Dzīve pēc fotoradariem

Ekrānšāviņš no twitter.com

Nevienu fotoradara kvīti tā arī pa visu šo laiku neesmu saņēmusi. Ne jau tāpēc, ka nebraucu. Un ne jau tāpēc, ka nebraucu ātri. Braucu gan daudz, gan ātri.

Tikai gandrīz nekad netrakoju – ne krēslas laikā mežā, kad tur var vazāties zvēri, ne dienas laikā apdzīvotā vietā, kad uz ceļa var izskriet bērni, izslāt pensionāri vai izripināt kāds aizdomājies māmiķītis ar ratiem, ne arī apdzenot nepārskatāmā vietā. Par savu dzīvību esmu atbildīga es pati, nevis apdrošinātājs vai valsts. Valstij par mani ir piekāst, jo cilvēku gaļa Latvijā ir lēta.

Iemesls drīzāk ir veiksme. Pat policija padsmit gadu laikā mani ir apturējusi tikai apmēram 5-7 reizes. Lielākoties tāpēc, lai novēlētu laimīgu ceļu. Neesmu iedevusi nevienu kukuli. Vienreiz pēc sadursmes esmu lāpījusi mašīnai bamperu. Pāris reizes esmu gandrīz saskrējusies stirnām, kas tomēr bija pāris metrus par tālu. Vienreiz – diviem aļņiem, kas slāja pāri ceļam un ko pamanīju nejauši, jo starp viņu pelēkajiem siluetiem iespīdējās pretim braucošās mašīnas ugunis. Pāris reižu par mata tiesu neuzbraucu cilvēkam, kas tumsā pēkšņi iznira manā priekšā uz asfalta. Pāris reižu esmu izvairījusies no smagām avārijām. Un tikai pēc tam sapratusi – domāt jau nemaz nebija laika, bet izvairījos. Pat jenotsuni tikai notriecu, viņš pēc brīža atjēdzās un, īgni burkšķēdams, ielīda kviešos.

Tā ir plika veiksme, ka es esmu dzīva un visas manas mašīnas ir dzīvas. Veiksme, ka nekad neesmu maksājusi par pārsniegto ātrumu. Ka nevienu neesmu sabraukusi.

Man ir veicies neietest pakaļā nevienam pēkšņi pie radara strauji bremzētājam. Un neietest purnā nevienam, kas strauji metas apdzīt un paļaujas uz veiksmi. Un veiksme arī smaida. Jo esmu slīdējusi pa nekaisītu asfaltu un cerējusi – kaut tik nebūtu kādas rises vai bedres un izdotos noturēties taisni, kamēr izdosies lēnītēm nobremzēt un sajust mašīnu braucam. Un esmu uz šosejas blīvā satiksmē spraukusies pa sniega putru gar pašu metāla apmali, nespēdama ne nobremzēt, ne iebraukt grāvī, jo cieši aiz manis brauc smagais, pretējā joslā stāv nosprādzis smagais, bet pretī nāk kolonna un pa manu joslu pretī nesas kravas buss. Visbiežāk visu nosaka centimetri un veiksme. Reizēm uz divjoslu ceļa ir gana vietas gan sniegam un bedrēm, gan mašīnām trijās joslās. Gan dzērājam, gan stopētājam. Gan noplīsušam furgonam, gan traktoram. Gan lēnajam čunčinātājam, gan trakajam apdzinējam.

Ekrānšāviņš no apollo.lv

Mani kaitina liekulīgā fotoradaru propoganda. Bez fotoradariem pasliktinājusies drošība. Bez fotoradariem visi skrien. Bez fotoradariem mēs visi mirsim.

It kā ar fotoradariem mēs bijām drošībā, it kā skrējēji neskrēja, it kā neviens nemira. Fotoradars ir iespēja braukt ātri ar pēcapmaksu. Un veiksmes gadījumā nemaz neuzķerties.

Tracina liekulība. Kā gan manu dzīvību varētu izglābt brikšņos un nezālēs noslēpta kaste pārskatāmā un taisnā posmā kaut kādā ļaužu un civilizācijas pamesta miesta nomalē, kur pēc likuma jābrauc uz 50 km/h, jo kādam licies, ka apdzīvotas vietas zīmi jāuzliek nekurienē. Kāds tam vispār sakars ar satiksmes drošību?

Es braucu pa Latvijas ceļiem un ielām, jo man ir jānokļūst mērķī. Ja man nebūtu jātiek uz Viļāniem, Rēzekni, Cēsīm, Upīti, Kalnciemu, es tak mūžam nelīstu uz ceļa.

Mani kaitina būt medījamam zvēram, ko ķer ar viltīgi izvietotām lamatām. Mani besī būt potenciālam noziedzniekam. Naudas āderei.

Tieši tāpat mani kaitina autoratlīdzību nodoklis zibatmiņām un diskiem. Kāds mani nosauc par datu zagli, vēl ilgi pirms es pati esmu radījusi savas bildes un savus tekstus un saglabājusi datora atmiņas nesējos.

Ja fotoradaru mērķis ir glābt manu dzīvību, tad kāpēc par manu dzīvību ir piekāst ceļu uzturētājiem, būvētājiem un projektētājiem?

Braukt pa bedrainu šoseju ar izdauzītu un šķībi greizi salāpītu asfaltu, jo naudas pietiek tikai mega projektiem ar lieliem “otkatiem”, ir normāli un mana atbildība. Braukt pa nekoptu, krūmiem, nezāļu brikšņiem aizaugušu un zariem aizkārušos ceļu ir normāli, jo tas ir 2. vai 3. šķiras ceļš un pati vainīga – ko lien Latvijas laukos, īstā dzīve tak centrā.

Mans līķis būs statistikas vienība – viņa gan vēl varēja dzemdēt un izaudzināt kādus pāris nodokļu maksātājus, bet nu gan jau mēs kaut kā. Uztaisīsim repatriācijas programmu, gan jau vietā atbrauks kāda cita no tās pašas vecuma grupas, no Spānijas vai Īrijas.

Toties tagad visiem tūdaliņiem medijos ir jāstabulē, ka bez fotoradariem mēs visi mirsim. Jo tikai fotoradari Latvijas ceļus padarīs drošus un katrā šoferī saknē nogalinās vēlmi nesties kā psiham. Un katrs Latvijas šoferis to vien tik sapņo kā nesties nereālā ātrumā, katrs šoferis ir pāraudzināms slepkava.

Ja nebūtu fotoradaru, es visu laiku brauktu nenormālā ātrumā un nogalinātu visus, kas gadās man ceļā. Ja Latvijā nebūtu atcelts nāvessods, es nošautu visus, kas mani kaitina vai izved no pacietības.

Vēl vairāk. Vai man vienīgajai liekas, ka, policijasprāt, avāriju galvenais iemesls ir tikai un vienīgi pārāk liels ātrums? Nevis braucēju stulbums un nemākulība. Nevis sabiedrības egocentrisms un nerēķināšanās ar citiem braucējiem, pagriezienu un avārijas signālu nerādīšana, vilkšanās pa ceļu un nelaišana garām. Nevis mašīnu nolietojums un šoferu sliktais veselības stāvoklis, kas liedz pieņemt lēmumus un laicīgi reaģēt. Nevis sabrukušais asfalts un neesošās barjeras krauju un ūdeņu malās. Nevis Latvijas iedzīvotāju pašnāvnieciskais noskaņojums un paviršais braukšanas stils.

Pirms gandrīz nedēļas, darbdienā braucot uz Rēzekni, vidēji ar ātrumu 75-95 km/h braucošā intensīvā satiksmes plūsmā pēkšņi sev priekšā ieraudzīju pirms manis braucošā auto veiksmīgi apdzītu… pensionāra vāģi, kas čunčina pa šoseju ar apmēram 20 km/h, jo viņam uz mašīnas jumta plivinās dīvāns un tā kā prasās apstāties un sakārtot, tā kā varbūt pāries. Faktiski tas bija kā pietuvoties stāvošam auto. Kaut nebūt nebraucu pat ar tai posmā atļauto ātrumu.

Tajā pašā braucienā manā priekšā  uz ceļa pirms asa līkuma izgriezās aprūsējis baļķvedējs, kam bija apnicis stāvēt ceļa malā un kas bija nolēmis negaidīt pabraucam garām vienīgo mašīnu. Nebija vairs laika ne bremzēt, ne izšķirties – priekšā pēkšņi atradās šķērslis, smagās mašīnas kabīne. Apdzinu. Paveicās. Nesanesa. Pretim braucošais furgons, kas parādījās ceļa līkumā, bija mazliet par tālu. Izlocījos starp abām mašīnām. Par ātrumu tobrīd nedomāju. Pēc kilometra vai diviem izslēdzu pagrieziena rādītāju. Kurā brīdī to ieslēdzu, nezinu. Loterijā biju vinnējusi vēl vienu dzīvību.

Par lielu Latviju. Jo sūdīgāki ir mūsu ceļi un mazāks ir droši braucamais ātrums, jo lielāka mūsu valsts.

72 thoughts on “Dzīve pēc fotoradariem”

  1. Malacis! Izcils raksts, precīzi noraksturotas sajūtas.

    “Mani kaitina būt medījamam zvēram, ko ķer ar viltīgi izvietotām lamatām. Mani besī būt potenciālam noziedzniekam. Naudas āderei.”

    Mani arī.

    Tagad, kamēr radaru nav, es braucot atkal uzdrošinos skatīties uz ceļu (uz ceļu !!!).

    Kad ir radari, es skatos uz spidometru. Piedodiet.

  2. +daudz 🙂
    pilnībā piekrītu.
    Tā propaganda masu medijos ir vnk neizturama … šķiet, ka lasītājs tiek uzskatīts par pilnīgāko aitu!

  3. Labi rūkts. Radaraģitācija masu mēdijos sāk jau besīt. Pie jebkuras avārijas – pat ieskriešanas stāvošā auto tiek piesaukts visuglābjošais radars. Statistika redz esot pasliktinājusies. Vai Ķuzis nav pamanījis, ka reizē ar radaru pazušanu iestājies arī rudens ?

  4. Ja nevar noturēt ātrumu, vislaik neskatoties uz spidometru, nav jāatrodas uz ceļa kā vadītājam.

    1. Taisnība. Bet taisni tas uzsvars – pareizs, nepareizs ātrums – arī liek vairāk skatīties spidometrā. Tikai regulāri braucot, piešaujas just mašīnas ātrumu +/- 5-10 km/h robežās.

      1. Tad, dēļ tā, ka kāds nevar piešauties, vajag atļaut nesties pa galvu, pa kaklu?

        Tie radari tāpat tādas nenozīmīgas nobīdes nefiksēja. It sevišķi pie tā, ka lielākā daļa spidometru mašīnās rāda vairāk nekā patiesībā ir.

        Bet, ja kāds nevar tik ļoti piešauties, ka nevar noturēties +/- 15 km/h, tad nu par to ir jāsoda, lai mācās.

  5. Izlādēšanās notikusi. Tagad satiksmē piedalīsies viens mierīgāks cilvēks. 🙂 😉

    Bet, ja nopietni – cilvēciski pareizie uzsvari uzlikti – labs bloga ieraksts.

  6. Jāteic, ka visu arī esi brīnišķīgi novērtējusi. Jo man jau sāka šķist, ka bija kaut kāda mītiska lieliskā dzīve ar un pirms radariem, un kaut kādas nepārdzīvojamas šausmas šajās dažās dienās pēc. To droši vien sauc par sabiedriskās domas ietekmēšanu, lai attaisnotu neveiksmīgus darījumus pagātnē un pamatotu iecerētos “dramatiskos uzlabojumus”, kuru dēļ tagad varētu būt attaisnojami kādi lieli ārkārtas izdevumi. Varbūt arī nē, tomēr tā gaudošana plašsaziņas līdzekļos nevilšus rada tādu sajūtu.

    1. Tas arī rada pretestību – ka manipulē un cenšas iestāstīt. Paņem gūstā un pārliecina, ka esi tā vienmēr domājis.

  7. Un auto skolā tikmēr māca pēc sadursmes ar velosipēdistu iedot tam padzerties no ūdens pudeles šņabi, lai noveltu vainu.

  8. Neko pielikt un neko atņemt, vēl precīzāk manas domas nebija iespējams pateikt. Šādu vēstuli vajadzētu arī izplatīt līdz melīgajiem mēdijiem un valsts amatpersonām.Varbūt kāds no gudrajiem beidzot sapratīs to ko sen jau saprot vienkāršā tauta

  9. Par jenotu gan – nevajadzēja palaist dzīvu.Bet par pārējo arī var pilnīgi piekrist

  10. Cik žēl, ka Ķuzis ar Dombrovski šādus rakstus nelasa…
    Jāretvīto uz viņu kontiem, varbūt tā viena rieva pierē atvērsies…

  11. Bagāts nekļūsi, ja pārāk daudz domāsi par citiem. Tas ir pirmais un galvenis likums naudīgai dzīvei.
    Un ar naudīgiem es nedomāju tādus ,kuri ar tļauties nopirkt jaunu mašīnu un paņemt māju līzingā. Runa ir par tiem, kas pērk luksus mašīnas katru gadu jaunas un mājas būvē kur grib.

  12. Es nepiekritīšu tai daļai par fotoradaru slēpšanu. Ideja jau ir tāda – ja tu zināsi, ka kurā katrā krūmā var slēpties fotoradars (ja tādu latvijā vienmērīgi būtu ap tūkstoti), tad tu brauktu uz atļauto pilnīgi visur. Nav svarīgi kurā krūmā viņš reāli ir, jo tu baidītos braukt ātrāk.

    Ja nepārkāpj ātrumu, tad jau fotoradari netraucē.

    1. Sapnis. Ja visas ceļazīmes būtu saliktas, lai vairotu satiksmes drošību, un nebūtu pārprotamas. Ja radarus liktu vietās, kur svarīgi braukt lēnāk, uzmanīgāk, nevis piemeklētajās vietiņās – kur drošību neapdraud, bet var noplēst piķi no garām braucošās masas. Ja jaunu ceļu, pārvadu uzbūvētu drošu, nevis ar potenciālām avāriju vietām. Un ja cilvēkam interesētu cilvēks, nevis sods.

    2. Fotoradaru uzdevums ir sodīt autovadītājus, kuri pārkāpj ātrumu vietās kur tas ir tiešām bīstami. Tipa melnajos punktos pie skolām, vai vājredzīgo centriem vai citās līdzīgās vietās.
      Es braucu ar atļauto ātrumu un ievēroju zīmes, bet ja es esmu tikko veicis apdzīšanu un atgriežos savā joslā ar 120kmh un ieraugu krūmos radaru ko man darīt? mest pa mēmajiem lai tas kuru apdzinu man ieliek pakaļā, vai turpināt samazināt ātrumu vienmērīgi līdz atļautajam un saņemt par to 30ls soda kvīti, jo esmu braucis ar 120kmh pa sausu labi pārredzamu šoseju kur redzamības robežās ir tikai mans auto un tas kuru apdzinu…

      1. Vadītājs A brauc ar atļauto ātrumu 90 km/h.
        Vadītājs B viņu apdzen ar 120 km/h un atgriežas savā joslā un nobremzē līdz atļautajam ātruma 90 km/h.

        Tā rezultātā vadītājs A ietriecas vadītājam B pakaļā.

        Kā tas fiziski ir iespējams?

      2. FR uzdevums ir fiksēt atļautā ātruma pārkāpšanu un par to sodīt autovadītājus, nevis atrasties pie kaut kādām bīstamām vai melnām vietām. Sekundārais mērķis ir radīt cilvēkos nosacījuma refleksu, ka nav labi pārkāpt ātrumu, jo FR var atrasties jebkur. Šis komplekts tad rada prevenciju, viens bez otra nedarbojās.
        Protams, tu vari mēģināt panākt CSN grozījumus, kur ierakstīt, ka, ja es braucu gaišā, saulainā laikā pa labi pārredzamu šoseju, tad es drīkstu braukt ātrāk. Nu, tik ātri, cik man liekas droši.

    3. “Ja nepārkāpj ātrumu, tad jau fotoradari netraucē.”

      Fotoradari netraucē. Traucē idioti, kas, ieraugot priekšā radaru, met pa mēmajiem. Traucē tie, kas katram gadījumam velkas ar -10..-15 km/h zem atļautā ātruma, kaut tam nav nekāda objektīva iemesla. Traucē nepamatoti ātruma ierobežojumi, kuru pamatošanai nolikts radars.
      Kopš radaru pazušanas satiksme kļuvusi stipri vienmērīgāka, viennozīmīgi. Un minimāli ātrāka.

      1. Tas, ka idioti met pa mēmajiem ( 1 – nekad neesmu redzējis tādu situāciju; 2 – distance jāievēro ), ir idiotu, nevis radaru vaina.

        Būsim pret idiotiem, nevis pret radariem!

      2. Un kā vel met! Piem., uz Vanšu tilta bremzē abās joslās!
        Tur var braukt ar 70, bet nē, nomet uz 45!!!

      3. Ak tad tā ir tā izslavētā “mešana pa mēmajiem” pirms radariem…

        … un es uzskatīju, ka mest pa mēmajiem nozīmē negaidīti bremzēt tā, ka riepas kauc un ABS strādā.

        To, kas notika pirms radariem, es saucu par vienkārši bedzjēdzīgu piebremzēšanu un vilkšanos.

      4. Bet kas attiecas uz Vanšu tiltu, radaru un 70 zīmi – tā ir kaut kāda mistērija, bet es īsti neesmu piefiksējis, ka citur, kur atļauts 70, tik ļoti būtu tendence vilkties. Piemēram, uz Salu tilta visi brauca nu tā vēl puslīdz, 60 – 70.

      5. Velkas tāpēc, ka nav jau atdalītas pretējās joslas tāpēc liekas, ka ātrums liels. Uz salu tilta plūsmas ir atdalītas.

    4. Ja būtu 1000 radari. Ja būtu 100 000 radari … bet ir/bija (plānoti) tikai ap 160.
      Tas saucās ierobežoti resursi, kuri ir jāizlieto noteiktam mērķim. Ja MĒRĶIS ir satiksmes drošība, tad šie 160 radari ir jāizvieto melnajos punktos … vai vietās, kur satiksmes DROŠĪBA ir visvairāk atkarīga no ātruma. Šobrīd bija tā, ka bīstamā vietā nekā nav, bet salīdzinoši drošākā vietā nobāzta kaste.

      Ja valstij būtu 100 000 fotoradari, tad lai uzliek ik pa kilometram uz ceļiem … whatever … bet kā jau teicu – ir IEROBEŽOTI RESURSI, kuri ir jāizmanto maksimāli elektīvi, lai sasniegtu MĒRĶI.

      Pastulbs salīdzinājums – ja bez FR brauksi har skolu uz 31 km/h, tad pamanīsi bērnu, kas izskrējis uz ielas. Ar FR – brauksi gar sloku uz 29 km/h (stingri vērojot spidometru, lai nepārkāptu atļauto braukšanas ātrumu) un nepamanīsi izskrējušo bērnu. Ieguvums … zināsi ar kādu tieši ātrumu būsi to bērnu notriecis.

      1. Pastulbs jautājums, kā gan tu vari noturēt 31km/h bez blenzšanas spidometrā un 29km/h tev rada problēmas, un tu potenciāli brauc nost bērnus, m?

  13. Ja fotoradaru mērķis ir glābt manu dzīvību, tad kāpēc par manu dzīvību ir piekāst ceļu uzturētājiem, būvētājiem un projektētājiem?

    Precīzāk nepateikt.

    1. Tam ( ceļu uzturētājiem, būvētājiem un projektētājiem ) nav saistības ar radariem un CSN ievērošanu.

  14. Jau gadiem vislaik braucu režīmā “S”,kur “S” nozīmē “sēne”. Ietatu savu kruizkontroli uz 90 un nezinu bēdu. Citiem gan ir bēdas, jo tādējādi esmu lēnākais trasē un katram sūda žigulim ir radikāla nepieciešamība mani apdzīt. Bet es bieži braucu uz Igauniju, tura labi ceļi, darbojas fotoradari, vadītāji lielākoties pieklājīgi. Iestatu savu kruizkontroli uz 90 un braucu. Kaut kur priekšā kāds cits auto un es tam netuvojos, kaut kur aiz mugursa vēl kāds un nav viņa mērķis apdzīt jebkuru automobili redzamības robežās. LAtvijas fotoradari mani netraucē ne darbojošies, ne izslēgti. Un patieši nesaprotu visu to jezgu ap tiem. Jo neviens taču nerunā, ka visi tie radari izvietoti maksātspējīgās Rīgas taisnajās ielās. Kaut kur Rīgas tuvumā taisnosmun pārskatāmos gabalos. Nevienā bīstamā vietā, nekad ne pirms bīstam līkuma. Melno punktu statistikai nav nekādas saistības ar radaru izvietojumu. Tātad radariem nav nekāda sakara ar satiksmes drošību. Par ko tad viss burkšķis? Kāda mantrauša kreņķis, ka Ls straumīte kabatā apsīkusi? Vēl kāds iemesls? Es citus neredzu.

    1. Nevajag atkal piesaukt “prātīgos” igauņus. Tikko biju Igaunijā. Braucu prātīgi uz ~95 km/h. Katrs otrais igauņu auto panesa garām un katrs ceturtais aizlidoja garām.
      Ceļi gan viņiem labāki.

  15. Ļoti līdzīgs ir arī mans viedoklis, lieliski, ka ir kāds kas spēj to arī uzrakstīt un dot iespēju citiem padalīties ar šo savā sociālajā vidē, lai parādītu savu nostāju! Paldies.

  16. Cieti.
    Man ir kauns par žurnālistiem, kas “pavelkas” uz vienkāršu, nepārbaudītu info, kas rodas uz vispārējā viļņa fotoradari. 9.10. oktobra Panorāmas sižetā rādītā avārija uz apvedceļa bija nevis fotoradaru problēma, bet gan ceļa remontētāju neizdarība, kas neuzlika brīdinājuma zīmes. Tā ir realitāte, bet par to visi klusē. Cietušajiem vajadzetu iesūdzēt remonta veicējus.

  17. Kāpēc nekur nemin statistikas datus, ka pēc fotoradaru parādīšanās šī gada ietvaros kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis par 7% ???
    Un vai tiešām jau divu nedēļu laikā ir apkopoti satistikas dati, ka tieši tajās vietā, kur visu laiku bija fotoradari, notikuši vairāk un smakāki CSN?
    Un kāpēc tiek uzsvērts, ka sarosīsies piecīšu devēji? Ja nav ņēmēju, nav arī devēju…

  18. Ko lai saka? Uzskatu, ka radari principā ir laba un pareiza lieta – it sevišķi apdzīvotās vietās. Ja cilvēks labprātīgi pārkāpj noteikumus, tad arī labprātīgi ir jāpieņem pienācīgais sods. Tas, ka tos (radarus) kaut kā slikti vai nelabi propagandē, mani neuztrauc ne mazākā mērā. Jo – par ko tad būtu jāuztraucas? Par to, kā radarus pasniedz ziņu portālu virsrakstos un rakstos??? Zinot, kādi ir šie virsraksti un kāds ir t.s. žurnālistu rakstīšanas līmenis, nav vērts par tādiem sūdiem cepties ne vienu mirkli! Un kur nu vēl rakstīt tik izmisīgu rakstu!

    1. Lūk, šis ir kā naglai uz galvas! Ziņu portāli katru dienu publicē pilnīgus mēslus, bet, redz, satraukums ir tikai par ziņām ar fotoradariem.
      Šoferīši vienkārši meklē visādus ceļus, kā cepties par fotoradariem. Tas arī viss.

  19. Kāpēc nekur nemin statistikas datus, ka pēc fotoradaru parādīšanās šī gada ietvaros kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis par 7% ???
    Un vai tiešām jau divu nedēļu laikā ir apkopoti satistikas dati, ka tieši tajās vietā, kur visu laiku bija fotoradari, notikuši vairāk un smagāki CSN?
    Un vai tiešām fotoradari tika izvietoti vietās, kur pirms tam bija daudz negadījumu? Pieredze liecina par pretējo – tie tika uzstādīti vietās, kur avārijas bija reti (un arī ne jau ātruma dēļ) vai nebija nemaz.
    Un kāpēc tiek uzsvērts, ka sarosīsies piecīšu devēji? Ja nav ņēmēju, nav arī devēju…

  20. Teikšu godīgi – pēc trešās rindkopas apnika lasīt.

    Vai var palūgt palabot mani, ja es domu uztvēru nepareizi – bija radari – slikti, nav radaru – arī slikti. Un paturpinot: uzliks radarus atpakaļ – būs slikti, neuzliks – arī slikti.

    A kad būs labi, ko?

  21. Ārzemēs daudzkur ir ar pētījumiem pierādīts, ka līķu skaits ir tiešā veidā atkarīgs no braukšanas ātruma – jo ātrāka satiksme, jo vairāk līķu. Kā to ātrumu samazināt, kādus līdzekļus izvēlēties… nevajag sarežģīt un meklēt sazvērestības 🙂

  22. Kārtējā, atvainojos, draza!

    Pie visa, kā vienmēr, vainīgi ceļu uzturētāji, būvnieki, policisti, tikai ne paši autovadītāji. Polijā fotoradari, par piemēru, ir katrā mazākajā miestā, neatkarīgi no tā – ir bīstama vieta vai nav. Fotoradari ir un viss. Un ceļu stāvoklis nav labāks, kā pie mums Rīgas iekškvartālos. Un nekas – nez kāpēc neviens, par tālbraucēji, kuriem ir tendence ( un pamatots iemesls) pārsniegt ātrumu, nesūdzās.
    Pie mums tā izskatās, ka ir kā gripas pandēmijas vīruss – ir fotoradari – slikti, nav – arī slikti. uzliek ierobežojuma zīmes – slikti, neuzliek – arī slikti. Slikts ceļa stāvoklis – vainīgs būvnieks un uzturētājs, labs – atkal slikti.

    Vispirms braukt vajag iemācīties un pārzināt savu mašīnu, izjust to, tad nebūs problēmas. Pa visiem šiem padsmit gadiem, kopš braucu ikdienā pie stūres, un ne mazos gabalus, tikai 3 (!) reizes esmu maksājis sodus par ātruma pārsniegšanu, un pats vien biju vainīgs, nevis kāds mistisks uzturētājs, fotoradars vai kāds cits.

    Pirms meklēt vainīgos – vaina jāpameklē pašam savā attieksmē.

  23. Manuprāt manu braukšanu fotoradari tikai pasliktina, jo nevis pētu iespējamos šķēršļus, bet skatos vai nav krūmos noslēpts fotoradars.

  24. Tāda hiperbola. Es tikai nesapratu, no kurienes pieņēmums, ka radariem būtu jāatrisina visas ar ceļu satiksmes drošību saistītās problēmas. Protams, ka ir svarīgi pareizi salikt ceļazīmes, saremontēr ceļus utt. Arī tā saucamā braukšanas kultūru varētu būt labāka. Bet rakstā izteikto nostāju (ja pareizi sapratu) – nevajag radarus, jo ceļi nav sakārtoti un cilvēki ir egocentriski utt., es nekādi nepērku. Visur Eiropā ir radari. Tā ir pašsaprotama lieta. Par ko cepšanās? Kāpēc jāpiesauc visi iespējamie (un neiespējamie) faktori, kas vēl nosaka satiksmes drošību? Un kāds radariem sakars ar maksu par datu nesējiem piemēroto autortiesības nodokli ir pāri manai saprašanai.
    Pavisam cits stāsts, protams, ir par to, kā šie radari tika ieviesti. Tas gan ir no sērijas – kā jau pie mums ierasts. Laba ideja, kas tika vienkārši sapurgāta.

    1. Ivar, ja kas, mans raksts bija reakcija pēdējā laika PR straumei un smadzeņu skalošanai, ka tikai fotoradari mūs glābj no nāves un ka pēc fotoradaru novākšanas ir pilnas slimnīcas ar avāriju upuriem. Nevis vēršanās pret fotoradariem kā tādiem.

  25. Viss kā no sērijas – māja brūk kopā, jumts tek, uz sienām puvums, jo nav ar ko kurināt. Kaut kas jāsāk darīt. Davai izlīmēsim viesistabā jaunas tapetes.

    Statistika rāda, ka CSN skaits mazinās pēdējos gados un ar radariem tam nav ne mazākā sakara. Pozitīvais, ko dod fotoradari ir budžeta cauruma mazināšana valstij un gan jau arī kādam induviduāli.

  26. Tas, ka tagad ir daudz avārijas nozīmē vienkārši to. Ka noņemto fotoradaru dēļ cilvēki ir kā no ķēdes norāvušies. Nebūtu radaru, nebūtu tos jānoņem, nebūtu tik daudz avāriju.

  27. Tā jau viss skaisti uzrakstīts, tikai “piemirstas” dažas lietas. Piemēram, tas, ka fotoradaru, lai kur tas būtu fiksējis pārsniegto ātrumu, nav iespējams piekukuļot. Un to, ka arī paši policisti mēdz slēpties tieši tādās pašās nepārskatāmās, aizaugušās vietās, tur, kur var “nopelnīt”, tur kur negaida. Neesmu manījusi policistus dežurējot kaut kādos “melnajos” punktos. Nē, viņi būs tieši tur, kur varēs nostopēt kārtējo maksātāju. Nu, kāpēc cilvēkiem ir tik īsa atmiņa?! Un pat tiem, kam it kā profesija saistīta ar kolektīvās apziņas veidošanu?

  28. Īsts demagoģijas paraugdemonstrējums! Nez kāpēc katram fotoradaru kritizētājam kā galvenais arguments ir izteicieni, ka tas taču man tādos un tādos apstākļos nesaglabās dzīvību/neuzlabos drošību / blablabla…? Faktiski savu nepatiku pret jebkuru veidu, kas cenšas ierobežot egoistisko vēlmi uzvesties uz ceļa KĀ PAŠAM GRIBAS, demagoģiski argumentē kā cīņu pret nelietderīgu resursu tēriņu. Bet paši taču būtībā saprot, ka NAV UN NEBŪS UNIVERSĀLU brīnumlīdzekļu, kas uzreiz atrisinās VISUS drošības jautājumus uz LV ceļiem. Protams, arī fotoradari vieni paši to nevar izdarīt! Tomēr tie ir būtisks karstgalvju atvēsināšanas līdzeklis (sitot pa kabatu).

  29. Kaut kur šaī sakarā ierakstīju sekojošu komentu:
    Davai, turpinām zombēt sabiedrību vienas pivātas firmeles interesēs! Nu, tiešām cilvēki Latvijas papīrmalkas repusplikā ir TIK tumši?!!
    Vai zināt, kādēļ tagad tagad ir auksts un lietains? Jo fotoradaru nav! Vai zināt, kādēļ vairumā māju vē nav apkures? Fotoradari nestrādā! Vai zināt, kādēļ tiek notriekti tumšajā laikā bez atstarotājiem, ķiverēm, atstarojošām vestēm un bez apgaismes elementiem riteņbraucējiem līdzīgi pa ceļiem braucoši %^$&&*? Jo nav fotoradaru!
    Galu galā, kādēļ cilvēki joprojām turpina pamest Latvijas repuspliku? Jo pēdējais cerības stariņš fotoradaru veidolā ir uz nezināmu laiku apdzisis!
    Muļķu tautiņa, atceries! Tikko atjaunos fotoradarus uzreiz:
    a) iestāsies nebeidzama vasara, un visu laiku būs gaišs, un līs tikai tad un tur, kur ta tobrīd nepieciešams,
    b) Latvija izvirzīsies attīstīto valstu priekšgalā, visa pasaule aizņemsies no mums naudu, un SVF bankrotēs,
    c) riteņbraucējiem līdzīgie [cenzēts] sāks ievērot satiksmes noteikumus, uzvilks ķiveres/vestes, nopirks atstarotājus un apgaismes elementus, un visi būs ar riteņbraucēju vadītāja apliecību, tādā veidā zinot satiksmes noteikumus beigs apdraudēt savu pašu nevērtēto dzīvību un autovadītāju sirdsapziņu
    un, visbeidzot – pensijas pieaugs desmitkārtīgi!!!!

  30. Manuprāt, nekorekts ir salīdzinājums:
    “Ja nebūtu fotoradaru, es visu laiku brauktu nenormālā ātrumā un nogalinātu visus, kas gadās man ceļā. Ja Latvijā nebūtu atcelts nāvessods, es nošautu visus, kas mani kaitina vai izved no pacietības.”

    Pēc atnaloģijas ar fotoradariem pareizi būtu – ja nāvessods būtu atcelts, es nošautu visus….(nebaidoties vairs no šāda soda)
    Bet tā kā LV tomēr ir atcelts nāvvessods, šādam apgalvojumam zūd jēga….

    Acīmredzot, autorei šis salīdzinājums licies pārāk labs, lai tikai dēļ sīkas pretrunas to ņemtu laukā:)

    1. Nesapratu.
      Latvijā ir atcelts gan nāvessods, gan šobdrī atcelti fotoradari.
      Tātad – ja medijos tiek apgalvots, ka pēc fotoradaru atcelšanas situācija uz ceļiem ir kļuvusi stipri bīstamāka, pēc nāvessoda atcelšanas arī slepkavu ir jābūt vairāk.
      Respektīvi – es kā šoferis neriskēju un kā sabiedrības locekle nenogalinu tikai bailēs no soda. Atceļot sodu, mediju un policijas skatījumā es automātiski triecos uz 120 km/h un izvelku ieroci.

      1. Ideja jau ir skaidra, bet tas, ko Tu tagad uzrakstīji nav tas pats, kas rakstā norādīts, proti,
        – mediji, policija domā:
        “Ja Latvijā nebūtu atcelts nāvessods, es nošautu visus, kas mani kaitina vai izved no pacietības”

        Tas nozīmē, ka šajā Tevis uzburtajā situācijā nāvessods nav atcelts (eksistē kā sods), bet Tu tik un tā velc ārā ieroci (Attiecīgi – ir fotoradars, bet Tu triecies uz 120). Bet tas taču nav tā kā Tu domāji, vai ne?!

        Tādējādi, ja Tu gribēji rakstīt tā kā Tu norādīji, tad vajadzētu būt apmērām tā:
        “Ja nebūtu fotoradaru, es visu laiku brauktu nenormālā ātrumā un nogalinātu visus, kas gadās man ceļā. Analoģiski pēc nāvessoda atcelšanas, man būtu bijis jāsāk šaut visi, kas mani kaitina vai izved no pacietības.”

        Bet tas tā… tikai sīkums, neņem galvā, raksts kopumā ir ļoti labs:)

  31. Ģeniāls raksts 🙂

    Ja fiksētu gadījumus, kad ātrums ir virs 10-15, tad varbūt sabiedrībai būtu kāds labums no tā …

    Bet pašreizējā izpildījumā, kad fiksē jebkuru minimumu, tā ir publikas čakarēšana un uzskatāms korupcijas gadījums.

    Netaisos tur atgriezties!!!

  32. Izlasīju. Viss jau ir skaisti,daļēji pat piekrītu visam rakstītājam. Lai gan, cik noprotu, teksta mēŗķis bija tikai savas žults izgāšana, lai nespiež žultspūsli, vai ne! Tāds kā sauciens pēc līdzjūtības. Bet, nu labi, man radās cits jautājums.
    Citēju: “Mans līķis būs statistikas vienība – viņa gan vēl varēja dzemdēt un izaudzināt kādus pāris nodokļu maksātājus …” Vai nevēlēšanās dzemdēt vēl pāris bērnus ir kā protests tam, ka valsts statistikā esi tikai parasta vienība? Egoisms! Mēs pāratdzimstam mūsu bērnos! Vai tiešām nav vēlēšanās atstāt pēc sevis kko skaistu, sev līdzīgu – kā atgādinājumu tam, ka “kādreiz viņiem bija forša māmiņa, vecmāmiņa, vecvecmāmiņa”, kuru piemin vēl šobaltdien! Un piemin daudzi un visās pasaules malās, jo viņai bija daudz bērnu.
    Kas ir tas, ko tu atstāsi aiz sevis? Čalojošu mazbērnu nostāstus par SUPERvecmāmiņu, vai šo blogu? Šis blogs drīz vien pazudīs vēstures mēslainē un i-neta dzīlēs. Un, ja padomā, tur tam arī ceļš! Jo nav nekā jauna šajā rakstā, tikai kārtējais izmisuma kliedziens par to, ka kkas mūsu dzīvē nenotiek tā, kā mums to gribētos … …………………………………

  33. Izlasīju rakstu un tikai no komentāriem sapratu, ka tas patiesībā ir pret pārspīlētajām ziņām par fotoradaru nedarbošanos, taču rakstā par to ir tikai attēls.
    Galvenais bijis pacepties riņķī apkārt, nevis skaidri atklāt, kas nav labi, jo iepūst blodziņā vieglāk, bet vērsties pie ziņu aģentūrām un medijiem – nu priekš kam.

  34. Nu un, ka pensionārs čunčina pa šoseju ar 20 km/h un dīvānu uz jumta? Viņam tas ir svarīgi – aizvest dīvānu no punkta A uz punktu B. Varbūt svarīgāk, nekā Tev aizskriet uz brītiņu uz Rēzekni un atpakaļ ar 95 km/h.

  35. Autortiesību likums, jeb CSDD TA, ja auto spēj bremžu ruļļus iegriezt vairāk par 100km/h – jāmaksā gada sods par ātruma pārsniegšanu, proporcionāli odometra rādījumam….

    Ja gribat samazināt uz ceļa bojā gājušo skaitu, es iesaku MD. House metodi: “noņemt visas drošības jostas, airbag, u.c elektroniku, auto jumtus, stiklus un ceļu malās uzstādīt mačetes kakla augstumā!” Nebūs neviena pārgalvīgā un arī tehnikas progress tiks stimulēts, ātrāk izgudrosim teleportāciju….

    P.S.
    Ļoti patika raksts, paldies

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *