piedzīvojumi poliklīnikā

tā kā man joprojām ir temperatūra, vairāk guļu nekā ēdu, viss riebjas un neko nevar, bija aizdomas, ka gripa atstājusi dāvantiņus – pneimoniju. vakar biju pie ārsta izklausīt plaušas un savākt nosūtījumus, šodien braucu taisīt analīzes un rentgenu plaušām. analīzes prasīja 10 minūtes, rentgens – 2 stundas. atnākusi mājās, paēdu un aizgāju gulēt, pamodos tikai vakarā. tā ka var teikt – šodien es esmu bijusi tikai poliklīnikā.

toties analīzes, kā jau parasti, ir labas. 😀 un arī rentgens esot tīri glīts. laikam tomēr nav plaušu karsonis.
pareizāk sakot, neviens vells kārtējo reizi nezina, kas man ir. toties vismaz antibiotikas laikam nebūs jādzer, iztiks ar gulēšanu un vitamīniem. kruta.

kā smejies, visas slimības tāpat ceļas no nejēdzīga ēdiena vai neizgulēšanās.
tāpēc arī ārstēšana – gulēt un ēst. :))

toties pensionāres poliklīnikā (nez, ir arī monoklīnika?) šodien bija lieliskas. rinda uz rentgenu nebija liela, bet diezgan agresīva. jo tur pa vidu bija 1 pirmspensijas vecuma fūrija ar meitu, tāda apmēram māte no Jelinekas “Klavierskolotājas” – visu laiku rēja un meklēja kašķi.
patiesībā biju pensionāru pusē, jo tā ragana viņas visu laiku kaitināja. kamēr jau paziņoja, ka viņa, redz, strādā un uztur visas tās pensionāres. 😀
iedomājieties, kas sekoja! ja jau pat man gribējās iekraut tai bābai, tad kā reaģēja īstās pensionāres. 🙂

nē, klope nesekoja, lai gan tālu nebija. 😀
tikko kāds iegāja iekšā, pie durvīm jau nākošais stāvēja stāvus. 😀 lai gadījienā cits neaizskrien priekšā.
kad pienāca mana kārta, pie durvīm jau bija pielīdis viens bābietis un stūma savu vectētiņu – on slepoi, slepoi! ņe budu ja že jego zavtra sjuda taščiķ!
tā kā tas nozīmētu, ka vēl jāgaida 2 cilvēki pa 20 min, bet es jau 1 h 40 min biju gaidījusi, kā arī gribēju ēst un uz ateju, taisnīgā sašutumā un izmisumā no savas vietas pateicu: bet tagad tak mana kārta!
tā kā visu laiku biju klusējusi, laikam abas frontes uzskatīja par savējo. 😀
sekoja gāganu koris: prapusķite devušku! 🙂
kad jau biju iekšā, bābieši aiz durvīm jau laida matom! īsts kaķu koris!
rentgena taisītāja tik nopūtās – tā vienmēr. un pēc nedēļas pilnmēness… par laimi, viņai tad neesot jādežūrē.
aprunājāmies par trakajiem, viņa bija pati laipnība. lika pasaukt nākošo.
izgāju ārā – visi skatās baltām acīm.
ar tādu kaifu vēl nekad nebiju gājusi prom no poliklīnikas. pat tad ne, kad bērnībā gāju pie zobārsta.

lai gan, ja tā pavisam godīgi atzīties, šī bija laikam 2. reize, kad es vispār tieku pie mērķa kādā Rīgas ārstu rindā. parasti apmēram 2. stundas sākumā kapitulēju un izdomāju, ka varbūt nemaz tik slima neesmu. neesmu jau laikam arī, ja jau joprojām dzīva. tā ka nekāda labuma no tās vella medicīnas nav – nesaprotu, kāpēc visi tā plosās par tikšanu iekšā tajos kabinetos.

sēžot uz dermantīna sola 1 vārgas lampas gaismā un vērojot medmāsas, kas uzkasītām fričenēm un sintētikas ķiteļos iestūķētām pakaļām svarīgi klaudzināja pa gaiteni, un padomjlaika stikla paneļu sienu, kas pavirši saķibināta ar cementu, vietām pildījums izsmērēts pa stiklu, vietām notecējis, iedomājos – a kas mums tagad Latvijā skaitās: maksas vai bezmaksas medicīna?

Bildes no 2006. gada vasaras, kad es Sibīrijas poliklīnikā atklāju savus slēptos talantus – izsisties cauri agresīvu pensionāru un vājinieku pūlim. Vicinot Latvijas pasi un izmeklētā baltiešu akcentā bļaujot krievu lamu vārdus, izdevās iedabūt Maritu ārsta kabinetā un tikt pie medicīnas. 🙂

Vairāk par Sibīrijas poliklīnikas piedzīvojumiem rakstīts šeit:

Sibira stuosti. Krīvu medicina. I daļa

Sibira stuosti. Krīvu medicina. II daļa

Krīvu medicinys morale Nr. 1:

Krīvu medicina – loba medicina. Lobuok par jū zynuot, atguoduot i pasasmīt, ni dabuot iz sovys uodys.

A lai Dīvs pasorgoj!

Krīvu medicinys morale Nr. 2:

Ka tev nav sakaru, paziņu i kukuļa, miersti nūst!

6 thoughts on “piedzīvojumi poliklīnikā”

  1. oi, cilvēki ir nebeidzams prieka avots! ja sabiedrības masa ir sakustējusies (kā konkrētajā gadījumā – rentgena gaidās), tad neviens šovs nestāv klāt! 😀

    1. es jau tai palaižu pyrms seve (i leidza ar tū 2 gobolus – ari vīnu puisi ar numureņu, partū ka 1 guoja ar, 1 bez) meitušku, kas lidoj iz pusgodu iz uorzemem i pādejuo īspieja sataiseit rentgenu bez bešanuos naudys.
      a par “slepoi” padūmuoju – a kur jam problema ryndā sēdēt? nav jau tikkū izdūrtys acs…

  2. Sacensība par to, kurš slimāks ir lieliska! Es gan parasti arī brīnos, kur tiem slimniekiem tām lamām dukas pietiek.
    A monoklīnika man šķiet ir tu, kur nav neapmierinātu slimnieku bara. No tā jau tas “poli”.

  3. Izlasīju Sibīrijas stāstus/Krievu medicīnu, abas daļas. Kaut esmu no ventiņiem un latgaliešu valoda man grūta, smējos, kamēr noraudāju visas acu krāsas, dabūju krampi vēderā uz sabiedēju darba kolēģus. CIK LABI>>>

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *