vokora dūmys

vīnkuorši šudiņ ir taida dīna. it kai nikuo nabeja, bet varbyut žāl, ka nikuo nabeja. nu reita izmozguoju ustobu i īleidu dušā, īlyku mozguotīs drēbis, izvuorieju zupu. izaruod, puors stuņžu laikā izpiļdieju dīnys normu. paiežu i aizmygu. niu pasamūdu. mīga ni acī. a kū padareisi – nakts.
tai i siežu i dūmoju. atīt taida gripa i nūlīk pi vītys, a kū tu jai padareisi – upe plyust i plyust, a, ka laiceigi nasaļausi plyudumam, agri voi vieli īaireisi kaidā krostā. a reizem iz upis vyds ir sakrytuši kūki. dūmoj, kai apbraukt. varbyut izadūs. ak jau izadūs. a reizem nūgrimsti upē i verīs, kai apleik leigojās iudiņa zuoļu steigys i aizmaun zivs, iudinī plateidamys muti.

vēļ Klaus&Kinski muzyka ite.

pa dīnu vēļ raudzieju nazkū vērtīs datorā. otkon kinā tyku da tuos pošys vītys, otkon mīgs apjēme. tik viņ spieju kai nūlikt datoru iz zemis – treicūšom rūkom, partū ka 5 kilogrami, izaruod, ir baigi daudz. nazkur sagruobuoju spylvynu i aizmygu. mīgā redzieju, kai tymā mežā, kur apmāram decembrī redzieju īejam aļņus, nazkas kust. tod nu tīnis izguoja aļni. nā, tūmār zyrgi, kam iz mugurys nazkas beja. izaruod, tei beja karavana ar kamīlim. nā, tūmār zyrgim – jī guoja leli i tymsi riņdeņā nu meža iz sātu, kotram iz mugurys žogoru čupa i čyguons. aizskrieju aizslēgt durovys, izsliedžu sātā guni – ka mane naīraudzēs, jī paīs garom. vyss kai nazkod bierneibā, ari sorkonuo grīstu lampa ar vysu kupolu. i jī paguoja garom, izguoja cauri sātai, pat nasyta pi durovu i leli i tymsi pagaisa cytā mežā – riņdeņā, riņdeņā viņ.

taida, vot, nazkaida dīna saguoja. nazkaida nikaida, a koč kaida.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *