pa ceļam

patmalis

dzīvei bez telefona nav ne vainas. tieši nedēļu nodzīvoju bez.
tā kā man riebjas zvanīt, īpaši lielu atšķirību nejutu. drusku vairāk pacietības un izdomas tas prasīja gan – kā sazināties un kā satikties.
principā jau varētu arī ilgāk. tikai tad jānopērk modinātājs. un jāuzzina, kāds īsti ir māju telefonam numurs.

šodien no Lubānas braucu gar Lubānu uz mājām. izrādās, pludmales smuki sakārtotas. būtu tam ceļam asfalts no Viļāniem vai Varakļāniem apkārt ezeram uz Barkavu, būtu kūrorts. tagad tikai trakajiem un romantiķiem.

mājās nekā īpaši jauna. tikai vēl vairāk vasaras, puķu un labumu. jaunie burkāni, jaunie sīpoli, jaunās bietītes, jaunie kartupeļi (rīt jāparok, šodien vairs nevajadzēja). “Puķukalns” vienos ziedos. suņi skrien kā dulli. cāļi par nedēļu resnāki. govij teļš. sivēni aizgaldā. bezdelīgas skrien kā dullas. ugunspuķes vēl pašā apakšā zied.

bet Muris ir gudrs. saoda labo desu vakuumā, nospēra visu pagali, nograuza galu, aizgāja peļot, asti vienaldzīgi tirinādams. viņš jau tikai tā. te tā mētājās, viņš drusku.

jāiet uz šķūni gulēt, bet bail. visās malās glūn “ja nu kāds apēd” un “ja nu tur kaut kas ir” mošķi.

1 thought on “pa ceļam

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.