Pyrms nazcik dīnu brauču iz sātu. Beja mikrieslis, i pa celim suoce volkuotīs vysaidi zvieri – uoži, kozys, jenotsuni, kači, lopsys, vabalis i lieli. Vīnā šaļtī iz ceļa īraudzieju nazkū beigtu – nazkaida kustūne gulēja iz ceļa vyds. Ni to pa kreisū, ni to lobū pusi apbraukt. Cikom dūmuoju, beja jau par vieli. Izdūmuoju tik – laisšu pa vydu, lai ar skrytuli koč natruopeit. Nūbyukšēja viņ. Kod ar sotaku laid puori beigtam jenotsuņam, jis labi īsyt pa plastmasa mašynu. Nikas to nasapleisa. Tik es īsadūmuoju – kai ta lai byutu dzeivuot laika, ka nav laika beigtu ezeiti nūnest nu ceļa, a vysi ašņainom rīpom tik močej puori.

Šūreit guoju iz dorbu i vierūs, kai mašynys kruojās viertinēs, kai sasastuoj sastrāgumūs. Izdūmuoju īt kuojom – vys tys pats laiks, da i par veļti. Iz Daugovys tik breivs gaiss, kai dūmuot, ka nazkur byutu ari cyta dzeive, kur nav ni dagūšū termeņu, ni napadareitu dorbu, ni nasatyktu cylvāku. Nazkur tī nazyn kur tok vyss nūteik sovā laikā i reizē. Reizem i pi myusu atīt tys laiks, ka ļautīs i naskrīt pret vieju.

Iz tramvaja slīžu stuovēja vaca vuorna i ar kņuobi nazkū meklēja akmiņu storpā. Dasatupa, atsalīce. Izaruod, mērcēja slīdē sasakruojušā iudinī boltmaizis druponu. Pamiercēja, atknībe mozuoku i givuos nazkur nest – pa slīdem jau brauce mašyna. I tod īsavieru – pa asvaltu jai pretim tenterej bārns, jauna vuorneņa ar izplāstu kņuobi, ružovu reikli i paplāstim spuornim. A tei vacuo mudri skrīn ar maizi kņuobī, īgryuž bārnam reiklē i poša aizlidoj, syzdama malnūs spuornus. A mašyna vys tiuļuok.

Vuornys bārns nūreja maizis kimūsu, izstaipēja koklu i tod tik īsavēre – nazkas lels brauc viersā. Givuos liduot prūm. A kū tu paliduosi, ka spuorni vēļ meiksti i eisi. I tei mašyna tyvuok i tyvuok. Kai lānajā kinā vierūs, kai jaunuo vuorna izmiseigi kuļ pluonūs spuornus, vysys spolvys vēļ makstīs, tik poši goli jau izaplātuši, aste kai žabārklys. Aizliduoja. Gryuši nūkryta zuolē pi kryuma i izaslēja. Apmāram: Mam, mam, verīs, kas beja!

Tai vot nazkai i saīt. Nu anonimu jenotsuņu smierts iz ceļa da mozys vuornys dzeiveibys. I deļkuo lai ar cylvākim byutu cytaižuok. Te sveši, te jau sovi. Bais pagaisynuot, tok vysleidza nazkod juosaškir ar vysim.

Prīceigu leiguošonu! Ar sovejim.



Kod rokstu jau beju publiciejuse, sajiemu apsveikumu nu Sibira latgalīšu.

Lai ir vysim boguota vosora, styprs spāks tāvu zemis gūdam!

Category

One Comment

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Back to top