.

Deļtuo iz prīšku tūmār gribīs autoram nūvielēt dzeivuot sovys poša volūdys sātā, na muojā. Navar svešim vuordim pasaceit svareigū, a sirds bolsu gribīs dzierdēt dzeivu, na pasaceitu frazem i literari pareizim i aizgiutim poetismim — maizis klaipim, dyuraineišim, smuidrim augumim i t. t.

Itei gruomota tok eistyn ir Voldemara Vogula sirds bolss, kas izskaņ dzejā — par jam svareigū, par aizejūšū i reizē byutiskū. A cikom byutisks, cikom i ir. Naveļ bez laika volūdys kopā. Jei ir dzeiva i dzeivuoka par dzeivu, cikom svareiga — autoram, izdeviejam, skaiteituojam.

P. S. A apguodam “Zvaigzne ABC” gribīs nūvielēt tai turpynuot – latgalīšu pasaulī ir gona daudz, a jim vajag i muola pūdu, i dzeivuo ols, i sovys volūdys i literaturys na tikai TV šovūs i dzīsmēs. Vīneigi padūmojit par tū redaktora i korektora byušonu – maņ jau prīca, ka gruomota latgaliski, a nu ituo fakta tok es napalīku okla i radzu ari apguoda napadareitū dorbu.

latgalīšu detektivs I: kur ir latgalīšu literatura?

saguoja lobs latgalīšu detektivs – atrūņ 2009. goda latgalīšu literaturu. a ni besa. vysa kuo ir, a literaturys to nav.

gols golā vaira nameklieju 2009. godā izguojušu latgalīšu originalliteraturu. meklieju itymā godā izdūtuos gruomotys latgaliski. voi vysmoz taidys gruomotys, kur koč dale teksta byutu latgaliski voi juos byutu par Latgolu. it kai nīks vīn ir, a paguoja nazcik stuņžu. i to vysa naatrodu.

golvonuo atziņa – latgalīšu gruomotys kai partizani. mekleisi i naatrassi. namekleisi, pošys izleiss i īsaus kai nu blisis ar suoli ūkstā.

izroku vysu Googli, izavieru LNB i RCB katalogus, LKC izdevnīceibys lopu. i gols golā atrodu… sovā plauktā!

verūs, ka latgalīšu gruomotu izdevieji cīš kū naļūbej pasadalēt ar bibliotekom. maņ sātā ir gruomotys, kuo nav pat LNB katalogūs, koč jī prosa obligatūs eksemplarus nu vysa Latvejā izdūtuo.
taids samizdats vīn saīt – izdūd i tod mudri nūgloboj nūlyktovā i labi ka sābrim i draugim padola. puorīs nazcik godu, taidu gruomotu, dūmuot, i nabyutu bejs.

kaids breinums, ka latgaliski nivīns naskaita.
nav jau kuo skaiteit. nav latgalīšu gruomotu. ka ir, to senila paskota i ar pabrīsmeigu saturu, ka kauns pasauļam ruodeit. da i tūs pošu navar atrast.
paraugi raksteit svīkstu i konkurēt ar pasauļa literaturu. voi dreižuok – kaidam patriotam juobyut, kab skaiteitu svīkstu tik deļtuo, kam jis sakults latgaliski.

kai izaruod, 2009. godā latgalīšu literaturā nav niuo pruoteiga izguojs – originalgruomotu latgaliski nav.
tikai atsevišku autoru gabaleni, kas publiceiti taidūs izdavumūs kai “Katōļu Dzeive”, “Olūts” i “Tāvuzemis Kalenders”, kai ari blogūs i Lakugā teiklā.
vysaidā ziņā aksioma – lai kuru autoru voi gruomotu īsadūmuotu, tys vyss ir izguojs 2008. godā. 🙂

prozys i dzejis gruomotu 2009. godā nav. ir tikai Eļkšņa almanahā pavuoji dorbi (laikam publiceiti vysi, kas nazkū atsyutēja).  ir Slišāna bārnu dzejūli. ir zynuotne par latgalīšim i Latgolu i lyugšonys deļ latgalīšu. i latgalīšu dīnroksti škārsteiklā…
gols golā, ka tai viereigai lyku i dūmuoju, izaruodēja, ka gruomotys pat nazkaidys ir, tok apmāram samizdats…

kab muna prāca napropultu, ite salyku vysu, kas, pa munam, īviereibys cīneigs vyspuor izguojs latgaliski voi par Latgolu, latgalīšu kulturu, volūdu, viesturi.

* Feimaņu draudzes pasakas. Sast. O. Spārītis – Reiga, Nacionālais apgāds, 2009

* Lekcionarijs: Romas Misale. 1. sēj. Adventa laiks, Zīmassvātku laiks. / Rīgas Metropolijas kūrija. – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2009

* Literaturas almanahs Olūts
– Rēzekne, LKC izdevnīceiba, 2009

* Sibīrijas latviešu dziesmas. Teksta autori Mežs Ilmārs, Leikuma Lidija, Andronovs Aleksejs, Laime Sandis. – Reiga: Upe Tuviem un tāliem, 2009

* Slišāns Ontons. Latgaļu volūdys vuordneica. – Rēzekne : GIRG, z. s. Jākupāni, 2009.

* Slišāns Ontons. Rūtaļu vydā: vysaidis ailis mozīm i lylīm bārnīm = Ratelė vėdorelie: vėsuokės eilės mažėms ė dėdėlėms vākams. – Rēzekne : GIRG, z. s. Jākupāni, 2009.

* Tāvu zemes kalendars, 2010: kulturvēsturiska un literara godagromota: 71. goda gōjums / sast. un red. J. Eļksnis, V. Unda. – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevn., 2009

* Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: Humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, I. / Red. I. Šuplinska, S. Lazdiņa. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009.

* Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs, 2. grāmata. Sast. Janīna Vilmane. Rēzekne, LKC izdevnīceiba, 2009.

* Via Latgalica: Latgalistikys kongresu materiali, I. / Redkolegeja: A. Andronovs, L. Leikuma, I. Šuplinska. – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009

* Zeile Pēteris. Latgales glezniecība. No Vilhelma Purvīša Rēzeknē līdz Latgales glezniecībai Mākslas namā.- Rēzekne, LKC izdevnīceiba, 2009

beiguos puors saišu. varbyut kuram nūder detektiva cīneigom nūdarbem – kas jauns izguojs latgaliski.

Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys sātyslopa

Latgalīšu interneta veikals “Made in Latgola”

Rēzeknis Centraluos bibliotekys katalogs

Latvejis Nacionaluos bibliotekys katalogs

Gūglis cioce 🙂

kas iz prīšku? juotaisa i juoizdūd gruomotys pošim. ka svīž uorā pa durovom, leiņ pa lūgu vydā. tys nikuo, ka moza volūda: In reply to your request seeking the support  for your publication, we regret to inform you that your project does not fall within the remit of the Fund. The Fund does not support translations into very small languages.

veiksmi vysim. latgalīšu literatura ir dzeiva. juos tikai nav gruomotuos. jei ir nazkur cytur. periodikā? almanahūs? kūpkruojumūs? a varbyut teiklā i dīnrokstūs?

pošuos beiguos ladapučis. nav nivīna īmesļa, kab juos taidys saītu. tok juos saīt i ir. koč piec šaļts nav, pagaist i piec laika otkon aug nu jauna.

ladapuču iztureibys i vīgluma vysim latgaliski raksteituojim i latgaliski skaiteituojim! partū ka ladapučis ir kai Fenikss – mierst i atdzymst vys nu jauna i jauna.

logiski jemūt, ladapučis nanūder nikam i nivīnam nu jūs nav nikaida tolka. tok juos ir.
kū nabadzeiguoka sāta, tū ladapuču vaira. a varbyut ite i sakne – iz plastmasys lūgu juos naaug, jom vajag kuo eista i sova.
kai i latgalīšu literaturai – kasdīnys runuotuoju, skaiteituoju, raksteituoju. na svātdīnis lītuotuoju ar škeibu muti reizi godā kopusvātkūs.

Izguojuse myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja "Susātivs"

Ite īlīku presis relīzi, kas tyka sagataveita latvyski i latgaliski i vakar izsyuteita Latvejis medejim i, par pīmāru, publiceita ite. Tai kai ak jau ari regionalī medeji (izjemūt sātyslopu Lakuga i avīzi “Rēzeknes Vēstis“) jū publicēs latvyski, tod nasagryb, kab vysa prāca byutu par veļti. A informaceja nikod navuodej.

482835_big

Ūtartdīņ, 16. decembrī, 18 stuņdēs vokorā Rēzeknē, Rēzeknis piļsātys kulturys nomā, Bruoļu Skryndu īlā 3, nūtiks myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātki „Susātivs mekliešona”, kurā ar literarom i muzykalom performancem pīsadaleis latgalīšu dzejnīki i muzykanti.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā publiceita 17 latgalīšu autoru dzeja – tūs, kas itūšaļt roksta latgaliski. Jī poši sataiseja sovu dzejūļu izlasis, pīduovuoja sovys foto emocejis i rūkrokstus, izaškeire par svareiguokū publikaceju nūruodi i stuosteja par sevi literarajā CV – kas ar gruomotys sakuortuotuojis vaicuojumim, kas poša grybys rūsynuots.

Antologejā atrūnama kai pīredziejušu autoru: Annys Rancānis, Ingridys Tāraudys, Emīlejis Kalvānis, Ontona Slišāna, Valentina Lukaševiča, tai ari taidu autoru, kam itei ir vīna nu pyrmūs nūpītnuokūs publikaceju gruomotys formatā: Raibuo Suņa, Janys Čeveris-Škrivlis, Vitys Viļumys, Baibys Zveigulis dzeja.

Antologejā publiceitū dzeju papyldynoj sovpateigs pīlykums: insceneita virtuala diskuseja par latgalīšu literaturys vaicuojumim, kai ari interpretacejis lopys, kas paredzātys skaiteituoju ideju fikseišonai, kur jī var zeimēt, raksteit sovus tekstus voi papraseit kaidam autoram autografu.

Gruomotys nūsaukumam izalaseits babeņu pyura vuords „susātivs”, kas kolpoj kai vysa kruojuma vodmotivs i ir saisteits ar dziļuokuos byuteibys mekliešonu sevī.

Kai atzeist gruomotys sastateituoja, Rēzeknis Augstškolys Filologejis katedrys docente Ilga Šuplinska, itaida gruomota ir bejuse īcarāta jau seņ, tok ideja realizeita tik niule, kod sasatyka vysi faktori – vajadzeigais finansialais nūdrūšynuojums i autoru i sastateituoju iniciativa. Jei soka: „Gruomotā sasatykuši tī, kas nu babenis ci dzeda na reizi dzierdiejuši: „Nagols maņ ar tevi, bierneņ!” Tys zeimoj, ka nu normu i pareizys uzvedeibys lykumu uorā leiduši, seve i pasauļa vaicuodami, mekliejuši dorbus i nadorbus, a piečuok vuordūs tū atroduši i meklej pa šam.”

„Itei ir vīna nu paraudzeišonu sev i pasauļam paruodeit, kas ir latgalīšu literatura 21. godu symtā i kai izapauž cytaidais latvyskums – latgalīšu latvyskums. Tai saīt, ka myusu dīnuos latgalīšu literatura ir regionaluo literatura, kū roksta, izdūd i skaita Latgolā. Iz cytom vītom jū vad kai kontrabandu voi eksotisku preci. Publicej kampaņveideigi, kod latgaliskais ir mūdē i ir juoparuoda kas naviņ interesnuoks, svežņuoks,” tai stuosta antologejas redaktore i dzejis autore Ilze Sperga.

Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeju „Susātivs” izdavuse bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” ar Vaļsts Kulturkapitala fonda i Latvejis Universitatis latvīšu volūdys instituta atbolstu.

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” 2008. goda darbeibys programu atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja EEZ finanšu instrumenta i Norvegejis finanšu instrumenta ītvorūs i Latvejis vaļsts ar Sabīdreibys integracejis fonda storpnīceibu.

Kab myusdīnu latgalīšu dzeju varātu puorskaiteit plašuoka sabīdreiba, ir īcere antologeju „Susātivs” Zīmyssvātkūs izduovynuot vysom Latgolys školom i bibliotekom.

Piec gruomotys prezentacejis plašuokai auditorejai tiks paruodeiti ari multimedeju diska “Sūpluok” materiali (autori Ingars Gusāns, Māris Justs, Ilga Šuplinska), kas ir taiseiti Latgolys Kulturys programas finansiejuma ītvorūs.

Pošā nūslāgumā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejis „Susātivs” attaiseišonys svātku daleibnīkim byus īspieja meklēt sevī ari muzikālū susātivi, partū ka 21 stuņdēs īsasuoks interaktivs i drupeit nostaļgiskys grupys „Borowa MC” koncerts.

vārdnīcas

nerunāju lietuviski, bet pa laikam patīk pārsteigt draugus, atbildot viņiem ar kādu teikumu lietuviski, ko spēju uzrakstīt, precizējot dažu vārdu nozīmes.

patīkami, ka ir dažas vārdnīcas, pēc kurām nav jāiet uz grāmatplauktu.

lai ko par to teiktu visādi ērmi, bet cilvēks ir slinks un visilgāk dzīvos ctrl+F un copy-paste lietas, nevis iesējums cietos vākos.

vokora atrodumi

atrodu dzejūļu gruomateņu par veļti. kikōne. 2005. gods.

izaruod, jam tī 1 dzejūļs ir latgaliski. 44. i 45. puslopā.

divskani uo jis roksta ar ō. voi varbyut juo vuords izarunoj [kikuone]?

Back to top