Par deputāta solījumu latgaliski

cymdi

Apskatījos Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Valsts valodas likumu, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto Valodniecības terminu vārdnīcu.

Kā arī noskaidroju, ka Saeimas deputāts Juris Viļums solījumu ir devis trīs reizes: pirmo – latgaliešu rakstu valodā, otro – savā izloksnē, trešo – latviešu literārajā valodā.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, savukārt tās paveidi ir izloksnes, latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda. Deputāta solījums ir jādod latviešu valodā, tātad to drīkst dot arī latgaliski.

Sliecos domāt, ka S. Āboltiņa, sekojot Saeimas juridiskā biroja vadītāja G. Kusiņa padomam un liekot solījumu atkārtot valsts valodā, respektīvi, līdz tas izskan latviešu literārajā valodā, ir pieļāvusi būtisku kļūdu.

Situācijā, kad solījums jau nolasīts latgaliski, pieprasīt dot deputāta solījumu vēlreiz – valsts valodā – nozīmē pretnostatīt latviešu literāro valodu latgaliešu rakstu valodai un pēdējo tādejādi atzīt par svešvalodu – tam nav pamata ne juridiski, ne politiski.

Tā kā vakar Saeimā notikušajam precedentam var būt nepatīkamas sekas un tas var radīt nevajadzīgu saspīlējumu sabiedrībā un juridiskas problēmas nākotnē, nepieciešams plašāks situācijas skaidrojums un analīze.

Tajā skaitā arī nepieciešams norādīt atšķirību starp latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgaliskajām izloksnēm un latgaliešu rakstu valodu – vēsturiski izveidojušos otru latviešu valodas rakstu tradīciju, kam ir normēta rakstība.

Ja Saeimas deputāta solījuma teksta norunāšana latviešu valodas izloksnē vai pārnesums otrā latviešu valodas rakstu tradīcijā juridisku apsvērumu dēļ šobrīd nav spēkā, šaubu un strīdus gadījumā pēc tā nolasīšanas nepieciešams valodnieku slēdziens, vai norunātais teksts atbilst Satversmē un Saeimas kārtības rullī norādītajam tekstam.

Tā kā latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids un otra rakstu tradīcija, drīzāk ir cita un korekta izeja – ir nepieciešams līdztekus latviešu literārajā valodā rakstītajam dot tekstu arī latgaliešu rakstu valodā atbilstoši šobrīd spēkā esošajām Valsts Valodas centra izstrādātajām ortogrāfijas normām.

Šobrīd veidojas absurda situācija, ka deputāta solījuma teksts ir jāatkārto vairākas reizes, līdz tas tiek norunāts atbilstoši latviešu literārās valodas (vai tai skaitā pareizrunas?) normām.

Vai visi deputāti ir apguvuši pareizrunu tik labā līmenī, lai to varētu izdarīt bez citu valodu akcenta, bez savas izloksnes iezīmēm?

Un kā gan Saeimas priekšsēdētājs, ja vien nav lingvists, spēj noteikt norunātā teksta atbilstību pareizrunas normām? 🙂

Tas tā – pārdomas, ieskicējot manu viedokli. Plašāku komentāru  sagatavošu tuvākajā laikā.

6 thoughts on “Par deputāta solījumu latgaliski”

  1. Es ari tai aizadūmuoju – parkū tod nalyka vysim tim deputatim, kas runoj ar tik drausmeigu krīvu akcentu, ka gryuts saprast, puorrunuot zvārastu, cikom tys ir bez akcenta – pareizā latvīšu literarajā volūdā.

  2. eistineibā aizadūmuoju par argumentu – latgalīšu rokstu volūda ir tikai rakstiešonys, na runuošonys volūda i deļtuo nav pylnvierteiga, kam mes kotrys runojam sovā izlūksnē, cīši labi sasaprūtam, a latgalīšu runu nivīns nav normiejs. tik nazdeļkuo ļauds muok puorskaiteit tekstus – i nav kotram sovā izlūksnē.
    a voi ta latvīšu literarajā volūdā cytaiž? ari cīši labi vysi sasaprūt ar vysom izlūksnem i akcentim, a kū dūd tei normeišona, ka gols golā labi ka kaida antika pareizrunys vuordineica i radejis diktori izdreseiti runuot vīnaiž.

  3. Būtu lepojušies, ka ļāva gan runāt latgaliski, gan lūdza tīri latviski (lai visi saprot — un Viļums teicami prata!) — te nav pretnostatījuma. Būtu priecājušies, ka 100% visi deva zvērestu mūsu valodā (atšķirībā no pirmskara laika, kad Saeimā runāja un uzstājās dažādās valodās — vācu, krievu?). Esiet pozitīvāki bruoļi! 🙂

  4. Latgaļu volūda ir jau vīnu reizi normāta. Dīmžāl, jaunō raksteiba īvīš tikai lelōku jucekli. (Varātu vysas meikstynōjuma zeimes aizstōt ar lārumu divskaņu , tai tyvynojūtīs broliukom… un taidā gorā – uz prīkšu- leidz situācijai kai myusu Augstajā Nomā.

  5. 1. Diez vai solījumu var dot RAKSTU valodā.
    2. Solījums ir jālasa, kā tas ir uzrakstīts, neko nemainot – ar visām kļūdām, kādas ir šajā solījumā (apziņa sirdapziņas vietā, nepareiza vārdu kārtība u. tml.).
    3. Tā ir Latvijas, nevis Latgales vai Kurzemes Saeima. Latvijas Saeimas valoda ir latviešu valoda jeb čyuļu/baltīšu volūda, bet nevis latgaļu/latgaliešu valoda jeb latvīšu volūda.
    Saeimas locekļu pienākums būtu grozīt šā solījuma tekstu, lai tas skanētu loģiski un pareizi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *