ceturtdienas rīta atmiņas

sapnī redzēju, ka rakstu blogā. kaut ko ļoti sakarīgu uzrakstīju. likās pat, ka atcerēšos – tik sakarīgi tas bija. bet atceros tikai sajūtu.

sen teksts nav bijis kā pacelšanās. dzīvot nav laika vai būt.

4 thoughts on “ceturtdienas rīta atmiņas”

  1. es reizi sapynā Eirovizejā uzvarieju. loba dzīsme beja. točna loba, bet nu reita nikuo vaira naatguoduoju…
    i tod nu rūnās vaicuojums – ci cylvaks pīkrystu pīdzeivuot supereiguokū lītu pasaulī ar nūsacejumu, ka jis tū naatguoduos?

  2. a varbyut atminis ir vīneigais, deļkuo mes dzeivojam.
    tys ir kai nasavērt, a vysu laiku fotografēt deļ albuma.

  3. a kaids tolks uzvarēt Eirovizejā, ka tuo nimoz naatguodoj? pat pasalīlēt nav ar kū… dūmuot, nikuo nav i bejs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *