par kūku

taišni pyrms goda nūmyra tāvs. var tukšumu aprakt kasdīnys īšonuos i aizmierst, a tod nazkas sasastuoj koklā i saprūti, ka nivīns to napažāluos tai kai jis. tai vot i siežu, dūmoju, dzeru čaju i tūmār īlyku itū karteņu i itū sajiutu publiskai apsavieršonai.

pyrms goda kopūs buobys nūsavēre i tod pa koktim nosuoja – jei naļūbej sova tāva, partū ka naraud. tok osorys ir muna i juo dareišona. taipat kai vyss lobais i švakais, kas bejs. suocūt nu kolnu ekspedicejom pa  ustobu, beidzūt ar uobūleņa teirumu i mikriesli pi sātys pakša, kod saprūti, ka ir ari taida līta kai beznūsacejuma mīlesteiba. vīnkuorši esi, ļūbej i vyss, partū ka tys varbyut ir pats svareiguokais, kas tev kai cylvākam ir dūts.

vīnkuorši maņ dūts drupeit vaira kai cytim – raksteit. kab na tāva stuostu i fantazeju, atmiņu i humora i mamys pacīteibys, atbolsta i pakvāleišonys, myužeigūs ryupu, nikuo taida nabyutu. partū ka kotram kūkam ir vajadzeiga zeme, saule, syltums i iudiņs, drūšeiba i atbolsts, kab jis varātu izaugt i tod mest ānu. iz sīnu, iz papeira, iz monitora, iz cytu cylvāku siržu i pruota.

vyss ļaunais puorīt i otkon pavasar saplaukst lopys. otkon cylvākim i lūpim ir pakrieslis korstā vosorys dīnā. a kas zyna, kū zīmys soltumā dūmoj kūks. kas jam aiz myzys i nu kuo patīseibā pavasarī suoc tecēt sula.

seika fotošaļteņa nu šudiņdīnys pastaigys.

sentimentālas muļķes ieraksts par veciem laikiem kaut kad sen, sen



šodien tviterī ieraudzīju, ka mani uzrunā – par kaut kādu uzrakstu uz žoga, kas parauj vaļā skumjas pēc mājām. ilgi domāju.

tas ir, es jau uzreiz sapratu, ka laikam runa par konkrētu uzrakstu, jo nemaz tik bieži neko uz žogiem nerakstu. bet kaut kā aizdomājos.

runa taču bija par šo:

ite citati nu kaida vaca roksta, kod pasauļs beja nazkaids cytaids – 2009. goda 25. oktobris.

tālāko lasīt, it kā būtu pēdiņās. mūsdienu teksta vairāk nebūs. tikai mūsdienu bildes. jo toreiz tur pa vidu bija tā bilde, kas tagad ir augšā – trilliņi ar notecējušām acīm.

Tviters ir vīntuļnīku paradīze, kur atrast sovejūs, naizeimūt nu sātys. Tū var redzēt koč šūvokor, kod spontani dzyma #twitterkrogs – sarunys par nikū i par vysu, kū roksta ļauds bess zyna kur. Nav svareigai, kur jī atsarūn i parkū nadora nikuo pruoteiguoka, a meklej sovejūs monitorā.

Jau lobu laiku asu saprotuse, ka nikod vysi muni draugi nabyus vīnā vītā – cyts Londonā, cyts Hamburgā, cyts Minskā – tok jī vysi ir socialajūs teiklūs i munā monitorā.

Pagaidom tviterī ir vaira sovejūs nakai vysaidūs dr.lv i jūs klonūs i radinīkūs. Cyti soka, tī ir par moz ļaužu. Maņ ruodīs, tī ir eistais skaits cylvāku i tī ir eistī ļauds. Kas der vysim, nader nivīnam. Kur ļaužu par daudz, nu tīnis ir juoaizīt.

Mani tikai fascinej vysi tī tvitupi i jimšonuos ap jim. Ļauds savibrej, savibrej, sasalosa kūpā i tod ar gudru seju sprīž par sovu jaunatrostū dīvu tviteri i par jaunū religeju tviteruošonu. Sasajutuši koč kaidā ziņām asam informacejis teikla vierspusē, jī ar pylnom mutem gruob gaisu i runoj, runoj, runoj.

Nu i. Mes vysu laiku rokstom i sasarokstom, mes asam par tuoli vīns nu ūtra, kab varātu apsarunuot, a mobilais telepons ir par daudz lels surogats.


Pošuos beiguos munu ausainūs ārmu karteņa. Jī tī poši, es tei poša, tikai ni ar zeimuli voi pildsplovu puors mehanisku kusteibu iz papeira, a nazcik stuņžu pi Bārnu slimneicys statiņa, raugūt tikt golā ar kruosu, kas tak, nasakluoj, leip. Tai jī palyka taidi rasni, rasni i ar garom kleitom – raugūt sagluobt nūteciejumus.

Kod guoju prūm, mozajim trillenim suoce tecēt acs. Nazkai jūceigai palyka, tys tok taids dzāruoju styurs tymā teritorejā – tai sacēja sietneica, ari puors dzāruoju daguoja kluot i apsarunuojom par bārnim i bizbizmāreitem. Kotrā dzāruojā vysleidza ir bārns, ar kū par apsarunuot par nabyutiskim seikumim.

Acs izlobuoju – cytam saguoja daguns, cytam lelys acs. Naraudit, mozī. Dzāruoji jiusu dasavērs i izdzers par jiusim kaidu čarku ari tod, kod byus solts i snigs snīgs.

Beiguos, pyrms tviterkrūga bārmeni laist paceļu, pādejuo dzīsme nu virtualuo krūga. Arlobunakti!

i esityn ir upis, kuruos navajag īkuopt. piec laika nav nikuo nu tuo, kas beja. teikla eislaiceigums. kruoj, roksti, a ir tik niule.

sabīdriskuo transporta riņdenis

_______________________________________________

raugu nikaidus paņteņus  naraksteit, partū ka kuram besam tuo vajag.
Tev tuo vajag? maņ točna navajag.
tok, vot, nazkai pasleidēja kuoja –
17. janvara vokorā tramvajā i 21. janvara vokorā autobusā.
da sātys maņ juobrauc laikam 10-15 minotu labi ja.
tai vot i pīrakstieju pa ceļam.
nazkaidi bradzakli – eisys prozys riņdenis.

_______________________________________________

korespondenti pīroksta vysus vuordus
i na vysus jī īvāroj.
irā taidi malnī caurumi –
sit, cik gribi, atbiļdis nav.
tys ir kai pusaudžu sekss –
ir rūbežys, kurom navajag puorkuopt.
meitinis piketej iz īlys –
eisi bruņceiši, gari moti i smejās.
volūdai ari gribīs,
ka jū pajem mutē.

_______________________________________________

ar mobilū teleponu nūfotografieju sauli,
jei īsaspīde bolta, i displejā caurums.

ka lelys vierteibys nūglobuot gruomotā, herbarejā,
piec divdesmit godu kaids atškiers i īraudzēs –
dzaltonā lopā caurums.

_______________________________________________

pasauļam šudiņ nav kruosys –
malnbolta saule īsasprīde kūkā,
vysi saulis plankumi nūtreisēja.

peliejuma sieņs sareni vuoreigi, smolki, sylti.
pasauļam dečeits, vatalina kažuceņš –
pīsadūrsi, i paliks pādi. kai mīsā.

par ceļu puorguojuse lopsa,
i zača pādi snīgā – div, div.

itai, kai šudiņ, nabyus nikod.
meikstyune apād kruosu.

_______________________________________________

pasauļam itam nav laimis.
čīzburgeri karteņuos smaida, nu mutis lein sīra mēlis,
kartupeļu frī dvēseleitis tik breivys i skraida pa škīvi.
kečups kai asnis iz lada.

pajemu olu i īleinu sovā olā.
pasauļs digitāli loksta aiz lūga,
trolejbusi aizšveikst kai reklamys klipi,
cylvāki aizīt doncuodami.

krišnaīti ir Reigys viltuotuo Bolivuda.
ružovā kļūsterī pagaisuši cylvāki nūviltoj dzeivi,
īsaciklej iz laimi i ej – smaideidoma, doncuodama, harē, harē.
malnuos katuoļu manaškys smaida rešuok. jom bais.
pareizticeiguos pareizi aizīt kai malnys sīna gubys.
kaids na tai saprass. Dīvs pasasmej ūsuos.

_______________________________________________

pareizuo bīzuma linejis
puorstreipoj munu dzeivi.
pareizī vuordi izcalti,
cyti zam streipis.

iz sagrafeitūs lineju
sēd bezdeleigys i čūrkst.
svātdiņ piec leita
slīkys staipuos pa stygu
dubļūs izastīpušys garys.

mīsys kruosā.
muni fragmenti
puorsavītoj.

_______________________________________________

smierts vysod vysu sadola žieleigai – myrušī, dzeivī.
a cyts ir nūmirs pyrms laika i vysleidza ir dzeivs,
juo kauli staigoj pa īlom, juo acīs atspied īlys nateireiba i tymss.

ka varātu saskaitiet vysu, kas nūtics bez laika.
apreibynuotī i dzeivī nazkaidā dzeivis mutulī maļās.
tukšums izplieš spuornus
i gaida.

_______________________________________________

kur ta irādana tī dzeivī –
dzeivis uzvarātuoji,
dzeivis pionieru maršs.
pensionerkys puorskoloj kaulus
bazneicys duorzā piec Miša.
bazneickunga mašynai jaunys šynys,
i juo kuce apsabārnuojuse.
kuce taida.

bazneickunga kucei loba paroda,
vīgli aizīs nu rūkys, lai kaidi tī laiki.
a laika kai vysod vaira navādana.
laika tik daudz kai nūmiert
i bezgaleigi gaideit – vēļ vīnu šaļti.
i spēlētīs ar smierti kai cacku –
šudiņ, reit voi nikod.

_______________________________________________

latvieši un sniegs. tvitera citāti

19.01.2011. 10:44 –  22.01.2011. 17:33

Sniegs kūst, lietus līst, putniem pilni koki. Kas tas ir? Pavasaris? Cerams, nē, jo vēl gribas ziemas priekus! Vismaz dažas dienas. Plz! JUHUUU!! Laika apstākļi no rīta arī bija cerīgi – tipa sniegs uzsniga! Mmmm, tāda interesanta diena, sniegs!!! Sniegs nokūst, paliek mīnu lauks… Sniegs! Beidzot. 🙂 Ups! Neliels atkusnis sācies arī manā mājā. Lielā istaba nedaudz pludo. Stulbais sniegs! Grr! Sniegs, snow, Schnee, sņeg, sniegas utt. uzlabo manu garstāvokli, but I want moooore! Ideāla sajūta. Sniegs, snovs un austiņās –  goodlife. Tgd visi sēžam kafeinīcā un atpūšamies. 🙂 Ārā spīd spoža saule, ir plusā, viss sniegs nokusis….Manī uzradās tā foršā pavasara sajūta. 🙂 Rožaini sarkanās noskaņās, kūst sniegs, tuvojas februāris. Snieg sniegs. Patīkama pārmaiņa pēc “līst lietus”. 🙂 Būtu mazāks sniegs, izvilktu krosinieku. 😛 Klausos laika ziņas. 😀 Būs lietus un sniegs. ;[[ ATKAL. Es biju skriet jeb tā bija parodija par skriešanu –  500m ledus un tālāk sniegs līdz ceļiem. Nu c’mon, kāpēc tas viss nevar pazust? 😀 Vecpiebalgas mežos aizgājušo atkusni nevar manīt. Tik sniegs tāds blīvāks. “Apkārt Alaukstam” būs labs sniegs. Atkal snieg. Bet sniegs ir labāks par lietu. 🙂 Aiz loga lēni, lēni krīt sniegs, un drīz vien @sniegatalka atkal būs ko darīt! Kad sāk kust sniegs, ielas kļūst par mīnu lauku. A sniegs vēl normāls būs? Ārā snieg sniegs? Značit jāvelk galvā savs stulbais pižiks un jāsāk braukt stulbi un –  30 km/h zem atļautā. Kāpēc tik daudzi tā domā? Nav ko darīt! PC ir apriebies, mācīties negribu/nevajag, ārā tikai sniegs… garlaicīgi! Lkm jāiet pagulēt! Daudz baltu dieniņu, sniegs ir kūl! 😀 Es vienkārši škrobojos! Naudu kāš, a kā sniegs bija, tā pašam šķipele bija jāņem. Turpmākajās dienās Ventspilī gaidāms slapjš sniegs. Turpmākajās dienās Talsos gaidāms slapjš sniegs. Turpmākajās dienās Kuldīgā gaidāms slapjš sniegs. Arī ziemā, kad uzsnidzis sniegs, NBD ir gana daudz skaistu skatu! šorīt nokavēju 1. stundu, jo opis iesprūda tualetē un mani neaizveda. 😀 Cerēsim ka 5dien sniegs būs… 🙂 Ehh gribās aiziet pie Kekeres, bet sniegs ir apracis pašu kapu. Šovakar raidījumā būs izrāde –  galvenā lomā motocikli un slēpotāji, un sniegs. Jobanais sniegs. Diena Kalngalē pie Lāsmas. 😉 Ideāli! Jūra, suns, sniegs, pankūkas, daudz, daudz smieklu. Jā! Meita prasa, kapēc sniegs ir balts? (Ja jau tas ir tas pats lietus, tikai sasalis, tam esot jābūt caurspīdīgam). Mmm, ātrāk vasaru, šis drēgnais laiks ir apnicis, visur apkārt melns un brūns sniegs! :] Protams ar piedevām un garšvielām! 🙂 Ārā kapu klusums. Viss, ko var dzirdēt, ir kā mašīnas pa šoseju traucas un kā sniegs triecas pret cepuri… Es ar nesūdzos –  lietus, sniegs, ledus. Noskatos filmu, paskatos pa logu –  sniegs. WTF?!! Pārgaujā sasaldējām vienu sniega burciņu ar sniegu. Hih, šogad pirmais sniegs būs augustā, ja tā saldētava nebeigs saldēt. Latvijā kā parasti sniegs kūst kopā ar asfaltu… 😀 😀 Tu koķetē ar to vecumu, vecīt (ak, cik gaumīgi tas gan izklausās). Cik noprotu, #sniegs uz kalna –  tur esi 100 %. #jauns sniegs bija divas reizes –  novembra un janvāra sākumā, ziniet man pietika –  ārā pumpuri jau kokos metas.. Velo sezona atklāta, “radzes” strādā labi, vienīgi sniegs traucē. Nevar saprast, ārā snieg vai līst. Cerams, ka līst. Vismaz tas liek domāt, ka sniegs pazudīs ātrāk. Skatoties uz jumtiem, varētu padomāt, ka izkritis pirmais sniegs. Sniegs, kas šonakt nokrita, iepriecē, jo tas nozīmē, ka slēpju PM būs baudāms! Labs rīts. 😀 Ārā aizvien sniegs, laikam arī slidens, bet to pārbaudīšu vakarpusē, kad uz sacensībām došos. 🙂 Nu ziema tak, sniegs jārok :D:D Ušakovam jāaizved Ēlerte arī uz Melngavju namu –  nenotīrītais sniegs no jumta izsitis caurumu stiklā un pamatīgi sabojāts kādā zālē parkets. Ja tu zinātu, kā mēs šorīt smējāmies par hipōfīzes izdalītajiem hōrmōniem… Labāk pasēdēt stūrī un vērot, kā kūst sniegs. Izeju meklēt jē-talonu un kafiju… Un vilciena biļeti.. Ūdens līst, nē, laikam sniegs šodien līst. Tiekamies pirmdien. 😉 Sniegs ir? Vēl pirms kādām 2 h teicu, ka ārā samērā silts, nu vairs tā nedomāju, tas sniegs ir vienkārši briesmīgs. ;D Iebraucu Ādažos, a tur sniegs. 😀 Tiko mājās atnācu. Jāiet pašķūrēt sniegs ārā. Biju. Sapirkos. Prieciņš. Tagad uz mājām un vēlāk varbūt uz Siguldu. Paskatīties, kā citiem patīk sniegs. Mh. Ārā atkal snieg! Sāk jau riebties tas sniegs. :@ Kad beigsies sniegs? Nē, nu nopietni. Tu skaties pa logu, kā sniegs snieg, un saproti kā laiks skrien. Kāāāā man nepatiiiiik sniegs. Varētu beigt vienreiz no gaisa krist tas sū*s. Kamēr ziema, tamēr sniegs līdz gurniem mani priecē! 😉 Hahaha, man pēdējo reizi uzkrita sniegs 29. decembrī. 😀 Un tagad ir cits su*s, kas līst no gaisa, gandrīz katru otro dienu līst. :@ :@ Vai tad sniegs jau nav beidzies? 🙂 Šodien sniga, bet ir pārāk silts, lai sniegs paliktu… Uh, kā mani sakārdināja ar Vasaru. 🙁 Mm, būtu ideāli. Ir vasara vēl uz kalniem, ir sniegs. Sapnītis. Diāna teica, ka nebraukšot pie manis, kamēr nenokusīs sniegs. Jo, redz, lai brauktu šeit, viņai jāuzvelk normāli zābaki. 😀 Ja nav jāšķūrē sniegs, ir jānēsā briketes… Laukā snieg slapjš sniegs, nejauki. Ārā snieg lietus vai līst sniegs? :d:d Tracina RD & Pašvaldības policija. Atkal grib sodīt par nenotīrītu sniegu, kaut gan mums sniegs tur nemaz nav jātīra (sab. tr. pietura)… Ir, IR skaisti stāsti! Mīlestība atnāk un uzkrīt uz galvas kā negaidīts sniegs. Wow. Siltais laiks beidzies. Atkal ārā ir nulle un snieg slapjš sniegs. Leduskapis priekš manis pārāk maziņš. 😀 Un sniegs arī pārāk maziņš. 😀 Šodien tik patīkami bija apstāties un baudīt, kā sniegs sitās pret plakstiņiem. Var redzēt, ka tev nav jāšķūrē sniegs, ja tu to vēl dēvē par “balto brīnumu”. 😀 Sniegs ir atgriezies. Feini, labāk nekā pilsēta slidotava. Un vsp tas sniegs ir baigais draņķis. 😀 Ārā ir tik gaišs! Pilnmēness + sniegs + pilsētas laternas = gandrīz dienas efekts. 8) Skaties, kur liec kāju –  sniegs izkusis, suņu kakas parādījušās. Sargies! Sniegs ārprātā pašķīrās, kad šodien tā ap četriem pa Čaka ielu stalts un pārlepns slīdēja Andris Kivičs. Tad, kad Latvijā nokusīs sniegs. Sajūta diezgan zolīda, kad ieraudzīju, ka mājai, kam sniegs ir pusmetru pāri jumtam, beidzot viņš ir nokritis. 🙂 Drošības sajūta (rock).:D “Svētdien dienas laikā sabiezēs mākoņu sega, gaidāms sniegs, slapjš sniegs, atkala, lietus un migla” 🙂 Ir vēl kas neuzskaitīts??? Labais… Kur ir sniegs? Gribās atkal draudzīgi pastrādāt pašu un sabiedrības labā. Pie mana loga -2,6 C, laukā sniegs skaisti snieg, Žagarā sniega kvalitāte noteikti ir laba.  ^.^ Laikam jāienes malka un jāiet notīrīt sniegs, jo snieg ne pa jokam… Agrāk it kā #LMT inets bija OK, bet pēdējā laikā diezgan švaks palicis… Laikam #krīze vai #sniegs pie vainas… 😉 Dzimtajā pilsetā gan nekas nav mainījies. Tās pašas sejas, tie paši suņi! Sniegs gan ir biku vairāk! O, slapjš sniegs. Tieši virs mūsu istabas loga tiek šķūrēts sniegs no jumta, kur tu tādā troksnī pagulēsi! Nu jau atkal ziema atgriezīsies! Sniegs manāmi putina. Kūsti, nolādētais sniegs. Šodien aizgāju uz mežu, tur bija superīgi balti un sniegs gurkstēja! 🙂 Laiks bibliotēkā paiet pārāk ātri. 🙁 Biju līdz Ķīpsalai ar velosipēdu. Skaisti tagad, kad sniegs pa lielam ir izvests ārā, glauni… Kafija bibliotēkā un ceļš uz mājām. Ārā, starp citu, ir pikojamais un sniega eņģeļu zīmējamais sniegs! Tā gribas apgulties sniegā un
ļaut pārslām sabirt uz skropstu galiem!
Mūzika made my day. Sniegs arī. No women no cry arī. Un pati diena uzlabo manu dienu. Smaids. Snieg, snieg balts sniegs. Un es vēl patiešām nezinu, kā izvērtīsies šī diena. Gaidu to žurnālu!!! Es ceru, ka man rādās sniegs aiz loga.. -2°C un sniegs. Tas tā arī varētu palikt kādu laiku. Dzirdējāt joku? Igaunijā zāles nav, ir sniegs. 😀 Rīgas ielas, sniegs, ledus, mitras kajas… Policisti, kas garāmejot uzsmaida, tantuki, kas uzmanīgi kustas uz priekšu ka porcelāna šķīvji. Man patīk, kā šeit –  ārpus Rīgas – sniegs, sniegs… Apkārt mežs un pilnīgs klusums. FANTASTIKA! Gardijs šodien ir super sleepy dog, un viņa mīļākā nodarbošanās ir skatīties ārā pa logu, kā snieg sniegs. :)) Viņš ir awesome! MAN SNIEG SNIEGS! Mašīnu jumti jau nosniguši. :d Hahahaha. NEGRIIBUUU. Nevar saprast –  būs aršana vai nē? #sniegs #laime Eju pa ielu, snieg sniegs, man sāp viss iekšā, bļēē. Ārā tik superīgs sniegs, awwwwwwwwww… Man ir apnicis sniegs. Apmēram jau tad, kad tas uzsniga pirmo reizi. Tramvajiem ir tāda skaista melodija, un es Daugavā pieķēru pīļu pāri mīlot. Vakarā Rīgas sniegs ir baltāks, un kādam nu vairs nesalst ausis. Tikai jāpagaida, kad sniegs pazudīs. 😀 Pieriebies sniegs. Ahh, bet kas tik man nav pieriebies. Cēsis-Žagarkalns –  #sniegs #laime! Kolosāls noslēgums smagai darba nedēļai! Un tagad #alus. 🙂 Sniegs gluži kā klusinātājs pār zemi. Un ārā krīt ļoti skaists sniegs. Tā, it kā kāds būtu pārplēsis spilvenu. Tādas skaistas spalvas, hihi. Pamožos un pirmais, ko redzu, tas ir, ka snieg sniegs. :@ Šorīt Valmierā debesis klāj mākoņi un brīžiem gaidāms arī sniegs. Pūtīs lēns vējš un gaisa temp. šobrīd -5°. Labrīt! 🙂 Esmu augšā un pirmais, ko ieraugu, ir sniegs… Kaut katru rītu mani sagaidītu nevainīgs sniegs. ^ ^ Tizlais sniegs!!! :@ Dohh, atkal sniegs snieg. Paskaties pa logu, un smaids pats no sevis nāk… Rauša kūkas, sniegs un super izdevies rīts. :)))) Bet sniegs ir ciets… Man viss būs vienos zilumos. ;/ Labrīt… Atkal sākusies ziema.Brr, tas sniegs vnk jau ir ZB… 😀 Jauks rīts, snieg sniegs, es ēdu šokolādi un dzeru kafiju, sveiciens tautai aiz borta! [wave] Jaa, esmu sapratusi, ka sniegs man galīgi nepietrūkst!! Paldies. 🙂 Pa kuru laiku aiz loga radās tas viss sniegs? Tikko pamodos, esmu laukos, paskatījos pa logu… Aaaa, te ir sniegs līdz padusēm, un viss balts, balts. Šodien gan iešu izbaudīt ziemu. Ghh… Sniegs jau šoziem piegriezies… Tik jātīra un jātīra… Nejūtos izgulējusies, sniegs snieg, un tas man nemaz nepatīk, gribās taču jau PAVASARI ! Man tas sniegs un vispār pati ziema jau ir apnikusi. Dikti apnikusi!!! Gribu siltu laiku! Sasodītais sniegs… Biju plānojusi ņemt Kiki līdzi uz jūru /+cerēt, ka nenolems tēlot roni/. Bet, bet. Nāksies braukt bez. 😀 Fujfujfuj, man jādzer negaršīgi vitamīni, es negribu uz skolu. Es gribu aizmigt un piecelties vasarā. (sun) Man lago pc, un ārā krīt sniegs. Stulbais sniegs no debesīm traucē man dzīvot! Ēdam brokastis! Vajadzētu iziet ārā pastaigat… Bet tas sniegs… Snieg un snieg… Traucējoši! Vēlāk jāiet ārā sniegs tīrīt, diezgan sen tas nav darīts. ;D :[[ Lieliski, ko sniegs tagad te dara? Krīt. Viņam nevajadzēja tā darīt! Bāac, atkal sniegs…. Braukšanai (gan jau vēl dažādām aktivitātēm) nelabvēlīgi laika apstākļi. #sniegs #ziema Skatos, ka sniegs atkal snieg snigdams… (: Mans šodien kāju no mājas nespers. Sniegs. 🙁 Ziema. 🙁 Brrrrrrrr. Lielais miegs nāk, bet tam tagad galīgi nav laika, līdz vakaram vēl tik daudz darbu. Kāpēc snieg sniegs? Lai viņš pats pēc sevis arī vāc. Atkal gāž sniegs, sen neesam lāpstojuši. 🙂 Tik rēcīgi, man visu laiku rakstās kkāds svešs nummurs. 😀 Katru rītu ar citu jautājumu, šodienas: Vai sniegs jau nosnidzis? 😀 Svētdien naktī daudzviet, dienā gk. tikai uz DR no līča neliels sniegs, vietām skaidrosies. -1..-6, Latgalē un Vidzemē līdz -10 grādiem. Kam tas sniegs vajadzīgs? Skaisti jau ir, bet nu… Lābs rīc. Nesen piecēlos, Kiweh wēl guļ kā mazs kāmītis.^^ xD Ārā tāc sniegs, ka psc. O-o, man lūzt galva uz pusēm, izskatos šausmonīgi, jūtos tāpat. Un tieši tad, kad arā ir sniegs. Huh. Jāizdzer tēja un jāiet ārā sniegs notīrīt. Snieg sniegs, ziema atgriežas. 🙂 Vēlam veiksmi šodienas treniņsacensībās -VISIEM!!! 🙂 Es tikko piecēlies… Galva sāp, bet tas nekas! Priecājos, ka sniegs snieg, jo nosegs slīdošo ledu! 🙂 Ēdu, nu esmu ārā no pilsētas. 🙂 Daba, balts sniegs un sunis. <3 Vēders sāpēja, galva sāp, kakls sāp, sniegs jārok, malka jāved, uz darbu jābrauc :/ Gimme a break. X (Man arī sāp –  liela udenspudele blakus. 😀 Tik pasaki, ka tev šobrīd sniegs jātīra? 😀 Šodien varētu būt interesants treniņš. Pat nemaz neceru, ka sniegs stadionā būs notīrīts. 🙂 Tēja ir izdzerta, apēsta un tagad tikai jānotīra sniegs no iebraucamā ceļa. Ārā snieg tīīīk skaists sniegs, tik lielas pūkas. (mm) Varētu pilnīgi izlekt pa logu. Tur nekad zīmes nebija. Pirmīt turpat tieši dabūju 20 Ls par to, ka visi bija 45 grādos novietojuši autiņu. A sniegs tāds, ka citādāk nekā. Jāiet pabīdīt sniegs. Sniegs, sniegs. Super! Evil snowman. Par gariem laikiem uztaisīju. Slēpošanai sniegs par lipīgu, sniegavīram –  nē. Notīrījos galīgi līka, bet tas sniegs vēl aizvien turpina krist no gaisa. Ahhh… Tagad duša, uzēst un kāda filma labu labā varbūt! 🙂 Pēc miljons gadu uzkāpu uz distancenēm, sniegs gan varēja būt slīdīgāks, bet oosam, rīt būs jākāpj atkal un jāexplorē Tērvete. Sniegs šogad iedzīvotājiem liek domāt pat par ledus laikmetu un pasaules galu. Smuki sniegs snieg. Piesnigusī Brīvības iela… Un atkal snieg. #ziema #sniegs #pozitivi Esmu mājas no spēles. Fuck laukums viss sniegā bija, baigi tizli bija spēlet, bet, no otras puses, labi, ka sniegs, varēs uz kalnu aizbraukt. Caur logu sniegs izskatījās jaukāks. So, arī #massive #foursquare izpaliks… 🙂 Bet toties #sniegs un prieki kalnos! 8D Ārā ir sniegs, atkal jau. Jelgavas ziņas: sniegs atkal radījis darbu ceļu apsaimniekotājiem. Interesanti –  vai no šodienas atsāksies neizbraucamo ielu ēra Rīgā??? Pieredze liecina, kas sniegs laukos ir pārvarams, bet galvaspilsētā nē. Sniegs snieg atkal, ble. Mana pirmā cīņa ar sniegu garām. 0:1, sniegs vinnē. Pēc 1h būs 2. raunds. Fuj. Sniegs. Sniegs tik krīt un krīt… Būs daudz jātīra.. :/ Bet vismaz vairs apkārt nav pelēks, viss tik balts… ^^ Alūksnē tik skaists BALTS sniegs!! Snovborda, basketbola un slēpošanas sacnensības, kaut gribot uz visiem puišiem nevar paspēt paskatīties! Es pamodos pirms 1 h, un sajūta, ka visa diena nogulēta. 😀 Un sniegs rulllē! Sniegs pats negrib sevi satīrīt. Iešu ierādīt viņam īsto vietu! Jāizšauj būs laukā, labs laiks priekš šodienas, sniegs snieg, ideāli! Happy. Es jau teicu, ka man riebjas ziema, un šis savienojums: sniegs + ledus!!! Neciešu!!!!!! Ārā tāda ziema, tāds vējš un sniegs… Gribas satuntuļoties un doties uz mežu, bet nejūtos labi. :/ Cīņā Māra vs Sniegs rezultāts 1:1… Pagaidām. Kā Jums patīk sniegs! Mums patīk, jo labāk var izbaudīt ziemas riepu efektivitāti! Sniegs? No problems! Pusstundiņa vieglā tempā, un pagalms gandrīz tīrs. Šoreiz pat nācās pataupīt darbu citiem strādāt gribētājiem. 🙂 Gan sniegs, gan debesis nu rādās rozā. O-ou, kaut kas sen nebijis. Mājās tāds pats laiks kā Rostokā! :O Tikai iekš LV laikam sniegs vēl piedevām ir… Jauki, ārā snieg sniegs, putni čivina un mani brieži ganās pie sētas. Čau!! Sn
iegs tika jau tīrīts šodien 2tro reizi, nu cik var.. 😀 Un ir atrasts jau mans šī vakara tērps 90-to gadu stilā!!! (sun) Psc… 😀 Sniegs notīrīts, tgd tēja un TV. Ledus un pa virsu sniegs, tas nu gan ir lielais ziemas prieks! Interesanta diena! :* Pa TV nekā neiet, te arī nekas nenotiek. Ārā tumsa un snieg sniegs. Ajj. ://

slaists Bermudu trejstyurī

uh. ir dīnys, kod nikuo nanūteik, a reizem nūteik tik vysa kuo, ka nikuo taida nimoz nanūteik. a tod nanūteik, nanūteik, a izaruod, ka vyss jau ir nūtics.

dzeivoju Bermudu trejstyurī. vyss gaist i nikuo nav. i maņ pi kuojis. nikas nanūteik! saceisim tai – ka es byutu nūpierkuse biletu iz Raimonda Paula koncertu Arenā Reiga, ak jau sādātu tī, kur nikuo navar redzēt (kai daudzi tū i darēja par Ls 20-30).

vyss laikam suocēs ar tū, ka maņ nu “Tele2” iz interneta modemu decembrī atguoja SMS, ka asu puortieriejuse limitu i pakolpuojums tiks īrūbežuots. tai kai beja labi ka decembra vyds, pasabreinuoju – nikuo naasu kačuojuse, da i lītoju kai vysod, jau godim. tai kai interneta vajadzēja, cerieju, ka mož napamanēs i naatslēgs.
pasyutieju žurnalu “Ir” – tys gon ir forši, ka ar vīnu blīzīni var nūsist div začus – sātā mamai ir, kū skaiteit, a es skaitu tī, kur asu es i teiklys. tūmār cylvākam vajag koč kaidu presi patierēt, kab jis byutu pīdereigs kaida socialai grupai. nav tok nikaids mežuons!
piec tam pasyutieju “Dīnu” – naba ka maņ cīši vajadzātu, a pīzvanēja nazkaida buobeņa i suoce stuostēt, cik jim vyss byus labi. aiz cīna nūsaklauseju, i maņ teiri profesionali patyka, kai jei rauga īsmērēt tū sovu avīzi. tai kai pavasarī byus juomozgoj lūgi i pa laikam aizavajag avīžu to tam, to itam – pakluot cuolim kastē voi īteit ūlys, tod pīkrytu mienesi sajimt – puors dīnu nedeļā. godam vajadzātu pītikt.
nu i bonusam decembrī nūpierku 2 biletus iz JRT “Malnū pīnu” – ak jau par gūvim juopasaklausa. bais jau ir nu žālobainys jimšonuos par izmierstūšom vierteibom, tok kū padareisi – vysys gūvs mierst.

internetu “Tele2” tai ari naatslēdze, koč šaļtim vylkuos kai pusbeigta žurka ar lauztu sprandu.
par tū otkon izaruodēja, ka iz sātu naīt pasyuteitais papeira žurnals “Ir”, par kū mama beja dīzgon sirdeiga, partū ka padūmuoja, ka es napasyutieju. nu, naba ka sirdeiga, bet izsacēja sovu vīdūkli – ka tys nu gon nav labi dareits i ka jei var bez tuo valna teļvīzera iztikt, ka ir radeja i žurnals, bet ar radeju i teļvīzeri tūmār ir par moz.
guoja laiks, daguoja janvars i maņ nabeja nikaidys “Dīnys”. atguoja 7. janvara numers, cyta nikuo. īrakstieju tviterī, tolka nabeja. pasavieru i nikaidus e-postus par reizi natrodu – a zvaneit es asu par daudz lels slaists. padūmuoju – vot tai tev i vajag, ar avīzi lūgus mozguot sadūmuojuse…
tai ari nazynu, sābri avīzi nūzoga voi postnīks izdūmuoja, ka jam ari lūgi juomozgoj. 🙂
īpaši nabāduoju – taipat jau nav laika skaiteit. kū grybu, tū pa dīnu apsaveru teiklā. ka “Dīnys” rokstu nav teiklā 100% izmārā, tys mani nikaidā veidā nadaspīss par jim atguoduot i puorskaiteit piečuok avīzē. es to dzeivoju teiklā.
ka “Ir” rokstus varu apsavērt i tai, i itai, tod apsaveru tū, kū grybu, a vysu koč kod puorškūrstu i puorlosu sātā, kod vaira laika – paļdis Dīvam, tys apjūms nav tik lels.
saceisim tai, kuo nav munā datorā, tuo nav vyspuor. pi kuo gryuši tikt, bez tuo var iztikt. asu slaists.

kod “Dīnys” buobeņa otkon pīzvanēja pasainteresēt, kai pateik, tai i pasacieju, ka napateik – nav jau kam patikt. tys beja laikam pyrmūdiņ.
tymā pošā dīnā e-postā atrodu ari “Ir” viestuli, kas laikam beja atbiļde par munom žālobom tviterī. tys pa tam i nūsaskaidruoja, ka vaine ir munys sātys adress, kura nav Latvejis posta sarokstūs – sāta ir, adress ir, presi sajemam, a elektroniski abonēt navar – nav koda. par tū jau laikam 2 godi atpakaļ zyrguojūs sovā dīnrokstā.
a vokorā posta kastē atrodu sastdīnis avīzi, bet bez pīlykuma. pasabreinuoju, tok bess ar vysim. natycu, ka sābri – jī tok te vysi vaci perdeli i sovetskuos armejis generalu atraitnis, taids mīreigs i pīkluojeigs kontingents, kas trepēs vysod soka “Labdena! Labdena!” – voi ta taidi zogtu latvīšu avīzi.
avīzi tai ari napuorskaitieju – vysys zinis vacys, jau radzātys teiklā. eksperiments naizadeve, papeira avīzis nav dūmuotys maņ.

a šudiņ pylnam cyrkam otkon izaruodēja, ka JRT izruode ir atcalta. nu kur var byut! nanūteik nikas nu tuo, kam byutu juonūteik!
tūtīs vokorā posta kastē atrodu vysys nasajimtuos avīzis ar vysim pīlykumim – lai slava “Dīnai”, muni lūgi byus teiri!
“Ir” pasūlēja pagarynuot abonementu i izduovynuot kalenderi i nazkaidu ekokosmetikys duovonu karti. Tok bess ar tū vysu – golvonais, ka žurnals īt i pa tū nalelū stidzeņu sābru ceļa molā čuopoj i postneica nūlikt, i muna mama voi cioce pajimt – tī taidi forši gaideišonys svātki.
izaruod, niu munys sātys adress byus Latvejis posta datubāzē. “Pučukolns” byus legals!
i JRT nu vysu īspiejamūs februara cytu datumu maņ rezervēja tū, iz kū varbyut tikšu (laikam jau natikšu), a piec 10. februara sūlēs datumus martā, iz kū ak jau tikšu.
eisti slaista Zīmyssvātki!

tagad siežu, prīškā avīžu guba. vysuos moluos kaids gobols nu tūs daudzūs pīlykumu.
avīzi pošu to nazynu, voi skaiteišu – nikuo taida unikala ak jau tī nav. a “Sastdīnē” loba interveja ar Amandu Aizpurīti. nikuo taida, kas mani da sirds dziļumu aizkustynuotu – komentari teiklā beja daudz efekteiguoki. saceisim tai, komentari mani īdvasmuoja apsajimt i koč kod varbyut sataiseit da gola pietiejumu par latvīšu pošnuoveibom. pat apmāram izdūmuoju stilu i strukturu. 🙂

bet maņ patyka itys citats nu tuo roksta:
– Kas ir latgaliešiem – valoda vai dialekts?
– Valoda, jo tā mainās un attīstās. Tagad gan elektrības trūkuma dēļ tā var atmirt.

(Zirnis E. Rakstās kā nekad. // Sestdiena. – 8.-14.01.2011. – 15. pl.)

tā arī dzīvoju. priekšā avīžu guba, apkārt avīžu guba. un uz modēmu pienāca SMS, ka tas bija gļuks – nekādi pakalpojumi man netiks ierobežoti. slaistiem sveiks! Ziemassvētki ir mūžīgi!

nobeigumā 2 filmas. viena par to, kā nekas nenotika, jo to neparādīja TV. bet otra par to, kas viss vells tik varēja notikt. 🙂
tā arī nezinu, kā labāk – ka notika vai ka nenotika. abos gadījumos jautri.

kā nekas (oficiāli) nenotika.

kas tik viss varēja notikt.


i zynit, kas vēļ jūceigai. es pīrakstieju 2 teikumus latvyski i napamanieju, ka ari turpynoju raksteit latvyski, na latgaliski.

par Latgolys Radeju. otkon i otkon

ite gabaleņš par Latgolys Radeju. īraksteits 2009. goda septembra suokuos, kod ar atvīgluojumu izzynuojom, ka piec ilgys jimšonuos ap krīvim radeju nūpierkuse Katuoļu bazneica.

Radeja kai jauna meita by saprge

ar Vitu rakstējem Sibira braucīņa audioblogu, tik ka nikai nav saguojs sakuortuot i apgraizeit failus. dzeive ir par eisu, kab bez puotogys padareitu vysu, kuo kurā šaļtī īsagryb i aizavajag.

Latgolys Radeja i šudiņ dzeiva – tīšraide ite.

a cyrks jau nasabeidz. šudiņ e-postā breinumu breinumi doruos. spama kolns i cepšonuos.
vakar vokorā īraudzieju ziņu, ka bīdreibys “LR” volda sēde bejuse vakar, 16. janvarī, a 14. janvarī izsyuteits e-posts, ka taida byus. kaida jāga taidam e-postam? ka vaļde beidzūt nūlāmuse struoduot, breineigi. tok deļkuo spams pusūtru dīnu pyrms pasuokuma? kab ziņa byutu, a nivīns līks naatītu, partū ka laiceigi naīsaver zinis?

ka naskaita Jaunū godu, Zīmyssvātkus, Leigū i Vacagoda vokoru, 2011. godā ir tikai napylni 50 nedeļgolu, i sovu laiku drusku mādzu ari sadaleit storp dorbu, pīnuokumim i atpyutu.

kur palykuse latgaliskys radejis gluobšonai dūmuotuo nauda, kū bīdreibai “LR” sazīduoja sabīdreiba? kod tod jei beidzūt tiks izlītuota koč voi kaidam latgaliskam raidiejumam?
nui, es ari asu ituos bīdreibys bīdrs, partū ka ļuovūs pīsarunuot i tai ari naasu pīrakstiejuse īsnīguma par izastuošonu cereibā, ka vydspusē varu ītekmēt vaira nakai uorā.
nui, paguojušā laikam tok volda (voi ari bīdru?) saīšonā, kas nūtyka Jākubpilī, kod vēļ beja paguojušuo goda snīgs, pasasūlieju kūpā ar Hareju dūmuot par īspieju taiseit konkursu latgaliska raidiejuma tapšonai – kam gon vēļ beja tik daudz nūsacejumu pa prīšku i diplomatiskūs runu, kuruos na jau maņ pīsadaleit. nikas nanūtyka i nanūtyka, partū ka “tagad nav eistais laiks īt i runuot”, i tai prioritašu sarokstā tū nūlyku nazkur zamyškā – ka vajadzēs, paceļšu, tok pyrma gluobšu cytu, kas ir tīši atkareigs nu mane.

niu situaceja kuldys bīdreibai rakstureiga – bīdreiba ir, bīdreibys nav.
biedeigi, ka tai. tai lobys lītys saryugst, kam nav dareituoju.

voi varbyut maņ pošai vārts atguoduot – naleiņ vysom pakalem par spryudzini, partū ka na vysom pakalem tuo spryudziņa vajag. i na vysim spryudzinim juoatsarūn pakalē.

a tikom īriednim skaista atruna – kuo bādojit, ka jiusim, latgalīšim, nikuo nav. pagrīz pūgu, i tī jei skaņ – pa šaļtei puotori, pa šaļtei popsa i šlāgeri.

dzīvsvara piezīmes

manas mājas šoziem. ar drusku notīrīto jumtu.

piektdien bija ļoti grūti piecelties. sāpēja galva, un jutos ļoti drausmīgi. slimība tomēr noķēra. bet nu pienākums paliek pienākums – darba druva un kalve. ja tie būtu tikai mani plāni un pienākumi, varētu palikt guļam, bet saistības pret citiem reizēm liek justies stulbi un darīt bezjēdzīgas lietas.

temperatūras it kā nebija. kaimiņš bija atkapājis garāžas durvis. braucu ar mašīnu uz Rēzekni, zem riepām dzīvs ledus. 9:30 no rīta, bet šoseja tā arī nebija kaisīta. mašīnas rāpoja lēnām.

braucu – tas būtu maigi teikts, jo ātrumu nemaz nebija iespējams uzņemt, riepas spolēja. palēnām tiku līdz 4. ātrumam, pēc brīža riskēju ielikt 5. ātrumā. nekādas lielās ledus braukšanas pieredzes man nav, vairāk sanācis darīšanas ar sniegu. rēķinājos tikai ar to, ka nobremzēt iespēju nav vispār, ja neskaita motorbremzi. un diez vai kaut ko var iztaisnot, ja apakšā nekas neturas ne uz kā. mašīna kā ola, kas ripo.

kolēģi bija izbraukuši pirms kādām 10 minūtēm, es augstskolā ierados laikam pusstundu vēlāk. abās šosejas malās bija pa sakropļotam, sadauzītam baltam busiņam – frontāla sadursme, stikli, plastmasa un dzelži. kreisajā pusē esošajam laikam trāpīts pa vidu, labajā pusē stāvošais bija dabūjis tieši vadītāja stūrī, dzelži izlocījušies, iekšā gaida cilvēks.

joprojām nevaru aizmirst to cilvēku, ko izgrieza no auto. pavecs vīrietis rakstainā džemperī, biezas un lielas brilles. ķermenis, kas tomēr bija dzīvs un laikam pat vienā gabalā.

pēc tam braucu pāri pa ledu izsvaidītajiem lūžņiem un sīkām ledus un stiklu kripatām. kā to vispār var aizmirst.

nokaisīt ceļus ir pārāk dārgi. lētāk ir ļaut sakropļoties un nomirt. lētāk ir uz avārijas vietu izsūtīt policiju, 2 ātrās palīdzības ekipāžas un 1 ugunsdzēsēju auto.

ja nu tomēr viņi gandrīz visi šoferi aizbrauks līdz galam, ja nu tikai daži nomirs. sanāks lētāk kā kaisīt ceļu.

tieši pirms ugunsdzēsējiem, kas brauca griezt dzelžus, brauca arī ceļu kaisītājs. es saprotu, ziema. ārkārtas situācija – sniegs, slapjš sniegs, sals, ledus. bet slapjš sniegs bija jau vakarā un naktī, kāpēc 9:20-30 tas ceļš joprojām bija pilnīgi nekaisīts un glums?

vai varbūt ceļu kaisītājiem nav naudas, jo valstij nav nekādu saistību pret iedzīvotājiem. esam gana nabagi, lai mirtu un lai ļautu nomirt jauniem cilvēkiem. sak, ja nepatīk, emigrē un nečīksti.

vakarā pēc darba braucu uz mājām, ceļš joprojām bija slidens. gar ceļa malām bija redzamas avāriju vietas – te vienā pusē kāds iebraucis grāvī, te otrā – sliedes vienkārši pazūd sniegā un tumsā. ej nu zini, varbūt kādā no tiem sliežu galiem lejā zem uzbēruma joprojām bija kāds auto un kāds cilvēks.

20 km un 5 avārijas (varbūt kādu nepamanīju, jo satiksme bija diezgan dzīva un biju pie stūres). nav jau daudz. gan jau smagi cietuši bija tikai tie 2 busiņu šoferi.

ja izdala ar stundu skaitu un pareizina ar izkaisāmā sāls un smilšu cenu, valsts atkal ir ietaupījusi.

šodien ap 2 dienā uz šosejas joprojām ledus. kaut kas tur bija bārstīts pa virsu, bet sen nopūsts malā. mašīnu sliedes tādas, ka varēju brīdī, kad neviens nebrauca, brangi izslidināties ar saviem totāli neslīdošajiem zābakiem…

vienkārši iedomājos, lasot šo mājaslapu – http://c5.lv/:

Pagājuši jau astoņi gadi kopš aukstā rīta, kad Reiņa Runča dzīve apgriezās otrādi, gluži kā mašīna, kuru viņš vadīja pa apledojušo, sniega klāto ceļu mirkli pirms nokļūšanas ciešanu un bezcerības pasaulē. Viņš devās uz darbu, kas viņa rokām un ķermenim vairs nebūs pa spēkam. Pirms avārijas Reinis bija ambiciozs jauns cilvēks, kurš tiecās uzsākt savu biznesu. Stratēģiska domāšana viņam saglabājusies līdz pat šai dienai, iespējams, tieši asā prāta un spēcīgā rakstura dēļ paralizētajā ķermenī iesprostotajam cilvēkam ir izdevies sasniegt tik daudz – izdzīvot.

droši vien es to nekad nevarēšu aizmirst. šokē ne jau asinis vai sasisti dzelži, ne jau tās onkuļa brilles vai tas, kā viņš tur rāmi sēdēja rakstainā lētā džemperī un gaidīja, kamēr izvilks. bet šokē tas, ka cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības. izdzīvo veiksmīgie, kas nenositas.

priecājies, kamēr esi mērojams dzīvsvarā, nevis kļuvis par statistikas vienību.

sestdien vakarā ārā bija jokaini. zils sniegs, sarkana gaisma.

puosokys par invaliditati

skaitu daudz vysaidu latgalīšu puosoku. loboju klaidys i dūmoju, kas lobuok izavērs gruomotā. poša vairs nikuo nasaprūtu. tai ka jius nasabreinojit, ka runoju citatim voi kurs nu jiusu deļ mane izaruod jau nazkur radzāts – na sapynā, a puosokā. ka labi īsaver, pasauļs pylns ar pyukulim (pyučim, zmejim), rogonom, buorineitem i brašim tāvadālim.

dzeivē vyss tok až ni kai puosokā. laiks ari to izastīp, to sasaraun. 3 nakts naguli, 4. nūmiersti, apsalej dušā ar dzeivū i nadzeivū iudini i dzeivoj tuoļuok. 🙂

latgalīšu puosokys ir seviški asiņainys – laikam kam ni bārnim dūmuotys i nav līki literarizeitys. vacī bīdynuošonys stuosti ar vysu asni i nateireibu. ka cylvāks ruopoj, to nūtryn kuojis da bedna kaula i ašņa. ka dur kaidu nūst, to asnis ar straumi. ka zyrgs naklausa, nūkaun. muosa napateik, nūdur. ka puosokai tuos muosys vēļ aizavajaga deļ sižeta i laimeigu beigu, atdzeivynoj – elementari. eisi sokūt, iz ituo fona terminators nūbuolēja kai rudiņa zuole.

ite divejis puosokys par tai sauktim cylvākim ar īpašom vajadzeibom. pošai maņ lels breinums, ka taidys ir. izaruod ir. i obejis beidzās laimeigi – var leidza just, tok juodzeivoj tuoļuok. i nu cylvāka poša atkareigs, kaida dzeive jam byus

Putyns par paleigu

Vīnam kieneņam beja dāls, i tys dāls beja krūplis. Tāvs nazynuoja, kai nu dāla tikt vaļā, i sadūmuoja jū izprecēt. Tok dāls par tū nikuo nazynuoja. Jis, byudams krūplis, nimoz nadūmuoja par taidom lītom, a kotru dīnu guoja iz bazneicu lyugt Dīvu i taipat sātā tikai Dīvu lyudze. Tāvs gon zynuoja, kaids ir juo dāls, tok kai sadūmuoja, tai i padareja.

Vīnā dīnā saguoja daudz meitu, nu kurom dālam vajadzēju izmeklēt sev sīvu. Juos vysas, sādādamys ustobā, runuoja.

– Es atguoju juo naudys dieļ, — soka vīna nu meitom.

– A ka jis mani izmeklēs, es tiuleņ pajimšu juo montu i aptruciešu tū krūpli, — saceja ūtra.

Tai kotra meita ar smīklim runuoja par kieneņa dālu. Blakus ustobai beja ari kieneņa dāla ustoba i jis, vysu tū dzierdādams, suoce rauduot i nazynuoja, kū jam dareit. Jam beja dusmis iz tāva i iz seve, tūmār jis nūdūmuoja izbēgt caur lūgu i koč kur aizbēgt nu taida kauna. Kai sadūmuoja, tai i padareja.

Kod jis beja duorzā i nazynuoja, kur īt, īraudzeja iz sova placa mozu putineņu, kurs jam pasaceja:

– Ej pa lelū ceļu, tī sev laimis dabuosi i nu valna aizbiegsi!

Dāls paklauseja i aizguoja meklēt laimis. Tai guoja jis dīnu, guoja nakti, beidzūt daguoja pi ustabenis i dūmoj, voi īt īškā voi nā. Ēst gribējēs, vajadzēja i atsapyust. Te pīskrēja tys pats putineņš i saceja:

– Ej i puorguli nakti, te dzeivoj lobi ļaudis!

Jis otkon paklauseja putineņam i īguoja ustobā. Tī dzeivuoja veceits ar sovu meitu. Meita beja cīši smuka. Kieneņa dāls, tū radzūt, nimoz nadūmuoja, ka jei īs dzeivuot pi taida krūpļa, i, puorguliejs nakti, jis otkon sasataiseja īt. Tok kas par breinumu beja, kod itei meita suoce lyugt, lai jis vēļ palīk padzeivuot ar jim. Dūmuoja sevī krūplis, voi palikt voi nā, i otkon caur lūgu atskrēja tys mozais putineņš i saceja:

– Palīc!

Jis vēļ palyka. Meita beja cīši jautra, krūpļam ari beja labi iz sirds i jis pavaicuoja tāvam:

– Deļkuo jiusu bārns tik prīceigs? Es sovā myužā nikod nabeju tik jautrs i nivīna cylvāka naradzieju tik prīceiga kai jiusu meita!

– Deļtuo, — atbiļdēja tāvs, — ka boguotam cylvākam nauda i monts nadūd mīra i jam baist, kab kas jū naatjimtu; a kas biedeigs, tys var prīceigs byut – jam nava nikaidys bailis i juo prīcys nivīns navar atjimt kai tik vīneigais Dīvs!

Krūplis suoce tai rauduot, ka tāvam palyka juo žāl i jis saceja:

– Ka tu, dāls, gribi dzeivuot tai, kai mes dzeivojam, jem munu meitu sev par sīvu i dzeivuosim te leidz pošai nuovei!

Kieneņa dāls nūkryta ceļūs i, bučuodams rūkys vacam tāvam, atbiļdēja:

– Nui, es grybu palikt te, partū ka radzu, ka te ir muns eistais tāvs, kurs gryb tikai lobu sovam dālam!

Tai kieneņa dāls palyka dzeivuot leidz tam laikam, cikom sataiseja kuozys. Kod jis ar meitu aizbrauce iz bazneicu lauluotūs, kieneņš dabuoja zynuot tū, sasadusmuoja i aizsyuteja sovus sulaiņus aizdadzynuot ustobu, kur dzeivuoja juo dāls. Kod dāls ar sovim brauce iz sātu, atskrēja otkon mozs putineņš i saceja jam:

– Tova ustoba aizdadzynuota, braucit tagad pa itū ceļu, tī byus lela piļs! Ejte tī i dzeivuojit laimeigi, partū ka Dīvs jums tū izdareja!

Tāvs ar meitu vēļ nagribēja ticēt, tok kieneņa dāls saceja:

– Nui, tys iz cytys zemis putineņš, brauksim tī, kur jis mums saceja!

I jis aizbrauce. Cik tī vajadzēja braukt, beidzūt dabrauce pi lelys smukys piļs i palyka tī dzeivuot laimeigi i sadareigi.

Gudruo meita

Vīnam zemnīkam beja jauna i cīši smuka meita. Jai jau beja ostoņpadsmit godu. Jei nu sovys dzimšonys navarēja staiguot i sēdēja iz vītas, tok beja cīši gudra, gudruokys nabeja iz ituo pasauļa. Iz jū braukuoja ļauds piec vysaidys gudreibys.

Vīnu reizi vīns kungs atsyuteja itai meitai divpadsmit vuoreitu ūlu i pīsaceja, kab leidz reitam jei izsādātu cuoļus. Ka jei ituo napadareis, tūlaik jai byus iz reizis nuove.

Itei meita pajem ituos ūlys, pasaver, ka juos vuoreitys, i runoj sovam vacajam tāvam:

– Tieteit, pajem treis garči zierņu i izvuorej!

– Labi! – pasaceja tāvs, izvuoreja treis garči zierņu i atnese sovoi meitai.

Meita runoj tāvam:

– Tieteit, aizjiudz zyrgu i ved mani pi kunga.

Tāvs paklauseja meitys, aizjiudze zyrgu, sāduos ar sovu meitu i nūbrauce pi kunga. Atbrauc pi kunga i padūd jam treis garči vuoreitu zierņu. Kungs jam vaicoj:

– Kū vajag dareit ar itim ziernim?

– Itūs zierņus vajag īsēt, kab izaugtu vairuok i byutu, ar kū baruot cuoļus.

– Itī zierni vuoreoti, jī augt navar.

– Es tiuleņ atnesšu sovu meitu, kura sēd uorā rotūs, lai jei kū gryb, tū dora.

– Labi! – pasaceja kungs.

Atnese tāvs sovu sādātuoju meitu, i kungs jai vaicoj:

– Jius atneset maņ vuoreitus zierņus i grybit, kab es jūs īsātu i izaugtu vairuok. Jī vuoreiti i izaugt navar.

– Labi! – pasaceja meita, – zierni vuoreiti, izaugt navar, a ūlys ari vuoreitys, izsēdēt navar.

Kungs verās, ka itei meita cīši gudra, i pajēme jū sev par sīvu. Sataiseja lelys i boguotys kuozys. Tai dzeivoj kungs ar sovu sīvu. Juo draugi daudz reižu jam smējēs, ka jis dzeivoj ar taidu sīvu, kura navar staiguot. Kungs paklauseja sovu draugu i soka sovai sīvai:

– Es navaru ar tevi dzeivuot, es grybu ar tevi izaškiert. Jem nu mane, cik gribi, sudobra i zalta, a es ar tevi nadzeivuošu!

Sīva juo pasaceja:

– Es nagrybu nikuo, ni sudobra, ni zalta. Es pajimšu, kuo es grybu.

Kungs, kai jau boguots cylvāks, beja ar itū mīrā i deve sovu parokstu: kū sīva gryb, tū lai jem.

Naktī sīva pasaceja aizjiugt zyrgus i iznest guļūšū kungu iz rotim. Iznese kungu i lyka rotūs. Sīva nūvede jū iz sova tāva mozū ustabeņu.

Reitā, kod kungs pasamūda nu mīga, verās, ka jis ir mozā ustabeņā, i vaicoj:

– Kai es te patyku?

Sīva jam atbiļdēja:

– Es napajiemu ni zalta, ni sudobra, a pajiemu tū, kuo es gribieju. Es teve mīļuoju i teve pajiemu.

Tūlaik kungs verās, ka nu sīvys navar atsaškiert, lyka mīru i dzeivuoja ar jū vysu myužu.

kai es guoju piec mandarinu

nu tuo laika, kod muns dīnroksts pa tīšū īt vydā Lakugā, latgalīšu kulturys sātyslopā, maņ tai bais koč kū ite raksteit. kai pret kolnu i tik tod, ka aizmierstu. nazkuo ruodīs – kū šauruoka kaida vide, tū vaira kņuobieju. tys kai saimē atsazeit, ka pa vokorim naskaiti puotoru voi esi gejs. sovejī īkūss da kaula – mīlesteibys vuordā. i tu tok iztureisi, partū ka tev tok tai labi. lobu grybādami, apēss pa ceipsleņai – kai jau lobuokajuos saimēs pījimts. tu kai privatīpašums, kai patafons, iz kura atskaņuot sovys platis – latgaliski i par boltom bierztolom, muola pūdim i bezgaleigu tāvainis mīlesteibu, ka ni ocu atraut nu ušņu teiruma i kapleicys durovu.

konteksts reizem nūsoka tekstu. tok kaida jāga sevi kastrēt – itei ir muna vīneiguo dzeive, i cytim var byut tikai vīdūklis par jū, na vara nūsaceit munus ceļus. tik saīt, ka tys taids pasyutejums raksteit latgaliski. atbiļdeiba voi pynāklys koklā. muna nūstuošona i muna aizīšona. pasakļaut ramai voi puorsalīt puori kai rauga meiklei, kas aug iz plitys. voi puorskrīt puori kai zapts kotlam i tod smirdēt ryugtu i rībeigu smuordu, ka až mutē ryugts i koklā kaš.

nazkai da ituo dīnrokstā asu labi iztykuse ar obejom volūdom – latvīšu skaiteituojim daguojs sasamīrēt, ka lela daļa tekstu ir latgaliski. kurs saprūt, tys saprūt. kurs nasaprūt, tys aizīt tuoļuok. latgaliski, gols golā, rokstu tod, ka mane ir vysā moz – nūsaglobuot vysmoz volūdā. pīsagiut pi vacu i seņ zynomu lītu, kab ītu tuoļuok.

a kod latgalīšu skaiteituojam viersā lāc teksti latvyski? jis īīt latgalīšu rezervatā Lakugā, a tī – nazkaidi privati murgi latvyski. tai var i par impotentu palikt. i raksteituojs, i skaiteituojs. tok vysam pasauļam meils nabyusi, da i voi vajag. kas pasauļam nu mane, kas maņ nu pasauļa. dzeivoj pa sovam sovā virtualajā ustobā i nasaver apleik.

deļtuo  niu par svātdīnis glupuostem. izguoju pastaigā pasavērt, kai kiust. a kiust labi. kai vīna buoba, nazkur iz šaurys stidzenis raudzeidama sasameit ar mani, saceja: oi, bļaka, kad raztajalo! skoro paplyvjom uz jurmalu! dūmuota ak jau beja jiurys mola. a mož i mīsts pi jiurys. kas zyna. a vēļ tī beja snīgaveiri i vīnys stidzenis golā suleigs aicynuojums – dzirkstošie dzērieni.

i maņ tai gribīs pasaceļt spuornūs i nazkur aizbraukt. ļautīs ceļam i nadūmuot. laiks, kod naasu ni te, ni tī, a aiz kotra kilometra stabeņa speid otkon nazkas jauns. a naspeid. īdur dagunu monitorā i dzeivoj. partū ka uorā ir zīma. i dorbs. bezgaleigs i napadorams pīnuokums, nu kura naaizīsi. lai kur īsi, vysod nessi sev leidza, partū ka lītys napagaist nu tuo, ka iz jūs nasaver.

P. S. cīši atsavainoju foto estētim. tymss beja jau tod, ka es izguoju uorā. 🙂

zam tylta vysod vysaidu breinumu gona. itys breinums ak jau prosa ēst.

monitors i snīga ola kaidam, kur nūsaglobuot i vērtīs kinu.

nazkai nasatic, ka nazkod beja ari vosora. šašliks. coca-cola.

šaurs ir ceļš iz tykumeibu.

trillu celi ir naizdybynojami. vyspuor to es guoju iz veikalu.

mygla i dyumi. gaiss taids, ka ar nazi var grīzt.

snīga začs ar nūlauztu būrkuona dagunu. tai tei dzeive paīt. tok peicka vēļ rūkā. byus dzeivuotuojs.

http://lakuga.lv/

rōzā

dzīve ir skaista
un reizēm baltrozā

baloži šūpojas, baloži dūdo
lāčplēša ielā pakakles groza
sīksīkas kripatas
baltmaizes druskas
asfalta plaisās
sēkliņas mazas

baloži šūpojas baložu pozā

dzīve ir rozā
dzīve ir prozā

pierādi, pierādi
tiesības dzīvot
baltā un laimīgā lelle baltrozā

29.11.2003. 10:26



no sākuma izkrāsoju to bildi rōzā, bet tad sapratu, ka tas ir tikpat stulbi kā par burkāniem teikt – oranžie. melnbaltajā ir vairāk krāsu nekā viena. nevajag jau uzreiz bakstīt acī savu vienīgo taisnību. pie tam oriģinālā tā lelle nemaz nebija rozā, bet arī gaiši dzeltena vietām un balta.


Back to top