latviešu valodas lietojums manā muzejā

trillu bilde ar sunīti. kad man nebija darba, bet bija daudz laika – sēdēju mājās un laidu muļķi. jo ir tā – vai nu ir darbs un nauda un nav laika tērēt, vai arī ir laiks.

reiz, kad gāju skolā, man bija jāraksta sacerējumi. tas riebās tik ļoti, ka visvairāk analogajā blogā jeb kladēs rakstīju tad, kad bija jāraksta sacerējumi. jo jebkāda rakstīšana ir labāka nekā klusēšana baltā failā. un reizēm ir jāsāk ar eksploziju, lai kaut ko pateiktu. jo pateikt var, ja runā, nevis sēc vai kliedz.

tā kā tagad man jādomā referāts Latgalistikas konferencei Poznaņā par latgaliešu tekstu korpusu (viens no maniem mūža darbiem), tad ir īstais laiks ierakstīt kaut ko pusmirušā blogā. pusmirušā – jo pa gandrīz gadu, kopš pārvācos uz domēnu naktineica.lv un nomainīju viņam ādu, nav bijis laika, spēka, intereses, ātra interneta blogu apdzīvot. jo tas, kas tagad te ir, ir parodija par manām iecerēm.

iemesls, kāpēc rakstu – tas man patīk un tas ir viegli. iemesls, kāpēc nerakstu – kaut kas man riebjas un kaut kas traucē.

vispār jau traucē normāla interneta trūkums. darbā gluži pēc darba nesēdēsi, lai slīpētu pupu mizas. bet mājās visu laiku bija internetkrāms – laukos vispār mirstamrīks, ar ko nevar pat izlasīt e-pastu, pilsētā kaut kāds knapi dzīvojamrīks, ar ko var lēnītēm kaut ko, bet kas netiek līdzi manām smadzenēm. un ja dators velkas, dators traucē. ja velkas internets, internetā nevar radīt.

bet kāpēc vispār piesēdos rakstīt. ar šausmām izlasīju, ka šī lapa ir muzejs. tas ir, vēl nenomirdama esmu radījusi virtuālu muzeju, kurā eksponējas mana dzīve. jo Vācijā nupat iznāks latgaliešu valodas gramatika, kam uz vāka būs mana bilde (pagaidām tikai nojaušu kura) un kurā iekšā būs piemēri no šitā te bloga – latgaliski. varbūt tāpēc aiz šausmām šo te tagad rakstu latviski. lai gan latviski rakstu, kad domāju latviski. domāt latgaliski ir baigā greznība, ko var atļauties, kad dzīve iet kārtīgi un skaisti. kad dzīve nesas, tā prasa, nevis dod. un tā nu ir sanācis, ka latgaliski dzīve dod, latviski prasa. šis laikam tāds prasīšanas posms manā dzīvē. iespējams, esmu bezgalīga.

bet lielākā šausma, bija ziņa, ka tajā pašā latgalistikas konferencē Poznaņā būs Solvitas pošeiko referāts “Valodas loma sociālās identitātes veidošanā latgaliskajās interneta mājas lapās”. konferences tēžu krājumā lasu:

Latviešu valodas lietojums informācijas izveidē ir saistīts ar adresanta vēlmi paplašināt savu darbības lauku un adresātu loku, padarot sevi (sociālo lomu, arī virtuālo tēlu) un radītos tekstus saprotamus, pieejamus un saistošus arī pārnovadniekiem, kā arī iegūt popularitāti un novērtējumu ne tikai Latgales reģionā.

nu, vai nav šausmas? izrādās, es te nodarbojos ar sektantiskumu: padarīt sevis radītos tekstus saprotamus pārnovadniekiem. 🙂 lai gan patiesībā jau man pie kājas. lasi vai nelasi. tāpēc jau nesākšu rakstīt vairāk vai mazāk.

bet būs cirks. paklausīties, kā kāds mēģina interpretēt manus murgus un manu valodu lietojumu. tai skaitā tiek piesaukta subjektivitāte lietu, notikumu un procesu atainojumā. un par to nu būtu grēks sūdzēties. mans nams, mana pils. mans blogs, mans muzejs. latgaliski vai latviski.

referāta autore tēzēs raksta: (latgaliešu valoda – mana piezīme. Sp.) ir arī būtisks adresanta virtuālā tēla un kolektīvas identitātes – latgalieša (subidentitātes) – veidošanas, izjušanas un demonstrēšanas komponents un norobežošanās līdzeklis latviešu kopējā sociālo mediju informācijas telpā.

reizēm domāju, kur sākas zinātne un beidzas pašsaprotamas lietas. bet iedomājies – kāds šito lasa nevis tāpēc, ka lasa, bet tāpēc, ka viņam jālasa. un tas tomēr ir gana prikolīgi.

7 thoughts on “latviešu valodas lietojums manā muzejā”

  1. neskumsti nu, Tu patiesībā nodarbojies ar prozelītismu, nevis sektantismu, kas ir daudz jautrāk.
    un ja Tu nerakstīsi, man būs gaŗlaicīgi no rītiem kafiju dzert. (keep up the good work, kā angļi teiktu).

  2. Lūdzu, rakstiet vairāk un biežāk 🙂 Man bija nu īsts prieks, kad es atradu jūsu blogu! Neko nezinu un negribu domāt par to, vai jūs tīšām gribāt paplašināt lasītāju auditoriju, rakstot latgaliski, nu tas ir smieklīgi 🙂
    Un jā, apmēram 90% no tēzēm par identitāti un identitātes tēlu nevar lasīt…

    ++ latgaliešu korpusam bez šaubām jāparādās,
    tikai LŪDZU neatkārtojiet MLVTK izstrādātāju kļūdas, ar korpusu dažreiz nu nevar strādāt.

    Bet tik un tā, jūsu blogs ir liels darījums, nu tā ir tiesa. A Nicole Nau grāmatas izdošana ir liels notikums valodniecībā, un blogos vienkarši raksta apmerām tā, kā reāli runā, un N.Nau centas pētīt ne tikai normētu valodu.
    Vai nu kas, jāmeklē piemēri “Valodas kultūras jautājumos” vai Endzelīna rakstos? 🙂

    P.S. Apvainojos par savu neveiklo latviešu valodu, bez prakses man iet slikti, un es galvenokārt lasu + klausos nekā rakstu

    1. valodai nav ne vainas. 🙂 galvenais taču saprasties.
      latgaliski ir interesantāk man pašai, bet valoda atkarīga no adresāta – prozu rakstu sev, blograkstus cilvēkiem. latviski – ja tai brīdī domāju latviski, domās sarunājos ar kādu.
      un, ja tomēr blogā rakstu latgaliski, tad tāpēc, ka savējiem. kas gribēs, izlasīs. bet visai pasaulei laba un viegli saprotama nevaru būt. tad jau man būtu jāraksta angliski vai ķīniski.

  3. Laikam jau eistyn navā vīglai aptikt, ka Tova kasdīneiba var byut kaida koņfereņcejis dorbs. Es īguoduoju – a ka kaids tiemietu cylvāka guliešonys pozys pi sevkura sātā? Es naītu gulēt. 😀

  4. >Natalijai:
    “vai jūs tīšām gribāt paplašināt lasītāju auditoriju, rakstot latgaliski, nu tas ir smieklīgi :)”

    Nekā smieklīga tur nav. Vairums latgaliešu prot runāt latgaliski, bet neprot lasīt, jo skolā to nemāca. Jo vairāk latgaliešu savus tekstus internetā rakstīs savu senču valodā, jo lielāka latgaliešu daļa aizdomāsies, ka var arī lasīt tajā valodā, kurā runā. Lai dzīvo lasītprasme!:)

  5. >TK
    Es ar saviem vārdiem domāju, ka tikai dienraksta autors vai autore var zināt, kas bija agrāk – ideja aprakstīt savu dzīvi latgaliski, ņemot vērā, ka ir cilvēki, kas spēj to saprast, vai _paplašināt_ latgaliešu lasītāju auditoriju… Atvainojos, ja manus vārdus var pārprast. Protams, ir liels prieks, ka šādi “emuāri” eksistē.

    Lai dzīvo!

  6. > Natalija
    vista vai ola. 🙂

    īsti nejūtu vajadzību sektantiski aģitēt par latgaliešu valodu, jo tā nav ne labāka, ne sliktāka par citām. bet vienkārši rakstu – ja kāds atrod un spēj, grib, māk izlasīt, tikai prieks.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *