Minčuks pilsētnieks

Atvedu uz Rīgas galu kaķīti, kamēr laukos indē žurkas. Kaķim te tīri labi patīk, kaut te nav ne kurmju, ne ūdensžurku. Toties ir TV, radiatori un teļāda gulēšanai. Latviešu seriāli gan viņai īpaši nepatīk.

Kaķis pats gan ir rīdzinieks. Pirms 2 gadiem savākts Āgenskalnā uz ielas, jo iežēlojās sirds – kā tāds maziņš paliks melnā naktī uz ielas aukstumā. Te vecais bloga ieraksts par šo mīklaino gadījumu. Gājis ir visādi, ieskaitot ārstus, operāciju un zaļu vardi gultā.

Bet tas patiesībā ir stāsts par cilvēcību. Katrā no mums (gan cilvēkā, gan dzīvniekā) ir gan labais, gan ļaunais. Kā sauksi, tā atsauksies. Mince no mežonēna ir izaugusi par mierīgu un neuzbāzīgu, bet mīļu un gudru kaķeni. Viņas brālis vai māsa, kā arī mamma – pagalma mežoņi. Tas nebija ne viegli, ne uzreiz. Tas nebeidzas arī pēc gandrīz 2 gadiem – Mince joprojām mācās būt mīļa. Mince nav glaudamais vai klēpī ņemamais kaķis. Bet Mince ir kaķis, kas skries pretī, pieglaudīsies un aizmigs murrādama sāns pie sāna. Viņa pati iekāps klēpī, nevis ļausies paņemta klēpī. Iespējams, tāpēc es to kaķi cienu.

Mince reizēm ķer peles. Bet daudz biežāk Mince ķer ūdensžurkas, kurmjus un ķirzakas, taureņus, mušas, vardes un cirslīšus.
Lielākā daļa medījuma tiek atnesta uz mājām un palaista virtuvē – izrādīties saimniekam, palielīties, dabūt gardumus, spēlēties. Mednieks paliek mednieks. Bet medījumi – īpaši. Neies jau krāmēties ar parastām pelēm vai žurkām.
Reizēm dienā atsiepj pat 2 kurmjus. Meklē nu, kur atkal nolikts vai ielīdis.
Reiz Minčuks uz virtuvi atstiepa ķirzaku. Paspēlējās, apnika. Ķirzaka iespruka spraugā zem beņķa. Tā kā bija jau vēls, mēbeļu stumdīšanu atliku – rīts gudrāks par vakaru. Bet no rīta… ķirzaka jau gaida pie ārdurvīm. Laidiet tak ārā!

Te īss video – Mince un kurmis Mukulēs.

najauši atrodu teiklā.

Latgolys Radeja beiguse gavieni

Latgolys Radeja atsuokuse raidiešonu latvyski. Krīvu laiki nabeja ilgi, koč šaļtim bezcereigi – 55 dīnys.

Dūd, Dīvs, saiminīka rūku, kierīni i apjiemeibu. I pazemeibu saprast sovys klaidys i īsaklauseit ūtrā – sasaprast kūpeigu dorbu lobā.

Ceru, ka itei vysai Latvejai byus loba vuiceiba. Cik vīgli ir pagaisynuot tū, kas jau ir. I cik gryuts ir otkon dabuot atpakaļ tū, kuo vaira nav – volūdu, dzīsmi, saimi, tāvaini, sātu, vaļsti.

Vakar ap sešom stuņdem vokorā Aņss Ataols Bierzeņš atrakstēja: I golvonais, ka itam myusu dorbam niu irā konkrets rezuļtats: divejis stuņdis atpakaļ ar Bykouskūs Teni bejom Rēznis LRTC tūrnī i daslēdzem Latgolys radeji. Niu jei skaņ vysūs četrūs raideituojūs. Ar tū es myusus vysus sveicynoju!!! 🙂

Latgolys Radejis sātyslopa – www.lr.lv – ar teikla radeju i latgalīšu dzīsmem Latgolai i vysam pasauļam.


Tikkū sajiemu Valda Labinska izsyuteitu presis relizi.

Latgales Radio atkal ēterā ar latgaliešu dziesmām un latgaliešu valodu

Latgales Radio atsāka darbu trīskārši svarīgā datumā – 25. martā. Tā ir diena, kas ir ne tikai prieka, bet arī piemiņas, un cerību pilna. Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, Kunga pasludināšanas dienā, vai vienkārši pavasarīgajā Māras dienā mēs atslēdzām svešo radio staciju un atsākām raidīt savu programmu. Latgales Radio ierastā latgaliskā formāta piespiedu klusuma periods līdz ar to bija 55 dienas garš.

25. marta pēcpusdienā sākām raidīt testa režīmā, bet jau sākot ar ceturtdienu, 26. martu, priekšpusdienā atgriežamies ēterā ar ziņām un citiem informatīviem pakalpojumiem mūsu klausītājiem Latgalē un visā pasaulē. Līdz mūsu tehniskās bāzes un redakcionālo spēju atjaunošanai paies vēl dažas dienas, bet, paredzams, aprīlī varēsim nodrošināt visu, kas nepieciešams modernai un saviem klausītājiem atvērtai radio stacijai.

Latgales Radio 30.janvārī pārtrauca darbu ierastajā formātā, jo jaunie īpašnieki nolēma, ka latgaliskais nav perspektīvs bizness, kaut arī agrāk, to pērkot, solīja ko citu. Tomēr ar to netika pielikts punkts Latgales Radio, jo pircēji, steidzoties pārņemt mūsu radio un sākt kaut ko citu, pieļāva vairākus likuma prasību pārkāpumus.

Pircēju klaji pretlatgaliskā rīcība izsauca ļoti aktīvu pretestību, un pārsūdzot pirkšanas-pārdošanas darījumu Valsts Notārs 2009. g. 23. martā parakstīja lēmumu, ka visas 2009. g. 29. janvāra izmaiņas Uzņēmuma reģistrā atceļamas un tās zaudējušas savu spēku no paša sākuma. Latgales Radio un tā juridiskā saimnieka „SIA MG Latgolas Bolss” stāvoklis atjaunots, kāds tas bija līdz 2009. g. 29. janvārim. Līdz ar Valsts Notāra lēmumu SIA „MG Latgolas Bolss” un „Latgales Radio” jauno īpašnieku un Valdes locekļa darbība no 2009. g. 29. janvāra līdz 2009. g. 23. martam uzskatāma par nelikumīgu, apstrīdamu un nepamatotu. Valsts Notārs uzdeva lietas atbilstoši likuma prasībām sakārtot 60 dienu laikā, tas ir it īpaši attiecībā uz uzņēmuma mazo dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu un atbildīgā Valdes locekļa pārvēlēšanu. Jāpiebilst, ka šāds Valsts Notāra lēmums, kas atbalsta mazo uzņēmuma dalībnieku tiesības, Latvijas juridiskajā praksē ir retums.

Latgales Radio skan ēterā, un mēs ceram nākotnē saņemt vēl lielāku atbalstu, lai mūsu radio paliktu pastāvīgi. Sabiedrības reakcija klusēšanas periodā pierādīja, ka tūkstošiem cilvēku tā ir tik svarīga, lai viņi kļūtu aktīvi tās atbalstītāji. Ceturtdien Latgales Radio ēterā sacīju: „Paļdis klauseitōjim, dažaidūs akciji i koncertu organizatorim, paļdis Pastoveigōs Paleidzeibas Dīvmōtes aizlyugumim un novenas skaiteitōjim, paļdis pašvaļdeibam un vysim, kas beja dūmōs, vōrdus un dorbūs ar myusim.” Bez šī atbalsta neiztikt arī nākotnē.

Latgales Radio ir nepieciešams plašs pastāvīgs atbalsts, un tai ir nepieciešams liels jauns finansiāls ieguldījums, lai tā kļūtu par tautas radio. Tādēļ tiks turpinātas sarunas ar cilvēkiem, kas ir ar mieru ieguldīt savus līdzekļus Latgales Radio, jo bez naudas neiztikt. Līdzekļu apjoms ir ievērojams, jo, lai notiktu galvenā īpašnieka maiņa, nodrošinātu darbu nākotnē un attīstītos, jāiegulda aptuveni 100.000 – 200.00 LVL nākošo gadu laikā. Nākotnē informēsim par nepieciešamajām izmaiņām: cilvēkiem, kas gatavi nākt talkā, viņu godaprātu un nākotnes iecerēm, lai mums būtu sava Latgales Radio, visas tautas radio.

Valdis Labinskis, Latgales Radio direktors

Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialu)

Ontona Skrindys konferencis referats

kas raksteits iz statiņa

tai kai maņ ir nanormals slinkums kū ta raksteit pošai – i kur ta vēļ publiski (tys nikuo, ka skaiteituoji vaicoj), tod es izdūmuoju attaisēt Guglis Rīderi (Skaiteituoju) i pasavērt, kū roksta cyti. sovā ziņā tys ir tai pateikamai – salaseit sovu autoru kolekceju i pa laikam pasavērt, kas jim jauns gadiejīs i par kū jī roksta.

tod nu atrodu nirdzeigu apkūpuojumu – roksti iz statiņa.

maņ patyka itys: Я скучаю по времени, когда был деревом.

Latgalīšu Gazeta (26.09.2008.)

jaunais numers ite.

Pārkiuņa karte

Izaruod, teiklā var apsavērt, kur sper pārkiuņs.

vysu, vysu Latvejai

Vakar puorskaitieju diskuseju par latgalīšim, kur figurej ari muns vuords. Paļdis Dacei par saiti. Poša ni es maklātu, ni maņ vajag.

Maņ tūmār ruodīs jūceigi tī ļauds, kas Latveju taisa nu kluču.

Back to top