Par deputāta solījumu latgaliski

cymdi

Apskatījos Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Valsts valodas likumu, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas apstiprināto Valodniecības terminu vārdnīcu.

Kā arī noskaidroju, ka Saeimas deputāts Juris Viļums solījumu ir devis trīs reizes: pirmo – latgaliešu rakstu valodā, otro – savā izloksnē, trešo – latviešu literārajā valodā.

Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, savukārt tās paveidi ir izloksnes, latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda. Deputāta solījums ir jādod latviešu valodā, tātad to drīkst dot arī latgaliski.

Sliecos domāt, ka S. Āboltiņa, sekojot Saeimas juridiskā biroja vadītāja G. Kusiņa padomam un liekot solījumu atkārtot valsts valodā, respektīvi, līdz tas izskan latviešu literārajā valodā, ir pieļāvusi būtisku kļūdu.

Situācijā, kad solījums jau nolasīts latgaliski, pieprasīt dot deputāta solījumu vēlreiz – valsts valodā – nozīmē pretnostatīt latviešu literāro valodu latgaliešu rakstu valodai un pēdējo tādejādi atzīt par svešvalodu – tam nav pamata ne juridiski, ne politiski.

Tā kā vakar Saeimā notikušajam precedentam var būt nepatīkamas sekas un tas var radīt nevajadzīgu saspīlējumu sabiedrībā un juridiskas problēmas nākotnē, nepieciešams plašāks situācijas skaidrojums un analīze.

Tajā skaitā arī nepieciešams norādīt atšķirību starp latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgaliskajām izloksnēm un latgaliešu rakstu valodu – vēsturiski izveidojušos otru latviešu valodas rakstu tradīciju, kam ir normēta rakstība.

Ja Saeimas deputāta solījuma teksta norunāšana latviešu valodas izloksnē vai pārnesums otrā latviešu valodas rakstu tradīcijā juridisku apsvērumu dēļ šobrīd nav spēkā, šaubu un strīdus gadījumā pēc tā nolasīšanas nepieciešams valodnieku slēdziens, vai norunātais teksts atbilst Satversmē un Saeimas kārtības rullī norādītajam tekstam.

Tā kā latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids un otra rakstu tradīcija, drīzāk ir cita un korekta izeja – ir nepieciešams līdztekus latviešu literārajā valodā rakstītajam dot tekstu arī latgaliešu rakstu valodā atbilstoši šobrīd spēkā esošajām Valsts Valodas centra izstrādātajām ortogrāfijas normām.

Šobrīd veidojas absurda situācija, ka deputāta solījuma teksts ir jāatkārto vairākas reizes, līdz tas tiek norunāts atbilstoši latviešu literārās valodas (vai tai skaitā pareizrunas?) normām.

Vai visi deputāti ir apguvuši pareizrunu tik labā līmenī, lai to varētu izdarīt bez citu valodu akcenta, bez savas izloksnes iezīmēm?

Un kā gan Saeimas priekšsēdētājs, ja vien nav lingvists, spēj noteikt norunātā teksta atbilstību pareizrunas normām? 🙂

Tas tā – pārdomas, ieskicējot manu viedokli. Plašāku komentāru  sagatavošu tuvākajā laikā.

Malnbolti žyguleiši

Šūreit daguoju pi lūga i nūsabreinuoju – saule pīliejuse ar kruosu vysu pasauli: sorkoni i bolti jumti, bryunys i dzaltonys lopys, malni padebeši. Vyss taids tumeigs i eists. Saule, a pamalē malni dabasi.

Īsadūmuoju – parkū myusim itys vyss skaistums. Itys vyss niu ite.

I tod, apliejuse puči, saprotu – partū ka mes asam ite. Mes vīnkuorši asam Latvejā, deļtuo i skaistums.

Svešumā ir interesnys i šmukys lītys, vysaidi breinumi i puorsteigumi. Jiurys, kas bāg i atsagrīž. Kolni, kas pasaceļ i sadryupst. Šosejis, kas vejās apleik kolnam i kuop pa serpentinu. Breineigys pučis zīmu i vosoru, dzili kolnu azari, bolta kreita īlejis, dyuņu līknis. Tok tys vyss puorsteidz, izbreinej, izgleitoj par pasauļa plašumu i vysaidumu, tok tuo vysa ir par daudz.

I vysleidza sātā ir nazkas taids. Īsatreis i ir. Seika seiceņa šaļteņa, kod dzymtī dabasi ir cytā kruosā.  Saucit tū koč voi par mīlesteibu.

Itymā godā maņ beja izaicynuojums – atrast vuoka karteņu jaunajai latgalīšu gramatikai “A short grammar of Latgalian“, kū sarakstejuse volūdneica Nikole Nau i izdevs apguods “Lincom Europe“.

Partū ka kai paruodeit volūdys dvēseli? Dabasi vysur ir dabasi, zeme vysur ir zeme, azari vysur ir azari. Zyrgi ir zyrgi, bazneicys ir bazneicys, krysti ir krysti, akmini ir akmini. Cylvāki? Tok kuri? Jaunīši džynsūs ci tautyskūs brunčūs? Babys ar skustenim i puotarneicom? Veči pi zyrga ci traktora? A kaids tam sakars ar volūdu.

Apvaicuoju puors normalu fotografu. Mani pasyutēja pupuos – pasoki, kuo tev vajag, tod pasaciešu, voi maņ ir. A kai maņ zynuot, kas jam ir? I kai maņ zynuot, kas vajadzeigs.

Tod vīnkuorši vierūs sovā piļneigi haotiskajā i vysaidu breinumu pylnajā arhivā. Kas nu tuo, kas maņ ir, ir par volūdu. Partū ka ir kartenis, kas paruoda mierstūšu volūdu. Ir kartenis, kas paruoda skumis, prīcu voi dzeiveibu. Tok kai paruodeit latgaliskumu.

Latgolys Muora ci Aglyunys bazilika? Ceļamolys krysts ci muola pūdi? Traktors ci pīna konys? Lauku dzeive ci dobys breinumi?

Atbiļde ir ite. Īdevu skaudzi atrodumu, iz vuoka tyka Īva. Jauna sīvīte tautystārpā Juoņadīnys reitā pi gunkura.

A kaids tam sakars ar žyguleišim? A nikaida. Vīnkuorši tī dabasi – malni īt nu pamalis kai bluočs, tok sirdī mīrs – rudiņa leits atīt par kolnu i atnas soltumu, tok jis i padzirdej zemi, kas pyrms mīga piec korstuos vosorys gryb atsadzert, kab cytugod okuos byutu iudiņs, kab zeme otkon byutu zaļa i kruosaina.

Nazkurā nedeļgolā itūrudiņ braucem ar draugim iz Latgolu i pīstuojim Kūknesē. I īsadūmoj – brauc pa ceļu iz piļsdrupom i pieški sirdī īsyt bierneiba. Mašynu stuovvītā tikai žyguli, zaparožeci, volgys, latvejis, moskviči.

I tu otkon esi mozs. I atguodoj. Vysus bierneibys koncertus, teatra breivdobys pasuocīņus, tautys manifestacejis, bazneicys svātkus, kod tāvs ībrauce pļovā i raudzēja nūlikt mašynu (i jis nazynuoja, kas ir nūparkuot mašynu), a muote tik saceja, lai nalīk cīši tuoli voi pret kolnu – rūkysbremze to švaka (i jei nazynuoja, ka var braukt i ar mašynu, kam kotru sastdīni nav koč kas juokapačoj motorā). A es siedieju aizmugurē iz siedekļa ar zaļom rūtim i cerieju – cukragaileiši, poņčiki, pepsikola (i es nazynuoju, ka nazkod žyguleiši byus tikai malnbolti – munā bierneibys albumā).

15 minotu / 15 karteņu Poznaņā

Ka naīlikšu niu, naīlikšu nikod. Beju Poznaņā iz konfereņci, iz šaļteņu spruku sovā vaļā i iz šaļteņu nūspieru Kristīnis fotoaparatu. Te ir. Šaļteņa piļsātys munom acim.

Paļdis Nikolei! Kab na juos pacīteibys gaideit tezis, es nabyutu sasajāmuse jau itūgod runuot par korpusu. Partū ka ir meži, kurūs var īīt. Tok ir meži, kurūs ir daudz molkys. Kū dziļuok mežā, tū molkys vaira. A zyrgs to tikai vīns.

Niu skrīnu tuoļuok – iz Aglyuni. Latvejā rudiņs. Maņ gon ruodīs, Dīnvydlatgolā jis ir šmukuoks voi vysmoz na tik izbroduots kai Siguldā. Deļtuo pa taisnū nu lidmašynys – ceļā. Partū ka ceļš vylynoj, ceļš sauc!

Back to top