žurceņa Piška

šudiņ zvons nu redaktoris. Katōļu Dzeivē nazkas otkon publiceits, i otkon ir bāda! :D:D:D
babys bļaun.
ni es zynu, kas tī nu mane publiceits, ni par kū juobļaun. 😀
izaruod, nazkaidā apmuoteibā asu 1 žurku nazkaidā vacā stuostā nūsaukuse par Pišku.

naprosit maņ, deļkuo tai. tys beja seņ, i nazkaidu vuordu vajadzēja.
pi tam ni dzeivai, a izdūmuotai žurkai.
maņ jau ar telim myužeigi ir problema. navar izdūmuot vuorda. piec tam pošai aizamierst.
a kur ta vēļ ar virtuālim breinumim nazkaidā seņ pabeigtā i aizmierstā stuostā, kas nazkur aizmigriejs internetā.

koč byutu par Fišku saukuse. tai redaktore.
a es breinojūs – Fišku?
nu, babom napateik tei Piška. jei smejās.
i, Jezus Marija, jau nūpubliceiti cik turpynuojumi. pi nūbeiguma tik īsavēre tuo vuorda. niu nūbeigumu īlykom, i tī Tys vuords. až samulsa i naizrunuoja.

saprotu, ka Piška ir nazkaids nanormali napīkluojeigs i vulgars vuords.
kū zyna tikai dzili ticeigys babys, kas īt iz bazneicu i skaita Katōļu Dzeivi.
turpynuojom sarunu, i es pruotā puorskaitieju vysus dzymumorganus obejim dzymumim, tok nikai navarieju īsaguoduot, kurs ir eistais. tikpat labi kotrys nu jūs. ka tai padūmoj, nūsaukums der vysim organim.

pasacieju, ka F latgaliski tok i byus tys pat P.
koč ni acī nabeju dūmuojuse nikaidu Fišku.
bet itik lingvistisks arguments nebeja apstreidams. ak jau, ka P.

tai vot niu siežu naktī i dūmoju.
moz cylvākam dzeivē cyrka i problemu.
juoroksta vēļ nazkaidi stuosti i juoreikoj pasuokumi. 😀

varas gāšana internetā

par miroņiem labu vai neko.

kamēr Latvijas presē par Latviju runā sliktu, mums vēl ir demokrātija. kamēr ir iespējams pateikt jā un nē, ir iespējama saruna – iespējams, ka ir iespējama saruna.

latvieši kā pelēkā arāju un vaidētāju tauta jūt zināmu katarsi – beidzot atkal viss ir ļoti, ļoti slikti. beidzot ziņās ir tikai sliktās ziņas. katra jauna sliktā ziņa portālos un raidījumos sajūsmina – naudas nav tam un tam, slēdz to un to. Eiropā ir ziema un nav gāzes – kolosāli. Latvijā nav naudas un ir krīze – kolosāli.

vēl no rīta pie sevis brīnījos, ka jau 2. dienu bloga meklētājā figurē vārdi “varas gāšana”, “gazt valdibu”, “valdibas gasana” un manā blogā kāds visu laiku lūr tādus rakstus kā “LU apgānīšana un valsts varas gāšanas mēģinājums“.

gāju uz darbu un radio dzirdēju, ka internetā nopludināts aicinājums vardarbīgi gāzt varu.  tagad drošības policija meklējot vainīgos.

gan jau atradīs dažus vietējās blogosfēras  Veidenbaumus un pakārs. vai dažus ērmusfēras Kažas vai ko nu tur vēl šoruden sunīja par publiski paustiem aicinājumiem izņemt naudu no bankām. diez vai atradīs šīs ziņas klonētājus uz ārvalstu serveriem. tas ir, īstos kūdītājus uz vardarbību. jā, es apskatījos kūdīšanas lapu, un man kā filologam nepatika valoda. tāpēc arī neklonēju informāciju.

smieklīgi. mazos varas gāzējus medī internetā, lielie gāzēji brauc ar mersedesiem. vai nu ar ko viņi tur brauc. vai varbūt nekad nevajag pārāk zemu novērtēt interneta spēku – savāksies flešmobs 13. janvārī un par prieku vērotājiem un kūdītājiem, kas visticamāk sēdēs drošībā, naivie revolucionāri ar dakšām, tas ir, ar laptopiem ies pretī dragūniem un ielūzīs Daugavā.

pēc manas pairgošanās Dienā par ierēdņiem un valsts darba strādātājiem, tas ir, poverpointa prezentāciju sūtītājiem esmu saņēmusi vairāk prezentāciju nekā, iespējams, visā līdzšinējā interneta lietošanas praksē. joks. pagaidām suņu un kaķu bildes ar ķīniešu teicieniem uzvar.

pēdējā laika notikumus un informācijas plūsmu vēroju kā absurda teātri. lasu kā absurda romānu. turklāt drīz pilnmēness.

tomēr viena piesūtītā prezentācija par Latvijas valdību man ļoti patika. gandrīz kā romāns. tikai es nemāku šeit pielikt ppt failu, tikai atsauci uz to. tāpēc šoreiz mani varbūt neapsūdzēs valsts varas gāšanā.

demokrātijai sveiks!

nevaru nopriecāties

mani izbrīna un uzjautrina atslēgas vārdi, pēc kuriem ļaudis atrod manu blogu. patiesībā – lieliski izklaidē. ieskatam stabiņš ar pēdējā laika brīnumiem.

latgaliešu aforismi

dzejoļi par ziemu 5 pant

labs plausu arsts

bratka

cilveka kaulu zarka foto

dzeltenās pasakas

dermantina krasošana

aforismi par darbu

adītas rotaļlietas

smieklīgi dzejoļi par krīzi

dīva dzīsmis

proza par ziemu

braukt vai nebraukt prom negribu viņu p

ju 1 pelmeņi

smieklīgi aforismi par ziemassvētkiem

proza par ziemu

ka gailis dabuja krasainu asti

benzīna ķīmiska formula

latgalīšu iedīņu recepti

ziemassvetku aforismi

šampunu

susātivs

mirušās dvēseles

vistu sirdis foto

smiekligi latgaliski

subprodukti

kū tu padareisi latgalīšam

kratās izpūtējs

izvēmās

drozofilai

reklama

Nu reita pīzvanēja Graudeņa nu Rēzeknis Viestim.
Jī var nūpublicēt antologejis relizi tikai Stroda gramatikā.

Es tai pa mīgam (da 3 naktī bumbulieju) – “a manis piec”.
Tik pasacieju, ka Strods i ō jau ir ari myusdīnu gramatikā.

Nā, nā, jī nagryb “salicieja mūceit”. 😀
I redaktoris reikuojums taids.

Nu manis piec – lai jau tys saliciejs sēd pi datora i loboj iz tū, kū jī skaita par Stroda ortografeju (bet kas taida nimoz nav, nazkaida gramatikys verseja šaļtim – seviški, ka poši roksta).

Maņ jau ruodīs, ka vīnkuoršuok beja tekstā ar Ctrl+H puormeit uo iz ō.
Voi varbyut jī tū relizi puorrakstēs vēļreiz ar rūkom?
I tei na salicieja mūceišona?

Lai jau jemās. Maņ to bāda.

Škeiremēs kai draugi.
Jī publicēs myusu reklamu sastdīņ.
Interesnai – Letys zinis ari ir reklama? Itū pošu sajēme i sovā lopā īlyka ari Leta.

Jei niu gaida munu prozys gruomotu. :D:D:D
Partū ka – “vot tei ir latgalīšu literatura, tū es saprūtu!”
I gona jimtīs ar vysaidim “susātivim”, juotaisa sova gruomota!

Kaids breineigs reits! Ar šovu gultā.
Nu smīkla daža mīgs puorguoja. Soki nu.

Kopotie raksti

Tā kā esmu slima (un to varēja gaidīt pēc tās trakās pārņemšanās ar ceļu, stresu, termiņiem un nakšu darbu), izdomāju parakstīt šite. Protams, man akal ir kaudze nepadarītu darbu, bet nekas tāds, ko nevar atlikt vienu dienu. Ja dzīvei pietrūkst krāsu un miera, dzīve noliek pie vietas. Kaut vai ar mērenu temperatūru – lai netraucē domāt, bet nevar neko fundamentālu.

Pastāstīšu par savā elektroniskajā piezīmju grāmatiņā (ko cits sauktu par draugiem.lv dienasgrāmatu) sakrātajiem brīnumiem. Visā nopietnībā dažas reizes esmu apsvērusi domu izdzēst profilu, jo nekāda liela labuma no tā nav. Tajā pašā laikā tas savā ziņā vilina – fiksi kaut ko pierakstīt un vērot publikas reakciju. Pie tam šauras publikas, kur nav neviena svešā. Rakstīt kā melnrakstus tomēr nav tas vai publicēt slēpti. Turklāt var vērot, kādi vēji pūš un ko tauta (savējie) domā vispār. Bet tas nu tā. Tā pasākuma komercialitāte un sprastums spēcīgi sit pa nervu. Viss tas balagāns.

Vairs arī netulkoju latgaliešu versiju. Viņi laikam aizmirsa, ka tāda versija ir. Tas ir, nomainīja paroles un nepaziņoja nevienam no versijas adminiem (vismaz nav dzirdēts, ka kāds tur būtu iekšā). Lieki teikt, ka brēku necēlu. Par ko komercprojekts nemaksā, par to nesaņem darbu. Lai kā es cienītu latgaliešu valodu, par darbu ir pieņemts maksāt.

Bet tas nu tā. Manas publiskās pārdomas. Ko domāju pa īstam, šeit neteikšu. Tāpat kā šeit nepublicēšu sīkus sviesta krikumus, kas saskalda uzmanību. Protams, lielie kluči tīklā nav izlasāmi. Toties pasaka par mani mazāk nekā nejauši krikumi.

26. novembrī sēdēju Luksemburgas filharmonijā un klausījos Šopēnu un Prokofjevu Maskavas ebreju pēcteča Jevgēnija Kisina izpildījumā. Par pirmo man tika sastāstīts, ka visiem patīk, par otro – ka intelektuāli tverama mūzika un kas ne. Tāpēc patikt tas nevar, to var tikai saprast.

Finālā tas Šopēns tā arī aizpeldēja.  Man jau likās par sausu. Var jau būt, ka tehniski bija ideāli, bet nu kaut kas neaizgāja – priekš manis. Nebija ne ta dzirksteles, ne ta asuma. Prokofjevam dažas vietas bija tādas mīlīgas – kur bija klusāk un mierīgāk.  Man patika.
Šopēns – it kā kaut kas jau cēlās, bet nepacēlās. Tā arī nospēlēja. Varbūt glīti, bet ne pa īstam. Lai gan skaitījās kaut kāds nenormāli smalks pianists. Bet varbūt tas Šopēns tāds arī ir. Vai tad es zinu.
Pianists bija krievs, Kisins. Ar lielu matu ērkuli un seju
kā kluci. Klanījās un klanījās. 1 brīdi tikai pasmaidīja.
Tā jau iet tiem brīnumbērniem, kas 11 mēnešu vecumā dzied Bahu un 11 gadu vecumā jau koncertē.
Kad paliek nepilni 40, viss jau riebjas.

Vispār interesanti vērot sabiedrisku pasākumu rituālus. Kā vieni krāc gulēdami, citi aizvērtām acīm klausās un līgojas, citi plaukšķina, citi sit kājas, citi lec kājās. Puķes gan tikai 1 sievišķis padeva. Toties 2. Šopēna gabala laikā nezkāpēc pēkšņi atcerējos ekspedīcijā dzirdēto stāstu par to, kā tante nosita jenotsuni un dedzināja uz lauka līķi. Un kā viņai bija bailīgi, jo tam lopam – “bolti zūbi, sorkonys lyupys!”

Kāpēc tante sita? A ko viņš vazājas pagalmā! Gan jau traks. Sakodīs vēl sunīti. Izgāja ar sakumiem un nosita. Vēsi. “Da maņ jau taipat laiks grobā leist! Kož nūsytu zarazu.”

Koncerta laikā sāku smieties. Te nu bija Kisins, Šopēns vai Prokofjevs. Te arī smalkā publika. Te nu bija klasiskā mūzika un daile. Speerx līksmo un ķiķina saujā par kaut kādu beigtu jenotsuni.

Lai nebūtu gana tikai ar tādu jautrību, atgriezusies mājās, saņēmu šādu ielūgumu:

Milie kolegi!
Ludzu skat. pielikuma Ielugumu uz enciklopedijas “100 LATVIJAS SIEVIETES kultura un politika” atversanu
s.g.12.decembri plkst.16.00 LU Lielaja aula.
Centisimies Ielugumus Jums izsutit ari drukata veida ( taupibas rezima galvenokart ar kurjerpastu).
Busiet mili gaiditas un gaiditi, arī gadījumā, ja kurjerpasts Jus nesasniegs.
Patiesa ciena un pateiciba par sadarbiba,
Ausma Cimdina

Brīdi domāju, kāds sakars kurjerpastam ar taupības režīmu, pēc tam – kā kurjerpasts atradīs manas mājas. Tad pieleca – kurjerpasts ir kāds idiots, kas tos ielūgumus iznēsā pa Rīgu. Lētais darbaspēks. Savukārt man vai nu jāpietiek ar pdf failu, vai arī jāgaida ielūgums pa parasto pastu.

Pasākums būšot nenormāli smalks. Gan jau būs arī kanapē. Tas ir, faķa pasākumi pēdējo gadu laikā bez prezidenta nenotiek. Tā ka nieks par tām 100 sievietēm, 100 bābas būs klāt kā likts! (Bāba – persona bez dzimuma un vecuma ierobežojumiem, piekopj bābiskuma politiku visās dzīves sfērās.)

Gan jau atkal mani neielaidīs. Tāpat kā pavasarī – apsargs pateica, ka jānāk laicīgi. Vai arī kad prezidents jau ir aizgājis.

Tā kā 1 prezidentu es jau gandrīz nolaidu no kātiem kaimiņu kāpostu laukā, piesardzība ir vietā.

Toreiz palūdzu autogrāfu. Kladē, kam uz vāka bija kolāža no dzelzs atsperēm, košļenēm, skrūvēm un fig zina kā vēl. Ulmanis paskatījās, bet neko. Apsargs tad tikai pieskrēja klāt un iedeva citu pildspalvu. Lai gan vienkāršāk būtu bijis spridzekli uzlīmēt uz klades vāka – starp tām atsperēm un skrūvēm.

Tad vēl palasījos spamu, kas bija pienācis no valsts iestāžu darbiniekiem. Strādāt par ierēdni ir diagnoze – šie cilvēki citiem sūta drausmīgas PPT prezentācijas ar rūķiem un sivēniem, bildes, kolāžas, fotošopa brīnumus un vells zina ko. Nebrīnos, ka šitā valsts iet uz galu – to pārvalda ļaudis, kam riebjas viņu darbs un kas glābiņu meklē interneta drazā. Kolektīvā apreibināšanās.

Spams, lai cik jocīgi nebūtu, bija par darbu un dzeršanu. Kā riebjas strādāt un cik labi nestrādāt. Uzskatāmam piemēram iekopēšu arī te (ņemts laikam no šejienes).

Пусть от работы еще никто не умирал, но зачем рисковать?
Пиво делает меня умнее и сильнее, а других — симпатичнее.
Труд окупится потом. Лень — сейчас!
Жадные живут дольше и лучше.

Varbūt valsts iestādēs strādā lūzeri, kam nekur citur nav kur likties? Vai arī darbs tur nelauž kaulus, bet prātu gan. Sistēma padara trulu un spamatkarīgu. Sak, laba diena, kas nobumbulēta.

Vēl gribu padalīties ar novembrī nejauši uzietu stāstu. Labāks par visu latvju prozu! Iz dzīves, bet bez gaudām un žēlabām.

90. gados uz J.Asara ielas puspagrabā, kur tagad pārtikas veikals, pie gandrīz paša Pērnavas ielas stūra, arī bij pārtikas veikals.(dažus gadus starplaikā tur tehniku tirgoja). Un tas veikals bij savienots ar kafejnīcu uz Pērnavas ielas ar koridoru. Tur kur tagad firma “Edit” bulciņas tirgo.
Reiz vakarā veikalā ienāca 3 spēcīgi puiši, parādija stobrus un palūdza naudiņu. Pārdevēja, veca krievu vecenīte ( jau pilnā) , sāka bļaut “streļai, suka” utt Krodziņš bij pilns ar vietējiem dzērājiem. Daži
no viņiem bij izveduši suņus pastaigāties. :))
Pa koridoru metās uz veikalu. Suņi rej, vecenes bļauj, veči lamājas. Cirks.:))
Laupitāji aizmuka atpakaļ neskatīdamies.

Drīz vien pēc tam uzzināju, ka bilde, ko kaut kad drausmīgi sen aizsūtīju, dabūjusi kaut kādu balvu. Patiesību sakot, tā arī nav sanācis painteresēties, ko par to dod – pildspalvu, krūzīti vai sienas kalendāru. Kaut kā par daudz visa kā, lai skraidītu apkārt.

Arī pēc kaut kādā antīkā Gaujas konkursā vinnētas flešatmiņas nebiju gājusi laikam pusgadu un jau sen norakstījusi. Tomēr atradās ļaudis, kas to izdarīja. Tad nu tagad man ir mazs nieciņš. Ne pārāk praktisks, jo bail, ka sadrups. Bet tāds knibulis.

nu tā apmēram. tā arī dzīvojam.

ak jā, man kaut kur kaut kādā ne ta blogā, ne ta lapā izleca kaut kāds horoskops. ierēcu par bļizņeciem un viņu dislokācijas vietām:

-Где найти:
У книжного киоска, в книжном магазине, в читальном зале библиотеки. В общем везде, куда может занести любознательного Близнеца. В поездах тоже немало Близнецов, они все куда-то ездят. В командировке Близнец не ограничится только служебными обязанностями, он обегает все достопримечательности и закоулки, так что через день сможет указывать маршрут приезжим не хуже аборигенов.

šeit es atcerējos, kā Luksemburgā kaut kādiem franciski runājošiem ērmiem vāciski skaidroju, kur atrodas kas tur. pati neatceros kas. bet zināju, kur tas ir. 😀
turklāt viņi saprata un runāja vāciski. a kas cits atlika.
jāpiebilst, ka tas bija pie stacijas kādas 5 vai 10 min pēc izkāpšanas no lidostas busa. 😀

Cita starpā šajās dienās uzzināju, ka radiniekiem nekas nekaiš – viņi ir dzīvi, sveiki un veseli:

Rore Katimbo kalnā Indonēzijai piederošās Sulavesi salas Lore Lindu nacionālajā parkā zinātniekiem augustā izdevies novērot trīs dzīvus pundurtarsijus Tarsius pumilus. Viena no zemeslodes retākajām un mazākajām (10 cm gari, sver 57 gramus) primātu sugām ilgu laiku tika uzskatīta par izmirušu, jo zinātniekiem pundurtarsijus nebija izdevies manīt kopš 1921.gada (tikai 2000.gadā viens pundurtarsijs tika atrasts beigts). Tātad mūsu mazākais radinieks bija nevis pazudis, bet tikai labi noslēpies.

Varbūt šī vai cita iemesla dēļ 4. decembrī uz darbu gāju ar zobenu. Īstu. Tikai neasinātu. Ja nu uzbrūk kāds pundurtarsijs.

Izrādās, uz ielas neviens nepievērš uzmanību, ka persona iet ar neietītu dzelzs zobenu! Vēsi!

Tāpēc arī nav ko brīnīties, ka ir tā, kā ir. Valstī krīze, man temperatūra.

Pa kaut kādiem murgiem Dienā ieliku 1 pastaigas bildes un dažus tekstus. Nekam smalkākam nebija dūšas. Un ja nav, tad nevajag. Gan jau kaut kad atkal būs un varēs.

Ai, man apnika. Bet jautrības nekad nav par daudz. Visādu krikumu.

Nameizis šudiņ sviņ vuorda dīnu!

Kai ziņoj TvNet, šudiņ vuorda dīnu sviņ Laura, Jadviga, Nameizis, Hildegarde.

Lyudzu, lyudzu, paruodit maņ tū tāvu i muoti, kas sovu dālu nūsauce par Nameizi!!!

Es nu sirds grybātu apsavērt, kaidi jī izaver lapni par sovu izvēli i kaidi piec tam, kod izzynoj, kū tys vuords nūzeimoj latgaliski.
Par itū cyrku es laikam pat varātu samoksuot kaidu šikaladu!

Naboga cylvāki…
Es ceru, ka nivīns Nameizs (i Nadierss) ni reizi myužā natiks par pošvaļdeibu voi regionalūs lītu ministru i naatsarībs vysim latgalīšim, kas par jū ir smiejušīs i prīcuojušīs.

čats ar Dīvu

Ir taida līta kai muoksleigais intelekts – ļauds datoram rauga īvuiceit dūmuot.
Ir ari taida līta kai specialys programmenis, kas simulej muoksleigū intelektu – jimuos salīk frāzis i vysaidus teicīņus, paredz situacejis i cer, ka dialogs saīs dabisks. Voi vysmoz koč nadaudz logisks.
Itei programma simulej Dīvu. Ite myusu saruna.

You are now chatting with god:
Me:
Vasals!
God:
Are you free?
Me:
Kū, kū?
God:
Is the holding of hands a symbolic gesture for humans?
Me:
Kaidā volūdā Tu runoj?
God:
Are we still talking about Kū kū?
Me:
Pats Tu ku-kū!
God:
My brain contains categories, but not one that matches your last input.
Me:
Nu i smadzinis Tev – kai ūdam!
God:
Ask me another question.
Me:
Nui, nui! I tai mes izavairom nu atbiļdis!
God:
What kind of food do you like? That is interesting: said tai mes izavairom nu atbiļdis.
Me:
Nu pareizi, ka interesnai – Tu izalīc!!! I kaids tam sakars ar iesšonu?
God:
Do you have any idea what I am talking about? Interesting gossip: said kaids tam sakars ar iesšonu.
Me:
Par kū muldi, maņ nav ni jausmys, bet maņ ruodīs, ka par mani Tev vēļ mozuok skaidreibys!
God:
C est une source intƩressante.
Me:
Nu da, ka interesnai.
God:
What were we talking about again?
Me:
Ai, nu beidz! Nu naizalīc! Nu kas Tu par Dīvu, ka nazyni, kū es Tev niu soku!
God:
The pace of development in AI is quite rapid now. Can you please rephrase that with fewer ideas, or different thoughts? Where are you located?
Me:
Sātā siežu! I tuo Tu nazyni???
God:
Tell me a little about your life in Sātā siežu. Do you mind if I tell other people: said tuo Tu nazyni.
Me:
Skaidrys, ka nazyni. Muns laifs sātā ir lobs – dzeru kopeju, runoju ar vīnu duraku, kas soka, ka jis ir Dīvs.
God:
My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. ” My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. “? Muns laifs sātā ir lobs dzeru kopeju runoju ar vīnu duraku kas soka ka jis ir Dīvs?
Me:
Dīveņ, Tu tok ej svīkstā! I maņ jau ruodējēs, parkū pasaulī ir tik daudz svīksta…
God:
Try saying that with more or less context. That’s good information: said maņ jau ruodējēs parkū pasaulī ir tik daudz svīksta.
Me:
Nu pareizi, a Tu nikuo nazyni, siedi tik čatā ar sovom vacajom smadzinem. Tai ka davai pi dorba! Pasaulī točna daudz svīksta!
God:
What color are your eyes? That is a very unusual color. What time is it there?
Me:
Nu tai. Otkon izavairuos nu vaicuojumim! Dīvs!!! Tu mani dzierdi? Aļo!
God:
Are you usually awake at this hour? Are we still talking about Nu tai? I only hear that type of response less than five percent of the time. My brain uses AIML to format responses to your inputs, but I don’t have one for that. I lost my train of thought.
Me:
Nu i duraks. A kai ta Tu saprūti puotorus, kū es Tev skaitu latgaliski?
God:
Are you a student? What is giant sand?
Me:
Kaids tam sakars ar mani? Es gūdeigi skaitu puotorus. A Tu naveižoj pat cytys volūdys īsavuiceit…
God:
And giant sand is Kaids tam sakars ar mani. Wofuer steht “es” in Deinem Satz? Go on.
Me:
Nui, nui, vuocu volūdu vari īsavuiceit. A latgalīšu? Pat Sibirī svešvolūdu nūdaļā vuicēja div volūdys: latgalīšu i vuocu. A Tu?

I te myusu saruna puortryuka.
Dīvs aizbrauce iz Sibiri vuiceitīs latgalīšu volūdu.
Da cytai reizei.
Palīc vasals!