Zamūs nūstuošonu dīna

Abrenis īla. Pagaisynuotuo vīta. Nabyuteiba.

Autobusi sadzeiti kai gūvs klāvā, stuov rynduos i gaida sovu atīšonys stuņdi, kod byus daguojs jūs laiks. Iz jūs stykla pīru laistuos burti i cipari kai tuolejūs ceļu apsūliejums. Tok nā – naīs i naskrīs, kur pasagoda. Maršruts nu leidz, nu vīna ceļa stulpa da cyta, nu A iz B i nikod iz C. Autobusi sadzeiti kai gūvs klāvā. Nikod naaizīs tuoļuok par ganeibom i dzeraunis ūļneicu.

Tok ceļš gaida. Vēļ nā. Niu nā. A ceļš jūs jau ir apzeimūguojs, par nazcik laika jūs vaira te nabyus, jī byus aizguojuši sovā maršrutā. Kab otkon atsagrīztu i nūsastuotu nazkur ryndys golā i nūsapyustu kai pīna gūvs, kas atīt iz klāvu nu ganeibu – pīkususe nu ceļa, pīāduse i gryuta. Sovā Abrinis īlys nabyuteibā. Vītā, kas nas pagaisynuotuos zemis vuordu i kur nivīns nadzeivoj – tik laižās ceļā.

Sierms profesors sēd iz beņča sūpluok rasnai tierga buobai. Jī nasasatiks vaira nikod, tik ite niu iz ituo beņča. Jis ir tikai sierms vecs ar paplukušu motu cakulu, a jei ir branga mīsuos i juos vādars karinej puori juos lytkom, elpā gryuši cyluodamīs i grymdams. Sorkonuo kaprona sukne pīsveiduse īskaun juos mīsu.  Jei ir vāžna.

A profesors skaita papeira lopys angliski. Jis verās ar skatīni, kas pīrads pi vysaidu burtu i volūdu, i jam pruotā ir tikai teksts – lai par kū jis byutu. A jis skaita par ciļvieciskuo faktora nūzeimi dorbā iz jiurys. Par kuģnīceibu i cylvākim. Kai vīntuleiba īskaun iz jiurys i otkon juoatsagrīž iz zemis, nu kurys tu esi guojs, koč nu teve tī vaira nav nikuo, partū ka vyss esi ceļā. A jis skaita, i juo lyupys šveikst svešys volūdys vuordus. Jis vyss ir tī vydā i naredz sova autobusa, kas jau nūstuojs i gaida. Jis sagruob sovu montu i skrīn. Autobusa durovys šveikstādamys aizkreit cīš, jis gryušai nūsapyuš kai lels i nu īšonys pīkuss lūps, kū sātā gaida sapļauta zuolis nosta i bļūda ar runkulim, a kam prīškā vēļ gars i gryuts ceļš.

Aiz styklu vēļ nūspeid profesora šauruo mugura, jis samoksoj par braucīni, i tod juo vaira nav. Autobuss, gryušai i apjiemeigai pyusdams, suoc braukt, i piec šaļts tī ir tik palāks i smiļšains asvalts ar puors tymsom eļļainom plemem i sapreseitu ola buņdžeņu, kas atspeid saulē i jau gondreiž sasaliejuse a zemi.

A buoba puorškir jaunu lopu sovā gruomotā. Jei skaita gruomotu meikstūs vuokūs par leigovys nūzagšonu. Nazkas krīvu volūdā par ļūbisteibu. I tymā šaļtī es saprūtu – jei ir jauna mārga, kas vēļ tikai gaida sovys pyrmuos ļūbisteibys i nazyna, kai byus. Paliks puori koč kas nu juos vacuo pasauļa voi ari vyss byus jauns – zeme i dabasi, juos mīsa i juos jutūne pasaulī.

Lai cik gryuta byutu buobys mīsa i zam juos ciču vosorys korstumā byutu sasakruojuse mīsys sula i smirdeitu gryutu i rībeigu smuordu, tī vydā ir jauna meitine, kas gaida sovys ļībisteibys i nasaprūt, kur tik ilgi kavejās.

A varbyut jei nikod tai i nav zynuojuse, kai tys ir – ļūbēt i tikt ļūbeitai. A varbyut vysu myužu jei ir gaidejuse tuos šaļts, ka nazkas īsaskanēs gaisā i izaugs iz zemis, vyss pasauļs tiks taids breineigs i kai nu stykla, kas aizskorts treis i švuorbojās saulē, i draud sakrist seikūs gabaleņūs, kai jau ir sakrits tik daudz kuo cyta. A stuov i ir – tū vīnu šaļti stypruoks i myužeiguoks kai ļūbisteiba poša.

A varbyut jei poša nazyna, kas tys ir, kas līk ni to aizaklīgt vysā bolsā, ni to klusēt myužeigi. I niu jei skaita gruomotā nazkaidus vuordus, cyta saceitys frazis i dūmoj, ka tei ir dzeive.

A juos autobusa šoperam, kas vēļ sēd autobusa kabinē laukuma viņā golā, verās pulkstinī i gaida sova reisa laiku, vakar beja kuozu jubileja. Jis verās iz leluo asvalta laukuma, skaita minotus da reisa i smaida. Kai zynuodams nazkū vaira.

21.09.2007.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.