Ceļojums uz Pļuskovas pilskalnu

Svētdien ar vienu no velozauriem un mammas ričuku braucām inspicēt apkārtni. Pa ceļam divas reizes izlijām, atradām visādus ērmus un šo to arī izdomāju ielikt te. Nekāda māksla jau nav, nav jau arī laika iespringt – tik vien ir kā dabas dotā acs, steiga un pofigisms. Toties citādi viss uz vietas – i vecā ugunsdzēsēju mašīna pārkrāsota, i pilskalna tornis vēl kāpjams. I sūdi smird, i suņuburkšķi zied. Ir i govis, i pamestība. Pamestu māju ciemati un lielsaimniecība apstrādājusi tuvējos laukus.

3 thoughts on “Ceļojums uz Pļuskovas pilskalnu”

    1. Ja 1. bildē tai kartē skatās, tad no Piliskolna uz leju žāklē starp rozā Viļānu-Nagļu ceļu un bēšīgo Pļuskovas ceļu. Dabā tas ir tā – braukt līdz līkumam pa to lielāko ceļu, tad griezt iekšā mežā un lejā no kalna, tad, neizbraucot no meža, pa labi no mazā ceļa pa stāvu krauju augšā tupu rāpu un tornis klāt. No lielā ceļa īsti neredz torni, bet no mazā redz labi. Un tur jau ir meža zemenes. 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *